Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Narkomānijas apkarošanas programma un rīcības plāns 2021.–2025. gadam””

(COM(2020) 606 final)

(2021/C 56/06)

Galvenais ziņotājs:

Ákos TOPOLÁNSZKY

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 23.9.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Komitejas Biroja lēmums	15.9.2020.
Pieņemts plenārsesijā	3.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	246/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā, kuras termiņš tuvojas beigām, ir uzsvērts un apliecināts, kāda ir narkomānijas stratēģijas loma un cik svarīga ir tās līdzsvarota un uz pierādījumiem balstīta plānošana, kā arī tās uzraudzība un novērtēšana.

1.2.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas ārējā novērtējuma ziņojumā secināts, ka narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanas mērķi ir sasniegti tikai daļēji, bet ir panākts būtisks progress starptautiskās sadarbības, uzraudzības, novērtēšanas un pētniecības jomā. Ziņojumā tika konstatēta finanšu resursu izmantošanas nelīdzsvarotība, kas visvairāk izveidojusies uz pieprasījuma samazināšanas pasākumu rēķina.

1.3.

Eiropas Komisijas izveidotā Pilsoniskās sabiedrības foruma narkotiku jautājumos sagatavotajā pārskatā uzsvērti būtiski trūkumi veselības aizsardzības un sociālo pasākumu īstenošanā dalībvalstu un vietējā līmenī. Lielākajā daļā dalībvalstu absolūti netiek īstenoti daudzi uz pierādījumiem balstīti preventīvi vai kaitējuma mazināšanas pasākumi, vai arī to segums ir pārāk šaurs.

1.4.

Eiropas Komisija 2020. gada 24. jūlijā publicēja jauno Drošības savienības stratēģiju 2020.–2025. gadam, un viens no tās elementiem ir Narkomānijas apkarošanas programma. EESK uzskata, ka šī programma tās pašreizējā redakcijā iezīmē būtisku regresu un atteikšanos no visiem pieņemamas, līdzsvarotas un uz pierādījumiem balstītas pieejas, kas līdz šim piemērota narkomānijas apkarošanas jomā un ir pozitīvi novērtēta.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē Eiropadomes Narkotiku jautājumu horizontālās darba grupas 28. septembra sanāksmē pieņemto lēmumu, kurā Padomes prezidentvalsts Vācija aicināta līdz decembrim pārstrādāt Eiropas Komisijas sagatavoto dokumentu. EESK ir dziļi pārliecināta, ka arī desmitajā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā ir jāpiemēro un vēl vairāk jāstiprina tehniskā pieeja un publiskā politika, kas veidoja iepriekšējās ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas konsensuālo pamatu.

1.6.

ES būtu jāievēro un stingri jāaizstāv pamatvērtības, kas iekļautas pašreizējā ES stratēģijā, un stratēģijas dokumentā pašai šīs saistības jāuzņemas.

1.7.

EESK iesaka jaunajā Narkomānijas apkarošanas stratēģijā un jaunajā(-os) ES rīcības plānā(-os) šajā jomā būtiski uzlabot pieprasījuma un kaitējuma samazināšanas pasākumu līdzsvaru gan stratēģisko intervences pasākumu skaita, gan resursu piešķiršanas ziņā.

1.8.

Ir svarīgi, lai programmā narkomānijas problēmas tiktu skatītas patiešām līdzsvaroti, piemērojot integrētu multidisciplināru pieeju sistēmā, kas balstīta uz cilvēktiesībām un starptautisko sadarbību, lai tiktu ņemti vērā ar sabiedrības veselību saistīti aspekti un zinātnes atziņu attīstība, kā arī tiktu paredzēta pastāvīga novērtēšana. ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā būtu jāatzīst narkotiku lietotāju pamattiesības ārstēšanas un aprūpes jomā, kā tas ir jebkuras citas slimību kategorijas gadījumā.

1.9.

EESK uzskata, ka arī šajā jomā saskaņošanas nolūkā ilgtermiņā ir jāuzlabo konsekvence dalībvalstu tiesību aktu piemērošanā, jo pašreizējās dalībvalstu prakses atšķirības neapšaubāmi apdraud cilvēktiesības.

