ES palīdzība Ukrainai

ES ir vienota un nelokāma savā atbalstā Ukrainai, kas pretojas Krievijas militārajai agresijai un nelikumīgajiem centieniem anektēt Ukrainas teritoriju. ES ir apņēmusies turpināt sniegt politisku, finansiālu, ekonomisku, humānu, militāru un diplomātisku palīdzību Ukrainai un ukraiņu tautai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Kopējais atbalsts, ko ES sniegusi Ukrainai kopš Krievijas agresijas kara sākuma, sasniedz gandrīz 124 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardus eiro veido ieņēmumi no imobilizētiem Krievijas aktīviem. Šī summa sadalīta šādi: 

ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes reaģēšanai uz Krievijas agresijas karu ir nolēmušas izmantot Eiropas komandas pieeju. Tas nozīmē, ka mēs strādājam kopā un apvienojam savus resursus un speciālās zināšanas, lai panāktu lielāku ietekmi. 

Kopš kara sākuma Eiropas komanda Ukrainas atbalstam ir atvēlējusi gandrīz 60 miljardus eiro. Šajā summā ietverta

• makrofinansiāla palīdzība, 
• budžeta atbalsts, 
• ārkārtas palīdzība, 
• finanšu līdzekļi reaģēšanai krīzes situācijā, 
• humānā palīdzība.

2023. gadā Ukrainai no ES budžeta tika piešķirta īstermiņa palīdzība 19,5 miljardu eiro apmērā, tai skaitā līdz šim apjomīgākā atbalsta pakete 18 miljardu eiro apmērā, ko izmaksāja koncesionālu aizdevumu veidā. Šī summa papildināja 11,6 miljardus eiro, kas 2022. gadā tika piešķirti aizdevumos un dotācijās. Pateicoties šim atbalstam, Ukraina var

• turpināt izmaksāt algas un pensijas,
• atjaunot kara rezultātā bijāto kritisko infrastruktūru,
• nodrošināt sabiedriskos pamatpakalpojumus, piemēram, slimnīcu un skolu darbību, un piešķirt mājokļus pārvietoto personu izmitināšanai,
• saglabāt makroekonomisko stabilitāti.

2024. gada oktobrī ES pieņēma jaunu finansiālās palīdzības paketi. To veido ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevums aptuveni 18 miljardu eiro apmērā un aizdevumu sadarbības mehānisms, kas palīdzēs Ukrainai atmaksāt ES un G7 partneru piešķirtos aizdevumus līdz 45 miljardu eiro apmērā. Šī aizdevumu sadarbības mehānisma finansēšanai tiks izmantoti ārkārtas ieņēmumi no imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem. 

Ukrainas mehānisms: atbalsts valsts atveseļošanai, atjaunošanai un virzībai uz pievienošanos ES

Lai atbalstītu Ukrainas ilgtermiņa centienus atgūties no kara un pievienoties Eiropas Savienībai, ES ir izveidojusi īpašu finanšu instrumentu 2024.–2027. gadam. 

Izmantojot Ukrainas mehānismu, ES šajā periodā varēs sniegt Ukrainai paredzamu un elastīgu finansiālu atbalstu līdz 50 miljardu eiro apmērā. Līdz šim ar mehānisma palīdzību kopumā ir mobilizēti 15,6 miljardi eiro, no kuriem 12,4 miljardi eiro jau ir izmaksāti Ukrainai.

Mehānisma izveide apliecina ES apņēmību atbalstīt Ukrainu tās pretestībā pret Krievijas agresijas karu un virzībā uz dalību ES.

Lasīt vairāk par Ukrainas mehānismu

2023. gada februārī Eiropas Komisija un Ukraina parakstīja vienošanos par Ukrainas pievienošanos Vienotā tirgus programmai (VTP). Šī vienošanās atbalstīs Ukrainas uzņēmums, atvieglojot 

• piekļuvi tirgiem,  
• labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, 
• ilgtspējīgu izaugsmi,  
• internacionalizāciju. 

ES arī ir līdz 2025. gada 5. jūnijam pagarinājusi ievedmuitas nodokļu, kvotu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu apturēšanu Ukrainas eksportam. Šis risinājums paredz labāku aizsardzību un apturēšanas sistēmu (“avārijas bremzes”), ja konkrētu lauksaimniecības produktu imports sasniedz noteiktu robežvērtību.

ES arī nodrošina atbalstu, izmantojot garantijas, ko izsniedz finanšu iestādes, kā EIB un ERAB. Pateicoties tām, Ukrainas valdība varēs sniegt kredīta atbalstu un uzņēmumi varēs nodrošināt vitāli svarīgus pakalpojumus. 

