52012DC0528

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenota Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.           Ievads

Galvenais mērķis, kas izvirzīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību[1] (turpmāk “Regula”), ir savākt un apkopot Eiropas statistiku par migrāciju un starptautisko aizsardzību.

Šis ir pirmais ziņojums, kas Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 862/2007.

Konkrēti Regulas 12. pantā noteikts: “Līdz 2012. gada 20. augustam un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par statistiku, kas apkopota atbilstoši šai regulai, un par tās kvalitāti.”

Šajā ziņojumā dokumentēts, cik lielā mērā dalībvalstis kopā ar Komisiju (Eurostat) īstenojušas iepriekš minēto regulu.

2.           Statistika, uz kuru attiecas Regula

Regulas (EK) Nr. 862/2007 attiecas uz tās Eiropas statistikas apkopošanu, kura skar migrāciju un starptautisko aizsardzību (patvērumu). Galvenās jomas, ko reglamentē Regula, ir:

· starptautiskās migrācijas plūsmas, pēc vecuma un dzimuma sadalītas pilsonības grupā, dzimšanas valsts grupā, iepriekšējās/nākamā dzīvesvietas valsts grupā; iedzīvotāju skaits, pēc vecuma un dzimuma sadalīts pilsonības grupā un dzimšanas valsts grupā, pilsonības iegūšana pēc iepriekšējās pilsonības (3. pants);

· patvēruma pieprasījumi, pirmās instances lēmumi, kas pieņemti ar apelācijas procedūru un ar ko piešķir vai atsauc dažādu veidu starptautiskās aizsardzības statusu, patvēruma pieprasījumi, kurus iesnieguši nepilngadīgie bez pavadības, pilsonības dalījumā; statistika par to, kā darbojas Dublin režīms patvēruma pieprasītāju pārvietošanai dalībvalstu starpā (4. pants);

· trešo valstu valstspiederīgo skaits, kam atteikta ieceļošana dalībvalstī uz ārējās robežas, trešo valstu valstspiederīgo skaits, kas atbilstīgi valsts imigrācijas likumiem uzturas nelegāli, sadalīts pēc pilsonības (5. pants);

· uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas trešo valstu valstspiederīgajiem, sadalītas pēc pilsonības, atļaujas derīguma termiņa un pamatojuma (imigrācijas kategorija) atļaujas piešķiršanai (6. pants);

· trešo valstu valstspiederīgo skaits, uz kuriem saskaņā ar imigrācijas likumiem attiecas rīkojums atstāt dalībvalsts teritoriju, un trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuru aizbraukšana reģistrēta pēc šāda rīkojuma, sadalīts pēc pilsonības (7. pants).

Īstenošanas procesā Komisija turpināja veidot un saglabāja ciešu sadarbību ar dažādām valsts iestādēm, kas sagatavo un sniedz Regulā noteiktos datus. Statistiku par migrācijas plūsmām un iedzīvotāju skaitu Komisijai (Eurostat) parasti iesniedz valstu statistikas biroji. Statistiku par uzturēšanās atļaujām un patvērumu parasti iesniedz tieši iekšlietu ministrijas vai imigrācijas dienesti. Arī statistiku par robežkontroli un nelegālo migrantu izraidīšanu var sniegt iekšlietu ministrijas vai imigrācijas dienesti, vai policija.

Šīs statistikas galvenās pazīmes ir sniegtas 1. tabulā.

1. tabula. Statistikas galvenās pazīmes

|| 3. pants Migrācijas plūsmas, iedzīvotāju skaits, pilsonības iegūšana || 4. pants Patvērums || 5. un 7. pants Imigrācijas tiesību aktu izpilde || 6. pants Uzturēšanās atļaujas

Ģeogrāfiskais pārklājums || 35 valstis (31 ES/EBTA valsts + ME+HR+MK+TR) || 31 ES/EBTA valsts || 31 ES/EBTA valsts || 31 ES/EBTA valsts

Pirmais datu vākšanas gads || 2008 || 2008 || 2008 || 2008

Biežums || Reizi gadā || Reizi mēnesī / ceturksnī / gadā || Reizi gadā || Reizi gadā

Datu nosūtīšanas termiņš || 12 mēneši pēc pārskata gada beigām || mēneša/ceturkšņa datiem 2 mēneši pēc pārskata perioda (PP) gada datiem 3 mēneši pēc PP || 3 mēneši pēc pārskata gada beigām || 6 mēneši pēc pārskata gada beigām

Datu sniedzēji || Valstu statistikas biroji || Iekšlietu ministrijas (vai attiecīgās imigrācijas aģentūras) || Iekšlietu ministrijas, imigrācijas aģentūras vai robežpolicija || Iekšlietu ministrijas (vai attiecīgās imigrācijas aģentūras)

