EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.8.2018
COM(2018) 377 final/2
CORRIGENDUM
This document corrects document COM (2018) 377 final of 15 June 2018.
Concerns all language versions.
Updates in the tables of some of the annexes.
The text shall read as follows:
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 27. pantu un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. pantu (ģeogrāfiskais līdzsvars)
1. iedaļa — Pamatinformācija un vispārīgie principi
1.Juridiskais pamats
Šis ziņojums attiecas uz katras dalībvalsts pilsoņu pārstāvības līmeni to iestāžu darbinieku vidū, kurām piemēro Civildienesta noteikumus (CN). Tas ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (CN) 27. panta trešo daļu un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 12. panta 1. punkta ceturto daļu. Ja vien nepārprotami nav paredzēts citādi, jebkura atsauce uz CN 27. pantu attiecas arī uz PDNK 12. pantu.
Vispārīgais noteikums ir tāds, ka diskriminācija pilsonības dēļ ir aizliegta Līgumos, Pamattiesību hartā un Civildienesta noteikumos
. Tajā pašā laikā Civildienesta noteikumos ir pausta prasība ES iestādēm pieņemt darbā darbiniekus, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju (CN 27. pants)
. Līdzsvars starp šiem abiem elementiem jau ļauj iestādēm ņemt vērā pilsonību, pat lai aizpildītu konkrētās amata vietas, “gadījumos, kad dažādo pieteikuma iesniedzēju kvalifikācija faktiski ir vienāda.”
Ar Civildienesta noteikumu 2013. gada reformu un tajā ietverto atsauci uz principu, ka visi Savienības pilsoņi ir vienlīdzīgi, likumdevēji ieviesa jaunu juridisko pamatu, lai katra iestāde pieņemtu atbilstošus pasākumus, ja ir novērojams, ka pastāv būtiska nelīdzsvarotība ierēdņu pilsonību jomā, kas nav pamatota ar objektīviem kritērijiem. Šā grozījuma mērķis bija nodrošināt vajadzīgos tiesiskos līdzekļus, lai novērstu situācijas, kad pastāv būtiska nelīdzsvarotība, kas būtu pretrunā Savienības pilsoņu vienlīdzības principam.
2.Ziņojuma tvērums
CN 27. pantā paredzēts, ka Komisijai ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta īstenošanu. Šajā ziņojumā ir izmantotas šādas definīcijas:
Iestādes: attiecīgās iestādes ir tās iestādes, uz kurām attiecas Civildienesta noteikumi. Komisija aicināja visas iestādes un decentralizētās aģentūras sniegt datus. Īpaša sadaļa ir veltīta datus sniedzošajām iestādēm un aģentūrām.
Darbinieki: juridiskais pamats attiecas uz ierēdņiem (CN 27. pants) un pagaidu darbiniekiem (PDNK 12. pants). Abas darbinieku kategorijas tiek aplūkotas kopā.
Funkciju grupa: juridiskais pamats neparedz atšķirību pa funkciju grupām. Tomēr, ņemot vērā ziņojuma pamatmērķi, analīze attiecībā uz Komisiju galvenokārt attieksies uz AD funkciju grupu.
2. iedaļa — Eiropas Komisija
1.Metodika
1.1.
Pamatinformācija
Pirms CN 27. panta stāšanās spēkā pašreizējā redakcijā ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumam galvenokārt pievērsa uzmanību tad, kad Savienība paplašinājās, uzņemot jaunas dalībvalstis. Katrā gadījumā mērķis bija ierobežotā laika posmā panākt jauno dalībvalstu pilsoņu pienācīgu pārstāvību, ņemot vērā paplašināšanās relatīvo lielumu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.
Komisija pieņēma vairākus paziņojumus, kuros tika izklāstīta metodika, lai noteiktu sasniedzamo mērķi, apzīmējot to kā “ieteicamās proporcijas” līdz 2003. gadam
vai kā “indikatīvos darbā pieņemšanas mērķus” pēc 2003. gada
. Komisija ir regulāri ziņojusi par gūtajiem panākumiem ceļā uz darbā pieņemšanas mērķu sasniegšanu un vajadzības gadījumā veikusi korektīvus pasākumus.
Sīkāks pārskats par “ieteicamo proporciju” attīstību, kuras piemēroja līdz 2003. gadam, ir sniegts 2. pielikumā kopā ar tabulu, kurā norādīti darbā pieņemšanas mērķi, kas ir pieņemti kopš 2003. gada.
Metodika ieteicamo proporciju un indikatīvo darbā pieņemšanas mērķu noteikšanai 2003. gadā tika atzīta par pagaidu metodiku, pēdējam pārejas posmam beidzoties 2018. gadā pēc ES paplašināšanās, uzņemot Horvātiju. Tāpēc tagad ir izpildīti nosacījumi, lai definētu “ieteicamās proporcijas” dalībvalstīm, pamatojoties uz vienotu metodiku.
1.2.
Pilsoņu pārstāvības līmenis
1.2.1.
Pilsonība
Saskaņā ar CN 28. panta a) punktu ierēdni var iecelt amatā tikai ar nosacījumu, ka viņš ir kādas Savienības dalībvalsts pilsonis, ja vien iecēlējinstitūcija nav noteikusi kādu izņēmumu.
Tādēļ katram ierēdnim darbā pieņemšanas brīdī ir jānorāda vismaz viena pilsonība. Šī pilsonība tiek reģistrēta informācijas sistēmā kā “pirmā pilsonība” un paliek nemainīga, ja vien ierēdnis nepieprasa veikt izmaiņas.
Gatavojot šo ziņojumu, “pirmā pilsonība” tiek izmantota kā pamats.
Ierēdņi var
norādīt citas pilsonības vai nu darbā pieņemšanas brīdī vai karjeras gaitā. Jebkura pilsonība, kuru uzrāda papildus “pirmajai pilsonībai”, reģistrē informācijas sistēmā kā “otro pilsonību” vai “trešo pilsonību” utt.
2018. gada 1. janvārī 1041 ierēdnis un pagaidu darbinieks bija norādījuši vairāk nekā vienu pilsonību. Detalizēts pārskats par pirmo un otro pilsonību ir sniegts 7.d pielikumā.
1.2.2.
Ieteicamās proporcijas
1.2.2.1.
Apvienotā Karaliste
Pēc Apvienotās Karalistes 2017. gada 29. marta paziņojuma Padomei par savu nodomu izstāties no Savienības ieteicamā proporcija Apvienotajai Karalistei vairs nav definēta. Ziņojumā veiktā analīze būs turpmākās rīcības pamatā. Tādēļ, vienlaikus pilnībā atzīstot to, ka Apvienotā Karaliste šā ziņojuma pieņemšanas laikā ir ES dalībvalsts, šajā posmā nešķiet lietderīgi nākotnē noteikt Apvienotās Karalistes pilsoņu pārstāvības ieteicamo proporciju.
Lai pilnībā ņemtu vērā to, ka Apvienotā Karaliste joprojām ir dalībvalsts līdz dienai, kad tā būs izstājusies no Savienības, un lai risinātu šo jautājumu, neskarot notiekošo sarunu iznākumu, tiek ierosināts pārrēķināt attiecīgos skaitļus, neiekļaujot Apvienotās Karalistes vērtības. Ziņojumā sniegts detalizēts pārskats par Apvienotās Karalistes pilsoņu pašreizējo pārstāvību starp Komisijas AD kategorijas darbiniekiem (sk. 7.c pielikumu). Apvienotās Karalistes pilsoņi galvenokārt ieņem par AD9 pakāpi augstākas pakāpes. 2017. gada 1. janvārī puse no tiem bija vecāki par 50,5 gadiem.
Komisija ir pieņēmusi zināšanai faktu, ka vairāki Apvienotās Karalistes pilsoņi ir lūguši vai var lūgt veikt izmaiņas, norādot citu pirmo pilsonību.
Šīm izmaiņām ir izņēmuma raksturs, un tādēļ tās ir jāizskata īpašā veidā.
Tā rezultātā joprojām tiek uzskatīts, ka darbinieki no Apvienotās Karalistes, kuri norāda pilsonības maiņu pēc 2017. gada 29. marta, ir saglabājuši Apvienotās Karalistes pilsonību kā pirmo pilsonību
, lai nodrošinātu darbinieku līdzsvarotu pārstāvību Komisijā, jo īpaši vidējā un augstākā vadības līmenī.
1.2.2.2.
Ieteicamo proporciju definīcija pārējām 27 dalībvalstīm
Būtu jānosaka metodika, lai saskaņotu dalībvalstu svērumu. Šis rādītājs, ko pieņēma 2003. gadā, lai definētu indikatīvos darbā pieņemšanas mērķus, balstās uz objektīviem kritērijiem un taisnīgi līdzsvaro vajadzību atspoguļot Eiropas iedzīvotāju sastāvu ar nepieciešamību nodrošināt mazāko dalībvalstu minimālu pārstāvību, un to ir viegli piemērot
.
Komisijas dienesti ir de facto izmantojuši šo rādītāju kopš 2003. gada, veicot situācijas analīzi ģeogrāfiskā līdzsvara jomā, un tiek ierosināts šajā ziņojumā saglabāt šo pašu rādītāju, neiekļaujot Apvienoto Karalisti. Tas tiks regulāri atjaunināts, lai atspoguļotu tā komponentu izmaiņas.
Izrietošās ieteicamās proporcijas pašlaik ir šādas (aprēķinu sk. 5. pielikumā)
|
Dalībvalsts
|
Ieteicamā proporcija
|
|
Dalībvalsts
|
Ieteicamā proporcija
|
|
Malta
|
0,6 %
|
|
Ungārija
|
3,0 %
|
|
Luksemburga
|
0,8 %
|
|
Portugāle
|
3,1 %
|
|
Kipra
|
0,8 %
|
|
Čehijas Republika
|
3,1 %
|
|
Igaunija
|
0,8 %
|
|
Grieķija
|
3,1 %
|
|
Latvija
|
1,0 %
|
|
Beļģija
|
3,1 %
|
|
Slovēnija
|
1,0 %
|
|
Nīderlande
|
3,9 %
|
|
Lietuva
|
1,5 %
|
|
Rumānija
|
4,5 %
|
|
Horvātija
|
1,6 %
|
|
Polija
|
8,2 %
|
|
Īrija
|
1,6 %
|
|
Spānija
|
8,9 %
|
|
Slovākija
|
1,8 %
|
|
Itālija
|
11,2 %
|
|
Somija
|
1,8 %
|
|
Francija
|
11,6 %
|
|
Dānija
|
1,8 %
|
|
Vācija
|
13,8 %
|
|
Bulgārija
|
2,4 %
|
|
|
|
|
Austrija
|
2,6 %
|
|
|
|
|
Zviedrija
|
2,7 %
|
|
Kopā
|
100,0 %
|
1.2.3.
“Minimālās pārstāvības” definīcija attiecībā uz katru pilsonību
Piemērojamās tiesību normas attiecībā uz ģeogrāfisko līdzsvaru atspoguļo divas pamatprasības. Pirmkārt, atlases un darbā pieņemšanas procesi būtu jāizstrādā tā, lai novērstu jebkādu neobjektivitāti pilsonības dēļ. Otrkārt, līdzsvarota darbinieku ģeogrāfiskā pārstāvība ir vajadzīga, lai Komisija īstenotu vienu no tā galvenajiem mērķiem, proti, būt tuvu iedzīvotājiem un atspoguļot dalībvalstu daudzveidību.
Līdz ar to Komisija uzskata, ka
– pārstāvības minimālo līmeni (Komisijas darbinieku starpā) būtu jādefinē un jāgarantē attiecībā uz katru ES pilsonību,
– nelielas atkāpes no ieteicamajām proporcijām ir pieļaujama ne tikai tāpēc, ka nav uzskatāms, ka tās apdraudētu ģeogrāfisko līdzsvaru, bet tās ir arī vajadzīgas, lai novērstu neefektivitātes risku.
Praksē Komisija uzskata, ka būtiska nelīdzsvarotība ir novērojama, ja vienas vai vairāku dalībvalstu pilsoņu īpatsvars darbinieku vidū ir mazāk nekā 80 % no attiecīgās ieteicamās proporcijas.
1.3.
Tvērums
1.3.1.
Funkciju grupa
Lai nodrošinātu pasākumu samērīgumu, šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiks pievērsta tikai AD funkciju grupai. Kaut arī CN 27. pants attiecas uz visiem darbiniekiem neatkarīgi no to funkciju grupas, AST un AST/SC funkciju grupām tiek pieļauta lielāka elastība. Prasība atspoguļot Eiropas Savienības valstu dažādību tiek stingrāk piemērota attiecībā uz ierēdņiem, kas atbild par vadības, konceptuāliem, analītiskiem, valodu un zinātniskiem pienākumiem (proti, AD), nekā tiem, kas atbild par izpildes un tehniskiem pienākumiem (AST) vai lietvedības un sekretāru pienākumiem (t. i., AST/SC).
Turklāt, izpildes, tehniskos, lietvedības un sekretāru uzdevumus parasti veic darbinieki, kas pieņemti darbā uz vietas, un bieži vien tie ir mazāk pievilcīgi emigrantiem.
Šā iemesla dēļ analīze, kā arī jebkāda iespējamā rīcība saskaņā ar Civildienesta noteikumu 27. panta otro daļu attiecas tikai uz AD funkciju grupu.
1.3.2.
Aizņemtās funkcijas
Šajā ziņojumā aplūkots tikai to darbinieku sadalījums, kuri pilda ar vadību nesaistītas funkcijas. Komisijā vadības amatos esošo darbinieku pilsonību sadalījumam piemēro atsevišķus noteikumus un praksi, kā arī īpašu uzraudzību
.
1.3.3.
Valodu dienesti
Mērķi panākt darbinieku pilsonības līdzsvarotu pārstāvību nevar tādā pašā veidā īstenot attiecībā uz valodu dienestiem un ar valodām nesaistītiem dienestiem.
Ņemot vērā to specifisko būtību un mērķi, valodu dienestu darbiniekiem piemēro sui generis principu. Pirmkārt, vajadzīgais darbinieku skaits, kas ir apguvuši mērķa valodu, ir iepriekš noteikts, un tas nav atkarīgs no attiecīgās dalībvalsts lieluma. Otrkārt, kaut arī pieņemšanu darbā valodu dienestā nosaka nevis pilsonība, bet valodu zināšanas, starp abiem minētajiem elementiem pastāv cieša korelācija. Treškārt, vairākas valodas ir oficiālās valodas vairākās dalībvalstīs. Tāpēc atkarībā no konkrētās valodas darbinieku sadalījums pēc pilsonības valodu dienestos atbilst modelim, kas nav salīdzināms ar dienestiem, kas nav saistīti ar valodām.
1.2. sadaļā aprakstīto “ieteicamo proporciju” piemērošana valodu dienestiem nav nedz jēgpilna, nedz vēlama. 6. pielikuma tabulā sniegts visu to AD darbinieku, kuri neieņem vadītāja amatu, sadalījums Komisijas valodu dienestos (proti, Tulkošanas ĢD un Mutiskās tulkošanas ĢD). Tabulā redzams, ka vairums lielo dalībvalstu, kā arī dalībvalstis, kurām ir “tā(-s) pati(-šas)” oficiālā(-s) valoda(-s), kas citām dalībvalstīm, nav pietiekami pārstāvētas. Nelīdzsvarotība ir vēl acīmredzamāka, ja aplūko atsevišķi AD5-AD8 un AD9-AD12 funkciju grupas, bet ir skaidrs, ka mērķtiecīga darbā pieņemšana uz minētā pamata attiecībā uz minēto valstu pilsoņiem neatbilstu nekādām darbības prasībām.
Tādējādi, ņemot vērā objektīvos ierobežojumus, kas saistīti ar valodu dienestu darbiniekiem, Komisija izslēdz šos dienestus no ģeogrāfiskā līdzsvara novērtējuma.
1.3.4.
Pakāpes
CN 27. pants ir pirmais pants nodaļā par iecelšanu amatā. Piemērojot CN 31. pantu, ierēdņus AD funkciju grupā pieņem darbā tikai AD5 līdz AD8 pakāpē un vajadzības gadījumā AD9, AD10, AD11 vai – izņēmuma gadījumā – AD 12 pakāpē. Ņemot vērā šo atšķirību, ziņojumā grupas tiek aplūkotas atsevišķi.
AD9-AD12 (ja pieņemšana darbā nevar pārsniegt 20 % no visiem AD darbā pieņemšanas gadījumiem katrā attiecīgajā gadā)
AD5-AD8 (kas ir visizplatītākās pakāpes pieņemšanai darbā).
Jānorāda arī, ka kopš brīža, kad stājās spēkā 2014. gadā pārskatītie Civildienesta noteikumi, AD13-AD14 pakāpes parasti nav iecelšanas amatā pakāpes (un tādējādi ir izslēgtas no analīzes tvēruma), turklāt šīs pakāpes ir rezervētas vadības vai padomdevēja funkcijām. To darbinieku skaits, kuri neieņem vadītāja amatu, šajā pakāpju grupā ir pagātnes mantojums, un to galvenokārt veido pilsoņi no valstīm, kas bija ES dalībvalstis pirms 2004. gada. Šis skaits laika gaitā būtiski samazināsies, jo to sadalījums pēc vecuma liecina, ka lielākā daļa no viņiem nākamo 10–15 gadu laikā aizies pensijā. Tādējādi to pilsoņu skaitu, kuri nāk no valstīm, kas bija ES dalībvalstis pirms 2004. gada, turpmākā pensionēšanās ietekmēs vairāk.
