(1)

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. Minētie mērķi ietver arī to, ka KLP vairāk jāorientējas uz konkrētiem rezultātiem un uz tirgu, veicinot lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizāciju un ilgtspēju, tostarp ekonomisko, sociālo, vides un klimata ilgstpēju, un palīdzot mazināt ar Savienības tiesību aktiem saistīto administratīvo slogu labuma guvējiem.

(2)

Lai pievērstos KLP globālajai dimensijai un ietekmei, Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība ar Savienības ārējām rīcībpolitikām un instrumentiem, jo īpaši attīstības sadarbības un tirdzniecības jomā. Savienības apņemšanās panākt saskaņotu attīstības politiku prasa, lai, izstrādājot rīcībpolitikas, tiktu ņemti vērā attīstības mērķi un principi.

(3)

Tā kā KLP ir labāk jāreaģē uz problēmām un iespējām, kas rodas starptautiskā, Savienības, valstu, reģionu, vietējā un lauku saimniecību līmenī, ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo tās rezultāti Savienības mērķu sasniegšanā, un ievērojami jāsamazina administratīvais slogs. KLP pamatā vajadzētu būt snieguma īstenošanai(“īstenošanas modelis”). Tāpēc Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri, piemēram, KLP mērķi un tās pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par minēto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lielāka subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības un jo īpaši lauksaimnieciskās darbības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības, pielāgojot atbalstu tā, lai tas sniegtu pēc iespējas lielāku devumu Savienības mērķu sasniegšanā.

(4)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (5) (“Finanšu regula”) un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēja nosacījuma mehānisma režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (6) paredzētie noteikumi par pasākumiem, kas fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomikas pārvaldību, par teritoriālo attīstību un par Savienības fondu sniegtā atbalsta redzamību būtu jāpiemēro arī lauku attīstības atbalstam, kas paredzēts šajā regulā, lai attiecībā uz šiem aspektiem nodrošinātu saskanību ar attiecīgajiem Savienības fondiem.

(6)

ELFLA un programmas “Apvārsnis Eiropa”, kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (7), sinerģijām būtu jāiedrošina ELFLA pēc iespējas labāk izmantot pētniecības un inovācijas rezultātus, jo sevišķi programmas “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (EIP) finansēto projektu rezultātus, un tādējādi jāsekmē inovācija lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos.

(7)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir novērst dramatisko bioloģiskās daudzveidības zudumu, atbalstam saskaņā ar šo regulu būtu jāpalīdz integrēt bioloģiskās daudzveidības pasākumus Savienības politikas virzienos un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. un 2027. gadā 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem.

(8)

Būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas definīcijas un dažus nosacījumus savos KLP stratēģiskajos plānos. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās nepieciešamie kopīgie elementi, kuri jāiestrādā minētajās definīcijās un nosacījumos (“pamatdefinīcijas”).

(9)

Lai stiprinātu lauksaimniecības lomu sabiedrisko labumu radīšanā, ir jāizveido pienācīga lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcija. Turklāt, lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, “lauksaimnieciskās darbības” pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana, atstājot lauksaimniekiem iespēju izvēlēties starp abiem minētajiem darbības veidiem. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka lauksaimnieciskās darbības faktiskā definīcija un attiecīgie noteikumi, lai to pielāgotu vietējiem apstākļiem.

(10)

Lai saglabātu Savienības mērogā būtiskuselementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus, būtu jānosaka “lauksaimniecības platības” pamatdefinīcija. Ar “lauksaimniecības platības” pamatdefinīciju saistītās “aramzemes”, “ilggadīgo stādījumu” un “ilggadīgo zālāju” pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstīm ļautu tās vēlāk precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem.

(11)

“Aramzemes” pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus un lai tiktu prasīts iekļaut papuves, šādi nodrošinot to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas.

(12)

Ar “ilggadīgo stādījumu” pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā.

(13)

“Ilggadīgo zālāju” pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai gadījumos, kad stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi ir dominējoši, netiek izslēgtas citas sugas, ko var izmantot noganīšanai. Tai arī būtu jādod dalībvalstīm iespēja norādīt papildu kritērijus un jāļauj iekļaut dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas sugas, kas nav zāle vai citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai tās ir faktiski ražojošas. Tas varētu ietvert sugas, kuru augu daļas, piemēram, lapas, ziedus, saknes vai augļus, var noganīt tieši vai tad, kad tie nokrīt zemē. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai izlemt, vai ierobežot zemi, kurā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi nav dominējoši vai nav sastopami ganību teritorijās, tostarp attiecinot to tikai uz zemi, ko izmanto saskaņā ar iedibināto vietējo praksi.

(14)

Ar “lauksaimniecības platības” pamatdefinīciju būtu jānodrošina, ka dalībvalstis aptver agromežsaimniecības sistēmas, kurās kokus audzē lauksaimniecības zemesgabalos, kuros veic lauksaimnieciskas darbības, lai uzlabotu zemes ilgtspējīgu izmantošanu.

(15)

Lai panāktu juridisko noteiktību par to, ka atbalstu izmaksā par lauksaimnieka rīcībā esošu lauksaimniecības platību, kurā notiek lauksaimnieciska darbība, būtu jānosaka atbalsttiesīgā hektāra pamatdefinīcija, kura ietver šā jēdziena būtiskos elementus. Jo īpaši, dalībvalstīm būtu jānosaka, ar kādiem nosacījumiem zemi atzīst par lauksaimnieka rīcībā esošu zemi. Pastāvot varbūtībai, ka lauksaimniecības zemi reizumis uz īsu laiku var izmantot darbībām, kas nav izteikti lauksaimnieciskas, un to vidū ir nelauksaimnieciskas darbības, kuras spēj dažādot lauku saimniecību ienākumus, dalībvalstīm būtu jānosaka, ar kādiem nosacījumiem par atbalsttiesīgiem hektāriem var atzīt platības, kuras tiek izmantotas arī nelauksaimnieciskai darbībai.

(16)

Ņemot vērā KLP vērienīgos ar vidi saistītos mērķus, atbalsttiesīgā platība nebūtu jāsamazina dažu noteikumu par nosacījumu sistēmu un klimata, vides un dzīvnieku labturību shēmu (“ekoshēmas”) piemērošanas rezultātā tiešo maksājumu ietvaros. Lauksaimniecības platībām nevajadzētu zaudēt tiesības saņemt tiešos maksājumus, ja tajās audzē nelauksaimnieciskus produktus, izmantojot paludikultūru saskaņā ar Savienības vai valsts shēmām, kuras veicina viena vai vairāku ar vidi vai klimatu saistītu Savienības mērķu sasniegšanu. Turklāt lauksaimniecības platībām arī turpmāk vajadzētu būt tiesīgām saņemt tiešos maksājumus, ja uz tām attiecas konkrēti Savienības noteikumi par vides aizsardzību vai tās ir apmežotas saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, tostarp tām, kas apmežotas saskaņā ar attiecīgajām valsts shēmām, vai platībām, uz kurām attiecas konkrētas saistības atstāt zemi atmatā.

(17)

Ņemot vērā nepieciešamību vienkāršot, būtu jāļauj dalībvalstīm pieņemt lēmumu, ka ainavas elementi, kas būtiski nekavē lauksaimnieciskās darbības veikšanu zemesgabalā, paliek daļa no atbalsttiesīgās platības. Aprēķinot atbalsttiesīgo ilggadīgo zālāju platību, lai atskaitītu platības, ko aizņem neattiecināmi elementi, būtu jāļauj dalībvalstīm piemērot vienkāršotu metodiku.

(18)

Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, “atbalsttiesīgā hektāra” definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāiekļauj kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %.

(19)

Lai turpinātu uzlabot KLP sniegumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz aktīviem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju, būtu jānosaka “aktīva lauksaimnieka” pamatdefinīcija, kura ietver šā jēdziena būtiskos elementus. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos, pamatojoties uz objektīviem nosacījumiem, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki uzskatāmi par aktīviem. Lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm piešķirt maksājumus mazākiem lauksaimniekiem, kuri arī sekmē lauku apvidu vitalitāti, un izveidot negatīvu sarakstu ar nelauksaimnieciskām darbībām, salīdzinājumā ar kurām lauksaimnieciskas darbības parasti ir niecīgas. Negatīvajam sarakstam nevajadzētu būt vienīgajam veidam, kā nosaka definīciju, bet tas būtu jāizmanto kā papildu instruments, lai palīdzētu identificēt šādas nelauksaimnieciskas darbības, neskarot to, ka attiecīgās personas var pierādīt, ka tās atbilst aktīva lauksaimnieka definīcijas kritērijiem. Lai nodrošinātu labākus ienākumus, stiprinātu lauku apvidu sociālekonomisko struktūru vai censtos sasniegt saistītus mērķus, aktīva lauksaimnieka definīcijai nebūtu jāliedz atbalsta piešķiršanu daudznozaru vai nepilna darba laika lauksaimnieki, kuri papildus lauksaimniecībai veic arī nelauksaimnieciskas darbības.

(20)

Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervenču veidiem un lauku attīstības intervenču veidiem, Savienības līmenī būtu jānosaka “gados jauna lauksaimnieka” pamatdefinīcija, kura ietver šā jēdziena būtiskos elementus.

