This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52018DC0026
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS on the implementation of EU standardisation policy and the contribution of European standards to EU policies
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par ES standartizācijas politikas īstenošanu un Eiropas standartu ieguldījumu ES politikas jomās
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par ES standartizācijas politikas īstenošanu un Eiropas standartu ieguldījumu ES politikas jomās
COM/2018/026 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.1.2018
COM(2018) 26 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
par ES standartizācijas politikas īstenošanu un Eiropas standartu ieguldījumu ES politikas jomās
{SWD(2018) 15 final}
Ievads
Ekonomiskā situācija ES un tās starptautisko tirdzniecības partneru vidū mainās. Robežas starp tradicionālo ražošanu, digitalizāciju un pakalpojumiem arvien vairāk saplūst, un digitālie risinājumi pakāpeniski tiek integrēti globālajās rūpnieciskās vērtības veidošanas ķēdēs. Ņemot vērā šīs pārmaiņas, Komisijai kopā ar iestāžu partneriem ekonomiskā realitāte būtu jāatspoguļo standartizācijas prioritātēs Eiropas politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam. Paziņojumā "Eiropas standarti 21. gadsimtam" (turpmāk "paziņojums") 1 2016. gada jūnijā Komisija iepazīstināja ar jaunu izpratni par Eiropas standartizācijas sistēmu (ESS), lai risinātu ar pārmaiņām saistītos uzdevumus.
Paziņojumā izklāstītā jaunā izpratne pārsniedz tradicionālo pieeju attiecībā uz standartu noteikšanu ES līmenī, kas agrāk aprobežojās ar tehnisku atbalstu ES saskaņošanas vajadzībām. Jaunajā izpratnē galvenā uzmanība ir pievērsta standartizācijas nozīmei sabiedrības problēmu risināšanā un ieguldījumam tādās Eiropas politikas jomās kā inovācijas veicināšana, kvalitātes un drošības uzlabošana, nodarbinātības un izaugsmes palielināšana, atbalsts globālajām vērtības veidošanas ķēdēm un vienotā tirgus attīstība.
Līdztekus paplašinātam politikas atbalstam paziņojumā ir paredzētas arī jaunas iniciatīvas, lai sasniegtu šos mērķus ESS. To vidū ir kopīgā standartizācijas iniciatīva 2 (KSI) un priekšlikums 3 sākt iestāžu dialogu ar likumdevējiem. Turklāt Komisija 2016. gada aprīļa paziņojumā "IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum" (turpmāk "IKT paziņojums") 4 ir noteikusi IKT standartizācijas prioritātes un ierosinājusi konkrētas darbības, pamatojoties uz stratēģisku divu pīlāru pieeju. Pirmajā pīlārā Komisija ir noteikusi piecas prioritāras jomas, kurās būtu jārīkojas steidzamāk. Otrajā pīlārā Komisija ir ierosinājusi augsta līmeņa procesu, lai īstenotu darbības, novērtētu progresu virzībā uz sasniedzamajiem rezultātiem un vajadzības gadījumā pielāgotu prioritātes 5 .
Viens no svarīgākajiem standartizācijas principiem ir pārredzamība, kas jānodrošina, ieviešot rīkus informācijas paziņošanai un apmaiņai ar ieinteresētajām personām. Eiropas standartizācijā tas līdz šim ir panākts ar Savienības gada darba programmu Eiropas standartizācijai 6 un rīcības plānu 7 IKT standartizācijai 8 .
