Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Austrumu partnerības 10. gadadiena: pārdomas par sasniegumiem un Austrumu partnerības turpmākās politikas veidošana”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 14/04)

Ziņotāja: Indrė   VAREIKYTĖ

Pilnsapulces lēmums	20.2.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	26.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	155/3/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka Austrumu partnerība (AP) ir ļoti vajadzīga un potenciāli sekmīga ES iniciatīva, un aicina jaunievēlēto Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju pilnībā tajā iesaistīties. EESK arī apņemas palikt cieši iesaistīta stiprākas un demokrātiskākas sabiedrības veidošanā kaimiņvalstīs (1).

1.2.

Lai gan Austrumu partnerības galvenie sasniegumi ir asociācijas nolīgumi (AN), tostarp padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona (DCFTA) un nolīgumi par bezvīzu režīmu ar Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu (Asociētā trijotne), nākamo desmit gadu laikā no partnerības tiek gaidīts lielāks un mērķtiecīgāks progress.

1.3.

Komiteja uzsver, ka Asociētā trijotne ir parādījusi lielāku progresu un gatavību veikt reformas kopā ar Armēniju, kura seko šim pozitīvajam piemēram, savukārt Baltkrievija un Azerbaidžāna lielākoties ir nonākušas stagnācijā, un dažos aspektos tās ir vēl vairāk attālinājušās no demokrātijas definīcijas.

1.4.

EESK uzskata, ka ES pirmkārt ir vērtību savienība, tādēļ tās attiecībām ar kaimiņvalstīm jābūt balstītām uz tām pašām vērtībām un jābūt atkarīgām no to ievērošanas.

1.5.

Komiteja uzskata, ka Austrumu partnerības galvenie uzdevumi ir šādi: reāli īstenot AN/DCFTA un citas attiecīgās apņemšanās, nostiprināt tiesiskumu, īstenot tiesu reformas un cīnīties pret korupciju; turpināt aizsargāt vidi un aktīvi risināt klimata pārmaiņu jautājumu; palielināt sabiedrības izturētspēju, vēršoties pret hibrīddraudiem un dezinformāciju; stiprināt pilsoniskās sabiedrības un brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu vidi; palielināt ES iesaisti, lai palīdzētu uzlabot to iedzīvotāju dzīvi, kurus skāruši reģionā notiekošie konflikti.

1.6.

EESK iesaka Komisijai noteikt katrai partnervalstij pielāgotus mērķus un rezultātus, kas jāsasniedz nākamajā Austrumu partnerības periodā. Lai nodrošinātu papildu instrumentu progresa aktīvai uzraudzībai, izšķiroša šajā procesā būs pilsoniskās sabiedrības līdzdalība.

1.7.

EESK ierosina noteikt grafiku obligātiem secīgiem progresa novērtējumiem, lai mudinātu Austrumu partnerības valstu valdības izstrādāt savus plānus papildus divpusējiem ceļvežiem, kā arī veikt un uzraudzīt sasniedzamo rezultātu un mērķu īstenošanu.

1.8.

Komiteja arī iesaka pakāpeniski palielināt to rādītāju un datu apjomu, kas Austrumu partnerības valstīm jāiesniedz Eurostat.

1.9.

Ņemot vērā dezinformāciju, ko veicina Krievijas valdība, un Ķīnas un Krievijas agresīvās ieguldījumu projektu kampaņas, kā arī citus draudus reģionā, ES iestādēm ir jāpārskata Austrumu partnerības reģiona komunikācijas stratēģija, lai tā sasniegtu iedzīvotājus.

1.10.

EESK uzskata, ka ir nepieciešama lielāka uzmanība un vairāk instrumentu, lai Austrumu partnerības valstīs uzlabotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO), valsts ierēdņu un politisko līderu prasmes, kā arī veidotu arodbiedrību un uzņēmēju apvienību spējas.

1.11.

Komiteja uzskata, ka lielāka prioritāte būtu jāpiešķir prasmju trūkumu un neatbilstību novēršanai AP valstīs, izglītības vispārējās efektivitātes uzlabošanai un saiknes stiprināšanai starp izglītību, pētniecību un inovāciju, lai uzlabotu sadarbību starp publisko un privāto sektoru.

1.12.

