30.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/1

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšana ir viens no dalībvalstu kopējiem principiem. Ņemot to vērā, 1995. gadā Kopiena nolēma cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanu padarīt par būtisku elementu tās attiecībās ar trešām valstīm. Šajā nolūkā tika nolemts visos jaunajos vispārējos Kopienas tirdzniecības, sadarbības un asociācijas nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut attiecīgu klauzulu.

(2)

Vispārējās Cilvēktiesību Deklarācijas 5. pants, 7. pants Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants paredz beznosacījumu, visaptverošu spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas aizliegumu. Citi noteikumi, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācija pret spīdzināšanu (1) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada Konvencija pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, uzliek valstīm pienākumu novērst spīdzināšanu.

(3)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2) 2. panta 2. punktā noteikts, ka nevienam nedrīkst piespriest nāvessodu vai to izpildīt. Padome 1998. gada 29. jūnijā apstiprināja “ES Politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar nāvessodu” un nolēma, ka Eiropas Savienība darbosies, lai panāktu nāvessoda vispārēju atcelšanu.

(4)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pantā teikts, ka nevienu nedrīkst pakļaut pīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem. 2001. gada 9. aprīlī Padome apstiprināja “ES Politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu”. Šīs pamatnostādnes atsaucas gan uz Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu pieņemšanu 1998. gadā, gan uz pašreizējo darbu pie pusmilitārā ekipējuma kontroles ieviešanas visā ES, aprakstot tos kā efektīvu kopējas ārpolitikas un drošības politikas pasākumu piemērus, lai novērstu spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību. Šīs pamatnostādnes tāpat paredz aicināt trešās valstis novērst tādu ierīču lietošanu, ražošanu un tirdzniecību, kas ir paredzētas lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, kā arī novērst citu ierīču izmantošanu šādiem mērķiem. Tajās arī norādīts, ka aizliedzot nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu sodīšanu tiek uzlikti skaidri ierobežojumi arī nāvessoda izpildei. Līdz ar to un saskaņā ar šiem dokumentiem, nāvessodu nekādos apstākļos nevar uzskatīt par likumīgu sodu.

(5)

Rezolūcijā par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, ko Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komisija pieņēma 2001. gada 25. aprīlī un ko atbalstīja ES dalībvalstis, tā lūdza Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm veikt atbilstīgus pasākumus, tostarp likumdošanas pasākumus, lai inter alia novērstu un aizliegtu tādu ierīču eksportu, kas ir īpaši paredzētas tam, lai spīdzinātu, nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. Šo viedokli apstiprināja 2002. gada 16. aprīļa, 2003. gada 23. aprīļa, 2004. gada 19. aprīļa un 2005. gada 19. aprīļa rezolūcija.

(6)

2001. gada 3. oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju (3) par Padomes otro Gada pārskatu saskaņā ar 8. operatīvo noteikumu Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu, kurā tas mudināja Komisiju ātri rīkoties, lai izstrādātu atbilstīgu Kopienas instrumentu, kas aizliegtu tāda policijas un drošības ekipējuma reklamēšanu, tirdzniecību un eksportu, kurš paredzēts, lai nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos, un nodrošināt, lai šis Kopienas instruments pārtrauktu tāda policijas vai drošības ekipējuma pārsūtīšanu, kura medicīniskā ietekme nav pilnībā zināma, un tāda ekipējuma pārsūtīšanu, kura izmantošanā praksē ir konstatēts būtisks ļaunprātīgas izmantošanas vai neparedzētu traumu risks.

(7)

Tādēļ ir lietderīgi paredzēt Kopienas noteikumus par tādu preču tirdzniecību ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu, spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. Šie noteikumi ir būtiski, lai veicinātu cieņu pret cilvēka dzīvību un pamata cilvēktiesībām un tādējādi palīdz sasniegt sabiedrības morāles aizsardzības mērķi. Šiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka Kopienas uzņēmēji negūst nekādu labumu no tirdzniecības, kas vai nu veicina vai citādi atvieglina nāvessoda vai spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas politikas īstenošanu, kura nav saderīga ar attiecīgām ES pamatnostādnēm, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un starptautiskajām konvencijām un līgumiem.