2.
Konstatējumi un analīze
2.1.
Stāvoklis 2017. gada 1. janvārī
2.1.1.
AD9-AD12 pakāpju grupa
7.b pielikumā sniegts pārskats par pašreizējo stāvokli 2017. gada 1. janvārī. Galvenie konstatējumi ir tādi, ka šobrīd
– 14 dalībvalstu pilsoņi ir būtiski nepietiekami pārstāvēti – tās visas ir dalībvalstis, kas pievienojušās ES pēc 2004. gada, kā arī Luksemburga.
– Absolūtā izteiksmē lielākais iztrūkums attiecas uz Polijas pilsoņiem (160 personas) un Rumānijas pilsoņiem (155 personas).
– Relatīvā izteiksmē lielākais iztrūkums attiecas uz Horvātijas pilsoņiem (kuri sasniedz 5 % no to ieteicamās proporcijas), Bulgārijas pilsoņiem (8 %) un Rumānijas pilsoņiem (13 %).
To valstu pilsoņu, kuras pievienojās 2004. gadā, nepietiekama pārstāvība AD9-AD12 pakāpē bija zināmā mērā prognozējama, jo attiecībā uz šīm pakāpēm konkursi netika organizēti saskaņā ar īpašajiem izņēmuma pasākumiem attiecībā uz paplašināšanos (izņemot vadošos amatus). Mērķis bija pakāpeniski aizpildīt visas pakāpes, sākot no zemākajām. Šā iemesla dēļ tas attiecas uz visu to valstu pilsoņiem, kuras pievienojās 2004. gadā.
Situācija attīstās atbilstīgi gaidītajam. Visu to valstu pilsoņu īpatsvars, kuras pievienojās 2004. gadā, šobrīd atbilst 50 % līdz 70 % no to mērķa. Attiecībā uz to valstu pilsoņiem, kuras pievienojās 2007. un 2013. gadā, joprojām ir pāragri
sagaidīt nozīmīgu viņu pārstāvību šajās kategorijās. Tomēr viņu pārstāvības līmenis AD5-AD8 pakāpe (attiecīgi vairāk nekā 200 % un 140 % no mērķa, skatīt 7.a pielikumu) sniedz pamatotu pārliecību par to, ka process ir uz pareizā ceļa. Komisija turpinās cieši uzraudzīt to pārstāvības līmeņa attīstību šajās pakāpēs, lai pārbaudītu, vai tas turpinās saskaņā ar pašreizējo tendenci.
Tikai Luksemburgas pilsoņu būtiski nepietiekamā pārstāvība šajā pakāpē, šķiet, nav pamatota. Tomēr būtu jānorāda arī tas, ka šāda nepietiekama pārstāvība varētu būt saistīta ar iedzīvotāju nelielo skaitu – ja attiecīgajās pakāpēs būtu bijuši vēl tikai 4 pilsoņi, Luksemburga nebūtu uzskaitīta starp nepietiekami pārstāvētajām valstīm.
2.1.2.
AD5-AD8 pakāpju grupa
No dinamikas viedokļa īpaša uzmanība jāvelta AD5-AD8 pakāpju grupai. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu prasībām šajā grupā ir jāveic vismaz 80 % no iecelšanas amatā. Pilsoņu pārstāvības līmenis šajā pakāpju grupā turpmākajā desmitgadē noteiks pilsoņu pārstāvības līmeni AD9-AD12 grupā. Tādēļ tajā pašā laikposmā no šī darbinieku kopuma tiks izraudzīti vadītāji (un konkrētāk – vidējā līmeņa vadītāji). Līdzsvarota pārstāvība AD5-AD8 funkciju grupā pašlaik ir priekšnoteikums pilsonību līdzsvarotai ilgtermiņa pārstāvībai augstākās pakāpēs.
7.a pielikumā sniegts pārskats par pašreizējo stāvokli 2017. gada 1. janvārī. Galvenie konstatējumi ir tādi, ka šobrīd:
– 10 valstu pilsoņi (visi no valstīm, kas bija ES dalībvalstis pirms 2004. gada) ir būtiski nepietiekami pārstāvēti: Dānija, Vācija, Īrija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Somija un Zviedrija.
– Absolūtā izteiksmē vislielākais iztrūkums attiecas uz Vācijas pilsoņiem (gandrīz 230 personas) un Francijas pilsoņiem (gandrīz 140 personas).
– Relatīvā izteiksmē lielākais iztrūkums attiecas uz Luksemburgas pilsoņiem (nebija neviena Luksemburgas pilsoņa), Zviedrijas un Dānijas pilsoņiem (kuri bija pārstāvēti tikai aptuveni 30 % apmērā no ieteicamās proporcijas).
To, ka lielākā daļa ES-14 valstu
pilsoņu ir nepietiekami pārstāvēti AD5-AD8 pakāpju grupā, var vismaz daļēji izskaidrot ar darbā pieņemšanas modeļiem pēc 2004. gada. Tas ir saistīts ar faktu, ka vairums amata vietu, kas bija rezervētas pilsoņu pieņemšanai darbā no dalībvalstīm, kas pievienojās pēc 2004. gada, bija AD5-AD8 pakāpju grupā. Jauno dalībvalstu darbinieku darbā pieņemšanas koncentrācija pamatpakāpēs gandrīz automātiski ir izraisījusi situāciju, ka pilsoņi no valstīm, kas bija ES dalībvalstis pirms 2004. gada, ir nepietiekami pārstāvēti.
Tikai četru valstu pilsoņi no ES-14 valstīm ir pietiekami pārstāvēti AD5-AD8 pakāpju grupā: 2 valstu pilsoņu īpatsvars ir tikai nedaudz zem to ieteicamās proporcijas (Spānijas un Itālijas pilsoņi), un 2 valstu pilsoņu īpatsvars ir sasniedzis to ieteicamo proporciju (Beļģijas un Grieķijas pilsoņi).
Šāda situācija mudina īstenot atbilstīgus mērķtiecīgus pasākumus, lai palielinātu minēto valstu pilsoņu pārstāvību, kas citādi riskētu saskarties ar “paaudžu plaisu”.
Tomēr pastāv šaubas, vai ar šiem mērķtiecīgajiem pasākumiem būs pietiekami, lai nodrošinātu visu pilsonību līdzsvarotu pārstāvību ilgtermiņā. Šajā sakarībā var aplūkot divus aspektus.
2.2.
Pamatiemesli, kāpēc AD5-AD8 pakāpju grupā pastāv nepietiekama pārstāvība
2.2.1.
Pieejamie konkursu uzvarētāji EPSO rezerves sarakstos
Fakts, ka četru valstu pilsoņi no ES-14 valstīm ir pietiekami pārstāvēti, neraugoties uz darbā pieņemšanas modeļiem pēdējo 12 gadu laikā, šķiet, norāda uz to, ka pastāv citi iemesli, ar kuriem izskaidrot konkrētu valstu pilsoņu iztrūkumu. Viens no izskaidrojuma aspektiem attiecas uz EPSO konkursu uzvarētāju sadali.
8.a un 8.b pielikuma tabulas liecina, ka kopš 2010. gada konkursu uzvarētāju pieejamība neatbilda ieteicamajām proporcijām. Jo īpaši akūta šī situācija ir AD speciālistu konkursos, kuros no 27 valstīm 23 valstu pilsoņi ir nepietiekami pārstāvēti salīdzinājumā ar to ieteicamajām proporcijām. Tikai 4 valstu pilsoņi sasniedz to ieteicamās proporcijas – Beļģijas, Grieķijas, Itālijas un Spānijas pilsoņi
, t. i., to četru valstu pilsoņi no ES-14 valstīm, kas ir pietiekami pārstāvētas AD5-AD8 pakāpju grupā, kā tas tika iepriekš norādīts 2.1.2. iedaļā.
Šajā sakarā ir svarīgi norādīt, ka attiecībā uz dažu valstu pilsoņiem konkursu uzvarētāju iztrūkums ir saistīts nevis ar konkursu rezultātiem, bet ar mazāku dalību konkursos, nekā tika gaidīts. 8.a un 8.b pielikumā minētie dati liecina arī par to, ka daudzos gadījumos, kad tiek novērota pilsoņu būtiski nepietiekama pārstāvība, attiecīgo dalībvalstu pilsoņiem ir daudz zemāks relatīvais līdzdalības līmenis, bet augstāks relatīvais panākumu līmenis (skatīt, piemēram, Nīderlandes, Francijas vai Vācijas pilsoņu līdzdalību vispārēja profila konkursos).
Ja nekas netiks darīts, jautājums par pilsonību sastāvu EPSO sarakstos visticamāk ietekmēs arī ģeogrāfisko līdzsvaru nākotnē. Patiešām, ja pēdējo 8 gadu laikā novērotās tendences apstiprināsies nākotnē, pašreizējā nelīdzsvarotība visticamāk “dabīgi” neizzudīs, un turklāt konkrētu valstu pilsoņi varētu nākamajās paaudzēs būt nepietiekami pārstāvēti
– Čehijas Republikas, Dānijas, Igaunijas, Īrijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Polijas un Slovēnijas pilsoņi.
2.2.2.
Jautājums par pievilcību
Otrs jautājums attiecas uz Komisijas spēju piesaistīt pietiekamu skaitu augsti kvalificētu kandidātu no visām dalībvalstīm. Dalībnieku skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju AD5 konkursos pēdējo 8 gadu laikā (sk. 8.a pielikumu) uzrāda būtiskas atšķirības dalībvalstu starpā. 3 dalībvalstu (Vācijas, Francijas un Nīderlandes) pilsoņu līdzdalības līmenis ir mazāks par pusi no ES vidējā rādītāja.
EPSO jau ir mēģinājis mudināt pilsoņus no “iztrūkuma” dalībvalstīm piedalīties AD konkursos. Tomēr līdz šim šie centieni, šķiet, nav devuši vēlamos rezultātus, kā to liecina pieteikuma iesniedzēju sadalījums jaunākajos un pašlaik notiekošajā AD konkursā (sk. 8.c pielikumu). Vācijas un Francijas pilsoņu līdzdalības līmenis joprojām ir mazāks par pusi no vidējā rādītāja. Nīderlandes pilsoņu līdzdalība ir pieaugusi, bet Zviedrijas un Polijas pilsoņu līdzdalība ir ievērojami samazinājusies.
Šie konstatējumi apgrūtina centienus sekmēt Komisijas pievilcību laikā, kad var tikt uztverts, ka piedāvātā komplekta kombinācija (t. i., alga, sociālais nodrošinājums, pensiju tiesības un darba un privātās dzīves līdzsvars utt.) ir relatīvā ziņā laika gaitā pasliktinājusies.
3.
Secinājums
No izklāstītās analīzes var izdarīt četrus secinājumus.
Pirmkārt, situācija AD5-AD8 un AD9-AD12 pakāpju grupās ir būtiski atšķirīga. Abos gadījumos ir vērojama būtiski nepietiekama pārstāvība, tomēr nedz attiecīgās dalībvalstis, nedz dinamika nav tāda pati.
Otrkārt, kaut arī pastāv acīmredzama saikne starp šo konstatēto nelīdzsvarotību un darbā pieņemšanas modeļiem pēdējos 10–15 gadus, šķiet arī, ka nozīmīgs nelīdzsvarotības iemesls ir meklējams EPSO sarakstu sastāvā. Šķiet, ka šādas nelīdzsvarotības pamatā nav objektīvi iemesli, jo īpaši gūtie rezultāti.
Treškārt, nelīdzsvarotība EPSO sarakstos nākotne visticamāk radīs jaunu nelīdzsvarotību.
Ceturtkārt, mēģinājumi veikt komunikācijas darbības, kas paredzētas, lai veicinātu dalību EPSO konkursos to pašreizējā formātā, nav pietiekami palielinājuši attiecīgo dalībvalstu pilsoņu līdzdalības līmeni.
Turklāt pastāvīga uzmanība būtu jāpievērš ES iestāžu kā darba devēju pievilcībai.
Šajā sakarā Komisija strādā pie tā, lai identificētu pasākumus, kas palīdzētu sasniegt mērķi – mazināt iepriekš minētās tendences, pilnībā ievērojot spēkā esošo tiesisko regulējumu. Pēc tam tā plāno izstrādāt vispārējos īstenošanas noteikumus, lai īstenotu CN 27. panta otro daļu nolūkā tos pieņemt saskaņā ar 110. pantu. Ar šiem noteikumu būt jācenšas labāk saskaņot pieejamo konkursa uzvarētāju sadalījumu rezerves sarakstos, lai nodrošinātu, ka Komisijas darbinieki pienācīgi atspoguļo ES iedzīvotāju sadalījumu pēc pilsonības.
3. iedaļa — citas ES iestādes,
kurās piemēro Civildienesta noteikumus
1.Ievads
Civildienesta noteikumu 27. pantā ir paredzēts, ka Komisijai ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 27. panta otrās daļas īstenošanu. Šajā nolūkā Komisija apkopo būtisko informāciju no attiecīgajām iestādēm.
Dažādu iestāžu sniegtie dati ir apkopoti tabulā 9. un 12. pielikumā, savukārt attiecīgie skaitliskie dati ir atrodami 10., 11., 13. un 14. pielikumā.
Ziņojumā ir apkopoti dažādu iestāžu sniegtie dati, nesniedzot komentārus par tiem.
2.
Iestādes un struktūras, kuras uzskata par iestādēm saskaņā ar Civildienesta noteikumu 1.b pantu (iestādes)
Komisija saņēma sniegtos datus no visām attiecīgajām iestādēm.
Izņemot Eiropas Ārējās darbības dienestu, neviena no šīm iestādēm nav oficiāli pieņēmusi ģeogrāfiskā līdzsvara, nelīdzsvarotības vai būtiskas nelīdzsvarotības definīciju. Tomēr lielākā daļa iestāžu uzrauga darbinieku ģeogrāfisko pārstāvību un salīdzina to vai nu ar attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaitu vai ar salikto rādītāju, ko Komisija izstrādāja attiecībā uz dalībvalstīm, kas ES pievienojās pēc 2004. gada (vidējais rādītājs, ņemot vērā iedzīvotāju un EP deputātu īpatsvaru un balsu sadalījumu Padomē pirms Lisabonas līguma).
Šāda uzraudzība ir paredzēta, lai atspoguļotu attiecīgās iestādes vajadzības un ierobežojumus.
Lielākā daļa iestāžu saskaras ar ģeogrāfisku nelīdzsvarotību to darbinieku sastāvā; dažos gadījumos nelīdzsvarotība ir uzskatāma par būtisku. Tomēr visas iestādes uzskatīja, ka novērotās (būtiskās) nelīdzsvarotības pamatā bija objektīvi iemesli. Visbiežāk minētie pamatojumi bija tā dēvētais “mītnes” efekts
, EPSO sarakstu sastāvs, spēja piesaistīt darbiniekus no konkrētām dalībvalstīm un valodu dienestu relatīvais lielums.
Tā kā visa nelīdzsvarotība tika uzskatīta par objektīvi pamatotu, neviena iestāde nav uzņēmusies iniciatīvu pieņemt vispārējos īstenošanas noteikumus, lai īstenotu CN 27. panta otro daļu.
Tāpat neviena iestāde nākotnē neparedz būtisku nelīdzsvarotību (vismaz ne AD funkciju grupā), un tāpēc vispārējie īstenošanas noteikumi netiek izstrādāti.
3.
Decentralizētas aģentūras
Komisija saņēma atbildes no 19 decentralizētām aģentūrām.
Aģentūras parasti ir mazākas nekā iestādes, kas minētas iepriekšējā nodaļā. Tās bieži atrodas citās dalībvalstīs, konkrētāk, pilsētās, kuras ir tālu no ES nozīmīgāko iestāžu galvenajām mītnēm. To darbību joma ir specializēta. Tās savā starpā būtiski atšķiras gan lieluma, gan darbības jomas un atrašanās vietas ziņā. Tādēļ nedz Komisijai, nedz pašām aģentūrām nešķita lietderīgi piemērot vienotu pieeju jautājumā par ģeogrāfisko līdzsvaru.
Aplūkojot tabulu 12. pielikumā, redzams, ka nepastāv vienota definīcija, kādam vajadzētu būt ģeogrāfiskajam līdzsvaram. Tomēr, ņemot vērā attiecīgos ierobežojumus, lielākā daļa aģentūru uzskatīja, ka tajās nav novērojama būtiska ģeogrāfiskā nelīdzsvarotība. Tādējādi tās neplāno pieņemt vispārējos īstenošanas noteikumus, lai īstenotu CN 27. pantu.
Divas aģentūras konstatēja būtisku nelīdzsvarotību. Abos gadījumos aģentūras uzskata, ka nelīdzsvarotību ir izraisījuši vairāki faktori, tostarp piemērojamais korekcijas koeficients un dzīvesbiedru nodarbinātības grūtības vietējā tirgū.
Viena aģentūra novēroja, ka pieaug nelīdzsvarotība attiecībā uz uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem. Šī aģentūra apsver iespēju izstrādāt vispārējos īstenošanas noteikumus, lai īstenotu CN 27. pantu, ja šāda nelīdzsvarotība turpinās pieaugt.
1. PIELIKUMS. Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienību 9. pants:
“Visās darbībās Savienība ievēro pilsoņu vienlīdzības principu”.
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 18. pants:
“Piemērojot Līgumus un neskarot tajos paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.
[…]”
Pamattiesību hartas 21. pants — Diskriminācijas aizliegums:
1.Aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.