3.           Īstenošanas tiesību akti

Regula (EK) Nr. 862/2007 nosaka kopēju satvaru statistikas apkopošanai par migrāciju un starptautisko aizsardzību. Tomēr, lai tiktu sagatavoti salīdzināmi, dalībvalstu starpā saskaņoti dati, tā bija jāpapildina ar šādiem diviem saistītiem īstenošanas pasākumiem, ko pieņēmusi Komisija:

· saistībā ar statistiku, ko sniedz saskaņā ar Regulas 6. pantu, uzturēšanās atļauju izsniegšanu iemeslu kategorijas definē Komisijas Regula (ES) Nr. 216/2010[2]. Uzturēšanās atļauju izsniegšanu iemesli ir saistīti ar imigrācijas kategorijām un apakškategorijām, kurām atbilstīgi trešo valstu valstspiederīgie saņem uzturēšanās atļauju (piemēram, personas, kam atļauts uzturēties darba dēļ, apakškategorija — atļaujas piešķir atbilstīgi augsti kvalificētu darbinieku programmām);

· Komisijas Regulā (ES) Nr. 351/2010[3] migrācijas plūsmas un iedzīvotāju skaita statistikas vajadzībām, kuru sniedz saskaņā ar Regulas 3. pantu, definētas dzimšanas valsts grupas, iepriekšējās parastās dzīvesvietas valsts grupas, nākamās parastās dzīvesvietas valsts grupas un pilsonības grupas.

4.           Vēsturiskā informācija

Liela daļa statistikas, uz kuru attiecas Regula, vairākus gadus pirms Regulas stāšanas spēkā jau ir vākta brīvprātīgi. Lai iespējami nodrošinātu šīs statistikas atbilstību lietotāju jaunajām vajadzībām, pieņemot Regulu, tika būtiski mainīts statistikas saturs un definīcijas.

Pirms Regulas īstenošanas bija pieejams maz statistikas datu par migrāciju Eiropā un tie bija slikti saskaņoti. Daudzos gadījumos nebija iespējams sagatavot pilnvērtīgus ES līmeņa agregātus, jo valsts līmeņa dati, kas tos veido, dažām dalībvalstīm nebija pieejami vai tika sagatavoti, izmantojot ļoti atšķirīgas statistikas definīcijas. Saskaņotības trūkums nozīmēja, ka, analizējot uz salīdzinot datus par dažādām valstīm, rezultāti nav ticami un var maldināt. Tātad svarīgajā Eiropas sabiedriskās politikas jomā trūka pienācīgas statistikas, kas nodrošinātu informāciju, kura vajadzīga uz pierādījumiem balstītai lēmumu pieņemšanai.

Vajadzība uzlabot migrācijas un patvēruma statistikas vākšanu un analīzi tika norādīta Saloniku Eiropadomes 2003. gada sanāksmes secinājumos. Tajā pašā gadā, lai nodrošinātu visaptverošas statistikas sagatavošanu, kas vajadzīga, lai izstrādātu taisnīgu un efektīvu Eiropas migrāciju politiku, Eiropas Parlaments akcentēja nepieciešamība ieviest īpašus Eiropas statistikas tiesību aktus. Šādā situācijā Komisija izstrādāja tiesību akta, proti, regulas, priekšlikumu.

5.           Sagatavotās statistikas kvalitāte

5.1.        Atbilstība lietotāju vajadzībām

Komisijā migrācijas un patvēruma statistiku visvairāk izmanto Iekšlietu ģenerāldirektorāts. Tomēr šos statistikas datus bieži izmanto arī citi ģenerāldirektorāti, īpaši Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts un Tieslietu ģenerāldirektorāts.

Svarīgs statistikas izmantojums ir saistīts ar gada budžeta piešķīrumu katrai dalībvalstij “Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības” fondiem. Saskaņā ar tiesību aktiem, kas izveido šos fondus, gada budžeta apropriācijas pirmkārt piešķir, balstoties uz migrācijas un patvēruma statistiku, ko savācis Eurostat. Statistiku, kas vajadzīga šiem fondiem, pašlaik gandrīz pilnībā reglamentē Regula. Īpaša priekšrocība tam ir tāda, ka šai statistikai ir pieejamāki visaptveroši metadati, kas Komisijai ļauj vieglāk nodrošināt, lai apropriācijām izmantotā statistika atbilstu to tiesību aktu jēdzieniem un prasībām, kuri reglamentē minētos fondus.