Lai gan tirdzniecība starp AP valstīm un ES palielinās, būtu jāpastiprina tirdzniecība starp reģioniem, lai nodrošinātu tirdzniecības ienākumu dažādošanu un ilgtspēju.

1.13.

EESK ir stingri pārliecināta, ka jābūt obligātam tiesiskajam regulējumam, kas ļautu pilsoniskajai sabiedrībai piekļūt informācijai, nodrošināt valdības pārskatatbildību un piedalīties politikas veidošanas procesos katrā no Austrumu partnerības valstīm.

1.14.

Komiteja stingri atbalsta ierosmi veidot pastiprinātu dialogu starp ES un asociēto trijotni par reformām, kas saistītas ar AN/DCFTA, iekļaujot salīdzinošus elementus konkrētām Asociācijas nolīguma valstīm adresētajos ieteikumos un sinhronizējot to ieviešanu, lai veicinātu pozitīvu konkurenci.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Austrumu Partnerība tika uzsākta 2009. gadā kā kopīga politikas iniciatīva, un tās mērķis ir padziļināt un stiprināt attiecības starp Eiropas Savienību, tās dalībvalstīm un sešām austrumu kaimiņvalstīm: Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu.

2.2.

Šajā satvarā visi partneri ir vienojušies panākt jūtamus uzlabojumus savu iedzīvotāju ikdienas dzīvē, stiprinot iestādes un labu pārvaldību, nodrošinot tiesiskumu un tiesību aktu izpildi, īstenojot būtiskas tiesu iestāžu reformas, cīnoties pret korupciju, palielinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti, nostiprinot sieviešu tiesības un nodrošinot dzimumu līdzsvaru, stiprinot stratēģisko komunikāciju un atbalstot plurālismu un plašsaziņas līdzekļu neatkarību; atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi, piesaistot ieguldījumus, radot kvalitatīvas darbvietas jaunās nozarēs, palielinot tirdzniecības iespējas, kas paveras, atbalstot piekļuvi jauniem tirgiem; uzlabojot transporta savienojumus un infrastruktūru, veicinot energoapgādes noturību un efektivitāti, kā arī izmantojot atjaunojamos energoresursus; ieguldot jauniešu prasmju uzlabošanā, uzņēmējdarbībā un nodarbināmībā.

2.3.

Lai gan trīs AN/DCFTA un bezvīzu ceļošanas nolīgumi ar parakstītājām valstīm ir visnotaļ atzinīgi vērtējami sasniegumi, diemžēl kopumā progress, kas vērojams lielākajā daļā minēto jomu, ir mērens, un vēl nav pilnībā sasniegti iepriekš noteiktie mērķuzdevumi.

2.4.

EESK uzskata, ka ES pirmkārt ir vērtību savienība (2) un tādēļ tās attiecībām ar kaimiņvalstīm jābūt balstītām uz tām pašām vērtībām. Austrumu partnerībā lielāka nozīme būtu jāpiešķir nosacījumu ievērošanai un jāparedz skaidri, ar Austrumu partnerības valstīm savstarpēji saskaņoti ceļveži ar mērķi nodrošināt cilvēktiesības, pilsonisko, plašsaziņas līdzekļu un preses brīvību, tiesiskumu, pārredzamu pārvaldību, dzimumu līdztiesību, sociālo dialogu, vides aizsardzību un citas pamatvērtības, bez kurām mūsdienu Eiropa nebūtu iedomājama. Viss reģions gūs vislielāko labumu, kad ES kaimiņvalstīs demokrātija būs līdzvērtīga tai, kas valda Eiropas Savienībā. Partnervalstīm būtu arī jānāk klajā ar visu 18 starptautisko cilvēktiesību līgumu ratificēšanas grafiku (3) un jāiegūst (vai jāsaglabā) “A” kategorijas akreditācijas statuss, ko piešķir Valsts cilvēktiesību iestāžu globālā alianse (4).

2.5.

Komiteja atzīst, ka ir nepieciešami skaidri un izmērāmi mērķuzdevumi, un iesaka Komisijai noteikt katrai partnervalstij pielāgotus mērķus un rezultātus, kas jāsasniedz nākamajā Austrumu partnerības periodā. Ir svarīgi nodrošināt, ka turpmākie mērķi un uzdevumi ir vērsti ne tikai uz ekonomiskajiem rādītājiem, bet arī uz sociālo labklājību un uzplaukumu. Koncentrēšanās tikai uz ekonomikas attīstību ir pierādījusi, ka tā nedod gaidītos rezultātus. Piemēram, Ukrainai piešķirto ES dotāciju kopējais apjoms līdz 2020. gadam sasniegs 4,8 miljardus EUR (5), tomēr tā joprojām ir reģiona visnabadzīgākā valsts.