(21)

Lai, tuvinot mērķi sekmēt darījumdarbības attīstību lauku apvidos, nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervenču veidiem un lauku attīstības intervenču veidiem, Savienības līmenī būtu jānosaka “jaunpienācēja” pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus.

(22)

Lai saturiski piepildītu LESD 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī jaunākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos, ņemot vērā to, ka dalībvalstīs lauksaimniecība ir nozare, kas ir cieši saistīta ar ekonomiku kopumā. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārveido konkrētākās prioritātēs, kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši klimata, enerģētikas un vides jomā.

(23)

Lai spētu atbilst Savienības lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas sistēmu daudzfunkcionalitātei, KLP ir jākļūst gudrākai, modernākai un ilgtspējīgākai un, ieguldot spēkus tehnoloģiju izstrādē un digitalizācijā un uzlabojot tehnoloģiju, jo īpaši digitālo tehnoloģiju apguvi un efektīvu izmantošanu un piekļuvi objektīvām, pamatotām, būtiskām un jaunām zināšanām un tās arvien vairāk koplietojot, jāizmanto pētniecības un inovācijas iespējas.

(24)

Savienībai ir jāveicina mūsdienīga, konkurētspējīga, noturīga un daudzveidīga lauksaimniecības nozare, kas izmanto augstas kvalitātes ražošanas un resursu efektīvas izmantošanas priekšrocības un kas nodrošina ilgtermiņa uzturdrošību kā daļu no konkurētspējīgas un produktīvas lauksaimniecības pārtikas nozares, vienlaikus aizsargājot ģimenes lauku saimniecības modeli.

(25)

Lai atbalstītu lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares noturību visā Savienībā nolūkā stiprināt uzturdrošību ilgtermiņā, ir jāuzlabo lauksaimnieku stāvoklis pievienotās vērtības veidošanas ķēdē, jo īpaši rosinot tādus sadarbības veidus, kuros lauksaimnieki ir iesaistīti un gūst labumu, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes un uzlabojot tirgus pārredzamību.

(26)

Savienībai ir jāuzlabo reaģēšana uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par augstas kvalitātes, nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu pārtiku. Lai virzītos uz priekšu šajā virzienā, būs jāveicina īpaša ilgtspējīgas lauksaimniecības prakse, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība, integrētā augu aizsardzība, agroekoloģija, agromežsaimniecība vai precīzā lauksaimniecība. Tāpat būtu jārosina arī darbības, kuru mērķis ir veicināt augstāku dzīvnieku labturības līmeni, un iniciatīvas, kas vērstas uz rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanu.

(27)

Īstenošanas modelis nedrīkstētu radīt situāciju, kurā pastāv 27 atšķirīgas nacionālās lauksaimniecības rīcībpolitikas, tādējādi apdraudot KLP un iekšējā tirgus kopējo raksturu. Tomēr stingra kopējā regulējuma satvarā dalībvalstīm būtu jādod zināma elastība. Tādēļ ar šo regulu būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās pamatprasības, tādējādi nodrošinot KLP kopējo raksturu. Dalībvalstīm šis Savienības regulatīvais satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro labuma guvējiem, izmantojot palielinātu elastību. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu labuma guvējiem pamatotos uz to KLP stratēģiskajiem plāniem un būtu saskaņā ar šīs regulas un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 (8) principiem un prasībām. Tām būtu arī jāīsteno savi KLP stratēģiskie plāni, ko apstiprinājusi Komisija.

(28)

Lai attīstītu viedu un noturīgu lauksaimniecības nozari un garantētu taisnīgu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem, savu lielo nozīmi saglabā tiešie maksājumi. Līdzīgā kārtā, lai uzlabotos lauksaimnieku saņemtā tirgus atlīdzība, ir jāinvestē lauku saimniecību pārstrukturēšanā, modernizācijā, inovācijā, dažādošanā un jaunas prakses un tehnoloģiju ieviešanā.

(29)

Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem, īpaši primāro ražotāju ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savu saimniekošanas stratēģiju izstrādāšanu un par savu lauku saimniecību noturības uzlabošanu ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību.

(30)

Vides aizsardzības un klimatrīcības atbalstīšanai un uzlabošanai un ieguldījumam Savienības vides un klimata mērķu sasniegšanā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības un mežsaimniecības nākotnes ainā. KLP vajadzētu palīdzēt samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu, tostarp bioloģisko daudzveidību, un palielināt vides sabiedrisko labumu nodrošināšanu – visu veidu lauksaimniecības zemēs un meža zemēs (tostarp vērtīgos dabas apvidos) un lauku apvidos kopumā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz minēto mērķu sasniegšanu. Tajā būtu jāiekļauj elementi, kas atbalsta vai citādi veicina plašu darbību klāstu, kuras vērstas uz mērķu sasniegšanu lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā un lauku apvidos kopumā.

(31)

Šo mērķu sasniegšanai piemērotākais darbības veidu apvienojums dažādās dalībvalstīs atšķirsies. Līdztekus vajadzībai palielināt centienus saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, gan siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, gan oglekļa piesaistes uzlabošanai ir svarīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā. KLP atbalstītai enerģijas ražošanai un izmantošanai būtu jāattiecas uz enerģiju, kas skaidri atspoguļo ilgtspējas iezīmes, tostarp attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm. Attiecībā uz dabas resursu apsaimniekošanu – īpaši noderīga var būt mazāka atkarība no ķimikālijām, piemēram, mākslīgā mēslojuma un pesticīdiem, tostarp bioloģiskās daudzveidības aizsardzības kontekstā, jo daudzviet Savienībā pašlaik ir vajadzīga mazāka atkarība no pesticīdiem un rīcība nolūkā apturēt apputeksnētāju populāciju iznīkšanu un vērst šo tendenci pretējā virzienā.

(32)

Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un nepietiekamas investīcijas platjoslā un savienojamībā, digitālajā un citā infrastruktūrā un pamatpakalpojumos, kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko struktūru saskaņā ar Korkas 2.0 deklarāciju “Labāka dzīve lauku apgabalos”, jo īpaši radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot lauku apvidos Komisijas programmu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, atbalstu jauniešiem, paaudžu maiņu un”Viedo ciematu” veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās, un tādējādi sekmējot depopulācijas mazināšanu.

(33)

Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Savienības pamatprincipiem, un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir svarīgs instruments, ar ko šo principu iestrādāt KLP. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu līdzdalības veicināšanai lauku apvidu sociālekonomiskajā attīstībā ar īpašu uzsvaru uz lauksaimniecību, atbalstot sieviešu būtisko lomu. Būtu jānosaka prasība dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos novērtēt sieviešu stāvokli lauksaimniecībā un risināt problemātiskos aspektus. Dzimumu līdztiesībai vajadzētu būt neatņemamai daļai no KLP intervenču sagatavošanas, īstenošanas un izvērtēšanas. Dalībvalstīm būtu arī jāstiprina savas spējas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā un pēc dzimuma sadalītu datu vākšanā.

(34)

Lai stabilizētu un dažādotu lauku ekonomiku, būtu jāatbalsta arī nelauksaimniecisku uzņēmumu attīstība, iedibināšana un saglabāšana. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem, vienlaikus saglabājot dabas resursus, sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem un ES garantijas no IvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (9) izmantošanai var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā lauku saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas dalībvalstī uzturas likumīgi, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā.

(35)

KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, dzīvnieku labturību un pārtikas atkritumu samazināšanu. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, un jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

(36)

Nosprausto mērķu sasniegšanai un pausto problēmjautājumu risināšanai vajadzīgo pārkārtojumu apjoms ir tik liels, ka ir lietderīgi paredzēt jaunu tiesisko regulējumu, kurš vienā regulā aptvertu Savienības atbalstu, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un kurš aizstāj pašreizējo kārtību, kas noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (10) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (11).

(37)

Ar šo regulu būtu jānosaka noteikumi, ko piemēro Savienības atbalstam, kuru finansē no ELGF un ELFLA un piešķir kā ikvienas dalībvalsts izstrādātajos un Komisijas apstiprinātajos KLP stratēģiskajos plānos norādītos intervenču veidus.

(38)

Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, daži šajā regulā paredzētie intervenču veidi arī turpmāk būtu jāpaziņo kā t. s. zaļās grupas atbalstu, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, vai kā t.s. zilās grupas atbalstu, kas ir saistīts ar produkciju ierobežojošām programmām un tāpēc ir atbrīvots no samazināšanas pienākuma. Lai gan šīs regulas noteikumi par minētajiem intervenču veidiem jau tagad ir saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma prasībām par zaļo grupu vai ar tā paša nolīguma 6. panta 5. punkta prasībām par zilo grupu, būtu jānodrošina, lai minētajām prasībām atbilstu arī šo veidu intervences, ko savos KLP stratēģiskajos plānos ieplānojušas dalībvalstis. Jo īpaši kultūratkarīgajam maksājumam par kokvilnu saskaņā ar šo regulu vajadzētu būt izstrādātam tā, lai ievērotu zilās grupas noteikumus.

(39)

Būtu jānodrošina intervenču, tostarp saistītā ienākumu atbalsta, atbilstība Savienības starptautiskajām saistībām. Tas attiecas uz prasībām, kas noteiktas VTT satvarā noslēgtajā Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorandā par eļļas augiem (12), kāds tas ir piemērojams pēc Savienības atsevišķās eļļas augu bāzes platības izmaiņām sakarā ar Savienības sastāva izmaiņām.