Šī statistika tiek izmantota vairākās Komisijas publikācijās, kā arī regulāru ziņojumu izstrādē, politikas priekšlikumos un analīzē. Piemēram, Komisijas gada ziņojumā par imigrāciju un patvērumu[4] šī statistika izmantota par līdzekli, ar ko kvalitatīvi novērtē, kas sasniegts, īstenojot 2008. gada Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, un sagatavo ieteikumus, kā rīkoties turpmāk. Komisijas 2001. gada paziņojumā par migrāciju[5], kas veltīts tieši imigrācijai, lielā mērā gan teksts, gan atsevišķi statistikas pielikumi pamatojas uz šo statistiku. Līdzīgi patvēruma jomā Komisijas paziņojumā par stiprinātu ES iekšējo solidaritāti[6] iekļauta Eurostat sniegta un publicēta detalizēta statistika par patvērumu un citiem starptautiskās aizsardzības veidiem. Eurostat migrācijas statistika ir svarīga arī tādām publikācijām kā Eiropas Komisijas ziņojums par demogrāfisko situāciju[7] un ziņojumiem par migrantu sociāli ekonomisko situāciju Eiropā[8].

Migrācijas un patvēruma statistiku par pamatu ikgadējiem ES un valsts līmeņa statistikas un analītiskajiem ziņojumiem izmanto arī Eiropas migrācijas tīkls (EMT)[9]. Šī statistika vajadzīga, arī lai izstrādātu EMT pētījumus un ziņojumus par konkrētiem aktuāliem politikas jautājumiem.

Minētā statistika Eiropas līmenī izmantota, arī lai atbalstītu ar migrāciju saistītu Eiropas Savienības aģentūru darbu, piemēram, Ārējo robežu aģentūras (FRONTEX) un pavisam nesen Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) darbu.

Statistiku, kas savākta saskaņā ar Regulu, plaši izmanto oficiālās publikācijās un plašs lietotāju loks. Papildus publikācijām Eurostat tīmekļa vietnē un tiešsaistes izplatīšanai datubāzē tiek izdotas regulāras Eurostat ceturkšņa un gada publikācijas, kurās pieejama atjaunināta statistika un statistikas komentāri. Statistiku, kas sagatavota saskaņā ar Regulu, regulāri izmanto valsts pārvaldes iestādes, akadēmiskie pētnieki un pilsoniskās sabiedrības grupas, kas darbojas ar plašu jautājumu loku, tostarp imigrantu integrāciju, valsts patvēruma un imigrācijas procedūru izstrādi un uzraudzību un nākotnes iedzīvotāju un darbaspēka prognozēm.

Konkrētas vajadzības pēc statistikas, kas attiecas uz migrāciju un patvērumu, pilnībā neapmierina statistika, kas savākta saskaņā ar Regulu, bet par tām noslēgtas neoficiālas vienošanās ar valsts līmeņa datu sniedzējiem. Piemēram, šāda vienošanās attiecas uz statistiku par jauniem patvēruma pieprasījumiem (pretstatā visiem pieprasījumiem).

Lai apmierinātu jaunas vajadzības pēc statistikas, kas var rasties saistībā ar jaunajiem tiesību aktiem un līdz šādi tiesību akti stājas spēkā, piemēram, par patvēruma meklētājiem un personām, kas saņem starptautisku aizsardzību, sezonas strādniekiem, pārcelšanu uzņēmuma ietvaros, studentiem un pētniekiem, kā arī to datu kategorijām, uz kuriem neattiecas ES tiesību akti, bet kuri ir vajadzīgi, lai veidotu ES migrācijas politiku, šādu praksi var izmantot arī turpmāk.

Pārskatot vadlīnijas par datu vākšanu saskaņā ar Migrācijas statistikas regulas 6. pantu, tika mēģināts novērst nepilnības, kas saistītas ar nepietiekamiem statistikas datiem par nepilngadīgajiem bez pavadības. Pārskatītās vadlīnijas, kas tika pabeigts 2011. gada 11. janvārī, nodrošina Eurostat iespēju vākt datus ne vien par nepilngadīgajiem bez pavadības, kas meklē patvērumu, bet arī citiem.

Rādītājs, kas ļauj novērtēt migrācijas datu atbilstību Eurostat lietotāju vajadzībām, ir to datu vai publikāciju skaits, kas līdz 2011. gadam lejupielādēti no Eurostat vietnes.

2. tabulā norādītie skaitļi skaidri liecina, ka visvairāk skatītie dati ir par migrāciju (tiem seko dati par patvērumu). 2010.–2011. gadā lietotāji tos izmantojuši aizvien vairāk.