2.6.

Lai vēlēšanu cikliem un politiskajām pārmaiņām būtu mazāka ietekme uz plānotajām reformām, šajā procesā izšķirīga būs pilsoniskās sabiedrības līdzdalība. Pārveides procesu un nepieciešamo reformu īstenošanu var nodrošināt tikai tad, ja likumdošanas procesā, reformās un to īstenošanā tiek iesaistīti sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šajā nolūkā uzņēmēju apvienībām un atbalsta organizācijām vajadzētu būt iesaistītām ekonomikas attīstības un reģionālās sadarbības stratēģiju izstrādē un īstenošanā.

2.7.

Lai mērķuzdevumi tiktu pilnībā īstenoti un būtu ilgtspējīgi, tiem ir vajadzīga spēcīga vietējā līmeņa līdzdalība. Ja tie netiek apzināti, apspriesti, atbalstīti un īstenoti sadarbībā ar vietējo pilsonisko sabiedrību, panāktie rezultāti var viegli iet zudumā. Turklāt līdz šim galvenie par īstenošanu atbildīgie dalībnieki bija Eiropas Komisija un AP valstu attiecīgās ministrijas, savukārt valdības, kam ir jānodrošina pastāvīga politiskā griba īstenot reformas, vēl nav iekļautas galveno dalībnieku lokā attiecībā uz mērķu sasniegšanu (6).

2.8.

Plānojot nākamo ilgtermiņa mērķu kopumu, lielāka uzmanība būtu jāpievērš to īstenošanas progresa uzraudzībai. Līdz šim novērtējumu galvenokārt veica Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un pilsoniskā sabiedrība Austrumu partnerības valstīs. EESK ierosina noteikt grafiku obligātam secīgam progresa novērtējumam, lai mudinātu Austrumu partnerības valstu valdības izstrādāt savus plānus papildus divpusējiem ceļvežiem, kā arī veikt un uzraudzīt sasniedzamo rezultātu un mērķu īstenošanu.

2.9.

EESK iesaka apsvērt iespēju pakāpeniski palielināt to rādītāju apjomu, kas Austrumu partnerības valstīm jāiesniedz Eurostat, lai nodrošinātu galveno reformu īstenošanas ciešāku uzraudzību un pārredzamāku un objektīvāku novērtējumu. AN/DCFTA valstu rīcībā vajadzētu būt skaidram grafikam, lai visbeidzot panāktu, ka tās sniedz datus Eurostat vajadzībām tikpat lielā apmērā kā ES dalībvalstis.

2.10.

Lai novērtētu ietekmi, kāda ir pilsoniskās sabiedrības iesaistei AP reformās, komiteja ierosina sagatavot salīdzinošu analīzi, kurā izmērītu atšķirības panākumu un pilsoniskās sabiedrības ietekmes ziņā valstīs ar vietējām konsultantu grupām (VKG) un pārējās AP partnervalstīs.

2.11.

Komiteja ir stingri pārliecināta, ka pašreizējā prioritāte jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai ir panākt konsensu par to Austrumu partnerības valstu asociācijas un, iespējams, dalības perspektīvām, kuras paredzamā nākotnē vēlas un spēj pievienoties Eiropas Savienībai. Gan progresu, gan plānošanu būtiski kavē tas, ka trūkst skaidra redzējuma par to, kas ir galīgais mērķis, un kāda būs balva par visiem centieniem katrai partnervalstij, ja tā pilnībā īsteno noteiktos mērķus un veicamos uzdevumus.

2.12.

Ilgākā termiņā AP stratēģija pēc 2020. gada varētu ietvert dažu pakalpojumu, tostarp finanšu pakalpojumu, liberalizāciju, asociēto valstu pievienošanos vienotajai euro maksājumu telpai (SEPA) un pievienošanos Eiropas Ekonomikas zonai (EEZ), izmantojot AN/DCFTA, integrācijas padziļināšanu digitālā tirgus jomā, piem., datu pārsūtīšanā, un profesionāļu pārvietošanās brīvības paplašināšanu, ar ES noslēdzot līgumus par profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu.