2.Ievērojot Līgumu piemērošanas jomu un neskarot tajos paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.
Jāpiemin arī vispārīgie principi ES konstitucionālajos tiesību aktos par institucionālo autonomiju un lojālu sadarbību.
Civildienesta noteikumos ir iekļautas prasības un aizliegumi, lai palīdzētu iecēlējinstitūcijai lēmumu pieņemšanā. Vispārīgais noteikums ir tāds, ka iecēlējinstitūcijai būtu visi savi lēmumi jābalsta vienīgi uz dienesta interesēm un indivīdu rezultātiem. Atkarībā no attiecīgās jomas Civildienesta noteikumos ir paredzēts arī to kritēriju “melnais saraksts”, kurus iecēlējinstitūcija nevar izmantot. Atsauce uz pilsonību ir nepārprotami aizliegta tikai atsevišķu amata vietu aizpildīšanas gadījumā.
Kopumā (attiecas uz visiem Civildienesta noteikumiem): Civildienesta noteikumu 1.d pantā ir aizliegta “diskriminācija, jebkāda iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai ticības, politisko vai citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, veiksmes, dzimšanas, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.”
;
Iecelšana amatā: 27. pantā ir noteikts, ka ierēdņi būtu “[jāieceļ] amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un [jāizrauga] no Savienības dalībvalstu pilsoņiem”.
Lai gan pilsonība nav konkrēti norādīta, “pēc iespējas plašāka ģeogrāfiskā teritorija” ir interpretēta kā līdzvērtīga pilsonībai.
Atsevišķu amata vietu aizpildīšana: 7. pantā ir paredzēts, ka “iecēlējinstitūcija, vienpusīgi pieņemot lēmumu dienesta interesēs, neņemot vērā valsts piederību, katru ierēdni norīko, ieceļot vai pārceļot amatā (...)”; 27. pantā ir noteikts, ka “neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem”.
Judikatūrā ir apstiprināts, ka šie noteikumi aizliedz konkrētas amata vietas rezervēt konkrētu valstu pilsoņiem, bet neliedz iestādēm pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu vispārēju līdzsvaru (jo īpaši ņemot vērā pilsonību, lai aizpildītu konkrētas amata vietas, “kur dažādu kandidātu kvalifikācijas būtībā ir vienādas”
).
Veicot Civildienesta noteikumu pārskatīšanu 2014. gadā, tika ieviesta īpaša atsauce uz pilsonību saistībā ar pieņemšanu darbā. Proti:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1023/2013
2. apsvērumā teikts, ka “ir jānodrošina sistēma augsti kvalificēta un daudzvalodīga personāla piesaistīšanai, pieņemšanai darbā un saglabāšanai no dalībvalstu pilsoņiem, kas atlasīti, (...) ievērojot visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju”. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 5. apsvērumu “Eiropas civildienesta vērtība izpaužas tā kultūras un valodu daudzveidībā, ko var nodrošināt tikai tad, ja tiek nodrošināts atbilstošs līdzsvars attiecībā uz ierēdņu valstspiederību.”
Grozīto Civildienesta noteikumu 27. pantā noteikts, ka “Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj katrai iestādei pieņemt piemērotus pasākumus, ņemot vērā novērotu būtisku līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām pilsonībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju.”
Šo (grozīto) noteikumu pamatā esošais pieņēmums ir tāds, ka potenciālajiem kandidātiem piedāvātā “pakete”, kā arī atlases un darbā pieņemšanas procesi ir izstrādāti tādā veidā, ka objektīva pamatojuma trūkuma gadījumā pieteikuma iesniedzēju, konkursu uzvarētāju un iestāžu darbā pieņemto darbinieku (un tādējādi aktīvo darbinieku) sadalījumam pēc pilsonības būtu aptuveni jāatspoguļo Savienības iedzīvotāju sadalījums pēc pilsonības. Objektīva pamatojuma trūkuma gadījumā jebkuru novēroto būtisko novirzi tādejādi varētu uzskatīt par pilsoņu vienlīdzības principa pārkāpumu, kas pamatotu atbilstošus korektīvus pasākumus.
ES pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā un jo īpaši tās 12. pantā ir iekļauti līdzīgi noteikumi, ko piemēro pagaidu darbiniekiem.
Lai īstenotu Civildienesta noteikumu 27. pantu, katrai iestādei parasti būtu:
-jāinterpretē, kas ir domāts ar “līdzsvaru” starp dažādām pilsonībām,
-jāinterpretē, kas ir domāts ar “būtisku” nelīdzsvarotību,
-jāuzrauga faktiskā situācija, lai “ievērotu” līdzsvaru starp pilsonībām,
-attiecīgā gadījumā jānorāda “iemesli” šādai būtiskai nelīdzsvarotībai un jānosaka, vai tie paredz “objektīvu pamatojumu” nelīdzsvarotībai,
-attiecīgā gadījumā jāidentificē un/vai jāpieņem “atbilstoši korektīvi pasākumi.”
Civildienesta noteikumu 27. pantā arī noteikts, ka pēc trīs gadu laikposma, kas sākas 2014. gada 1. janvārī, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 27. panta otrās daļas īstenošanu.
2. PIELIKUMS. Ieteicamās proporcijas attiecībā uz ES-15 dalībvalstīm
1. pielikums.
Ģeogrāfiskais līdzsvars attiecībā uz iepriekšējām paplašināšanās reizēm
Skaitļi 1.a pielikumā.
·Sākuma punkts (1958. gads): ģeogrāfiskais līdzsvars ir balstīts uz sarunās noteiktiem skaitļiem
Kad ES veidoja 6 valstis, vadošais princips bija vienlīdzība starp lielākajām dalībvalstīm un mazāko valstu koprādītājs. Teorētiskie mērķi bija noteikti 25 % attiecībā uz Franciju, Vāciju, Itāliju un Beniluksa valstīm. Neoficiālas atsauces vērtības tika piemērotas elastīgā veidā un attiecās tikai uz augstāka līmeņa A pakāpēm.
·Pirmā paplašināšanās (1973. gads): ģeogrāfiskais līdzsvars joprojām ir balstīts uz sarunās noteiktiem skaitļiem
Attiecībā uz 1973. gada paplašināšanās procesu tika uzskatīts, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāpiemēro tāda pati daļa kā pārējām trim lielākajām dalībvalstīm (18 % pēc atkārtotas korekcijas), savukārt Dānijai, Īrijai un Norvēģijai kopā būtu jāpiemēro 10 %. Kad Norvēģija nolēma nepievienoties, netika veiktas nekādas īpašas korekcijas, lai gan tika lēsts, ka Dānijas un Īrijas kopējai daļai vajadzētu būt aptuveni 7 līdz 8 %.
·Otrā paplašināšanās (1981. gads): ģeogrāfiskais līdzsvars ir balstīts uz sarunās noteiktu skaitļu un objektīvu kritēriju (iedzīvotāju skaita un IKP rādītāju) apvienojumu
Saistībā ar Grieķijas pievienošanos tika saglabāts princips par lielāko dalībvalstu vienlīdzīgu pārstāvību un mazāko dalībvalstu pārmērīgu pārstāvību. Tomēr, pat ja “fresco” dokumentā (COM(78)190) bija ierosināts, ka Grieķijai būtu jāieņem tāda pati pozīcija kā Beļģijai un Nīderlandei, Grieķijas daļa galu galā tika noteikta 4,5 % apmērā — zemāk nekā 8,1 %, kas piešķirti Beļģijai un Nīderlandei. Lai ilustrētu šo pieeju, pirmo reizi tika norādīti dati par iedzīvotāju skaitu un IKP.
·Trešā paplašināšanās (1986. gads): ģeogrāfiskais līdzsvars joprojām ir balstīts uz sarunās noteiktu skaitļu un objektīvu kritēriju (iedzīvotāju skaita un IKP rādītāju) apvienojumu
Ibērijas pussalas valstu pievienošanās laikā 1986. gadā tika pabeigta neoficiālo atsauces vērtību, kas pastāvēja tikai attiecībā uz A1 līdz A3 pakāpei, izstrāde. Bez skaidras atsauces uz kritērijiem Spānijas daļa tika noteikta kā vidējā vērtība starp Nīderlandes un kādas lielas valsts daļu, savukārt Portugāles daļa tika noteikta tādā pašā līmenī kā Grieķijas daļa.
·Ceturtā paplašināšanās (1995. gads): ģeogrāfiskais līdzsvars joprojām ir balstīts uz sarunās noteiktu skaitļu un objektīvu kritēriju (iedzīvotāju skaita un IKP rādītāju) apvienojumu
Komisijas 1994. gada 17. maija paziņojumā SEC 94/844 tika noteiktas atsauces vērtības trim jaunajām dalībvalstīm un izklāstīta pieņemtā metodika. Ģeogrāfiskais līdzsvars tika pielāgots, pamatojoties uz jauno dalībvalstu relatīvās situācijas salīdzinājumiem attiecībā uz to iedzīvotāju skaitu un ekonomikas un sociālās jomas datiem paplašinātās Savienības kontekstā. Somijas raksturlielumi bija salīdzināmi ar Dānijas raksturlielumiem, un tika noteikts mērķis pieņemt darbā līdzīgu skaitu Somijas pilsoņu kā Dānijas pilsoņu skaits šajā dienestā. Austrijas un Zviedrijas raksturlielumi pusotru reizi pārsniedza Dānijas raksturlielumus, un proporcionāli tika noteikti darbā pieņemšanas mērķi. Šī pieeja ir atspoguļota 1.b pielikumā.
·Kopsavilkums: līdz šim piemērotie trīs galvenie principi.
No iepriekš minētā izriet, ka Komisijas interpretācijā attiecībā uz ģeogrāfisko līdzsvaru ir ievērota trīskārša pieeja:
*ģeogrāfiskais līdzsvars ir raisījis bažas jau kopš agrīniem laikiem, jo īpaši attiecībā uz augstākā līmeņa A pakāpēm;
*ģeogrāfiskais līdzsvars vienmēr ir balstījies uz dubultu noteikumu par:
a) lielāko četru (sākotnēji trīs) dalībvalstu vienlīdzīgu pārstāvību;
b) mazākās dalībvalsts pārmērīgu pārstāvību, lai nodrošinātu minimālo pārstāvību;
*paplašināšanās rezultātā nekad nav veiktas izmaiņas attiecībā uz sākotnējo dalībvalstu relatīvo īpatsvaru. Tādēļ
a) attiecībā uz sākotnējām dalībvalstīm visi relatīvie īpatsvari pēc paplašināšanās palika nemainīgi (piemēram, pēc ES paplašināšanās 1981., 1986. un 1995. gadā Beļģijas īpatsvars palika tāds pats kā Nīderlandes īpatsvars un bija 45 % no Vācijas īpatsvara);
b) jaunajām dalībvalstīm tika piešķirts īpatsvars, ņemot vērā vislīdzīgāko (-ās) sākotnējo (-ās) dalībvalsti (-is) (piemēram, Portugālei tika piešķirts tāds pats īpatsvars kā Grieķijai; Spānijai – īpatsvars starp Nīderlandes un Francijas īpatsvaru, utt.).
1.a pielikums
|
Iepriekšējās paplašināšanās — ieteicamās proporcijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1958.g.
|
1973.g.
|
1981.g.
|
1986.g.
|
1995.g.
|
|
(1)
|
(2)
|
(3)
|
(4)
|
(5)
|
(6)
|
(7)
|
|
|
Beniluksa valstis
|
25,0%
|
18,0 %
|
(17,7%)
|
(15,1 %)
|
(13,5 %)
|
|
LU
|
Luksemburga
|
|
|
1,5 %
|
1,3 %
|
0,9 %
|
|
IE
|
Īrija
|
|
3,5% - 4%
|
3,5 %
|
3,0 %
|
2,7 %
|
|
FI
|
Somija
|
|
|
|
|
2,7 %
|
|
DK
|
Dānija
|
|
3,5% - 4%
|
3,5 %
|
3,0 %
|
2,7 %
|
|
PT
|
Portugāle
|
|
|
|
3,8 %
|
3,6 %
|
|
GR
|
Grieķija
|
|
|
4,5 %
|
3,8 %
|
3,6 %
|
|
AT
|
Austrija
|
|
|
|
|
4,0 %
|
|
SE
|
Zviedrija
|
|
|
|
|
4,0 %
|
|
BE
|
Beļģija
|
|
|
8,1 %
|
6,9 %
|
6,3 %
|
|
NL
|
Nīderlande
|
|
|
8,1 %
|
6,9 %
|
6,3 %
|
|
ES
|
Spānija
|
|
|
|
11,0 %
|
9,8 %
|
|
IT
|
Itālija
|
25,0 %
|
18,0 %
|
17,7 %
|
15,1 %
|
13,4 %
|
|
UK
|
UK
|
|
18,0 %
|
17,7 %
|
15,1 %
|
13,4 %
|
|
FR
|
Francija
|
25,0 %
|
18,0 %
|
17,7 %
|
15,1 %
|
13,4 %
|
|
DE
|
Vācija
|
25,0 %
|
18,0 %
|
17,7 %
|
15,1 %
|
13,4 %
|
|
|
|
100,0 %
|
97%-98%
|
100,0 %
|
100,1 %
|
100,2 %
|
1.b pielikums
Salīdzinošā pieeja, kas izmantota 1995. gada paplašināšanās kontekstā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iedzīvotāji
|
IKP
|
Vidējais rādītājs
(iedzīvotāji, IKP)
|
Ieteicamās proporcijas
1995.g.
|
|
(1)
|
(2)
|
(3)
|
(4)
|
(5)
|
(6)
|
(7)
|
|
LU
|
Luksemburga
|
0,4
|
0,1 %
|
21
|
0,2 %
|
0,2 %
|
0,9 %
|
|
|
IE
|
Īrija
|
3,8
|
1,0 %
|
114
|
1,3 %
|
1,1 %
|
2,7 %
|
|
|
FI
|
Somija
|
5,2
|
1,4 %
|
141
|
1,6 %
|
1,5 %
|
|
2,7 %
|
|
DK
|
Dānija
|
5,4
|
1,4 %
|
181
|
2,1 %
|
1,7 %
|
2,7 %
|
|
|
PT
|
Portugāle
|
10,3
|
2,7 %
|
118
|
1,3 %
|
2,0 %
|
3,6 %
|
|
|
GR
|
Grieķija
|
10,6
|
2,8 %
|
128
|
1,5 %
|
2,1 %
|
3,6 %
|
|
|
AT
|
Austrija
|
8,1
|
2,1 %
|
214
|
2,4 %
|
2,3 %
|
|
4,0 %
|
|
SE
|
Zviedrija
|
8,9
|
2,4 %
|
246
|
2,8 %
|
2,6 %
|
|
4,0 %
|
|
BE
|
Beļģija
|
10,3
|
2,7 %
|
256
|
2,9 %
|
2,8 %
|
6,3 %
|
|
|
NL
|
Nīderlande
|
16,0
|
4,2 %
|
430
|
4,9 %
|
4,6 %
|
6,3 %
|
|
|
ES
|
Spānija
|
40,3
|
10,6 %
|
647
|
7,4 %
|
9,0 %
|
9,8 %
|
|
|
IT
|
Itālija
|
57,9
|
15,3 %
|
1,224
|
13,9 %
|
14,6 %
|
13,4 %
|
|
|
UK
|
UK
|
60,0
|
15,8 %
|
1,511
|
17,2 %
|
16,5 %
|
13,4 %
|
|
|
FR
|
Francija
|
59,2
|
15,6 %
|
1,458
|
16,6 %
|
16,1 %
|
13,4 %
|
|
|
DE
|
Vācija
|
82,3
|
21,7 %
|
2,112
|
24,0 %
|
22,9 %
|
13,4 %
|
|
|
|
|
378,7
|
100,0 %
|
8,801
|
100,0 %
|
100,0 %
|
89,5 %
|
10,7 %
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) EUROSTAT: iedzīvotāju skaits 2001.g.
|
|
|
|
|
|
|
|
(2) EUROSTAT: IKP tirgus cenās 2001.g.
|
|
|
|
|
|
3. PIELIKUMS.
Metodika jauno dalībvalstu atsauces vērtību un darbā pieņemšanas mērķu aprēķināšanai
Pieeja
Saistībā ar 2004. gada paplašināšanos Komisija 2003. gada 14. februārī pieņēma paziņojumu par Komisijas ierēdņu pieņemšanu darbā no jaunajām dalībvalstīm
(turpmāk tekstā — “2003. gada paziņojums”). Paziņojumā bija konstatēts, ka 2004. gada paplašināšanās īpatnību dēļ iepriekšējās paplašināšanās izmantoto kritēriju piemērošana neradītu taisnīgu un līdzsvarotu rezultātu. Šis konstatējums ir jo īpaši pareizs, ņemot vērā faktu, ka tika sagaidīts, ka attiecīgo jauno dalībvalstu īpatsvars nākamo 10 gadu laikā būtiski pieaugs.
Pamatojoties uz šo apsvērumu, Komisija izstrādāja metodi, kas piemērojama jaunajām dalībvalstīm, tostarp attiecībā uz turpmāko paplašināšanos
. Pieņemot šo metodi, Komisija nolēma, ka “atsauces vērtības un indikatīvie darbā pieņemšanas mērķi tiktu izmantoti kā pamats darbā pieņemšanas pasākumiem attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm vienīgi pārejas periodā”.
