Lauksaimnieku sarunpozīcijas stiprināšana
ES ir 11 miljoni lauksaimnieku, no kuriem daudzi strādā salīdzinoši mazās ģimenes saimniecībās, kas darbojas neatkarīgi viena no otras. Turpretī pārstrādātāji un mazumtirgotāji ir daudz biežāk organizējušies apvienībās. Tā kā lauksaimnieku spējas aizstāvēt savas intereses ir asimetriskas, viņiem ir grūtāk aizstāvēt savas intereses sarunās ar citiem piegādes ķēdes dalībniekiem.
Lai stiprinātu lauksaimnieku sarunpozīciju, ES atbalsta lauksaimniekus, kuri vēlas sadarboties ražotāju organizācijās. ES atbalsta arī tos, kuri starpnozaru organizāciju ietvaros vēlas sadarboties ar saviem partneriem no ražošanas un tirdzniecības nozarēm.
Ražotāju organizācijas
Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju asociācijas lauksaimniekiem palīdz samazināt izmaksas un sadarboties preču apstrādē un tirgvedībā. Ražotāju organizācijas nostiprina lauksaimnieku kopīgo sarunpozīciju šādi:
- koncentrējot piedāvājumu;
- uzlabojot tirdzniecību;
- nodrošināt tehnisko un loģistikas palīdzību saviem biedriem;
- sekmējot pārvaldības kvalitāti;
- nododot zināšanas.
ES atzīst to īpašo lomu, kas ir ražotāju organizācijām, un tāpēc tās var prasīt, lai tās tiek atzītas ES valstī, kurā tās atrodas. Ražotāju organizācijām var būt dažādas juridiskās formas, piemēram, lauksaimniecības kooperatīvi. Atzītās ražotāju organizācijas var izmantot
- izņēmumus, kad nepiemēro ES noteikumus par konkurenci attiecībā uz noteiktām darbībām, piemēram, uz kolektīvām sarunām, ko īsteno savu biedru vārdā, un uz ražošanas plānošanu, vai atsevišķiem piedāvājumu regulējošiem pasākumiem;
- augļu un dārzeņu nozarē piekļuvi ES finansējumam “darbības programmu” ietvaros, piemēram, lai atbalstītu kolektīvos ieguldījumus loģistikā biedru labā.
Skaitļi
ES ir aptuveni 3400 atzītu ražotāju organizāciju (2017. gada dati). Tās galvenokārt īsteno savas darbības trijās nozarēs.
Tikai trijās ES valstīs nav atzītu ražotāju organizāciju: Igaunijā, Lietuvā un Luksemburgā.
Kopš 2017. gada astoņas ES valstis ir atzinušas 80 ražotāju organizāciju apvienības: Francija (30), Itālija (19), Vācija (9), Spānija (7), Ungārija (7), Grieķija (4), Beļģija (3) un Polija (1).
Atzīšanas kritēriji
Ražotāju organizācijai lauksaimniecības nozarē, lai tā tiktu atzīta:
- ir jābūt izveidotai pēc ražotāju iniciatīvas;
- tās biedriem ir jābūt ražotājiem no konkrētas lauksaimniecības nozares un tās kontrolei ir jābūt šo ražotāju ziņā;
- ir jāiesniedz prasība attiecībā uz atzīšanu ES valstī, kurā tā atrodas;
- jāīsteno vismaz viena no darbībām, kas aprakstītas ES tiesību aktos, piemēram, kopīga apstrāde, izplatīšana, transportēšana vai iepakošana;
- jāseko vismaz vienam no specifiskajiem mērķiem, kas minēti lauksaimniecības tiesību aktos, kā ražošanas izmaksu optimizēšana vai iniciatīvu izstrāde noieta veicināšanas (mārketinga) un tirdzniecības jomā.
Turklāt ražotāju organizācijām ir jāizpilda daži papildu kritēriji, piemēram, minimālais biedru skaits un/vai produkcijas minimālais apjoms vai vērtība. Ir dažas prasības attiecas uz organizāciju statūtiem. Piemēram, to biedriem ir jābūt iespējai demokrātiski kontrolēt savu organizāciju.
ES valstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizācijas. Tām ir jāatzīst ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu, olīveļļas un galda olīvu, zīdtārpiņu, apiņu un piena un piena produktu nozarēs.
ES valstis var arī atzīt ražotāju organizāciju apvienības saskaņā kritērijiem, ko piemēro ražotāju organizācijām.
Starptautiskas ražotāju organizācijas
Lauksaimnieku un ražotāju organizācijas no dažādām ES valstīm var sanākt kopā un izveidot starptautiskas ražotāju organizācijas. Tādos gadījumos atzīšana tiek piešķirta tajā ES valstī, kurā attiecīgajai ražotāju organizācijai atrodas galvenā mītne. Tādas organizācijas galvenajai mītnei jābūt tajā ES valstī, kurā atrodas vai nu liels skaits tās biedru vai dalīborganizāciju, vai arī ievērojams tirgus produkcijas apjoms.
Starpnozaru organizācijas
Lauksaimnieki un pārstrādātāji vai tirgotāji, kas piedalās piegādes ķēdē, var arī apvienoties starpnozaru organizācijās (SO). Šīs organizācijas pieņem pasākumus, lai pārvaldītu piegādes ķēdi, bet pašas nepiedalās ražošanā, pārstrādē vai tirdzniecībā. Tās darbojas kā dialoga platforma un kalpo labas prakses un tirgus caurskatāmības sekmēšanai.