2.13.

ES vērtību veicināšana ir bijusi un joprojām ir AP politikas galvenā ideja. Austrumu partnerības valstu iedzīvotāji joprojām pauž lielu atbalstu ciešākām attiecībām un galu galā dalībai Eiropas Savienībā; tomēr, lai mainītu cilvēku mentalitāti, ir vajadzīgi ilgstoši centieni. Lai gan lielākā daļa ES iedzīvotāju atzīst, cik svarīga ir tiesiskuma ievērošana, nodokļu maksāšana un ēnu ekonomikas novēršana, ekonomiskā stāvokļa dēļ AP valstīs cilvēki ik dienu cīnās par izdzīvošanu un līdz ar to neuzskata par prioritāti noteiktu ES vērtību pieņemšanu.

2.14.

Lai uzlabotu pārvaldību un lai efektīvākas kļūtu tās atbalsta shēmas un instrumenti, kuru mērķis ir nodrošināt iekļaujošu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību visaptverošajos Austrumu partnerības procesos, būtu jāapsver šādu instrumentu koncentrēšana EESK pārziņā, ņemot vērā komitejas unikālās spējas, pieredzi šajā jomā, institucionālo vēsturi un sabiedrisko atvērtību.

2.15.

Ņemot vērā to, ka Krievijas valdības veicinātajai dezinformācijai un Ķīnas un Krievijas agresīvajām ieguldījumu projektu informatīvajām kampaņām, kā arī citiem draudiem šajā reģionā ir milzīga ietekme uz sabiedrību, ES iestādēm ir jāpārskata Austrumu partnerības reģiona komunikācijas stratēģija. Viens no pārbaudītiem veidiem, kā izplatīt informāciju par vērtībām, mērķiem, ietekmi un labiem piemēriem par sadarbību ar ES, ir sekmēt vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, vienkārši palīdzot tām panākt labāku ietekmi to ikdienas darbā.

2.16.

Eiropas Savienībai arī turpmāk būtu jāveicina mierīgs konfliktu noregulējums Austrumu partnerības reģionā. Būtu vairāk jāizmanto tādas pieejas kā Eiropas partnerība Kalnu Karabahas konflikta mierīgai atrisināšanai (EPNK), kurā ES dalībvalstu un AP valstu PSO ir apvienojušās kopīgos centienos veidot savstarpēju sapratni un uzticēšanos izlīguma procesam.

3.   Sabiedrība

3.1.

Jaunākajām AP organizētās pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) finansējuma shēmām ir nosacījums – pilsoniskajai sabiedrībai ir jāstrādā pie AN īstenošanas un reformām, PSO ir jākļūst par ES aģentēm un dažkārt jāstrādā pie tematiem, kuri tām nav pierasti. Šā nosacījuma dēļ PSO vienkārši piesakās finansējumam, kas ir pieejams, nevis koncentrējas uz saviem mērķiem un to, kas ir vajadzīgs sabiedrībai, tādējādi kļūstot par vēl vienu pakalpojumu sniedzēju.

3.2.

ES ziņojums par PSO un salīdzinošie dati apstiprina (7), ka vairumam to AP partneru trūkst pat projektu vadības pamatprasmju, tostarp attiecībā uz to, kā sagatavot projekta priekšlikumus un budžetus. Tāpēc joprojām ļoti svarīga ir ES organizāciju loma ar reformu uzraudzību saistīto rezultātu sasniegšanā, “ēnu ziņojumu” sagatavošanā, kā arī dažādu jautājumu analīzē un ieteikumu sniegšanā. EESK uzskata, ka mazāk kvalificētās PSO AP valstīs nevajadzētu ignorēt vai novērtēt par zemu – vienkārši gaidām attiecībā uz tām jābūt reālistiskām: tās ir svarīgi dalībnieki savās kopienās, taču no tām nebūtu jāgaida, lai tās dara to pašu, ko spēj pieredzējušas Eiropas organizācijas.

3.3.

