23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/18

(1)

Eiropas Savienības (“Savienība”) un Jordānijas Hāšimītu Karalistes (“Jordānija”) attiecības attīstās saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). Jordānija 1997. gada 24. novembrī parakstīja asociācijas nolīgumu ar Savienību (2) – tas stājās spēkā 2002. gada 1. maijā. Saskaņā ar minēto nolīgumu Savienība un Jordānija 12 gadu ilgā pārejas laikā pakāpeniski izveidoja brīvās tirdzniecības zonu. Turklāt 2007. gadā stājās spēkā vienošanās par turpmākiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (3). 2010. gadā starp ES un Jordāniju tika panākta vienošanās par īpaša statusa partnerību, aptverot plašākas sadarbības jomas. Protokols, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu tirdzniecībā starp ES un Jordāniju tika parafēts 2009. gada decembrī un stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās saskaņā ar asociācijas nolīgumu un 2014.–2017. gadam pieņemto vienoto atbalsta shēmu.

(2)

Kopš 2011. gada Jordānija ir uzsākusi vairākas politiskās reformas, lai stiprinātu parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu. Ir izveidota Konstitucionālā tiesa un neatkarīga vēlēšanu komisija, un Jordānijas Parlaments ir pieņēmis vairākus nozīmīgus tiesību aktus, tostarp Vēlēšanu likumu un Likumu par politiskajām partijām, kā arī tiesību aktus par decentralizāciju un pašvaldībām.

(3)

Jordānijas ekonomika ir ievērojami cietusi no vēl aizvien nenorimušajiem reģionālajiem nemieriem, jo īpaši kaimiņvalstīs Irākā un Sīrijā. Kopā ar nelabvēlīgāku ekonomisko situāciju pasaulē šie reģionālie nemieri ir izpaudušies spēcīgā ārējo ieņēmumu kritumā un radījuši spiedienu uz publiskā sektora finansēm. Ir tikušas negatīvi ietekmētas tūrisma un ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmas, bloķēti tirdzniecības ceļi un pārtraukta dabasgāzes piegāde no Ēģiptes. Turklāt Jordānijas ekonomiku ir ietekmējis arī lielais Sīrijas bēgļu pieplūdums, kas ir palielinājis spiedienu uz valsts fiskālo stāvokli, sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūru.

(4)

Kopš konflikta sākšanās Sīrijā 2011. gadā Savienība ir paudusi savu stingro apņemšanos atbalstīt Jordāniju, risinot problēmas saistībā ar Sīrijas krīzes ekonomiskajām un sociālajām sekām un jo īpaši saistībā ar liela skaita Sīrijas bēgļu atrašanos tās teritorijā. Tā ir palielinājusi finansiālo atbalstu Jordānijai, stiprinot sadarbību daudzās jomās, tostarp pilsoniskās sabiedrības vēlēšanu sistēmas, drošības, reģionālās attīstības un sociālo un ekonomikas reformu jomās. Turklāt Savienība ir arī piedāvājusi Jordānijai iespēju noslēgt padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu.

(5)

Šajā sarežģītajā ekonomiskajā un finansiālajā situācijā Jordānijas iestādes un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2012. gada augustā vienojās par pirmo ekonomikas korekciju programmu, kas tika atbalstīta saskaņā ar rezerves vienošanos (SBA) USD 2 000 miljonu apmērā ar trīs gadu termiņu. Minētā programma tika sekmīgi pabeigta 2015. gada augustā. Saskaņā ar minēto programmu Jordānija ir guvusi būtiskus panākumus, īstenojot fiskālo konsolidāciju, kam palīdzēja arī naftas cenu kritums, un virkni strukturālu reformu.

(6)

Jordānija 2012. gada decembrī lūdza Savienību piešķirt papildu makrofinansiālo palīdzību. Atbildot uz to, 2013. gada decembrī tika pieņemts lēmums par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu EUR 180 miljonu apmērā aizdevumu veidā (4) (MFP-I). Saprašanās memorands par politikas nosacījumiem saistībā ar MFP-I stājās spēkā 2014. gada 18. martā. Pirmo MFP-I daļu izmaksāja 2015. gada 10. februārī un pēc tam, kad bija īstenoti saskaņā ar vienošanos paredzētie politikas pasākumi, otro daļu – 2015. gada 15. oktobrī.

(7)

Kopš Sīrijas krīzes sākšanās Savienība Jordānijai ir piešķīrusi gandrīz EUR 1 130 miljonus. Papildus EUR 180 miljoniem saistībā ar pirmo makrofinansiālās palīdzības darbību šī summa ietver arī EUR 500 miljonus saskaņā ar parasto sadarbības programmu Jordānijas atbalstam, ko finansē no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, apmēram EUR 250 miljonus no humānās palīdzības budžeta un vairāk nekā EUR 30 miljonus no Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta. Turklāt Eiropas Investīciju banka kopš 2011. gada ir darījusi pieejamus aizdevumus EUR 264 miljonu apmērā.

(8)

Sīrijas krīzes saasināšanās 2015. gadā smagi skāra Jordāniju, ietekmējot tirdzniecību, tūrismu un ieguldītāju uzticēšanos. Jordāniju ietekmēja arī naftas cenu krituma skarto Persijas līča sadarbības padomes valstu finansiālā atbalsta samazināšanās. Rezultātā atkal ir palēninājusies ekonomikas izaugsme, pieaudzis bezdarbs un radušās jaunas fiskālā un ārējā finansējuma vajadzības.