(40)

Informāciju un novērtējumu par KLP sniegumu, pamatojoties uz KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņems vērā Komisijas regulārajos novērtējumos par politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, kas izveidota pamatojoties uz ilgtspējīgas attīstības programmu 2030.

(41)

Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2022. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar lauksaimnieku un citu labuma guvēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un standartu labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim (LLVS standarti). Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir izklāstījusi paziņojumā “Par pārtikas un lauksaimniecības nākotni” un MFF 2021.–2027. gadam, kas noteikta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 (13).

(42)

Nosacījumu sistēmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka labuma guvēji labāk izprot nepieciešamību ievērot pamatstandartus. Vēl viens mērķis ir padarīt KLP vairāk atbilstošu tam, ko gaida sabiedrība, un tālab uzlabot KLP saskaņotību ar vidiskajiem, sabiedrības veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības konkrētajiem mērķiem. Nosacījumu sistēmai būtu organiski jāiekļaujas KLP vidiskajā struktūrā, kļūstot par pamatscenārija daļu virzībā uz tālejošākām vides un klimata saistībām, un šī sistēma būtu vispārēji jāpiemēro visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām prasībām neatbilstošiem lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2116 tiktu piemērotas samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas.

(43)

LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā jo īpaši līdz 2022. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju un ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jānosaka savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp augsnes un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, lauksaimniecības prakse, lauku saimniecību izmērs, lauku saimniecību struktūra, zemes izmantojums un tālāko reģionu īpatnības. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt citus nacionālos standartus, kas attiecas uz LLVS standartu pamatmērķiem, lai uzlabotu vidisko un klimatisko LLVS standartu sniegumu. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā pastāvošo praksi, bioloģiskajiem lauksaimniekiem nebūtu jāpiemēro nekādas papildu prasības attiecībā uz augmaiņu. Turklāt attiecībā uz augmaiņas un bioloģiskajai daudzveidībai nepieciešamās minimālās aramzemes daļas standartiem dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai apsvērt dažus izņēmumus, lai izvairītos no pārmērīga sloga mazākām lauku saimniecībām vai lai izslēgtu dažas lauku saimniecības, kuras jau atbilst LLVS standartu mērķim, jo tās lielā mērā ir klātas ar zālājiem, papuvē esošu zemi vai pākšaugiem. Izņēmums būtu jāparedz arī attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības prasību par minimālo aramzemes daļu galvenokārt mežiem bagātu dalībvalstu gadījumā.

(44)

Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno SMR, lai tās sāktu darboties lauku saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību, ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, kā īstenots valsts līmenī, kas individuāliem lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem uzliek precīzi noteiktus pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (15) vai Padomes Direktīva 91/676/EEK (16). Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/2013 (17), nosacījumu sistēmas jomā kā SMR būtu jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (18) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (19) attiecīgie noteikumi un būtu atbilstoši jākoriģē laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

(45)

Lai veicinātu sociāli ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka labuma guvēji no KLP atbalsta labāk izprot nodarbinātības un sociālos standartus, būtu jāievieš jauns mehānisms, kas integrē sociālos problēmjautājumus.

(46)

Šādam mehānismam pilnīga KLP tiešo maksājumu saņemšana, kā arī maksājumu saistībā ar vides, klimata un citām pārvaldības saistībām, dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem un maksājumu saistībā ar platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām, saņemšana būtu jāsasaista ar lauksaimnieku un citu labuma guvēju pamatstandartu izpildi attiecībā uz lauku saimniecību darba ņēmēju darba un nodarbinātības apstākļiem un darba drošību un veselības aizsardzību; jo īpaši konkrēti standarti saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/391/EEK (20) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2009/104/EK (21) un (ES) 2019/1152 (22). Līdz 2025. gadam Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir iespējams iekļaut Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 492/2011 (23) 7. panta 1. punktu, un vajadzības gadījumā būtu jāierosina attiecīgi leģislatīvi akti.

(47)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem, kas neatbilst minētiem standartiem, piemēro samērīgas, iedarbīgas un atturošas sankcijas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2116. Tiesu neatkarības principa dēļ nav iespējams noteikt tiesu sistēmām konkrētas prasības par to, kā pieņemt lēmumus un notiesājošus spriedumus, izņemot to, kas ir paredzēts saskaņā ar tiesību aktiem, uz kuriem pamatojas minētie lēmumi un notiesājošie spriedumi.

(48)

Veidojot sociālo nosacījumu mehānismu, lai ievērotu dalībvalstu tiesības definēt savu sociālo un darba sistēmu pamatprincipus, būtu pienācīgi jāņem vērā valstu atšķirīgās sistēmas. Tādēļ būtu jāapsver dalībvalsts izvēlētās izpildes metodes, darba koplīguma slēgšanas sarunas un sociālo partneru loma, tostarp attiecīgā gadījumā direktīvu īstenošanā sociālajā un nodarbinātības jomā. Būtu jāievēro nacionālie darba tirgus modeļi un sociālo partneru autonomija. Šai regulai nebūtu jāuzliek nekādi pienākumi sociālajiem partneriem vai dalībvalstīm attiecībā uz izpildi vai kontroli jomās, par kurām saskaņā ar nacionālajiem darba tirgus modeļiem ir atbildīgi sociālie partneri.

(49)

Ņemot vērā to, cik sarežģīti ir valstu līmenī izveidot sistēmas, kurās ievērota valstu sistēmu autonomija un specifika, vajadzētu ļaut dalībvalstīm sociālo nosacījumu īstenošanu uzsākt vēlāk, tomēr jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2025. gada 1. janvārī.

(50)

Lai uzlabotu lauku saimniecību un lauku uzņēmumu ilgtspējīgu pārvaldību un vispārējo sniegumu, dalībvalstīm būtu jānodrošina ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuri pielāgoti dažādiem ražošanas veidiem un kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem lauku saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti KLP stratēģiskajos plānos, tostarp attiecībā uz digitalizāciju. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem no KLP atbalsta kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un konkrēti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP labuma guvējiem, tostarp kooperatīviem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana, barības vielu pārvaldība un iniciatīvas pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā. Konsultācijām vajadzētu būt arī pieejamām attiecībā uz risku pārvaldību un inovācijas atbalstu jaunu EIP darbības grupu projektu sagatavošanai un īstenošanai, izmantojot vietējās inovatīvās idejas. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm visi publiskie un privātie konsultanti un konsultāciju tīkli būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

(51)

Lai lauku saimniecībās atbalstītu gan agronomisko, gan vidisko sniegumu, informācija par barības vielu pārvaldību ar īpašu uzsvaru uz slāpekli un fosfātu, kas ir barības vielas, kuras no vides viedokļa var radīt īpašas problēmas un kurām tādēļ jāpievērš īpaša uzmanība, būtu jāsniedz, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Lauku saimniecības ilgtspējas rīkam būtu jānodrošina atbalsts lēmumu pieņemšanai lauku saimniecībā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisijai vajadzētu būt iespējai palīdzēt dalībvalstīm Lauku saimniecības ilgtspējas rīka izstrādē.

(52)

Lai lauksaimniekus labāk informētu un konsultētu par viņu pienākumiem pret saviem darba ņēmējiem saistībā ar KLP sociālo dimensiju, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāsniedz informācija par prasībām attiecībā uz Direktīvas (ES) 2019/1152 4. pantā minētās informācijas rakstisku sniegšanu un par veselības un drošības standartiem, kas piemērojami lauku saimniecībām.

(53)

Lai ienākumu atbalstu sadalītu taisnīgāk, būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt tiešo maksājumu summas maksimumu vai samazināt noteiktu maksimālo apjomu pārsniedzošas tiešo maksājumu summas un iegūtie līdzekļi jāizmanto vai nu atsaistītajiem tiešajiem maksājumiem un prioritāri – ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam, vai jāpārvieto uz ELFLA. Lai tas nekaitētu nodarbinātībai, būtu jāļauj dalībvalstīm šā mehānisma piemērošanā ņemt vērā darbaspēka izmaksas.

(54)

Lai novērstu pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošinātu, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu sasniegšanā, uz kuriem attiecas tiešie maksājumi, dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība vai ar atbalstu saistīta minimālā summa, par kuru var saņemt tiešos maksājumus. Ja dalībvalstis nolemj piešķirt ar dzīvniekiem saistītu ienākumu atbalstu, kas maksājams par katru dzīvnieku, tām vienmēr būtu jānosaka minimālās summas robežvērtība, lai neradītu neizdevīgu situāciju lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt šo atbalstu, bet kuru platība ir mazāka par robežvērtību. Ņemot vērā ļoti specifisko lauksaimniecības struktūru Egejas jūras nelielajās salās, Grieķijai būtu jāvar pieņemt lēmumu par to, vai minētajā apvidū būtu jāpiemēro kāda minimālā robežvērtība.

(55)

Ņemot vērā to, cik svarīga ir lauksaimnieku dalība riska pārvaldības instrumentos, būtu jāļauj dalībvalstīm noteiktu procentuālo daļu no tiešajiem maksājumiem atvēlēt tam, lai atbalstītu lauksaimnieku iemaksas šādos instrumentos.

