Kopējā lauksaimniecības politika: 2023–2027

Jauns darba virziens

KLP 2023.–2027. gadam (KLP 2023–2027) ir modernizēta politika, kurā īpaši akcentēti rezultāti un sniegums.

2021. gada 2. decembrī oficiāli tika panākta vienošanās par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Jaunais tiesību akts, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, paver ceļu taisnīgākai, zaļākai un lielākā mērā uz sniegumu balstītai KLP.

Tas tiecas nodrošināt ilgtspējīgu nākotni Eiropas lauksaimniekiem, mērķtiecīgāk atbalstīt mazākas lauku saimniecības un ES valstīm dot lielāku elastību pasākumus pielāgot vietējiem apstākļiem.

Lauksaimniecība un lauku apvidi ir Eiropas zaļā kursa centrā, un jaunā KLP 2023.–2027. gadam būs svarīgs instruments stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas ieceru sasniegšanai.

 

Desmit konkrēti mērķi

KLP ir vērsta uz desmit konkrētiem mērķiem, kas saistīti ar ES vispārējiem mērķiem attiecībā uz sociālo, vidisko un ekonomisko ilgtspēju lauksaimniecībā un lauku apvidos.

Nacionālie stratēģiskie plāni

Visas ES valstis ir izstrādājušas nacionālos KLP stratēģiskos plānus, kuros ienākumu atbalsts kombinēts ar finansējumu lauku attīstībai un tirgus pasākumiem. ES valstis ir sniegušas ieguldījumu desmit konkrēto mērķu sasniegšanā, izstrādājot stratēģiskos plānus, kuru pamatā ir Komisijas sagatavots instrumentārijs ar visaptverošiem politikas pasākumiem, kas ir pielāgojami nacionālajām iespējām un vajadzībām.

Akcents uz sniegumu un rezultātiem

KLP tiesību akti nosaka kopīgu rādītāju kopumu, kas izmantojams jaunajā snieguma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Šie rādītāji tiks uzraudzīti, izvērtējot gada snieguma ziņojumus un reizi pusgadā izskatot KLP stratēģiskajos plānos izklāstīto sniegumu. Tādējādi būs iespējams novērtēt progresu, ko ES valstis panākušas savu mērķrādītāju un KLP mērķu sasniegšanā.

Galvenās reformu jomas

KLP 2023.–2027. gadam ietver vairākas reformas, kuru nolūks ir atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību ES.

Zaļāka KLP

KLP 2023.–2027. gadam atbalsta lauksaimniecības nozari tās centienos sniegt daudz lielāku ieguldījumu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā:

• vērienīgākas zaļās ieceres: KLP plāni ir saskaņoti ar tiesību aktiem vides un klimata jomā. KLP stratēģiskajos plānos visām ES valstīm jāapliecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu tām ir vērienīgākas ieceres attiecībā uz darbībām vides un klimata jomā (nekāda regresa), turklāt tad, ja klimata un vides tiesību akti tiek grozīti, šie plāni ir jāatjaunina;
• ieguldījums zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanā: nacionālie KLP stratēģiskie plāni palīdzēs sasniegt zaļā kursa mērķrādītājus (KLP ieteikumos norādīts, kā šis ieguldījums ir sniedzams);
• vairāk nosacītības: KLP atbalsta saņēmēji maksājumus var saņemt, ja ir izpildīts stingrāku obligāto prasību kopums. Piemēram, katrā saimniecībā vismaz 3 % aramzemes jāatvēl bioloģiskajai daudzveidībai un ar ražošanu nesaistītiem elementiem, turklāt ir iespēja šo daļu, izmantojot atbalstu no ekoshēmām, palielināt līdz 7 %. Tiek aizsargāti arī mitrāji un kūdrāji;
• ekoshēmas: vismaz 25 % no tiešajiem maksājumiem paredzētā budžeta piešķir ekoshēmām, lielākā mērā stimulējot klimatam un videi draudzīgu lauksaimniecības praksi un metodes (tādas kā bioloģiskā lauksaimniecība, agroekoloģija, oglekļsaistīgā lauksaimniecība utt.), kā arī dzīvnieku labturības uzlabojumus;
• lauku attīstība: vismaz 35 % līdzekļu atvēl klimata, bioloģiskās daudzveidības, vides un dzīvnieku labturības atbalsta pasākumiem;
• darbības programmas: augļu un dārzeņu nozarē darbības programmu ietvaros vismaz 15 % izdevumu atvēl videi;
• klimats un bioloģiskā daudzveidība: 40 % KLP budžeta jābūt saistītiem ar klimatu un nelokāmi jāatbalsta vispārējā apņemšanās līdz ES daudzgadu finanšu shēmas (DFS) perioda beigām 10 % no ES budžeta atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem.

