14.12.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1151/2012

(2012. gada 21. novembris)

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 118. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savienības lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras produktu kvalitāte un dažādība ir viena no tās nozīmīgām priekšrocībām, kas Savienības ražotājiem sniedz konkurences priekšrocību un rada lielu ieguldījumu Savienības dzīvajā kultūras un gastronomijas mantojumā. Tas notiek, pateicoties to Savienības lauksaimnieku un ražotāju prasmēm un apņēmībai, kuri saglabājuši dzīvas tradīcijas, vienlaikus ņemot vērā jaunu ražošanas metožu un materiālu attīstību.

(2)

Savienības iedzīvotāji un patērētāji arvien vairāk pieprasa kvalitāti, kā arī tradicionālus produktus. Tie rūpējas arī par lauksaimnieciskās ražošanas dažādības saglabāšanu Savienībā. Tas rada pieprasījumu pēc lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem ar nosakāmām specifiskām īpašībām, jo īpaši tām, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi.

(3)

Ražotāji var turpināt ražot virkni dažādu kvalitatīvu produktu tikai tad, ja tie par savām pūlēm saņem taisnīgu atlīdzību. Lai to panāktu, tiem jāspēj nodot pircējiem un patērētājiem informāciju par to produktu īpašībām godīgas konkurences apstākļos. Tam ir arī nepieciešams, lai ražotāji varētu pareizi identificēt to produktus tirgū.

(4)

Funkcionējošas kvalitātes shēmas, kas paredzētas ražotājiem un kas atalgo ražotājus par pūlēm ražot virkni dažādu kvalitatīvu produktu, var veicināt lauku ekonomiku. Tas jo īpaši attiecas uz mazāk labvēlīgiem apgabaliem, kalnu rajoniem un visattālākajiem reģioniem, kur lauksaimniecības nozare veido būtisku ekonomikas daļu un kur ir lielas ražošanas izmaksas. Tādā veidā kvalitātes shēmas var veicināt un papildināt lauku attīstības politiku, kā arī kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tirgus un ienākumu atbalsta politikas virzienus. Tās jo īpaši var sniegt ieguldījumu apgabalos, kur lauksaimniecības nozarei ir lielāka ekonomiskā nozīme, un jo īpaši nelabvēlīgos apgabalos.

(5)

Stratēģijas “Eiropa 2020” politikas prioritātes, kas noteiktas Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, ietver mērķus panākt konkurētspējīgu ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas un inovācijas, un veicināt ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju. Tāpēc lauksaimniecības produktu kvalitātes politikai būtu jānodrošina ražotājiem pareizie instrumenti, ar kuriem labāk identificēt un reklamēt tos produktus, kuriem piemīt specifiskas īpašības, vienlaikus aizsargājot minētos ražotājus no negodīgas prakses.

(6)	Paredzētajam papildu pasākumu kopumam vajadzētu būt saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

(7)

Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas pasākumi ir noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (4); Padomes Direktīvā 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu (5), un jo īpaši tās 2. pantā; Padomes Regulā (EK) Nr. 247/2006 (2006. gada 30. janvāris), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (6), un jo īpaši tās 14. pantā; Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (7); Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (8); Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (9), un jo īpaši tās II daļas II sadaļas I nodaļas I iedaļā un Ia iedaļas I apakšiedaļā; Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (10); un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (11).

(8)

Uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu marķēšanu būtu jāattiecina vispārējie noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (12), un jo īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut tāda marķējuma izmantošanu, kas patērētājiem var radīt neskaidrības vai tos maldināt.

(9)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku kā prioritāti noteica lielākas vispārējās saskaņotības un konsekvences panākšanu attiecībā uz lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku.

(10)	Lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem paredzētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai un garantētu tradicionālo īpatnību shēmai piemīt daži kopīgi mērķi un noteikumi.

(11)	Savienība jau kādu laiku cenšas īstenot pieeju, kuras mērķis ir vienkāršot KLP regulatīvo sistēmu. Šī pieeja būtu jāpiemēro arī regulām lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas jomā, vienlaikus neapšaubot minēto produktu specifiskās īpašības.

(12)	Dažas regulas, kas ir lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas daļa, nesen ir pārskatītas, tomēr vēl nav pilnībā īstenotas. Tāpēc tās nebūtu jāiekļauj šajā regulā. Tomēr tās var iestrādāt vēlākā posmā pēc tam, kad tiesību akti būs pilnībā ieviesti.

(13)	Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, vienotā tiesiskajā regulējumā būtu jāapvieno tie noteikumi, kas aptver jaunos vai atjauninātos Regulas (EK) Nr. 509/2006 un Regulas (EK) Nr. 510/2006 noteikumus un tos Regulas (EK) Nr. 509/2006 un Regulas (EK) Nr. 510/2006 noteikumus, kas tiek saglabāti.

(14)	Skaidrības un pārredzamības nolūkā Regula (EK) Nr. 509/2006 un Regula (EK) Nr. 510/2006 tādēļ būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(15)	Šīs regulas darbības jomai būtu jāaptver tikai lietošanai pārtikā paredzētie lauksaimniecības produkti, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, un tādu produktu saraksts, kuri ir ārpus minētā pielikuma darbības jomas, bet ir cieši saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu vai lauku ekonomiku.

(16)	Šajā regulā paredzētie noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot jau spēkā esošus Savienības tiesību aktus par vīniem, aromatizētajiem vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bioloģiskās lauksaimniecības produktiem vai tālākiem reģioniem.

(17)

Darbības jomai attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāattiecas vienīgi uz produktiem, kuriem pastāv nesaraujama saikne starp produkta vai pārtikas produkta īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi. Tas, ka pašreizējā shēmā ir iekļauta tikai noteikta veida šokolāde kā konditorejas izstrādājums, ir anomālija, kas būtu jālabo.

(18)

Cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības īpašie mērķi ir lauksaimniekiem un ražotājiem nodrošināt taisnīgu atlīdzību par konkrētā produkta vai tā ražošanas veida kvalitāti un īpašībām un sniegt skaidru informāciju par produktiem, kuriem ir specifiskas īpašības, kas ir saistītas ar ģeogrāfisko izcelsmi, tādējādi ļaujot patērētājiem pārdomātāk izvēlēties pirkumus.

(19)	Nodrošināt ar Savienībā aizsargātiem nosaukumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienotu ievērošanu visā Savienībā ir prioritāte, ko var efektīvāk sasniegt Savienības līmenī.

(20)

Savienības sistēma, kas aizsargā cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, nodrošinot to iekļaušanu reģistrā, veicina minēto instrumentu attīstību, jo no tās izrietošā vienotāka pieeja nodrošina godīgu konkurenci to ražotāju vidū, kuru ražotajiem produktiem ir šādas norādes, un paaugstina produktu uzticamību no patērētāju viedokļa. Savienības līmenī būtu jāparedz cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attīstība un jāveicina to aizsardzības mehānismu izveide trešās valstīs saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sistēmu vai daudzpusējiem un divpusējiem nolīgumiem, tādējādi sekmējot to, ka produktu un to ražošanas veida kvalitāti atzīst par elementu, kas sniedz pievienoto vērtību.

(21)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 2081/92 (1992. gada 14. jūlijs) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (13) un Regulu (EK) Nr. 510/2006, ir jārisina konkrēti jautājumi, jāskaidro un jāvienkāršo daži noteikumi un jāoptimizē šīs shēmas procedūras.

(22)

Ņemot vērā pastāvošo praksi, arī turpmāk būtu jādefinē un jāsaglabā divi atšķirīgi instrumenti, kas parāda saikni starp produktu un tā ģeogrāfisko izcelsmi, proti, aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Nemainot minēto instrumentu principu, būtu jāpieņem dažas izmaiņas definīcijās, lai labāk atspoguļotu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes definīciju, kas noteikta Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, un lai panāktu, ka uzņēmējiem tie ir vieglāk un skaidrāk saprotami.

(23)	Lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam ar šādu ģeogrāfisko aprakstu būtu jāatbilst konkrētiem specifikācijā izklāstītiem nosacījumiem, piemēram, īpašām prasībām, kuru mērķis ir ražošanas apgabala dabas resursu vai ainavas aizsardzība vai lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošana.

(24)

Lai cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm varētu piemērot aizsardzību dalībvalstu teritorijās, tie būtu jāreģistrē vienīgi Savienības līmenī. Sākot no dienas, kurā iesniegts pieteikums šādai reģistrēšanai Savienības līmenī, dalībvalstīm būtu jāvar piešķirt pagaidu aizsardzību valsts līmenī, neietekmējot Savienības iekšējo vai starptautisko tirdzniecību. Aizsardzībai, ko, veicot reģistrāciju, piešķir ar šo regulu, vajadzētu būt vienlīdz pieejamai trešo valstu cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem un ir aizsargāti to izcelsmes valstī.

(25)	Reģistrācijas procedūrai Savienības līmenī būtu jādod iespēja jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskai vai juridiskai personai, kas nāk no dalībvalsts, kura nav pieteikuma dalībvalsts, vai no trešās valsts, izmantot savas tiesības, paziņojot iebildumus.

(26)	Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu iekļaušanai reģistrā būtu arī jānodrošina informācija patērētājiem un tirdzniecībā iesaistītajām personām.

(27)

Savienība risina sarunas ar tirdzniecības partneriem par starptautiskiem nolīgumiem, tostarp par tādiem, kuri attiecas uz cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Lai veicinātu to, ka sabiedrībai tiek sniegta informācija par tādējādi aizsargātiem nosaukumiem, un jo īpaši lai nodrošinātu minēto nosaukumu aizsardzību un lietošanas kontroli, nosaukumus var ierakstīt aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Ja vien šādos starptautiskajos nolīgumos nosaukumi nav īpaši minēti kā cilmes vietas nosaukumi, tie būtu jāieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(28)

Ņemot vērā šo norāžu specifiskās iezīmes, būtu jāpieņem īpaši noteikumi par marķēšanu attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, prasot ražotājiem uz iesaiņojuma izmantot attiecīgus Savienības simbolus vai norādes. Savienības nosaukumu gadījumā šādu simbolu vai norāžu lietojumam vajadzētu būt obligātam, lai labāk iepazīstinātu patērētājus ar šo produktu kategoriju un ar tiem saistītajām garantijām un lai ļautu vieglāk atpazīt šos produktus tirgū, tādējādi atvieglojot pārbaudes. Ņemot vērā PTO prasības, šādu simbolu vai norāžu lietošanai vajadzētu būt brīvprātīgai attiecībā uz trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem.

