52005DC0655

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.12.2005

COM(2005)655 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

KOPIENAI IZVIRZĪTĀ KIOTO PROTOKOLA MĒRĶA SASNIEGŠANĀ GŪTIE PANĀKUMI

(izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā) {SEC(2005) 1642}

Saturs

1. Ievads 3

2. Kopienai izvirzītā Kioto protokola mērķa sasniegšana 3

2.1. Faktiskās emisijas 2003. gadā ES 25 un ES 15 dalībvalstīs 3

2.2. Emisiju prognozes 2010. gadam ES 25 un ES 15 dalībvalstīs 5

2.3. Emisijas pa nozarēm 7

3. Secinājumi 8

1. Ievads

Šis ir sestais gada ziņojums par Kopienas siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju monitoringa panākumiem un otrais ziņojums saskaņā ar Padomes Lēmumu 280/2004/EK par siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju monitoringa mehānismu Kopienā un Kioto protokola īstenošanu (280/2004/EK). Šā ziņojuma pamatā ir detalizētais Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojums „Greenhouse gas emission trends and projections in Europe” (EVA, 2005). Tajā novērtēti gan faktiskie, gan sagaidāmie dalībvalstu un Kopienas panākumi siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju saistību izpildē saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Kioto protokolu.

Lai arī šajā ziņojumā ir novērtēti ES 25 dalībvalstu panākumi, vairākos komentāros ir izcelti tieši ES 15 dalībvalstu sasniegumi, pamatojoties uz šo valstu vienoto mērķi un vienošanos par apgrūtinājuma dalīšanu. Turklāt starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm atšķiras 2003. gada datu kvalitāte, īpaši šo datu pilnīgums un precizitāte. Ziņojumā[1] ietverti arī daži dati par emisijām divās pievienošanās dalībvalstīs Bulgārijā un Rumānijā un kandidātvalstī Horvātijā. Par Turciju, kas arī ir kandidātvalsts, dati pagaidām nav vēl pieejami.

Šajā ziņojumā analizēti faktiskie 2003. gada dati par emisijām kopā ar prognozēm par emisiju attīstības modeļiem „ar pašreizējiem pasākumiem”[2] un „ar papildu pasākumiem”. Šīs ir apkopotas dalībvalstu prognozes, kas padziļināti tiks analizētas nākotnē, jo ne visas dalībvalstis ir sniegušas aktualizētas prognozes. Prognozēs ņemta vērā elastīgu mehānismu izmantošana saskaņā ar Kioto protokolu, proti, kopīga izpilde, tīras attīstības mehānisms un emisijas kvotu starptautiska tirdzniecība.

Prognozes liecina, ka ES 15 dalībvalstis sasniegs -8% samazinājuma mērķi, izmantojot papildu pasākumus un elastīgus mehānismus.

2. Kopienai izvirzītā Kioto protokola mērķa sasniegšana

2.1. Faktiskās emisijas 2003. gadā ES 25 un ES 15 dalībvalstīs

Laikā no 2002. līdz 2003. gadam ES 25 un ES 15 dalībvalstīs siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas pieauga, kaut arī to bija attiecīgi par 8% un 1,7% mazāk nekā bāzes gadā (1. attēls), līdz ar 27% ekonomisko izaugsmi ES 15 dalībvalstīs. Atstatums, par kuru pārsniedz lineāro mērķa kursu, ES 15 dalībvalstīs 2003. gadā bija 1,9% (2. attēls), ietverot Kioto protokola mehānismu izmantošanu, bet neietverot oglekli absorbējošas iekšzemes ekosistēmas un nepiedaloties jau vēlāk ieviestajā Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas ieviesta 2005. gada 1. janvārī, ir pasaulē vislielākā siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tā paredzēta, lai papildinātu pašreizējo un papildu stratēģiju un pasākumu efektīvu ieviešanu ar mērķi panākt emisiju samazinājumu, ko paredz Kioto protokols.