Šā ziņojuma mērķis ir skaidrot, kā iepriekšējo Savienības gada darba programmu atsevišķās darbības un dalībnieki, paziņojums "IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum" (turpmāk "IKT paziņojums") 9 un KSI līdz šim ir palīdzējuši īstenot paziņojumā izvirzītos mērķus. Tas ir iedalīts divās daļās, no kurām viena aptver jaunās izpratnes politikas elementus, bet otra attiecas uz sadarbību ar ieinteresētajām personām. Ziņojumam pievienots dienestu darba dokuments, kurā sniegta informācija par progresu, īstenojot iepriekš minētajās Savienības gada darba programmās iekļautās dažādās darbības un citus notiekošus pasākumus. Šis ziņojums ir paredzēts, lai atbalstītu paziņojumā minēto iestāžu dialogu, ko Komisija ar likumdevējiem risinās turpmākajos mēnešos pēc ziņojuma publicēšanas, lai sagatavotu pamatu Savienības 2019. gada darba programmas izstrādei.
Jaunās izpratnes politikas elementi
1.Inovācijas veicināšana
Standarti ir atzīts inovācijas dzinējspēks 10 . Viens no galvenajiem inovācijas instrumentiem standartizācijas procesā ir attiecīgo zinātnisko un tehnisko datu izstrāde, labāk pazīstama kā pirmsnormatīvā izpēte, kam seko standarta izstrāde. Ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 11 (turpmāk "regula") ir noteikts satvars, ievērojot arvien lielāko standartizācijas ieguldījumu inovācijā Eiropā. Kopš 2016. gada Komisija kopā ar citām ieinteresētajām personām KSI darbības kontekstā ir pastiprināti pievērsusies šim mērķim, sasaistot pētniecību un inovāciju ar standartizāciju 12 .
Ciešas un laicīgas mijiedarbības nodrošināšana starp pētniecību un izstrādi un standartizāciju ir būtisks faktors, kas palīdz inovatīvām precēm nonākt tirgū. Arī pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" ir atjaunots uzsvars uz pētniecības projektu saistību ar standartizācijas procesu, integrējot standartizācijas pasākumus pētniecības projektos un atzīstot to potenciālu palielināt pētniecības un pētniecības un izstrādes rezultātu ietekmi. Vairāki pirmsnormatīvās izpētes pasākumi medicīnisku ierīču, vides aizsardzības, dekarbonizācijas, energoefektivitātes un metroloģijas atbalstam tiek veikti saskaņā ar pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" projektiem tādās jomās kā sadarbīgas intelektiskās transporta sistēmas (S-ITS), kiberdrošība un privātuma aizsardzība tiešsaistē 13 , nanotehnoloģijas, progresīvie materiāli, biotehnoloģijas, enerģija, ieskaitot kurināmā elementus un ūdeņradi, droša sabiedrība un progresīvā ražošana un pārstrāde.
Notiekošā pirmsnormatīvā izpēte veicina arī saskaņotu sertifikācijas shēmu izstrādi drošības produktiem un sistēmām.
Komisija sadarbojas ar Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) un citām standartu izstrādes organizācijām (SIO), forumiem un konsorcijiem un attiecīgām ieinteresētajām personām attiecībā uz iespējamiem pasākumiem, kas uzlabos IKT standartizācijas ekosistēmu. Tas ietver mijiedarbības veicināšanu starp atvērtā pirmkoda un standartizācijas kopienām un skaidra un prognozējama Eiropas licencēšanas satvara noteikšanu standartam būtiskiem patentiem (SEP). Komisija 2017. gada novembrī ir publicējusi paziņojumu par šiem jautājumiem 14 .
Komisija plaši izmanto pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", lai finansētu pētniecības un inovācijas projektus, kas veicina standartizāciju, un sadarbojas ar ESO attiecībā uz darbībām, kas mazinās plaisu starp pētniecību, inovāciju un standartizāciju. Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP) ir būtiska loma svarīgāko digitālo tehnoloģiju pamatelementu izstrādē. Plašu ieviešanu sagatavo liela mēroga pilotprojekti ar izmēģināšanas stendiem, eksperimentālām iekārtām un ražošanas līnijām, radot zināšanas un iekļaujoties standartizācijas procesos. Pamatojoties uz dalībvalstu un rūpniecības sākotnējo ieguldījumu, ir noteiktas rūpniecisko platformu iniciatīvas satīklotu viedo ražotņu, veselības un aprūpes, viedās lauksaimniecības, satīklotas un automatizētas mobilitātes, viedās enerģētikas, kā arī transversālu rūpniecisko datu un lietu interneta platformām.