(29)

Būtu jānodrošina aizsardzība reģistrā iekļautajiem nosaukumiem, lai panāktu, ka šie nosaukumi tiek lietoti godīgi, un lai novērstu praksi, kas var maldināt patērētājus. Turklāt būtu jāvieš skaidrība par līdzekļiem, ar kuriem nodrošina ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu aizsardzību, īpaši attiecībā uz ražotāju grupu un dalībvalstu kompetento iestāžu lomu.

(30)

Būtu jāparedz īpašas atkāpes, kas pārejas laikā pieļauj reģistrēto nosaukumu lietošanu vienlaikus ar citiem nosaukumiem. Minētajām atkāpēm vajadzētu būt vienkāršākām un skaidrākām. Dažos gadījumos, lai pārvarētu īslaicīgas grūtības, un saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, lai visi ražotāji ievēro specifikācijas, minētās atkāpes var paredzēt uz laikposmu līdz desmit gadiem.

(31)

Būtu jāprecizē saskaņā ar šo regulu piešķirtās aizsardzības darbības joma, jo īpaši attiecībā uz tiem ierobežojumiem jaunu preču zīmju reģistrēšanā, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (14), un kuri ir pretrunā aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai, kā tas jau ir ar jaunu preču zīmju reģistrāciju Savienības līmenī. Šāds precizējums ir nepieciešams arī attiecībā uz agrāko tiesību īpašniekiem intelektuālā īpašuma jomā, jo īpaši tām, kuras attiecas uz preču zīmēm un homonīmiem nosaukumiem, kas reģistrēti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(32)

Cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jāpaplašina, attiecinot to uz reģistrēto nosaukumu nepareizu izmantošanu, imitāciju un atdarināšanu attiecībā uz precēm, kā arī attiecībā uz pakalpojumiem, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un lai minēto aizsardzību saskaņotu ar vīna nozarē piemērojamo aizsardzību. Gadījumos, kad aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek izmantotas kā sastāvdaļas, būtu jāņem vērā Komisijas paziņojums ar nosaukumu “Pamatnostādnes par tādu pārtikas produktu marķēšanu, kuru sastāvā ietilpst produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)”.

(33)	Nosaukumiem, kas 2013. gada 3. janvārī jau reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006, joprojām būtu jāpiemēro aizsardzība saskaņā ar šo regulu, un tie reģistrā būtu jāiekļauj automātiski.

(34)

Garantēto tradicionālo īpatnību shēmas īpašais mērķis ir palīdzēt tradicionālo produktu ražotājiem nodot patērētājiem informāciju par īpašībām, kas palielina viņu ražoto produktu pievienoto vērtību. Tomēr, tā kā ir reģistrēti tikai daži nosaukumi, pašreizējā garantēto tradicionālo īpatnību shēma nav realizējusi savas iespējas. Tāpēc pašreizējie noteikumi būtu jāuzlabo, jāpadara skaidrāki un konkrētāki, lai shēma būtu saprotamāka, labāk darbotos un būtu pievilcīgāka iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem.

(35)

Pašreizējā shēma nodrošina iespēju reģistrēt nosaukumu identificēšanas nolūkā, neveicot nosaukuma rezervēšanu Savienībā. Tā kā ieinteresētās personas nav labi izpratušas šo iespēju un tā kā tradicionālo produktu identificēšanas funkciju ir iespējams labāk veikt dalībvalsts vai reģionālajā līmenī, piemērojot subsidiaritātes principu, šī iespēja būtu jāpārtrauc. Ņemot vērā pieredzi, shēmai būtu jāattiecas tikai uz nosaukumu rezervēšanu visā Savienībā.

(36)	Lai nodrošinātu, ka shēmā tiek reģistrēti īstu tradicionālo produktu nosaukumi, būtu jāpielāgo nosaukuma reģistrēšanas kritēriji un nosacījumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz jēdziena “tradicionāls” definīciju, kurai būtu jāaptver produkti, kas ražoti ilgstošā laikposmā.

(37)

Lai nodrošinātu garantēto tradicionālo īpatnību atbilstību to specifikācijai, kā arī to konsekvenci, pašiem ražotājiem, apvienojoties grupās, specifikācijā būtu jānosaka produkta definīcija. Iespējai reģistrēt nosaukumu kā garantētu tradicionālo īpatnību vajadzētu būt pieejamai trešo valstu ražotājiem.

(38)	Lai iegūtu tiesības nosaukumu rezervēt, garantētām tradicionālām īpatnībām vajadzētu būt reģistrētām Savienības līmenī. Iekļaušanai reģistrā būtu jānodrošina arī informācija patērētājiem un tirdzniecībā iesaistītajām personām.

(39)

Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, tostarp trešās valsts ražotājam, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētus garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumus ar noteikumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs ir iekļauts kontroles sistēmā. Savienībā ražotām garantētām tradicionālām īpatnībām marķējumā būtu jānorāda Savienības simbols, un to būtu jāspēj sasaistīt ar norādi “garantēta tradicionālā īpatnība”.

(40)	Lai aizsargātu reģistrētos nosaukumus no neatbilstošas lietošanas vai prakses, kas varētu maldināt patērētājus, to lietošana būtu jārezervē.

(41)	Būtu jāparedz, ka uz tiem nosaukumiem, kas jau reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2006, bet uz kuriem 2013. gada 3. janvārī citādi neattiektos šīs regulas darbības joma, pārejas laikā turpina attiekties Regulā (EK) Nr. 509/2006 izklāstītie lietošanas noteikumi.

(42)	Būtu jāievieš procedūra, lai reģistrētu nosaukumus, kas ir reģistrēti bez nosaukuma rezervācijas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2006, lai tos varētu reģistrēt ar nosaukuma rezervāciju.

(43)	Būtu jāparedz arī pārejas pasākumi attiecībā uz reģistrācijas pieteikumiem, ko Komisija ir saņēmusi pirms 2013. gada 3. janvāra.

(44)

Būtu jāievieš otrā līmeņa kvalitātes sistēmas, kuru pamatā ir pievienoto vērtību radoši kvalitātes apzīmējumi, kurus var izplatīt iekšējā tirgū un kuri ir piemērojami brīvprātīgi. Minētie fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi būtu jāattiecina uz specifiskām horizontālām īpašībām saistībā ar vienu vai vairākām produktu kategorijām, lauksaimniecības metodēm vai pārstrādes īpatnībām, ko piemēro konkrētos apgabalos. Fakultatīvais kvalitātes apzīmējums“produkts no kalnu rajoniem” līdz šim ir atbildis nosacījumiem, un tirgū šim produktam radīs pievienoto vērtību. Komisija var pieņemt pamatnostādnes, lai sekmētu Direktīvas 2000/13/EK piemērošanu tajos gadījumos, kad pārtikas produktu marķēšana var radīt neskaidrības patērētāju vidū saistībā ar fakultatīvajiem kvalitātes apzīmējumiem, tostarp jo īpaši saistībā ar “produktiem no kalnu rajoniem”.

(45)

Lai ražotājiem kalnu rajonos nodrošinātu efektīvu līdzekli, kā labāk pārdot savu produktu, un mazinātu pašreizējo patērētāju maldināšanas risku par tirgū pieejamo produktu izcelsmi no kalnu rajoniem, būtu jāparedz tas, ka Savienības līmenī tiek definēts fakultatīvs kvalitātes apzīmējums produktiem no kalnu rajoniem. Kalnu rajonu definīcija būtu jāizstrādā, balstoties uz vispārējiem klasifikācijas kritērijiem, ko izmanto, lai noteiktu kalnu rajonu, kas minēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/1999 (1999. gada 17. maijs) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (15).

(46)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību pievienotās vērtības pamats ir patērētāju uzticēšanās. Tā ir ticama tikai tad, ja vienlaikus tiek veiktas efektīvas pārbaudes un kontroles. Minētajām kvalitātes shēmām būtu jāpiemēro oficiālo kontroļu pārraudzības sistēma saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (16), un tām būtu jāietver pārbaužu sistēma visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Lai palīdzētu dalībvalstīm labāk piemērot Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumus attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību kontrolēm, šajā regulā būtu jāmin atsauces uz būtiskākajiem pantiem.

(47)	Lai patērētājam garantētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību specifiskās īpašības, uzņēmējiem būtu jāpiemēro sistēma, ar kuru pārbauda atbilstību produkta specifikācijai.

(48)	Lai nodrošinātu kompetento iestāžu objektivitāti un efektivitāti, tām būtu jāatbilst vairākiem darbības kritērijiem. Būtu jāparedz noteikumi par dažu konkrētu kontroles uzdevumu veikšanas kompetenču deleģēšanu kontroles iestādēm.

(49)

Kontroles struktūru akreditācijā būtu jāizmanto Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) izstrādātie Eiropas standarti (EN standarti) un Starptautiskās Standartu organizācijas (ISO) izstrādātie starptautiskie standarti; minētie standarti minētajām struktūrām būtu jāizmanto arī savā darbībā. Minēto struktūru akreditācijai būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (17).

(50)	Informācija par kontroles darbībām, kas veiktas attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētajām tradicionālajām īpatnībām, būtu jāiekļauj valstu daudzgadu kontroles plānos un gada ziņojumā, ko dalībvalstis gatavo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.

(51)	Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām iekasēt nodevas, lai segtu radušos izdevumus.

(52)	Spēkā esošie noteikumi attiecībā uz tādu nosaukumu turpmāku lietošanu, kas ir sugas vārdi, būtu jāpadara skaidrāki, lai sugas vārdiem, kas ir līdzīgi vai veido daļu no aizsargāta vai rezervēta nosaukuma vai apzīmējuma, saglabātu to sugas vārda statusu.

(53)

Dienai, pēc kuras nosaka, kam ir agrāka izcelsme – preču zīmei un cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei –, vajadzētu būt dienai, kurā iesniegts pieteikums par preču zīmes reģistrāciju Savienībā vai dalībvalstīs, un dienai, kurā Komisijai iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību.

(54)	Būtu jāturpina piemērot noteikumus, kuri attiecas uz reģistrācijas atteikumu vai cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes līdzāspastāvēšanu, pamatojoties uz konfliktu ar iepriekš reģistrētu preču zīmi.

(55)

Kritērijiem, saskaņā ar kuriem vēlāku preču zīmju reģistrācija būtu jāatsaka vai, ja tās ir reģistrētas, būtu jāatzīst par nederīgām, pamatojoties uz to, ka tām radies konflikts ar iepriekš reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, būtu jāatbilst noteiktajai cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības darbības jomai.

(56)

Nosaukumu rezervēšanai un norāžu un simbolu izveidei saskaņā ar kvalitātes shēmām, kas paredzētas garantētām tradicionālajām īpatnībām un fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem, nevajadzētu ietekmēt intelektuālā īpašuma tiesības izveidojošu sistēmu noteikumus un jo īpaši tās tiesības, kuras rodas ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm paredzētām kvalitātes shēmām vai kuras rodas saskaņā ar preču zīmju tiesību aktiem.

