PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Jordānijas ekonomiku kopš 2011. gada sākuma ir ievērojami ietekmējuši notikumi, kas norisinājušies valstī saistībā ar Arābu pavasari, kā arī vēl aizvien nenorimušie reģionālie nemieri, jo īpaši kaimiņvalstīs Ēģiptē un Sīrijā. Apvienojumā ar nelabvēlīgāku ekonomisko situāciju pasaulē Jordānijas politiskās pārejas process ir izpaudies spēcīgā ārējo ieņēmumu kritumā un radījis spiedienu uz publiskā sektora finansēm. Mazāki ieņēmumi no tūrisma un niecīgākas ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) plūsmas, augstākas starptautiskās energoresursu cenas un atkārtotie Ēģiptes dabasgāzes piegādes pārtraukumi, kuru rezultātā Jordānija bija spiesta aizstāt no Ēģiptes importēto gāzi ar dārgāku degvielu elektroenerģijas ražošanai, bremzēja izaugsmi un ievērojami pasliktināja maksājumu bilanci un fiskālo situāciju. Jordāniju ir arī skārusi Sīrijas krīzes saasināšanās, jo īpaši bēgļu pieplūduma un ar to saistīto fiskālo seku rezultātā. Kaut arī Jordānija līdz šim ir spējusi saglabāt makroekonomisko stabilitāti (tostarp pateicoties lielām pūlēm fiskālās konsolidācijas jomā un finansiālajam atbalstam, ko piešķīruši līdzekļu devēji no ārvalstīm), tomēr attiecībā uz maksājumu bilanci un finansējumu pastāv nepieciešamība pēc ievērojamiem finanšu resursiem.

Saistībā ar spiedienu, kura rezultātā 2012. gada pirmajā pusē strauji samazinājās starptautiskās rezerves, Jordānijas iestādes ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) noslēdza rezerves vienošanos (SBA) 2 miljardu ASV dolāru apmērā (kvota: 800 %) ar 36 mēnešu termiņu; šī vienošanās tika apstiprināta 2012. gada augustā.

Ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos, Jordānijas valdība 2012. gada decembrī lūdza Eiropas Savienībai makrofinansiālo palīdzību (MFP) 200 miljonu euro apmērā. Komisija gatavojas iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par Jordānijas Hāšimītu Karalistei paredzēto makrofinansiālo palīdzību maksimāli 180 miljonu euro apmērā vidēja termiņa aizdevuma veidā. Ierosinātais juridiskais pamats ir LESD 212. pants.

ES MFP palīdzētu segt Jordānijas saistībā ar SVF programmu atlikušās ārējā finansējuma vajadzības 2013. un 2014. gadā. MFP palīdzētu Jordānijai pārvarēt Arābu pavasara izraisītās ilgstošās ekonomiskās sekas un ārējos satricinājumus savā enerģētikas nozarē. Makrofinansiālā palīdzība mazinātu maksājumu bilances un fiskālo īstermiņa nelīdzsvarotību, vienlaikus atbalstot ar SVF un Pasaules Banku saskaņotās korekciju un reformu programmas, kā arī reformas, par kurām gūta vienošanās atbilstoši ES budžeta atbalsta pasākumiem (tostarp „Labas pārvaldības un attīstības līguma” ietvaros īstenojamais pasākums 40 miljonu euro apmērā, kuru finansē no SPRING programmas „Atbalsts partnerībai, reformām un iekļaujošai izaugsmei” (Support for Partnership Reform and Inclusive Growth) līdzekļiem).

Ar ierosināto palīdzību tiktu veicināti politikas pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot publiskā sektora finanšu pārvaldību un nodokļu reformu, vienlaikus nostiprinot sociālā nodrošinājuma tīklu (tostarp padarot mērķtiecīgāku naudas pārskaitījumu sistēmu, ko ieviesa pagājušā gada novembrī, lai piešķirtu mājsaimniecībām kompensāciju par enerģijas subsīdiju sistēmas reformu); tiktu veicināti arī pasākumi, lai uzlabotu tiesisko regulējumu un ieguldījumu vidi, kā arī reformas, kuru mērķis ir samazināt bezdarba līmeni un veicināt dalību darba tirgū, jo īpaši sieviešu vidū.

Ierosinātā makrofinansiālā palīdzība atbilst politiskajiem un finansiālajiem solījumiem, kurus Eiropas Savienība izteica Jordānijas iestādēm ES un Jordānijas darba grupas sanāksmē 2012. gada februārī. Tā atbilst arī G8 Dovilas augstākā līmeņa sanāksmē ierosinātās jaunās partnerības Vidusjūras dienvidu reģionam mērķiem un jaunās Eiropas kaimiņattiecību politikas ievirzēm. Tādā pašā veidā šī makrofinansiālā palīdzība būtu signāls citām reģiona valstīm, ka ES ir gatava ekonomisko grūtību brīžos atbalstīt tādas valstis kā Jordānija, kas uzsāk politiskas reformas.

Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka ir ievēroti politiskie un ekonomiskie priekšnosacījumi MFP darbībai atbilstoši ierosinātajai summai un veidam.

· Vispārīgais konteksts

Kopš 2011. gada Jordānijas ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies sakarā ar reģionāliem un politiskiem satricinājumiem, kas saistīti ar Arābu pavasari, un nelabvēlīgāku ekonomisko situāciju reģionā un pasaulē. Šie apstākļi negatīvi ietekmēja divus no svarīgākajiem ekonomikas izaugsmes ārējiem dzinējspēkiem, proti, ienākumus no tūrisma un ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI). Turklāt biežie gāzes piegādes pārtraukumi no Ēģiptes spieda valdību aizstāt gāzi ar dārgāku importēto naftu, kā rezultātā ievērojami palielinājās izmaksas par importu[1]. Šie negatīvie ārējie satricinājumi veicināja lielas fiskālās un ārējās nelīdzsvarotības rašanos.

Pēc spēcīgas ekonomikas izaugsmes 2000.–2009. gadā, kad, daļēji atspoguļojot labvēlīgos ārējos apstākļus, izaugsme vidēji sasniedza 6,5 %, 2011. gadā IKP izaugsme strauji kritās – līdz 2,6 %. Pēc tūrisma radīto ieņēmumu atjaunošanās IKP izaugsme 2012. gada pirmajā pusē nedaudz palielinājās, proti, par 2,9 %, neraugoties uz vājiem darbības rādītājiem kalnrūpniecības un būvniecības nozarēs. Tiek prognozēts, ka 2013. gadā IKP izaugsmi veicinās lielāki ārvalstu tiešie ieguldījumi enerģētikas un banku nozarē, tomēr tā paliks samērā neliela (apmēram 3 %).

Patēriņa preču inflācija 2012. gadā palielinājās nedaudz, sasniedzot vidēji 4,8 % salīdzinājumā ar 4,5 % 2011. gadā, jo degvielas un elektroenerģijas iekšzemes tarifu paaugstinājumu ietekmi daļēji kompensēja vājāks iekšzemes pieprasījums. Prognozējams, ka inflācija 2013. gadā palielināsies vidēji līdz 6,1 %, kam par iemeslu daļēji ir paredzamās enerģijas cenu korekcijas. Kopš 2011. gada vidus monetārā politika ir padarīta stingrāka, lai saglabātu Jordānijas dināros (JOD) denominēto aktīvu pievilcību. Pašreizējā valūtas maiņas kursa politika (piesaiste ASV dolāram) ir palīdzējusi noturēt inflācijas prognozes zemā līmenī.