(8)

Šajā regulā ir lietderīgi piemērot spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas definīcijas, kas ir noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā Nr. 3452 (XXX). Šīs definīcijas būtu jāinterpretē, ņemot vērā judikatūru par attiecīgo terminu interpretāciju Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un attiecīgos dokumentos, ko pieņēmusi ES vai tās dalībvalstis.

(9)

Ir nepieciešams aizliegt tādu ierīču eksportu un importu, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana.

(10)

Tāpat ir nepieciešams kontrolēt dažu tādu preču eksportu, ko varētu izmantot ne tikai, lai spīdzinātu un nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, bet arī likumīgiem mērķiem. Šāda kontrole būtu jāpiemēro tādiem precēm, ko galvenokārt izmanto tiesībaizsardzības jomā, un, ja vien šāda kontrole nav nesamērīga, jebkurām citām ierīcēm vai ražojumiem, ko varētu ļaunprātīgi izmantot, lai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, ņemot vērā to konstrukciju un tehniskās iezīmes.

(11)

Attiecībā uz tiesībaizsardzības jomā lietotajām ierīcēm būtu jāņem vērā, ka Tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu rīcības kodeksa (4) 3. pantā noteikts, ka tiesībsargājošo iestāžu ierēdņi drīkst izmantot spēku vienīgi tad, ja tas ir galēji nepieciešams un tikai tādā mērā, lai pildītu savus pienākumus. Tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu spēka un ieroču izmantošanas pamatprincipos, ko 1990. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas 8. kongress par noziegumu novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem, ir noteikts, ka tiesībsargājošo iestāžu ierēdņiem, pildot savus pienākumus, pēc iespējas būtu jāizmanto nevardarbīgi līdzekļi, pirms lietot spēku un ieročus.

(12)

Ņemot to vērā, minētie pamatprincipi atbalsta dzīvību neapdraudošu, paralizējošu ieroču izstrādi, lai tos izmantotu atbilstīgās situācijās, atzīstot, ka šādu ieroču izmantošana ir rūpīgi jākontrolē. Šajā sakarā tāds ekipējums, ko policija tradicionāli lieto pašaizsardzībai un nekārtību novēršanai, ir pārveidots tā, lai personas padarītu pretoties nespējīgas, izmantojot elektrošoku vai ķīmiskas vielas. Ir pazīmes, kas liecina, ka vairākās valstīs šādi ieroči tiek lietoti, lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu.

(13)

Pamatprincipos ir uzsvērts, ka tiesībsargājošu iestāžu ierēdņiem vajadzētu būt nodrošinātiem ar pašaizsardzības ekipējumu. Tādēļ šī regula nebūtu jāattiecina uz tradicionālo pašaizsardzības līdzekļu, piemēram, vairogu, tirdzniecību.

(14)

Tāpat šī regula būtu jāattiecina uz dažu tādu īpašu ķīmisku vielu tirdzniecību, kuras lieto, lai personas padarītu pretoties nespējīgas.

(15)

Attiecībā uz kāju dzelžiem, vairāku personu ķēdēm, važām un saslēdzošiem dzelžiem būtu jāņem vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieslodzīto režīma standarta obligātajos noteikumos (5) ir paredzēts, ka ierobežojošos līdzekļus aizliegts piemērot kā sodu. Turklāt ķēdes un dzelžus ir aizliegts lietot kā piespiedu līdzekli. Būtu arī jāņem vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieslodzīto režīma standarta obligātajos noteikumos ir paredzēts, ka citus ierobežojošus līdzekļus var lietot vienīgi tam, lai pārvietošanas laikā novērstu bēgšanu, medicīnisku apsvērumu dēļ pēc medicīnas darbinieka norādījuma vai tad, ja citas kontroles metodes izrādījušās neveiksmīgas, lai atturētu ieslodzīto no miesas bojājumu nodarīšanas sev vai citiem, vai īpašuma bojāšanas.