(56)

Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu LESD 39. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, vajadzētu būt iespējai maksājuma summas diferencēt atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskiem vai agronomiskiem apstākļiem, vai samazināt tās, nemot vērā citas intervences. Lai negatīvi neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstīm būtu jāļauj ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Tādā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences vajadzētu būt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai turpinātu pakāpeniski attālināties no vēsturiskajām vērtībām, dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

(57)

Kad dalībvalstis atsaistītos tiešos maksājumus veic, pamatodamās uz maksājumtiesību sistēmu, tām būtu jāturpina pārvaldīt teritoriālām grupām izveidotu valsts rezervi vai rezerves. Šādas rezerves būtu prioritāri jāizmanto gados jaunu lauksaimnieku un jaunpienācēju labā. Lai nodrošinātu netraucētu sistēmas darbību, ir vajadzīgi arī noteikumi par maksājumtiesību izmantošanu un nodošanu.

(58)

Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izstrādāt īpašu intervenci mazajiem lauksaimniekiem, aizstājot pārējās tiešo maksājumu intervences. Lai nodrošinātu minētā atbalsta labāku orientēšanu uz mērķi, vajadzētu būt iespējai maksājumu diferencēt. Lai mazie lauksaimnieki varētu izvēlēties sistēmu, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām, lauksaimnieku līdzdalībai intervencē vajadzētu būt fakultatīvai.

(59)

Atzīstot nepieciešamību redzamā un izmērāmā veidā veicināt proporcionālāku atbalsta sadalīšanu par labu mazākām un vidēji lielām saimniecībām, dalībvalstīm būtu jāievieš ilgtspēju sekmējošs pārdalošais ienākumu papildatbalsts un šādam papildatbalstam jāatvēl vismaz 10 % no tiešo maksājumu finansējuma. Lai šo papildatbalstu labāk orientētu uz mērķi un ņemot vērā lauku saimniecību strukturālās atšķirības visā Savienībā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmaksāt dažādas papildatbalsta summas par dažādu hektāru diapozoniem, kā arī diferencēt atbalstu pēc reģionālā līmeņa vai pēc tām pašām teritoriju grupām, kā noteikts to KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu.

(60)

Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt tiešo maksājumu mērķtiecīgu sadali un palielināt ienākumu atbalstu tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Šā mērķa sasniegšanu var efektīvi sekmēt dažādi instrumenti, kas ir pieejami dalībvalstīm, tostarp maksimuma noteikšana un samazinājumi, kā arī intervences, piemēram, ilgtspēju sekmējošs pārdalošais ienākumu papildatbalsts un mazajiem lauksaimniekiem paredzēts maksājums. Pārskats par dalībvalstu centieniem šajā sakarā tām būtu jāizklāsta savos KLP stratēģiskajos plānos. Pamatojoties uz vajadzībām saistībā ar tiešo maksājumu taisnīgāku sadali, tostarp vajadzībām, kuru pamatā ir specifiska lauku saimniecību struktūra, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties vai nu piemērot obligātu pārdalošo maksājumu un attiecīgu minimālo procentuālo daļu, vai citu piemērotu pasākumu, tostarp pārdalošu maksājumu ar mazāku procentuālo daļu.

(61)

Gados jauniem lauksaimniekiem ir finansiāli sarežģīti aizsākt un attīstīt jaunu saimniecisko darbību lauksaimniecības nozarē, un tas būtu jāņem vērā, izstrādājot intervences stratēģiju tiešo maksājumu iedalīšanā un orientēšanā. Šī attīstība ir svarīga Savienības lauksaimniecības nozares konkurētspējai, tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm gados jauniem lauksaimniekiem paredzēt ienākumu papildatbalstu. Šim intervences veidam būtu jānodrošina gados jauni lauksaimnieki ar ienākumu papildatbalstu pēc saimniekošanas uzsākšanas. Pamatojoties uz vajadzību novērtējumu, dalībvalstīm vajadzētu spēt izlemt par maksājuma aprēķināšanas metodi – vai nu par hektāru vai kā fiksētu summu, un, iespējams, paredzot maksimālā hektāru skaita ierobežojumu. Tā kā tam būtu jāaptver tikai šādas darījumdarbības sākumposms, šāds maksājums būtu jāpiešķir vienīgi maksimāli noteiktu laikposmu pēc atbalsta pieteikuma iesniegšanas un īsi pēc saimniekošanas uzsākšanas. Ja maksājuma laikposms pārsniedz 2027. gadu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka netiek radīta nekāda labuma guvēju tiesiskā paļāvība attiecībā uz laikposmu pēc minētā gada.

(62)

KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, ievērojot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskā plāna tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jānosaka vai nu kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedriskā labuma radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimnieciskās prakses starpniecību, vai kā kompensācija par šādas prakses īstenošanu. Abos gadījumos mērķim vajadzētu būt uzlabot KLP vidisko un klimatisko sniegumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu.

(63)

Lai nodrošinātu efektivitāti, ekoshēmām būtu parasti jāaptver vismaz divas no rīcības jomām saistībā ar klimatu, vidi, dzīvnieku labturību un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanu. Tādā pašā nolūkā, lai arī kompensācija būtu jābalsta uz izmaksām, kas radušās, zaudētajiem ienākumiem un darījumu izmaksām, kas izriet no piekoptās lauksaimniecības prakses, ņemot vērā saskaņā ar ekoshēmām nospraustos mērķrādītājus, maksājumiem, kuri papildina ienākumu pamatatbalstu, ir jāatspoguļo piekoptās prakses vērienīgums. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veidot ekoshēmas tādām lauksaimniecības praksēm, ko lauksaimnieki īsteno lauksaimniecības platībās, jo īpaši lauksaimnieciskām praksēm, bet arī dažām praksēm, kas sniedzas ārpus lauksaimnieciskām praksēm. Minētās prakses var iekļaut izvērstāku pastāvīgo ganību un ainavas iezīmju pārvaldību, kūdrāju atjaunošanu, paludikultūru, un bioloģisko lauksaimniecību.

(64)

Bioloģiskā lauksaimniecība, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (24), ir lauksaimniecības sistēma, kurai piemīt potenciāls būtiski palīdzēt sasniegt daudzus KLP konkrētos mērķus un jo īpaši tās konkrētos ar vidi un klimatu saistītos mērķus. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības pozitīvo ietekmi uz vidi un klimatu, dalībvalstīm vajadzētu jo īpaši būt iespējai apsvērt bioloģisko lauksaimniecību, veidot lauksaimniecības prakšu ekoshēmas, un šajā kontekstā izvērtēt atbalsta līmeni, kāds vajadzīgs lauksaimniecības zemei, ko apsaimnieko saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības shēmu.

(65)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot sākuma līmeņa ekoshēmas, kā priekšnoteikumu lauksaimniekiem pirms tie uzņemas tālejošākas vides, klimata un dzīvnieku labturības saistības saskaņā ar lauku attīstību. Lai nodrošinātu vienkāršošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot uzlabotas ekoshēmas. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot ekoshēmas prakses atbalstam dzīvnieku labturības un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanas jomā.

(66)

Lai lauksaimnieku vidū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, būtu jānosaka tiešajos maksājumos ietilpstošā saistītā atbalsta maksimālais piešķīrums, ko dalībvalstis drīkst piešķirt, lai uzlabotu tādu konkrētu nozaru un produkcijas konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti, kuras sociāli, ekonomiski vai vidiski ir īpaši nozīmīgas un saskaras ar zināmām grūtībām. Izstrādājot šīs intervences, dalībvalstīm būtu jāņem vērā to potenciālā ietekme uz iekšējo tirgu.

(67)

Tā kā tiek plaši atzīts, ka proteīnaugu audzēšana Savienībā saskaras ar nopietnām grūtībām, nav nepieciešams pierādīt šādas grūtības saistītā ienākumu atbalsta intervenču gadījumā, kas orientētas uz šīm kultūrām. Būtu arī jāļauj dalībvalstīm papildu daļu no sava maksimālā finansiālā apjoma, kas pieejams tiešajiem maksājumiem, izmantot, lai saistīto ienākumu atbalstu piešķirtu konkrēti proteīnaugu audzēšanas atbalstam, ar mērķi samazināt Savienības atkarību šajā jomā. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ar saistīto ienākumu atbalstu atbalstīt pākšaugu un stiebrzāļu maisījumu, ja vien pākšaugi šajā maisījumā ir dominējošie.

(68)

Saskaņā ar mērķiem, kuri noteikti 4. protokolā par kokvilnu, kas pievienots 1979. gada Pievienošanās aktam, ir jāturpina ar kokvilnas audzēšanu saistītais kultūratkarīgais maksājums par atbalsttiesīgu hektāru, kā arī jāturpina atbalstīt starpnozaru organizācijas kokvilnas audzēšanas reģionos. Tomēr tāpēc, ka budžeta līdzekļu piešķīrums attiecībā uz kokvilnu ir fiksēts un to nevar izmantot citiem mērķiem, un tāpēc, ka kultūratkarīgais maksājuma juridiskais pamats ir noteikts Līgumos, maksājumam par kokvilnu nevajadzētu būt vienai no intervencēm, kas apstiprinātas ar KLP stratēģisko plānu, un uz to nebūtu jāattiecina snieguma noskaidrošana un snieguma izskatīšana. Tādējādi būtu attiecīgi jānosaka konkrēti noteikumi, kā arī atkāpes no šīs regulas un Regulas (ES) 2021/2116. Konsekvences labad ir piemēroti to darīt šajā regulā.