1. attēls. Faktiskās emisijas un emisiju prognozes ES 25 un ES 15

[pic]

Piezīme: Nav iekļauti dati par emisijām un par absorbciju zemes izmantošanas procesā, par izmaiņām zemes izmantojumā un par mežsaimniecību. Lai varētu saskaņoti analizēt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas tendences un prognozes, attēlā teorētiskajam ES 25 bāzes gadam ir piešķirts skaitlis 100. Lielākajai daļai dalībvalstu 1990. gads ir bāzes gads attiecībā uz CO2, metānu (CH4) un slāpekļa oksīdu (N2O), bet 1995. gads — fluorētām gāzēm, ar dažiem izņēmumiem, proti, Ungārijai bāzes gads attiecībā uz CO2, CH4 un N2O ir vidējais laika posmā no 1985. līdz 1987. gadam, Slovēnijai — 1986. gads un Polijai — 1988. gads; Francijai un Somijai bāzes gads attiecībā uz fluorētām gāzēm ir 1990. gads. Tas nozīmē, ka 1990. gadam piešķirtā vērtība nav precīzi 100. Kipra un Malta nav iekļautas datu trūkuma dēļ un tāpēc, ka tām nav izvirzīti mērķi saskaņā ar Kioto protokolu. Lineārais mērķa kurss parāda siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju teorētisku lineāru samazinājumu līdz Kioto protokola mērķa sasniegšanai laikā no bāzes gada līdz 2010. gadam, kas ir pirmā saistību perioda vidus posma gads.

Avots: EVA, 2005.

Dalībvalstīs ir atšķirīgs veikums. Kā parādīts 2. attēlā, iekļaujot Kioto protokola mehānismus, trīspadsmit dalībvalstis ir ceļā uz savu emisiju samazināšanas saistību izpildi. To vidū Francija, Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir ES 15 dalībvalstis, kas ir ceļā, lai izpildītu savas saistības, kuras izriet no vienošanās par apgrūtinājuma dalīšanu (Padomes Lēmums 2002/358/EK). Tomēr desmit dalībvalstis joprojām pārsniedz sava mērķa kursu, proti, Somija un Spānija par vairāk nekā 20%; Austrijai, Dānijai un Somijai atstatums ir pat palielinājies salīdzinājumā ar 2002. gadu. Kipra un Malta nav UNFCCC I pielikuma puses, tādēļ tām nav izvirzīts mērķis saskaņā ar Kioto protokolu.

2. attēls. Rādītāji par atstatumu līdz mērķim 2003. gadā (rādītāja punkti = procenti) ES 25 dalībvalstīm, ietverot Kioto protokola mehānismus

[pic]

Piezīme: Nav iekļauti dati par emisijām un par absorbciju zemes izmantošanas procesā, par izmaiņām zemes izmantojumā un par mežsaimniecību. Atstatums līdz mērķim procentuāli parāda bāzes gadam atbilstošas emisijas, tas parāda novirzi starp hipotētiskajiem 2003. gada mērķiem un to, kas patiesībā sasniegts 2003. gadā, pieņemot, ka procentuālā samazināšanās no bāzes gada līmeņiem notiek uz lineāra pamata. Pieņem, ka dalībvalstis savu mērķi sasniedz, pamatojoties uz iekšzemes pasākumiem, un ir ietverta arī Kioto protokola mehānismu izmantošana. Oglekli absorbējošas iekšzemes ekosistēmas nav iekļautas. Kipra un Malta nav UNFCCC I pielikuma puses, tādēļ tām nav izvirzīts mērķis saskaņā ar Kioto protokolu.

Avots: EVA, 2005.

2.2. Emisiju prognozes 2010. gadam ES 25 un ES 15 dalībvalstīs

Apkopotās prognozes ES 25 dalībvalstīm „ar pašreizējām iekšzemes stratēģijām un pasākumiem” liecina, ka 2010. gadā kopējo siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju būs par 5% mazāk nekā 1990. gadā (1. attēls). Izmantojot tikai pašreizējās iekšzemes stratēģijas un pasākumus, Kioto protokola mērķus plāno sasniegt šādas dalībvalstis (3. attēls): Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Slovākija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Paredzams, ka, pateicoties papildu pasākumu īstenošanai, līdz 2010. gadam ES 25 dalībvalstu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas samazināsies par 9% salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Apkopotās ES 15 dalībvalstu prognozes liecina, ka 2010. gadā emisiju varētu būt par 9,3% mazāk nekā bāzes gadā, ja vērā ņem ieguvumus, pateicoties Kioto protokola mehānismu izmantošanai (2,5% samazinājums), un papildu iekšzemes stratēģijas un pasākumus (6,8% samazinājums), kas ir pietiekami, lai sasniegtu kopējo ES 15 dalībvalstīm izvirzīto Kioto protokola mērķi (1. attēls).