(16)

Ņemot vērā faktu, ka dažas dalībvalstis jau ir aizliegušas šādu preču eksportu un importu, ir lietderīgi piešķirt dalībvalstīm tiesības aizliegt kāju dzelžu, vairāku personu ķēžu, važu, pārnēsājamu elektrošoka ierīču, kas nav elektrošoka jostas, eksportu un importu. Tāpat dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām piemērot eksporta kontroli attiecībā uz rokudzelžiem, kuru maksimālais apkārtmērs, ieskaitot ķēdi, aizslēgtā stāvoklī pārsniedz 240 mm.

(17)

Šī regula būtu jāuzskata par tādu, kas neietekmē pašreizējos eksporta noteikumus attiecībā uz asaru gāzēm un vielām nekārtību novēršanai (6), šaujamieročiem, ķīmiskajiem ieročiem un toksiskām ķīmiskām vielām.

(18)

Ir lietderīgi eksporta kontrolē paredzēt īpašus izņēmumus, lai neapdraudētu dalībvalstu policijas spēku darbību un miera uzturēšanas vai krīzes vadības operācijas un, ņemot vērā turpmāku pārskatīšanu, lai atļautu ārvalstu preču tranzītu.

(19)

ES politikas pamatnostādnēs attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu, inter alia, noteikts, ka pārstāvniecību vadītāji trešās valstīs periodiskajos ziņojumos iekļauj analīzi par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas gadījumiem to akreditācijas valstī, un par pasākumiem, kas veikti to apkarošanai. Kompetentajām iestādēm ir lietderīgi ņemt vērā šādus un līdzīgus attiecīgo starptautisko un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumus, pieņemot lēmumus par atļauju pieteikumiem. Šiem ziņojumiem būtu jāapraksta arī ierīces, kas lietotas trešās valstīs, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu.

(20)

Lai veicinātu nāvessoda atcelšanu trešās valstīs un novērstu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, uzskata par vajadzīgu aizliegt tādas tehniskās palīdzības sniegšanu trešām valstīm, kas attiecas uz precēm, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana.

(21)

Šīs regulas pasākumu mērķis ir trešās valstīs novērst gan nāvessodu izpildi, gan spīdzināšanu un citas nežēlīgas, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu. Tie ietver ierobežojumus tādu ierīču un preču tirdzniecībai ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, pazemojoši vai necilvēcīgi rīkoties vai sodīt. Uzskata, ka nav vajadzīgi izveidot līdzīgu kontroli pār Kopienas darījumiem, jo dalībvalstīs nāvessods nepastāv un dalībvalstis būs paredzējušas atbilstīgus pasākumus, lai pasludinātu par nelikumīgu un novērstu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu.

(22)

Iepriekšminētajās pamatnostādnēs paredzēts, ka – lai sasniegtu mērķi veikt iedarbīgus pasākumus pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu – būtu jāveic pasākumi, lai novērstu tādu ierīču lietošanu, ražošanu un tirdzniecību, kas ir paredzētas, lai spīdzinātu vai nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. Dalībvalstīm ir jāievieš un jāīsteno vajadzīgie ierobežojumi attiecībā uz šādu ierīču lietošanu un ražošanu.

(23)

Lai ņemtu vērā jaunākos datus un tehnoloģijas attīstību, to preču saraksti, uz kurām attiecas šī regula, būtu periodiski jāpārskata, un būtu jāparedz noteikums par īpašu procedūru šos sarakstu grozīšanai.

(24)

Komisijai un dalībvalstīm būtu vienai otru jāinformē par saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem un par citu nozīmīgu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu.