(57)

Būtu jāprecizē un jāatzīst grupu loma. Grupām ir būtiska nozīme cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumu reģistrācijas pieteikuma procesā, kā arī saistībā ar grozījumu izdarīšanu specifikācijās un anulēšanas pieprasījumiem. Grupa var arī izstrādāt pasākumus, kas saistīti ar reģistrēto nosaukumu aizsardzības īstenošanas uzraudzību, ražošanas atbilstību produkta specifikācijai, informāciju un reģistrētā nosaukuma reklāmu, kā arī kopumā jebkurus pasākumus, kuru mērķis ir palielināt reģistrēto nosaukumu vērtību un kvalitātes shēmu efektivitāti. Turklāt tām būtu jāpārrauga produktu pozīcija tirgū. Tomēr šiem pasākumiem nebūtu jāveicina vai jāizraisa pret konkurenci vērsta prakse, kas nav saderīga ar Līguma 101. un 102. pantu.

(58)

Lai nodrošinātu, ka reģistrētie cilmes vietas nosaukumi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumi atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, attiecīgās dalībvalsts valsts iestādēm būtu jāizskata pieteikumi, ievērojot minimālos kopējos noteikumus, tostarp valsts iebildumu procedūru. Pēc tam pieteikumi būtu rūpīgi jāpārbauda Komisijai, lai nodrošinātu, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka ir ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums.

(59)	Cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību reģistrācijai vajadzētu būt pieejamai nosaukumiem, kas saistīti ar trešo valstu izcelsmes produktiem un kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

(60)

Simboliem, norādēm un saīsinājumiem, kas norāda uz dalību kvalitātes shēmā un attiecīgām tiesībām Savienībā, vajadzētu būt aizsargātiem Savienībā, kā arī trešās valstīs, lai nodrošinātu, ka tos lieto īstiem produktiem un ka patērētāji netiek maldināti par produktu īpašībām. Turklāt, lai aizsardzība būtu efektīva, Komisijai vajadzētu būt iespējai centralizēti izmantot pietiekamus budžeta līdzekļus atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (18) un saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (19) 5. pantu.

(61)

Reģistrācijas procedūra attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālajām īpatnībām, tostarp pieteikuma izskatīšanas un iebildumu laikposmi, būtu jāsaīsina un jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu. Komisijai noteiktos apstākļos ar dalībvalstu palīdzību vajadzētu būt atbildīgai par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz reģistrāciju. Būtu jānosaka procedūras, kas ļautu izdarīt grozījumus produktu specifikācijās pēc reģistrēšanas un anulēt reģistrētos nosaukumus, jo īpaši, ja produkts vairs neatbilst attiecīgā produkta specifikācijai vai ja nosaukumu vairs nelieto tirgū.

(62)	Būtu jāparedz piemērotas procedūras, lai atvieglotu pārrobežu pieteikumu iesniegšanu saistībā ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai garantēto tradicionālo īpatnību kopīgu reģistrāciju.

(63)

Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I pielikumā sniegto produktu saraksta papildināšanu; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu; tādu noteikumu paredzēšanu, ar kuriem ierobežo specifikācijā iekļaujamo informāciju; Savienības simbolu noteikšanu; papildu pārejas noteikumu paredzēšanu, lai aizsargātu attiecīgo ražotāju vai ieinteresēto personu tiesības un likumīgās intereses; papildu informācijas paredzēšanu par garantētu tradicionālo īpatnību nosaukumu atbilstības kritērijiem; sīki izstrādātu noteikumu izklāstu par fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu kritērijiem; papildu fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu rezervēšanu, tā lietošanas nosacījumu noteikšanu un minēto nosacījumu grozīšanu; atkāpju noteikšanu apzīmējuma “produkts no kalnu rajoniem” lietošanai un ražošanas metožu un citu ar minētā fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma piemērošanu saistīto kritēriju noteikšanu, jo īpaši tādu nosacījumu paredzēšanai, saskaņā ar kuriem var atļaut izejvielas vai barību, kas iegūta ārpus kalnu rajoniem; papildu noteikumu paredzēšanu, lai apzīmējumiem Savienībā noteiktu sugas vārda statusu; augu šķirņu vai dzīvnieku sugu nosaukumu lietošanas noteikumu paredzēšanu; noteikumu par valstu iebildumu procedūras īstenošanu attiecībā uz kopīgiem pieteikumiem, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju, definēšanu; un pieteikuma procesa, iebildumu procesa, grozījumu pieteikuma procesa un anulēšanas procesa noteikumu vispārēju papildināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(64)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz noteikumu par specifikācijas formu paredzēšanu; sīki izstrādātu noteikumu par aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra formu un saturu paredzēšanu; Savienības simbolu un norāžu tehnisko parametru, kā arī noteikumu par to izmantošanu produktiem definēšanu, tostarp attiecībā uz lietojamo atbilstošo valodas versiju; pārejas laika noteikšanu vai pagarināšanu pagaidu atkāpēm no aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas; sīki izstrādātu noteikumu par garantētu tradicionālo īpatnību reģistra formu un saturu paredzēšanu; noteikumu paredzēšanu garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzībai; visu pasākumu attiecībā uz formu, procedūrām un citiem tehniskiem elementiem paredzēšanu, kas vajadzīgi IV sadaļas piemērošanai; fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu lietošanas noteikumu paredzēšanu; noteikumu paredzēšanu vienotai norāžu, saīsinājumu un simbolu aizsardzībai attiecībā uz kvalitātes shēmām; sīki izstrādātu noteikumu paredzēšanu par reģistrācijas un iebildumu procedūrām, formu un noformējumu; pieteikumu noraidīšanu; lēmuma par nosaukuma reģistrāciju pieņemšanu, ja vienošanās nav panākta; sīki izstrādātu noteikumu paredzēšanu par grozījumu pieteikuma procedūrām, formu un noformējumu; aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vai garantētas tradicionālās īpatnības reģistrācijas anulēšanu; un sīki izstrādātu noteikumu paredzēšanu par anulēšanas procesa procedūrām un formu un par anulēšanas pieprasījumu noformējumu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (20).

(65)

Attiecībā uz šajā shēmā atzīto aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izveidi un uzturēšanu; tādu līdzekļu noteikšanu, ar kuriem publiskojami produktu sertifikācijas struktūru nosaukumi un adreses; un nosaukumu reģistrāciju, ja netiek saņemts paziņojums par iebildumu vai netiek sniegts pieņemamu pamatotu iebildumu paziņojums, vai gadījumā, ja tāds tiek sniegts, ir panākta vienošanās, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķi

1.   Šīs regulas mērķis ir palīdzēt lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ražotājiem paziņot pircējiem un patērētājiem informāciju par produkta īpašībām un minēto produktu un pārtikas produktu lauksaimniecības pazīmēm, tādējādi nodrošinot:

a)	godīgu konkurenci lauksaimniekiem un ražotājiem, kas ražo lauksaimniecības produktus un pārtikas produktus ar īpašībām un pazīmēm, kas paaugstina to pievienoto vērtību;

b)	uzticamu informāciju, kas patērētājiem ir pieejama par šādiem produktiem;

c)	intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu; un

d)	iekšējā tirgus integritāti.

Šajā regulā izklāstīto pasākumu mērķis ir atbalstīt lauksaimnieciskos un pārstrādes pasākumus, kā arī lauksaimniecības sistēmas, kas saistītas ar augstas kvalitātes produktiem, tādējādi sekmējot lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu.

2.   Ar šo regulu izveido kvalitātes shēmas, kas kalpo par pamatu tādu nosaukumu un apzīmējumu identificēšanai un vajadzības gadījumā aizsardzībai, kuri jo īpaši norāda vai apraksta lauksaimniecības produktus, kam piemīt:

a)	pievienoto vērtību paaugstinošas īpašības; vai

b)	pievienoto vērtību paaugstinošas pazīmes, pateicoties to ražošanā izmantotajām lauksaimniecības vai pārstrādes metodēm vai arī to ražošanas vai tirdzniecības vietai.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētajiem lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, un citiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā.

Lai ņemtu vērā starptautiskās saistības vai jaunas ražošanas metodes vai materiālus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, lai papildinātu šīs regulas I pielikumā sniegto produktu sarakstu. Šādi produkti ir cieši saistīti ar lauksaimniecības produktiem vai lauku ekonomiku.

2.   Šo regulu nepiemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, aromatizētajiem vīniem vai vīnkopības produktiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikumā, izņemot vīna etiķus.

3.   Šo regulu piemēro, neskarot citus īpašus Savienības noteikumus, kas saistīti ar produktu laišanu tirgū, un jo īpaši ar vienotu tirgu kopīgo organizāciju, un ar pārtikas marķēšanu.

4.   Ar šo regulu izveidotajām kvalitātes shēmām nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (21).

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“kvalitātes shēmas” ir saskaņā ar II, III un IV sadaļu izveidotās shēmas;

2)	“grupa” ir jebkura apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido tādi ražotāji vai pārstrādātāji, kuri strādā ar vienu un to pašu produktu;

3)	“tradicionāls” nozīmē pierādītu izmantošanu iekšzemes tirgū laikposmā, kas pieļauj nodošanu no vienas paaudzes nākamajai; šim laikposmam jābūt vismaz 30 gadiem;

4)	“marķējums” nozīmē jebkuru tekstu, norādi, preču zīmi, tirdzniecības nosaukumu, attēlu vai simbolu, kas ir saistībā ar pārtikas produktu un atrodas uz jebkura iesaiņojuma, dokumentā, uzrakstā, uz etiķetes, gredzena vai uzlīmes, kas ir pievienots šādam pārtikas produktam vai attiecas uz to;

5)	“specifiskās iezīmes” saistībā ar produktu ir raksturīgās ražošanas pazīmes, kas produktu skaidri nošķir no citiem līdzīgiem tās pašas kategorijas produktiem;

6)	“sugas vārdi” ir tie produktu nosaukumi, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts tika sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvuši par produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā;

7)	“ražošanas posms” nozīmē ražošanu, pārstrādi vai sagatavošanu;

8)	“pārstrādes produkti” ir pārtikas produkti, ko iegūst pēc neapstrādātu produktu pārstrādes. Pārstrādes produktos var būt sastāvdaļas, kas vajadzīgas, lai tos ražotu vai tiem piešķirtu specifiskas īpašības.

II   SADAĻA

AIZSARGĀTI CILMES VIETAS NOSAUKUMI UN AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

4. pants

Mērķis

Tiek izveidota aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm paredzēta shēma, lai palīdzētu ar ģeogrāfisku apgabalu saistītu produktu ražotājiem:

a)	nodrošinot taisnīgu atlīdzību par to produktu kvalitāti;

b)	nodrošinot nosaukumu kā intelektuālā īpašuma tiesību vienotu aizsardzību Savienības teritorijā;

c)	sniedzot patērētājiem skaidru informāciju par produkta pievienoto vērtību paaugstinošajām pazīmēm.