Iepriekš minēto satricinājumu dēļ kopš 2011. gada sākuma ir ievērojami pasliktinājusies ārējā pozīcija. Tekošā konta deficīts (ieskaitot dotācijas) 2011. gadā sasniedza 12 % no IKP (19 % no IKP, neskaitot dotācijas), tādējādi palielinoties salīdzinājumā ar atbilstošo rādītāju 2010. gadā, proti, 7,1 % no IKP (11,3 % no IKP, neskaitot dotācijas); pieauguma iemesls daļēji ir importa izmaksu palielinājums par 16,6 %. Neraugoties uz tūrisma radīto ieņēmumu pieaugumu par 15,3 % (tas galvenokārt attiecināms uz tūristu plūsmām no arābu valstīm) un to, ka naudas pārvedumi no ārvalstīm palielinājās par 3,5 %, tekošā konta deficīts līdz 2012. gada beigām ir palielinājies vēl vairāk, proti, līdz 17 % no IKP (20,6 % no IKP, neskaitot dotācijas). Tomēr tiek prognozēts, ka tekošā konta deficīts (neskaitot dotācijas) 2013. gadā samazināsies līdz 12,1 %, ņemot vērā spēcīgāku eksporta izaugsmi un pakāpenisku Ēģiptes gāzes piegādes normalizēšanos. Ārvalstu tiešo ieguldījumu samazinājums 2011. un 2012. gadā vēl vairāk pasliktināja ārējo pozīciju. Finansējuma vajadzības 2011. un 2012. gadā lielākoties tika segtas, izmantojot ārvalstu (jo īpaši Persijas līča sadarbības padomes (GCC) valstu un Bretonvudsas sistēmas iestāžu) palīdzību un mobilizējot starptautiskās rezerves, kas 2011. gadā samazinājās par 14 % (līdz 10,7 miljardiem ASV dolāru) un 2012. gadā saruka vēl krasāk, gada beigās sasniedzot 5,2 miljardus ASV dolāru (tas ir nedaudz vairāk par 3 mēnešu importa rēķinu).

Publiskā sektora finanses izjuta spiedienu, kura iemesls bija 2011. gadā pieņemtie pasākumu kopumi sociālo izdevumu jomā, importa enerģijas cenu pieauguma ietekme uz budžetu un ekonomikas lejupslīde. Budžeta deficīts (neskaitot dotācijas) palielinājās no 7,7 % 2010. gadā līdz 11,7 % no IKP 2011. gadā, savukārt valsts parāds līdz 2011. gada beigām bija palielinājies līdz 70,7 % no IKP (salīdzinājumā ar 67,1 % no IKP 2010. gada beigās). Kaut arī februārī pieņemtajā 2012. gada budžetā bija paredzēta būtiska fiskālā korekcija salīdzinājumā ar 2011. gadu, gada vidū kļuva skaidrs, ka tā vairs nebūs iespējama, ņemot vērā degvielas subsīdijas, kas bija daudz lielākas nekā prognozēts, lielākus izdevumus par algām civildienesta reformas rezultātā, lielākus izdevumus pensijām un veselības aprūpei, kā arī Sīrijas bēgļu izmitināšanai un medicīniskajai palīdzībai paredzētos izdevumus[2]. Lai uzlabotu parādu atmaksājamību un nodrošinātos pret iespējamiem ārējo plūsmu iztrūkumiem, valdība 2012. gada maijā nolēma veikt papildu fiskālos pasākumus 3,4 % apmērā no IKP. Šo pasākumu mērķis bija samazināt kopējo deficīta apmēru 2012. gadā par aptuveni 1,5 procentu punktiem no IKP (līdz 10,7 % no IKP, neskaitot dotācijas).

Izdevumu jomā fiskālās konsolidācijas pasākumi (tie atbilst 2,9 % no IKP) ietvēra subsīdiju atcelšanu benzīnam ar oktānskaitli 95, aviācijas degvielai un smagajai degvieleļļai, subsīdijas samazināšanu benzīnam ar oktānskaitli 90 par 13 %, dīzeļdegvielas cenas paaugstināšanu par 6 %, kā arī kapitāla izdevumu un kārtējo izdevumu samazināšanu. Ieņēmumu jomā konsolidācijas pasākumi sasniedza 0,4 % no IKP un cita starpā ietvēra tirdzniecības nodokļa ieviešanu mobilajiem tālruņiem un gaisa kondicionētājiem, nodokļu paaugstināšanu automašīnām, lidmašīnas biļetēm, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, kā arī konkrētu nodokļu atbrīvojumu atcelšanu.

2012. gada septembra sākumā valdība nolēma ieviest 6 % nodokli dīzeļdegvielai un atcelt subsīdijas benzīnam ar oktānskaitli 90. Tomēr šo lēmumu, kas ir strukturāls kritērijs, kurš noteikts SVF programmā, sākotnēji apturēja karalis. Benzīna ar oktānskaitli 90 tirgus liberalizācija galīgi norisinājās novembra vidū (kopā ar subsīdiju atcelšanu dīzeļdegvielai, petrolejai un gāzes cenām mājsaimniecības lietotājiem); šī liberalizācija pilnībā atbilst SVF programmā noteiktajam cenu korekcijas strukturālajam kritērijam. Kaut arī šie pasākumi izraisīja novembra vidū ievērojamus sociālos protestus, valdība saglabāja degvielas cenu korekcijas.

Kā uzsvērts kopīgajā dialogā par ekonomikas reformām, kuru Komisija pagājušā gada oktobrī risināja ar Jordānijas iestādēm, Jordānija ir guvusi nozīmīgus panākumus vairākās svarīgās reformu jomās. Tie ietver energoresursu cenu korekciju, plānus energoapgādes dažādošanai, pasākumus, kuru mērķis ir palielināt sieviešu dalību darba tirgū, shēmas, ar kurām atbalsta MVU pieeju finansējumam, kā arī tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanu parlamentā par ienākumu nodokļiem, publiskā un privātā sektora partnerībām un sociālā nodrošinājuma reformu. Tomēr vēl jārisina būtiskas problēmas strukturālo reformu saistībā. Turklāt daudzi tiesību aktu priekšlikumi ,,iesprūst” parlamentā, un to pieņemšanu vēl vairāk aizkavēja parlamenta atlaišana un parlamenta vēlēšanu organizēšana 2013. gada janvāra beigās.