Komisijas paziņojumā "Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija" 15 ir teikts, ka "standartizācija un sadarbspēja ir svarīgi aspekti, lai varētu maksimāli izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, un jo īpaši tas attiecas uz elektromobilitāti — ir jānovērš šķēršļi elektrotransportlīdzekļu uzlādei ES teritorijā". Komisija gatavojas pieņemt pirmo no vairākām Komisijas deleģētajām regulām, lai papildinātu un/vai atjauninātu atsauces uz standartiem, kas minēti tehniskajās specifikācijās, kuras izklāstītas Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu II pielikumā.
2.Preču un pakalpojumu kvalitātes, drošuma, drošības un ilgtspējas uzlabošana
Efektīva standartizācijas politika veicina juridisko drošības prasību izpildi, izstrādājot attiecīgas mūsdienīgas tehniskās specifikācijas un nodrošinot vispāratzītas testēšanas metodes, lai novērtētu preču un pakalpojumu atbilstību noteiktajām kvalitātes, drošuma, drošības, energoefektivitātes un materiālefektivitātes vērtībām. Kvalitātes, drošuma, drošības un ilgtspējas mērķi parasti ir savstarpēji papildinoši, bet dažos gadījumos var būt pretrunā cits citam. Standartizācijas darba mērķus vienmēr jācenšas sasniegt pēc iespējas līdzsvarotākā un savstarpēji pastiprinošā veidā.
2.1.Kvalitāte
Lai palīdzētu uzlabot pakalpojumu kvalitāti, Komisija ir lūgusi Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) 16 izstrādāt Eiropas standartus tādās jomās kā pasta pakalpojumi, kur standarti ir veicinājuši paku piegādes sektora attīstību, un horizontālu pakalpojumu standartus, ko izstrādā CEN, lai palīdzētu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, novērtēt savu darbību.
Paredzams, ka nesen pieprasītie Eiropas standarti metroloģijā 17 uzlabos mērījumu kvalitāti, jo īpaši ūdens un siltumenerģijas uzskaiti, kā arī decentralizētu atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu un elektroenerģijas pārvadi uz un no elektrotransportlīdzekļiem.
2.2.Drošums
Drošums ir viens no Eiropas standartizācijas galvenajiem aspektiem. Tas atbilst aptuveni 60 % Komisijas standartizācijas pieprasījumu, atspoguļojot drošuma ietekmi uz ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi. ES saskaņotie tiesību akti un Direktīva par produktu vispārēju drošību 18 , kas garantē simtiem ražojumu drošumu ES tirgū, pamatojas uz saskaņotiem standartiem un citiem standartiem, kuri atbalsta ES tiesību aktus 19 , lai garantētu atbilstību tiesību aktu drošuma prasībām.
Nesen izstrādāti standarti atbalsta saskaņošanu dažādās jomās, piemēram, bērnu drošības un individuālās aizsardzības līdzekļu jomā. Nesen pieņemtā Eiropas standartā par bērnu drošību ir precizētas šķiltavu drošuma prasības, lai bērni nevarētu iedarbināt aizdedzes mehānismu. Savukārt jaunpieņemtie standarti par somām bērnu pārnēsāšanai nodrošina, ka bērni nevar satvert detaļas. Visbeidzot, individuālās aizsardzības līdzekļu standartizācijas jomā ir noteiktas tehniskās prasības lāzera acu aizsargiem, lai aizsargātu darbiniekus pret nejaušu lāzera starojuma iedarbību.