(25)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(26)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(27)

Šī regula nekādi neskar pilnvaras, kas noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (8) un tās īstenošanas noteikumos, kā noteikts Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (9), vai saskaņā ar minēto regulu un noteikumiem.

(28)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

a)

“spīdzināšana” ir jebkura rīcība, ar kuru kādai personai tīši nodara stipras fiziskas vai garīgas sāpes, ar nolūku no viņas vai trešās personas iegūt informāciju vai atzīšanos, sodot viņu par darbību, kuru izdarījusi viņa vai trešā persona, vai tiek turēta aizdomās par tās izdarīšanu, vai, iebiedējot vai piespiežot viņu vai trešo personu, vai ar jebkuru nolūku, kas balstās uz jebkura veida diskrimināciju, ja šādas sāpes vai ciešanas nodarītas ar valsts amatpersonas vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Tā neattiecas uz sāpēm vai ciešanām, kuras ir dabiskas vai tikai gadījuma pēc saistītas ar likumīgām sankcijām;

b)

“cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana” ir rīcība, ar kuru kādai personai tiek tīši nodarītas stipras fiziskas vai garīgas sāpes, ja šādas sāpes vai ciešanas ir nodarītas ar valsts ierēdņu vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Tā neattiecas uz sāpēm vai ciešanām, kuras ir dabiskas vai tikai gadījuma pēc saistītas ar likumīgām sankcijām;

c)

“tiesībaizsardzības iestāde” ir jebkura iestāde, kas trešā valstī ir atbildīga par kriminālnoziegumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, apkarošanu un sodīšanu, tostarp policija, prokurori, tiesu iestādes, visas valsts vai privātās ieslodzījuma vietas, ja nepieciešams, visi valsts drošības spēki un militārās iestādes;

d)

“eksports” ir preču izvešana no Kopienas muitas teritorijas, tostarp tādu preču izvešana, kam vajadzīga muitas deklarācija, kā arī preču izvešana pēc to uzglabāšanas I kontroles veida brīvā zonā vai brīvā noliktavā Regulas (EEK) Nr. 2913/92 nozīmē;

e)

“imports” ir preču ievešana Kopienas muitas teritorijā, tostarp pagaidu uzglabāšana, novietošana brīvā zonā vai noliktavā, atlikšanas procedūras piemērošana un laišana brīvā apgrozībā Regulas (EEK) Nr. 2913/92 nozīmē;

f)

“tehniskā palīdzība” ir tehniskais atbalsts, kas saistīts ar labošanu, izstrādāšanu, ražošanu, testēšanu, uzturēšanu, montāžu vai jebkuru citu tehnisku pakalpojumu un var izpausties kā instruktāžas, padomdevēju, mācību, darba zināšanu vai prasmju nodošanas vai konsultāciju pakalpojums. Tehniskā palīdzība ietver palīdzības mutiskās formas;

g)

“muzejs” ir bezpeļņas pastāvīga iestāde, kas kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kas ir publiski pieejama, un kas studiju, izglītības un izklaides nolūkos iegādājas, uzglabā, pēta, popularizē un izstāda materiāla rakstura liecības par cilvēkiem un to vidi;

h)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kā uzskaitīts I pielikumā, kas saskaņā ar 8. panta 1. punktu ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas pieteikumu.

i)

“pieteikuma iesniedzējs” ir:

—

pieejamos starptautiskos tiesu spriedumus,

—

ANO, Eiropas Padomes un ES kompetento struktūru atzinumus, kā arī atzinumus, kas izklāstīti ziņojumos, ko sagatavojusi Eiropas Padomes Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai un ANO Īpašais ziņotājs par spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodu.

—

Kopienas muitas teritoriju, kā tā definēta Regulā (EEK) Nr. 2913/92;

—

Spānijas teritorijām Seūtu un Meliļu;

—

Vācijas teritoriju Helgolandi.