Kā jau minēts, SVF valde 2012. gada 3. augustā apstiprināja Jordānijai rezerves vienošanos (SBA) 2 miljardu ASV dolāru apmērā (kvota: 800 %) ar 36 mēnešu termiņu. Saskaņā ar programmu ir paredzēti salīdzinoši lieli maksājumi sākuma posmā, piešķirot 300 % no kvotas (no kopā 800 %) ar pirmajiem diviem maksājumiem (otrais maksājums piešķirams pēc tam, kad ir pabeigta pirmā programmas pārskatīšana). Programma ietver pasākumu kopumu, kura mērķis ir veicināt izaugsmi, vienlaikus samazinot neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem, ko jo īpaši panāk, reformējot enerģijas subsīdiju sistēmu, nodrošinot, ka uzņēmums NEPCO atkal spēj segt savas izmaksas, un sekmējot energoapgādes dažādošanu. Programmā arī paredzēts konsolidēt fiskālo nozari, efektīvi racionalizējot nodokļu sistēmu, uzlabojot nodokļu administrāciju un samazinot izdevumus. 2013. gadā ir plānoti turpmāki nozīmīgi fiskālās korekcijas pasākumi, tostarp dīzeļdegvielas un petrolejas cenu paaugstināšana, nodokļu atbrīvojumu samazināšana un, iespējams, akcīzes nodokļa paaugstināšana; šo pasākumu mērķis ir samazināt fiskālo deficītu minētajā gadā līdz 9,3 % no IKP (5,5 %, ieskaitot dotācijas).

Balstoties uz jaunākajām pieejamām SVF prognozēm, tiek lēsts, ka ārējā finansējuma iztrūkums SVF programmas periodā (2013.–2015. gadā) būs 5,9 miljardi ASV dolāru, kas galvenokārt atspoguļo ievērojamu (kaut arī laika gaitā sarūkošu) tekošā konta deficītu un nepieciešamību atjaunot oficiālās ārvalstu valūtas rezerves. Tā kā rezerves 2012. gada beigās jau bija sasniegušas kritiski zemu līmeni (kā jau minēts, nedaudz vairāk par minimālo robežvērtību 3 mēnešu importa rēķina līmenī) un tā kā Jordānijas maksājumu bilance joprojām ir ļoti neaizsargāta pret ārējiem satricinājumiem (proti, turpmākiem gāzes piegādes pārtraukumiem no Ēģiptes un politisko attīstību reģionā), SVF programmas mērķis ir ievērojami atjaunot oficiālās rezerves. Pēc to maksājumu atskaitīšanas, kas paredzēti saskaņā ar SBA un Pasaules Bankas attīstības politikas aizdevumu (DPL), Jordānijas atlikušais ārējā finansējuma iztrūkums šajos trīs gados ir 4,1 miljards ASV dolāru, kas jāsedz citiem līdzekļu devējiem (GCC valstīm, ASV, ES, Francijai un Japānai). Ierosinātā ES makrofinansiālā palīdzība atbilstu aptuveni 4,4 % no atlikušā ārējā finansējuma iztrūkuma.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Nav

· Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Atzīstot Jordānijas stabilizējošo lomu reģionā un Jordānijas savstarpējās ekonomiskās un finansiālās saiknes, Eiropas Savienība jau ilgi ir ieinteresēta ciešās attiecībās ar šo valsti. ES un Jordānijas līgumisko attiecību satvars ir 2002. gada maija asociācijas nolīgums, ar kuru liberalizē tirdzniecību starp abām pusēm un kurā ir paredzēts stiprināt divpusējo politisko dialogu un ekonomisko sadarbību. Divpusējās attiecības tika vēl vairāk pastiprinātas ES Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvaros, tostarp 2005. gadā pieņemot piecu gadu EKP rīcības plānu, ko 2010. gadā aizstāja ar jaunu rīcības plānu pieciem gadiem, kurā ir noteikti svarīgākie reformu pasākumi gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā un kurš veicina Jordānijas regulatīvo konverģenci ar Eiropas Savienību. Turklāt Jordānija ir pirmā Vidusjūras reģiona partnervalsts, ar kuru Eiropas Savienība ir pabeigusi tehniskās sarunas, rezultātā piešķirot „īpašo statusu”. Jordānija ir arī Savienības Vidusjūrai locekle. Būtiskas ir arī ekonomiskās saiknes ar Eiropas Savienību. 2011. gadā Eiropas Savienība bija Jordānijas lielākais importa avots (20,1 %), lai gan Jordānijas eksporta galamērķu vidū tā ieņēma tikai septīto vietu. Turklāt, kā jau minēts, Eiropas Savienība Jordānijai ir piedāvājusi risināt sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA), lai sekmētu Jordānijas integrāciju ES vienotajā tirgū.

Kopumā jāatzīmē, ka, kaut arī Jordānijas virzība uz pilnvērtīgu demokrātiju nenotiek bez grūtībām un saglabājas ievērojamas neskaidrības, tomēr valsts ir spērusi nozīmīgus soļus ceļā uz politiskām un ekonomiskām reformām, un pastāv arī spēcīgs ES un Jordānijas divpusējo attiecību satvars.

Kopš Arābu pavasara sākuma Eiropas Savienība vairākkārt ir apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Jordāniju tās ekonomisko un politisko reformu procesā. ES apņemšanās atbalstīt Jordānijas politiskās un ekonomiskās reformas bija galvenais vēstījums pirmajā ES un Jordānijas darba grupas sanāksmē, kas notika Ammānā 2012. gada februārī.

MFP priekšlikums saskan ar ES apņemšanos atbalstīt Jordānijas ekonomiskās un politiskās pārejas procesu. Priekšlikums atbilst arī MFP pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes 2002. gada secinājumos par MFP un tiem pievienotajā Padomes priekšsēdētāja vēstulē Komisijas priekšsēdētājam. Kā sīkāk izskaidrots Komisijas priekšlikumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā, priekšlikums jo īpaši atbilst šādiem principiem: ārkārtas raksturs, politiski priekšnosacījumi, komplementaritāte, nosacītība un finanšu disciplīna.

Komisija MFP darbības laikā turpinās uzraudzīt un novērtēt šo kritēriju izpildi, tostarp ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu novērtējot politiskos priekšnosacījumus.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Makrofinansiālā palīdzība tiek sniegta kā Jordānijas ekonomikas stabilizācijas un atveseļošanas programmas starptautiskā atbalsta būtiska daļa. Sagatavojot šo priekšlikumu par MFP, Komisijas dienesti ir apspriedušies ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku, kas jau uzsākuši plašas finansējuma programmas. Pirms Komisija iesniedza priekšlikumu par MFP, tā apspriedās ar ES dalībvalstīm Ekonomikas un finanšu komitejā. Komisija ir arī regulāri sazinājusies ar Jordānijas iestādēm.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību sagatavos operatīvo novērtējumu, pārbaudot Jordānijas publiskā sektora finanšu aprites un administratīvo procedūru kvalitāti un ticamību.

