PTO pārskats
1995. gadā izveidotā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ir uz noteikumiem balstītas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas stūrakmens. Šajā valstu vadītajā organizācijā ir 164 dalībvalstis (2019. gada jūlija dati). Tās pamatdarbības ir:
- daudzpusējās tirdzniecības sarunas, kuru mērķis ir tirgu pakāpeniska liberalizācija;
- normatīvās bāzes noteikšana tirdzniecībai nolīgumu veidā;
- valstu tirdzniecības strīdu izšķiršana;
- dalībvalstu tirdzniecības politikas pārraudzība.
Eiropas Savienība ir PTO dalībvalsts, un kā pasaules lielākais tirdzniecības bloks tā ir viena no šīs organizācijas galvenajām dalībniecēm. Eiropas Savienību tajā pārstāv Eiropas Komisija, kura kā vienota struktūra risina sarunas visu ES valstu vārdā. ES aktīvi atbalsta PTO darbu daudzpusējo noteikumu izstrādes un tirdzniecības liberalizācijas jomā, cenšoties:
- saglabāt atvērtus tirgus un nodrošināt jaunus tirgus Eiropas uzņēmumiem;
- stiprināt daudzpusējos noteikumus un nodrošināt, ka tos ievēro citi;
- veicināt ilgtspējīgu tirdzniecības attīstību.
Pašreizējie noteikumi tika apspriesti Urugvajas sarunu kārtā (no 1986. līdz 1994. gadam), un to rezultātā tika noslēgts Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu. Faktiski Marakešas līgums ir virkne nolīgumu, kas aptver dažādus tirdzniecības noteikumu aspektus. Šo nolīgumu vidū ir pārskatīta 1947. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT), kā arī nolīgumi par intelektuālo īpašumu, strīdu izšķiršanu, tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai, sanitārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem un jo īpaši lauksaimniecību.
Saistītā informācija
Strīdu izšķiršana
PTO nodrošina dalībvalstīm mehānismu, kas paredzēts, lai izšķirtu strīdus, kuri dalībvalstu starpā radušies saistībā ar PTO nolīgumu īstenošanu.
Strīdu izšķiršana un strīdu izšķiršanas lietas
PTO un lauksaimniecība
Ņemot vērā lauksaimniecības nozīmi pasaules tirdzniecībā, tika noslēgts īpašs lauksaimniecības nolīgums, kas reglamentē iekšzemes atbalstu, eksporta konkurenci (jo īpaši subsīdijas) un piekļuvi tirgum.
Nolīgums par lauksaimniecību
PTO Lauksaimniecības nolīguma mērķis ir izveidot “taisnīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmu”. Tajā izklāstīti noteikumi, kas piemērojami visām PTO dalībvalstīm, lai nodrošinātu būtiskus un pakāpeniskus lauksaimniecības atbalsta un aizsardzības samazinājumus. Šis nolīgums ir viens no Urugvajas sarunu kārtā sasniegtajiem rezultātiem, kas būtiski veicinājis pasaules lauksaimniecības orientēšanos uz tirgu.
Papildus vispārējiem noteikumiem, kas attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, nolīgumā ir ietvertas arī atsevišķu dalībvalstu īpašās saistības, to skaitā attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību un atbalstu, kā arī tarifi un tarifa kvotas, kas noteiktas “tarifu sarakstos”.
Lauksaimniecības komiteja pārrauga no nolīguma izrietošo saistību īstenošanu. Komitejā ir pārstāvētas visas PTO dalībvalstis, un tās var savstarpēji apspriesties par nolīguma īstenošanu. Dalībvalstis paziņo par saistību izpildi un atbild uz citu dalībvalstu jautājumiem. Dalībvalstu saistību izpildes pārraudzība ir komitejas galvenais pienākums, un tajā ietilpst paziņojumu pārskatīšana.
Iekšzemes atbalsts un “grupas”
Urugvajas sarunu kārta mainīja veidu, kādā valdības izstrādā iekšzemes lauksaimniecības politiku. Lauksaimniecības nolīgumā iekšzemes lauksaimniecības atbalstu klasificē dažādos veidos, kurus bieži iedala vairākās “grupās”. Tirdzniecību kropļojoša atbalsta (“oranžā grupa”) pasākumiem ir noteikti ierobežojumi: “de minimis” ierobežojums attiecas uz visām dalībvalstīm ar papildu summām (PTO aprakstītas kā “kopējā atbalsta rādītāja” (“Aggregate Measurement of Support”) vai “AMS” saistības), ko piemēro dažām dalībvalstīm, pamatojoties uz izdevumiem, kuri radušies pirms Urugvajas sarunu kārtas. Ierobežojumi neattiecas uz cita veida atbalstu, kam nav kropļojošas ietekmes uz tirdzniecību vai ražošanu vai arī tā ir minimāla (“zaļā grupa”), un dažām ražošanu ierobežojošām programmām (“zilā grupa”).