Tāpēc EESK iesaka Komisijai sadarbībā ar ES dalībvalstīm izveidot pieejamu izglītības programmu, kuras mērķis būtu uzlabot Austrumu partnerības valstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju, valsts ierēdņu un vadītāju prasmes. Šāda programma varētu arī novērst kompetenču trūkumu, ar ko saskaras PSO pārstāvji, stājoties publiskajā dienestā, kā tas bija pēc Pašcieņas revolūcijas Ukrainā un Samta revolūcijas Armēnijā.

3.4.

Turklāt komiteja uzskata, ka par prioritāti būtu skaidri jānosaka Austrumu partnerības valstu jaunatnes organizācijām paredzētu atbalsta shēmu un partnerības iekļaušana un turpmāks atbalsts to līdzdalībai starptautiskās sadarbības un mobilitātes programmās (piemēram, “Jaunatne darbībā” un Erasmus+). Ja visās Austrumu partnerības valstīs tiktu izveidotas Eiropas skolas – līdzīgi tai, kas jau atvērta Tbilisi (Gruzijā), tas varētu būt labs sākums, lai paaugstinātu izglītības standartu atbilstoši ES dalībvalstu labākajiem piemēriem.

3.5.

EESK uzskata, ka sociālās kohēzijas programmai ir jānovērš nepilnības un neatbilstības Austrumu partnerības valstīs, lai uzlabotu vispārējo izglītības efektivitāti, pielāgojot labākos piemērus un sistēmas no saviem ES partneriem. Inovāciju nodrošinošas izglītības kvalitāte reģionā joprojām ir zema, un tādēļ ir nepieciešams reformēt izglītības sistēmas un mācību programmu izstrādē iesaistīt attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un praktiķus. Ir jāuzlabo saikne starp izglītību, pētniecību un inovāciju, lai pastiprinātu sadarbību starp publisko un privāto sektoru (8).

3.6.

Komiteja atzinīgi vērtē Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) un tās Eiropas Reģionālās padomes (PERC) un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) iesaisti neatkarīgo arodbiedrību spēju veidošanā Austrumu partnerības valstīs. Šādi projekti un iniciatīvas ir svarīgas centienos veicināt Eiropas sociālo modeli, tostarp sociālo dialogu un sociālo nodrošinājumu, kā arī sarunas par darba koplīguma slēgšanu. Spēcīgu neatkarīgu arodbiedrību organizāciju esamība ir izšķiroša, lai panāktu sekmīgu ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo progresu, kas izriet no pārveides procesiem, kuri saistīti ar asociācijas vai partnerības nolīgumu īstenošanu. Spēcīgas arodbiedrības ir arī sekmīgas un aktīvas pilsoniskās sabiedrības priekšnoteikums.

4.   Ekonomika

4.1.

ES un Austrumu partnerības valstu sadarbības centrā ir ekonomikas noturības stiprināšana un konkurētspējas uzlabošana, koncentrējoties uz kopīgu darbu ar mērķi radīt darbvietas un attīstīt spēcīgāku, diversificētāku, dinamiskāku un ilgtspējīgāku ekonomiku. Šajā jomā ir panākts ievērojams progress, tostarp tirdzniecības pieaugums starp visām sešām partnervalstīm un ES.

4.2.

EESK uzskata, ka apņemšanās saskaņot digitālos tirgus AP reģionā vēl nav efektīvi īstenota, tādējādi kavējot progresu un digitālo pakalpojumu attīstību. Vienlaikus EESK atzinīgi vērtē panākto konsensu par plāniem attiecībā uz viesabonēšanas nolīgumu reģionam līdz 2020. gadam, kas ne tikai palielinātu iedzīvotāju piekļuvi komunikācijām, bet arī sekmētu tūrismu un sniegtu papildu ekonomiskos ieguvumus.

4.3.

Kaut arī tirdzniecība starp AP valstīm un ES palielinās, lielāki centieni būtu jāveltī starpreģionālās tirdzniecības stiprināšanai, lai nodrošinātu tirdzniecības ienākumu dažādošanu un ilgtspēju.

4.4.

EESK uzskata: kā svarīgākie kopējie ekonomikas projekti gan AP partnervalstīm, gan ES kopumā būtu jāapsver un jāattīsta reģionālās tirdzniecības integrācija, kas ļautu panākt kopēju ekonomikas telpu, bezmaksas viesabonēšanu, kopēju migrācijas telpu, elektrotīklu sinhronizāciju un neatkarīgu tīru energoresursu attīstību, kā arī lauksaimniecības standartu konversiju uz ES standartiem.