· Ietekmes novērtējums

MFP un tai pievienotā ekonomisko korekciju un reformu programma palīdzēs apmierināt Jordānijas īstermiņa finansējuma vajadzības, vienlaicīgi atbalstot politikas pasākumus, kas vērsti uz maksājumu bilances stiprināšanu vidējā termiņā un fiskālo stabilitāti, ilgtspējīgas izaugsmes palielināšanu, kā saskaņots ar SVF. Tas ievērojami palīdzēs uzlabot publiskā sektora finanšu pārvaldības efektivitāti un pārredzamību, veicināt fiskālās reformas, lai palielinātu iekasēto nodokļu apmēru un uzlabotu nodokļu sistēmas progresivitāti, atbalstīt pašreizējos centienus nostiprināt sociālā nodrošinājuma tīklu, veicināt daba tirgus reformas (lai samazinātu bezdarba līmeni un paaugstinātu dalību darba tirgū, jo īpaši sieviešu vidū) un atvieglināt tādu pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu tirdzniecības un ieguldījumu jomā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Eiropas Savienība Jordānijai piešķir makrofinansiālo palīdzību vidēja termiņa aizdevuma veidā, tās kopējam maksimālajam apmēram sasniedzot 180 miljonus euro. Šī palīdzība sekmēs to, ka 2013. un 2014. gadā tiek segtas Jordānijas atlikušās ārējā finansējuma vajadzības, ko noteikusi Komisija, balstoties uz SVF aplēsēm.

Palīdzību plānots izmaksāt divās daļās un atļaut veikt maksājumus pirms paredzētā termiņa, ņemot vērā finansējuma vajadzību steidzamību. Palīdzības pirmās daļas izmaksa ir gaidāma 2013. gada otrajā pusē. Palīdzības otrā daļa, kas atkarīga no vairākiem politikas pasākumiem, varētu tikt izmaksāta 2014. gada pirmajā pusē. Palīdzību pārvaldīs Komisija. Tiek piemēroti īpaši noteikumi par krāpšanas un citu nelikumību novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu.

Kā vienmēr saistībā ar MFP instrumentu izmaksa būtu atkarīga no pozitīva vērtējuma par to, kā ieviesta programma saskaņā ar SVF finanšu vienošanos (SBA). Turklāt Komisija un Jordānijas iestādes saprašanās memorandā vienotos par konkrētiem strukturālās reformas pasākumiem. Komisija pievērsīsies strukturālajām reformām, kuru mērķis ir uzlabot vispārējo makroekonomisko pārvaldību un ilgtspējīgas izaugsmes nosacījumus (piemēram, pievēršoties publiskā sektora finanšu pārvaldības pārredzamībai un efektivitātei, fiskālajām reformām, reformām sociālā nodrošinājuma tīkla nostiprināšanai, darba tirgus reformām un reformām, kuru mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu tirdzniecības un ieguldījumu jomā).

Lēmums izmaksāt visu MFP aizdevumu veidā ir pamatots, ņemot vērā Jordānijas attīstības līmeni (mērot ienākumus uz vienu iedzīvotāju) un parāda rādītājus. Šis lēmums atbilst arī Pasaules Bankas un SVF attieksmei pret Jordāniju. Jordānija nav tiesīga saņemt koncesiju finansējumu nedz no Starptautiskās attīstības asociācijas (IDA), nedz no SVF Ieguldījumu fonda nabadzības mazināšanai un izaugsmei.

· Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 212. pants.

· Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir ES dalītā kompetencē. Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekamā mērā sasniegt mērķi atjaunot īstermiņa makroekonomisko stabilitāti Jordānijā un tāpēc to labāk spēj izdarīt Eiropas Savienība. Galvenie iemesli tam ir budžeta ierobežojumi valstu līmenī un vajadzība koordinēt līdzekļu devēju darbību, lai maksimāli palielinātu palīdzības apmēru un efektivitāti.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam: tas atbilst īstermiņa makroekonomiskās stabilitātes sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.

Pamatojoties uz SVF aplēsēm SBA vienošanās kontekstā, Komisija ir noteikusi, ka palīdzības apmērs atbilst 4,4 % no finansējuma iztrūkuma 2013.–2015. gada laikposmā. Tas ir saskaņā ar standarta noteikumiem par sloga sadali MFP darbību ietvaros. To uzskata par atbilstīgu sloga sadali Eiropas Savienībai, ņemot vērā palīdzību, ko Jordānijai apsolījuši citi divpusējie un daudzpusējie līdzekļu devēji un kreditori.

· Juridisko instrumentu izvēle

Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo situācijā, kad nav pamatregulas par makrofinansiālās palīdzības instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes ad hoc lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 212. pantu, ir vienīgais pieejamais juridiskais instruments šīs palīdzības piešķiršanai.

Projektu finansēšana vai tehniskā palīdzība nebūtu piemērota vai pietiekama, lai sasniegtu šos makroekonomiskos mērķus. Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība būs atvieglot ārējā finansējuma iegūšanu, kā arī palīdzēt izveidot stabilu makroekonomisko vidi, tostarp veicinot maksājumu bilances un budžeta ilgtspēju un pienācīgus pamatnosacījumus strukturālajām reformām. Palīdzot izveidot pienācīgu vispārējo makroekonomikas un struktūrpolitikas satvaru, MFP var palielināt to pasākumu efektivitāti, kuri Jordānijā finansēti ar citiem, specifiskākiem ES finanšu instrumentiem.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Plānotā palīdzība tiktu piešķirta aizdevuma veidā un būtu jāfinansē ar aizņēmuma operācijas palīdzību, kuru Komisija veiks ES vārdā. Palīdzības budžeta izmaksas atbildīs to summu iemaksai (ar kvotu 9 % apmērā), kuras no budžeta pozīcijas 01 04 01 14 (,,Garantiju fonda finansējums”) tiek piešķirtas garantiju fondam ES ārējiem aizdevumiem. Pieņemot, ka 2013. gadā tiks izmaksāta aizdevuma pirmā daļa 100 miljonu euro apmērā un 2014. gadā tiks izmaksāta aizdevuma otrā daļa 80 miljonu euro apmērā, saskaņā ar noteikumiem par garantiju fonda mehānismu iemaksa tiks veikta 2015. un 2016. gada budžetos.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

· Pārbaudes, pārskatīšanas un turpināmības klauzula

Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula. Ierosinātā MFP būs pieejama divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc saprašanās memoranda stāšanās spēkā.

2013/0128 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[3],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[4],

tā kā:

(1)       Eiropas Savienības (,,Savienība”) un Jordānijas Hāšimītu Karalistes (,,Jordānija”) attiecības attīstās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvarā. 2002. gada maijā stājās spēkā asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordāniju, no otras puses. Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās EKP rīcības plānu ietvaros; jaunākais no šiem plāniem aptver 2010.–2015. gada laikposmu. 2010. gadā Savienība piešķīra Jordānijai „īpaša statusa” partnerību, aptverot plašākas jomas abu pušu sadarbībā.

(2)       Jordānijas ekonomiku ir ievērojami ietekmējuši notikumi, kas valstī norisinājušies saistībā ar notikumiem Vidusjūras dienvidu reģionā kopš 2010. gada beigām (kas pazīstami kā „Arābu pavasaris”), kā arī vēl aizvien neapklusušie reģionālie nemieri, jo īpaši kaimiņvalstīs Ēģiptē un Sīrijā. Apvienojumā ar nelabvēlīgāku ekonomisko situāciju pasaulē atkārtotie Ēģiptes dabasgāzes piegādes pārtraukumi, kuru rezultātā Jordānija bija spiesta aizstāt no Ēģiptes importēto gāzi ar dārgāku degvielu elektroenerģijas ražošanai, un lielais bēgļu pieplūdums no Sīrijas bija iemesli tam, ka izveidojās būtiski ārējo un budžeta finanšu iztrūkumi.