Paziņojumā tika noteikta trīsposmu pieeja:
a)pirmkārt, to amata vietu skaita noteikšana, kas būtu paredzēti visām jaunajām dalībvalstīm kopā;
b)otrkārt, katras jaunās dalībvalsts atsauces vērtības aprēķins, t. i., konkrētajai dalībvalstij paredzēto amata vietu orientējošā daļa, kas izteikta procentos no jaunajām dalībvalstīm paredzēto amata vietu kopējā skaita;
c)treškārt, darbā pieņemšanas mērķa aprēķins attiecībā uz katru jauno dalībvalsti, t. i., a x b.
To amata vietu skaita noteikšana, kas būtu jāparedz visām jaunajām dalībvalstīm kopā
Šo skaitu nosaka trīs secīgos posmos.
Pirmkārt, aprēķina visu jauno dalībvalstu īpatsvaru salīdzinājumā ar sākotnējo dalībvalstu kopējo rādītāju, atsaucoties uz trim kritērijiem: iedzīvotāju skaits, Eiropas Parlamenta deputātu skaits un balsu sadalījums Padomē (iegūst visu trīs rādītāju matemātisko vidējo).
Otrkārt, šo īpatsvaru (procentos) piemēro štatu sarakstā ietverto amata vietu skaitam pēc paplašināšanās.
Treškārt, to amata vietu skaits, kas jārezervē jaunajām dalībvalstīm, ir noteikts divas trešdaļas no iepriekš minētā rādītāja.
Turpmākajā tabulā ir apkopoti aprēķini attiecībā uz 2004
., 2007
. un 2013
. gada paplašināšanos.
|
|
2004.g.
|
2007.g.
|
2013.g.
|
|
Iedzīvotāju skaits jaunajās dalībvalstīs (1)
|
75,0 M
|
29,5 M
|
4,4 M
|
|
Iedzīvotāju skaits sākotnējās dalībvalstīs (1)
|
378,7M
|
459,3 M
|
502,5 M
|
|
EP deputātu skaits jaunajās dalībvalstīs (1)
|
162
|
50
|
12
|
|
EP deputātu skaits sākotnējās dalībvalstīs
|
570
|
732
|
754
|
|
Balsu skaits Padomē – jaunās dalībvalstis
|
84
|
24
|
7
|
|
Balsu skaits Padomē – sākotnējās dalībvalstis
|
237
|
321
|
345
|
|
Īpatsvars – jaunās dalībvalstis
|
21,6 %
|
7 %
|
1,5 %
|
|
Īpatsvars – sākotnējās dalībvalstis
|
78,4 %
|
93 %
|
98,5 %
|
(1) skaitļi visās ailēs nesakrīt, jo attiecībā uz ES-10 paplašināšanos Komisija izmantoja 2001. gada datus, attiecībā uz ES-2 paplašināšanos – 2005. gada datus un attiecībā uz Horvātiju – 2011. gada datus.
Dalībvalstu atsauces vērtību aprēķināšana
Aprēķina metode ir tāda pati kā dalībvalstu kopējā īpatsvara aprēķina metode, izņemot to, ka jaunās dalībvalstis netiek salīdzinātas ar sākotnējām dalībvalstīm, bet gan tikai savā starpā.
Metodikas piemērošana praksē
|
|
Orientējošā atsauces vērtība
|
Darbā pieņemšanas mērķis AD
|
Darbā pieņemšanas mērķis AST
|
|
Čehijas Republika
|
14,3 %
|
318
|
184
|
|
Igaunija
|
3,4 %
|
76
|
44
|
|
Kipra
|
3,2 %
|
71
|
41
|
|
Latvija
|
4,5 %
|
100
|
58
|
|
Lietuva
|
7,0 %
|
156
|
90
|
|
Ungārija
|
14,2 %
|
316
|
182
|
|
Malta
|
2,4 %
|
53
|
31
|
|
Polija
|
39,0 %
|
867
|
501
|
|
Slovēnija
|
3,9 %
|
87
|
50
|
|
Slovākija
|
8,1 %
|
180
|
104
|
|
ES-10 (1)
|
100,0 %
|
2224
|
1284
|
|
|
|
|
|
|
Bulgārija
|
34,0 %
|
225
|
135
|
|
Rumānija
|
66,0 %
|
437
|
261
|
|
ES-2 (2)
|
100,0 %
|
662
|
396
|
|
|
|
|
|
|
Horvātija (3)
|
neattiecas
|
149
|
100
|
(1): ES-10 kopā: 21,6% - ES-15 kopā: 78,4 %
(2): ES-2 kopā: 6,5 % - ES-25 kopā: 93,5 %
(3): Horvātija: 1,5 % - ES-27 kopā: 98,5 %
4. PIELIKUMS. Dalībvalstu iedzīvotāju skaita izmaiņas (izņemot Apvienoto Karalisti)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2001.g.
|
2015.g.
|
2015. g., salīdzinot ar 2001. g.
|
|
Luksemburga
|
439 500
|
562 958
|
28,1 %
|
|
Kipra
|
697 500
|
847 008
|
21,4 %
|
|
Īrija
|
3 832 783
|
4 628 949
|
20,8 %
|
|
Spānija
|
40 665 542
|
46 449 565
|
14,2 %
|
|
Zviedrija
|
8 882 792
|
9 747 355
|
9,7 %
|
|
Malta
|
391 415
|
429 344
|
9,7 %
|
|
Beļģija
|
10 263 414
|
11 208 956
|
9,2 %
|
|
Francija
|
61 357 400
|
66 415 161
|
8,2 %
|
|
Austrija
|
8 032 926
|
8 576 261
|
6,8 %
|
|
Itālija
|
56 960 692
|
60 795 612
|
6,7 %
|
|
Dānija
|
5 349 212
|
5 659 715
|
5,8 %
|
|
Nīderlande
|
15 987 075
|
16 900 726
|
5,7 %
|
|
Somija
|
5 181 115
|
5 471 753
|
5,6 %
|
|
Slovēnija
|
1 990 094
|
2 062 874
|
3,7 %
|
|
Čehijas Republika
|
10 414 373
|
10 538 275
|
1,2 %
|
|
Portugāle
|
10 256 658
|
10 374 822
|
1,2 %
|
|
Slovākija
|
5 402 547
|
5 421 349
|
0,3 %
|
|
Polija
|
38 253 955
|
38 005 614
|
-0,6 %
|
|
Grieķija
|
10 934 097
|
10 858 018
|
-0,7 %
|
|
Vācija
|
82 259 540
|
81 197 537
|
-1,3 %
|
|
Ungārija
|
10 200 298
|
9 855 571
|
-3,4 %
|
|
Horvātija
|
4 437 460
|
4 225 316
|
-4,8 %
|
|
Igaunija
|
1 388 000
|
1 313 271
|
-5,4 %
|
|
Bulgārija
|
7 928 901
|
7 202 198
|
-9,2 %
|
|
Rumānija
|
22 132 000
|
19 870 647
|
-10,2 %
|
|
Latvija
|
2 364 254
|
1 986 096
|
-16,0 %
|
|
Lietuva
|
3 483 972
|
2 921 262
|
-16,2 %
|
|
|
|
|
|
|
Kopā
|
429 487 515
|
443 526 213
|
3,3 %
|
|
|
|
|
|
|
Avots: Eurostat — datu ieguves datums – 2017. gada 23. janvāris
|
5. PIELIKUMS. Priekšlikums jaunajām ieteicamajām proporcijām: aritmētiskās metodes piemērošana
|
Dalībvalsts
|
Iedzīvotāju skaits
2015.g.
|
Aritmētiskā daļa
|
Vietas EP
|
Aritmētiskā daļa
|
Balsu sadalījums Padomē
|
Aritmētiskā daļa
|
Ieteicamā proporcija
|
|
Malta
|
429 344
|
0,1 %
|
6
|
0,9 %
|
3
|
0,9 %
|
0,6 %
|
|
Luksemburga
|
562 958
|
0,1 %
|
6
|
0,9 %
|
4
|
1,2 %
|
0,8 %
|
|
Kipra
|
847 008
|
0,2 %
|
6
|
0,9 %
|
4
|
1,2 %
|
0,8 %
|
|
Igaunija
|
1 313 271
|
0,3 %
|
6
|
0,9 %
|
4
|
1,2 %
|
0,8 %
|
|
Latvija
|
1 986 096
|
0,4 %
|
8
|
1,2 %
|
4
|
1,2 %
|
1,0 %
|
|
Slovēnija
|
2 062 874
|
0,5 %
|
8
|
1,2 %
|
4
|
1,2 %
|
1,0 %
|
|
Lietuva
|
2 921 262
|
0,7 %
|
11
|
1,6 %
|
7
|
2,2 %
|
1,5 %
|
|
Horvātija
|
4 225 316
|
1,0 %
|
11
|
1,6 %
|
7
|
2,2 %
|
1,6 %
|
|
Īrija
|
4 628 949
|
1,0 %
|
11
|
1,6 %
|
7
|
2,2 %
|
1,6 %
|
|
Slovākija
|
5 421 349
|
1,2 %
|
13
|
1,9 %
|
7
|
2,2 %
|
1,8 %
|
|
Somija
|
5 471 753
|
1,2 %
|
13
|
1,9 %
|
7
|
2,2 %
|
1,8 %
|
|
Dānija
|
5 659 715
|
1,3 %
|
13
|
1,9 %
|
7
|
2,2 %
|
1,8 %
|
|
Bulgārija
|
7 202 198
|
1,6 %
|
17
|
2,5 %
|
10
|
3,1 %
|
2,4 %
|
|
Austrija
|
8 576 261
|
1,9 %
|
18
|
2,7 %
|
10
|
3,1 %
|
2,6 %
|
|
Zviedrija
|
9 747 355
|
2,2 %
|
20
|
2,9 %
|
10
|
3,1 %
|
2,7 %
|
|
Ungārija
|
9 855 571
|
2,2 %
|
21
|
3,1 %
|
12
|
3,7 %
|
3,0 %
|
|
Portugāle
|
10 374 822
|
2,3 %
|
21
|
3,1 %
|
12
|
3,7 %
|
3,1 %
|
|
Čehijas Republika
|
10 538 275
|
2,4 %
|
21
|
3,1 %
|
12
|
3,7 %
|
3,1 %
|
|
Grieķija
|
10 858 018
|
2,4 %
|
21
|
3,1 %
|
12
|
3,7 %
|
3,1 %
|
|
Beļģija
|
11 208 956
|
2,5 %
|
21
|
3,1 %
|
12
|
3,7 %
|
3,1 %
|
|
Nīderlande
|
16 900 726
|
3,8 %
|
26
|
3,8 %
|
13
|
4,0 %
|
3,9 %
|
|
Rumānija
|
19 870 647
|
4,5 %
|
32
|
4,7 %
|
14
|
4,3 %
|
4,5 %
|
|
Polija
|
38 005 614
|
8,6 %
|
51
|
7,5 %
|
27
|
8,4 %
|
8,2 %
|
|
Spānija
|
46 449 565
|
10,5 %
|
54
|
8,0 %
|
27
|
8,4 %
|
8,9 %
|
|
Itālija
|
60 795 612
|
13,7 %
|
73
|
10,8 %
|
29
|
9,0 %
|
11,2 %
|
|
Francija
|
66 415 161
|
15,0 %
|
74
|
10,9 %
|
29
|
9,0 %
|
11,6 %
|
|
Vācija
|
81 197 537
|
18,3 %
|
96
|
14,2 %
|
29
|
9,0 %
|
13,8 %
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā
|
443 526 213
|
100,0 %
|
678
|
100,0 %
|
323
|
100,0 %
|
100,0 %
|
6. pielikums. AD pakāpes darbinieku, kuri neieņem vadītāju amatus un kuri norīkoti darbā Tulkošanas ĢD vai Mutiskās tulkošanas ĢD, sadalījums 2017. gada 1. janvārī
|
Iedzīvotāju sk. 2015.g. & EP deputātu sk. & balsis Padomē
|
Ieteicamā proporcija
|
Mērķi attiecībā uz personu skaitu
(2017. gadā)
|
Faktiskais stāvoklis 2017. gada 1. janvārī
|
Pārpalikums vai iztrūkums
salīdzinājumā ar mērķi
|
Novērota būtiska nelīdzsvarotība?
|
|
AD5-AD14
darbinieki, kuri neieņem vadītāju amatus
Tulkošanas ĢD & Mutiskās tulkošanas ĢD
|
Absolūtā izteiksmē
|
Būtiska nelīdzsvarotība, ja mazāk par
|
Absolūtā izteiksmē
|
Būtiska nelīdzsvarotība, ja mazāk par
|
Personas
|
%
|
Personas
(2017. gadā)
|
% no
mērķa
|
|
|
Beļģija
|
3,1 %
|
2,5 %
|
63
|
50
|
147
|
7,3 %
|
84
|
233 %
|
|
|
Bulgārija
|
2,4 %
|
1,9 %
|
49
|
39
|
75
|
3,7 %
|
26
|
154 %
|
|
|
Čehijas Republika
|
3,1 %
|
2,5 %
|
62
|
50
|
80
|
3,9 %
|
18
|
129 %
|
|
|
Dānija
|
1,8 %
|
1,4 %
|
36
|
29
|
65
|
3,2 %
|
29
|
180 %
|
|
|
Vācija
|
13,8 %
|
11,1 %
|
280
|
224
|
165
|
8,1 %
|
-115
|
59 %
|
JĀ
|
|
Igaunija
|
0,8 %
|
0,6 %
|
16
|
13
|
67
|
3,3 %
|
51
|
410 %
|
|
|
Īrija
|
1,6 %
|
1,3 %
|
33
|
26
|
40
|
2,0 %
|
7
|
123 %
|
|
|
Grieķija
|
3,1 %
|
2,5 %
|
63
|
50
|
84
|
4,1 %
|
21
|
134 %
|
|
|
Spānija
|
8,9 %
|
7,1 %
|
181
|
145
|
124
|
6,1 %
|
-57
|
69 %
|
JĀ
|
|
Francija
|
11,6 %
|
9,3 %
|
235
|
188
|
98
|
4,8 %
|
-137
|
42 %
|
JĀ
|
|
Horvātija
|
1,6 %
|
1,3 %
|
32
|
26
|
59
|
2,9 %
|
27
|
184 %
|
|
|
Itālija
|
11,2 %
|
8,9 %
|
226
|
181
|
129
|
6,4 %
|
-97
|
57 %
|
JĀ
|
|
Kipra
|
0,8 %
|
0,6 %
|
16
|
13
|
4
|
0,2 %
|
-12
|
26 %
|
JĀ
|
|
Latvija
|
1,0 %
|
0,8 %
|
19
|
15
|
70
|
3,5 %
|
51
|
362 %
|
|
|
Lietuva
|
1,5 %
|
1,2 %
|
30
|
24
|
71
|
3,5 %
|
41
|
236 %
|
|
|
Luksemburga
|
0,8 %
|
0,6 %
|
15
|
12
|
3
|
0,1 %
|
-12
|
20 %
|
JĀ
|
|
Ungārija
|
3,0 %
|
2,4 %
|
61
|
49
|
74
|
3,7 %
|
13
|
121 %
|
|
|
Malta
|
0,6 %
|
0,5 %
|
13
|
10
|
58
|
2,9 %
|
45
|
450 %
|
|
|
Nīderlande
|
3,9 %
|
3,1 %
|
79
|
63
|
41
|
2,0 %
|
-38
|
52 %
|
JĀ
|
|
Austrija
|
2,6 %
|
2,0 %
|
52
|
42
|
13
|
0,6 %
|
-39
|
25 %
|
JĀ
|
|
Polija
|
8,2 %
|
6,5 %
|
165
|
132
|
86
|
4,2 %
|
-79
|
52 %
|
JĀ
|
|
Portugāle
|
3,1 %
|
2,4 %
|
62
|
49
|
89
|
4,4 %
|
27
|
144 %
|
|
|
Rumānija
|
4,5 %
|
3,6 %
|
91
|
73
|
80
|
3,9 %
|
-11
|
88 %
|
|
|
Slovēnija
|
1,0 %
|
0,8 %
|
19
|
16
|
72
|
3,6 %
|
53
|
370 %
|
|
|
Slovākija
|
1,8 %
|
1,4 %
|
36
|
29
|
70
|
3,5 %
|
34
|
195 %
|
|
|
Somija
|
1,8 %
|
1,4 %
|
36
|
29
|
94
|
4,6 %
|
58
|
262 %
|
|
|
Zviedrija
|
2,7 %
|
2,2 %
|
56
|
45
|
68
|
3,4 %
|
12
|
122 %
|
|
7.a pielikums AD5-AD8 pakāpes darbinieku, kuri norīkoti dienestos, kas nav Tulkošanas ĢD vai Mutiskās tulkošanas ĢD, sadalījums 2017. gada 1. janvārī
|
Iedzīvotāju sk. 2015.g. & EP deputātu sk. & balsis Padomē
|
Ieteicamā proporcija
|
Mērķi attiecībā uz personu skaitu
(2017. gadā)
|
Faktiskais stāvoklis 2017. gada 1. janvārī
|
Pārpalikums vai iztrūkums
salīdzinājumā ar mērķi
|
Novērota būtiska nelīdzsvarotība?
|
|
AD5-AD8 ārpus
Tulkošanas ĢD & Mutiskās tulkošanas ĢD
|
Absolūtā izteiksmē
|
Būtiska nelīdzsvarotība, ja mazāk pa
|
Absolūtā izteiksmē
|
Būtiska nelīdzsvarotība, ja mazāk par
|
Personas
|
%
|
Personas
(2017. gadā)
|
% no
mērķa
|
|
|
Beļģija
|
3,1 %
|
2,5 %
|
131
|
105
|
300
|
7,1 %
|
169
|
229 %
|
|
|
Bulgārija
|
2,4 %
|
1,9 %
|
102
|
81
|
259
|
6,1 %
|
157
|
255 %
|
|
|
Čehijas Republika
|
3,1 %
|
2,5 %
|
129
|
103
|
135
|
3,2 %
|
6
|
105 %
|
|
|
Dānija
|
1,8 %
|
1,4 %
|
75
|
60
|
25
|
0,6 %
|
-50
|
33 %
|
JĀ
|
|
Vācija
|
13,8 %
|
11,1 %
|
582
|
466
|
354
|
8,4 %
|
-228
|
61 %
|
JĀ
|
|
Igaunija
|
0,8 %
|
0,6 %
|
34
|
27
|
39
|
0,9 %
|
5
|
115 %
|
|
|
Īrija
|
1,6 %
|
1,3 %
|
68
|
54
|
28
|
0,7 %
|
-40
|
41 %
|
JĀ
|
|
Grieķija
|
3,1 %
|
2,5 %
|
130
|
104
|
145
|
3,4 %
|
15
|
111 %
|
|
|
Spānija
|
8,9 %
|
7,1 %
|
377
|
301
|
318
|
7,5 %
|
-59
|
84 %
|
|
|
Francija
|
11,6 %
|
9,3 %
|
490
|
392
|
353
|
8,4 %
|
-137
|
72 %
|
JĀ
|
|
Horvātija
|
1,6 %
|
1,3 %
|
67
|
53
|
93
|
2,2 %
|
26
|
140 %
|
|
|
Itālija
|
11,2 %
|
8,9 %
|
470
|
376
|
441
|
10,5 %
|
-29
|
94 %
|
|
|
Kipra
|
0,8 %
|
0,6 %
|
33
|
26
|
34
|
0,8 %
|
1
|
105 %
|
|
|
Latvija
|
1,0 %
|
0,8 %
|
40
|
32
|
48
|
1,1 %
|
8
|
119 %
|
|
|
Lietuva
|
1,5 %
|
1,2 %
|
63
|
50
|
77
|
1,8 %
|
14
|
123 %
|
|
|
Luksemburga
|
0,8 %
|
0,6 %
|
32
|
25
|
0
|
0,0 %
|
-32
|
0 %
|
JĀ
|
|
Ungārija
|
3,0 %
|
2,4 %
|
127
|
102
|
218
|
5,2 %
|
91
|
172 %
|
|
|
Malta
|
0,6 %
|
0,5 %
|
27
|
21
|
30
|
0,7 %
|
3
|
112 %
|
|
|
Nīderlande
|
3,9 %
|
3,1 %
|
164
|
131
|
82
|
1,9 %
|
-82
|
50 %
|
JĀ
|
|
Austrija
|
2,6 %
|
2,0 %
|
108
|
86
|
65
|
1,5 %
|
-43
|
60 %
|
JĀ
|
|
Polija
|
8,2 %
|
6,5 %
|
344
|
275
|
462
|
11,0 %
|
118
|
134 %
|
|
|
Portugāle
|
3,1 %
|
2,4 %
|
129
|
103
|
61
|
1,4 %
|
-68
|
47 %
|
JĀ
|
|
Rumānija
|
4,5 %
|
3,6 %
|
190
|
152
|
453
|
10,7 %
|
263
|
238 %
|
|
|
Slovēnija
|
1,0 %
|
0,8 %
|
41
|
32
|
50
|
1,2 %
|
9
|
123 %
|
|
|
Slovākija
|
1,8 %
|
1,4 %
|
75
|
60
|
80
|
1,9 %
|
5
|
107 %
|
|
|
Somija
|
1,8 %
|
1,4 %
|
75
|
60
|
30
|
0,7 %
|
-45
|
40 %
|
JĀ
|
|
Zviedrija
|
2,7 %
|
2,2 %
|
116
|
93
|
36
|
0,9 %
|
-80
|
31 %
|
JĀ
|
7.b pielikums. AD9-AD12 pakāpes darbinieku, kuri neieņem vadītāju amatus un kuri norīkoti darbā dienestos, kas nav Tulkošanas ĢD vai Mutiskās tulkošanas ĢD, sadalījums 2017. gada 1. janvārī
|
Iedzīvotāju sk. 2015.g. & EP deputātu sk. & balsis Padomē
|
Ieteicamā proporcija
|
Mērķi attiecībā uz personu skaitu
(2017. gadā)
|
Faktiskais stāvoklis 2017. gada 1. janvārī
|
Pārpalikums vai iztrūkums
salīdzinājumā ar mērķi
|
Novērota būtiska nelīdzsvarotība?
|
|
Darbinieki
AD9-AD12 pakāpē, kuri neieņem vadītāju amatus, ārpus
Tulkošanas ĢD & Mutiskās tulkošanas ĢD
|
Absolūtā izteiksmē
|
Būtiska nelīdzsvarotība, ja mazāk par
|
Absolūtā izteiksmē
|
Būtiska nelīdzsvarotība, ja mazāk par
|
Personas
|
%
|
Personas
(2017. gadā)
|
% no
mērķa
|
|
|
Beļģija
|
3,1 %
|
2,5 %
|
123
|
98
|
571
|
14,4 %
|
448
|
464 %
|
|
|
Bulgārija
|
2,4 %
|
1,9 %
|
95
|
76
|
8
|
0,2 %
|
-87
|
8 %
|
JĀ
|
|
Čehijas Republika
|
3,1 %
|
2,5 %
|
121
|
97
|
68
|
1,7 %
|
-53
|
56 %
|
JĀ
|
|
Dānija
|
1,8 %
|
1,4 %
|
71
|
56
|
71
|
1,8 %
|
0
|
101 %
|
|
|
Vācija
|
13,8 %
|
11,1 %
|
546
|
437
|
503
|
12,7 %
|
-43
|
92 %
|
|
|
Igaunija
|
0,8 %
|
0,6 %
|
32
|
25
|
22
|
0,6 %
|
-10
|
69 %
|
JĀ
|
|
Īrija
|
1,6 %
|
1,3 %
|
64
|
51
|
74
|
1,9 %
|
10
|
116 %
|
|
|
Grieķija
|
3,1 %
|
2,5 %
|
122
|
98
|
164
|
4,1 %
|
42
|
134 %
|
|
|
Spānija
|
8,9 %
|
7,1 %
|
353
|
282
|
376
|
9,5 %
|
23
|
107 %
|
|
|
Francija
|
11,6 %
|
9,3 %
|
459
|
367
|
505
|
12,8 %
|
46
|
110 %
|
|
|
Horvātija
|
1,6 %
|
1,3 %
|
62
|
50
|
3
|
0,1 %
|
-59
|
5 %
|
JĀ
|
|
Itālija
|
11,2 %
|
8,9 %
|
441
|
353
|
481
|
12,2 %
|
40
|
109 %
|
|
|
Kipra
|
0,8 %
|
0,6 %
|
30
|
24
|
21
|
0,5 %
|
-9
|
69 %
|
JĀ
|
|
Latvija
|
1,0 %
|
0,8 %
|
38
|
30
|
21
|
0,5 %
|
-17
|
56 %
|
JĀ
|
|
Lietuva
|
1,5 %
|
1,2 %
|
59
|
47
|
41
|
1,0 %
|
-18
|
70 %
|
JĀ
|
|
Luksemburga
|
0,8 %
|
0,6 %
|
30
|
24
|
20
|
0,5 %
|
-10
|
67 %
|
JĀ
|
|
Ungārija
|
3,0 %
|
2,4 %
|
119
|
95
|
82
|
2,1 %
|
-37
|
69 %
|
JĀ
|
|
Malta
|
0,6 %
|
0,5 %
|
25
|
20
|
17
|
0,4 %
|
-8
|
68 %
|
JĀ
|
|
Nīderlande
|
3,9 %
|
3,1 %
|
154
|
123
|
160
|
4,0 %
|
6
|
104 %
|
|
|
Austrija
|
2,6 %
|
2,0 %
|
101
|
81
|
121
|
3,1 %
|
20
|
120 %
|
|
|
Polija
|
8,2 %
|
6,5 %
|
322
|
258
|
162
|
4,1 %
|
-160
|
50 %
|
JĀ
|
|
Portugāle
|
3,1 %
|
2,4 %
|
121
|
96
|
107
|
2,7 %
|
-14
|
89 %
|
|
|
Rumānija
|
4,5 %
|
3,6 %
|
178
|
143
|
23
|
0,6 %
|
-155
|
13 %
|
JĀ
|
|
Slovēnija
|
1,0 %
|
0,8 %
|
38
|
30
|
29
|
0,7 %
|
-9
|
76 %
|
JĀ
|
|
Slovākija
|
1,8 %
|
1,4 %
|
70
|
56
|
36
|
0,9 %
|
-34
|
51 %
|
JĀ
|
|
Somija
|
1,8 %
|
1,4 %
|
70
|
56
|
129
|
3,3 %
|
59
|
184 %
|
|
|
Zviedrija
|
2,7 %
|
2,2 %
|
109
|
87
|
137
|
3,5 %
|
28
|
126 %
|
|
7.c pielikums. AD pakāpes darbinieki no Apvienotās Karalistes, kuri neieņem vadītāju amatus, skaitļi 2017. gada 1. janvārī
Sadalījums pa pakāpēm
|
Apvienotās karalistes pilsoņi, kas norīkoti
tādu pienākumu veikšanai, kas nav vadības pienākumi
|
AD5-AD8
|
AD9-AD12
|
AD13-AD14
|
Kopā
|
|
....ārpus Tulkošanas ĢD & Mutiskās tulkošanas ĢD
|
81
|
170
|
110
|
361
|
|
...Tulkošanas ĢD & Mutiskās tulkošanas ĢD
|
50
|
56
|
41
|
147
|
|
Kopā
|
131
|
226
|
151
|
508
|
Sadalījums pēc vecuma
7.d pielikums. Komisijas ierēdņi un pagaidu darbinieki, kuriem ir dubultpilsonība, skaitļi 2018. gada 1. janvārī
|
|
|
2. pilsonība
|
|
|
|
|
AUT
|
BEL
|
BGR
|
CYP
|
CZE
|
DEU
|
DNK
|
ESP
|
EST
|
FIN
|
FRA
|
GBR
|
GRC
|
HVR
|
HUN
|
IRL
|
ITA
|
LTU
|
LUX
|
LVA
|
MLT
|
NLD
|
POL
|
PRT
|
ROU
|
SVK
|
SVN
|
SWE
|
Kopā
|
|
1. pilsonība
|
AUT
|
|
1
|
|
|
|
3
|
|
|
|
|
2
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
7
|
|
|
BEL
|
2
|
|
2
|
|
2
|
4
|
|
7
|
1
|
|
26
|
15
|
12
|
2
|
2
|
3
|
13
|
|
5
|
|
|
2
|
6
|
3
|
4
|
1
|
1
|
1
|
114
|
|
|
BGR
|
1
|
17
|
|
|
|
6
|
|
1
|
|
|
14
|
3
|
|
|
1
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2
|
46
|
|
|
CYP
|
|
3
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
4
|
6
|
9
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
24
|
|
|
CZE
|
|
1
|
|
|
|
3
|
|
1
|
|
|
3
|
|
|
|
|
|
5
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
1
|
|
|
15
|
|
|
DEU
|
2
|
7
|
|
|
1
|
|
|
4
|
|
|
12
|
12
|
4
|
1
|
2
|
1
|
2
|
|
1
|
|
|
2
|
3
|
1
|
1
|
2
|
|
1
|
59
|
|
|
DNK
|
|
3
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
9
|
|
|
ESP
|
|
7
|
|
|
|
3
|
|
|
|
|
16
|
5
|
|
|
|
1
|
1
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
|
34
|
|
|
EST
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1
|
1
|
|
|
FIN
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
FRA
|
2
|
28
|
1
|
|
1
|
14
|
|
8
|
|
2
|
|
31
|
2
|
|
|
|
14
|
2
|
|
|
|
7
|
7
|
3
|
5
|
|
|
1
|
128
|
|
|
GBR
|
|
12
|
|
3
|
|
4
|
1
|
|
|
|
25
|
|
4
|
1
|
1
|
27
|
7
|
|
15
|
1
|
|
4
|
|
2
|
|
|
|
4
|
111
|
|
|
GRC
|
2
|
20
|
|
3
|
|
3
|
|
|
|
|
11
|
4
|
|
|
|
|
2
|
|
1
|
|
|
1
|
|
|
|
|
|
1
|
48
|
|
|
HVR
|
|
2
|
|
|
|
2
|
|
|
|
|
3
|
|
|
|
1
|
|
4
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
|
1
|
14
|
|
|
HUN
|
1
|
5
|
|
|
|
7
|
|
|
|
|
13
|
1
|
|
|
|
|
2
|
|
1
|
|
|
|
|
|
4
|
|
|
|
34
|
|
|
IRL
|
|
4
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
2
|
57
|
1
|
|
1
|
|
1
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
|
68
|
|
|
ITA
|
1
|
13
|
|
|
1
|
10
|
|
|
|
1
|
13
|
17
|
1
|
3
|
|
1
|
|
|
1
|
|
|
1
|
2
|
|
|
|
2
|
|
67
|
|
|
LTU
|
|
1
|
|
|
|
1
|
1
|
|
|
|
1
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5
|
|
|
LUX
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2
|
2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
6
|
|
|
LVA
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
MLT
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2
|
|
|
NLD
|
|
2
|
|
|
|
|
|
1
|
|
|
|
5
|
|
1
|
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10
|
|
|
POL
|
|
22
|
|
|
|
9
|
1
|
2
|
|
|
22
|
4
|
|
|
1
|
|
4
|
|
1
|
|
|
2
|
|
1
|
|
|
|
2
|
71
|
|
|
PRT
|
|
8
|
|
|
|
1
|
|
1
|
|
|
2
|
1
|
|
|
|
|
2
|
|
|
|
|
1
|
1
|
|
|
|
|
|
17
|
|
|
ROU
|
|
56
|
|
|
|
6
|
|
|
|
|
20
|
2
|
1
|
|
8
|
|
6
|
|
3
|
|
|
2
|
|
2
|
|
1
|
|
1
|
108
|
|
|
SVK
|
|
5
|
|
|
4
|
3
|
|
|
|
|
4
|
2
|
|
|
2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
20
|
|
|
SVN
|
|
1
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1
|
1
|
|
|
3
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8
|
|
|
SWE
|
|
|
|
|
|
2
|
|
|
|
|
3
|
3
|
1
|
1
|
|
|
2
|
|
1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
13
|
|
|
Kopā
|
11
|
220
|
4
|
6
|
9
|
83
|
3
|
25
|
1
|
3
|
203
|
173
|
36
|
10
|
19
|
33
|
72
|
2
|
30
|
1
|
0
|
25
|
21
|
13
|
15
|
5
|
3
|
15
|
1041
|
8.a pielikums. Statistika par EPSO AD5 konkursiem (izņemot lingvistus) laikposmā no 2010. gada vidus līdz 2017. gadam
|
EPSO AD5 konkursi laikposmā no 2010. gada vidus līdz 2017. gadam
|
Pieteikumu kopējais skaits
|
Konkursu uzvarētāju kopējais skaits
|
Iedzīvotāju skaits (miljonos)
|
Ieteicamās proporcijas
|
Konkursu uzvarētāju sadalījums
|
Pārpalikums vai iztrūkums salīdzinājumā ar ieteicamo proporciju
|
Konkursu uzvarētāji % no ieteicamās proporcijas
|
Būtiska nelīdzsvarotība EPSO sarakstos*?
|
Dalībnieki
/milj. iedz.
|
Panākumu rādītājs
|
|
Beļģija
|
19795
|
171
|
11,2
|
3,1 %
|
11,1 %
|
8,0 %
|
357 %
|
|
1766
|
0,9 %
|
|
Bulgārija
|
11275
|
38
|
7,2
|
2,4 %
|
2,5 %
|
0,1 %
|
103 %
|
|
1565
|
0,3 %
|
|
Čehijas Republika
|
3452
|
15
|
10,5
|
3,1 %
|
1,0 %
|
-2,1 %
|
32 %
|
JĀ
|
328
|
0,4 %
|
|
Dānija
|
1966
|
10
|
5,7
|
1,8 %
|
0,7 %
|
-1,1 %
|
36 %
|
JĀ
|
347
|
0,5 %
|
|
Vācija
|
17583
|
205
|
81,2
|
13,8 %
|
13,3 %
|
-0,5 %
|
97 %
|
|
217
|
1,2 %
|
|
Igaunija
|
1789
|
2
|
1,3
|
0,8 %
|
0,1 %
|
-0,7 %
|
16 %
|
JĀ
|
1362
|
0,1 %
|
|
Īrija
|
2028
|
11
|
4,6
|
1,6 %
|
0,7 %
|
-0,9 %
|
44 %
|
JĀ
|
438
|
0,5 %
|
|
Grieķija
|
18787
|
49
|
10,9
|
3,1 %
|
3,2 %
|
0,1 %
|
103 %
|
|
1730
|
0,3 %
|
|
Spānija
|
27569
|
177
|
46,4
|
8,9 %
|
11,5 %
|
2,6 %
|
129 %
|
|
594
|
0,6 %
|
|
Francija
|
19208
|
163
|
66,4
|
11,6 %
|
10,6 %
|
-1,0 %
|
91 %
|
|
289
|
0,8 %
|
|
Horvātija
|
4239
|
26
|
4,2
|
1,6 %
|
1,7 %
|
0,1 %
|
109 %
|
|
1003
|
0,6 %
|
|
Itālija
|
49325
|
261
|
60,8
|
11,2 %
|
17,0 %
|
5,8 %
|
152 %
|
|
811
|
0,5 %
|
|
Kipra
|
1077
|
0
|
0,8
|
0,8 %
|
0,0 %
|
-0,8 %
|
0 %
|
JĀ
|
1272
|
0,0 %
|
|
Latvija
|
2172
|
7
|
2,0
|
1,0 %
|
0,5 %
|
-0,5 %
|
48 %
|
JĀ
|
1094
|
0,3 %
|
|
Lietuva
|
4339
|
9
|
2,9
|
1,5 %
|
0,6 %
|
-0,9 %
|
39 %
|
JĀ
|
1485
|
0,2 %
|
|
Luksemburga
|
526
|
0
|
0,6
|
0,8 %
|
0,0 %
|
-0,8 %
|
0 %
|
JĀ
|
934
|
0,0 %
|
|
Ungārija
|
6435
|
56
|
9,9
|
3,0 %
|
3,6 %
|
0,6 %
|
121 %
|
|
653
|
0,9 %
|
|
Malta
|
930
|
5
|
0,4
|
0,6 %
|
0,3 %
|
-0,3 %
|
51 %
|
|
2166
|
0,5 %
|
|
Nīderlande
|
4532
|
71
|
16,9
|
3,9 %
|
4,6 %
|
0,7 %
|
119 %
|
|
268
|
1,6 %
|
|
Austrija
|
3779
|
38
|
8,6
|
2,6 %
|
2,5 %
|
-0,1 %
|
96 %
|
|
441
|
1,0 %
|
|
Polija
|
11452
|
30
|
38,0
|
8,2 %
|
2,0 %
|
-6,2 %
|
24 %
|
JĀ
|
301
|
0,3 %
|
|
Portugāle
|
10322
|
32
|
10,4
|
3,1 %
|
2,1 %
|
-1,0 %
|
68 %
|
|
995
|
0,3 %
|
|
Rumānija
|
25933
|
91
|
19,9
|
4,5 %
|
5,9 %
|
1,4 %
|
131 %
|
|
1305
|
0,4 %
|
|
Slovēnija
|
2475
|
6
|
2,1
|
1,0 %
|
0,4 %
|
-0,6 %
|
41 %
|
JĀ
|
1200
|
0,2 %
|
|
Slovākija
|
4144
|
17
|
5,4
|
1,8 %
|
1,1 %
|
-0,7 %
|
63 %
|
|
764
|
0,4 %
|
|
Somija
|
3208
|
23
|
5,5
|
1,8 %
|
1,5 %
|
-0,3 %
|
84 %
|
|
586
|
0,7 %
|
|
Zviedrija
|
3132
|
24
|
9,7
|
2,7 %
|
1,6 %
|
-1,2 %
|
57 %
|
|
321
|
0,8 %
|
|
ES27
|
261472
|
1537
|
443,5
|
100,0 %
|
100,0 %
|
0,0 %
|
100 %
|
|
590
|
0,6 %
|
N.B.: Horvātijas dati ir koriģēti, lai ņemtu vērā šajā laikposmā rīkotos “paplašināšanās” konkursus
*: Konkursu uzvarētāju vidū īpatsvars ir mazāks nekā 50 % no ieteicamās proporcijas
8.b pielikums. Statistika par EPSO AD speciālistu konkursiem (izņemot lingvistus) laikposmā no 2010. gada līdz 2016. gadam
|
EPSO AD speciālistu konkursi 2010.-2016. gadā
|
Pieteikumu kopējais skaits
|
Konkursu uzvarētāju kopējais skaits
|
Iedzīvotāju skaits (miljonos)
|
Ieteicamās proporcijas
|
Konkursu uzvarētāju sadalījums
|
Pārpalikums vai iztrūkums salīdzinājumā ar ieteicamo proporciju
|
Konkursu uzvarētāji % no ieteicamās proporcijas
|
Būtiska nelīdzsvarotība EPSO sarakstos*?
|
Dalībnieki
|
Panākumu rādītājs
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
/milj. iedz.
|
|
|
Beļģija
|
4862
|
122
|
11,2
|
3,1 %
|
10,0 %
|
6,9 %
|
322 %
|
|
434
|
2,5 %
|
|
Bulgārija
|
2172
|
21
|
7,2
|
2,4 %
|
1,7 %
|
-0,7 %
|
72 %
|
|
302
|
1,0 %
|
|
Čehijas Republika
|
451
|
8
|
10,5
|
3,1 %
|
0,7 %
|
-2,4 %
|
21 %
|
JĀ
|
43
|
1,8 %
|
|
Dānija
|
219
|
10
|
5,7
|
1,8 %
|
0,8 %
|
-1,0 %
|
46 %
|
JĀ
|
39
|
4,6 %
|
|
Vācija
|
2886
|
132
|
81,2
|
13,8 %
|
10,9 %
|
-3,0 %
|
79 %
|
|
36
|
4,6 %
|
|
Igaunija
|
313
|
6
|
1,3
|
0,8 %
|
0,5 %
|
-0,3 %
|
61 %
|
|
238
|
1,9 %
|
|
Īrija
|
571
|
11
|
4,6
|
1,6 %
|
0,9 %
|
-0,7 %
|
56 %
|
|
123
|
1,9 %
|
|
Grieķija
|
3955
|
78
|
10,9
|
3,1 %
|
6,4 %
|
3,3 %
|
208 %
|
|
364
|
2,0 %
|
|
Spānija
|
7493
|
157
|
46,4
|
8,9 %
|
12,9 %
|
4,0 %
|
145 %
|
|
161
|
2,1 %
|
|
Francija
|
5324
|
106
|
66,4
|
11,6 %
|
8,7 %
|
-2,9 %
|
75 %
|
|
80
|
2,0 %
|
|
Horvātija
|
875
|
19
|
4,2
|
1,6 %
|
1,6 %
|
0,0 %
|
100 %
|
|
207
|
2,2 %
|
|
Itālija
|
10420
|
245
|
60,8
|
11,2 %
|
20,2 %
|
9,0 %
|
181 %
|
|
171
|
2,4 %
|
|
Kipra
|
238
|
3
|
0,8
|
0,8 %
|
0,2 %
|
-0,5 %
|
32 %
|
JĀ
|
281
|
1,3 %
|
|
Latvija
|
327
|
6
|
2,0
|
1,0 %
|
0,5 %
|
-0,5 %
|
52 %
|
|
165
|
1,8 %
|
|
Lietuva
|
767
|
13
|
2,9
|
1,5 %
|
1,1 %
|
-0,4 %
|
72 %
|
|
263
|
1,7 %
|
|
Luksemburga
|
117
|
3
|
0,6
|
0,8 %
|
0,2 %
|
-0,5 %
|
33 %
|
JĀ
|
208
|
2,6 %
|
|
Ungārija
|
1019
|
32
|
9,9
|
3,0 %
|
2,6 %
|
-0,4 %
|
87 %
|
|
103
|
3,1 %
|
|
Malta
|
147
|
2
|
0,4
|
0,6 %
|
0,2 %
|
-0,5 %
|
26 %
|
JĀ
|
342
|
1,4 %
|
|
Nīderlande
|
954
|
35
|
16,9
|
3,9 %
|
2,9 %
|
-1,0 %
|
74 %
|
|
56
|
3,7 %
|
|
Austrija
|
636
|
27
|
8,6
|
2,6 %
|
2,2 %
|
-0,3 %
|
87 %
|
|
74
|
4,2 %
|
|
Polija
|
2093
|
44
|
38,0
|
8,2 %
|
3,6 %
|
-4,5 %
|
44 %
|
JĀ
|
55
|
2,1 %
|
|
Portugāle
|
2515
|
34
|
10,4
|
3,1 %
|
2,8 %
|
-0,3 %
|
92 %
|
|
242
|
1,4 %
|
|
Rumānija
|
424
|
47
|
19,9
|
4,5 %
|
3,9 %
|
-0,6 %
|
86 %
|
|
21
|
11,1 %
|
|
Slovēnija
|
526
|
11
|
2,1
|
1,0 %
|
0,9 %
|
-0,1 %
|
94 %
|
|
255
|
2,1 %
|
|
Slovākija
|
744
|
16
|
5,4
|
1,8 %
|
1,3 %
|
-0,5 %
|
74 %
|
|
137
|
2,2 %
|
|
Somija
|
501
|
12
|
5,5
|
1,8 %
|
1,0 %
|
-0,8 %
|
56 %
|
|
92
|
2,4 %
|
|
Zviedrija
|
476
|
15
|
9,7
|
2,7 %
|
1,2 %
|
-1,5 %
|
45 %
|
JĀ
|
49
|
3,2 %
|
|
ES27
|
51025
|
1215
|
443,5
|
100,0 %
|
100,0 %
|
0,0 %
|
100 %
|
|
115
|
2,4 %
|
N.B.: Horvātijas dati ir koriģēti, lai ņemtu vērā šajā laikposmā rīkotos “paplašināšanās” konkursus
*: Konkursu uzvarētāju vidū īpatsvars ir mazāks nekā 50 % no ieteicamās proporcijas
8.c pielikums. Apstiprinātie pieteikumi jaunākajā (pašlaik notiekošajā) AD konkursā
|
EPSO AD/338/17
|
Pieteikumi
|
Iedzīvotāju skaits (miljonos)
|
Dalībnieki
/milj. iedz.*
|
% no ES vidējā rādītāja
|
|
|
|
|
|
|
|
Beļģija
|
2073
|
11,2
|
185
|
274 %
|
|
Bulgārija
|
913
|
7,2
|
127
|
188 %
|
|
Čehijas Republika
|
264
|
10,5
|
25
|
37 %
|
|
Dānija
|
197
|
5,7
|
35
|
52 %
|
|
Vācija
|
1867
|
81,2
|
23
|
34 %
|
|
Igaunija
|
152
|
1,3
|
116
|
171 %
|
|
Īrija
|
245
|
4,6
|
53
|
78 %
|
|
Grieķija
|
3306
|
10,9
|
304
|
451 %
|
|
Spānija
|
3731
|
46,4
|
80
|
119 %
|
|
Francija
|
2184
|
66,4
|
33
|
49 %
|
|
Horvātija
|
525
|
4,2
|
124
|
184 %
|
|
Itālija
|
6341
|
60,8
|
104
|
155 %
|
|
Kipra
|
163
|
0,8
|
192
|
285 %
|
|
Latvija
|
156
|
2,0
|
79
|
116 %
|
|
Lietuva
|
370
|
2,9
|
127
|
188 %
|
|
Luksemburga
|
71
|
0,6
|
126
|
187 %
|
|
Ungārija
|
533
|
9,9
|
54
|
80 %
|
|
Malta
|
103
|
0,4
|
240
|
355 %
|
|
Nīderlande
|
1072
|
16,9
|
63
|
94 %
|
|
Austrija
|
507
|
8,6
|
59
|
88 %
|
|
Polija
|
1025
|
38,0
|
27
|
40 %
|
|
Portugāle
|
1028
|
10,4
|
99
|
147 %
|
|
Rumānija
|
1875
|
19,9
|
94
|
140 %
|
|
Slovēnija
|
248
|
2,1
|
120
|
178 %
|
|
Slovākija
|
297
|
5,4
|
55
|
81 %
|
|
Somija
|
399
|
5,5
|
73
|
108 %
|
|
Zviedrija
|
288
|
9,7
|
30
|
44 %
|
|
ES
|
29933
|
443,5
|
67
|
100 %
|
*: Nav salīdzināmi ar 2010.-2017. gada rādītāju tabulu, kas aptver vairākus konkursus
9. pielikums.
Kopsavilkums par citu iestāžu sniegtajiem datiem
N.B. Visi paziņojumi un formulējumi atspoguļo attiecīgās iestādes deklarācijas
|
Iestāde
|
Metodika un kritēriji ģeogrāfiskā līdzsvara novērtēšanai
|
Būtiskas nelīdzsvarotības rādītājs (-i)
|
Novērota (nozīmīga) nelīdzsvarotība sadalījumā pa dalībvalstīm
|
Nelīdzsvarotības objektīvs pamatojums
|
Paredzēta turpmāka nelīdzsvarotība
|
Veikts/paredzēts piemērots pasākums saskaņā ar 27. pantu
|
|
Eiropas Parlaments
|
Eiropas Parlaments vēl nav īstenojis debates vai diskusijas par šo jautājumu. Tāpēc slejas pa labi ir veidotas, pamatojoties uz pieņēmumiem, ka:
·ģeogrāfisko līdzsvaru varētu izvērtēt kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā);
·katras valsts kohortas īpatsvaru EP sekretariātā varētu salīdzināt ar attiecīgās dalībvalsts daļu no kopējā ES iedzīvotāju skaita.
|
Nepietiekami pārstāvētās valstis: UK un — mazākā mērā — DE
Pārmērīgi pārstāvētās valstis: BE, EE, FI, HR, LT, LU, LV, MT, SL un SK
|
Visas nelīdzsvarotības ir objektīvi pamatotas ar
·UK, DE: ES iestāžu un/vai karjeras ES ierobežoto pievilcību; konkursu uzvarētāju skaitu EPSO rezerves sarakstos
·BE, LU: darba vietas efektu + pārrobežu svārstmigrācijas efektu
·EE, FI, HR, LT, LV, MT, SL un SK: lingvistiskajiem pakalpojumiem (rakstiskā tulkošana, mutiskā tulkošana, juristi lingvisti), kas tiek nodrošināti visās oficiālajās valodās; nepieciešamā lingvistiskā personāla minimālajai kritiskajai masai ir lielāka ietekme uz mazākām dalībvalstīm.
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
Padomes ĢS
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru izvērtē kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā).
Etalons: vidējais rādītājs no attiecīgās dalībvalsts daļas
-attiecībā pret ES iedzīvotāju skaitu
-EP deputātu skaitu
-balsīm Padomē pirms Lisabonas līguma noteikumiem
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota, ja pilsoņu faktiskais īpatsvars atšķiras no etalona par vairāk nekā +/-20 %.
Būtiska nelīdzsvarotība tiek novērota, ja konkrētās valsts pilsoņu īpatsvars ir mazāks par 40 % vai lielāks par 400 % no šā etalona.
|
Būtiskā mērā nepietiekami pārstāvētās valstis: CY, DE un UK
Būtiskā mērā pārmērīgi pārstāvētās valstis: BE
|
Visas nelīdzsvarotības ir objektīvi pamatotas ar...
CY, DE un UK: konkursu uzvarētāju mazo skaitu EPSO rezerves sarakstos
BE: mītnes vietas efektu
Līdzsvaru ietekmē arī lingvistisko pakalpojumu augstais relatīvais īpatsvars
|
Ļoti grūti paredzēt augsta nenoteiktības līmeņa dēļ
|
NĒ/NĒ
|
|
Tiesa
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru izvērtē kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā).
Etalons: attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita attiecība pret ES iedzīvotāju skaitu.
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota acīmredzamas nepietiekamas pārstāvības vai pārmērīgas pārstāvības gadījumā.
Ievērojama nelīdzsvarotība nav definēta
|
Nepietiekami pārstāvētās valstis: UK
Pārmērīgi pārstāvētās valstis: FR, BE
|
Visas nelīdzsvarotības ir objektīvi pamatotas ar...
·FR, BE: Tiesas darba valoda ir franču valoda (to mazina plaša valodu kursu programma)
·UK: grūtības pieņemt darbā Apvienotās Karalistes pilsoņus
|
NĒ
|
NĒ/NĒ (ņemot vērā arī Brexit)
|
|
Revīzijas palāta
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru izvērtē kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā).
Etalons: attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita attiecība pret ES iedzīvotāju skaitu.
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota, ja pilsoņu faktiskais īpatsvars atšķiras no etalona par vairāk nekā +/-20 %
Būtiska nelīdzsvarotība tiek novērota, ja šāda novirze ir lielāka par ± 50 %
|
Nepietiekami pārstāvētās valstis: UK
Pārmērīgi pārstāvētās valstis: BE, PT
|
Visas nelīdzsvarotības ir objektīvi pamatotas ar...
Luksemburgas īpatnībām attiecībā uz lielumu, pievilcību, pārrobežu darba ņēmēju lielo skaitu un Portugāles izcelsmes iedzīvotāju lielo skaitu.
|
NĒ, izņemot, iespējams, AST/SC funkciju grupā
|
NĒ/NĒ
|
|
Eiropas Ārējās darbības dienests
|
Ģeogrāfiskais līdzsvars tiek novērtēts funkciju grupas līmenī, īpašu uzmanību pievēršot AD.
Etalons: attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita attiecība pret ES iedzīvotāju skaitu.
|
Būtiska nelīdzsvarotība tiek novērota, ja kādas dalībvalsts pilsoņi vispār nav pārstāvēti (vai ir būtiskā mērā nepietiekami pārstāvēti).
|
Nelīdzsvarotība nav novērota
|
neattiecas
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
Oficiālas definīcijas trūkuma dēļ EESK neizvērtē ģeogrāfisko līdzsvaru, izmantojot īpašu metodiku
|
Vienas vai vairāku dalībvalstu pilsoņu trūkums varētu liecināt par nelīdzsvarotību
|
Nepietiekami pārstāvētās valstis: CY
N.B.: tomēr EESK varēja pieņemt darbā šīs valsts pilsoni pēc robežtermiņa
Liels skaits BE, IT, EE, LV, SL u. c.
|
Visas nelīdzsvarotības ir objektīvi pamatotas ar...
CY pilsoņu nelielo skaitu EPSO sarakstos;
vakanču nelielo skaitu darbinieku skaita samazināšanas dēļ;
mītnes vietas efektu un
citiem vēsturiskiem iemesliem (IT).
Valodu dienestu relatīvais īpatsvars arī ietekmē līdzsvaru
|
NĒ, izņemot, iespējams, AST/SC funkciju grupā
|
NĒ/NĒ
|
|
Reģionu komiteja
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru izvērtē kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā).
Etalons: vidējais rādītājs no attiecīgās dalībvalsts daļas
-attiecībā pret ES iedzīvotāju skaitu
-EP deputātu skaitu
-balsīm Padome pirms Lisabonas līguma noteikumiem
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota, ja pilsoņu novirzes faktiskais īpatsvars ir mazāks par 50 % vai lielāks par 200 % no etalona.
Būtiska nelīdzsvarotība tiek novērota, ja īpatsvars būtiski atšķiras no šī diapazona
|
Būtiskā mērā nepietiekami pārstāvētās valstis: LU un UK
Būtiskā mērā pārmērīgi pārstāvētās valstis: BE
|
Visas nelīdzsvarotības ir objektīvi pamatotas ar...
iestādes lielumu;
galvenās mītnes efektu;
ES iestāžu ierobežoto pievilcību dažu dalībvalstu pilsoņiem;
dažu dalībvalstu iedzīvotāju nelielo skaitu.
Ņemot vērā RK darbinieku nelielo skaitu, ir nepieciešams piesardzīgi interpretēt datus
|
Nē. Tomēr BREXIT vai apstākļu pasliktināšanās varētu to ietekmēt
|
NĒ/NĒ
|
|
Eiropas Ombuds
|
Ņemot vērā iestādes lielumu, tā nekad nav noteikusi ģeogrāfisko (ne)līdzsvarotību.
Rādītājs varētu būt visu dalībvalstu pilsoņu pārstāvība attiecībā pret iedzīvotāju skaitu
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota nepietiekamas vai pārmērīgas pārstāvības gadījumā bez objektīva pamatojuma
|
Būtiska pārmērīga pārstāvība: FR AST funkciju grupā
|
Visas nelīdzsvarotības ir objektīvi pamatotas ar...
·mītnes vietas efektu Francijā,
·grūtībām pieņemt darbā darbiniekus Strasbūrā
·vēsturiskiem iemesliem (liels skaits pagaidu amata vietu)
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
|
EDAU ir neliela iestāde, kas darbojas ļoti specifiskā jomā. Tādējādi pieņemšana darbā tiek veikta, pamatojoties uz īpašiem profiliem un EPSO rezerves sarakstiem datu aizsardzības jomā, kā arī uz pieteikumu iesniedzēju nelielo kopumu. Jautājums par līdzsvarotu pārstāvību līdz šim nav apsvērts, ņemot vērā profilu specifiskumu un grūtības pieņemt darbā.
|
neattiecas
|
NĒ
|
neattiecas
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
10. pielikums. AD pakāpes darbinieku sadalījums pēc pilsonības ES iestādēs (darbinieku skaits)
AD pakāpes ierēdņi un AT, stāvoklis 2017. gada 1. janvārī
Avots: Iestāžu sniegtie dati
|
AD pakāpes ierēdņi & pagaidu darbinieki
|
EP
|
Padomes ĢS
|
Tiesa
|
Revīzijas palāta
|
EĀDD
|
EESK
|
Reģionu komiteja
|
Eiropas Ombuds
|
EDAU
|
Kopā
|
|
Beļģija
|
182
|
116
|
108
|
42
|
72
|
30
|
16
|
0
|
6
|
572
|
|
Bulgārija
|
75
|
41
|
33
|
22
|
9
|
8
|
12
|
0
|
0
|
200
|
|
Čehijas Republika
|
69
|
44
|
34
|
21
|
19
|
8
|
12
|
2
|
1
|
210
|
|
Dānija
|
60
|
44
|
35
|
8
|
32
|
14
|
3
|
2
|
1
|
199
|
|
Vācija
|
218
|
91
|
69
|
46
|
87
|
26
|
26
|
5
|
3
|
571
|
|
Igaunija
|
55
|
41
|
30
|
10
|
22
|
8
|
5
|
0
|
0
|
171
|
|
Īrija
|
27
|
28
|
14
|
9
|
26
|
3
|
5
|
6
|
0
|
118
|
|
Grieķija
|
100
|
50
|
47
|
29
|
37
|
17
|
10
|
3
|
0
|
293
|
|
Spānija
|
175
|
86
|
70
|
44
|
77
|
20
|
12
|
2
|
4
|
490
|
|
Francija
|
217
|
92
|
185
|
52
|
100
|
18
|
19
|
5
|
4
|
692
|
|
Horvātija
|
68
|
31
|
29
|
7
|
9
|
6
|
7
|
0
|
0
|
157
|
|
Itālija
|
201
|
77
|
78
|
40
|
105
|
30
|
24
|
0
|
4
|
559
|
|
Kipra
|
6
|
2
|
2
|
2
|
3
|
0
|
0
|
0
|
1
|
16
|
|
Latvija
|
55
|
35
|
32
|
10
|
7
|
5
|
11
|
0
|
0
|
155
|
|
Lietuva
|
56
|
38
|
33
|
12
|
19
|
9
|
9
|
0
|
0
|
176
|
|
Luksemburga
|
13
|
6
|
9
|
3
|
4
|
1
|
0
|
0
|
0
|
36
|
|
Ungārija
|
89
|
42
|
39
|
23
|
16
|
10
|
8
|
1
|
1
|
229
|
|
Malta
|
45
|
32
|
24
|
8
|
10
|
5
|
4
|
1
|
0
|
129
|
|
Nīderlande
|
63
|
32
|
22
|
14
|
32
|
10
|
6
|
1
|
1
|
181
|
|
Austrija
|
32
|
18
|
13
|
10
|
24
|
9
|
2
|
2
|
0
|
110
|
|
Polija
|
111
|
61
|
43
|
43
|
39
|
11
|
20
|
2
|
2
|
332
|
|
Portugāle
|
84
|
62
|
38
|
32
|
31
|
10
|
7
|
1
|
0
|
265
|
|
Rumānija
|
97
|
57
|
37
|
33
|
24
|
15
|
14
|
1
|
1
|
279
|
|
Slovēnija
|
58
|
40
|
32
|
9
|
13
|
4
|
10
|
0
|
1
|
167
|
|
Slovākija
|
64
|
37
|
32
|
11
|
5
|
7
|
12
|
0
|
0
|
168
|
|
Somija
|
91
|
58
|
31
|
18
|
19
|
11
|
10
|
1
|
0
|
239
|
|
Zviedrija
|
70
|
40
|
36
|
11
|
34
|
8
|
8
|
1
|
1
|
209
|
|
UK
|
118
|
50
|
50
|
27
|
72
|
15
|
10
|
1
|
0
|
343
|
|
Kopā
|
2 499
|
1 351
|
1 205
|
596
|
947
|
318
|
282
|
37
|
31
|
7,266
|
11. pielikums. AD pakāpes darbinieku sadalījums pēc pilsonības ES iestādēs (% no AD pakāpes darbiniekiem)
AD pakāpes ierēdņi un AT, stāvoklis 2017. gada 1. janvārī — sadalījums
Avots: Iestāžu sniegtie dati
|
AD pakāpes ierēdņi & pagaidu darbinieki
|
EP
|
Padomes ĢS
|
Tiesa
|
Revīzijas palāta
|
EĀDD
|
EESK
|
Reģionu komiteja
|
Eiropas Ombuds
|
EDAU
|
Kopā
|
|
Beļģija
|
7 %
|
9 %
|
9 %
|
7%
|
8%
|
9%
|
6%
|
0%
|
19%
|
8%
|
|
Bulgārija
|
3 %
|
3 %
|
3 %
|
4%
|
1%
|
3%
|
4%
|
0%
|
0%
|
3%
|
|
Čehijas Republika
|
3 %
|
3 %
|
3 %
|
4%
|
2%
|
3%
|
4%
|
5%
|
3%
|
3%
|
|
Dānija
|
2 %
|
3 %
|
3 %
|
1%
|
3%
|
4%
|
1%
|
5%
|
3%
|
3%
|
|
Vācija
|
9 %
|
7 %
|
6 %
|
8%
|
9%
|
8%
|
9%
|
14%
|
10%
|
8%
|
|
Igaunija
|
2 %
|
3 %
|
2 %
|
2%
|
2%
|
3%
|
2%
|
0%
|
0%
|
2%
|
|
Īrija
|
1 %
|
2 %
|
1 %
|
2%
|
3%
|
1%
|
2%
|
16%
|
0%
|
2%
|
|
Grieķija
|
4 %
|
4 %
|
4 %
|
5%
|
4%
|
5%
|
4%
|
8%
|
0%
|
4%
|
|
Spānija
|
7 %
|
6 %
|
6 %
|
7%
|
8%
|
6%
|
4%
|
5%
|
13%
|
7%
|
|
Francija
|
9 %
|
7 %
|
15 %
|
9%
|
11%
|
6%
|
7%
|
14%
|
13%
|
10%
|
|
Horvātija
|
3 %
|
2 %
|
2 %
|
1%
|
1%
|
2%
|
2%
|
0%
|
0%
|
2%
|
|
Itālija
|
8 %
|
6 %
|
6 %
|
7%
|
11%
|
9%
|
9%
|
0%
|
13%
|
8%
|
|
Kipra
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0%
|
0%
|
0%
|
0%
|
0%
|
3%
|
0%
|
|
Latvija
|
2 %
|
3 %
|
3 %
|
2%
|
1%
|
2%
|
4%
|
0%
|
0%
|
2%
|
|
Lietuva
|
2 %
|
3 %
|
3 %
|
2%
|
2%
|
3%
|
3%
|
0%
|
0%
|
2%
|
|
Luksemburga
|
1 %
|
0 %
|
1 %
|
1%
|
0%
|
0%
|
0%
|
0%
|
0%
|
0%
|
|
Ungārija
|
4 %
|
3 %
|
3 %
|
4%
|
2%
|
3%
|
3%
|
3%
|
3%
|
3%
|
|
Malta
|
2 %
|
2 %
|
2 %
|
1%
|
1%
|
2%
|
1%
|
3%
|
0%
|
2%
|
|
Nīderlande
|
3 %
|
2 %
|
2 %
|
2%
|
3%
|
3%
|
2%
|
3%
|
3%
|
2%
|
|
Austrija
|
1 %
|
1 %
|
1 %
|
2%
|
3%
|
3%
|
1%
|
5%
|
0%
|
2%
|
|
Polija
|
4 %
|
5 %
|
4 %
|
7%
|
4%
|
3%
|
7%
|
5%
|
6%
|
5%
|
|
Portugāle
|
3 %
|
5 %
|
3 %
|
5%
|
3%
|
3%
|
2%
|
3%
|
0%
|
4%
|
|
Rumānija
|
4 %
|
4 %
|
3 %
|
6%
|
3%
|
5%
|
5%
|
3%
|
3%
|
4%
|
|
Slovēnija
|
2 %
|
3 %
|
3 %
|
2%
|
1%
|
1%
|
4%
|
0%
|
3%
|
2%
|
|
Slovākija
|
3 %
|
3 %
|
3 %
|
2%
|
1%
|
2%
|
4%
|
0%
|
0%
|
2%
|
|
Somija
|
4 %
|
4 %
|
3 %
|
3%
|
2%
|
3%
|
4%
|
3%
|
0%
|
3%
|
|
Zviedrija
|
3 %
|
3 %
|
3 %
|
2%
|
4%
|
3%
|
3%
|
3%
|
3%
|
3%
|
|
UK
|
5 %
|
4 %
|
4 %
|
5%
|
8%
|
5%
|
4%
|
3%
|
0%
|
5%
|
|
Kopā
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100%
|
100%
|
100%
|
100%
|
100%
|
100%
|
100%
|
12. pielikums. Kopsavilkums par aģentūru sniegtajiem datiem
N.B. Visi paziņojumi un formulējumi atspoguļo attiecīgās aģentūras deklarācijas
|
AĢENTŪRA
|
Metodika un kritēriji ģeogrāfiskā līdzsvara novērtēšanai
|
Būtiskas nelīdzsvarotības rādītājs (-i)
|
Novērota (nozīmīga) nelīdzsvarotība sadalījumā pa dalībvalstīm
|
Nelīdzsvarotības objektīvs pamatojums
|
Paredzēta turpmāka nelīdzsvarotība
|
Veikts/paredzēts piemērots pasākums saskaņā ar 27. pantu
|
|
ACER
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru novērtē, pamatojoties uz katras valsts pilsoņu pārstāvību darbinieku vidū
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota, ja starp darbiniekiem ir pārstāvēti mazāk nekā 50 % no dalībvalstīm vai ja vienas valsts pilsoņi veido vairāk nekā 50 % no kopējā darbinieku skaita
|
NĒ
|
neattiecas
|
Nē, bet problēma ir korekcijas koeficients
|
NĒ/NĒ
|
|
CEDEFOP
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru novērtē, pamatojoties uz katras valsts pilsoņu pārstāvību darbinieku vidū
|
Būtiska nelīdzsvarotība tiek novērota, ja vienas valsts pilsoņu skaits pārsniedz 40 % no štatu sarakstā paredzētā skaita
|
NĒ
|
neattiecas
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
CEPOL
|
CEPOL nav ieviesta definīcija par to, ko nozīmē katras valsts pilsoņu “līdzsvarota pārstāvība” darbinieku vidū. Ģeogrāfiskais līdzsvars ir iekļauts ikmēneša iekšējos ziņojumos, kā arī gada pārskatā.
|
CEPOL uzskatītu, ka “būtiska nelīdzsvarotība” pastāv tad, ja vienas valsts pilsoņi veido vairāk nekā 50 % no visiem darbiniekiem (pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki & norīkotie valstu eksperti).
|
Laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam pēc aģentūras pārvietošanas no Apvienotās Karalistes uz Ungāriju tika novērots Ungārijas pilsoņu skaita pieaugums. Tomēr ievērojama nelīdzsvarotība vēl nav sasniegta.
|
neattiecas
|
Jā (pamatojoties uz pašreizējām tendencēm)
|
Nē/tiek izskatīts
|
|
CPVO
|
Metodika nav noteikta
Nav iekļauts vispārīgais administratīvais personāls
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota, ja vairāk nekā 2 vadītājiem vai vairāk nekā 40 % no AD darbiniekiem ir viena un tā pati pilsonība
|
NĒ
|
neattiecas
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
EASA
|
Ģeogrāfiskais līdzsvars tiek uzraudzīts un salīdzināts ar dalībvalstu iedzīvotāju skaitu
|
neattiecas
|
Nē, ņemot vērā aģentūras specifiku (skatīt pamatojumu)
|
Darbinieku sadalījums atbilsts Aģentūras izpratnei par aviācijas nozares ekspertu sadalījumu starp dalībvalstīm
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
ECDC
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru izvērtē kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā).
Etalons: visām dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām
Otro novērtējumu izdara, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un vietu skaitu Eiropas Parlamentā
|
Būtiska nelīdzsvarotība, ja daudzas dalībvalstis vai nu nav pārstāvētas vai arī ir būtiskā mērā nepietiekami/pārmērīgi pārstāvētas
|
Zviedrija ir pārmērīgi pārstāvēta
|
Mītnes vietas efekts
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
EAAPI
|
Pārstāvēto pilsonību skaits
|
Ja aģentūra nespētu piesaistīt dažādu pilsonību darbiniekus, pastāvētu būtiska nelīdzsvarotība
|
NĒ
|
EAAPI pārņēma darbiniekus no CEIOPS
Mītnes vietas efekts
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
EVA
|
Tiek sagaidīts, ka lielākas un vecākas dalībvalstis būs plašāk pārstāvētas
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota, ja lielāku/vecāku dalībvalstu pilsoņu īpatsvars samazinās
|
NĒ
|
neattiecas
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
EFSA
|
Nav noteikta nekāda metodika, ne kritēriji. Metodikā (ja tā tiks pieņemta) būtu jāņem vērā tādi elementi kā, piemēram, mītnes vietas efekts vai decentralizētas atrašanās vietas sekas
|
neattiecas
|
vienas valsts pilsoņi veido 40 % darbinieku
|
neattiecas
|
NĒ
|
NĒ/NĒ (paredzēti sociālie pasākumi)
|
|
EMA
|
Ģeogrāfiskais līdzsvars tiek novērtēts kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā, pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki).
Etalons: attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita attiecība pret ES/EEZ iedzīvotāju skaitu.
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota, ja pilsoņu faktiskais īpatsvars atšķiras no etalona par vairāk nekā +100 % vai -50 %.
|
Nepietiekami pārstāvētās valstis: NL, DE, LU (un Norvēģija)
Pārmērīgi pārstāvētās valstis: EE, GR, IE, LV, LT, PT un SK
|
Darba vietu klasificēšana EMA (zemāk nekā citās aģentūrās) padara šo aģentūru mazāk pievilcīgu dažu valstu pilsoņiem. Darba vietu kartēšanas turpmāks pasākums var uzlabot situāciju.
|
Gaida pārcelšanu
|
NĒ/NĒ
|
|
EMCDDA
|
Visām dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām
|
Būtiska nelīdzsvarotība tiek novērota, ja vienas pilsonības darbinieki veido vairāk nekā 30 % no personāla.
|
NĒ
|
neattiecas
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
EMSA
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru izvērtē kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā).
Etalons: attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita attiecība pret ES iedzīvotāju skaitu.
|
Būtiska nelīdzsvarotība tiek novērota, ja pilsoņu faktiskais īpatsvars atšķiras no etalona par vairāk nekā +100 % vai -50 %.
|
Būtiskā mērā nepietiekami pārstāvētās valstis: FR, IT, UK
Būtiskā mērā pārmērīgi pārstāvētās valstis: PT, GR, BE
|
Korekcijas koeficients, kas pastāvīgi samazinās
Nodarbinātības grūtības laulātajiem
|
Jā
|
NĒ/JĀ: sociālais pasākums)
|
|
ENISA
|
Ģeogrāfiskais līdzsvars tiek uzraudzīts un salīdzināts ar dalībvalstu iedzīvotāju skaitu.
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota, ja konkrētas valsts pilsoņi veido vairāk nekā 50 % no kopējā darbinieku skaita.
|
NĒ
|
N/A, bet Grieķijas ekonomikas krīzes un zemā korekcijas koeficienta/tā samazinājuma rezultātā vairums pieteikumu iesniedzēju ir no šīs dalībvalsts.
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
ETF
|
Pārstāvēto pilsonību skaits
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota, ja ir pārstāvēti mazāk nekā 60 % pilsonību.
Būtiska nelīdzsvarotība, ja vienas valsts pilsoņi veido vairāk nekā 40 % no visiem darbiniekiem
|
NĒ
|
neattiecas
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
EUIPO
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru izvērtē kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā).
Visām dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām
|
Nelīdzsvarotība tiek novērota, ja dalībvalsts ir pārmērīgi pārstāvēta salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm, tomēr ņemot vērā tās lielumu
|
Spānija ir pārmērīgi pārstāvēta
|
Mītnes vietas efekts
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
EU-Lisa
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru izvērtē kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā).
Etalons: attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita attiecība pret ES iedzīvotāju skaitu.
|
Atbildē nav definēts
|
Nepietiekami pārstāvētās valstis: DE, UK, SWE, DK, MT, SL
Nebūtiska nepietiekama pārstāvība
|
Mītnes vietas efekts: ir pieļaujama norīkojuma mītnes vietas pilsoņu pārstāvība līdz pat 30 % apmērā no visiem darbiniekiem
Galvenās mītnes attāla atrašanās vieta
Zems korekcijas koeficients
Nodarbinātības grūtības laulātajiem
|
|
|
|
Eurofound
|
Pārstāvēto dalībvalstu skaits
|
Nav noteikts
|
NĒ
|
neattiecas
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
Eurojust
|
neattiecas
|
neattiecas
|
Nelīdzsvarotība nav novērota, bet NL ir lielākā grupa
|
Mītnes vietas efekts
|
NĒ
|
NĒ/NĒ
|
|
Frontex
|
Ģeogrāfisko līdzsvaru izvērtē kopējā līmenī (visas funkciju grupas kopā).
Etalons: “vienlīdzīga sadalījuma” (visām dalībvalstīm ir vienāds īpatsvars) un attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita attiecības pret ES iedzīvotāju skaitu apvienojums
|
Būtiska nelīdzsvarotība tiek novērota, ja
-kāda pilsonība nav pārstāvēta darbinieku vidū
-pilsoņu faktiskais īpatsvars atšķiras no iedzīvotāju īpatsvara par vairāk nekā +/50 %
|
Jā (gan nepietiekama pārstāvība, gan pārmērīga pārstāvība)
|
Nav objektīva pamatojuma.
Tomēr zemais korekcijas koeficients, ko piemēro Polijai, padara aģentūru mazāk pievilcīgu
|
Jā (saistīts ar korekcijas koeficientu)
|
NĒ/NĒ (tiek gaidīta Komisijas iniciatīva)
|
13. pielikums. AD pakāpes darbinieku sadalījums pēc pilsonības ES decentralizētajās aģentūrās (darbinieku skaits)
Ierēdņi un AT, stāvoklis 2017. gada 1. janvārī (tikai ES pilsoņi)
Avots: Aģentūru sniegtie dati
|
AD pakāpes ierēdņi & pagaidu darbinieki
|
ACER
|
CEDEFOP
|
CEPOL
|
CPVO
|
ECDC
|
EASA
|
EVA
|
EAAPI
|
EFSA
|
EMA
|
EMCDDA
|
EMSA (**)
|
ENISA
|
ETF
|
EU-IPO
|
EU-Lisa
|
Eurofound
|
Eurojust
(*)
|
Frontex
|
Kopā
|
|
Beļģija
|
3
|
7
|
1
|
0
|
6
|
18
|
4
|
4
|
23
|
15
|
4
|
5
|
1
|
4
|
13
|
4
|
3
|
5
|
4
|
124
|
|
Bulgārija
|
2
|
1
|
0
|
0
|
5
|
6
|
0
|
4
|
0
|
5
|
3
|
3
|
0
|
2
|
1
|
3
|
0
|
2
|
5
|
42
|
|
Čehijas Republika
|
1
|
2
|
0
|
0
|
1
|
5
|
0
|
2
|
1
|
2
|
0
|
1
|
1
|
0
|
6
|
1
|
0
|
0
|
2
|
25
|
|
Dānija
|
0
|
2
|
1
|
0
|
1
|
5
|
7
|
2
|
1
|
5
|
0
|
1
|
0
|
1
|
2
|
0
|
0
|
0
|
1
|
29
|
|
Vācija
|
2
|
10
|
2
|
2
|
14
|
95
|
10
|
10
|
15
|
28
|
4
|
7
|
2
|
5
|
36
|
4
|
4
|
3
|
9
|
262
|
|
Igaunija
|
0
|
0
|
1
|
0
|
0
|
1
|
1
|
0
|
0
|
0
|
0
|
2
|
0
|
0
|
0
|
4
|
0
|
1
|
0
|
10
|
|
Īrija
|
1
|
0
|
0
|
1
|
0
|
5
|
3
|
2
|
2
|
13
|
3
|
3
|
2
|
2
|
6
|
1
|
6
|
1
|
1
|
52
|
|
Grieķija
|
4
|
28
|
2
|
0
|
3
|
10
|
1
|
3
|
8
|
20
|
0
|
10
|
8
|
2
|
4
|
5
|
2
|
6
|
10
|
126
|
|
Spānija
|
3
|
3
|
0
|
2
|
2
|
51
|
3
|
9
|
18
|
40
|
4
|
15
|
1
|
4
|
48
|
3
|
6
|
8
|
8
|
228
|
|
Francija
|
4
|
11
|
0
|
2
|
15
|
125
|
6
|
2
|
17
|
56
|
5
|
11
|
2
|
3
|
26
|
17
|
3
|
3
|
6
|
314
|
|
Horvātija
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
1
|
0
|
0
|
0
|
2
|
0
|
|
0
|
0
|
0
|
1
|
0
|
0
|
1
|
5
|
|
Itālija
|
6
|
7
|
1
|
1
|
10
|
74
|
0
|
4
|
78
|
43
|
5
|
10
|
1
|
7
|
20
|
8
|
3
|
7
|
10
|
295
|
|
Kipra
|
2
|
0
|
0
|
0
|
0
|
2
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
1
|
0
|
1
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
6
|
|
Latvija
|
0
|
2
|
1
|
0
|
2
|
3
|
0
|
1
|
1
|
2
|
1
|
1
|
0
|
1
|
0
|
0
|
0
|
2
|
1
|
18
|
|
Lietuva
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
3
|
0
|
0
|
0
|
1
|
0
|
0
|
0
|
0
|
4
|
2
|
1
|
1
|
5
|
17
|
|
Luksemburga
|
0
|
1
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
3
|
0
|
1
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
1
|
0
|
1
|
7
|
|
Ungārija
|
4
|
0
|
3
|
0
|
3
|
5
|
1
|
2
|
6
|
4
|
0
|
1
|
0
|
0
|
5
|
4
|
2
|
1
|
8
|
49
|
|
Malta
|
0
|
1
|
0
|
0
|
2
|
0
|
0
|
0
|
0
|
1
|
0
|
3
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
7
|
|
Nīderlande
|
2
|
2
|
2
|
0
|
2
|
26
|
3
|
7
|
6
|
1
|
1
|
4
|
0
|
4
|
8
|
0
|
4
|
8
|
4
|
84
|
|
Austrija
|
1
|
2
|
1
|
0
|
1
|
8
|
1
|
4
|
9
|
7
|
0
|
1
|
0
|
2
|
6
|
0
|
4
|
2
|
3
|
52
|
|
Polija
|
0
|
1
|
0
|
1
|
1
|
5
|
1
|
2
|
0
|
8
|
1
|
10
|
1
|
0
|
11
|
4
|
1
|
2
|
23
|
72
|
|
Portugāle
|
1
|
1
|
0
|
2
|
4
|
11
|
4
|
8
|
8
|
20
|
6
|
28
|
2
|
2
|
13
|
1
|
1
|
2
|
7
|
121
|
|
Rumānija
|
1
|
3
|
1
|
0
|
3
|
20
|
2
|
0
|
1
|
8
|
1
|
3
|
4
|
2
|
2
|
8
|
0
|
4
|
13
|
76
|
|
Slovēnija
|
10
|
1
|
0
|
0
|
1
|
4
|
1
|
2
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
1
|
0
|
0
|
2
|
2
|
24
|
|
Slovākija
|
1
|
1
|
1
|
0
|
1
|
7
|
1
|
0
|
1
|
3
|
0
|
0
|
0
|
0
|
2
|
2
|
0
|
1
|
2
|
23
|
|
Somija
|
0
|
1
|
0
|
0
|
7
|
7
|
1
|
1
|
1
|
4
|
0
|
2
|
0
|
2
|
3
|
0
|
1
|
0
|
4
|
34
|
|
Zviedrija
|
0
|
0
|
0
|
1
|
15
|
4
|
3
|
0
|
0
|
6
|
0
|
1
|
0
|
1
|
1
|
0
|
2
|
4
|
0
|
38
|
|
UK
|
0
|
3
|
0
|
0
|
7
|
43
|
6
|
5
|
13
|
36
|
8
|
9
|
1
|
7
|
12
|
0
|
3
|
6
|
5
|
164
|
|
Kopā
|
48
|
90
|
17
|
12
|
106
|
544
|
59
|
74
|
212
|
330
|
47
|
132
|
26
|
52
|
230
|
72
|
47
|
71
|
135
|
2 304
|
*: 0,5 PSE pārvērš par 1 **: Tikai pagaidu darbinieki
14. pielikums. AD pakāpes darbinieku sadalījums pēc pilsonības ES decentralizētajās aģentūrās (% no AD pakāpes darbiniekiem)
Ierēdņi un AT, stāvoklis 2017. gada 1. janvārī — sadalījums (tikai ES pilsoņi)
Avots: Aģentūru sniegtie dati
|
AD pakāpes ierēdņi & pagaidu darbinieki
|
ACER
|
CEDEFOP
|
CEPOL
|
CPVO
|
ECDC
|
EASA
|
EVA
|
EAAPI
|
EFSA
|
EMA
|
EMCDDA
|
EMSA (*)
|
ENISA
|
ETF
|
EU-IPO
|
EU-Lisa
|
Eurofound
|
Eurojust
|
Frontex
|
Kopā
|
|
Beļģija
|
6 %
|
8 %
|
6 %
|
0 %
|
6 %
|
3 %
|
7 %
|
5 %
|
11 %
|
5 %
|
9 %
|
4 %
|
4 %
|
8 %
|
6 %
|
6 %
|
6 %
|
7 %
|
3 %
|
5 %
|
|
Bulgārija
|
4 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
5 %
|
1 %
|
0 %
|
5 %
|
0 %
|
2 %
|
6 %
|
2 %
|
0 %
|
4 %
|
0 %
|
4 %
|
0 %
|
3 %
|
4 %
|
2 %
|
|
Čehijas Republika
|
2 %
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
1 %
|
0 %
|
3 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
1 %
|
4 %
|
0 %
|
3 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
1 %
|
|
Dānija
|
0 %
|
2 %
|
6 %
|
0 %
|
1 %
|
1 %
|
12 %
|
3 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
2 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
1 %
|
|
Vācija
|
4 %
|
11 %
|
12 %
|
17 %
|
13 %
|
17 %
|
17 %
|
14 %
|
7 %
|
8 %
|
9 %
|
5 %
|
8 %
|
10 %
|
16 %
|
6 %
|
9 %
|
4 %
|
7 %
|
11 %
|
|
Igaunija
|
0 %
|
0 %
|
6 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
6 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
|
Īrija
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
8 %
|
0 %
|
1 %
|
5 %
|
3 %
|
1 %
|
4 %
|
6 %
|
2 %
|
8 %
|
4 %
|
3 %
|
1 %
|
13 %
|
1 %
|
1 %
|
2 %
|
|
Grieķija
|
8 %
|
31 %
|
12 %
|
0 %
|
3 %
|
2 %
|
2 %
|
4 %
|
4 %
|
6 %
|
0 %
|
8 %
|
31 %
|
4 %
|
2 %
|
7 %
|
4 %
|
8 %
|
7 %
|
5 %
|
|
Spānija
|
6 %
|
3 %
|
0 %
|
17 %
|
2 %
|
9 %
|
5 %
|
12 %
|
8 %
|
12 %
|
9 %
|
11 %
|
4 %
|
8 %
|
21 %
|
4 %
|
13 %
|
11 %
|
6 %
|
10 %
|
|
Francija
|
8 %
|
12 %
|
0 %
|
17 %
|
14 %
|
23 %
|
10 %
|
3 %
|
8 %
|
17 %
|
11 %
|
8 %
|
8 %
|
6 %
|
11 %
|
24 %
|
6 %
|
4 %
|
4 %
|
14 %
|
|
Horvātija
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
|
Itālija
|
13 %
|
8 %
|
6 %
|
8 %
|
9 %
|
14 %
|
0 %
|
5 %
|
37 %
|
13 %
|
11 %
|
8 %
|
4 %
|
13 %
|
9 %
|
11 %
|
6 %
|
10 %
|
7 %
|
13 %
|
|
Kipra
|
4 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
|
Latvija
|
0 %
|
2 %
|
6 %
|
0 %
|
2 %
|
1 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
1 %
|
2 %
|
1 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
3 %
|
1 %
|
1 %
|
|
Lietuva
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
2 %
|
3 %
|
2 %
|
1 %
|
4 %
|
1 %
|
|
Luksemburga
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
|
Ungārija
|
8 %
|
0 %
|
18 %
|
0 %
|
3 %
|
1 %
|
2 %
|
3 %
|
3 %
|
1 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
2 %
|
6 %
|
4 %
|
1 %
|
6 %
|
2 %
|
|
Malta
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
|
Nīderlande
|
4 %
|
2 %
|
12 %
|
0 %
|
2 %
|
5 %
|
5 %
|
9 %
|
3 %
|
0 %
|
2 %
|
3 %
|
0 %
|
8 %
|
3 %
|
0 %
|
9 %
|
11 %
|
3 %
|
4 %
|
|
Austrija
|
2 %
|
2 %
|
6 %
|
0 %
|
1 %
|
1 %
|
2 %
|
5 %
|
4 %
|
2 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
4 %
|
3 %
|
0 %
|
9 %
|
3 %
|
2 %
|
2 %
|
|
Polija
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
8 %
|
1 %
|
1 %
|
2 %
|
3 %
|
0 %
|
2 %
|
2 %
|
8 %
|
4 %
|
0 %
|
5 %
|
6 %
|
2 %
|
3 %
|
17 %
|
3 %
|
|
Portugāle
|
2 %
|
1 %
|
0 %
|
17 %
|
4 %
|
2 %
|
7 %
|
11 %
|
4 %
|
6 %
|
13 %
|
21 %
|
8 %
|
4 %
|
6 %
|
1 %
|
2 %
|
3 %
|
5 %
|
5 %
|
|
Rumānija
|
2 %
|
3 %
|
6 %
|
0 %
|
3 %
|
4 %
|
3 %
|
0 %
|
0 %
|
2 %
|
2 %
|
2 %
|
15 %
|
4 %
|
1 %
|
11 %
|
0 %
|
6 %
|
10 %
|
3 %
|
|
Slovēnija
|
21 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
1 %
|
2 %
|
3 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
3 %
|
1 %
|
1 %
|
|
Slovākija
|
2 %
|
1 %
|
6 %
|
0 %
|
1 %
|
1 %
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
1 %
|
3 %
|
0 %
|
1 %
|
1 %
|
1 %
|
|
Somija
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
0 %
|
7 %
|
1 %
|
2 %
|
1 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
4 %
|
1 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
3 %
|
1 %
|
|
Zviedrija
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
8 %
|
14 %
|
1 %
|
5 %
|
0 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
1 %
|
0 %
|
2 %
|
0 %
|
0 %
|
4 %
|
6 %
|
0 %
|
2 %
|
|
UK
|
0 %
|
3 %
|
0 %
|
0 %
|
7 %
|
8 %
|
10 %
|
7 %
|
6 %
|
11 %
|
17 %
|
7 %
|
4 %
|
13 %
|
5 %
|
0 %
|
6 %
|
8 %
|
4 %
|
7 %
|
|
Kopā
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
100 %
|
*: Tikai pagaidu darbinieki