(69)

Intervenču veidi konkrētās nozarēs ir vajadzīgi, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar īstenošanas modeli konkrētās nozarēs šādiem intervenču veidiem Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības attiecībā uz to saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmie intervences pamatveidi būtu jānosaka attiecībā uz augļu un dārzeņu, vīna, biškopības produktu, olīveļļas un galda olīvu un apiņu nozarēm, kā arī uz citām nozarēm to nozaru vidū, kas minētas 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (25), un nozarēm, kas aptver produktus, kuri uzskaitāmi šīs regulas pielikumā, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka īpašu intervenču izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu. Jo īpaši, ņemot vērā Savienībā vērojamo augu proteīna trūkumu un vidiskos ieguvumus, kādus sniedz to ražošana, pākšaugi būtu jāiekļauj starp minētajā pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ievērojot ES PTO sarakstu attiecībā uz eļļas augiem, un šie ieguvumi būtu jāpopularizē lauksaimnieku vidū, cita starpā izmantojot lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumus.

(70)

Lai saglabātu intervences specifiskumu un atvieglotu intervenču plānošanu biškopības produktiem, vīnam, olīveļļai un galda olīvām, apiņiem un citām nozarēm, ko paredzēts noteikt šajā regulā, ir vajadzīgs noteikts valsts finansējuma apmērs vai cita veida ierobežojumi maksimālās robežvērtības veidā. Tomēr, lai nemazinātu intervenču veidiem mērķu sasniegšanas iespējas augļu un dārzeņu nozarē, nebūtu jāpiemēro finansēšanas ierobežojumi saskaņā ar pašreizējo pieeju. Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos ieviestu atbalstu intervenču veidiem citās nozarēs, atbilstošais finanšu piešķīrums būtu jāatskaita no attiecīgās dalībvalsts tiešajiem maksājumiem paredzētajiem piešķīrumiem, tādējādi saglabājot finansiālu neitralitāti. Ja dalībvalsts izvēlētos neīstenot īpašas intervences apiņu nozarē vai olīveļļas un galda olīvu nozarē, saistītie piešķīrumi būtu jādara attiecīgajai dalībvalstij pieejami tiešo maksājumu intervencēm paredzētu papildpiešķīrumu veidā.

(71)

Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervenču veidi ietver maksājumus par vides, klimata un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītām, integrētām vai sadarbīgām pieejām un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

(72)

Pārvaldības saistību atbalsts jo īpaši var ietvert bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu un par pāreju uz to. Pamatojoties uz bioloģiskā sektora padziļinātu analīzi un ņemot vērā mērķus, kādus tās iecerējušas sasniegt attiecībā uz bioloģisko ražošanu, dalībvalstīm būtu jāapsver bioloģiskā lauksaimniecība pārvaldības saistību kontekstā atbilstoši savām konkrētajām teritoriālajām vajadzībām, jāpiešķir atbalsts, lai palielinātu saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības shēmu apsaimniekotās lauksaimniecības zemes īpatsvaru un jānodrošina, lai piešķirtie budžeti atbilstu paredzamajam bioloģiskās ražošanas pieaugumam. Pārvaldības saistību atbalstā varētu būt iekļauti arī maksājumi par citiem intervenču veidiem, ar kuriem atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde, jo īpaši, izmantojot tradicionālās audzēšanas metodes. Būtu jāļauj dalībvalstīm pēc vajadzības izstrādāt citas šāda veida shēmas. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Vajadzētu būt iespējamam uz šā veida intervencēm attiecošās saistības uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgumam pārsniegt septiņus gadus.

(73)

Mežsaimniecības intervencēm būtu jāveicina Komisijas 2021. gada 16. jūlija paziņojuma “Jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam” īstenošana un attiecīgā gadījumā agromežsaimniecības sistēmu izmantošanas paplašināšanās. Tām būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 (26), un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencēs par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kuros tiek pienācīgi apsvērta efektīva oglekļa uzglabāšana un piesaiste no gaisa līdztekus bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošanai, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi, novēršot ugunsgrēkus un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

(74)

Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares noturību visā Savienības teritorijā, būtu jāļauj dalībvalstīm piešķirt lauksaimniekiem atbalstu par platībām, kurās ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi, ietverot kalnu un salu reģionus. Attiecībā uz maksājumiem apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot apzīmējums, kas izveidots, ievērojot 32. pantu Regulā (ES) Nr. 1305/2013.

(75)

Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt labuma guvējiem ar Natura 2000 (izveidots ar Direktīvu 92/43/EEK) un Direktīvas 2000/60/EK īstenošanu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem, nodrošinot pietiekamu elastīgumu KLP stratēģiskajos plānos, lai sekmētu papildināmību starp dažādām intervencēm. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

(76)

Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju – kā ienesīgu, tā neienesīgu – atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Tas var attiekties arī uz investīcijām lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem, tostarp ugunsgrēkiem, vētrām, plūdiem, kaitēkļiem un slimībām. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts. Dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto investīcijām pieejamie līdzekļi, saskaņojot atbalstu investīcijām ar attiecīgajiem Savienības noteikumiem vides un dzīvnieku labturības jomā.

(77)

Jo īpaši gados jauniem lauksaimniekiem ir jāmodernizē savas lauku saimniecības, lai padarītu tās dzīvotspējīgas ilgtermiņā. Tomēr viņi bieži saskaras ar zemu apgrozījumu pirmajos darījumdarbības gados. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis veicinātu un piešķirtu prioritāti investīciju intervencēm, ko veic gados jaunie lauksaimnieki. Šajā nolūkā būtu jāļauj dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos noteikt augstākas atbalsta likmes un citus preferenciālus nosacījumus investīcijām gados jaunu lauksaimnieku saimniecībām. Būtu arī jāļauj dalībvalstīm piešķirt lielāku investīciju atbalstu mazām lauku saimniecībām.

(78)

Sniedzot atbalstu investīcijām, dalībvalstīm būtu jāvelta īpaša uzmanība horizontālajam mērķim – modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot un kopīgojot zināšanas, inovāciju un digitalizāciju lauksaimniecībā un lauku apvidos un mudinot uz to ieviešanu. KLP stratēģiskajos plānos aprakstā par minēto plānu ieguldījumu horizontālā mērķa sasniegšanā būtu jāiekļauj atbalsts investīcijām digitālo tehnoloģiju uzstādīšanā lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos, piemēram, investīcijām precīzā lauksaimniecībā, viedajos ciematos, lauku uzņēmumos un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrās.

(79)

Ņemot vērā Savienības mērķi par labu ūdensobjektu stāvokli un to, ka investīcijām ir jāatbilst minētajam mērķim, ir svarīgi paredzēt noteikumus par atbalstu apūdeņošanas infrastruktūru modernizācijai un attīstībai tā, lai lauksaimnieciska ūdens izmantošana neapdraudētu minēto mērķi.

(80)

Ņemot vērā to, ka ir jānovērš investīciju nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finansēm attiecībā uz prioritārām grupām, jo īpaši gados jaunajiem lauksaimniekiem un jaunpienācējiem, kam ir augstāks riska profils, būtu jāveicina ES garantiju saskaņā ar InvestEU, kā arī dotāciju un finanšu instrumentu apvienojuma izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais labuma guvēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgas mērķvērtības, labuma guvēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

(81)

Gados jaunie lauksaimnieki, jaunpienācēji lauksaimnieki un citi jauni pienācēji joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu darījumdarbību, gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju, vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības, riska novēršanas un riska pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir svarīgi turpināt atbalstīt jaunu uzņēmumu un jaunu lauku saimniecību veidošanu. Būtu jāļauj dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos arī paredzēt preferenciālus nosacījumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas domāti gados jauniem lauksaimniekiem, jaunpienācējiem lauksaimniekiem un citiem jauniem pienācējiem. Maksimālais atbalsts par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāpalielina līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā ar šādu atbalstu.

(82)

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt piemērotus riska pārvaldības instrumentus, ELFLA ietvaros būtu jāsaglabā un jāpaplašina atbalsts, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvaldīt savus ražošanas un ienākumu riskus. Konkrētāk, apdrošināšanas prēmijām un kopfondiem, tostarp ienākumu stabilizācijas instrumentam, arī turpmāk vajadzētu būt iespējamiem, bet atbalsts būtu jādara pieejams arī citiem riska pārvaldības instrumentiem. Turklāt visu veidu riska pārvaldības instrumentiem būtu jāaptver ražošanas vai ienākumu riski, kā arī vajadzības gadījumā tie būtu jāvērš uz lauksaimniecības nozarēm vai teritoriālajām jomām. Būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot procedūras vienkāršojumus, piemēram, paļaušanos uz indeksiem, lai aprēķinātu lauksaimnieka ražošanu un ienākumus, vienlaikus nodrošinot instrumentu atbilstīgu reaģētspēju uz lauksaimnieku individuālo sniegumu un izvairoties no zaudējumu pārmērīgas kompensēšanas.