2.3.Drošība
Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un norises starptautiskajā politikā, drošība kļūst par ES politikas jomu, kurai tiek piešķirta arvien lielāka prioritāte. Drošības kontekstā Komisija kopš 2016. gada ir apzinājusi standartizācijas vajadzības krīžu pārvarēšanas un ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās aizsardzības un kodolaizsardzības jomā un lūgusi CEN izstrādāt attiecīgus standartus. Turklāt saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" ir sākta pirmsnormatīvā izpēte vairākās jomās, kas saistītas ar drošības draudiem, piemēram, radioloģiskiem draudiem un kodoldraudiem kritiskajai infrastruktūrai. Arī IKT jomā Komisija ir iesniegusi standartizācijas pieprasījumu attiecībā uz integrētu privātuma aizsardzību, lai palīdzētu ražotājiem konsekventi sniegt pārskatus par datu aizsardzības jautājumiem.
2.4.Ilgtspēja
Ilgtspēja ir nozīmīgs Eiropas standartizācijas ilgtermiņa mērķis. Standarti ir vajadzīgi, lai īstenotu tādas svarīgas ES prioritātes kā enerģētikas savienības politika un tās pētniecības un inovācijas stratēģija "Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā" 20 , kas aptver ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un energosistēmas dekarbonizāciju saistītas darbības. Komisija 2016. 21 un 2017. gadā 22 ir lūgusi ESO izstrādāt standartus, kas attiecas uz šādām jomām: vides pārvaldības sistēmas, iepakojums un izlietotais iepakojums, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, vides pārvaldība, ekodizains un energomarķējums, Ūdens pamatdirektīva, siltumnīcefekta gāzu emisijas, pesticīdu lietošana, tvaiku savākšanas iekārtas, baterijas, ekoloģiskais ūdeņradis, gaistošie organiskie savienojumi, pirolīzes eļļas, aļģes, ēku energoefektivitātes uzlabošana, zaļās infrastruktūras izvēršana, gaisa kvalitāte un emisiju samazināšana. Šo pieprasījumu pamatā ir pašreizējais tiesiskais un politiskais regulējums, un tajos ir ievēroti šajā regulējumā noteiktie kritēriji. Lai likvidētu šķēršļus, kas traucē izmantot klimatam draudzīgas tehnoloģijas saldēšanas iekārtu, gaisa kondicionēšanas iekārtu, siltumsūkņu un putu ražošanas nozarē, Komisija ir lūgusi CEN un CENELEC izstrādāt attiecīgus Eiropas standartus.
3.Nodarbinātības un izaugsmes veicināšana
Standartizācija ir augšupējs process, kas dod iespēju iesaistīt rūpniecības, valdības, zinātnes un citu aprindu ieinteresēto personu pārstāvjus, ļaujot panākt standartu atzīšanas augstu līmeni šo ieinteresēto personu vidū. ES standarti un standartizācija ir skaidrs, stratēģisks kapitāls, kas palīdz nodrošināt ES konkurētspēju, un svarīgs līdzeklis inovācijas un progresa veicināšanai vienotajā tirgū. Ir vispāratzīts, ka standartiem un standartizācijai ir būtiska nozīme ekonomikas izaugsmes atbalstīšanā, jo tie ļauj kāpināt produktivitāti un konkurētspēju un veicina inovāciju un labklājību. Tie arī palīdz ES saglabāt līderpozīcijas tehniskās attīstības un globālās tirdzniecības jomā.
Lai gan Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes un citu valstu veiktie valsts mēroga pētījumi 23 liecina, ka standarti un standartizācija sekmē ES uzņēmumu konkurētspēju, tomēr plašākā Eiropas mērogā standartu un standartizācijas ietekme joprojām nav skaidri redzama. Šis jautājums tika atkārtoti apspriests KSI kontekstā, diskutējot par ES standartizācijas politikas gada pārvaldības cikla pierādījumu bāzes uzlabošanu.