2. tabula. Piekļuves reižu skaits Eurostat publikācijām un datu kopām Eurostat tīmekļa vietnē 2010. un 2011. gadā

Datu krājumi || 3. pants Migrācija, iedzīvotāju skaits, pilsonības iegūšana || 4. pants Patvērums || 5. un 7. pants Imigrācijas tiesību aktu izpilde || 6. pants Uzturēšanās atļaujas || KOPĀ

2010 || 26753 || 12452 || 3518 || 4709 || 47432

2011 (janvāris līdz oktobris) || 48917 || 10862 || 3881 || 3862 || 67522

5.2.        Birojam Eurostat nosūtīto datu precizitāte

Tieši izmērīt to, cik precīzi un uzticami ir saskaņā ar Regulu savāktie statistikas dati, nav vienkārši. Datu uzticamību attiecībā uz atbilstību definīcijām zināmā mērā var pamatot ar datu salīdzināmību un saderību, kas aplūkota 5.5. punktā.

To datu precizitāte, kas savākti saskaņā ar regulas 4.–7. pantu (un daudzās dalībvalstīs saskaņā ar 3. pantu) atkarīga no to, cik precīzas un efektīvas ir administratīvās sistēmas to pamatā. Plašā ar patvēruma un imigrācijas kontroli, kā arī ar iedzīvotāju reģistrāciju saistīto administratīvo sistēmu pārveide tāpēc ir ļoti pozitīvi ietekmējusi statistikas datu precizitāti. Daudzas dalībvalstis ir ieviesušas integrētākas un visaptverošas administratīvās sistēmas, kas izmanto modernas IT un saziņas metodes. Piemēram, robežkontroles pasākumi pēc būtības notiek dažādās ģeogrāfiskās vietās un bieži vien tos veic vairākas atšķirīgas iestādes. Administratīvo sistēmu integrācija ir mazinājusi risku, ka šīs darbības (piemēram, lēmums attālā robežšķērsošanas vietā atteikt ieceļošanu) nav pareizi pieskaitīts un nav ietverts kopējos valsts līmeņa datos. Mūsdienīgākas sistēmas mazinājušas arī atkārtotas pieskaitīšanas risku, piemēram, palīdzot noteikt, vai persona jau ir iesniegusi patvēruma pieprasījumu (un tādējādi nepieskaitot to vēlreiz). Līdzīgi iedzīvotāju reģistrācijas sistēmu pārveide ir palīdzējusi nodrošināt, lai informācija par personām (kas bieži sniedz informāciju vietējā vai reģionālā birojā) tiktu pareizi un ātri iekļauta valsts līmeņa datos. Vietējā līmeņa sistēmu uzskaites sasaistīšana dažos gadījumos ir bijusi labs paņēmiens emigrācijas uzskaitei.

Dalībvalstis ir pastāvīgi informējušas Eurostat par notiekošajām izmaiņām administratīvajās sistēmās un centušās konsultēties un gūt apstiprinājumu, ka dati atbildīs Regulas prasībām.

Joprojām ir problēmas, kas saistītas ar to, ka nav datu vai tie ir nepilnīgi. Šīs problēmas ir dažādas: sliktākajā gadījumā nemaz netiek sniegti dati, uz kuriem attiecas kāds Regulas pants, bet var arī nebūt pieejama konkrēta tabula vai sadalījums. Sadalījuma bieži vien nav tāpēc, ka administratīvajās sistēmās, kuras bieži izmanto par datu avotiem, konkrēta informācija netiek iekļauta. Tas skaidrojams, piemēram, ar to, ka dažās dalībvalstīs no administratīviem reģistriem, kas saistīti ar imigrāciju un patvērumu, nav pieejama (vai ir ierobežoti pieejama) informācija par vecumu un dzimumu. Vairākas valsts iestādes ir ieviesušas uzlabotas procedūras, kas nodrošina, ka vajadzīgo informāciju savāc imigrācijas administratīvajā procesā, un labākas skaitļošanas sistēmas ļauj tai viegli piekļūt un iekļaut statistikas datos.

Reaģējot uz visnopietnākajiem gadījumiem, kad trūka datu vai tie bija nepilnīgi, piemēram, ja valsts nesniedza vācamos datus, Komisija ir sākusi neatbilstību novēršanas pasākumus.

Veiktās darbības ir liecina, ka lielākā daļa dalībvalstu nopietni cenšas panākt atbilstību. Turklāt vairākos gadījumos problēmu risinājumu varētu atrast, ja sadarbotos valsts iestādes un Komisijas dienesti.

3. tabula parāda, ka datu pilnīgums ir problēma galvenokārt attiecībā uz informāciju par uzturēšanās atļaujām.