5. pants

Prasības attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

1.   Šajā regulā “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

a)	izcelsme ir reģionā vai izņēmuma gadījumos – valstī, vai konkrētā vietā;

b)	kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru; un

c)	visi ražošanas posmi notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2.   Šajā regulā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

a)	izcelsme ir reģionā vai valstī, vai konkrētā vietā;

b)	konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un

c)	vismaz viens ražošanas posms notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta dažus nosaukumus uzskata par cilmes vietas nosaukumiem, pat ja attiecīgo produktu izejvielas ir no ģeogrāfiskā apgabala, kas ir plašāks par definēto ģeogrāfisko apgabalu vai atšķiras no tā, ar noteikumu, ka:

a)	ir definēts izejvielu ražošanas apgabals;

b)	pastāv īpaši izejvielu ražošanas nosacījumi;

c)	pastāv kontroles pasākumi, lai nodrošinātu b) apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošanu; un

d)	attiecīgie cilmes vietas nosaukumi ir atzīti kā cilmes vietas nosaukumi izcelsmes valstī līdz 2004. gada 1. maijam.

Šajā punktā par izejvielām var uzskatīt tikai dzīvus dzīvniekus, gaļu un pienu.

4.   Lai ņemtu vērā dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas specifiskās iezīmes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā.

Turklāt, lai ņemtu vērā dažu produktu vai apgabalu specifiskās iezīmes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu.

Šajos ierobežojumos un atkāpēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņem vērā kvalitāti vai lietošanu un atzītu zinātību vai dabas faktorus.

6. pants

Sugas vārdi, konflikti ar augu šķirņu un dzīvnieku sugu nosaukumiem, homonīmiem un preču zīmēm

1.   Sugas vārdus nereģistrē kā aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.   Nosaukumu nedrīkst reģistrēt kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja rodas konflikts ar augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un ja tas var patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso izcelsmi.

3.   Reģistrēšanai ierosinātu nosaukumu, kurš ir pilnīgs vai daļējs tāda nosaukuma homonīms, kas jau ierakstīts saskaņā ar 11. pantu izveidotajā reģistrā, nedrīkst reģistrēt, ja vien praksē ir pietiekama atšķirība starp vēlāk reģistrētā homonīma un reģistrā jau ierakstītā nosaukuma vietējas un tradicionālas lietošanas un noformēšanas nosacījumiem, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un lai nemaldinātu patērētājus.

Homonīmu, kas maldina patērētāju, liekot ticēt, ka produkti nāk no citas teritorijas, nereģistrē, pat ja nosaukums ir pareizs, ciktāl tiek skarta attiecīgo produktu faktiskā teritorija, reģions vai izcelsmes vieta.

4.   Ierosināto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nereģistrē, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, ierosinātā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšana varētu patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso identitāti.

7. pants

Produkta specifikācija

1.   Aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst specifikācijai, kurā ietilpst vismaz:

a)	nosaukums, kurš jāaizsargā kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā to lieto tirdzniecībā vai sarunvalodā, un tikai valodās, kuras izmanto vai vēsturiski izmantoja, lai aprakstītu konkrētu produktu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā;

b)	produkta apraksts, tostarp vajadzības gadījumā izejvielu apraksts, kā arī produkta galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības;

c)	ģeogrāfiskā apgabala definīcija, kas noteikta saistībā ar šā punkta f) apakšpunkta i) vai ii) punktā minēto saikni, un vajadzības gadījumā ziņas, kas liecina par atbilstību 5. panta 3. punkta prasībām;

d)	pierādījumi, ka produkta izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 5. panta 1. vai 2. punktā;

e)

apraksts par produkta iegūšanas metodi un vajadzības gadījumā par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iesaiņojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;

f)	sīka informācija, kas nosaka: i) saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 5. panta 1. punktā; vai ii) attiecīgā gadījumā saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 5. panta 2. punktā;

g)	to iestāžu nosaukums un adrese vai, ja pieejams, to struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu saskaņā ar 37. pantu, un to konkrētie pienākumi;

h)	jebkādi attiecīgā produkta īpašie marķēšanas noteikumi.

2.   Lai nodrošinātu, ka produkta specifikācijas sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo šā panta 1. punktā minētajā specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārlieku liela reģistrācijas pieteikumu skaita.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Reģistrācijas pieteikuma saturs

1.   Cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumā saskaņā ar 49. panta 2. vai 5. punktu iekļauj vismaz:

a)	pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi un to iestāžu vai, ja pieejams, struktūru nosaukumu un adresi, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu;

b)	šīs regulas 7. pantā paredzēto produkta specifikāciju;

c)

vienotu dokumentu, kurā ietvertas šādas ziņas: i) produkta specifikācijas galvenie punkti – nosaukums, produkta apraksts, tostarp attiecīgā gadījumā īpaši noteikumi attiecībā uz iesaiņojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala kodolīga definīcija; ii) apraksts par produkta saikni ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi, kā minēts attiecīgi 5. panta 1. vai 2. punktā, tostarp attiecīgā gadījumā produkta apraksta vai ražošanas metodes īpašie elementi, kas pamato šo saikni.

Turklāt 49. panta 5. punktā minētajā pieteikumā iekļauj pierādījumus, ka produkta nosaukums ir aizsargāts tā izcelsmes valstī.

2.   Pieteikuma dokumentācijā, kas minēta 49. panta 4. punktā, ietver:

a)	pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;

b)	šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu;

c)	dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā pieteikuma iesniedzējas grupas iesniegto pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;

d)	atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju.

9. pants

Valsts pagaidu aizsardzība

Dalībvalsts – vienīgi pārejas laikā – var nosaukumam piešķirt šajā regulā paredzēto aizsardzību valsts līmenī, sākot ar dienu, kad pieteikums iesniegts Komisijai.

Šāda valsts pagaidu aizsardzība beidzas dienā, kad pieņem lēmumu par reģistrāciju saskaņā ar šo regulu vai atsauc pieteikumu.

Ja nosaukums netiek reģistrēts saskaņā ar šo regulu, šādas valsts pagaidu aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildība.

Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šā panta pirmo daļu, rada sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību vai starptautisko tirdzniecību.

10. pants

Iebildumu pamatojums

1.   Šīs regulas 51. panta 2. punktā minētais pamatotais iebildumu paziņojums ir pieņemams tikai tad, ja Komisija to ir saņēmusi minētajā punktā noteiktajā termiņā un ja tas:

a)	liecina, ka nav ievēroti 5. pantā un 7. panta 1. punktā minētie nosacījumi;

b)	liecina, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija būtu pretrunā 6. panta 2., 3. vai 4. punktam;

c)	liecina, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās publicēšanas dienas; vai

d)	sniedz informāciju, kas ļauj secināt, ka nosaukums, ko lūdz reģistrēt, ir sugas vārds.

2.   Iebildumu pamatojumu novērtē saistībā ar Savienības teritoriju.

11. pants

Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs

1.   Komisija, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido un uztur publiski pieejamu atjauninātu tādu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru, kuras ir atzītas saskaņā ar šo shēmu.

2.   Reģistrā var ierakstīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras attiecas uz trešo valstu produktiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Ja vien minētajā nolīgumā tie nav īpaši norādīti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi saskaņā ar šo regulu, šādus nosaukumus ieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistra formu un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Komisija dara pieejamu un regulāri atjaunina 2. punktā minēto starptautisko nolīgumu sarakstu, kā arī saskaņā ar minētajiem nolīgumiem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu.

12. pants

Nosaukumi, simboli un norādes

1.   Aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu.

2.   Izveido Savienības simbolus, kas domāti aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes publiskošanai.

3.   Tādu Savienības izcelsmes produktu gadījumā, kurus tirgo ar atbilstīgi šajā regulā noteiktajām procedūrām reģistrētu aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, marķējumā ir ar tiem saistītie Savienības simboli. Turklāt tajā pašā redzeslaukā būtu jāatrodas produkta reģistrētajam nosaukumam. Marķējumā var parādīties norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai attiecīgie saīsinājumi “ACVN” vai “AĢIN”.

4.   Turklāt marķējumā var būt arī ģeogrāfiskās izcelsmes apgabala attēlojumi, kā minēts 5. pantā, un teksts, grafisks attēlojums vai simboli, kas norāda uz dalībvalsti un/vai reģionu, kurā atrodas minētais ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals.

5.   Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, marķējumā kopā ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot Direktīvas 2008/95/EK 15. pantā minētās kolektīvās ģeogrāfiskās zīmes.

6.   Ja trešo valstu izcelsmes produktus tirgo ar reģistrā ierakstītu nosaukumu, marķējumā var būt 3. punktā minētās norādes vai ar tām saistītie Savienības simboli.

7.   Lai nodrošinātu, ka patērētājam tiek nodota atbilstoša informācija, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, ar kuriem izveido Savienības simbolus.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem definē Savienības simbolu un norāžu tehniskos parametrus, kā arī noteikumus par to izmantošanu tādiem produktiem, kurus tirgo ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp noteikumus par lietojamo atbilstīgo valodas versiju. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13. pants

Aizsardzība

1.   Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:

a)

jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek izmantota aizsargātā nosaukuma reputācija, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;

b)

jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” vai līdzīgu izteicienu, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;

c)

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

d)	jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

Ja aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ietver produkta nosaukumu, kas tiek uzskatīts par sugas vārdu, tad minētā nosaukuma, kas ir sugas vārds, izmantošanu neuzskata par tādu, kas ir pretrunā pirmās daļas a) vai b) apakšpunktam.

2.   Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nekļūst par sugas vārdiem.

3.   Dalībvalstis veic atbilstošus administratīvus un tiesību aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai apturētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu lietošanu, kā minēts 1. punktā, kas ir ražoti vai laisti tirgū minētajā dalībvalstī.

Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par šo pasākumu īstenošanu saskaņā ar katras atsevišķas dalībvalsts noteiktajām procedūrām.

Šīs iestādes sniedz piemērotas objektivitātes un taisnīguma garantijas, un to rīcībā ir kvalificēti darbinieki un resursi, kas vajadzīgi to pienākumu veikšanai.

14. pants

Sakarības starp preču zīmēm, cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

1.   Ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, tad preču zīmes reģistrāciju, kuras lietojums būtu pretrunā 13. panta 1. punktam un kura attiecas uz tā paša tipa produktu, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniedz pēc dienas, kad Komisijai iesniegts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot pirmo daļu, atzīst par nederīgām.