Komisija ir atzinusi, ka ir svarīgi padziļinātāk izprast standartu un standartizācijas ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību, un Savienības 2017. gada darba programmā norāda, ka plāno veikt pētījumu 24 . Temats ir plašs, un pastāv metodiskas grūtības standartu un standartizācijas (ekonomiskās) ietekmes novērtēšanā, kā arī tādu datu iegūšanu, kas ļautu standartu un standartizācijas ietekmi un papildu sekas makroekonomikas, nozaru un uzņēmumu līmenī atspoguļot naudas izteiksmē. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija šogad ir sākusi priekšizpēti sadarbībā ar valstu standartizācijas organizācijām un citiem dalībniekiem, kas piedalās attiecīgajā KSI darbībā, kura aptver šo pētījumu 25 . Priekšizpētes nolūks ir izvērtēt papildu novērtējumu par iespējamā pētījuma veikšanu.
4.Atbalsts globālajām vērtības veidošanas ķēdēm
ESS ir svarīga loma, jo tā palīdz Eiropas uzņēmumiem un MVU paplašināt darbību aiz Eiropas robežām un nodrošina importa preču un pakalpojumu kvalitāti. To apliecina nolīgumi starp ESO un starptautiskām standartizācijas organizācijām, piemēram ISO 26 un IEC 27 , kā arī globālas partnerības, piemēram, 3. paaudzes partnerības projekts (3GPP) 28 un oneM2M 29 organizācija. Kopš 2016. gada pēc KSI satvara pieņemšanas Komisija ir arī pielikusi pūles, lai popularizētu Eiropas normatīvo modeli, ko atbalsta brīvprātīgi standarti, un tā ciešo saikni ar starptautisko standartizāciju trešās valstīs 30 . Komisija ir arī sākusi iesaistīties tiešā dialogā ar ISO un IEC ar mērķi palielināt identisku Eiropas un starptautisku standartu pieņemšanu, vienlaikus nodrošinot augstākā līmeņa aizsardzību Eiropas patērētājiem.
Standartizācija ir svarīgs aspekts ES sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) ar trešām valstīm. Komisija cenšas panākt, lai tās partneri, pieņemot noteikumus, kas ietekmē galvenās preces un pakalpojumus, par pamatu izmantotu mūsdienīgus starptautiskus standartus, kuri ES iedzīvotājiem garantētu drošumu un drošību un uzlabotu ES uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Starp nesen pabeigtām brīvās tirdzniecības nolīgumu sarunām, kurās standartizācijai ir pievērsta liela uzmanība, ir sarunas par ES nolīgumiem ar Kanādu (CETA, kas provizoriski stājās spēkā 2017. gada 21. septembrī), Singapūru un Vjetnamu (sarunas pabeigtas) un Japānu (panākta principiāla vienošanās par galvenajiem elementiem).
Lai labāk izmantotu iespējas, ko piedāvā lielākie jaunietekmes tirgi, divi uz Ķīnu un Indiju norīkoti ES standartizācijas eksperti (kurus kopīgi finansēja Komisija, EBTA un trīs ESO) ir organizējuši pasākumus, kuru uzdevums ir paaugstināt informētību par attiecīgajām standartizācijas sistēmām, un ievākuši tirgus un regulatīvo informāciju par konkrētām ar tirgu saistītām jomām. Tā kā 2017. gada decembrī beidzas norīkotā Eiropas standartizācijas eksperta Ķīnā (SESEC) projekta pašreizējais posms, Komisija kopā ar šā projekta partneriem strādā pie projekta atjaunošanas, lai 2018. gadā projektu turpinātu.
Lai palielinātu Eiropas IKT standartizācijas starptautisko ietekmi, tiks īstenota pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" sadarbības un atbalsta darbība, kas kopā ar ārpolitikas instrumentu darbībām palīdzēs nostiprināt ES klātbūtni, — ir paredzēts izveidot globālu IKT standartizācijas pasākumu novērošanas centru un finansēšanas mehānismu, lai atbalstītu Eiropas ekspertu līdzdalību IKT starptautiskajā standartizācijā un popularizētu Eiropas standartizāciju citos reģionos.