Turklāt ES dalībvalstis un partneri ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību ir piegādājuši arī palīdzību natūrā vairāk nekā 152 000 tonnu apmērā. 320 miljonus eiro, tai skaitā 21,5 miljonus eiro no ES budžeta, ES un dalībvalstis ir piešķīrušas humanitārajai atmīnēšanai.

2022. gadā ES mobilizēja 330 miljonus eiro ārkārtas atbalsta programmai, kura palīdzēja nodrošināt pamatpreces un pamatpakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un pārtiku. Tā ir arī palīdzējusi aizsargāt iedzīvotājus (gan iekšzemē pārvietotos cilvēkus, gan viņus uzņemošās kopienas) un atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus un lauksaimniecību.  

Vēl viens svarīgs mērķis ir atjaunot mazmēroga civilo infrastruktūru, nodrošināt enerģētisko drošību un nostiprināt kiberdrošību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un pasākumus dezinformācijas apkarošanai. Īstenošanas stadijā esošie projekti, kuru kopējā vērtība ir 315 miljoni eiro, ir pielāgoti atbilstoši steidzamām vajadzībām uz vietas. 

Tā kā vajadzības Ukrainā strauji aug, izmantojot Eiropas resursu rezerves rescEU krājumus, esam mobilizējuši medicīnas preces, pagaidu patvēruma vienības un elektroenerģijas ģeneratorus, kā arī specializētu aprīkojumu ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku apdraudējumu un kodoldraudu gadījumiem.  

Kopumā kopš kara sākuma Ukrainai esam piešķīruši rescEU atbalstu 157 miljonu eiro apmērā.

ES koordinē tādu pacientu medicīnisko evakuāciju, kuriem steidzami nepieciešama specializēta aprūpe. Līdz šim slimnīcās visā Eiropā nogādāti vairāk nekā 3800 pacienti no Ukrainas.  

2022. gada septembrī Polijas pilsētā Žešovā tika atvērts ES Medevac centrs. Šis centrs piedāvā drošu telpu no Ukrainas ievestiem pacientiem, pirms viņus pārved uz slimnīcām citās Eiropas valstīs. 

Turklāt, lai maksimāli ātri sadalītu Ukrainai nepieciešamo palīdzību, Komisija ir izveidojusi civilās aizsardzības loģistikas centrus Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Šie centri palīdzēs koordinēt ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību saņemtā atbalsta novirzīšanu. 

2023. gada 21. aprīlī Ukraina kļuva par ES civilās aizsardzības mehānisma dalībvalsti. Tā ir Eiropas solidaritātes sistēma, kurā tiek sniegta palīdzība smagu ārkārtas situāciju skartām valstīm. 

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES nekavējoties aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu. Tā pārvietotajām personām, kas bēg no kara Ukrainā, Eiropas Savienībā nodrošina konkrētas tiesības.

Saskaņā ar šo pagaidu aizsardzības shēmu, kas ir pagarināta līdz 2026. gada martam, ES valstis līdz šim ir uzņēmušas vairāk nekā četrus miljonus cilvēku no Ukrainas. 

Komisija ieviesa maksimālu elastību, lai dalībvalstis neizlietotos Kohēzijas fonda līdzekļus varētu izmantot kā palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara. Šādi ir izdevies mobilizēt aptuveni 17 miljardus eiro. 

Informācija cilvēkiem, kas bēg no kara

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Eiropas Komisija un Ukrainai kaimiņos esošās ES dalībvalstis 2022. gada 12. maijā izveidoja ES un Ukrainas solidaritātes joslas. Solidaritātes joslas ir svarīgi koridori, pa kuriem Ukraina var eksportēt lauksaimniecības produktus, kā arī importēt tai nepieciešamās preces no humānās palīdzības līdz dzīvnieku barībai un mēslošanas līdzekļiem. 

Kopš 2022. gada maija solidaritātes joslas ir palīdzējušas 

• eksportēt aptuveni 157 miljonus tonnu Ukrainas preču, tai skaitā aptuveni 77 miljonus tonnu graudu, eļļas augu sēklu un citu saistītu produktu,
• importēt Ukrainā aptuveni 62 miljonus tonnu tai vajadzīgu preču: no militārās un humānās palīdzības līdz degvielai un citiem produktiem,
• sniegt tehnisku atbalstu Ukrainai, Moldovai un ES valstīm, lai atvieglotu un paātrinātu procedūras un novērstu sastrēgumus pie robežām, 
• 2022. gada 29. jūnijā parakstīt kravu pārvadājumu nolīgumus ar Ukrainu un Moldovu ar mērķi atvieglot tranzītu un pārvadājumus no abām valstīm un uz tām. 