3. tabula. Pārskats par datu pilnīgumu katrā jomā (2011. gada dati)

3. pants Migrācija, iedzīvotāju skaits, pilsonības iegūšana || 4. pants Patvērums || 5. un 7. pants Imigrācijas tiesību aktu izpilde || 6. pants Uzturēšanās atļaujas

- Pilnīgi dati par 26 valstīm - Nepilnīgi dati par 3 valstīm - Nav datu par 2 valstīm || - Pilnīgi dati par 24 valstīm - Nepilnīgi dati par 6 valstīm - Nav datu par 1 valsti || - Pilnīgi dati par 26 valstīm - Nepilnīgi dati par 4 valstīm - Nav datu par 1 valsti || - Pilnīgi dati par 22 valstīm - Nepilnīgi dati par 5 valstīm - Nav datu par 4 valstīm

5.3.        Savlaicīgums

Atkarībā no veida dati, uz kuriem attiecas Regula, jāiesniedz 2 līdz 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām.

Sevišķi pirmajos pārskata gados pēc Regulas stāšanās spēkā vairākām dalībvalstīm bija nopietnas grūtības izpildīt savlaicīguma prasības. Valstu līmenī ieviešot jaunas statistiskās metodes un procedūras, šīs problēmas lielā mērā ir pārvarētas. Palikušas atsevišķas neatrisinātās ar savlaicīgumu saistītās problēmas, kas neatkārtojas; tās skaidrojamas, piemēram, ar personāla izmaiņām vai skaitļošanas sistēmu izraisītiem traucējumiem. Konkrētās dalībvalstīs nav novērstas dažas sistemātiskākas ar savlaicīgumu saistītas problēmas, kas skar galvenokārt datus par imigrācijas tiesību aktu izpildi un datu krājumus par uzturēšanās atļaujām, tomēr šīs problēmas tiek risinātas.

4. tabula. Pārskats par to valstu skaitu, kuras laikus nesniedz datus par katru jomu

3. pants Migrācija, iedzīvotāju skaits, pilsonības iegūšana || 4. pants Patvērums || 5. un 7. pants Imigrācijas tiesību aktu izpilde || 6. pants Uzturēšanās atļaujas

5. pants || 7. pants

1 no 29 (2 valstis nav sniegušas datus) || 2 no 30 (1 valsts nav sniegusi datus) || 16 no 30 (kavēšanās no 1 līdz 365 dienām) (1 valsts nav sniegusi datus) || 15 no 31 (kavēšanās no 1 līdz 29 dienām) (2 valstis nav sniegušas datus) || 9 no 27 (kavēšanās no 1 līdz 35 dienām) (4 valstis nav sniegušas datus)

5.4.        Izplatīto datu pieejamība

Migrācijas dati (un metadati) attiecībā uz visām četrām jomām bez maksas ir pieejami Eurostat tīmekļa vietnes sadaļā “Population and Social Conditions”. Dati ir iekļauti publikācijās, piemēram, Eurostat gadagrāmatā[10], kā arī detalizētās publikācijās, kas veltītas konkrētiem ar migrāciju saistītiem jautājumiem[11]. Eurostat tīmekļa vietnes sadaļas “Statistics Explained” raksts Migration and migrant population statistics[12] pastāvīgi bijis viens no desmit visbiežāk aplūkotajiem rakstiem.

Savukārt savlaicīga un pilnīgāka datu iesniegšana saskaņā ar Regulu palīdzējusi Eurostat savlaicīgāk apstrādāt un izplatīt datus. Kopš Regulas īstenošanas ievērojami samazinājies laiks no datu saņemšanas birojā Eurostat līdz to validācijai un publicēšanai Eurostat publiski pieejamajā datubāzē. Piemēram, mēneša datus par patvēruma pieprasījumiem tagad parasti ir publicē četru vai pat mazāk dienu laikā.

Statistika tiek publicēta arī valstu līmenī.

5.5.        Salīdzināmība un saderība

5.5.1.     Definīcijas

Lai nodrošinātu sagatavotās statistikas salīdzināmību, Regula nosaka saskaņotas definīcijas, kas piemērojamas datiem, kuras iesniedz Komisijai (Eurostat). Šo definīciju pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumi par statistiku, kā arī spēkā esošie Eiropas tiesību akti par patvērumu, uzturēšanās atļaujām un robežkontroli pie ārējām robežām.

Attiecībā uz datiem, ko iesniedz par pirmo Regulas piemērošanas gadu (dati par 2008. gadu), Regulā valsts iestādēm atļauts piemērot valstī spēkā esošās definīcijas. Tādējādi valstu iestādēm tika dots papildu laiks izdarīt vajadzīgās izmaiņas procedūrās, lai panāktu atbilstību saskaņotajām definīcijām.

Tā kā valstu iestādes ir izdarījušas izmaiņas statistikas definīcijās, tad dati par dažādiem gadiem īslaicīgi nebija salīdzināmi, tādēļ statistikas laikrindās ir pārtraukumi. Tomēr vidējā līdz ilgā laikā ar fiksētām saskaņotām definīcijām salīdzināmība tiks ievērojami uzlabota.