Ar drošību saistīta standartizācija ir viens no tematiem ANO Eiropas Ekonomikas komisijas diskusijās ar mērķi pastiprināt ES klātbūtni un Eiropas ieinteresēto personu līdzdalību ar drošību saistītu jautājumu risināšanā.
Arī Āfrikas kontinents sniedz jaunas iespējas sadarbībai standartizācijas jomā. Āfrikas un ES kopīgā stratēģija varētu piedāvāt satvaru Āfrikas standartizācijas sistēmas izveidei, kas būtu tehnisks ieguldījums Āfrikas tirgus integrācijā. Komisija 2016. gadā ir atbalstījusi CEN un CENELEC sadarbību ar Āfrikas standartizācijas organizācijām (ARSO, AFSEC) ar mērķi panākt, lai standartizācija kļūtu par vienu no ES un Āfrikas 2017. gada novembra samita ceļveža centrālajiem elementiem. Vienots Āfrikas tirgus, ko atbalsta Eiropas standartizācijas modelis, neapšaubāmi rada ieguvumus abiem partneriem.
5.Ar lielām izmaksām saistītas vienotā tirgus sadrumstalotības novēršana
Katrs Eiropas standarts aizstāj vienu valsts standartu vai standartu grupu katrā dalībvalstī ar vienotu standartu. Tas uzlabo apstākļus uzņēmumiem un iedzīvotājiem, palīdzot veidot modernus sabiedriskos pakalpojumus un mazinot administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Lai apmierinātu tirgus vajadzības, Eiropas standarti laicīgi jātransponē dalībvalstīs un (attiecīgos gadījumos) atsauce uz tiem jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Eiropas standartu (ES tiesību aktu un politikas virzienu atbalstam paredzēto un citu Eiropas standartu) vidējais transponēšanas līmenis ES 28 valstīs ir aptuveni 99 % (sadalījumā pa dalībvalstīm tas svārstās 93–100 % robežās).
2013. gadā veiktās izmaiņas tiesību aktos, jo īpaši Komisijas jaunie pienākumi attiecībā uz ESO izstrādāto saskaņoto standartu verificēšanu, ietekmēja to, kā atsauces uz saskaņotiem standartiem tiek publicētas Oficiālajā Vēstnesī. Tas ir radījis situāciju, kad arvien pieaug nepublicētu atsauču skaits. Dažādas standartizācijā iesaistītas ieinteresētās personas ir kritizējušas šo situāciju, norādot, ka tā rada juridisku nenoteiktību un nevajadzīgas papildu izmaksas Eiropas rūpniecības nozarēm. Situācija 2017. gadā tika pārskatīta saskaņā ar Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), lai izvērtētu to saskaņoto standartu pašreizējo kopumu, par kuriem nav publicētas atsauces, un padarītu atsauču publicēšanas procesu pārredzamāku un saprotamāku. Pamatojoties uz REFIT platformas 31 ieteikumiem, Komisija un Eiropas standartizācijas organizācijas ir izstrādājušas un apstiprinājušas rīcības plānu, lai atsauces uz saskaņotajiem standartiem laicīgi tiktu publicētas Oficiālajā Vēstnesī 32 .
Cieša sadarbība ar ieinteresētajām personām
Komisija labi apzinās, ka ar prioritāšu noteikšanu vien nepietiek. Panākumi ir atkarīgi arī no augsta līmeņa saistībām, kas jāuzņemas plašam standartizācijā iesaistīto ieinteresēto personu lokam, kurš ietver rūpniecību, standartizācijas organizācijas, pētniecības aprindas, citas ES iestādes un valsts pārvaldes iestādes.