Solidaritātes joslu paplašināšanai ir mobilizēti vairāk nekā 2 miljardi eiro, kas ietver arī Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Pasaules Bankas iemaksas.

Plašāka informācija par ES un Ukrainas solidaritātes joslām

Pēc Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainai jau ir sniegts vismaz 2 miljardu eiro atbalsts energoapgādes drošībai, citu starpā izmantojot Ukrainas Enerģijas atbalsta fondu un Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

ES ir darījusi pieejamus gandrīz 160 miljonus eiro Ukrainas enerģētiskās drošības atbalstam 2024. gada ziemā. Šis atbalsts tiks izmantots ar mērķi

• atjaunot elektrostacijas un piegādāt vairāk aprīkojuma, sedzot 15 % no Ukrainas vajadzībām;
• palielināt ES elektroenerģijas eksportu, lai apmierinātu 12 % Ukrainas vajadzību;
• veicināt decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, ieskaitot fotoelementu paneļu piegādi slimnīcām.

2022. gada martā Ukrainas elektrotīkls tika sekmīgi sinhronizēts ar ES elektrotīklu. ES turpinās sniegt Ukrainai atbalstu enerģētikas nozarē, nodrošinot tai gāzes reversās plūsmas. Ukraina būs ieguvēja arī no ES kopējiem dabasgāzes, sašķidrinātas dabasgāzes un ūdeņraža iepirkumiem. 

Papildus tam ES Ukrainai ir piegādājusi vairāk nekā 10 700 elektroģeneratoru un 35 miljonus LED spuldžu, lai mazinātu spiedienu šīs valsts energosistēmai. 

2022. gada jūlijā Komisija aicināja Eiropas telesakaru operatorus pagarināt vienošanos, ar kuru tiek atcelta vai būtiski samazināta ukraiņiem piemērotā viesabonēšanas maksa Eiropas Savienībā. 

2023. gada jūnijā ES un Ukraina parakstīja nolīgumu par Ukrainas iesaistīšanos programmā “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”. Šis nolīgums Ukrainas projektu virzītājiem dos iespēju pieteikties ES finansējumam transporta, enerģētikas un digitālajā jomā, lai vēl vairāk uzlabotu valsts savienotību ar tās ES kaimiņvalstīm. 

2023. gada decembrī Komisija atvēra jaunu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” biroju Kijivā. Ukrainas dalība programmā “Apvārsnis Eiropa” un pētniecības un mācību programmā “Euratom” palīdzēs saglabāt Ukrainas pētniecības un inovācijas ekosistēmu un veicinās tās attīstību.  

Kopš kara sākuma ES ir palielinājusi atbalstu Ukrainas kibernoturības stiprināšanai, atvēlot 10 miljonus eiro aprīkojuma un programmatūras iegādei un sniedzot cita veida palīdzību šajā jomā. Digitālās pārveides atbalstam ir piešķirti vēl 19 miljoni eiro.

ES atbalsta cīņu pret nesodāmību Ukrainā, īstenojot 7,25 miljonus vērtu projektu, kura mērķis ir atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanu saistībā ar Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Turklāt Eurojust atbalsta Polijas, Latvijas, Igaunijas, Slovākijas, Rumānijas, Lietuvas un Ukrainas izveidotās ES kopējās izmeklēšanas grupas (kurā piedalās arī Starptautiskā Krimināltiesa un Eiropols) centienus izmeklēt Ukrainā pastrādātos starptautiskos noziegumus.

Eiropas Komisija arī ir izveidojusi Starptautisko centru saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Šis centrs atrodas Hāgā un ir saistīts ar esošo kopējo izmeklēšanas grupu. Tas palīdz koordinēt izmeklēšanu un vākt pierādījumus saistībā ar Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem. 

Eiropas Savienībā ir imobilizēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Ir iesaldēti arī sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu privātie aktīvi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 28 miljardus eiro.

ES ir nolēmusi peļņu no imobilizētajiem Krievijas aktīviem izmantot Ukrainas atjaunošanas atbalstam. Atkarībā no procentu likmēm ieņēmumi no šiem aktīviem gadā varētu sasniegt 2,5–3 miljardus eiro, kas tiks novirzīti Ukrainai. Līdz šim ES ir nodevusi Ukrainai 1,5 miljardus eiro no šiem imobilizētajiem aktīviem. 

Uzzināt vairāk par Krievijas saukšanu pie atbildības

^{Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 2024. gada 14. novembrī.}