Taisnīgāka KLP

KLP 2023.–2027. gadam novirza atbalstu tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk:

• ienākumu atbalsta pārdale: lai labāk apmierinātu mazo un vidējo lauku saimniecību vajadzības pēc ienākumiem, ES valstīm vismaz 10 % no saviem tiešajiem maksājumiem jāatvēl pārdalošā ienākumu atbalsta instrumentam;
• aktīvi lauksaimnieki: jaunais tiesību akts nosaka, ka ES valstīm ir pienākums ieviest obligātu, bet elastīgu aktīva lauksaimnieka definīciju, kas cita starpā nosaka īstenoto darbību līmeni. Tikai aktīvi lauksaimnieki var saņemt noteikta veida ES atbalstu;
• sociālo nosacījumu sistēma: KLP maksājumi ir saistīti ar konkrētu ES darba standartu ievērošanu, un saņēmēji tiek mudināti uzlabot darba apstākļus lauku saimniecībās;
• maksājumu konverģence: KLP 2023.–2027. gadam ienākumu atbalsta līmeņi izlīdzinās vairāk — gan ES valstu iekšienē, gan starp ES valstīm;
• atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem: ES valstīm vismaz 3 % no sava tiešo maksājumu budžeta jāatvēl jaunajiem lauksaimniekiem, paredzot, ka tiem piešķir ienākumu vai investīciju, vai darbības uzsākšanas atbalstu;
• labāks dzimumu līdzsvars: tā ir pirmā reize, kad dzimumu līdztiesība un sieviešu līdzdalības palielināšana lauksaimniecībā ir pieskaitīta KLP stratēģisko plānu mērķiem. ES valstīm ir jāizvērtē šie jautājumi un jārisina konstatētās problēmas.

Konkurētspējas uzlabošana

KLP 2023.–2027. gadam nostiprinās lauksaimnieku pozīcijas piegādes ķēdē un stimulēs agropārtikas nozares konkurētspēju:

• lielākas spējas aizstāvēt savas intereses: jauni noteikumi stiprina sadarbību starp ražotājiem, mudinot lauksaimniekus strādāt kopā un dodot viņiem iespēju tirgū radīt līdzsvarojošu spēku;
• orientācija uz tirgu: KLP 2023.–2027. gadam saglabā iepriekšējo reformu vispārējo orientāciju uz tirgus vajadzībām, mudinot ES lauku saimniecības saskaņot piedāvājumu ar pieprasījumu Eiropā un ārpus tās;
• krīzes rezerve: lai pārvarētu turpmākās krīzes, reformētā KLP paredz izveidot jaunu finanšu rezervi, kas būtu vismaz 450 miljonu eiro gadā;
• atbalsts vīna nozarei: ir pieņemti īpaši noteikumi, kuri palielina atbalstu vīna nozarei.

Spēcīgs budžets

KLP arī turpmāk būs stabils ilgtermiņa budžets.

KLP finansējums

Kopējai lauksaimniecības politikai 2021.–2027. gadā paredzēts piešķirt finansējumu 387 miljardu eiro apmērā. To nodrošina divi dažādi fondi: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) piešķir 291,1 miljardu eiro (faktiskajās cenās), savukārt Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) nodrošina 95,5 miljardus eiro.

“NextGenerationEU”

ELFLA budžetā ir paredzēts 8 miljardu eiro liels piešķīrums no “NextGenerationEU”, un tā nolūks ir palīdzēt lauku apvidiem īstenot strukturālās pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās mērķus.

Pārvietojumi starp piešķīrumiem

Lai ES valstis savas politiskās stratēģijas varētu labāk pielāgot lauksaimniecības sektora prioritātēm, tām ir iespēja līdz 25 % KLP piešķīrumu pārvietot no ienākumu atbalsta maksājumiem uz atbalstu lauku attīstībai un otrādi. ES valstis var ieviest papildu elastību atsevišķu mērķu sasniegšanai, kā vides un klimata mērķu atbalstam, gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, tā arī gadījumos, kad valstu tiešie maksājumi ir zemāki par vidējo līmeni.

Zināšanas, pētniecība un inovācija

Lai nodrošinātu gudru un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari, būtiska nozīme ir pētniecības, zināšanu apmaiņas un inovācijas veicināšanai.

Saistībā ar savu apņemšanos atbalstīt pētniecību un inovāciju lauksaimniecības jomā Komisija ir ierosinājusi 10 miljardus eiro no programmas “Apvārsnis Eiropa” atvēlēt projektiem, kas saistīti ar pārtiku, lauksaimniecību, lauku attīstību un bioekonomiku.

Reformētā KLP gūst labumu no šiem palielinātajiem ieguldījumiem, jo tajā ir iekļautas efektīvākas lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (LZIS), kuras palīdzēs stimulēt inovācijas projektu izstrādi, izplatīt to rezultātus un veicināt pēc iespējas plašāku to izmantojumu. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi ir svarīgs instruments, kā dalīties ar jaunajām idejām un zināšanām.

Juridiskais pamats

Reforma aptver trīs regulas, kuras vispārēji piemēro no 2023. gada 1. janvāra:

• Horizontālā regula
• KLP Stratēģisko plānu regula
• Tirgu kopīgās organizācijas regula

2021. un 2022. gadā bija spēkā pārejas regula, ar kuru tiek pārvarēta plaisa starp pašreizējiem un jaunajiem tiesību aktiem.