1.10.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka neaizsargātas narkotiku lietotāju grupas ir īpaši pakļautas epidemioloģiskās situācijas negatīvajām sekām, kuras var ievērojami palielināt ar narkotiku lietošanu saistītos riskus.

1.11.

Pēc iespējas ātrāk, pamatojoties uz pašreiz izmantoto pieprasījuma samazināšanas modeli, ir jāizstrādā rādītāji piedāvājuma samazināšanas pasākumu ietekmes novērtēšanai un kvalitātes standarti.

2.   Konteksts

2.1.

Pirmo Eiropas Savienības kopīgo narkomānijas apkarošanas rīcības plānu 1990. gadā izstrādāja Eiropas Narkotiku apkarošanas komiteja (CELAD), kas izveidota pēc Francijas prezidenta Fransuā Miterāna (François Mitterrand) iniciatīvas. 1995. gadā Eiropas Komisija pārņēma Eiropas narkomānijas apkarošanas stratēģijas izstrādes darbu. Beidzamā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija, ko Eiropadome 2012. gada 7. decembrī pieņēma septiņu gadu laikposmam (2013-2020), ir balstīta uz “līdzsvarotu, integrētu un uz pierādījumiem balstītu pieeju”. Šajā laikposmā divos rīcības plānos (2013.–2016. gadam un 2017.–2020. gadam) tika noteikti pienākumi un īstermiņa mērķi.

2.2.

Kaut arī ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija nav juridiski saistoša, tajā pausta ES un dalībvalstu kopīga politiska apņemšanās un mērķi. Tā nosaka ES iestāžu un aģentūru darbības, ietekmē dalībvalstu politikas pieeju šajā jomā, nosaka kopīgas pamatnostādnes un prioritātes un dod iespēju pieņemt vienotu nostāju starptautiskā līmenī. ES to ir pārliecinoši parādījusi, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas speciālajā sesijā (UNGASS) 2016. gadā un ANO Narkotisko vielu komisijas sesijā 2019. gadā (1).

2.3.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā uzsvērts un apliecināts, cik nozīmīga ir līdzsvarota un uz pierādījumiem balstīta narkomānijas apkarošanas politikas plānošana, kā arī tās uzraudzība un vērtēšana.

2.4.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas ārējā novērtējuma ziņojumā (2) secināts, ka narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanas mērķi ir sasniegti tikai daļēji, bet ir panākts būtisks progress starptautiskās sadarbības, uzraudzības, novērtēšanas un pētniecības jomā. Ziņojumā tika konstatēta finanšu resursu izmantošanas nelīdzsvarotība, kas visvairāk izveidojusies uz pieprasījuma samazināšanas pasākumu rēķina. Tajā secināts, ka ierobežoto resursu efektīvākas izmantošanas nolūkā ir jānosaka rīcības prioritātes un jāsaīsina stratēģijas termiņš (pašlaik astoņi gadi).

2.5.

Eiropas Komisijas izveidotais Pilsoniskās sabiedrības forums narkotiku jautājumos sadarbībā ar169 pilsoniskās sabiedrības organizācijām no 39 valstīm apsekoja 2017.–2020. gada rīcības plāna mērķu īstenošanu dalībvalstu un vietējā līmenī (3). Foruma ziņojumā ir atklāti būtiski trūkumi veselības aizsardzības un sociālo pasākumu īstenošanā dalībvalstu un vietējā līmenī. Lielākajā daļā dalībvalstu absolūti netiek īstenoti daudzi uz pierādījumiem balstīti preventīvi vai kaitējuma mazināšanas pasākumi, vai arī to segums ir pārāk šaurs. Tas galvenokārt ir saistīts ar finansējuma un politiskās atbildības trūkumu.

2.6.

Ar šo stratēģiju pirmo reizi tika izveidots vienots interpretēšanas satvars pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, kas “sastāv no virknes vienlīdz svarīgu un savstarpēji pastiprinošu pasākumu, kas vērsti uz profilaksi (vides, universālu, selektīvu un individuālu), agrīno diagnostiku un novēršanu, riska un kaitējuma samazināšanu, ārstēšanu, rehabilitāciju un sociālo reintegrāciju un atveseļošanos”.