Plānotā Kioto protokola mehānismu izmantošana deviņās no ES–15 dalībvalstīm (Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Somijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē un Spānijā) rezultātā dod 106,8 miljonus tonnu CO2 ekvivalentu vienā saistību perioda gadā vai aptuveni 2,6% salīdzinājumā ar ES mērķi „-8%” (1. attēls). Deviņas valstis ir atvēlējušas finanšu līdzekļus Kioto protokola mehānismu izmantošanai (Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Spānija un Zviedrija) — pavisam aptuveni 2730 miljonus EUR visā piecu gadu saistību periodā.

Ievērojot, ka samazinājums no 1990. līdz 2010. gadam, izmantojot pašreizējos pasākumus (~1,6% samazinājums) un Kioto protokola mehānismus (2,5% samazinājums), būs aptuveni 4,1%, ar papildu iekšzemes stratēģijām un pasākumiem, kas dalībvalstīs īstenojami, nākamo sešu gadu laikā būs jāsedz atlikušie 3,9%, lai ES 15 dalībvalstis sasniegtu savu „-8%” Kioto protokola mērķi. Tām dalībvalstīm, kas pārsniedz izvirzīto mērķi, mērķa sasniegšanai jānosaka papildu stratēģijas un pasākumi un jāizmanto Kioto protokola mehānismi.

3. attēls. Atstatums līdz mērķim 2010. gadā (procentu punkti) ES 25, ietverot Kioto protokola mehānismus

[pic]

Piezīmes: Nav iekļauti dati par emisijām un par absorbciju zemes izmantošanas procesā, par izmaiņām zemes izmantojumā un par mežsaimniecību. Visas ES 15 dalībvalstis prognozēs norādīja, ka tās uzņemsies pašreizējās iekšzemes stratēģijas un pasākumus. Vairākas valstis sniedza prognozes ar papildu iekšzemes stratēģijām un pasākumiem. Papildu ietekme, izmantojot Kioto protokola mehānismus, ir iekļauta par Austriju, Beļģiju, Dāniju, Somiju, Īriju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Spāniju. ES 15 dalībvalstīm Kioto protokola mehānismu izmantošanas rezultātā panāktā ietekme ir aprēķināta, izmantojot šo deviņu valstu sniegto informāciju. Polijas prognozes attiecas tikai uz CO2 un N2O. Spānijas prognozes attiecas vienīgi uz CO2. Kipras un Maltas prognozes nav zināmas.

Avots: EVA, 2005.

Pašreiz spēkā esošie vai Komisijas ierosinātie tiesību akti pēc EKPP aplēsēm, iespējams, palīdzētu emisijas ES 15 dalībvalstīs samazināt aptuveni par 420 —7- 490 milj. t CO2 ekvivalentu 2010. gadā (10% – 12% no emisijām bāzes gadā). Šajās aplēsēs izmantots pieņēmums, ka dalībvalstīs šie akti tiek pilnībā īstenoti, un nav ņemta vērā savstarpējā stratēģiju pārklāšanās. Ar šīm stratēģijām panāktajam emisiju samazinājumam vajadzētu būt pamanāmam inventarizācijas datos par 2006. gadu, kas tiks publicēti 2008. gadā. Ja dalībvalstis savlaicīgi un efektīvi īstenos pašreizējās stratēģijas un plānotās stratēģijas, tas ļoti būtiski ietekmēs siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanos Eiropas Savienībā.

2.3. Emisijas pa nozarēm

Kas attiecas uz emisijām galvenajās tautsaimniecības nozarēs, 4. attēlā parādītas izmaiņas ES 15 dalībvalstīs kopš 1990. gada. Lielākā daļa siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju Eiropas Savienībā rodas enerģijas ražošanas un patēriņa jomā, ieskaitot transportu. Ar enerģiju saistītās emisijas ES 15 dalībvalstīs no 1990. līdz 2003. gadam palielinājās, lielākoties tādēļ, ka pieauga pieprasījums pēc transporta un elektroenerģijas. Tomēr gan ES 15, gan ES 25 dalībvalstīs siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju pieaugums energoapgādes un enerģijas patēriņa jomā, izņemot transportu, tiecas nesaistīties ar enerģijas pieprasījumu; emisijas sarūk par spīti pieprasījuma pieaugumam. Pētot katras valsts statistiku atsevišķi, vispārsteidzošākais ir tas, ka pretēji vispārējām tendencēm Francijā un Vācijā transporta radītās emisijas samazinās, turklāt Vācijā jau ceturto gadu pēc kārtas. Tas varētu būt vairāku faktoru ietekmē, piemēram, uzlabots degvielas lietderības koeficients, augstākas degvielas cenas un plašākas transporta nozares stratēģijas.