4.5.

Komiteja uzsver, ka reģionā ir jāattīsta uzņēmējdarbības apvienības un atbalsta organizācijas. Šādām organizācijām jābūt vairāk un labāk iesaistītām uzņēmējdarbības attīstībā un DCFTA īstenošanā. Vienlaikus AP MVU ir jāveido apvienības un/vai jumta organizācijas, kuras pārstāvētu to intereses un padarītu tos stiprākus attiecībā uz savu interešu aizstāvēšanu likumdošanas procesā un tirgus daļas nodrošināšanu vietējos un ES tirgos.

5.   Pārvaldība

5.1.

Centienu palielināšana iestāžu un labas pārvaldības stiprināšanas jomā ir galvenā ES prioritāte AP valstīs, kurās joprojām pastāv problēmas. Jo īpaši ir jāpieliek lielākas pūles attiecībā uz tiesiskumu, galveno tiesu sistēmas reformu īstenošanu un korupcijas apkarošanu. Šie ir galvenie priekšnoteikumi, lai iedzīvotāji uzticētos valstij, ilgtermiņa stabilitātei un ieguldījumiem drošam klimatam.

5.2.

Komiteja vērš uzmanību uz apstākli, ka tiesību akti par obligātu valdības apspriešanos ar sabiedrību pastāv tikai Moldovas Republikā un Ukrainā. Ir jābūt obligātam tiesiskajam regulējumam, kas pilsoniskajai sabiedrībai ļautu piekļūt informācijai, pieprasīt valdības pārskatatbildību un piedalīties politikas veidošanas procesos. Turklāt, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, AP valstu valdībām ir jāapņemas konsekventāk un tiešākā veidā atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

5.3.

Attiecībā uz spēju veidošanu vairāk nekā jebkad agrāk izšķirīgi ir tas, lai AP valstu iestādes būtu labi funkcionējošas un spētu veikt vajadzīgās reformas, tādēļ Eiropas Savienībai vajadzētu oficiāli noteikt un iespējami atbalstīt mērķsadarbības pasākumus (piemēram, pārtikas nekaitīguma aģentūru tīklu, standartizācijas struktūras, pretkorupcijas aģentūras utt.).

5.4.

Kopīga spēju veidošana, sadarbības un tīklu veidošanas pasākumi, prakses apmaiņa, kopīgu pieeju un instrumentu izstrāde – to visu varētu atbalstīt ar kopīgu asociācijas mehānismu. Varētu arī apsvērt reformu grupu finansēšanu saskaņā ar vadlīnijām, kas izstrādātas Ukrainas vajadzībām.

5.5.

EESK arī uzsver, ka ir jāpalīdz AP valstu valdībām un pilsoniskajai sabiedrībai, izstrādājot instrumentus, kas vajadzīgi, lai novērtētu un novērstu dzimumu nevienlīdzību. Ir svarīgi nodrošināt, ka atbalsts valsts statistikas birojiem ietver tirdzniecības un dzimumu statistikas vākšanu, tostarp izmantojot konkrētus jautājumus mājsaimniecību un uzņēmumu aptaujās, un īpašus rādītājus, lai uzraudzītu ar tirdzniecību saistītu ietekmi laika gaitā.

6.   Savienojamība

6.1.

Ir panākts būtisks progress ES darbā ar partnervalstīm, lai uzlabotu transporta savienojumus un infrastruktūru, veicinātu enerģētikas noturību un efektivitāti, kā arī izmantotu atjaunojamo enerģiju siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Turpinot ieguldīt šajās jomās, tiks panākta lielāka ilgtspējīgas ekonomikas attīstība un konkrēti ieguvumi iedzīvotāju dzīvē, jo tiks radīti alternatīvi enerģijas avoti, samazināta energoatkarība no viena dominējoša piegādātāja un mazināts enerģijas patēriņš.

6.2.

Tādēļ komiteja uzsver, ka ir svarīgi turpmāk dažādot enerģijas piegādi, samazināt CO2 emisijas un izveidot efektīvus valsts emisiju uzraudzības mehānismus, kā arī pastiprināt darbības bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā.

7.   Asociācijas nolīgumi/Padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona

7.1.