(83)

Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Vajadzētu būt iespējamam ar šādu atbalstu aptvert jebkuru šādas sadarbības aspektu, piemēram, kvalitātes shēmu izveidošana un kvalitātes shēmu informācijas un veicināšanas pasākumi; kolektīvi vidiskie un klimata darbi; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni: tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība; un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus.

(84)

Ir svarīgi atbalstīt konkrēta sadarbības veida sagatavošanu, jo īpaši attiecībā uz EIP darbības grupām, LEADER grupām un viedo ciematu stratēģijām.

(85)

Paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir atsauce uz zināšanu apmaiņu un uzmanība koncentrēta uz inovāciju kā uz transversālu jaunās KLP mērķi. Ar KLP vajadzētu turpināt atbalstīt interaktīvo inovācijas modeli, kas uzlabo darbojošos personu sadarbību, lai labāk izmantotu savstarpēji papildinošās zināšanas nolūkā izplatīt praksei gatavus risinājumus. LZIS satvarā būtu jānostiprina lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi. KLP stratēģiskajā plānā būtu jāsniedz informācija par to, kā mijiedarbosies konsultanti, pētnieki un KLP valsts tīkls. Katrai dalībvalstij vai reģionam attiecīgi, lai stiprinātu savus LZIS un saskaņā ar savu LZIS stratēģisko pieeju, vajadzētu būt iespējai finansēt vairākas darbības, kuru mērķis ir zināšanu apmaiņa un inovācija, kā arī palīdzē lauksaimniekiem izstrādāt lauku saimniecību līmeņa stratēģijas, lai palielinātu to saimniecību izturētspēju, izmantojot šajā regulā izstrādātos intervences veidus. Turklāt katrai dalībvalstij būtu jāizveido stratēģija digitālo tehnoloģiju izstrādei un šo tehnoloģiju izmantošanai, lai parādītu, kā tiks veicināta digitalizācija lauksaimniecībā un lauku apvidos.

(86)

No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un intervences noteiktās nozarēs, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(87)

Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

(88)

Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vienota iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada attīstības pakāpe, nošķirtība vai atrašanās uz salām, būtu jānosaka piemērota ELFLA iemaksu likme mazāk attīstītajiem reģioniem, tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām un pārejas reģioniem.

(89)

ELFLA atbalsta saņemšanai būtu jānosaka objektīvi kritēriji reģionu un teritoriju iedalīšanai kategorijās Savienības līmenī. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības līmenī vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (27). Jaunākās klasifikācijas un dati būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu, jo īpaši atsevišķu reģionu atpalicības novēršanai un reģionu atšķirību mazināšanai dalībvalstu iekšienē.

(90)

No ELFLA nebūtu jāatbalsta videi potenciāli kaitīgas investīcijas. Tādēļ šajā regulā ir jāparedz vairāki izslēgšanas noteikumi. Konkrēti, no ELFLA nebūtu jāfinansē investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgo ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu, un nebūtu jāfinansē investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar vidisko un klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem.

(91)

Lai nodrošinātu atbilstīgu finansējumu dažām konkrētām prioritātēm, ELFLA atbalsta sakarībā būtu jānosaka noteikumi par minimālajiem un maksimālajiem finanšu piešķīrumiem šīm prioritātēm. Dalībvalstīm būtu jārezervē summa, kas atbilst vismaz 3 % no to gada tiešo maksājumu finansējuma, pirms jebkāda pārvietojuma intervences pasākumiem, kuri vērsti uz paaudžu maiņu. Šādas intervences var ietvert pastiprinātu ienākumu atbalstu un darbības sākšanas atbalstu. Ņemot vērā to, cik svarīgs ir investīciju atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem, lai padarītu viņu saimniecības dzīvotspējīgas ilgtermiņā un palielinātu nozares pievilcību, daļa no investīciju intervencēm paredzētajiem izdevumiem ar augstāku atbalsta likmi gados jauniem lauksaimniekiem arī būtu jāieskaita minimālajā summā, kas jārezervē konkrētā mērķa sasniegšanai: piesaistīt un noturēt gados jaunus lauksaimniekus un jaunpienācējus un veicināt ilgtspējīgu darījumdarbības attīstību lauku apvidos.

(92)

Lai nodrošinātu, ka KLP ir pieejams pietiekams finansējums vides, klimata un dzīvnieku labturības mērķu sasniegšanai saskaņā ar Savienības prioritātēm, šiem nolūkiem būtu jārezervē noteikta ELFLA atbalsta, tostarp investīciju, un tiešo maksājumu daļa. Ņemot vērā to, ka klimata, vides un dzīvnieku labturības shēmas pirmo reizi ievieš tiešo maksājumu ietvaros, būtu jāpiešķir zināma elastība plānošanas un īstenošanas ziņā, jo īpaši pirmajos divos gados, lai dalībvalstis un lauksaimnieki varētu gūt pieredzi un nodrošināt netraucētu un sekmīgu īstenošanu, ņemot vērā arī ELFLA vides un klimata mērķu vērienīgumu. Lai ievērotu vispārējos vides un klimata mērķus, šāda elastība būtu jānosaka un par to būtu jāsaņem kompensācija, ievērojot konkrētus ierobežojumus.

(93)

LEADER pieeja vietējās attīstības jomā ir pierādījusi savu efektivitāti lauku apvidu attīstības veicināšanā, ar augšupējo pieeju pilnībā ņemot vērā daudznozaru vajadzības vietējai lauku attīstībai. Tāpēc LEADER būtu jāturpina arī nākotnē, un tās piemērošanai arī turpmāk vajadzētu būt obligātai ar minimālo piešķīruma ELFLA ietvaros.

(94)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus KLP būtu jāpalīdz klimata darbus integrēt Savienības rīcībpolitikās un sasniegt vispārējo mērķrādītāju, proti, ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Sagaidāms, ka ar KLP saistītās rīcības ietekme uz klimata mērķu sasniegšanu izpaudīsies 40 % no KLP kopējā finansējuma. Attiecīgā rīcība būtu jānoformulē KLP stratēģisko plānu sagatavošanas un īstenošanas posmā un jāpārvērtē attiecīgo izvērtējuma un izskatīšanas procesu gaitā.

(95)

Ja summas par vienību nav balstītas uz faktiskajām izmaksām vai negūtajiem ienākumiem, dalībvalstīm būtu jānosaka atbilstošs atbalsta līmenis, pamatojoties uz vajadzību novērtējumu. Atbilstošā summa par vienību varētu būt atbilstošu summu par vienību diapazons, nevis viena vienota vai vidēja summa par vienību. Tādēļ dalībvalstīm būtu arī jāļauj savos KLP stratēģiskajos plānos noteikt pamatotu maksimālo vai minimālo summu par vienību konkrētām intervencēm, neskarot noteikumus, kas attiecas uz maksājumu līmeni attiecīgajām intervencēm.

(96)

Nododot dalībvalstīm atbildību par vajadzību novērtēšanu un mērķrādītāju sasniegšanu, tiek palielināts elastīgums un iespēja veidot tiešo maksājumu intervenču un intervenču noteiktās nozarēs apvienojumus ar lauku attīstības intervencēm. Šī iespēja būtu jāpapildina ar zināmu elastīgumu, kas ļauj koriģēt attiecīgos līdzekļu apjomus, kurus piešķir valsts. Gadījumiem, kad dalībvalstis lēš, ka priekšiedalītais finansējums ir pārāk mazs, lai būtu iespējams īstenot visus iecerētos pasākumus, ir pamatoti paredzēt zināmu elastīgumu, bet vienlaikus nebūtu jāpieļauj, ka tiešais ienākumu atbalsts kādā gadā pārāk krasi atšķiras no ELFLA daudzgadu intervencēm pieejamajām summām.

(97)

Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu KLP vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie Savienības mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, snieguma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

(98)

Lai šie KLP stratēģiskie plāni būtu patiesi stratēģiski un lai veicinātu to sasaisti ar citām Savienības rīcībpolitikām un jo īpaši ar valsts ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas jau ir noteikti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai uz starptautiskiem nolīgumiem klimata pārmaiņu, meža, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu jomā, ir lietderīgi, lai katrai dalībvalstij būtu viens vienots KLP stratēģiskais plāns, ņemot vērā savus konstitucionālos un institucionālos noteikumus. Attiecīgā gadījumā KLP stratēģiskajā plānā var iekļaut reģionalizētas intervences.

(99)

KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem.

(100)

Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences ir pienācīgas un dod iespējami lielāku ieguldījumu KLP mērķu sasniegšanā, KLP stratēģisko plānu pamatā ir jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem. Svarīgi ir arī nodrošināt, ka KLP stratēģiskajos plānos pienācīgi tiek atspoguļotas dalībvalstu apstākļu, struktūru (gan iekšēju, gan ārēju) un tirgus stāvokļa pārmaiņas un ka plāni laika gaitā attiecīgi var tikt pielāgoti, ietverot minētās pārmaiņas.

(101)

Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu intervences, gan intervences noteiktās nozarēs, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem vajadzētu būt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Šajā ziņā KLP stratēģiskajos plānos būtu jāiekļauj pārskats un skaidrojums par instrumentiem, kas nodrošina ienākumu atbalsta taisnīgāku sadali un efektīvāku un lietderīgāku mērķplānošanu. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama ikgadēja uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

(102)

Intervenču stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā būtu jāņem vērā attiecīgie vides un klimata jomas tiesību akti, bet no tiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt tiesību aktus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā būtu konkrēti jāatsaucas.