Standarti ir komercattiecību partneru brīvprātīgas sadarbības rezultāts procesā, kura mērķis ir izstrādāt tehniskās specifikācijas, ievērojot pārredzamības, atklātības, iekļautības, objektivitātes un konsensa principu ieinteresēto personu starpā. Regulā par Eiropas standartizāciju 33 ir atzīta nepieciešamība un pausts aicinājums pirms Savienības gada darba programmas pieņemšanas rīkot plašas visu ieinteresēto personu konsultācijas. Regulā ir rosināta arī tādu Eiropas organizāciju aktīva dalība, kuras pārstāv MVU, patērētājus un vidiskās un sociālās intereses.
Komisija atzīst, ka tradicionālo robežu pārvarēšana starp IKT, precēm un pakalpojumiem prasa apņēmību, labu sadarbību un savstarpēju uzticēšanos dažādu ieinteresēto personu vidū. IKT standartizācijas jomā Komisija ir regulāri tikusies ar ieinteresētajām personām publiskā un privātā sektora partnerībās 34 un arī ESO, lai apspriestos par dažādu ierosināto darbību īstenošanu. Daudzpusējā ieinteresēto personu IKT standartizācijas platforma, kas regulārās sanāksmēs seko paziņojumā minēto darbību īstenošanas progresam, pulcina vienkopus dalībvalstis, Eiropas un starptautiskās standartizācijas organizācijas, forumus un konsorcijus, organizācijas, kas pārstāv rūpniecību un MVU, un sabiedrības pārstāvjus.
Komisija ir nostiprinājusi attiecības ar dažādām ESS ieinteresētajām personām un cenšas uzlabot sistēmas funkcionalitāti un efektivitāti KSI kontekstā. Komisija pagājušajā gadā turklāt ir uzturējusi regulārus kontaktus un dialogu ar citām Eiropas iestādēm. Piemēram, Komisija ir cieši iesaistījusies konsultācijās, pēc kurām tika pieņemta Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūcija par Eiropas standartiem 21. gadsimtam 35 . Komisija ir arī ierosinājusi un ieviesusi pastāvīga konstruktīva dialoga uzturēšanas praksi ar trīs Eiropas standartizācijas organizācijām, lai nodrošinātu kvalitatīvu sadarbību un raitu saziņu.
1.Kopīgā Eiropas standartizācijas iniciatīva
KSI līdz šim ir parakstījuši 104 dalībnieki, atspoguļojot visu ESS segmentu augstu iesaistīšanās līmeni. Pēc tam, kad KSI 2016. gada 13. jūnijā Amsterdamā bija parakstījušas ieinteresētās personas un 2016. gada 29. septembrī dalībvalstis, Komisija organizēja vairākas KSI koordinācijas grupas sanāksmes, lai precizētu piecpadsmit darbības, par kurām bija panākta vienošanās 36 . Koordinācijas grupas locekļi ir galvenokārt KSI parakstītāji, kas bija iesaistīti iniciatīvas sagatavošanā. KSI parakstītāji ir pieteikušies brīvprātīgi palīdzēt īstenot darbības, un visām darbībām ir iecelti vadītāji.
Atsevišķās KSI rīcības grupas līdz šim ir pievērsušās galvenokārt katras darbības būtisko elementu izstrādei. Pagaidām nav panākta vienošanās par precīziem grafikiem. Kad būs iegūta lielāka skaidrība par darbību saturu, būs iespējams noteikt visu darbību termiņus un starpposma mērķus attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem.
2.Iekļautība
Parakstot četrus atsevišķus partnerības pamatnolīgumus, Komisija ir oficiāli apstiprinājusi publiskā un privātā sektora partnerību ar III pielikuma organizācijām (SBS, ANEC, ETUC un ECOS) 37 , kas standartizācijā pārstāv attiecīgi MVU, patērētājus, darba ņēmējus un vidiskās intereses. Tas nodrošina saskaņotību un stabilitāti finansēšanas un darbību uzraudzības ziņā.
Papildus finansiālajam ieguldījumam Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu III pielikuma organizāciju klātbūtni un efektīvu dalību svarīgās sanāksmēs un notikumos, ko rīko, piemēram, Standartu komiteja (novērotāju statusā), KSI (partneru statusā), daudzpusējā ieinteresēto personu IKT standartizācijas platforma 38 , un Komisijas un ESO sanāksmēs.
