Lauku attīstība ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrais “pīlārs”, kas pastiprina tās pirmo “pīlāru” (ienākumu atbalsts un tirgus pasākumi), uzlabojot lauku sociālo, vides un ekonomikas ilgtspēju.
KLP veicina lauku ilgtspējīgu attīstību, īstenojot trīs ilgtermiņa mērķus, kas ir šādi:
- veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju;
- nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un klimatrīcību;
- panākt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību.
KLP atbalsts lauku attīstībai
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ieguldījumu ES lauku attīstības mērķu sasniegšanā atbalsta Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Tā budžets 2021.–2027. gadam ir 95,5 miljardi eiro. Šajā summā ir ietverts 8,1 miljards eiro no atveseļošanas instrumenta Next Generation EU, kura uzdevums ir palīdzēt pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās problēmas.
Noteikumi attiecībā uz izdevumiem lauku attīstībai 2021.–2022. gadā ir izklāstīti KLP Pārejas regulā, kas tika pieņemta 2020. gada 23. decembrī. Regula ievērojami paplašina līdzšinējos noteikumus (sākotnēji tie bija paredzēti 2014.–2020. gada periodam), ieviešot vairākus papildelementus, lai nodrošinātu gludu pāreju uz jauno KLP, kura sākās 2023. gadā.
Saistīta informācija
Grafiki un skaitļi, kas raksturo lauku attīstību
Iepriekšējie plānošanas periodi
Lauku attīstības programmas
ES valstis izlieto ELFLA finansējumu, īstenojot lauku attīstības programmas. Minētās programmas tiek līdzfinansētas no valsts budžeta, un tās sagatavo vai nu valsts vai reģionu līmenī. Lai arī Eiropas Komisija apstiprina un uzrauga lauku attīstības programmas, lēmumus par projektu atlasi un maksājumu piešķiršanu pieņem valsts vai reģionu pārvaldes iestādes.
Katrai šādai programmai ir jāatbilst vismaz četrām no sešām ELFLA prioritātēm:
- veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos;
- uzlabot visu veidu lauksaimniecības rentabilitāti un konkurētspēju un sekmēt inovatīvas lauksaimniecības tehnoloģijas un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu;
- veicināt pārtikas aprites organizēšanu, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā;
- veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pāreju uz klimata pārmaiņām sagatavotu mazoglekļa ekonomiku lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē;
- atjaunot, saglabāt un uzlabot ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītās ekosistēmas;
- veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos.
ELFLA prioritātes ir iedalītas 18 konkrētās prioritārās jomās. Savās programmās valstis izvirza mērķus attiecībā uz pašu izvēlētajām prioritātēm un prioritārajām jomām, kā arī izklāsta stratēģiju šo mērķu sasniegšanai.
Formulējot savas stratēģijas, valstis izvēlas no 20 plaši formulētu politikas pasākumu “izvēlnes”, kuru var pielāgot valstu un reģionu īpašajiem apstākļiem, lai īstenotu vienu vai vairākas ELFLA prioritātes. Panākumus mērķu sasniegšanā novēro ar kopīgo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu.
Būtiskas lauku attīstības programmu iezīmes
Izdevumi klimatam un videi
Vismaz 30 % no ikvienas lauku attīstības programmas budžeta jāiegulda pasākumos, kas ir saistīti ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām; lielu daļu no šīs naudas piešķir kā dotācijas un ikgadējus maksājumus lauksaimniekiem, kuri pāriet uz videi nekaitīgākām darba metodēm.
Atbalsts vietējiem pasākumiem
Vismaz 5 % no lauku attīstības programmas budžeta jāiegulda pasākumos, kuru pamatā ir LEADER / sabiedrības virzītas vietējās attīstības metode.
Atbalsts viedajiem ciematiem
Lauku attīstības programmas var arī atbalstīt viedo ciematu iniciatīvu, kuras mērķis ir nodrošināt daudzveidīgus rīkus, lai veicinātu, darītu iespējamu un izvērstu inovāciju Eiropas laukos, tādējādi risinot laucinieku kopīgās problēmas.