(103)

Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģisko plānu izstrāde un īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

(104)

KLP stratēģiskajiem plāniem vajadzētu ļaut Komisijai īstenot tās atbildību par Savienības budžeta pārvaldību un sniegt dalībvalstīm juridisko noteiktību attiecībā uz dažiem KLP stratēģiskā plāna elementiem, tāpēc ir lietderīgi, lai KLP stratēģiskajos plānos būtu konkrēti aprakstītas individuālās intervences, tostarp to attiecināmības nosacījumi, budžeta piešķīrumi, plānotās izlaides un vienības izmaksas. Lai iegūtu pārskatu par visiem budžeta un katras individuālas intervences aspektiem, ir vajadzīgs finanšu plāns un mērķrādītāju plāns.

(105)

Lai nodrošinātu KLP stratēģisko plānu tūlītēju uzsākšanu un efektīvu īstenošanu, ELGF un ELFLA atbalsta saņemšana būtu jāīsteno labā administratīvā satvarā. Tāpēc katrā KLP stratēģiskajā plānā būtu jānorāda visas šā plāna pārvaldības un koordinācijas sistēmas, tostarp kontroles un sodu sistēmas un uzraudzības un ziņošanas sistēmas.

(106)

Ņemot vērā konkrēto mērķi modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus un atzīmējot tās horizontālo raksturu, ir lietderīgi, lai dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos atsevišķi aprakstītu, kādā mērā minētie KLP stratēģiskie plāni veicinās minētā mērķa sasniegšanu, tostarp to, kā tie veicinās digitālo pārkārtošanos.

(107)

Ņemot vērā bažas par dalītas pārvaldības radīto administratīvo slogu, īpaša uzmanība KLP stratēģiskajā plānā būtu jāvelta vienkāršošanai.

(108)

Nav iederīgi Komisijai apstiprināt informāciju, ko var uzskatīt par paskaidrojošu vai vēsturisku informāciju vai kas ir dalībvalstu atbildībā, tāpēc noteikta informācija būtu jāsniedz KLP stratēģiskā plāna pielikumos.

(109)

Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (28) Savienības fondi jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas ir konkrētu uzraudzības prasību piemērošanas rezultāts, un vienlaikus jānovērš pārmērīga regulēšana un administratīvais slogs, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var ietvert izmērāmus rādītājus, kuri ļauj izvērtēt, kāda ir fondu ietekme uz vietas.

(110)

Izšķiroši svarīgi ir tas, lai KLP stratēģisko plānu apstiprinātu Komisija, – tas nodrošinātu to, ka politikas īstenošana notiek saskaņā ar kopīgajiem mērķiem. Saskaņā ar subsidiaritātes principu Komisijai būtu jāsniedz dalībvalstīm atbilstošas vadlīnijas, ko caurstrāvo saskanīga un ambicioza intervences loģika.

(111)

Ir jāparedz KLP stratēģisko plānu pārplānošanas un pārskatīšanas iespēja saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.

(112)

Valsts vadošajai iestādei vajadzētu būt atbildīgai par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu, un tai vajadzētu būt galvenajam Komisijas kontaktpunktam. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas vadošās iestādes. Vadošajām iestādēm vajadzētu spēt daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību un nodrošinot KLP stratēģiskā plāna saskaņotību un konsekvenci un koordināciju starp valsts vadošo iestādi un reģionālajām pārvaldības iestādēm. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Finanšu regulu un Regulu (ES) 2021/2116.

(113)

Atbildība par KLP stratēģiskā plāna uzraudzību būtu jāuzņemas valsts vadošajai iestādei un šajā nolūkā izveidotajai valsts uzraudzības komitejai. Valsts uzraudzības komitejai vajadzētu būt atbildīgai par KLP stratēģiskā plāna īstenošanas efektivitātes uzraudzību. Šajā nolūkā būtu jāprecizē tās pienākumi. Ja KLP stratēģiskajā plānā ir reģionu noteikti elementi, dalībvalstīm un attiecīgajiem reģioniem vajadzētu spēt izveidot un nokomplektēt reģionālās uzraudzības komitejas. Šādā gadījumā būtu jāprecizē noteikumi par koordināciju ar valsts uzraudzības komiteju.

(114)

Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar Regulas (ES) 2021/2116 7. pantā minēto uzdevumu izpildi. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielinājums pēc dalībvalstu ierosmes ir pieejams tikai tām dalībvalstīm, kurām ELFLA piešķīrums nepārsniedz 1,1 miljardu EUR. ELFLA atbalstā tehniskajai palīdzībai būtu jāņem vērā administratīvo spēju veidošanas palielinājums saistībā ar jaunajām pārvaldības un kontroles sistēmām dalībvalstīs.

(115)

Situācijā, kad dalībvalstīm intervenču izstrādē ir dota daudz lielāka elastība un subsidiaritāte, lai sasniegtu kopīgos mērķus, tīkli ir svarīgs līdzeklis, ar kura palīdzību vada un virza politiku un veicina ieinteresēto personu iesaisti, zināšanu kopīgošanu un spēju veidošanu dalībvalstīm un citiem dalībniekiem. Tīklošanās pasākumu darbības joma tiks paplašināta no lauku attīstības, lai aptvertu abus KLP pīlārus. Vienotam Savienības mēroga KLP tīklam vajadzētu nodrošināt labāku Savienības, valsts un reģionālā līmeņa tīklošanās pasākumu koordināciju. Eiropas un valstu KLP tīkliem būtu jāaizstāj attiecīgi pašreizējais Eiropas Lauku attīstības tīkls un EIP-AGRI tīkls Savienības līmenī, kā arī valstu lauku tīkli. Eiropas KLP tīklam pēc iespējas būtu jāsniedz ieguldījuma valstu KLP tīklu pasākumos. Tīkliem būtu jānodrošina platformu lielākas zināšanu apmaiņas veicināšanai, lai uzlabotu KLP stratēģisko plānu īstenošanu un apkopotu politikas, tostarp programmas “Apvārsnis Eiropa” politikas un tās daudzaktoru projektu, rezultātus un pievienoto vērtību Savienības līmenī. Šajā pašā zināšanu apmaiņas un inovācijas uzlabošanas kontekstā EIP ar Eiropas un valstu KLP tīklu palīdzību būtu jāatbalsta interaktīvā inovācijas modeļa īstenošana saskaņā ar šajā regulā izklāstīto metodiku.

(116)

Ikviena KLP stratēģiskā plāna īstenošana un virzība uz nospraustajiem mērķrādītājiem būtu regulāri jāuzrauga. Šāda KLP snieguma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēma būtu jāizveido, lai uzskatāmi parādītu paveikto un novērtētu politikas īstenošanas ietekmi un efektivitāti.

(117)

Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu snieguma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašo vispārīgo mērķu sasniegšanu. Sniegumā balstīta politika paredz veikt ikgadēju un daudzgadēju novērtējumu, kura pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti snieguma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Vajadzētu būt iespējamai rādītājus attiecībā uz konkrētajiem mērķiem vides un klimata jomā attiecināt uz intervencēm, kas sekmē to saistību izpildi, kuras izriet no attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

(118)

Snieguma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un katru gadu jāziņo Komisijai par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā KLP stratēģiskā plāna periodā.

(119)

Būtu jāievieš mehānismi, kas ļautu aizsargāt Savienības finansiālās intereses gadījumā, ja KLP stratēģisko plānu īstenošana ievērojami attālinātos no noteiktajiem mērķrādītājiem. Tādēļ ievērojama un nepamatota negatīva snieguma gadījumā Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt dalībvalstis iesniegt rīcības plānus. Tas varētu izraisīt maksājumu atlikšanu un pat Savienības līdzekļu piešķīruma samazināšanu, ja plānotos rezultātus sasniegt neizdotos.

(120)

Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā nodrošinot reģionu iesaistīšanos izvērtēšanas plāna izstrādē un KLP stratēģiskajā plānā paredzēto reģionālo intervenču uzraudzībā un izvērtēšanā, vajadzētu būt atbildīgām par savu KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu, savukārt Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par dalībvalstu ex ante izvērtējumu sintēzes sagatavošanu Savienības līmenī un par Savienības līmeņa starpposma un ex post izvērtējumu veikšanu.

(121)

Lai nodrošinātu visaptverošu un jēgpilnu KLP izvērtējumu Savienības līmenī, Komisijai būtu jābalstās uz konteksta un ietekmes rādītājiem. Šiem rādītājiem galvenokārt vajadzētu būt balstītiem uz iedibinātiem datu avotiem. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu un vēl vairāk uzlabotu konteksta un ietekmes rādītājiem vajadzīgo datu stabilitāti.

(122)

Novērtējot ierosinātos KLP stratēģiskos plānus Komisijai būtu jānovērtē ierosināto KLP stratēģisko plānu konsekvence un ieguldījums Savienības vides un klimata tiesību aktos un saistībās un jo īpaši to Savienības 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā, kas noteikti Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam” taisnīgai, veselīgai un videi draudzīgai pārtikas sistēmai” (“stratēģija “No lauka līdz galdam”)” un Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam: Atgriezt dabu mūsu dzīvē” (“ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija”).