Lai standartizācijas procesā nodrošinātu saskaņotu pieeju MVU, patērētāju, darba ņēmēju, vidisko un sabiedrības interešu atbalstam, CEN/CENELEC ir izveidojušas divas darba grupas, proti, MVU darba grupu un sabiedrības ieinteresēto personu grupu. Tajās darbojas III pielikuma organizācijas — pirmajā grupā SBS, bet otrajā ANEC, ECOS un ETUC. Abas darba grupas apspriežas par tādiem jautājumiem kā piekļuve standartiem, informētības paaugstināšana, apmācība un atbalsts dalībai standartizācijas darbā tehniskā līmenī. Jau ir izstrādāti vairāki rīki, piemēram, tiešsaistes rīkkopas MVU un atzinumu sniegšanas mehānisms sabiedrības ieinteresētajām personām.
Standartizācijas regulā īpaši ir uzsvērta 39 mazo uzņēmumu iesaiste standartu izstrādes procesā ar mērķi radīt MVU draudzīgus standartus, kas var samazināt izmaksas un atvērt tirgus. Paturot prātā šo mērķi, SBS kā vienu no galvenajām savas 2017. gada darba programmas daļām ir izstrādājusi ilgtermiņa stratēģiju par MVU iesaisti standartizācijā laikposmam no 2018. līdz 2021. gadam. Stratēģijā ir izklāstīti mērķi un darbības attiecībā uz MVU iesaisti standartizācijā, lai nodrošinātu izstrādāto standartu piemērotību MVU, ievērojot principu "vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem".
Iekļautība ir viena no Eiropas telesakaru standartu institūta (ETSI) ilgtermiņa stratēģijas tēmām, kas tiek risināta grupas "ETSI Eiropas standartizācijas perspektīvā" kontekstā. Šīs grupas iekšējo diskusiju rezultātā ir izstrādāta sabiedrības ieinteresēto personu atbalsta un iekļautības programma (3SI), kurā paredzēts darbību kopums ar mērķi uzlabot iekļautību un ETSI iekšienē palielināt III pielikuma organizāciju pamanāmību, informētību par tām un to iesaisti. Visas III pielikuma organizācijas ir pilntiesīgas ETSI locekles.
Noslēgums
Šā ziņojuma mērķis ir atbalstīt jaunieviesto iestāžu dialogu par standartizāciju ES līmenī, kā pavēstīts 2016. gada 1. jūnija paziņojumā. Tas paredzēts, lai rosinātu debates ar likumdevējiem, Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī EESK un Reģionu komiteju, un tajā ir sniegtas ievirzes attiecībā uz turpmākajām standartizācijas prioritātēm, kas palīdzēs īstenot nodarbinātības, izaugsmes un konkurētspējas programmu. Iestāžu dialogs tiek veidots saskaņā ar jauno Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu 40 .
Lai nodrošinātu Savienības 2019. gada darba programmas sekmīgu īstenošanu, tās prioritāšu noteikšanā svarīga nozīme būs ciešai sadarbībai ar likumdevējiem. Kopīgi noteiktas Eiropas standartizācijas politikas prioritātes palīdzēs optimizēt standartizācijas darbu turpmākajā likumdošanas procesā. Lai sasniegtu Eiropas standartizācijas politikas mērķus, ir vajadzīga visu ESS dalībnieku kopēja izpratne un aktīva līdzdalība — tas attiecas gan uz iekļautības uzlabošanu, izpratnes paaugstināšanu par standartizācijas nozīmi ekonomikā un sabiedrībā, saskaņoto standartu 41 novērtēšanas procedūru pilnveidi un piecu IKT standartizācijas prioritāšu īstenošanu, gan uz šķēršļu pārvarēšanu pakalpojumu nozarē.