Piemērot saskaņotās definīcijas un pielāgot datus no valstu avotiem, lai nodrošinātu atbilstību minētajām definīcijām, var būt sarežģīti. Bieži vien valstu definīcijas atbilst administratīvajai praksei un noteikumiem.

Vislielākās definēšanas grūtības bijušas attiecībā uz migrācijas plūsmām un iedzīvotāju skaita statistiku, uz kurām attiecas Regulas 3. pants. Attiecībā uz šiem datiem ir lielākās atšķirības starp valstu sistēmām saistībā ar izmantotajiem datu avotiem. Dažām valstīm bija grūti pat noteikt piemērotus datu avotus. Septiņas valstis nespēja izmantot 12 mēnešu laika kritērijus, lai definētu imigrācijas/emigrācijas plūsmas, piemēram, tāpēc ka valstu migrācijas (pretstatā apmeklējumam) statistikas definīcija bija balstīta uz triju mēnešu kritērijiem (migrantam vajadzīga uzturēšanās atļauja ilgākam laikam nekā trim mēnešiem).

Attiecībā uz 5. un 7. pantu par imigrācijas tiesību aktu izpildi 11 valstis, iespējams, novirzījušās no standartdefinīcijas tajā ziņā, ka nespēja apstiprināt, ka statistikā ieskaitītas personas, nevis administratīvi lēmumi vai/un ka personas vienā un tajā pašā kategorijā pārskata gadā ieskaitītas tikai vienreiz.

5.5.2.     Datu avoti

Salīdzināmību starp valstīm kavē apstāklis, ka dalībvalstīs ievērojami atšķiras datu avoti, ko tās izmanto, lai sagatavotu statistiku gan par ES pilsoņu, gan trešo valstu valstspiederīgo migrāciju un uzturēšanos. Regulā ir paredzēta iespēja statistikas datus, ko dalībvalstis iesniedz, balstīt uz jebkuru piemērotu datu avotu atbilstīgi pieejamībai un praksei valstī. Statistika, kas apkopota saskaņā ar Regulu, tiek balstīta uz datiem no robežu un mājsaimniecību apsekojumiem, iedzīvotāju reģistriem un administratīviem dokumentiem, kas attiecas uz robežkontroli, patvēruma procedūrām un to atļauju piešķiršanu, kuras attiecas uz uzturēšanos dalībvalstu teritorijā.

Praksē šīs datu avotu atšķirības ietekmē vienīgi saskaņā ar Regulas 3. pantu iesniegto gada statistiku par migrācijas plūsmām un iedzīvotāju skaitu. Kā redzams 5. tabulā, statistika, ko sniedz saskaņā ar citiem Regulas pantiem, tiek balstīta uz administratīviem datu avotiem. Lielāka Eiropas Savienības imigrācijas un patvēruma sistēmu saskaņotība (piemēram kopējas Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanas rezultātā) ir palīdzējusi nodrošināt, lai šie administratīvie avoti un iegūtie statistikas dati būtu ļoti salīdzināmi.

Regulas 9. panta 1. punkts statistikas sagatavošanas procesā ļauj izmantot “zinātniski pamatotas un pienācīgi dokumentētas statistiskā novērtējuma metodes”. Šādu novērtēšanu var veikt tad, ja tieši iegūti dati nav pieejami vai, piemēram, ja dati no pieejamajiem valsts avotiem ir jāpielāgo, lai panāktu atbilstību nepieciešamajām definīcijām. Sagatavojot oficiālo migrācijas statistiku, vairākās valstīs jo īpaši tad, ja pārsvarā izmanto apsekojumu datu avotus, jau sen izmanto statistiskos novērtējumus. Minētā noteikuma mērķis ir nodrošināt, lai tad, ja valsts iestādes turpina izmantot novērtējumus, novērtēšanai izmantotās procedūras būtu pārredzamas un skaidri dokumentētas. Novērtējumus parasti izmanto tikai saskaņā ar Regulas 3. pantu savāktās statistikas sagatavošanai.