Šā punkta noteikumus piemēro neatkarīgi no Direktīvas 2008/95/EK noteikumiem.

2.   Neskarot 6. panta 4. punktu, tādu preču zīmi, kuras lietojums ir pretrunā 13. panta 1. punktam un kura pirms cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības pieteikuma iesniegšanas Komisijai labā ticībā Savienības teritorijā ir pieteikta, reģistrēta vai nodibināta lietošanas ceļā, ja minēto iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, minētajam produktam var izmantot un atjaunot arī turpmāk neatkarīgi no cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas ar noteikumu, ka nav pamata preču zīmes atzīšanai par nederīgu vai tās atsaukšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (22) vai Direktīvu 2008/95/EK. Šādos gadījumos ir atļauta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī attiecīgo preču zīmju lietošana.

15. pants

Pārejas laiks aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanai

1.   Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pārejas laiku līdz pieciem gadiem, lai attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī un kuru apzīmējums ietver vai satur nosaukumu, kas ir pretrunā 13. panta 1. punktam, atļautu turpināt lietot nosaukumu, ar kuru attiecīgais produkts tika tirgots, ar nosacījumu, ka pieņemams iebildumu paziņojums saskaņā ar 49. panta 3. punktu vai 51. pantu liecina, ka:

a)	nosaukuma reģistrēšana apdraudētu pilnībā vai daļēji identiska nosaukuma esību; vai

b)	šādi produkti ir likumīgi tirgoti ar minēto nosaukumu attiecīgajā teritorijā vismaz piecus gadus pirms 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās publikācijas dienas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina šā panta 1. punktā minēto pārejas laiku līdz 15 gadiem pietiekami pamatotos gadījumos, kad ir parādīts, ka:

a)	šā panta 1. punktā minētais nosaukums konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms reģistrācijas pieteikums tika iesniegts Komisijai;

b)	šā panta 1. punktā minētā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no reģistrēta nosaukuma reputācijas un ka patērētāji nav un nevarēja būt maldināti par produkta patieso izcelsmi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Izmantojot 1. un 2. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.

4.   Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, lai visi ražotāji attiecīgajā apgabalā ievērotu specifikācijas, dalībvalsts var paredzēt pārejas laiku līdz desmit gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Komisijā, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos produktus, izmantojot attiecīgos nosaukumus bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas dalībvalsts iestādēs, un šo faktu ir precizējuši valsts iebildumu procedūrā, kas minēta 49. panta 3. punktā.

Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei vai aizsargātam cilmes vietas nosaukumam, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, izņemot iebildumu procedūru.

Šādu pārejas laiku norāda 8. panta 2. punktā minētajā pieteikuma dokumentācijā.

16. pants

Pārejas noteikumi

1.   Nosaukumus, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 6. punktā paredzētajā reģistrā, automātiski iekļauj šīs regulas 11. pantā minētajā reģistrā. Atbilstošās specifikācijas uzskata par šīs regulas 7. pantā minētajām specifikācijām. Turpina piemērot visus īpašos pārejas noteikumus, kas saistīti ar šādām reģistrācijām.

2.   Lai aizsargātu attiecīgo ražotāju vai ieinteresēto personu tiesības un likumīgās intereses, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu attiecībā uz papildu pārejas noteikumiem.

3.   Šo regulu piemēro, neskarot jebkādas tiesības uz līdzāspastāvēšanu, kas attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, no vienas puses, un preču zīmēm, no otras puses, ir atzīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006.

III   SADAĻA

GARANTĒTAS TRADICIONĀLĀS ĪPATNĪBAS

17. pants

Mērķis

Tiek izveidota garantētām tradicionālajām īpatnībām paredzēta shēma, lai aizsargātu tradicionālās ražošanas metodes un receptes, palīdzot tradicionālo produktu ražotājiem piedāvāt tirgū un nodot patērētājiem informāciju par viņu tradicionālo recepšu un produktu pievienoto vērtību paaugstinošām pazīmēm.

18. pants

Kritēriji

1.   Nosaukums atbilst reģistrēšanai kā garantēta tradicionālā īpatnība, ja tas apraksta īpašu produktu vai pārtikas produktu, kurš:

a)	radies, izmantojot minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu; vai

b)	ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām.

2.   Lai nosaukumu reģistrētu kā garantētu tradicionālo īpatnību, tam:

a)	jābūt tradicionāli lietotam attiecībā uz īpašo produktu; vai

b)	jāidentificē produkta tradicionālais raksturs vai specifiskās iezīmes.

3.   Ja iebildumu procedūrā saskaņā ar 51. pantu ir pierādīts, ka nosaukums tiek izmantots arī citā dalībvalstī vai trešā valstī, lai atšķirtu salīdzināmus produktus vai produktus, kuriem ir identisks vai līdzīgs nosaukums, lēmumā par reģistrēšanu, ko pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktu, var noteikt, ka garantētas tradicionālās īpatnības nosaukums jāpapildina ar apgalvojumu “gatavots atbilstīgi … tradīcijai”, kurā ietilpst attiecīgās valsts vai reģiona nosaukums.

4.   Nosaukumu nevar reģistrēt, ja tas attiecas tikai uz vispārēja rakstura prasībām, ko piemēro produktu kopumam, vai prasībām, kas paredzētas īpašos Savienības tiesību aktos.

5.   Lai nodrošinātu shēmas netraucētu darbību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu attiecībā uz papildu informāciju par šajā pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem.

19. pants

Produkta specifikācija

1.   Garantēta tradicionālā īpatnība atbilst specifikācijai, kurā ietverts:

a)	reģistrācijai ieteiktais nosaukums atbilstošajās valodu versijās;

b)	produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas parāda produkta specifiskās iezīmes;

c)	apraksts par ražošanas metodi, kas ražotājiem jāievēro, tostarp vajadzības gadījumā par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām, un par produkta sagatavošanas metodi; un

d)	galvenie elementi, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības.

2.   Lai nodrošinātu, ka produkta specifikācijas sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo šā panta 1. punktā minētajā specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārlieku liela reģistrācijas pieteikumu skaita.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

20. pants

Reģistrācijas pieteikuma saturs

1.   Garantētās tradicionālās īpatnības nosaukuma reģistrācijas pieteikumā, kas minēts 49. panta 2. vai 5. punktā, ietver:

a)	pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;

b)	regulas 19. pantā paredzēto produkta specifikāciju.

2.   Pieteikuma dokumentācijā, kas minēta 49. panta 4. punktā, ietver:

a)	šā panta 1. punktā minētos elementus; un

b)	dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā grupas iesniegto pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem.

21. pants

Iebildumu pamatojums

1.   Regulas 51. panta 2. punktā minētais pamatotais iebildumu paziņojums ir pieņemams tikai tad, ja Komisija to ir saņēmusi pirms termiņa beigām un ja tas:

a)	sniedz pietiekami pamatotus iemeslus, kāpēc ierosinātā reģistrācija nav saderīga ar šīs regulas noteikumiem; vai

b)	liecina, ka nosaukuma izmantošana ir likumīga, atzīta un ekonomiski nozīmīga līdzīgiem lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos kritērijus izvērtē attiecībā uz Savienības teritoriju.

22. pants

Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrs

1.   Komisija, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido un uztur publiski pieejamu atjauninātu tādu garantētu tradicionālo īpatnību reģistru, kuras ir atzītas saskaņā ar šo shēmu.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistra formu un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

23. pants

Nosaukumi, simbols un norādes

1.   Nosaukumu, kas reģistrēts kā garantēta tradicionālā īpatnība, var izmantot jebkurš uzņēmējs, kurš tirgo produktu, kas atbilst attiecīgajai specifikācijai.

2.   Garantētu tradicionālo īpatnību publiskošanas nolūkā izveido Savienības simbolu.

3.   Neskarot 4. punkta noteikumus, 2. punktā minētais simbols ir tādu Savienības izcelsmes produktu marķējumā, kurus tirgo kā atbilstīgi šai regulai reģistrētu garantētu tradicionālo īpatnību. Turklāt tajā pašā redzeslaukā būtu jāatrodas produkta nosaukumam. Marķējumā var būt arī norāde “garantēta tradicionālā īpatnība” vai atbilstīgais saīsinājums “GTĪ”.

Simbols ir fakultatīvs tādu garantēto tradicionālo īpatnību produktu marķējumā, kuri ražoti ārpus Savienības.

4.   Lai nodrošinātu, ka patērētājam tiek nodota atbilstoša informācija, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, ar kuriem izveido Savienības simbolu.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem definē Savienības simbola un norādes tehniskos parametrus, kā arī noteikumus par to izmantošanu produktiem ar garantētas tradicionālās īpatnības nosaukumu, tostarp attiecībā uz lietojamo atbilstošo valodas versiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

24. pants

Ierobežojumi reģistrēto nosaukumu lietošanā

1.   Reģistrētie nosaukumi ir aizsargāti pret jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, kā arī pret jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī izmantotie preču apraksti nerada iespēju tos sajaukt ar reģistrētajiem nosaukumiem.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus tradicionālo garantēto īpatnību aizsardzībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

25. pants

Pārejas noteikumi

1.   Nosaukumus, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktu, automātiski ieraksta šīs regulas 22. pantā minētajā reģistrā. Atbilstošās specifikācijas uzskata par šīs regulas 19. pantā minētajām specifikācijām. Turpina piemērot visus īpašos pārejas noteikumus, kas saistīti ar šādām reģistrācijām.

2.   Nosaukumus, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām, tostarp nosaukumus, kas reģistrēti, pamatojoties uz šīs regulas 58. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem pieteikumiem, var turpināt izmantot saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 509/2006 paredzētajiem nosacījumiem līdz 2023. gada 4. janvārim, ja vien dalībvalstis neizmanto šīs regulas 26. pantā paredzēto procedūru.

3.   Lai aizsargātu attiecīgo ražotāju vai ieinteresēto personu tiesības un likumīgās intereses, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, ar kuriem paredz papildu pārejas noteikumus.

26. pants

Vienkāršota procedūra

1.   Pēc grupas pieprasījuma dalībvalsts ne vēlāk kā 2016. gada 4. janvārī var iesniegt Komisijai garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumus, kas ir reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 1. punktu un kas atbilst šai regulai.

Pirms nosaukuma iesniegšanas dalībvalsts sāk 49. panta 3. un 4. punktā noteikto iebildumu procedūru.

Ja šajā procedūrā ir pierādīts, ka nosaukums tiek izmantots arī attiecībā uz salīdzināmiem produktiem vai produktiem, kuriem ir identisks vai līdzīgs nosaukums, nosaukumu var papildināt ar jēdzienu, kas identificē tā tradicionālo īpašību vai specifiskās iezīmes.