4. attēls. Izmaiņas ES 15 dalībvalstu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijās pa nozarēm no 1990. līdz 2003. gadam, nozaru prognozes ar pašreizējiem un papildu pasākumiem 1990. - 2010. gadā un sadalījums pa nozarēm 2003. gadā

[pic]

Piezīme: Vairākas dalībvalstis prognozes nesniedza par visām nozarēm vai modeļiem. Tādēļ ziņas par prognozēm jāinterpretē piesardzīgi. Lielākajai daļai dalībvalstu bāzes gads F-gāzēm ir 1995., nevis 1990. gads. Rezultātā dati par rūpniecības procesu var nedaudz mainīties, bet 1990. gada dati par visām dalībvalstīm nav pieejami.

Avots: EVA, 2005.

Ar enerģiju saistīto emisiju pieaugumu atsvēra tas, ka samazinājās emisijas no avotiem, kas nav saistīti ar enerģiju, tādiem kā atkritumi, rūpnieciskais process un lauksaimniecība. Atkritumu radītās emisijas saruka, jo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ļāva samazināt cieto atkritumu apglabāšanu uz zemes. Piesārņojuma, jo īpaši N2O, samazināšanas metožu ieviešana veicināja rūpniecisko procesu emisiju samazināšanos, un, sarūkot liellopu skaitam, samazinājās lauksaimniecībā radītās emisijas.

ES–25 dalībvalstīs siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas saruka gandrīz visās nozarēs. Emisiju samazinājumu jaunajās desmit dalībvalstīs krietni vien ietekmēja ekonomikas pārstrukturēšana. Izņēmums ir transporta nozare, kur emisijas ir pieaugušas kopš 1990. gada.

3. SECINāJUMI

Līdz 2003. gadam ES 15 dalībvalstu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas salīdzinājumā ar līmeni bāzes gadā ir samazinājušās par 1,7% un sasniegušas 4180 miljonus tonnu CO2 ekvivalentu. Šis samazinājums ir nedaudz vairāk nekā viena piektā daļa no EK izvirzītā Kioto protokola mērķa. Bez Kioto protokola mehānismiem atstatums līdz mērķim ir divkāršojies no 2002. gada līdz 3,5 rādītāja punktiem. Ietverot Kioto protokola mehānismus, kopējās siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas joprojām par 1,9 rādītāja punktiem pārsniedz lineāro mērķa kursu 2003. gadā. Prognozes rāda, ka ES 15 dalībvalstis savas Kioto protokola emisiju samazināšanas saistības „- 8%” izpildīs, ja tiks īstenoti papildu pasākumi, kā arī izmantoti elastīgi mehānismi. Tām dalībvalstīm, kas pārsniedz sev izvirzītos mērķus, steidzami jāveic papildu pasākumi un jāizmanto Kioto protokola elastīgie mehānismi, lai nodrošinātu, ka tās izpilda tām izvirzīto Kioto protokola mērķi.

ES arī ir apņēmusies veikt jaunus pasākumus. Eiropas Klimata pārmaiņu programmas (EKPP) otrais posms sākās 2005. gadā. Komisija plāno pārskatīt panākumus un izpētīt jaunus pasākumus, lai izmantotu rentablas emisiju samazināšanas iespējas. EKPP II būs iekļauta oglekļa absorbcija un uzglabāšana, sauszemes transportlīdzekļu, aviācijas radītās emisijas un stratēģijas, kā pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. Tiks pētīts arī tas, kā ES varētu samazināt neaizsargātību un veicināt pielāgošanos. Turklāt tiek plānotas turpmākas politiskas iniciatīvas energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā.

[1] Bez tam tā 1. pielikumā sniegti pamatdati, un 4. pielikumā ir pilnīgs kopējo un koordinēto stratēģiju un pasākumu saraksts CCPMS[SEC(2005)1642].

[2] Pašreizējās stratēģijas un pasākumi atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem: a) ir spēkā valsts tiesību akti; b) ir noslēgta viena vai vairākas brīvprātīgas vienošanās; c) ir piešķirti finanšu līdzekļi; ir mobilizēti cilvēkresursi; e) ir pieņemts oficiāls valdības lēmums un ir skaidra apņemšanās to īstenot. Kā iespējamas tiek apspriestas papildu (plānotas) stratēģijas un pasākumi, kam pastāv reālas iespējas tikt nākotnē pieņemtiem un īstenotiem.