5. tabula. Pārskats par datu avotiem

3. pants Migrācija || 4. pants Patvērums || 5. un 7. pants Imigrācijas tiesību aktu izpilde || 6. pants Uzturēšanās atļaujas

Iedzīvotāju reģistrs; ārvalstnieku reģistrs/datubāze; uzturēšanās atļauju reģistrs/datubāze; darba atļauju reģistrs/datubāze; robežas apsekojums izlases veidā; tautas skaitīšana; mājsaimniecību apsekojums izlases veidā; novērtējuma metode; cits || Administratīvie avoti || Administratīvie avoti || Administratīvie avoti

5.5.3.     Saderība

Ja datus iespējams salīdzināt, rezultāti liecina par augstu saderības līmeni ar datiem, kas savākti un publicēti citos pasākumos un ko savākušas citas iestādes. Atšķirības starp datiem, ko iesniedz birojam Eurostat, un statistiku, ko publicējušas valsts iestādes, var pamatot ar definīciju atšķirībām, piemēram, dalībvalstis valsts līmenī publicētajai statistikai izvēlējušās saglabāt līdzšinējās definīcijas. Saskaņā ar Regulas 3. pantu savāktā statistika par pastāvīgo iedzīvotāju skaitu ir saderīga ar iedzīvotāju skaita statistiku, ko Eurostat savācis atsevišķi kā demogrāfijas statistiku. Lai gan ir specifiskas atšķirības definīcijās, patvēruma statistikā (4. pants) dati lielākoties sakrīt ar salīdzināmajiem datiem, ko publicējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos Statistikas nodaļa.

5.6.        Nākamie pasākumi kvalitātes uzlabošanai

Papildus datiem, kas iesniedzami saskaņā ar Regulu, dalībvalstīm jāsniedz detalizēti metadati, līdzās citiem aspektiem izskaidrojot datu avotus un procedūras, izmantotos datu novērtēšanas vai modelēšanas procesus un to iespējamo ietekmi uz atbilstību Regulas definīcijām. Dalībvalstis ir labi izpildījušas prasību sniegt detalizētus metadatus.

Regulas 10. panta 2. punkts ļauj pieņemt Komisijas īstenošanas regulu par precizitātes noteikumiem un kvalitātes standartiem. Tomēr, ņemot vērā, ka joprojām tiek pilnveidotas metodes, ko dalībvalstis izmanto, lai sagatavotu statistiku, uz kuru attiecas Regula, un ka vēl aizvien uzlabojas kvalitāte un precizitāte, šajā posmā Komisijai būtu pāragri izstrādāt īstenošanas regulas priekšlikumu. Tādēļ Komisija plāno turpināt darbu pēc neoficiālas vienošanās principa, piemērojot konkrētus saskaņotus standartus un pārbaudes, kas izmantojamas 2013.–2015. gada periodā, lai novērtētu, vai datiem ir publikācijai pietiekama kvalitāte. Šī pieeja ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka plānotā īstenošanas regula būtu reālistiska un to būtu iespējams piemērot, un tā nodrošinātu iespējami augstāko kvalitātes standartu piemērošanu. Nākamajā 2015. gada augustā iesniedzamajā ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par regulas piemērošanu būs ieteikumi, kādam vajadzētu būt tās īstenošanas regulas saturam un darbības jomai, kura attieksies uz kvalitātes un precizitātes standartiem. Dalībvalstu ziņojumos par iesniegto datu kvalitāti (atbilstīgi 12. panta 3. punktam Regulā par Eiropas statistiku (Regulas (EK) 223/2009)) tiks sniegta papildu informācija, kas noderēs īstenošanas regulas izstrādē.

Komisija ir izveidojusi darba grupu, kurā ietilpst migrācijas statistikas eksperti no sešiem valstu statistikas birojiem un kura palīdzēs sagatavot konkrētus kvalitātes standartus, kas piemērojami datiem no dažādiem datu krājumiem, uz kuriem attiecas Regula.

6.           Migrācijas statistikas izmaksas un slogs

Statistikas veidi, kas iesniedzami saskaņā ar Regulu, ir vajadzīgi arī pašām valstīm, piemēram, nacionālo sistēmu pārvaldībai, patvēruma pieprasījumu apstrādei vai robežkontroles politikas uzraudzībai. Gandrīz visos gadījumos dati, ko izmanto statistikas sagatavošanai, ir balstīti uz esošajām administratīvajām un statistikas sistēmām. Tāpēc slogs, ko Regula uzliek valsts iestādēm, ir saistīts ar vajadzību sagatavot īpašu sadalījumu vai tabulas, ko citādi nevarētu sagatavot, un ar vajadzību piemērot saskaņotas statistikas definīcijas un jēdzienus. Tādēļ dažām valstu iestādēm radās vienreizējas izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamajiem metožu, procedūru un sistēmu pielāgojumiem.

Papildu sloga apmērs dalībvalstīm atšķīrās atkarībā no tā, cik līdzīgas bija līdzšinējās migrācijas statistikas nacionālās sistēmas un Regulas prasības. Tomēr šķiet, ka vairākumā dalībvalstu un lielākajai daļai statistikas, uz kuru attiecas Regula, papildu izmaksas un slogs bijis relatīvi neliels un samērīgs ar ieguvumiem gan ES, gan valsts līmenī, proti, pilnīgāka un saskaņotāka migrācijas statistika.