2.7.

Stratēģijas rīcības plānā un tā jaunākajā novērtējumā norādīts, ka ir vajadzīga piedāvājuma samazināšanas pasākumu zinātniski pamatota uzraudzība un alternatīvas sankcijas narkotiku lietotājiem, kā arī uzsvērta pilsoniskās sabiedrības loma stratēģiju izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā Eiropas un valstu līmenī.

3.   Eiropas Komisijas paziņojums

3.1.

Eiropas Komisija 2020. gada 24. jūlijā nāca klajā ar jaunu Drošības savienības stratēģiju 2020.–2025. gadam, kurā ietverti trīs elementi: stratēģija seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai, narkomānijas apkarošanas programma (turpmāk tekstā “programma”) un stratēģija nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošanai. Programmas ievadā ir skaidri uzsvērta nepieciešamība mainīt paradigmu Eiropas narkomānijas apkarošanas politikā, kurā lielāka uzmanība būtu jāpievērš piedāvājuma samazināšanas pasākumiem, tos pastiprinot. No trim programmas pīlāriem (pastiprināta drošība/piedāvājuma samazināšana, profilakse un kaitējuma mazināšana) vislielākā uzmanība tiek pievērsta pirmajam pīlāram.

3.2.

Programmas pielikumā ir iekļauts Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna projekts. 26 no tajā uzskaitītajām darbībām attiecas uz “piedāvājuma samazināšanas” pīlāru, bet tikai 5 uz “profilakses” pīlāru un 13 uz “kaitējuma samazināšanas” pīlāru. Turklāt var apstrīdēt četru darbību iekļaušanu “kaitējuma samazināšanas” pīlārā (40. un 41. darbība: transportlīdzekļa vadīšana narkotiku ietekmē; 42. darbība: piespiedsankcijām alternatīvi pasākumi; 43. darbība: kriminālistikas datu apmaiņa). Kopumā rīcības plāna struktūrā vērojama būtisks līdzsvara trūkums par labu “piedāvājuma samazināšanas” pīlāram.

3.3.

EESK uzskata, ka šī programma tās pašreizējā redakcijā iezīmē būtisku regresu un atteikšanos no visiem pieņemamas, līdzsvarotas un uz pierādījumiem balstītas pieejas, kas līdz šim piemērota narkomānijas apkarošanas jomā un ir pozitīvi novērtēta.

3.4.

Eiropadomes Narkotiku jautājumu horizontālās darba grupas sanāksmē 28. septembrī šo programmu asi kritizēja arī lielākā daļa dalībvalstu, kuras iebilda pret tās izstrādes apstākļiem, orientāciju un saturu, un tādēļ tās nolēma, ka Padomes prezidentvalsts Vācija līdz decembrim pārstrādās Eiropas Komisijas sagatavoto dokumentu.

3.5.

Eiropas Komisijas pilsoniskās sabiedrības padomdevēja struktūra (Pilsoniskās sabiedrības forums narkotiku jautājumos) kritizēja daudzus programmas punktus un atzina to par nepieņemamu: a) Programmas izstrādes gaitā pilsoniskās sabiedrības dalībnieki un dalībvalstis varēja iepazīties ar ārējā novērtējuma secinājumiem tikai pēc programmas publicēšanas un tādēļ nevarēja savlaicīgi paust viedokli par programmas projektu. b) Programmā nav atspoguļotas pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu ierosinātās prioritātes, turklāt vēl vairāk samazināts veselības aizsardzības un sociālo pasākumu apjoms narkomānijas apkarošanas politikā, kurā jau līdz šim nesamērīgi liela nozīme piešķirta piedāvājuma samazināšanas pasākumiem. c) Programma orientācija uz drošību un tajā izmantotā valoda pastiprina novecojušu un stigmatizējošu pieeju. d) Rīcības plānā izvēlētajai pieejai raksturīgais līdzsvara trūkums un tā paredzamā ietekme uz resursu sadalījumu ir pamats satraukumam tieši tāpat kā izmērāmu rādītāju trūkums un tā sekas pārskatatbildības ziņā.

3.6.

Ietekmīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas vienprātīgi kritizēja projekta vispārējos principus un detaļas un aicināja to rūpīgi pārskatīt.

4.   Politikas apsvērumi

4.1.

EESK ir dziļi pārliecināta, ka arī desmitajā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā ir jāpiemēro un vēl vairāk jāstiprina tehniskā pieeja un publiskā politika, kas veidoja iepriekšējās ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas konsensuālo pamatu. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Eiropadomes apņemšanos izstrādāt līdzsvarotu, integrētu un uz pierādījumiem balstītu ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju. Komiteja aicina Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Vācijas valdību jaunās Narkomānijas apkarošanas stratēģijas sagatavošanā ņemt vērā turpmāk minētos aspektus.

4.2.

EESK iesaka saglabāt programmā izmantoto izteiksmi, kā arī profesionālo un zinātnisko terminoloģiju, un tās saturā vairāk attīstīt līdz šim piemēroto stratēģisko pieeju, vienlaikus to pielāgojot administratīvai lietošanai un nodrošinot iespēju pastāvīgi uzraudzīt un kritiski vērtēt tās īstenošanu.

4.3.

ES būtu jāievēro un stingri jāaizstāv pamatvērtības (4), kas iekļautas pašreizējā ES stratēģijā (5), un stratēģijas dokumentā pašai šīs saistības jāuzņemas.

4.4.

Komiteja ierosina pieņemamajā dokumentā skaidri atsaukties uz starptautiskajām konvencijām un politikas ieteikumiem, kas veido pamatu tā materiāltiesiskajai un juridiskajai spēkā esamībai, un balstīties uz šiem tekstiem (6). EESK mudina ES lēmējstruktūras saglabāt ES vadošo pozīciju un priekšzīmību starptautiskajos narkomānijas apkarošanas politikas forumos.

4.5.

EESK uzskata, ka jaunajā programmā būtu jāpārņem arī iepriekšējās stratēģijas pamatelementi un, ņemot vēra zinātnes atziņu attīstību, jāpilnveido satvars, kas attiecas uz profilaksi, ārstēšanu, kaitējuma mazināšanu, ārstēšanas modeļiem un atveseļošanās gaitu.

4.6.

Iepriekšējās Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna novērtējumā tika konstatēta būtiska nelīdzsvarotība par labu kriminālās tiesvedības pasākumiem attiecībā uz prioritāšu noteikšanu un narkomānijas apkarošanas politikas resursu piešķiršanu. Veselības aizsardzības un sociālie pasākumi ir tikai neliela daļa no pasākumiem, ko dalībvalstis īsteno piedāvājuma samazināšanas nolūkā. Tādēļ vairākās valstīs tā rezultātā ir pārtraukta vai krasi ierobežota attiecīgo pakalpojumu sniegšana, radot dažkārt smagas sekas mirstības un saslimstības palielināšanās ziņā. EESK iesaka jaunajā Narkomānijas apkarošanas stratēģijā un jaunajā(-os) rīcības plānā(-os) šajā jomā būtiski uzlabot pieprasījuma samazināšanas pasākumu proporciju narkomānijas apkarošanas politikas ietvaros gan stratēģisko intervences pasākumu skaita, gan resursu piešķiršanas ziņā. Komiteja arī cer, ka Komisija darīs visu, lai dalībvalstis spēcīgi palielinātu šo pakalpojumu segumu un kvalitāti.

4.7.

Būtu jāstiprina arī Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) pilnvaras un instrumenti, un lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāņem vērā zinātniskie secinājumi.

4.8.

Ir svarīgi, lai programmā narkomānijas problēmas tiktu skatītas patiešām līdzsvaroti, piemērojot integrētu multidisciplināru pieeju sistēmā, kas balstīta uz cilvēktiesībām un starptautisko sadarbību, lai tiktu ņemti vērā ar sabiedrības veselību saistīti aspekti un zinātnes atziņu attīstība, kā arī tiktu paredzēta pastāvīga novērtēšana.

4.9.