Komiteja stingri atbalsta ierosmi veidot pastiprinātu dialogu starp ES un asociēto trijotni par reformām, kas saistītas ar AN/DCFTA, iekļaujot salīdzinošus elementus konkrētām Asociācijas nolīguma valstīm adresētajos ieteikumos un sinhronizējot to ieviešanu, lai veicinātu pozitīvu konkurenci, jo tā jau ir pierādījusi savu efektivitāti, paātrinot progresu Centrāleiropā un Austrumeiropā.

7.2.

Sadarbību starp asociēto trijotni un Eiropas Savienību būtu jāturpina institucionalizēt, sevišķi izpildes līmenī. Labs sākuma punkts varētu būt kopīgas izpildgrupas un dažu tādu apakšgrupu izveide, kas atspoguļotu institucionalizēšanas procesu parlamentu līmenī. Tai varētu sekot līdzīgas organizētas pilsoniskās sabiedrības grupas Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības platformu, uzņēmējdarbības apvienību un atbalsta organizāciju, arodbiedrību un citu struktūru ietvaros. Kā piemēru varētu izmantot pieredzi un tīklus, kas izveidoti ar Demokrātijas un ekonomiskās attīstības organizācijas (GUAM) palīdzību. Šādu institucionalizāciju būtiski sekmētu ES un tās atsevišķo dalībvalstu atbalsts.

7.3.

Savas sarežģītības dēļ AN/DCFTA ir grūti īstenojams, jo tam ir vajadzīgi ievērojami politiskie, finanšu resursi un cilvēkresursi, un tajā ir daudz problēmu, jo īpaši tādēļ, ka tas ir vērsts uz tirgus reformām, lai gan galvenais patiesais ieguvums, kas tiek gaidīts no ES reformām, ir tiesiskums un laba pārvaldība. Komiteja uzskata, ka izšķirīgi ir atspoguļot šādas gaidas un atbalstīt AN/DCFTA īstenošanu ar paralēlām iniciatīvām, lai stiprinātu attiecīgo valstu demokrātiju. Varētu apsvērt iespēju ieviest papildu atbalsta mehānismus, kas tiktu nodrošināti tikai tad, ja šādu paralēlu iniciatīvu gadījumā pilnībā īstenotu savstarpēji saskaņotus mērķus, un tādi atbalsta mehānismi varētu sniegt arī papildu stimulus.

7.4.

EESK arī visnotaļ iesaka regulāri pievērsties sieviešu darba tiesību un atalgojuma jautājumiem, jo īpaši rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, kurās pastāv vislielākās – un daudzveidīgākās – atšķirības. AN/DCFTA tuvināšanas programma piedāvā vispusīgu pieeju attiecībā uz likumdošanas darbību un to, kā ieviest starptautiskas konvencijas, tai skaitā par dzimumu atšķirībām un diskriminācijas novēršanu. Ir īpaši svarīgi uzraudzīt šo procesu, uzlabot metodes, kā vākt pa dzimumiem sadalītu statistiku par nodarbinātību un atalgojumu, un atbalstīt sieviešu apvienības viņu interešu aizstāvēšanā.

---

(1)  Pēdējo desmit gadu laikā EESK ir pieņēmusi vairāk nekā divpadsmit atzinumus par dažādiem Austrumu partnerības aspektiem. Tā ir arī izveidojusi pastāvīgu koordinācijas komiteju “Austrumu kaimiņvalstis” un ES un Austrumu partnerības valstu divpusējās pilsoniskās sabiedrības platformas, kā arī vietējās konsultantu grupas (VKG) un organizējusi Austrumu partnerības uzņēmējdarbības forumus paralēli Austrumu partnerības samitiem.

(2)  Eiropas Savienības Pamattiesību harta (2016/C 202/02).

(3)  https://indicators.ohchr.org

(4)  https://nhri.ohchr.org/

(5)  Rebuilding Ukraine: An assessment of EU assistance, Chatham House, the Royal Institute of International Affairs, 2018.

(6)  EaP CSF policy brief, Joint Staff Working Document, "EaP – Focusing on key priorities and deliverables – Assessment and recommendations by the civil society", 2017.

(7)  Ukraine Analytica, 3. izdevums (13), 2018. gads.

(8)  http://eu4business.eu/files/medias/regional-position-paper_final_kyiv-21-june-2017-2_0.pdf