7.           Atbilstības uzraudzība

Regulas īstenošanas rezultāts ir pilnīgāka un saskaņotāka Eiropas statistika par migrāciju un starptautisko aizsardzību. Tomēr, neskatoties uz šiem uzlabojumiem, darbs ir jāturpina attiecībā uz daļu savāktās statistikas un dažās dalībvalstīs. Regula attiecas uz četriem galvenajiem datu krājumiem, no kuriem katrs ir saistīts ar īpašām metodiskām grūtībām. Diskusijas ar valstu datu sniedzējiem Regulas izstrādes laikā liecināja, ka īstenošanas procesā būtu vajadzīgi atkārtojumi, kas vairāku gadu gaitā nodrošinātu pastāvīgus uzlabojumus. Tomēr ir jāturpina centieni nodrošināt, lai īstenošana tiktu pilnībā pabeigta un neatrisinātās problēmas, kas saistītas ar neatbilstību Regulai, tiktu pārvarētas.

8.           Secinājumi

Regulas (EK) Nr. 862/2007 piemērošana ļāvusi ievērojami uzlabot Eiropas statistiku par migrāciju un starptautisko aizsardzību. Tagad dati, ko valstu iestādes iesniedz Komisijai, ir pilnīgāki un lielākoties balstīti uz salīdzināmām statistikas definīcijām. Attiecīgi šo statistiku aizvien vairāk izmanto Eiropas un valstu līmeņa oficiālās iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji.

Ņemot vērā saskaņā ar Regulu vāktās statistikas daudzveidību un statistikas tematu konceptuālo un metodisko sarežģītību, bija gaidāms, ka īstenošanas process būs laikietilpīgs un radīs vairākas problēmas. Daudzas Regulas īstenošanas sākumā konstatētās problēmas ir atrisinātas. Tomēr dažu dalībvalstu sniegtajiem datiem aizvien ir raksturīgi ievērojami trūkumi; lielākoties tie saistīti ar konkrētu svarīgu statistikas datu nepieejamību, dažu jomu datu savlaicīgu iesniegšanu un nepareizu saskaņoto statistikas definīciju piemērošanu.

Datiem, kas iesniedzami saskaņā ar Regulu, būtu jāatspoguļo augošās lietotāju vajadzības, tomēr atbilstīgi datu sniedzēju iespējām. Tādēļ nākotnē varētu būt nepieciešams grozīt Regulu, lai pievienotu jaunas datu kategorijas vai konkrētus sadalījumus un/vai atteiktos no prasībām pēc datiem, tiklīdz tie kļūst mazāk noderīgi.

Lai atrisinātu problēmas, kas vēl saistītas ar šo statistiku, vajadzīgi atkārtoti un saskaņoti pūliņi. Tas prasīs pastāvīgu saziņu un sadarbību starp attiecīgajā valstu iestādēm un Komisiju.

[1]               OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.

[2]               Komisijas 2010. gada 15. marta Regula (ES) Nr. 216/2010, ar ko attiecībā uz uzturēšanās atļauju izsniegšanas iemeslu kategoriju definīcijām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību (OV L 66, 16.3.2010., 1. lpp.)

[3]               Komisijas 2010. gada 23. aprīļa Regula (ES) Nr. 351/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību saistībā ar dzimšanas valsts grupu, iepriekšējās parastās dzīvesvietas valsts grupu, nākamās parastās dzīvesvietas valsts grupu un pilsonības grupu kategoriju definīcijām. (OV L 104, 24.4.2010., 37. lpp.).

[4]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: Gada ziņojums par imigrāciju un patvērumu (COM(2011) 291 galīgā redakcija)

                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0291:FIN:LV:PDF

[5]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Paziņojums par migrāciju (COM(2011) 248 galīgā redakcija)

                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0248:FIN:LV:PDF.

[6]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Paziņojums par stiprinātu ES iekšējo solidaritāti patvēruma jomā (COM(2011) 835 galīgā redakcija)

                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0835:FIN:LV:PDF

[7]               Commission Staff Working Paper: Demography Report 2010 - Older, more numerous and diverse Europeans

                http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KE-ET-10-001

[8]               Migrants in Europe: a statistical portrait of the first and second generation

                http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KS-31-10-539

[9]               Padomes 2008. gada 14. maija Lēmums 2008/381/EK, ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu (OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.).

[10]             http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KS-CD-11-001

[11]             Piemēram, sk. tādas Eurosta Statistics in Focus publikācijas kā Asylum applicants and first instance decisions on asylum applications: second quarter 2011, Issue number 11/2012 http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KS-SF-12-011 vai Immigration to EU Member States down by 6 % and emigration up by 13 % in 2008 - Issue number 1/2011

[12]             http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/Migration_and_migrant_population_statistics