(3)       Kopš Arābu pavasara sākuma Savienība vairākkārt ir apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Jordāniju tās ekonomisko un politisko reformu procesā. Šī apņemšanās tika vēlreiz apstiprināta secinājumos, kas pieņemti Savienības un Jordānijas asociācijas padomes 10. sanāksmē 2012. gada decembrī.

(4)       Jordānija ir sākusi vairākas politiskās reformas, kuru rezultātā Jordānijas parlaments 2011. gada septembrī pieņēma vairāk nekā 40 konstitūcijas grozījumus, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnvērtīgu demokrātisko sistēmu. Savienības politiskais un ekonomiskais atbalsts, kas paredzēts Jordānijas reformu procesam, atbilst EKP kontekstā izklāstītājai politikai, kuru Savienība īsteno attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģionu.

(5)       Jordānijas iestādes un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2012. gada augustā vienojās par trīs gadu rezerves vienošanos SDR 1364 miljonu apmērā, lai atbalstītu Jordānijas ekonomisko korekciju un reformu programmu.

(6)       Savas parastās sadarbības programmas ietvaros Savienība 2011.–2013. gada laikposmam ir piešķīrusi 293 miljonus euro dotāciju veidā, lai atbalstītu Jordānijas politisko un ekonomisko reformu plānu. Turklāt Jordānijai 2012. gadā tika piešķirti 70 miljoni euro no SPRING programmas „Atbalsts partnerībai, reformām un iekļaujošai izaugsmei” un 10 miljoni euro no Savienības humānās palīdzības, lai atbalstītu Sīrijas bēgļus.

(7)       Jordānija 2012. gada decembrī lūdza no Savienības makrofinansiālo palīdzību, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos.

(8)       Tā kā pēc tam, kad ir ņemts vērā SVF un Pasaules Bankas sniegtais makroekonomiskais atbalsts, Jordānijas maksājumu bilancē saglabājas finansējuma iztrūkums, un, ņemot vērā Jordānijas ārējās finanšu pozīcijas neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem, kas prasa uzturēt atbilstošā līmenī ārvalstu valūtas rezerves, tad pašreizējos ārkārtas apstākļos makrofinansiālā palīdzība ir uzskatāma par piemērotu atbildi Jordānijas lūgumam. Savienības makrofinansiālā palīdzība Jordānijai (,,Savienības makrofinansiālā palīdzība”) atbalstītu Jordānijas ekonomiskās stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(9)       Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu ne tikai jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi, bet arī jānodrošina pievienotā vērtība Savienības iesaistei. Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst pasākumiem, kas veikti dažādās jomās ārējā darbībā un citos attiecīgos Savienības politikas virzienos.

(10)     Ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darba vietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga šie mērķi.

(11)     Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanas nosacījumiem būtu jāatspoguļo galvenie principi un mērķi Savienības politikā attiecībā uz Jordāniju.

(12)     Lai efektīvi aizsargātu Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar šo makrofinansiālo palīdzību, Jordānijai ir jāpieņem atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar palīdzību. Tāpat ir nepieciešams, ka Komisija veic pienācīgas pārbaudes un Eiropas Savienības Revīzijas palāta – pienācīgas revīzijas.

(13)     Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanai nebūtu jāierobežo budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras.

(14)     Šī palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Ekonomikas un finanšu komiteja spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

(15)     Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[5]. Fakts, ka palīdzībai ir ievērojams apmērs un ka tai tāpēc ir potenciāli būtiska ietekme, attaisno pārbaudes procedūras izmantošanu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 182/2011 2. panta 2. punktam,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.           Savienība Jordānijai piešķir makrofinansiālo palīdzību ar maksimālo summu 180 miljoni euro, lai atbalstītu Jordānijas ekonomikas stabilizāciju un reformas. Palīdzība sekmē to, lai segtu Jordānijas maksājumu bilances vajadzības, kas konstatētas pašreizējā SVF programmā.

2.           Visu makrofinansiālās palīdzības summu Jordānijai piešķir aizdevumu veidā. Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm aizņemties nepieciešamos līdzekļus, lai aizdotu tos Jordānijai. Maksimālais aizdevumu atmaksas termiņš ir 15 gadi.

3.           Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu pārvalda Komisija, ievērojot nolīgumus vai kārtību, par ko SVF vienojies ar Jordāniju, un galvenos ekonomikas reformu principus un mērķus, kas noteikti ES un Jordānijas asociācijas nolīgumā un Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros noslēgtajā ES un Jordānijas rīcības plānā 2010.–2015. gadam. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un finanšu komiteju par norisēm saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības pārvaldību un iesniedz tiem attiecīgus dokumentus.

4.           Savienības makrofinansiālā palīdzība ir pieejama divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā.

2. pants

1.           Komisija saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ir pilnvarota vienoties ar Jordānijas iestādēm par ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, kuri jāizklāsta saprašanās memorandā, kurā iekļauj arī šo nosacījumu izpildes grafiku (turpmāk „saprašanās memorands”). Ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi atbilst 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai kārtībai. Minēto nosacījumi mērķis jo īpaši ir stiprināt publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un atbildību Jordānijā, tostarp attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības izmantošanu. Komisija regulāri uzrauga šo mērķu sasniegšanā gūtos panākumus.

2.           Palīdzības detalizēti finanšu noteikumi ir izklāstīti aizdevuma līgumā, par ko vienojas Komisija un Jordānijas iestādes.

3.           Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija uzrauga to, lai ar palīdzību saistīto Jordānijas finansiālo vienošanos, administratīvo procedūru, iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza un lai tiktu ievērots saskaņotais grafiks.

4.           Komisija regulāri pārbauda, vai Jordānijas ekonomikas politika atbilst Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķiem un vai tiek apmierinoši īstenoti saskaņotie ekonomikas politikas nosacījumi. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules banku un vajadzības gadījumā ar Ekonomikas un finanšu komiteju.

3. pants

1.           Ievērojot 2. punktā izklāstītos nosacījumus, Komisija piešķir Jordānijai Savienības finansiālo palīdzību divās aizdevuma daļās. Katras aizdevuma daļas apmēru nosaka saprašanās memorandā.

2.           Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu atkarībā no SVF programmas apmierinošas īstenošanas un saprašanās memorandā saskaņoto ekonomikas politikas un finanšu nosacījumu izpildes. Otrās daļas izmaksu veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas.

3.           Savienības līdzekļus izmaksā Jordānijas Centrālajai bankai. Ievērojot saprašanās memorandā paredzētos noteikumus, tostarp apstiprinājumu par atlikušajām budžeta finansēšanas vajadzībām, Savienības līdzekļus var izmaksāt Jordānijas Finanšu ministrijai kā galīgajam saņēmējam.

4. pants

1.           Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību saistītās aizņēmuma un aizdevuma darbības veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas dienu, un Savienību nedrīkst pakļaut riskam, kas saistīts ar maksājuma termiņu pārcelšanas, valūtas maiņas kursa vai procentu likmju risku vai jebkuru citu komercrisku.

2.           Komisija pēc Jordānijas lūguma veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdevuma noteikumos un nosacījumos tiek iekļauta klauzula par pirmstermiņa atmaksu. Tāda pati pirmstermiņa atmaksas klauzula tiek iekļauta noteikumos un nosacījumos par aizņēmuma darbībām, ko veic Komisija.

3.           Pēc Jordānijas lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstošos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai pārstrukturēšanas darbības veic saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ar tām nevar pagarināt attiecīgā aizņēmuma vidējo atmaksas termiņu vai palielināt neatmaksātā kapitāla summu refinansēšanas vai pārstrukturēšanas dienā.

4.           Visas izmaksas, kas Savienībai rodas saistībā ar šajā lēmumā paredzētajām aizņēmuma un aizdevuma darbībām, sedz Jordānija.

5.           Komisija informē Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un finanšu komiteju par 2. un 3. punktā minēto darbību norisi.

5. pants

1.           Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu[6], kā arī atbilstoši minētās regulas piemērošanas noteikumiem[7].

2.           Ar Jordānijas iestādēm parakstāmajā saprašanās memorandā un aizdevuma līgumā paredz atbilstīgus pasākumus, kuru mērķis ir novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus, kas saistīti ar palīdzību. Lai nodrošinātu līdzekļu pārvaldes un izmaksas lielāku pārredzamību, saprašanās memorandā un aizdevuma līgumā paredz arī pārbaudes, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, ko veic Komisija, tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai. Minētajos dokumentos papildus paredz arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas, kuras vajadzības gadījumā veic uz vietas.

6. pants

1.           Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja tiek izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

7. pants

1.           Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā, ietverot īstenošanas novērtējumu. Ziņojumā norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajiem ekonomiskās politikas nosacījumiem, Jordānijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības daļas.

2.           Ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. panta 4. punkta minētā pieejamības perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex ante novērtējuma ziņojumu.

8. pants

Šīs lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Makrofinansiālā palīdzība Jordānijas Hāšimītu Karalistei

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[8]

Politikas joma:            Sadaļa 01 – Ekonomika un finanses

Darbība:         03 – Starptautiskā ekonomika un finanses

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

„Veicināt labklājību ārpus ES”

Galvenās ar ECFIN ģenerāldirektorātu saistītās darbības jomas attiecas uz:

1. Eiropas kaimiņattiecību politikas ieviešanas veicināšanu, padziļinot ekonomisko analīzi un intensificējot politikas dialogu un padomu sniegšanu saistībā ar rīcības plānu ekonomiskajiem aspektiem.

2. Makrofinansiālās palīdzības attīstīšanu, uzraudzību un ieviešanu trešās valstīs sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām finanšu iestādēm.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 3: „Nodrošināt makrofinansiālo palīdzību trešām valstīm, lai pārvarētu to grūtības saistībā ar maksājumu bilanci un atjaunotu ārējā parāda atmaksājamību”.

Attiecīgās ABM/ABB darbības: starptautiskās ekonomikas un finanšu attiecības, pasaules mēroga pārvaldība.

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Ierosināto palīdzību veido ES aizdevums 180 miljonu euro apmērā Jordānijas Hāšimītu Karalistei („Jordānija”), un tās mērķis ir veicināt ilgtspējīgāku maksājumu bilances situāciju. Divās daļās izmaksājamā palīdzība radīs valstij iespēju pārvarēt ekonomiskās un sociālās grūtības, ar kurām tā saskārās iekšējo un reģionālo nemieru rezultātā. Tā veicinās arī strukturālās reformas, kuru mērķis ir palielināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un uzlabot publiskā sektora finanšu pārvaldību.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Iestādēm būs regulāri jāziņo Komisijas dienestiem par noteiktu rādītāju kopumu un pirms otrās palīdzības daļas izmaksas jāiesniedz visaptverošs ziņojums par atbilstību saskaņotajiem politikas nosacījumiem.

Komisijas dienesti turpinās uzraudzīt publiskā sektora finanšu pārvaldību pēc tam, kad, sagatavojot šo pasākumu, būs veikts operatīvais novērtējums par finanšu apriti un administratīvajām procedūrām Jordānijā. ES delegācija Jordānijā arī regulāri ziņos par jautājumiem, kas attiecas uz palīdzības uzraudzību. Komisijas dienesti uzturēs ciešus sakarus ar SVF un Pasaules Banku, lai izmantotu to atziņas, kas gūtas no to pašreizējās darbības Jordānijā.

Ierosinātajā lēmumā ir paredzēts Padomei un Eiropas Parlamentam adresēts gada ziņojums, kurā iekļauts šīs darbības īstenošanas novērtējums. Divu gadu laikā pēc īstenošanas perioda beigām tiks veikts neatkarīgs ex post novērtējums par palīdzību.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Palīdzības izmaksa būs atkarīga no Jordānijas un SVF rezerves vienošanās (SBA) apmierinošas īstenošanas. Turklāt Komisija vienojas ar Jordānijas iestādēm par konkrētiem politikas nosacījumiem, kas uzskaitīti saprašanās memorandā un kas jāizpilda, pirms Komisija atļauj izmaksāt otro palīdzības daļu.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Palīdzot valstij pārvarēt ekonomisko šoku, ko izraisīja iekšējie un reģionālie nemieri, ierosinātā MFP veicinās makroekonomisko stabilitāti, ekonomiskās reformas un politisko progresu valstī. Papildinot starptautisko finanšu iestāžu, ES un citu līdzekļu devēju piešķirtos resursus, šī palīdzība veicinās tā finansiālā atbalsta kopuma vispārējo efektivitāti, par kuru pēckrīzes apstākļos vienojās starptautiskā līdzekļu devēju kopiena.

Ierosinātā programma arī stiprinās valdības apņēmību īstenot reformas un centienus izveidot ciešākas attiecības ar ES. Šis rezultāts tiks panākts, cita starpā izmantojot atbilstošus nosacījumus palīdzības izmaksāšanai. Plašākā mērogā programma būtu signāls citām reģiona valstīm, ka ekonomisko grūtību brīžos ES ir gatava atbalstīt valstis, kas uzsāk nepārprotamu ceļu uz politiskām reformām.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Kopš 2004. gada ir veikti piecpadsmit ex post izvērtējumi par makrofinansiālās palīdzības darbībām. Šajos novērtējumos secināts, ka MFP darbības, lai arī dažkārt nelielā mērā un netieši, veicina ārējās ilgtspējas un makroekonomiskās stabilitātes uzlabošanos, kā arī palīdz saņēmējvalstī īstenot strukturālās reformas. Vairumā gadījumu MFA darbībām bija pozitīva ietekme uz saņēmējvalsts maksājumu bilanci, un tās palīdzēja mazināt šo valstu budžeta ierobežojumus. Tās arī veicināja nedaudz lielāku ekonomikas izaugsmi.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

ES ir viena no lielākajām līdzekļu devējām Jordānijā. Savas parastās sadarbības ietvaros ES 2011.–2013. gada laikposmam ir piešķīrusi 293 miljonus euro dotāciju veidā, lai atbalstītu Jordānijas politisko un ekonomisko reformu plānu. Turklāt Jordānijai 2011. gadā tika piešķirti 70 miljoni euro no SPRING programmas un 10 miljoni euro humānās palīdzības veidā, lai atbalstītu Sīrijas bēgļus.

Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība būtu palīdzēt izveidot stabilu makroekonomisko vidi, tostarp veicinot maksājumu bilances un budžeta situācijas ilgtspēju un pienācīgus pamatnosacījumus strukturālajām reformām. MFP nenodrošina regulāru finansiālo atbalstu un nav paredzēta saņēmējvalstu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. MFP ir jāpārtrauc, tiklīdz ir stabilizēta valsts ārējā finansiālā situācija. Pēc tam tiek izmantoti standarta ES sadarbības un palīdzības instrumenti.

Ar MFP tiek papildinātas arī starptautisko finanšu iestāžu darbības, jo īpaši SVF atbalstītā korekciju un reformu programma un Pasaules Bankas attīstības politikas aizdevums.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

X Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā 2 gadus pēc saprašanās memoranda spēkā stāšanās, kā noteikts lēmuma 1. panta 4. punktā.

X Finansiālā ietekme no 2013. līdz 2016. gadam

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[9]

X Komisijas īstenota centralizēta tiešā pārvaldība

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Šī ir makroekonomiska rakstura palīdzība un tās struktūra atbilst SVF atbalstītajai ekonomikas programmai. Komisijas dienesti veiks darbības uzraudzību, pamatojoties uz SBA īstenošanas gaitā gūtajiem panākumiem un konkrētiem reformu pasākumiem, par kuriem jāvienojas ar Jordānijas iestādēm saprašanās memorandā (skatīt arī 1.4.4. punktu).

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Saistībā ar ierosināto MFP darbību pastāv fiduciārie, politikas un politiskie riski.

Pastāv risks, ka makrofinansiālā palīdzība, kas nav paredzēta konkrētiem izdevumiem, varētu tikt izmantota krāpnieciskā veidā. Kopumā šis risks ir saistīts ar tādiem faktoriem kā pārvaldības sistēmu kvalitāte centrālajā bankā un finanšu ministrijā un iekšējo un ārējo revīzijas spēju piemērotība.

Vēl viens būtisks risks, kas apdraud ierosināto darbību, ir saistīts ar reģionālo ekonomisko un politisko nedrošību (jo īpaši Sīrijā), kura tieši ietekmē Jordānijas ekonomiku. Iekšzemē galvenais risks ir nestabilitāte saistībā ar grūtībām politiskajā un ekonomiskajā reformu procesā. Starptautiskās kopienas atbalstīto stabilizācijas un reformu pasākumu, tostarp ierosinātās MFP darbības, pilnīgu īstenošanu var apdraudēt sociālā neapmierinātība.

Jordānija joprojām ir arī neaizsargāta pret iespējamiem jauniem no Ēģiptes importētās dabasgāzes piegādes pārtraukumiem. Visbeidzot, pastāv riski, kuru iemesls ir iespējama ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Eiropā un pasaulē un starptautisko energoresursu un pārtikas cenu pieaugums.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Makrofinansiālajai palīdzībai piemēros pārbaudes, kontroles un revīzijas procedūras, par kurām atbild Komisija, tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta.

2.2.3.     Pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmais neatbilstību īpatsvars

Pamatizmaksas, kas Komisijai rodas saistībā ar pārbaudes un kontroles metodēm, kā arī izmaksas par pirms darbības veikto operatīvo novērtējumu par finanšu un administratīvo apriti ir aprakstītas 3.2.1. tabulā. Turklāt rodas izmaksas par Eiropas Savienības Revīzijas palātas iesaistīšanos un iespējamo OLAF iesaistīšanos. Operatīvais novērtējums ne tikai palīdz novērtēt nepareizas līdzekļu izmantošanas riskus, bet kā netiešu labumu sniedz arī lietderīgu informāciju par publiskā sektora finanšu pārvaldības jomā vajadzīgajām reformām, kuras ir atspoguļotas darbības politiskajos nosacījumos. Attiecībā uz gaidāmo neatbilstību īpatsvaru jānorāda, ka, balstoties uz pieredzi, kas gūta kopš MFP instrumenta izveides, neatbilstību risks (aizdevuma neatmaksāšana vai līdzekļu nepareiza izmantošana) tiek uzskatīts par zemu.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Lai mazinātu krāpnieciskas izmantošanas riskus, tiks veikti vairāki pasākumi.

Pirmkārt, ierosinātais juridiskais pamats makrofinansiālajai palīdzībai Jordānijai ietver noteikumu par krāpšanas novēršanas pasākumiem. Šie pasākumi tiks sīkāk izstrādāti saprašanās memorandā un aizdevuma nolīgumā, paredzot vairākus noteikumus par pārbaudēm, krāpšanas novēršanu, revīzijām un līdzekļu atgūšanu krāpšanas vai korupcijas gadījumā. Paredzēts ir arī, ka palīdzība būs saistīta ar vairākiem konkrētiem politiskiem nosacījumiem, galvenokārt publiskā sektora finanšu pārvaldības jomā, lai stiprinātu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību.

Otrkārt, pirms vienošanās panākšanas par saprašanās memorandu Komisijas dienesti ar pienācīgi pilnvarotu neatkarīgu ekspertu atbalstu veiks finanšu aprites un administratīvo procedūru operatīvu novērtējumu Jordānijas Finanšu ministrijā un Centrālajā bankā, lai izpildītu Eiropas Kopienu vispārējam budžetam piemērojamās Finanšu regulas prasības. Ar šo pārskatu tiks noteikts, vai Jordānijā pastāv pietiekami efektīvs satvars makrofinansiālās palīdzības pareizai finanšu pārvaldībai, aptverot tādas jomas kā vadības struktūra un organizācija, līdzekļu pārvaldība un kontrole, IT sistēmu drošība, iekšējās un ārējās revīzijas spējas, kā arī centrālās bankas neatkarība. Ņemot vērā šo novērtējumu, ar valsts iestāžu piekrišanu var ieviest īpašus mehānismus, kurus piemēro līdzekļu pārvaldībai, ko veic saņēmēji. Turklāt palīdzība tiks iemaksāta šim nolūkam izveidotā kontā Jordānijas Centrālajā bankā.

Visbeidzot, palīdzībai piemēros pārbaudes, kontroles un revīzijas procedūras, par kurām atbild Komisija, tostarp OLAF un Eiropas Savienības Revīzijas palāta.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta pozīcijas

01 03 02:Makrofinansiālā palīdzība

01 04 01 14 – Garantiju fonda finansējums

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts………………...……….] || Dif./nedif. ([10]) || no EBTA valstīm[11] || no kandidātvalstīm[12] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

4 || 01 03 02 Makrofinansiālā palīdzība || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

4 || 01 04 01 14 Garantiju fonda finansējums || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

01 04 01 04 – Eiropas Savienības garantija ES aizdevumiem, kas piesaistīti makrofinansiālam atbalstam trešām valstīm. Garantiju fonds ārējām darbībām ir jānodrošina saskaņā ar grozīto Fonda regulu. Saskaņā ar šo regulu aizdevumi tiek noteikti, balstoties uz neatmaksāto summu gada beigās. Nodrošinājuma summu aprēķina „n” gada sākumā kā starpību starp mērķsummu un Fonda neto aktīviem „n-1” gada beigās. Šo nodrošinājuma summu „n” gadā ieraksta „n+1” gada provizoriskajā budžetā un faktiski iemaksā vienā darījumā “n+1” gada sākumā no pozīcijas „Garantiju fonda finansējums” (budžeta pozīcija 01 04 01 14). Tādējādi 9 % (maksimums 16,2 miljoni euro) no faktiski izmaksātās summas tiks ņemti vērā mērķsummā „n-1” gada beigās Fonda nodrošinājuma aprēķinam.

Budžeta iegrāmatojums („p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju aizdevumam, tiks izmantots vienīgi tad, ja garantija faktiski tiks pieprasīta. Parasti budžeta garantija netiek pieprasīta.

¨¨No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: nav.

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 4 || || [Izdevumu kategorija: ES kā globālais partneris]

ĢD: <ECFIN> || || || 2013. gads[13] || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || ||

Budžeta pozīcija 01 04 01 14 – Garantiju fonda finansējums || Saistības || (1a) || || || 9 || 7,2 || 16,2

Maksājumi || (2a) || || || 9 || 7,2 || 16,2

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[14] (operatīvais novērtējums un ex-post novērtējums) || || || || ||

Budžeta pozīcija 01 03 02 || Saistības || (3) || 0,05 || || 0,15 || || 0,20

|| Maksājumi || (3a) || 0,05 || || 0,05 || 0,10 || 0,20

ECFIN ĢD apropriācijas KOPĀ || Saistības || =1+1a +3 || 0,05 || || 9,15 || 7,2 || 16,4

Maksājumi || =2+2a +3 || 0,05 || || 9,05 || 7,3 || 16,4

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0,05 || || 9,15 || 7,2 || 16,4

Maksājumi || (5) || 0,05 || || 9,05 || 7,3 || 16,4

Ÿ KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || ||

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+6 || 0,05 || || 9,15 || 7,2 || 16,4

Maksājumi || =5+6 || 0,05 || || 9,05 || 7,3 || 16,4

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || || ,,Administratīvie izdevumi”

|| || || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || KOPĀ

ĢD: <…….> ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,040 || 0,028 || 0,021 || 0,016 || 0,105

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,025 || 0,015 || || || 0,040

KOPĀ – ECFIN ĢD || Apropriācijas || 0,065 || 0,043 || 0,021 || 0,016 || 0,145

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,065 || 0,043 || 0,021 || 0,016 || 0,145

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2013. gads[15] || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || KOPĀ

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0,115 || 0,043 || 9,171 || 7,216 || 16,545

Maksājumi || 0,115 || 0,043 || 9,071 || 7,316 || 16,545

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

– X Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || KOPĀ ||

||

Rezultātu veids[16] || Rezultāta vidējās izmaksas || Skaits || Izmaksas || Skaits || Izmaksas || Skaits || Izmaksas || Skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3[17] || || || || || || || || || || ||

- 1. rezultāts || Operatīvais novērtējums || || 1 || 0,05 || || || || || || || 1 || 0,05 ||

- 2. rezultāts || Ex-post izvērtējums || || || || || || 1 || 0,15 || || || 1 || 0,15 ||

- 3. rezultāts || Garantiju fonda finansējums || || || || || || 1 || 9 || 1 || 7,2 || 2 || 16,2 ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || 1 || 0,05 || || || 2 || 10,5 || 1 || 7,2 || 4 || 17,75 ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 1 || 0,05 || || || 2 || 10,5 || 1 || 7,2 || 4 || 17,75 ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– X Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| 2013. gads[18] || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (skatīt 1.6. punktu) || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,040 || 0,028 || 0,021 || 0,016 || || || || 0,105

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,025 || 0,015 || || || || || || 0,040

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,065 || 0,043 || 0,021 || 0,016 || || || || 0,145

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[19] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,065 || 0,043 || 0,021 || 0,016 || || || || 0,145

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

|| 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (skatīt 1.6. punktu)

Ÿ Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

01 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,15 || 0,12 || 0,08 || 0,05 || || ||

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[20]

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0,25 || 0,16 || 0,14 || 0,12 || || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy[21] || - galvenajā mītnē || || || || || || ||

- delegācijās || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 0,40 || 0,28 || 0,22 || 0,17 || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Uzraudzīt un pārvaldīt darbību, vienoties par aizdevuma līguma pārbaudes ziņojumiem, vadīt pārbaudes apmeklējumus un novērtēt nosacījumu izpildē gūtos panākumus

Ārštata darbinieki || Valsts norīkotais eksperts ECFIN D2 nodaļā būs tieši iesaistīts saprašanās memoranda sagatavošanā, saziņā ar iestādēm un starptautiskām finanšu iestādēm, saziņā ar neatkarīgiem ekspertiem operatīvā novērtējuma un ex-post izvērtējuma jautājumos, pārbaudes komandējumu veikšanā, Komisijas dienestu ziņojumu izstrādē un Komisijas procedūru sagatavošanā saistībā ar palīdzības pārvaldību.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

X       Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

[1]               Kaut arī janvāra vidū (pēc gandrīz diviem gadiem, kuros piegāde tika veikta samazinātā apmērā) Ēģiptes gāzes piegāde uz laiku atguva parasto līmeni (240 miljoni kubikpēdu dienā salīdzinājumā ar vidēji 40 miljoniem kubikpēdu lielākajā 2012. gada daļā), nesen gāzes piegāde atkal samazinājās līdz vienai trešdaļai no parastā līmeņa, izraisot jaunas bažas par valsts primārā enerģijas avota drošību. Turklāt pēc atkārtotajām sarunām ar Ēģipti par gāzes piegādes līgumu ir aptuveni trīskāršojusies gāzes cena.

[2]               Jordāniju smagi skar pašreizējā krīze saistībā ar Sīrijas bēgļiem. Ņemot vērā Sīrijas bēgļu vislielāko pieplūdumu valstī (apmēram 180 000 līdz 2013. gada janvārim) un visstraujāk augošo bēgļu nometni (katru dienu aptuveni 1000 sīriešu šķērso Jordānijas robežas), Jordānija ir bēgļu krīzes visvairāk skartā valsts reģionā – laikā, kad valsts ekonomika jau tā cīnās ar nopietno ūdens un elektroenerģijas trūkumu. Tiek lēsts, ka budžeta izmaksas par Sīrijas bēgļu uzņemšanu kopš Sīrijas konflikta izcelšanās ir pārsniegušas 600 miljonus euro (apmēram 3 % no Karalistes IKP).

[3]               OV C […], […], […]. lpp.

[4]               Eiropas Parlamenta 2012. gada … nostāja un Padomes 2012. gada … lēmums.

[5]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[6]               OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[7]               OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

[8]               ABM: budžeta vadība pa darbības jomām – ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[9]               Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[10]             Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[11]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[12]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[13]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[14]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās ,,BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[15]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[16]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros, utt.).

[17]             Kā aprakstīts 1.4.2. punktā ,,Konkrētie mērķi…”.

[18]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[19]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās ,,BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[20]             CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – pagaidu darbinieki („Intérimaire”), JED – jaunākie eksperti delegācijās (Jeune Expert en Délégation).

[21]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām ,,BA” pozīcijām).