Grupa no trešās valsts šādus nosaukumus Komisijai var iesniegt tiešā veidā vai izmantojot trešās valsts iestādes.

2.   Komisija 1. punktā minētos nosaukumus kopā ar specifikācijām attiecībā uz katru šādu nosaukumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī divos mēnešos pēc saņemšanas.

3.   Piemēro 51. un 52. pantu.

4.   Tiklīdz iebildumu procedūra ir pabeigta, Komisija vajadzības gadījumā koriģē ierakstus 22. pantā noteiktajā reģistrā. Atbilstošās specifikācijas uzskata par 19. pantā minētajām specifikācijām.

IV   SADAĻA

FAKULTATĪVIE KVALITĀTES APZĪMĒJUMI

27. pants

Mērķis

Tiek izveidota fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem paredzēta shēma, lai iekšējā tirgū veicinātu informācijas nodošanu par lauksaimniecības produktu pievienoto vērtību paaugstinošām īpašībām vai pazīmēm, ko veic šo produktu ražotāji.

28. pants

Valstu noteikumi

Dalībvalstis var saglabāt valstu noteikumus par fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem, uz kuriem neattiecas šī regula, ar noteikumu, ka šādi noteikumi atbilst Savienības tiesību aktiem.

29. pants

Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi

1.   Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi atbilst šādiem kritērijiem:

a)	apzīmējums attiecas uz vienas vai vairāku produktu kategoriju īpašību vai uz lauksaimnieciskās ražošanas vai pārstrādes pazīmi, ko piemēro konkrētos apgabalos;

b)	apzīmējuma lietošana paaugstina produkta vērtību salīdzinājumā ar līdzīga veida produktiem; un

c)	apzīmējumam ir Eiropas dimensija.

2.   Fakultatīvi kvalitātes apzīmējumi, kas apraksta produktu tehniskās īpašības, lai stātos spēkā obligāti tirdzniecības standarti, un kas nav domāti, lai informētu patērētājus par minēto produktu īpašībām, tiek izslēgti no šīs shēmas.

3.   Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi izslēdz fakultatīvos rezervētos apzīmējumus, kas atbalsta un papildina īpašus tirdzniecības standartus, kuri noteikti attiecībā uz nozari vai produktu kategoriju.

4.   Lai ņemtu vērā dažu nozaru specifiskās iezīmes, kā arī patērētāju vēlmes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1. punktā minētajiem kritērijiem.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka visus pasākumus attiecībā uz formu, procedūrām un citiem tehniskiem elementiem, kas vajadzīgi šīs sadaļas piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Pieņemot deleģētos aktus un īstenošanas aktus saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktu, Komisija ņem vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus.

30. pants

Rezervēšana un grozījumi

1.   Lai ņemtu vērā patērētāju cerības, zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstību, tirgus situāciju un tirdzniecības standartu un starptautisko standartu attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, rezervējot papildu fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu un nosakot tā lietošanas nosacījumus.

2.   Pienācīgi pamatotos gadījumos un lai ņemtu vērā papildu fakultatīva kvalitātes apzīmējuma atbilstīgu lietojumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, veicot grozījumus šā panta 1. punktā minētajos lietošanas nosacījumos.

31. pants

Produkts no kalnu rajoniem

1.   Kā fakultatīvs kvalitātes apzīmējums tiek ieviests apzīmējums “produkts no kalnu rajoniem”.

Šo apzīmējumu izmanto vienīgi nolūkā aprakstīt lietošanai cilvēku pārtikā paredzētus produktus, kuri ir uzskaitīti Līguma I pielikumā un attiecībā uz kuriem:

a)	gan izejvielas, gan lauksaimniecības dzīvnieku barība galvenokārt iegūta kalnu rajonos;

b)	pārstrādātu produktu gadījumā arī pārstrāde notiek kalnu rajonos.

2.   Šajā pantā kalnu rajoni Savienībā ir tie rajoni, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 18. panta 1. punktā. Attiecībā uz trešo valstu produktiem kalnu rajoni ietver rajonus, kurus trešā valsts oficiāli ir atzinusi par kalnu rajoniem vai kuri atbilst kritērijiem, kas ir līdzvērtīgi Regulas (EK) Nr. 1257/1999 18. panta 1. punktā noteiktajiem.

3.   Pienācīgi pamatotos gadījumos un lai ņemtu vērā dabiskos ierobežojumus, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu kalnu rajonos, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, nosakot atkāpes no šā panta 1. punktā minētajiem lietošanas nosacījumiem. Komisija jo īpaši tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu, nosakot nosacījumus, saskaņā ar kuriem var atļaut izejvielas vai barību, kas iegūta ārpus kalnu rajoniem, nosacījumus, saskaņā ar kuriem var atļaut veikt produktu pārstrādi ārpus kalnu rajoniem ģeogrāfiskā apgabalā, kas vēl ir jādefinē, kā arī minētā ģeogrāfiskā apgabala definīciju.

4.   Lai ņemtu vērā dabiskos ierobežojumus, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu kalnu rajonos, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu attiecībā uz ražošanas metožu un citu ar šā panta 1. punktā minētā fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma piemērošanu saistīto kritēriju noteikšanu.

32. pants

Salu lauksaimniecības produkts

Komisija ne vēlāk kā 2014. gada 4. janvārī Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu saistībā ar jaunu apzīmējumu “salu lauksaimniecības produkts”. Šo apzīmējumu drīkst izmantot vienīgi nolūkā aprakstīt lietošanai cilvēku pārtikā paredzētus produktus, kuri ir uzskaitīti Līguma I pielikumā un kuru izejvielas iegūtas salās. Turklāt, lai šo apzīmējumu piemērotu pārstrādātiem produktiem, arī pārstrādei jānotiek salās – gadījumos, ja tas būtiski ietekmē galaprodukta īpašās īpatnības.

Vajadzības gadījumā minētajam ziņojumam pievieno atbilstīgus likumdošanas priekšlikumus, lai rezervētu fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu “salu lauksaimniecības produkts”.

33. pants

Lietošanas ierobežojumi

1.   Fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu var lietot tikai, lai aprakstītu produktus, kas atbilst attiecīgajiem lietošanas nosacījumiem.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu lietošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

34. pants

Pārraudzība

Dalībvalstis, pamatojoties uz riska analīzi, veic pārbaudes, lai nodrošinātu šīs sadaļas prasību ievērošanu, un pārkāpuma gadījumā piemēro atbilstošus administratīvos sodus.

V   SADAĻA

KOPĒJI NOTEIKUMI

I   NODAĻA

Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantētu tradicionālo īpatnību oficiālās kontroles

35. pants

Darbības joma

Šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz II un III sadaļā paredzētajām kvalitātes shēmām.

36. pants

Kompetentās iestādes izraudzīšana

1.   Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par oficiālajām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību juridiskajām prasībām attiecībā uz šajā regulā noteiktajām kvalitātes shēmām.

Regulas (EK) Nr. 882/2004 procedūras un prasības mutatis mutandis piemēro oficiālajām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību juridiskajai prasībai, kas saistīta ar kvalitātes shēmām attiecībā uz visiem šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem produktiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes sniedz atbilstīgas objektivitātes un neatkarības garantijas, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi to funkciju veikšanai.

3.   Oficiālas kontroles aptver:

a)	pārbaudi par to, vai produkts atbilst attiecīgajai produkta specifikācijai; un

b)	tādu reģistrēto nosaukumu, kas apraksta tirgū laisto produktu, lietošanas pārraudzību atbilstīgi 13. pantam attiecībā uz nosaukumiem, kuri reģistrēti saskaņā ar II sadaļu, un atbilstīgi 24. pantam attiecībā uz nosaukumiem, kuri reģistrēti saskaņā ar III sadaļu.

37. pants

Atbilstības produkta specifikācijai pārbaude

1.   Attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām, kas apzīmē Savienības izcelsmes produktus, atbilstības produkta specifikācijai pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū veic:

a)	viena vai vairākas kompetentās iestādes, kā minēts šīs regulas 36. pantā; un/vai

b)	viena vai vairākas kontroles struktūras Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta 5. punkta nozīmē, kas darbojas kā produkta sertificēšanas struktūra.

Šādas atbilstības specifikācijām pārbaudes izmaksas var segt uzņēmēji, attiecībā uz kuriem notiek minētās kontroles. Dalībvalstis arī var piedalīties šo izmaksu segšanā.

2.   Attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām, kas apzīmē trešās valsts izcelsmes produktus, atbilstības specifikācijām pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū veic:

a)	viena vai vairākas valsts iestādes, ko izraudzījusies trešā valsts; un/vai

b)	viena vai vairākas produktu sertificēšanas struktūras.

3.   Dalībvalsts publisko šā panta 1. punktā minēto iestāžu un struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju periodiski atjaunina.

Komisija publisko šā panta 2. punktā minēto iestāžu un struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju periodiski atjaunina.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto procedūru, lai noteiktu līdzekļus, ar kuriem publisko šā panta 1. un 2. punktā minēto produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses.

38. pants

Nosaukuma lietošanas tirgū uzraudzība

Dalībvalstis paziņo Komisijai 36. pantā minēto kompetento iestāžu nosaukumus un adreses. Komisija publisko minēto iestāžu nosaukumus un adreses.

Dalībvalstis, pamatojoties uz riska analīzi, veic pārbaudes, lai nodrošinātu šīs regulas prasību ievērošanu, un pārkāpumu gadījumos veic visus nepieciešamos pasākumus.

39. pants

Kompetento iestāžu pilnvaru deleģēšana kontroles struktūrām

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 5. pantu kompetentās iestādes var deleģēt konkrētus ar kvalitātes shēmu oficiālajām kontrolēm saistītus uzdevumus vienai vai vairākām kontroles struktūrām.

2.   Šādas kontroles struktūras akreditē saskaņā ar Eiropas standartu EN 45011 vai ISO/IEC 65. rokasgrāmatu (Vispārējas prasības struktūrām, kas īsteno produktu sertifikācijas sistēmas).

3.   Akreditāciju, kas minēta šā panta 2. punktā, var veikt tikai:

a)	valsts akreditācijas struktūra Savienībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumiem; vai

b)	akreditācijas struktūra ārpus Savienības, kas parakstījusi daudzpusēju atzīšanas vienošanos Starptautiskā akreditācijas foruma aizbildnībā.

40. pants

Kontroles pasākumu plānošana un ziņojumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus pienākumu kontrolei saskaņā ar šo nodaļu īpaši paredz atsevišķā valsts daudzgadu kontroles plānu iedaļā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 41., 42. un 43. pantam.

2.   Gada ziņojumos par šajā regulā noteikto pienākumu kontroli iekļauj atsevišķu iedaļu, kurā ietverta Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. pantā noteiktā informācija.

