ES kompetence
Eiropas Savienības kompetence ir noteikta ES līgumos (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2.-6. pantā).
Ekskluzīva kompetence | Kopīga kompetence | Tiesības atbalstīt, koordinēt un papildināt dalībvalstu pasākumus | Tiesības uzņemties iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka ES dalībvalstis savstarpēji koordinē politiku | |||
|
|
Juridiski saistoši ES tiesību akti, kas ir pieņemti šajās jomās, nedrīkst paredzēt valsts likumu vai noteikumu saskaņošanu. |
Līgums par Eiropas Savienību arī pilnvaro ES definēt un īstenot kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī pakāpeniski veidot kopēju aizsardzības politiku.
NB! Komisija ir pilnvarota iesniegt tiesību akta projektus par lielāko daļu jomu, kuras ir ES kompetencē. Tomēr atsevišķās jomās Komisija to nevar darīt, piemēram, kopējā ārpolitika un drošības politika.
ES pilnvaras iedala trijās kategorijās:
- ES ir ekskluzīva kompetence (LESD 3. pants) (tikai ES var rīkoties);
- kompetence ir dalīta starp ES un dalībvalstīm (LESD 4. pants) (dalībvalstis var rīkoties tikai tad, ja ES nolēmusi nerīkoties);
- ES ir pilnvaras atbalstīt, koordinēt vai papildināt dalībvalstu rīcību (LESD 6. pants) — šajās jomās ES nevar pieņemt juridiski saistošus tiesību aktus, kuros no dalībvalstīm prasīts, lai tās saskaņo savus likumus un noteikumus.
“Kopīga kompetence” nozīmē, ka attiecīgajā jomā gan ES, gan tās dalībvalstis var pieņemt tiesiski saistošus tiesību aktus.
Tomēr dalībvalstis tā var rīkoties tikai tad, ja ES nav izmantojusi savas pilnvaras vai nepārprotami pārtraukusi to darīt.
NĒ — juridiski saistošos ES tiesību aktos, kas attiecas uz šīm jomām, nedrīkst iekļaut prasību, ka jāsaskaņo valstu likumi un noteikumi.
Eiropas Komisijas tiesības ierosināt ES tiesību akta projektu
ES tiesību akti ir leģislatīvi un neleģislatīvi akti, kurus pieņēmušas ES iestādes.
ES iestādes var pieņemt tikai piecu veidu aktus.
Juridiski saistoši tiesību akti
- Regulas
- Direktīvas
- Lēmumi
Dokumenti, kas nav juridiski saistoši
- Ieteikumi
- Atzinumi
Par to sīkāk lasiet LESD 288. pantā.
ES likumdošanas procesā Komisija iesniedz ES tiesību akta projektu. Tas stājas spēkā tikai tad, kad to pieņem likumdevējs. Vairumā gadījumu likumdevējs ir Eiropas Parlaments un Padome kopā. Dažos gadījumos tas ir tikai viena no šīm abām iestādēm.
Pilsoņu iniciatīva aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta projektu. Ja Komisija nolemj iesniegt tiesību akta projektu, tas stāsies spēkā tikai tad, kad to būs pieņēmis likumdevējs.
Ja gribat uzzināt vairāk par ES lēmumu pieņemšanas procedūru, ielūkojieties lappusē “Kā pieņem ES lēmumus”.
NĒ —, piemēram, ES ir pilnvaras kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, bet Komisija nevar ierosināt tiesību aktus šajā jomā.
- Vienmēr, kad ES tiesību aktu pieņem likumdošanas procedūrā (parastajā vai īpašajā), ja vien Līgumos nav paredzēts kas cits,
UN
- vienmēr, kad Līgumos ir skaidri pateikts, ka Komisijas ziņā ir tiesību aktu ierosināšana.
Šī ir parastā lēmumu pieņemšanas procedūra lielākajā daļā ES politikas jomu.
To sauc arī par koplēmuma procedūru, jo regulas, direktīvas un lēmumus kopīgi pieņem Eiropas Parlaments un Padome (skatiet LESD 294. pantu). Neviena no šīm iestādēm (Eiropas Parlaments vai Padome) nevar pieņemt tiesību aktu viena pati.
Komisijas ziņā ir iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta projektu.
Īpašo likumdošanas procedūru piemēro atsevišķos gadījumos, uz kuriem skaidri norādīts Līgumos. Tad regulu, direktīvu vai lēmumu pieņem Eiropas Parlaments, līdzdarbojoties Padomei, vai Padome, līdzdarbojoties Eiropas Parlamentam (LESD 289. panta 2. punkts).
Īpašās likumdošanas procedūras atšķiras atkarībā no jautājuma būtības.
Komisijas ziņā ir iesniegt likumdevējam (Eiropas Parlamentam un Padomei) tiesību akta projektu (izņemot gadījumus, kad Līgumos nav paredzēts kas cits).
JĀ — to pieņemšanas procedūra Līgumos noteikta katram gadījumam atsevišķi.
Šos tiesību aktus pēc Komisijas priekšlikuma pieņem tikai tad, ja tas paredzēts Līgumos.
Ceram, ka te sniegtā informācija būs noderīga potenciālajiem pilsoņu iniciatīvu organizatoriem. Eiropas Komisijai tā nav juridiski saistoša. Tā nav izsmeļoša un nav uzskatāma par Līgumu oficiālu skaidrojumu.