Finanšu instrumenti
ELFLA ar finansēšanas rīku palīdzību ir avots aizdevumiem, mikrokredītam, garantijām un pašu kapitālam, kas pieejami tādiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku rajonos strādājošiem saņēmējiem, kuri īsteno finansiāli dzīvotspējīgus un ELFLA prioritātēm atbilstīgus projektus. Vietnē Fi-Compass atrodama sīkāka informācija par ELFLA finanšu instrumentiem.
Dokumenti, kas saistīti ar katras ES valsts lauku attīstības programmām, tostarp partnerības nolīgumi, programmu kopsavilkumi un faktu lapas.
Eiropas KLP tīkls
Eiropas KLP tīkls Savienības līmenī nodrošina tīklošanu starp valstu KLP tīkliem, organizācijām un iestādēm lauksaimniecības un lauku attīstības jomā.
Tas kalpo par forumu ar KLP piemērojumu saistītām diskusijām un labas prakses apmaiņai plašam ieinteresēto personu lokam, tostarp dalībvalstu pārvaldes iestādēm, lauksaimniecības produktu ražotājiem, vērtētājiem, vietējām rīcības grupām, Eiropas mēroga organizācijām, lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem, inovācijas atbalsta dienestiem u. c.
Tīkls atbalsta KLP stratēģisko plānu izstrādi un ieviešanu, inovāciju un zināšanu apmaiņu, ieskaitot Eiropas inovāciju partnerību lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI), un KLP novērtēšanu.
ES KLP tīkls piedāvā visdažādākās darbības un informāciju saistībā ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu visā ES, tostarp labas prakses piemērus, pasākumus un publikācijas..
ES KLP tīkls aizstāja Eiropas Lauku attīstības tīklu (ENRD), tostarp izvērtēšanas palīdzības dienestu un EIP-AGRI tīklu.
LEADER
LEADER ir augšupēja pieeja, kas izpaužas tā, ka lauksaimnieki, lauku uzņēmumi, vietējās organizācijas, publiskas iestādes un privātpersonas no dažādām nozarēm sanāk kopā un izveido vietējo rīcības grupu. Šāda grupa izstrādā savas vietējās attīstības stratēģijas un pārvalda savu budžetu.
LEADER pieeja nostiprina saiknes starp vietējām kopienām, rosina inovāciju starp dažādām nozarēm un atvieglo dalīšanos ar zināšanām starp vietējām rīcības grupām valsts un visas ES mērogā.
Pateicoties iniciatīvas sekmēm 30 gadu garumā, LEADER pieeju ir apstiprinājis Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) kā daļu no plašākas sabiedrības virzītas vietējās attīstības. Tagad LEADER / sabiedrības virzītas vietējās attīstības grupas pārvalda desmitiem tūkstošu projektu, kas nāk par labu Eiropas lauku ekonomikai, kultūrai, sociālajai jomai un videi.
Eiropas Lauku attīstības tīkls sniedz detalizētu informāciju par LEADER pieeju, tostarp resursus, rīkkopas un vietējās attīstības grupu datubāzi.
Lauku attīstības nākotne
Saskaņā ar jauno KLP no 2023. gada lauku attīstības pasākumi tiks iekļauti valsts stratēģiskajos KLP plānos.
Komisijas mērķis ir padarīt lauku attīstības darbības spējīgas elastīgāk reaģēt uz tādiem šodienas un rītdienas izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas un paaudžu maiņa un vienlaikus turpināt palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem, lai lauksaimniecības nozare būtu ilgtspējīga un konkurētspējīga. Lauku attīstības pasākumi arī būtiski palīdzēs īstenot svarīgas Komisijas prioritātes un stratēģijas, piemēram, Eiropas zaļo kursu un ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem.
Juridiskais pamats
Regula (ES) Nr. 1303/2013 – kopējie noteikumi attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem)
Regula (ES) Nr. 1305/2013/EK par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)
Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību
Regula (ES) Nr. 1310/2013/EK par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)
Komisijas Deleģētā Regula (ES) Nr. 807/2014/EK par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un pārejas noteikumu ieviešanu
Komisijas Deleģētā Regula (ES) Nr. 640/2014 par administrācijas sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā
Komisijas Īstenošanas Regula (ES) Nr. 809/2014, kurā izklāstīts, kā jāpiemēro Regula (ES) Nr. 1306/2013 par administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību
