Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52019AE4040

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm sniegtu finansiālu palīdzību, kas atvieglotu nopietnu finansiālo slogu, kuru tām rada Apvienotās Karalistes bezlīguma izstāšanās no Savienības”(COM(2019) 399 final – 2019/0183 (COD))

EESC 2019/04040

OV C 14, 15.1.2020, p. 84–86 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/84

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm sniegtu finansiālu palīdzību, kas atvieglotu nopietnu finansiālo slogu, kuru tām rada Apvienotās Karalistes bezlīguma izstāšanās no Savienības”

(COM(2019) 399 final – 2019/0183 (COD))

(2020/C 14/12)

Galvenais ziņotājs: Ioannis   VARDAKASTANIS

Apspriešanās

Eiropas Savienības Padome, 13.9.2019.

Eiropas Parlaments, 16.9.2019.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Biroja lēmums

24.9.2019.

Pieņemts plenārsesijā

25.9.2019.

Plenārsesija Nr.

546

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

144/0/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 EESK uzskata, ka solidaritātes un subsidiaritātes principiem ir būtiska loma Eiropas Savienības darbībā. Tāpēc, ja Apvienotā Karaliste 31. oktobrī izstāsies no Eiropas Savienības bez nolīguma, ir svarīgi, ka visas dalībvalstis saglabā vienotību un kopīgi cenšas tikt galā ar šā lēmuma radītajām sekām un problēmām.

1.2.

 EESK atzīmē, ka priekšlikums ir daļa no ārkārtas pasākumu kopuma, kas paredzēts gadījumam, ja Apvienotā Karaliste izstājas bez nolīguma, un ko Komisija pieņēma 2019. gada 4. septembrī pēc Eiropadomes aicinājuma apzināt visas iespējas izmantot esošos fondus, lai palīdzētu mazināt finansiālo slogu, kas varētu gulties uz dalībvalstīm.

1.3.

 EESK piekrīt tam, ka regula, ar ko izveido ES Solidaritātes fondu, ir papildināta, nosakot, ka jēdziens “lielas katastrofas” attiecas gan uz dabas katastrofām, gan arī uz situācijām, kad dalībvalstij rodas nopietns finansiāls slogs, kura tiešais cēlonis ir Apvienotās Karalistes bezlīguma izstāšanās no Savienības, bet minēto jēdzienu uz šādām situācijām piemēro ar nosacījumu, ka tas ir vienreizējs gadījums 2020. gada laikā.

1.4.

 EESK ierosina Komisijai apsvērt iespēju izveidot ES instrumentu, ar ko turpmāk varētu reaģēt uz šādām politiskām situācijām un krīzēm. Tomēr, ja šāds jauns instruments tiktu ieviests, tas būtu jāpiemēro tikai ārkārtas situācijās, un par tā izmantošanu būtu oficiāli jālemj katrā gadījumā atsevišķi. Ir skaidri jādefinē īpašie apstākļi, kādos var piešķirt kompensāciju.

1.5.

 EESK ir visnotaļ pārliecināta, ka Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka darbības jomas paplašināšana nerada situāciju, kas apdraudētu ES Solidaritātes fonda (ESSF) spēju reaģēt uz neparedzētiem notikumiem, kuri saistīti ar dabas katastrofām.

1.6.

 EESK uzskata, ka paredzētais termiņš – 2020. gada 30. aprīlis – ir diezgan novēlots, un tāpēc aicina Komisiju paātrināt procedūru lēmumu pieņemšanai par līdzekļu mobilizēšanu gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās.

1.7.

 EESK atzinīgi vērtē to, ka avansa maksājums ir palielināts no pašreizējiem 10 % līdz 25 % no paredzamās summas, taču ir jādara vairāk, lai reaģēšanas pasākumi būtu ātri un efektīvi.

1.8.

 EESK uzskata, ka Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo tie ir visneaizsargātākie pret Brexit radītajām problēmām.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

 ES Solidaritātes fonds tika izveidots 2002. gadā, lai atbalstītu dalībvalstis un pievienošanās procesā iesaistītās valstis, ko skārušas lielas katastrofas, kuras radījušas tādas dabas parādības kā plūdi, vētras, zemestrīces, vulkānu izvirdumi, meža ugunsgrēki vai sausums. Fondu var izmantot pēc attiecīgās valsts pieprasījuma, ja katastrofas apmērs attaisno Eiropas līmeņa intervenci.

2.2.

 EESK piekrīt, ka ESSF ir praktiska ES patiesas solidaritātes izpausme, jo dalībvalstis saglabā vienotību un vienojas cita citu atbalstīt, darot pieejamus papildu finanšu līdzekļus ES budžetā.

2.3.

 Ja Apvienotā Karaliste līdz 2019. gada 31. oktobrim neratificēs Izstāšanās līgumu vai nepieprasīs trešo pagarinājumu, kas Eiropadomei (50. pants) vienprātīgi jāatbalsta, Apvienotā Karaliste no 2019. gada 1. novembra būs trešā valsts.

2.4.

 Ja Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās, no tā brīža tai vairs nebūs saistošs neviens ES primārais un sekundārais tiesību akts. Nebūs Izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda. Tas radīs ievērojamu kaitējumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem un būtiski ietekmēs ekonomiku un finanses.

2.5.

 EESK uzskata: lai gan bezlīguma Brexit būs vienreizējs notikums, tā graujošā ietekme varētu būt liela katastrofa. Kaut arī ir grūti seku apmēru novērtēt precīzi, tām būs liela ietekme uz ekonomiku, darba tirgu un publiskajām finansēm, it īpaši īstermiņā. Turklāt diezgan drošs ir pieņēmums, ka bezlīguma izstāšanās dažas nozares un jomas un dažas dalībvalstis ietekmēs vairāk nekā citas. EESK uzskata, ka būtu pamatoti piemērot solidaritātes principu un subsidiaritātes principu, lai mazinātu šo ietekmi.

2.6.

 Tāpēc EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido ES Solidaritātes fondu (1), un paplašināt gan tās darbības jomu, ietverot dažus citus publisko izdevumu veidus, gan jēdzienu “lielas katastrofas”, lai aptvertu ne tikai dabas katastrofas, bet arī situācijas, kad dalībvalstij tiek uzvelts nopietns finansiāls slogs, kura tiešais cēlonis ir Apvienotās Karalistes bezlīguma izstāšanās no Savienības. Tā kā šī ir vienreizēja situācija, šim mērķim pieejamās apropriācijas nedrīkst pārsniegt pusi no maksimālās summas, kas pieejama 2019. un 2020. gadā.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

 EESK ir atbalstījusi Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kopš izskanēja ierosinājums to izveidot, un mudinājusi Komisiju veikt visus vajadzīgos grozījumus, lai fonds varētu kļūt par efektīvāku atbalsta mehānismu dalībvalstīm, kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm dabas katastrofas gadījumā.

3.2.

 EESK atbalsta regulas darbības jomas paplašināšanu, bet brīdina, ka tam jābūt vienreizējam pasākumam. Tāpēc tā ierosina apsvērt iespēju izveidot ES instrumentu, ar ko turpmāk varētu reaģēt uz šādām politiskām situācijām un krīzēm.

3.3.

 EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka darbības jomas paplašināšana nerada situāciju, kas apdraudētu ESSF spēju reaģēt uz neparedzētiem notikumiem, kuri saistīti ar dabas katastrofām.

3.4.

 EESK atzīmē, ka zaudējumu slieksnis (1,5 miljardi euro 2011. gada cenās vai 0,3 % no IKP), kas dalībvalstīm jāsasniedz, lai tās būtu tiesīgas pieteikties atbalsta saņemšanai, tika noteikts, lai dalībvalstis pieteiktos gadījumos, kad tās nespēj vienas pašas tikt galā ar tām radīto finansiālo slogu (“nopietns finansiālais slogs”).

3.5.

 EESK aicina Komisiju nākt klajā ar pamatnostādņu projektu, lai palīdzētu dalībvalstīm aprēķināt nopietno finansiālo slogu, ko radījis bezlīguma Brexit.

3.6.

 EESK aicina Komisiju paātrināt procedūru lēmumu pieņemšanai par līdzekļu izmantošanu. Komiteja uzskata, ka paredzētais termiņš –2030. gada 30. aprīlis – ir diezgan novēlots.

3.7.

 EESK uzskata, ka palielināt avansa maksājumu no pašreizējiem 10 % līdz 25 % no paredzamās summas ir viena no procedūras paātrināšanas iespējām, taču ir jādara vairāk, lai reaģēšanas pasākumi būtu ātri un efektīvi.

3.8.

 EESK visnotaļ aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc vienlaikus veiktajiem un ar Brexit saistītajiem Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) noteikumu grozījumiem nesākas pārklāšanās ar ESSF izmaksātajām kompensācijām, jo tā varētu izraisīt līdzekļu divkāršu piešķiršanu.

3.9.

 EESK uzskata, ka bezlīguma Brexit ekonomiskās izmaksas būs īpaši augstas tajos sektoros, kas visciešāk saistīti ar Apvienoto Karalisti. Šāda situācija varētu rasties, piemēram, lauksaimniecības pārtikas produktu eksportētājiem, kuri orientējas uz Apvienotās Karalistes tirgu, zvejniecības uzņēmumiem, kas ir atkarīgi no piekļuves AK ūdeņiem, un tūrisma uzņēmumiem reģionos, kuri ir populāri Apvienotās Karalistes tūristu vidū. Šādu problēmu risināšanai būtu jāpievērš īpaša vērība, un pietiekami daudz līdzekļu būtu jāatvēl šīs ietekmes mazināšanai.

3.10.

 EESK uzskata, ka organizētai pilsoniskai sabiedrībai vajadzētu uzticēt būtisku lomu bezlīguma Brexit radīto seku apzināšanā. Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis pieteikuma gatavošanas posmā konsultēties ar attiecīgajām organizācijām.

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

Top