II   NODAĻA

Izņēmumi attiecībā uz dažiem iepriekšējiem lietojumiem

41. pants

Sugas vārdi

1.   Neskarot 13. pantu, šī regula neietekmē to apzīmējumu lietojumu, kas Savienībā ir sugas vārdi, pat tad, ja sugas vārds ir saskaņā ar kvalitātes shēmu aizsargāta nosaukuma daļa.

2.   Lai konstatētu, vai nosaukums ir vai nav kļuvis par sugas vārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:

a)	esošo stāvokli patēriņa apgabalos;

b)	attiecīgos valsts vai Savienības tiesību aktus.

3.   Lai pilnībā aizsargātu ieinteresēto personu tiesības, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, paredzot papildu noteikumus, lai noteiktu šā panta 1. punktā minēto apzīmējumu sugas vārda statusu.

42. pants

Augu šķirnes un dzīvnieku sugas

1.   Šī regula nekavē tādu produktu laišanu tirgū, kuru marķējumā ietilpst nosaukums vai apzīmējums, kas ir aizsargāts vai rezervēts saskaņā ar II, III vai IV sadaļā aprakstīto kvalitātes shēmu un kas satur vai ietver augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)	attiecīgais produkts ietver norādīto šķirni vai sugu vai ir no tās iegūts;

b)	patērētāji netiek maldināti;

c)	šķirnes vai sugas nosaukuma lietošana rada godīgu konkurenci;

d)	lietošana neizmanto aizsargāta apzīmējuma reputāciju; un

e)	šīs regulas II sadaļā aprakstītās kvalitātes shēmas gadījumā produkta ražošana un tirgošana ārpus produkta izcelsmes apgabala ir sākusies pirms dienas, kurā iesniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikums.

2.   Lai turpmāk precizētu pārtikas uzņēmumu tiesību un brīvību apmēru attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto augu šķirņu vai dzīvnieku sugu nosaukumu lietošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu attiecībā uz noteikumiem šādu nosaukumu lietošanai.

43. pants

Saistība ar intelektuālo īpašumu

Šīs regulas III un IV sadaļā aprakstītās kvalitātes shēmas piemēro, neskarot Savienības vai dalībvalstu noteikumus, kas reglamentē intelektuālo īpašumu, un jo īpaši noteikumus par cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un par preču zīmēm, un tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

III   NODAĻA

Kvalitātes shēmu norādes un simboli un ražotāju loma

44. pants

Norāžu un simbolu aizsardzība

1.   Norādes, saīsinājumus un simbolus, kuros ir atsauces uz kvalitātes shēmām, var lietot tikai attiecībā uz produktiem, kas ir ražoti saskaņā ar tiem piemērojamās kvalitātes shēmas noteikumiem. Tas jo īpaši attiecas uz šādām norādēm, saīsinājumiem un simboliem:

a)	“aizsargāts cilmes vietas nosaukums”, “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, “ACVN”, “AĢIN” un saistītie simboli, kā noteikts II sadaļā;

b)	“garantēta tradicionālā īpatnība”, “GTĪ” un ar to saistītais simbols, kā noteikts III sadaļā;

c)	“produkts no kalnu rajoniem”, kā noteikts IV sadaļā.

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 5. pantu Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) var pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā centralizēti finansēt administratīvo atbalstu attiecībā uz izstrādi, sagatavošanas darbu, pārraudzību, administratīvo un juridisko atbalstu, tiesisko aizsardzību, reģistrācijas maksu, atjaunošanas maksu, preču zīmju uzraudzības maksu, tiesu izdevumiem un jebkuriem citiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizsargātu uz kvalitātes shēmu attiecināmo norāžu, saīsinājumu un simbolu lietošanu pret neatļautu lietošanu, imitēšanu, atdarināšanu vai jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju, Savienībā un trešās valstīs.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par šā panta 1. punktā minēto norāžu, saīsinājumu un simbolu vienotu aizsardzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

45. pants

Grupu loma

1.   Neskarot Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzētos īpašos noteikumus par ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām, grupai ir tiesības:

a)	palīdzēt nodrošināt to, lai to produktu kvalitāte, reputācija un autentiskums tirgū tiktu garantēts, pārraugot nosaukuma lietošanu tirdzniecībā un vajadzības gadījumā informējot kompetentās iestādes, kā minēts 36. pantā, vai jebkuru citu kompetento iestādi saskaņā ar 13. panta 3. punktu;

b)	īstenot rīcību, lai nodrošinātu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pienācīgu tiesisko aizsardzību un ar tiem tieši saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

c)	izstrādāt informācijas un reklāmas pasākumus, kuru mērķis ir nodot patērētājiem informāciju par produktu pievienoto vērtību paaugstinošajām pazīmēm;

d)	izstrādāt pasākumus saistībā ar produkta atbilstības specifikācijai nodrošināšanu;

e)	īstenot rīcību, lai uzlabotu shēmas darbību, tostarp attīstīt zinātību ekonomikas jomā, veikt ekonomiskās analīzes, izplatīt ekonomisko informāciju par shēmu un sniegt konsultācijas ražotājiem;

f)	veikt pasākumus, lai paaugstinātu produktu vērtību, un vajadzības gadījumā īstenot darbības, lai novērstu vai apkarotu jebkādus pasākumus, kas kaitē vai var kaitēt minēto produktu reputācijai.

2.   Dalībvalstis ar administratīviem līdzekļiem var veicināt grupu veidošanu un darbību savā teritorijā. Turklāt dalībvalstis paziņo Komisijai 3. panta 2. punktā minēto grupu nosaukumus un adreses. Komisija šo informāciju publisko.

46. pants

Shēmu izmantošanas tiesības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuram uzņēmējam, kas ievēro II un III sadaļas noteikumus par kvalitātes shēmām, ir tiesības izmantot 37. pantā paredzēto atbilstības pārbaudi.

2.   Šīs sadaļas I nodaļā paredzēto kontroli piemēro arī uzņēmējiem, kas gatavo un uzglabā produktus, ko pārdod saskaņā ar garantētas tradicionālās īpatnības, aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes shēmu, vai kas šādus produktus laiž tirgū.

3.   Dalībvalstis gādā par to, lai uzņēmēji, kas vēlas ievērot III un IV sadaļā izklāstītos kvalitātes shēmas noteikumus, to varētu darīt un lai to dalībai nebūtu diskriminējošu vai citādu objektīvi nepamatotu šķēršļu.

47. pants

Nodevas

Neskarot Regulu (EK) Nr. 882/2004 un jo īpaši tās II sadaļas VI nodaļas noteikumus, dalībvalstis var iekasēt nodevas, lai segtu kvalitātes shēmu pārvaldības izmaksas, tostarp izmaksas, kas rodas, izskatot šajā regulā paredzētos reģistrācijas pieteikumus, iebildumu paziņojumus, grozījumu pieteikumus un anulēšanas pieteikumus.

IV   NODAĻA

Cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantētu tradicionālo īpatnību pieteikuma un reģistrācijas process

48. pants

Pieteikuma procesa joma

Šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz II un III sadaļā izklāstītajām kvalitātes shēmām.

49. pants

Nosaukumu reģistrācijas pieteikums

1.   Attiecībā uz 48. pantā minētajām kvalitātes shēmām nosaukumu reģistrācijas pieteikumus var iesniegt tikai grupas, kas strādā ar produktiem, kuru nosaukumi ir jāreģistrē. Attiecībā uz “aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem” vai “aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisku apgabalu, vai “garantētu tradicionālo īpatnību” gadījumā vairākas grupas no dažādām dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopēju reģistrācijas pieteikumu.

Pret vienu fizisku vai juridisku personu var attiekties kā pret grupu, ja tiek pierādīts, ka ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

a)	attiecīgā persona ir vienīgais ražotājs, kas vēlas iesniegt pieteikumu;

b)	aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā – definētajam ģeogrāfiskajam apgabalam ir īpašības, kas ievērojami atšķiras no kaimiņu apgabalu īpašībām, vai produkta īpašības atšķiras no kaimiņu apgabalā ražoto produktu īpašībām.

2.   Ja pieteikums saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu ir saistīts ar ģeogrāfisko apgabalu dalībvalstī vai ja pieteikumu saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu ir sagatavojusi dalībvalstī izveidota grupa, pieteikumu adresē minētās dalībvalsts iestādēm.

Dalībvalsts, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst attiecīgās shēmas nosacījumiem.

3.   Veicot šā panta 2. punkta otrajā daļā minēto izskatīšanu, dalībvalsts sāk valsts iebildumu procedūru, kas nodrošina pieteikuma atbilstīgu publicēšanu un paredz pieņemamu laikposmu, kurā jebkura likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību šīs dalībvalsts teritorijā vai ir šīs dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus pret pieteikumu.

Dalībvalsts pārbauda saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu iesniegto iebildumu pieņemamību, ņemot vērā 10. panta 1. punktā minētos kritērijus, vai saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu iesniegto iebildumu pieņemamību, ņemot vērā 21. panta 1. punktā minētos kritērijus.

4.   Ja pēc saņemto iebildumu izvērtēšanas dalībvalsts uzskata, ka šīs regulas prasības ir izpildītas, tā var pieņemt labvēlīgu lēmumu un iesniegt pieteikuma dokumentāciju Komisijā. Šādā gadījumā tā informē Komisiju par pieņemamiem iesniegtajiem iebildumiem, kuri saņemti no fiziskām vai juridiskām personām, kas vismaz piecus gadus ilgā nepārtrauktā laikposmā pirms 3. punktā minētās publicēšanas dienas, izmantojot attiecīgos nosaukumus, ir likumīgi tirgojušas attiecīgos produktus.

Dalībvalsts nodrošina, ka tās labvēlīgais lēmums tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespēja to pārsūdzēt.

Dalībvalsts nodrošina, ka tiek publiskota produkta specifikācijas versija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums, un nodrošina elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.

Attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publicēta tā produkta specifikācijas versija, par kuru Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 50. panta 2. punktu.

5.   Ja pieteikums saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu ir saistīts ar ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī vai ja pieteikumu saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu sagatavojusi grupa, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, pieteikumu Komisijai iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

6.   Šajā pantā minētie dokumenti, kas tiek nosūtīti Komisijai, ir vienā no Savienības oficiālajām valodām.