Piekļuve tirgum
Urugvajas sarunu kārtā daudzi ar tarifiem nesaistīti pasākumi lauksaimniecības jomā tika aizstāti ar parastajiem muitas nodokļiem, kā arī tika paredzēti tarifu samazinājumi. Savukārt Lauksaimniecības nolīgumā bija paredzēts īpašs aizsardzības mehānisms, kas atļautu pagaidu papildu tarifus dažu lauksaimniecības produktu importam īpašu apstākļu gadījumā, piemēram, ja importa apjoms pārsniedz noteiktu robežvērtību vai arī ja importa cenas krītas zem noteikta līmeņa. Trīsdesmit astoņām PTO dalībvalstīm, to vidū ES, ir tiesības izmantot īpašus aizsargpasākumus, kā noteikts to sarakstos.
Eksporta konkurence
Saskaņā ar Lauksaimniecības nolīgumu eksporta subsīdiju un dažu citu eksporta pasākumu izmantošana bija ierobežota. Tomēr Nairobi ministru konferencē 2015. gada decembrī PTO dalībvalstis, rīkojoties tālejoši, vienojās atcelt eksporta subsīdijas. Attīstītajām valstīm tas bija jādara nekavējoties (ar dažiem pārejas periodiem līdz 2020. gada beigām), jaunattīstības valstīm – līdz 2023. gada beigām un vismazāk attīstītajām valstīm – līdz 2030. gada beigām. Turklāt Nairobi paketē ir noteiktas disciplīnas attiecībā uz eksporta kredītiem un eksporta kredītu garantijām, starptautisko pārtikas atbalstu un lauksaimniecības produktus eksportējošiem valsts tirdzniecības uzņēmumiem.
Saistītā informācija
Sīkāka informācija par iekšzemes atbalstu
Sīkāka informācija par eksporta konkurenci/subsīdijām
PTO ministru konferences
Ministru konference ir PTO augstākā lēmumu pieņemšanas struktūra. Konferencē, kas parasti notiek reizi divos gados, var piedalīties visas PTO dalībvalstis, to vidū ES. Pēdējo gadu laikā divas konferences ir viesušas būtiskas pārmaiņas lauksaimniecības produktu tirdzniecībā.
- 2013. gadā Bali konferencē tika veiktas četras svarīgas darbības. Lai vienotos par pastāvīgu risinājumu attiecībā uz valsts krājumu glabāšanu pārtikas nodrošinājuma nolūkā, dalībvalstis panāca vienošanos par pagaidu “miera klauzulu”. Tās arī pieņēma deklarāciju par vislielāko atturību visu veidu eksporta subsīdiju izmantošanā un paplašināja “vispārējo pakalpojumu” sarakstu zaļajā grupā. Turklāt tika pieņemts lēmums, kas paredz lielāku pārredzamību tarifa kvotu pārvaldībā un mehānismus sistemātiski neizpildītajām kvotām.
- 2015. gada Nairobi konferencē PTO dalībvalstis turpināja Bali iesākto darbu un pieņēma lēmumu par eksporta subsīdiju atcelšanu lauku saimniecību eksportam un par disciplīnu noteikšanu eksporta kredītiem un eksporta kredītu garantijām, starptautiskajam pārtikas atbalstam un lauksaimniecības produktu eksporta valsts tirdzniecības uzņēmumiem. Tās arī vienojās turpināt sarunas par lauksaimniecību, valsts krājumu glabāšanu pārtikas nodrošinājuma nolūkā un piekļuvi tirgum un ar to saistītu īpašu aizsardzības mehānismu jaunattīstības valstīm.
12. ministru konference, kas sākotnēji bija plānota 2020. gadā, Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikta un noorganizēta divus gadus vēlāk — 2022. gada 12.–17. jūnijā Ženēvā, Šveicē. Tajā lauksaimniecības jomā tika pieņemta PTO ministru deklarācija par ārkārtas reakciju uz nenodrošinātību ar pārtiku (WT/MIN(22)/28) un PTO ministru lēmums par Pasaules Pārtikas programmas (WFP) humānās palīdzības pārtikas iepirkumu atbrīvojumu no eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem (WT/MIN(22)/29). Gan deklarācija, gan lēmums ir reakcija uz starptautiskās sabiedrības lūgumu PTO dalībvalstīm nekavējoties rīkoties, lai risinātu pašreizējās pārtikas nodrošinājuma problēmas.
