ANO Klimata pārmaiņu konference (COP 27) norisinājās 2022. gada 6.–20. novembrī Šarm eš Šeihā.Ēģiptes vadībā rīkotā COP 27 samita mērķis bija sapulcināt visas iesaistītās puses, lai paātrinātu virzību uz Parīzes nolīgumā un ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām izvirzīto mērķu sasniegšanu. Lapas satursLapas saturs Eiropas Komisija Klimata pārmaiņu konferencē apliecināja gatavību rīkoties vērienīgi un elastīgi, lai garantētu, ka mērķis ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem joprojām ir sasniedzams. Neatlaidīgi un vienoti Eiropas centieni palīdzēja sarežģītās sarunās panākt vienošanos saglabāt spēkā Parīzes nolīguma mērķrādītājus. ES veidotās saiknes arī palīdzēja ieviest jaunu līdzsvarotu finansēšanas kārtību ar plašāku līdzekļu devēju bāzi, kuras mērķis ir palīdzēt neaizsargātām kopienām pārvarēt klimata pārmaiņu radītos zaudējumus un kaitējumu. Pateicoties COP 27, mērķis ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem joprojām ir reālistisks. Diemžēl pasaules lielākie emitētāji nav izpildījuši savas saistības pakāpeniski samazināt fosilā kurināmā izmantošanu un neizskanēja arī jaunas apņemšanās mazināt klimata pārmaiņas. Tomēr ES turpinās virzīties uz priekšu – galvenokārt īstenojot Eiropas zaļo kursu un “REPowerEU” –, jo ir svarīgi nenovirzīties no Parīzes nolīgumā izvirzītā mērķa. Galvenie rezultāti Puses vienojās, ka nolūkā ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C ir strauji, ievērojami un noturīgi jāsamazina globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas, līdz 2030. gadam panākot 43 % samazinājumu salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni.Tās atkārtoja Glāzgovas klimata paktā izteikto aicinājumu līdz 2023. gada beigām pēc vajadzības atjaunināt nacionāli noteiktos devumus (NND), lai tos saskaņotu ar Parīzes nolīgumā izvirzīto mērķi attiecībā uz temperatūru.Glāzgovas klimata pakts ievirzīs jaunu klimata pārmaiņu mazināšanas darba programmu, kas puses mudinās saskaņot mērķrādītājus un darbības neto nulles emisiju sasniegšanai.Puses nolēma izveidot jaunu finansēšanas kārtību, kuras mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm, kas ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Ir paredzēts veidot jaunu fondu, kas būs vērsts uz zaudējumu un kaitējuma novēršanu. ES iniciatīvas Klimata pārmaiņu konferencē Stratēģiskās partnerības Komisija COP 27 laikā noslēdza daudzas divpusējas un daudzpusējas vienošanās. Tā parakstīja vairākus stratēģiskās partnerības nolīgumus: ar Kazahstānu par izejvielām, akumulatoriem un atjaunīgo ūdeņradi ar Namībija par ilgtspējīgām izejvielām un atjaunīgo ūdeņradi ar Ēģipti par atjaunīgo ūdeņradi Meža partnerības Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena noslēdza meža partnerības ar Gajānu, Mongoliju, Kongo, Ugandu un Zambiju. ES šo partnerību ietvaros palīdzēs saviem partneriem ilgtspējīgi apsaimniekot mežus – vienu no pasaules bagātākajiem dabas resursiem –, lai sekmētu cīņu pret klimata pārmaiņām un veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Lasīt vairāk Dabas nozīmei savstarpēji saistītajās klimata un biodaudzveidības krīzēs tika pievērsta galvenā uzmanība arī COP 15 par biodaudzveidību, kas decembrī notika Monreālā, Kanādā. Globālais metāna emisiju mazināšanas solījums Amerikas Savienotās Valstis, ES un tās partneri oficiāli izsludināja iniciatīvu “Globālais metāna emisiju mazināšanas solījums”. Ar tās palīdzību pasaulē tiks mazinātas metāna emisijas, lai būtu iespējams sasniegt globālās sasilšanas ierobežojuma mērķi – 1,5 grādi pēc Celsija. Komisija Klimata pārmaiņu konferencē pauda gandarījumu par pieaugošo atbalstu šai iniciatīvai, kurai šobrīd pievienojušās jau vairāk nekā 150 valstis. Lasīt vairāk Atbalsts klimatadaptācijai un klimatnoturībai Āfrikā ES un Āfrika paziņoja par jaunu Eiropas komandas iniciatīvu klimatadaptācijas un klimatnoturības atbalstam Āfrikā, kas tiks īstenota kā daļa no stratēģijas “Global Gateway” ieguldījumu paketes. Šī Eiropas komandas iniciatīva apvienos esošās un jaunās klimatadaptācijas programmas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā un vairos to ietekmi, uzlabojot koordināciju un pastiprinot ES un ĀS dialogu par politiku klimatadaptācijas jomā. Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas partnerība Dienvidāfrikas, Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes un ASV valdības, kā arī ES 2021. gadā paziņoja par jaunu vērienīgu ilgtermiņa partnerību enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas jomā, lai atbalstītu Dienvidāfrikas dekarbonizācijas pūliņus. Šīs partnerības mērķis ir paātrināt Dienvidāfrikas ekonomikas dekarbonizāciju, galveno uzmanību pievēršot elektroenerģijas sistēmai. Eiropas Savienība COP 27 laikā arī atzinīgi novērtēja un atbalstīja Dienvidāfrikas Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas investīciju plānu un parakstīja jaunu Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas partnerību ar Indonēziju G20 sanāksmē Bali. ES papildpasākumi COP 27 laikā Konferences laikā Komisija ES paviljonā Šarm eš Šeihā un tiešsaistē sarīkoja vairāk nekā 125 papildpasākumus par tādiem jautājumiem kā biodaudzveidības aizsardzība un dabas atjaunošana, enerģētiskā drošība un zaļā pārkārtošanās, ilgtspējīgs finansējums, pārtikas un ūdens nodrošinājums, kā arī pētniecība un inovācija. Viens no šiem pasākumiem bija dialogs starp priekšsēdētājas izpildvietnieku Fransu Timmermansu un jaunatnes pārstāvjiem no visas pasaules. Eiropas ieguldījums globālajā klimatfinansējumā Lai pārvarētu klimata krīzi, visā pasaulē ir jāsamazina emisijas. Daudzas valstis jau saskaras ar šīs krīzes sekām. No 2013. līdz 2020. gadam ES vāca līdzekļus jaunattīstības valstu atbalstam, lai palīdzētu šīm valstīm mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tai skaitā finansējot klimatrīcības pasākumus pasaules mērogā, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgākajām un neaizsargātākajām valstīm un kopienām,izmantojot dotācijas, lai piesaistītu privātos ieguldījumus un starptautisko attīstības banku finansējumu. 27 mljrd. USDmobilizējusi Eiropa56,3 mljrd. USDmobilizējuši citi līdzekļu devēji16,7 mljrd. USDvēl pietrūkst, lai sasniegtu mērķi – 100 mljrd. USD ES un tās dalībvalstis ir lielākās publiskā klimatfinansējuma sniedzējas jaunattīstības valstīm. 2020. gadā to kopējais ieguldījums bija 23,4 miljardi USD, no kuriem gandrīz puse bija dotācijas. Tā ir nozīmīga daļa no globālā mērķa (100 miljardiem USD), ko attīstītās valstis ir apņēmušās sasniegt saskaņā ar 2009. gada Kopenhāgenas klimata samitā doto solījumu. Līdzīgas saites Eiropas zaļais kurssES dalība COP 15 bioloģiskās daudzveidības konferencēREPowerEU: affordable, secure and sustainable energy for EuropeES COP26 klimata konferencēEiropas Klimata aktsMeža partnerības
ANO Klimata pārmaiņu konference (COP 27) norisinājās 2022. gada 6.–20. novembrī Šarm eš Šeihā.Ēģiptes vadībā rīkotā COP 27 samita mērķis bija sapulcināt visas iesaistītās puses, lai paātrinātu virzību uz Parīzes nolīgumā un ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Puses vienojās, ka nolūkā ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C ir strauji, ievērojami un noturīgi jāsamazina globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas, līdz 2030. gadam panākot 43 % samazinājumu salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni.Tās atkārtoja Glāzgovas klimata paktā izteikto aicinājumu līdz 2023. gada beigām pēc vajadzības atjaunināt nacionāli noteiktos devumus (NND), lai tos saskaņotu ar Parīzes nolīgumā izvirzīto mērķi attiecībā uz temperatūru.Glāzgovas klimata pakts ievirzīs jaunu klimata pārmaiņu mazināšanas darba programmu, kas puses mudinās saskaņot mērķrādītājus un darbības neto nulles emisiju sasniegšanai.Puses nolēma izveidot jaunu finansēšanas kārtību, kuras mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm, kas ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Ir paredzēts veidot jaunu fondu, kas būs vērsts uz zaudējumu un kaitējuma novēršanu.