7.   Lai atvieglotu pieteikuma procesu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, ar kuriem paredz noteikumus par valstu iebildumu procedūras īstenošanu attiecībā uz kopējiem pieteikumiem, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju, un papildina pieteikuma procesa noteikumus.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par pieteikumu procedūrām, formu un noformējumu, tostarp par pieteikumiem, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

50. pants

Komisijas veiktā izskatīšana un publikācija iebildumu sniegšanai

1.   Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata ikvienu pieteikumu, ko tā saņem saskaņā ar 49. pantu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un vai tas atbilst attiecīgās shēmas nosacījumiem. Šai izskatīšanai nevajadzētu būtu ilgākai par sešiem mēnešiem. Ja šis laikposms tiek pārsniegts, Komisija pieteikuma iesniedzējam rakstveidā norāda aizkavēšanās iemeslus.

Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti.

2.   Ja, pamatojoties uz 1. punkta pirmajā daļā paredzēto izskatīšanu, Komisija uzskata, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē:

a)	pieteikumiem saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu – vienoto dokumentu un atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju;

b)	pieteikumiem saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu – specifikāciju.

51. pants

Iebildumu procedūra

1.   Trīs mēnešos pēc publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai arī likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var iesniegt Komisijai paziņojumu par iebildumu.

Jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts pieteikums, termiņā, kurā saskaņā ar pirmo daļu pieļaujams iesniegt iebildumus, var iesniegt paziņojumu par iebildumu dalībvalstij, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

Paziņojumā par iebildumu iekļauj deklarāciju, ka pieteikums varētu pārkāpt šajā regulā izklāstītos nosacījumus. Paziņojums par iebildumu, kurā nav iekļauta šī deklarācija, ir nederīgs.

Komisija nekavējoties nosūta paziņojumu par iebildumu tai iestādei vai struktūrai, kas iesniedza pieteikumu.

2.   Ja paziņojumu par iebildumu iesniedz Komisijai un divos mēnešos pēc tam tiek iesniegts pamatots iebildumu paziņojums, Komisija pārbauda šā pamatotā iebildumu paziņojuma pieņemamību.

3.   Divos mēnešos pēc pieņemama pamatota iebildumu paziņojuma saņemšanas Komisija aicina iebildumus iesniegušo iestādi vai personu un pieteikumu iesniegušo iestādi vai struktūru saprātīgā laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, veikt pienācīgu apspriešanos.

Iebildumu iesniegusī iestāde vai persona un pieteikumu iesniegusī iestāde vai struktūra bez liekas kavēšanās uzsāk šādu pienācīgu apspriešanos. Tās viena otrai iesniedz būtisku informāciju, lai izvērtētu, vai reģistrācijas pieteikums atbilst šīs regulas nosacījumiem. Ja netiek panākta vienošanās, šo informāciju iesniedz arī Komisijai.

Jebkurā brīdī šo trīs mēnešu laikā Komisija var pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.

4.   Ja pēc šā panta 3. punktā minētās pienācīgās apspriešanās saskaņā ar 50. panta 2. punktu publicētā informācija ir būtiski grozīta, Komisija atkārto 50. pantā minēto izskatīšanu.

5.   Paziņojums par iebildumu, pamatots iebildumu paziņojums un saistītie dokumenti, kas Komisijai nosūtīti saskaņā ar šā panta 1.līdz 4. punktu, ir vienā no Savienības oficiālajām valodām.

6.   Lai noteiktu skaidras procedūras un iebildumu celšanas termiņus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, papildinot iebildumu procedūras noteikumus.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par iebildumu procedūrām, formu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

52. pants

Lēmums par reģistrāciju

1.   Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 50. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās izskatīšanas, Komisija uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi, tā pieņem īstenošanas aktus, ar ko noraida pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja Komisija nesaņem paziņojumu par iebildumu vai pieņemamus pamatotus iebildumu paziņojumus saskaņā ar 51. pantu, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem reģistrē nosaukumu, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Ja Komisija saņem pieņemamu pamatotu iebildumu paziņojumu, tā pēc 51. panta 3. punktā minētās pienācīgās apspriešanās un ņemot vērā tās rezultātus vai nu:

a)	ja ir panākta vienošanās – reģistrē nosaukumu, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto procedūru, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 50. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai arī

b)	ja vienošanās nav panākta – pieņem īstenošanas aktus, izdarot lēmumu par reģistrāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Reģistrācijas aktus un lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

53. pants

Produkta specifikācijas grozījums

1.   Grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai.

Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.

2.   Ja grozījums ietver vienu vai vairākus tādus grozījumus specifikācijā, kas nav maznozīmīgi, uz grozījuma pieteikumu attiecas 49. līdz 52. pantā noteiktā procedūra.

Tomēr, ja ierosinātie grozījumi ir maznozīmīgi, Komisija apstiprina vai noraida pieteikumu. Gadījumā, ja tiek apstiprināti grozījumi, kas izraisa 50. panta 2. punktā minēto elementu grozīšanu, Komisija minētos elementus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Attiecībā uz II sadaļā aprakstīto kvalitātes shēmu – lai grozījumu uzskatītu par maznozīmīgu, tas:

a)	nav saistīts ar produkta būtiskajām īpašībām;

b)	nemaina saikni, kas minēta 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) vai ii) punktā;

c)	neietver izmaiņas produkta nosaukumā vai jebkurā produkta nosaukuma daļā;

d)	neietekmē definēto ģeogrāfisko apgabalu; vai

e)	nepalielina produkta vai tā izejvielu tirdzniecības ierobežojumus.

Attiecībā uz III sadaļā aprakstīto kvalitātes shēmu – lai grozījumu uzskatītu par maznozīmīgu, tas:

a)	nav saistīts ar produkta būtiskajām īpašībām;

b)	neizraisa būtiskas izmaiņas ražošanas metodē; vai

c)	neietver izmaiņas produkta nosaukumā vai jebkurā produkta nosaukuma daļā.

Pieteikumu izskata, balstoties uz ierosināto grozījumu.

3.   Lai atvieglotu grozījumu pieteikuma administratīvo procesu, tostarp ja grozījums neietver nekādas izmaiņas vienotajā dokumentā un ja tas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām specifikācijā, kuras izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanas, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, papildinot grozījumu pieteikuma procesa noteikumus.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par grozījumu pieteikuma procedūrām, formu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

54. pants

Anulēšana

1.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, lai anulētu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vai garantētas tradicionālās īpatnības reģistrāciju šādos gadījumos:

a)	ja nav nodrošināta atbilstība specifikācijas nosacījumiem;

b)	ja vismaz septiņus gadus tirgū nav laists neviens produkts ar garantētu tradicionālo īpatnību, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Komisija var anulēt attiecīgo reģistrāciju pēc tādu ražotāju pieprasījuma, kuru produktu tirgo ar reģistrētu nosaukumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz to, ka visām personām ir iespēja aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 56. pantu pieņemt deleģētos aktus, papildinot anulēšanas procesa noteikumus.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par anulēšanas procesa procedūrām un formu, kā arī par šā panta 1. punktā minēto pieprasījumu noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VI   SADAĻA

PROCEDŪRAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I   NODAĻA

Vietējā lauksaimniecība un tiešā tirdzniecība

55. pants

Ziņojumi par vietējo lauksaimniecību un tiešo tirdzniecību

Ne vēlāk kā 2014. gada 4. janvārī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par jaunu vietējās lauksaimniecības un tiešās tirdzniecības marķēšanas shēmu, kas ražotājiem palīdzētu pārdot viņu produkciju vietējā tirgū. Minētajā ziņojumā galveno uzmanību pievērš lauksaimnieka spējai radīt savai produkcijai pievienoto vērtību, ieviešot jaunu marķējumu, un ziņojumā būtu jāņem vērā citi kritēriji, piemēram, iespējas samazināt oglekļa emisiju un atkritumu daudzumu, izmantojot īsas ražošanas un izplatīšanas ķēdes.

Vajadzības gadījumā minētajam ziņojumam pievieno atbilstīgus likumdošanas priekšlikumus par vietējās lauksaimniecības un tiešās tirdzniecības marķēšanas shēmas izveidi.

II   NODAĻA

Procedūras noteikumi

56. pants

Deleģēšana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 2. panta 1. punkta otrajā daļā, 5. panta 4. punktā, 7. panta 2. punkta pirmajā daļā, 12. panta 5. punkta pirmajā daļā, 16. panta 2. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 2. punkta pirmajā daļā, 23. panta 4. punkta pirmajā daļā, 25. panta 3. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. pantā, 31. panta 3. un 4. punktā, 41. panta 3. punktā, 42. panta 2. punktā, 49. panta 7. punkta pirmajā daļā, 51. panta 6. punkta pirmajā daļā, 53. panta 3. punkta pirmajā daļā un 54. panta 2. punkta pirmajā daļā, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 3. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 2. panta 1. punkta otrajā daļā, 5. panta 4. punktā, 7. panta 2. punkta pirmajā daļā, 12. panta 5. punkta pirmajā daļā, 16. panta 2. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 2. punkta pirmajā daļā, 23. panta 4. punkta pirmajā daļā, 25. panta 3. punktā, 29. panta 4. punktā, 30. pantā, 31. panta 3. un 4. punktā, 41. panta 3. punktā, 42. panta 2. punktā, 49. panta 7. punkta pirmajā daļā, 51. panta 6. punkta pirmajā daļā, 53. panta 3. punkta pirmajā daļā un 54. panta 2. punkta pirmajā daļā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar nevienu jau spēkā esošu deleģēto aktu.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 2. panta 1. punkta otro daļu, 5. panta 4. punktu, 7. panta 2. punkta pirmo daļu, 12. panta 5. punkta pirmo daļu, 16. panta 2. punktu, 18. panta 5. punktu, 19. panta 2. punkta pirmo daļu, 23. panta 4. punkta pirmo daļu, 25. panta 3. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. pantu, 31. panta 3. un 4. punktu, 41. panta 3. punktu, 42. panta 2. punktu, 49. panta 7. punkta pirmo daļu, 51. panta 6. punkta pirmo daļu, 53. panta 3. punkta pirmo daļu un 54. panta 2. punkta pirmo daļu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

57. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

III   NODAĻA

Atcelšana un nobeiguma noteikumi

58. pants

Atcelšana

1.   Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 509/2006 un Regulu (EK) Nr. 510/2006.

Tomēr Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. pantu turpina piemērot pieteikumiem attiecībā uz produktiem, kas neietilpst šīs regulas III sadaļas darbības jomā, kurus Komisija saņēmusi pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota šīs regulas II pielikumā.

59. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 12. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu piemēro no 2016. gada 4. janvāra, neskarot produktus, kas laisti tirgū pirms minētās dienas.

---

(1)  OV C 218, 23.7.2011., 114. lpp.

(2)  OV C 192, 1.7.2011., 28. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 13. novembra lēmums.

(4)  OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.

(5)  OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.

(6)  OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(9)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(10)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(11)  OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

(12)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(13)  OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp.

(14)  OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.

(15)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

(16)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(17)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(18)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(19)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(20)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(21)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(22)  OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.

---

---

---