(9)

Šajā sarežģītajā situācijā Savienība ir atkārtoti apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Jordāniju tās ekonomisko un sociālo problēmu risināšanas un reformu procesā. Jo īpaši minētā apņemšanās tika pausta konferencē “Atbalsts Sīrijai un reģionam”, kas notika Londonā 2016. gada 4. februārī un kurā Savienība apņēmās 2016.–2017. gada laikposmā sniegt atbalstu EUR 2 390 miljonu apmērā, lai palīdzētu valstīm, kuras visvairāk skārusi Sīrijas bēgļu krīze, tostarp Jordānijai. Savienības politiskais un ekonomiskais atbalsts, kas paredzēts Jordānijas reformu procesam, atbilst EKP kontekstā izklāstītajai politikai, kuru Savienība īsteno attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģionu.

(10)

Pēc Jordānijas ekonomikas un finansiālās situācijas pasliktināšanās SVF un Jordānija sāka arī diskusijas par turpmāku vienošanos, kas varētu būt Paplašinātās finansēšanas mehānisms (“SVF programma”), visticamāk ar trīs gadu termiņu, sākot no 2016. gada otrā ceturkšņa. Jaunās SVF programmas mērķis būtu mazināt Jordānijas īstermiņa grūtības saistībā ar maksājumu bilanci, īstenojot stingrus korektīvos pasākumus.

(11)

Ņemot vērā ekonomiskā stāvokļa un perspektīvu pasliktināšanos, Jordānija 2016. gada martā lūdza Eiropas Savienībai papildu makrofinansiālo palīdzību.

(12)

Tā kā Jordānija ir valsts, uz kuru attiecas EKP, būtu jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(13)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt finanšu instrumentam, kas izmantojams ārkārtas gadījumos ar nolūku sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai nodrošinātu saņēmējam nekavējoties vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jābalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver tūlītējus stingrus korekcijas pasākumus un strukturālas reformas, kuru mērķis ir novērst maksājumu bilances problēmas īstermiņā.

(14)

Ņemot vērā to, ka Jordānijas maksājumu bilancē saglabājas būtisks ārējā finansējuma iztrūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos resursus, tad pašreizējos ārkārtas apstākļos Savienības makrofinansiālā palīdzība, kas jāsniedz Jordānijai, ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Jordānijas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju saistībā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Jordānijas ekonomikas stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(15)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Jordānijā, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(16)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apmēra noteikšana balstās uz Jordānijas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību pilnīgu kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī gaidāmo finansiālo ieguldījumu, ko sniedz daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Jordānijā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(17)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst pamatprincipiem un dažādu ārējās darbības jomu mērķiem, pasākumiem, kas veikti attiecībā uz minētajām jomām un citiem attiecīgiem Savienības politikas virzieniem.

(18)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Jordāniju. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(19)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Jordānijas apņēmība rīkoties atbilstoši vērtībām, kas tai ir kopīgas ar Savienību, ieskaitot demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī Jordānijas saistības ievērot atklātas, likumīgas un godīgas tirdzniecības principus.

(20)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Jordānijā tiek respektēti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un būtu jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darbvietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu regulāri jāuzrauga gan priekšnoteikumu izpildīšana, gan minēto mērķu sasniegšana.

(21)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Jordānijai būtu jāveic piemēroti pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar palīdzību. Turklāt būtu jāparedz noteikumi, ka Komisija veic pārbaudes un ka Revīzijas palāta veic revīzijas.

(22)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējinstutūcijas pilnvaras.

(23)

Makrofinansiālās palīdzības summām būtu jāatbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(24)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

(25)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(26)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomikas politikas nosacījumi, kas jāparedz saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Jordānijas iestādēm tādas dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā, kura paredzēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz EUR 90 miljonus, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra. Ņemot vērā Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, kas paredzēta Jordānijai, saprašanās memoranda pieņemšanai, kā arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra,

a)

lēmuma 2. pantā izklāstītais priekšnoteikums;

b)

pastāvīgi un sekmīgi tiek īstenota politikas programma ar stingriem korekcijas un strukturālo reformu pasākumiem, ko atbalsta vienošanās par kredītu, kura noslēgta ar SVF un nav saistīta ar piesardzības pasākumiem; un

c)

tiek apmierinoši īstenoti ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā.

a)

nodrošina, ka Jordānija regulāri pārbauda, vai no Savienības budžeta piešķirtais finansējums tiek pareizi izmantots, veic piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību, lai atgūtu visus izšķērdētos līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu;

b)

saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (10), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) nodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši paredzot konkrētus pasākumus, ar kuriem novērš un apkaro krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus, kas ietekmē Savienības makrofinansiālo palīdzību;

c)

nepārprotami pilnvaro Komisiju, tostarp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai vai tā pārstāvjus, veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas;

d)

Komisiju un Revīzijas palātu nepārprotami pilnvaro veikt revīzijas laikposmā, kad ir piešķirta Savienības makrofinansiālā palīdzība, un pēc tam, tostarp veikt dokumentu revīzijas un revīzijas uz vietas, piemēram, operatīvos novērtējumus; un

e)

nodrošina, ka Savienība ir tiesīga saņemt aizdevuma atmaksu pirms termiņa, ja ir konstatēts, ka saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības pārvaldību Jordānija ir iesaistījusies krāpnieciskā vai koruptīvā darbībā vai jebkādā citā nelikumīgā darbībā, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.

a)

izvērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā gūtos panākumus;

b)

novērtē Jordānijas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. punktā minēto politisko pasākumu īstenošanā gūtos panākumus;

c)

norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajiem ekonomiskās politikas nosacījumiem, Jordānijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības daļas.