ES valstis var tāpat atzīt SO, ja tās veido:
- attiecīgās ražošanas nozares pārstāvji (piem., lauksaimnieki)
- un vismaz viens cita veida lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes dalībnieks, kurš, piemēram, darbojas pārtikas produktu pārstrādē vai izplatīšanā.
Starpnozaru organizāciju atzīšana nav obligāta lielākajā daļā nozaru, bet tā ir obligāta olīveļļas, galda olīvu un tabakas nozarē. SO ar biedriem vairākās valstīs, tiek atzītas tajā pašā valstī, kurā tām ir to galvenā mītne.
Izņēmumi, kad nepiemēro konkurences tiesības
Konkurenci regulējošie ES tiesību akti aizliedz tādus nolīgumus starp diviem vai vairākiem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, kuri ierobežo konkurenci. Tas attiecas, piemēram, uz nolīgumiem, kuru mērķis ir ierobežot vai kontrolēt ražošanu, tirgus darbību, tehnisko attīstību, investīcijas vai piegāžu avotus. Šis aizliegums, kas iekļauts vispārīgajā konkurences regulējumā, ir izklāstīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā, un tam ir atļauti tikai daži izņēmumi.
Tomēr, tā kā lauksaimnieku pozīcija lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē ir samērā vāja, ES lauksaimniecības regulējumā ir atļauti zināmi izņēmumi, kad konkurences noteikumus nepiemēro lauksaimnieku apvienībām, ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām.
Nosacījumi, ar kuriem var tikt piemēroti izņēmumi, ir izklāstīti vairākos Regulas (ES) Nr. 1308/2013,ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, pantos.
Izņēmumi attiecībā uz ražotāju organizācijām, lauksaimnieku apvienībām un lauksaimniekiem
Šīs regulas 152. pants paredz atbrīvojumu no konkurences noteikumiem atzītām ražotāju organizācijām un atzītām ražotāju organizāciju apvienībām, kuras izpilda konkrētus nosacījumus. Piemēram, ir iespējami atbrīvojumi attiecībā uz ražošanas plānošanu un lauksaimniecības produktu piegādes līgumu sarunām.
222. pants ļauj atzītām ražotāju organizācijām atkāpties no dažiem konkurences noteikumiem, ja tirgi pieredz nopietnas nelīdzsvarotības periodu.
209. pants attiecas ne tikai uz atzītām ražotāju organizācijām. Tas ļauj visiem lauksaimniekiem vai lauksaimnieku apvienībām sadarboties, piemēram, lauksaimniecības produktu ražošanai vai pārdošanai. Puses, kas vēlas izmantot šo noteikumu, var lūgt Komisiju sniegt atzinumu par to, vai to nolīgumi saskan atbilst, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantā. Ieinteresētās personas var saņemt plašāku informāciju, rakstot uz adresi AGRI-NOTIFICATION-209-CMO
ec [dot] europa [dot] eu (AGRI-NOTIFICATION-209-CMO[at]ec[dot]europa[dot]eu).
Komisija publicē visus atzinumus par vienošanos atbilstību KLP mērķiem (209. pantam).
Izņēmumi starpnozaru organizācijām
Regulas, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, 210. pantā izklāstīti konkrēti nosacījumi, ar kuriem starpnozaru organizāciju nolīgumus, lēmumus un īstenoto praksi var atbrīvot no ES konkurences noteikumu piemērošanas.
Lai iegūtu izņēmuma statusu, starpnozaru organizācijām ir jāpaziņo Komisijai par to pasākumiem un jālūdz atļauja atbilstīgi 210. pantam.
Paziņojumus var sūtīt uz šādu adresi: AGRI-NOTIFICATION-209-CMOec [dot] europa [dot] eu (AGRI-NOTIFICATION-210-CMO[at]ec[dot]europa[dot]eu)
Komisija publicē visus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 210. pantu.
Izņēmuma statuss konkrētām nozarēm
149. pantā izklāstīti konkrētie nosacījumi attiecībā uz līgumslēgšanas sarunām, ko veic atzītas ražotāju organizācijas piena un piena produktu nozarē.
150. pantā izklāstīti nosacījumi, ar kuriem ražotāju organizācijas vai starpnozaru organizācijas drīkst pārvaldīt siera šķirņu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piegādi.
167. pantā izklāstīti tirdzniecības noteikumi vīna kopējā tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai
172. pantā izklāstīti nosacījumi, ar kuriem ražotāju organizācijas vai starpnozaru organizācijas drīkst pārvaldīt šķiņķa šķirņu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piegādi.
Papildu informācija
Konkurences noteikumi lauksaimniecības pārtikas nozarē
Juridiskais pamats
Juridiskais pamats, kas regulē ražotāju un starpnozaru organizācijas un lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju, ir izklāstīts Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/232.
ES ir pieņēmusi arī īpašus noteikumus vairākām nozarēm:
- augļi un dārzeņi (Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011);
- apiņi (Komisijas Regula Nr. 1299/2007);
- olīveļļa un galda olīvas (Komisijas Deleģētā regula Nr. 611/2014 un Komisijas Īstenošanas regula Nr. 615/2014);
- piens un piena produkti (Komisijas Īstenošanas regula 511/2012, Komisijas Deleģētā regula 880/2012 un Komisijas Īstenošanas regula 2016/1615).