(123)

Dalībvalstīm ar saviem KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāprasa parādīt vērienīgākus vispārējos mērķus salīdzinājumā ar pagātni attiecībā uz KLP konkrētajiem mērķiem, kas saistīti ar vidi un klimatu. Šāds vēriens būtu jāuzskata par tādu, kas sastāv no vairākiem elementiem – cita starpā saistītiem ar ietekmes rādītājiem, mērķrādītājiem, kas noteikti attiecībā pret rezultātu rādītājiem, intervences pasākumu izstrādi, nosacītības sistēmas plānoto īstenošanu un finanšu plānošanu. Būtu jāprasa, lai dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos paskaidro, kā tās parāda prasītos vērienīgākos vispārējos mērķus, atsaucoties uz dažādajiem būtiskajiem elementiem. Minētajā paskaidrojumā būtu jāiekļauj valstu ieguldījums stratēģijā “No lauka līdz galdam” un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteikto Savienības 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā.

(124)

Komisijai būtu jāsagatavo kopsavilkuma ziņojums par dalībvalstu KLP stratēģiskajiem plāniem, lai novērtētu dalībvalstu kopīgos centienus un kopīgos mērķus sasniegt KLP konkrētos mērķus īstenošanas perioda sākumā, ņemot vērā Savienības 2030. gada mērķrādītājus, kas noteikti stratēģijā “No lauka līdz galdam” un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā.

(125)

Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, lai novērtētu dalībvalstu jaunā īstenošanas modeļa darbību un dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos izklāstīto intervenču apvienoto ieguldījumu Savienības vides un klimata saistību, jo īpaši to, kas izriet no Eiropas zaļā kursa, izpildē.

(126)

Atbalstam, ko sniedz šajā regulā paredzētajiem intervences veidiem, būtu jāpiemēro LESD 107., 108. un 109. pants. Tomēr, ņemot vērā lauksaimniecības nozares specifiku, minētie LESD noteikumi nebūtu jāpiemēro tiešo maksājumu un lauku attīstības intervencēm, kas saistītas ar šīs regulas satvarā veiktām darbībām, uz kurām attiecas LESD 42. pants, vai dalībvalstu veiktajiem maksājumiem, kas paredzēti, lai sniegtu valsts papildfinansējumu lauku attīstības intervencēm, par kurām piešķirts Savienības atbalsts un uz kurām attiecas LESD 42. pants.

(127)

Lai izvairītos no pēkšņas un būtiskas atbalsta samazināšanās noteiktās nozarēs dalībvalstīs, kuras laikposmā no 2015. līdz 2022. gadam ir piešķīrušas pārejas posma valsts atbalstu, minētajām dalībvalstīm būtu jāļauj turpināt piešķirt šādu atbalstu, ievērojot konkrētus nosacījumus un ierobežojumus. Ņemot vērā šā atbalsta pārejas raksturu, ir lietderīgi turpināt tā pakāpenisku izbeigšanu, katru gadu pakāpeniski samazinot minētajam atbalstam atvēlēto nozarisko finansējumu.

(128)

Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (29) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (30). Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

(129)

Lai piemērotu šo regulu un veiktu finansiālo tiesību uzraudzību, analīzi un pārvaldību, vajadzīgi dalībvalstu paziņojumi.

(130)

Lai papildinātu vai grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(131)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstu starpā attiecībā uz kopējām prasībām un rādītājiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus attiecībā uz kopējo izlaides, rezultāta, ietekmes un konteksta rādītāju pielāgošanu, lai risinātu to īstenošanas tehniskas problēmas; un noteikumiem attiecībā uz LLVS 1. standarta koeficientu.

(132)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; noteikumus, kas veido saskaņotu pamatu maksājumu samazinājuma aprēķinam, ievērojot maksājumu maksimuma noteikšanu un samazinājumu; pasākumiem, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta labuma guvēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumiem un nosacījumiem par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumiem par minētā maksājuma piešķiršanas nosacījumiem un par atbalsttiesīguma prasībām un agronomisko praksi, kas uz to attiecas; noteikumiem par starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijiem, noteikumiem par sekām, kas iestājas, ja apstiprinātā starpnozaru organizācija šādiem kritērijiem neatbilst, un audzētāju pienākumiem.

(133)

Lai nodrošinātu, ka konkrētu nozaru intervenču veidi palīdz sasniegt KLP mērķus un pastiprina sinerģiju ar citiem KLP instrumentiem, un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz noteikumiem par intervenču noteiktās nozarēs pareizu darbību, sedzamo izdevumu veidu un jo īpaši administratīvajām un personāla izmaksām, pamatu Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanai, tostarp atsauces laikposmiem un tam, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība un ražotāju organizācijas pakāpe konkrētos reģionos, un Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni konkrētām intervencēm, kuru mērķis ir novērst tirgus krīzi un pārvaldīt riskus konkrētās nozarēs; noteikumiem, ar kuriem nosaka izdevumu maksimālo apjomu attiecībā uz augļu dārzu, olīvu dārzu vai vīnadārzu atkārtoto apstādīšanu; noteikumiem, saskaņā ar kuriem ražotājiem ir jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, un noteikumiem par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumiem par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos, un noteikumiem par dažāda veida atbalstu un atbalstīto investīciju minimālo ilgumu dažās nozarēs, kā arī par finansējuma apvienošanu dažām intervencēm vīna nozarē. Konkrētāk, lai nodrošinātu Savienības fondu izmantojuma efektivitāti un lietderīgumu biškopības nozariskajās intervencēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka papildu prasības par paziņošanas pienākumu un par minimālajām Savienības iemaksām attiecībā uz izdevumiem, ar kuriem šā veida intervences īsteno.

(134)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz atbalstu pārvaldības saistībām attiecībā uz ģenētiskajiem resursiem un dzīvnieku labturību un attiecībā uz kvalitātes shēmām.

(135)

Lai ņemtu vērā turpmākās izmaiņas dalībvalstu finanšu piešķīrumos vai lai risinātu problēmas, ar kurām dalībvalstis saskaras īstenojot savus KLP stratēģiskajos plānus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm; lai mainītu svērumus, ko piemēro atbalstam, pamatojoties uz tā ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sasniegšanā; un noteikumus par KLP stratēģiskā plāna saturu.

(136)

Lai atvieglotu pāreju no Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 noteiktās kārtības uz šajā regulā noteikto kārtību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus par pasākumiem, ar kuriem aizsargā labuma guvēju iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību.

(137)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kādi ir KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamo elementu pasniegšanas noteikumi; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi; kāda ir KLP Eiropas tīkla organizatoriskā struktūra un darbība; kādi ir snieguma, uzraudzības un izvērtējuma noteikumi; kā pasniedzams gada snieguma ziņojuma saturs; kādi ir noteikumi par informāciju, kas dalībvalstīm jānosūta, lai Komisija varētu izdarīt snieguma novērtējumu, un noteikumi par datu vajadzībām un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem; kādi ir sistēmas, kas nodrošina vispārējas nozīmes datu drošu apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm, darbības noteikumi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31).

(138)

Ņemot vērā to, ka I pielikumā jau ir noteikti rādītāji uzraudzībai, izvērtēšanai un gada snieguma ziņojumu sagatavošanai, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pārbaude par citu rādītāju pieņemšanu KLP uzraudzībai un izvērtēšanai. Tāpat par papildu informāciju, kas dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai KLP uzraudzībai un izvērtēšanai, būtu jāsaņem pozitīvs atzinums no Kopējās lauksaimniecības politikas komitejas. Tāpēc nevajadzētu ļaut Komisijai noteikt dalībvalstīm pienākumu sniegt papildu rādītājus un informāciju par KLP īstenošanu, lai uzraudzītu un izvērtētu KLP, ja Kopējās lauksaimniecības politikas komiteja nepanāk kvalificētu balsu vairākumu par vai pret Komisijas priekšlikumu un tāpēc nevar paust nekādu viedokli.

(139)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, vajadzētu Komisijai piešķirt īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, aktus, ar kuriem apstiprina KLP stratēģiskos plānus un to grozījumus.

(140)

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad ārkārtas apstākļos nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ tas vajadzīgs, lai risinātu specifiskas problēmas, vienlaikus nodrošinot tiešo maksājumu sistēmas nepārtrauktību, Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti. Turklāt pienācīgi pamatotos gadījumos, kad ārkārtas apstākļi ietekmē maksājumu efektīvu īstenošanu saskaņā ar šajā regulā paredzētajām atbalsta shēmām, Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, kas saistīti ar nepieciešamību risināt vienā vai vairākās dalībvalstīs radušās neparedzētas problēmas, vienlaikus nodrošinot tiešo maksājumu sistēmas nepārtrauktību.

(141)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 228/2013 (32) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 229/2013 (33) būtu jāpaliek ārpus šīs regulas darbības jomas, izņemot tad, ja dota skaidra atsauce uz konkrētiem šo regulu noteikumiem.

(142)

Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā lauku apvidu atšķirīgumu un ierobežotos dalībvalstu finanšu resursus, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī ar Savienības finansējuma daudzgadu garantiju un koncentrējoties uz skaidri noteiktām prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(143)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 būtu jāatceļ.

(144)

Lai nodrošinātu paredzēto pasākumu netraucētu īstenošanu un steidzamības dēļ, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,