ES lauksaimniecība
Lai turpinātu izstrādāt uz tirgu orientētu, taisnīgu un pārredzamu politiku, ES ir pārveidojusi savu lauksaimniecības atbalsta programmu. Šis process sākās vēl pirms Urugvajas sarunu kārtas un turpinās vēl joprojām. ES mudina izmantot tādus politikas instrumentus, kuri pēc iespējas mazāk kropļo tirdzniecību. Lielākā daļa atbalsta lauksaimniekiem tagad tiek piešķirta atsaistītu tiešo maksājumu veidā bez ražošanas pienākuma. Diagrammā parādīta ES politikas pāreja no oranžās grupas pasākumiem uz tirdzniecību nekropļojošiem atbalsta pasākumiem (zaļā grupa). Pārējās diagrammās ir atspoguļotas norises attiecībā uz citiem lielākajiem tirdzniecības partneriem.
Norises ES iekšzemes atbalsta jomā
Norises saistībā ar paziņoto iekšzemes atbalstu citām dalībvalstīm
Sarunas
Process
Pašreizējā PTO sarunu kārta sākās 2001. gada novembrī Dohā, Katarā. Tā dēvētā “Dohas sarunu kārta” jeb “Dohas Attīstības programma” koncentrējās uz turpmāku tirdzniecības liberalizāciju, vienlaikus atvieglojot jaunattīstības valstu integrāciju PTO daudzpusējā sistēmā. Neraugoties uz ES centieniem, sarunas lauksaimniecības jomā vairs nav virzījušās uz priekšu. Ekonomiskās attīstības līmeņa izmaiņas sevišķi ir palielinājušas dažu jaunattīstības valstu kā galveno eksportētāju un lauksaimniecības produktu tirdzniecības dalībnieču nozīmi. Sarunas ir apstājušās galvenokārt tādēļ, ka dažas PTO dalībvalstis nav gatavas reformēt savu lauksaimniecības politiku.
Tomēr PTO dalībvalstis turpina sarunas par lauksaimniecības produktu tirdzniecības reformu. Tās notiek Lauksaimniecības komitejas īpašajās sesijās, kurās paredzēts sagatavot priekšlikumus PTO ministru konferencei.
ES prioritātes lauksaimniecības jomas sarunās
ES turpinās veicināt daudzpusējas attiecības un starptautisko sadarbību. Gan PTO, gan uz noteikumiem balstīta un iekļaujoša starptautiskā tirdzniecības sistēma ir būtiski svarīga pasaules pārtikas nodrošinājumam un attīstībai. Attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību ES turpinās darbu, kura mērķis ir izveidot taisnīgāku un pārredzamāku sistēmu. Attiecībā uz Lauksaimniecības nolīguma trim pīlāriem Eiropas Savienībai ir tālāk norādītās prioritātes.
Iekšzemes atbalsts. Tirdzniecību kropļojošu pasākumu samazināšana ir svarīgs solis ceļā uz taisnīgāku lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmu. ES ir pārveidojusi savu iekšzemes atbalsta sistēmu, kas tagad galvenokārt ietver tirdzniecību nekropļojošus pasākumus. Tādējādi ir uzlabota lauksaimniecības preču tirgus darbība un tirdzniecība. ES turpinās uzstāt, lai citas dalībvalstis seko tās piemēram.
Piekļuve tirgum. Globālā tirdzniecības sistēma nevar pastāvēt bez lauksaimniecības produktu piekļuves tirgum. Uzlabotu piekļuvi tirgum PTO vislabāk varētu panākt ar iekļaujošām un visaptverošām sarunām, kas aptver gan lauksaimniecības preču un pakalpojumu piekļuvi tirgum, gan ar lauksaimniecību nesaistītu preču un pakalpojumu piekļuvi tirgum. Tirgus piekļuves jautājumi, protams, ir arī galvenais mērķis divpusējās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem.
Eksporta konkurence. ES uzskata, ka turpmākajās sarunās būtu jābalstās uz Nairobi konferencē sasniegto, jo īpaši attiecībā uz turpmāku disciplīnu noteikšanu eksporta kredītiem un eksporta kredītu garantijām, starptautiskajam pārtikas atbalstam un lauksaimniecības produktu eksporta valsts tirdzniecības uzņēmumiem.