EESK uzsver, ka narkotiku lietošana ir sarežģīta bioloģiski psiholoģiski sociāla parādība, tādēļ nepiemēroti narkomānijas apkarošanas pasākumi, piemēram, narkotiku lietotāju vienpusēja kriminalizācija, rada nopietnu kaitējumu veselībai un sabiedrībai un tāpēc saasina, nevis atrisina sabiedrības drošības problēmas. Tādēļ EESK iesaka Eiropadomei: a) saglabāt savu līdzšinējo pieeju un izņemt narkomānijas apkarošanas programmu no drošības savienības pasākumu kopuma, b) nodrošināt atsevišķu uzmanību veltīt katrai no parādībām, kas saistītas ar dažādiem problēmas aspektiem, c) reaģējot uz šīm parādībām, izmantot multidisciplināru pieeju, d) un paredzēt sankcijas un represijas tikai kā galējo līdzekli, ja citi ietekmes līdzekļi ir izrādījušies neefektīvi.

4.10.

Pēdējās desmitgadēs ir ievērojami uzlabojusies pieprasījuma un riska samazināšanas pasākumu uzraudzības un novērtēšanas kultūra. Lai veicinātu uz pierādījumiem balstītas narkomānijas apkarošanas politikas ieviešanu, EESK iesaka: a) nodrošināt, lai jaunajā Narkomānijas apkarošanas stratēģijā un rīcības plānā spēcīgs uzsvars tiktu likts uz narkotiku lietotājiem paredzēto sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu seguma un kvalitātes būtisku uzlabošanu, un tiktu pārskatīti rādītāji, kas jau izmantoti iepriekšējā rīcības plānā; b) sadarbībā ar EMCDDA un Pilsoniskās sabiedrības forumu narkotiku jautājumos izstrādāt vienotu sistēmu, kas nodrošinās ES Narkomānijas apkarošanas politikas rīcības plānā paredzēto pasākumu seguma un kvalitātes izmaiņu pastāvīgu uzraudzību un vērtēšanu dažādās dalībvalstīs; c) pēc iespējas ātrāk, pamatojoties uz pieprasījuma samazināšanai izmantoto modeli, izstrādāt rādītājus piedāvājuma samazināšanas pasākumu ietekmes vērtēšanai, kā arī kvalitātes standartus, atzīstot, ka tiek reti veikti uz pierādījumiem balstīti novērtējumi par šiem pasākumiem, kuri var tieši un nopietni ietekmēt attiecīgo personu dzīves apstākļus un individuālās brīvības; d) paplašināt EMCDDA pilnvaras, iekļaujot tajās novērtējumu par narkomānijas apkarošanas politikas ietekmi uz cilvēktiesībām, kas dotu iespēju, piemēram, novērtēt kriminalizācijas un institucionālās diskriminācijas negatīvo ietekmi uz narkotiku lietotājiem, kas pieder neaizsargātām grupām.

4.11.

EESK uzskata, ka arī šajā jomā saskaņošanas nolūkā ilgtermiņā ir jāuzlabo konsekvence dalībvalstu tiesību aktu piemērošanā, jo pašreizējās dalībvalstu prakses atšķirības neapšaubāmi apdraud cilvēktiesības (7).

4.12.

Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai ir jārod un jāizstrādā līdzekļi, lai dalībvalstis turpmāk vairāk saskaņotu savas pieejas narkomānijas apkarošanas politikas jomā, un nedarītu to tikai pēc politikas ieteikumiem.

4.13.

EESK skatījumā svarīgi ir arī, lai ES un dalībvalstu stratēģiskajās programmās tiktu atzīti, garantēti un atbalstīti inovatīvi, zinātniski pamatoti pasākumi.

4.14.

Tā kā no sociālās realitātes viedokļa likumīgās atkarības (alkohols, smēķēšana, lielākā daļa ar uzvedību saistīto atkarību u. c.) un nelikumīgās atkarības veido personu savstarpējo attiecību sistēmu ģimenēs un kopienās, EESK iesaka ES un dalībvalstīm turpmāk nevis vērtēt un pārvaldīt šos riskus atsevišķi, bet tos skatīt kā vienas sistēmas savstarpēji saistītus elementus, un mudina tās pakāpeniski arvien vairāk ierosināt vienotu novēršanas politiku.

4.15.

Pamatojoties uz principu “nekaitēt”, ir nepieciešams atklāts un apņēmīgs novērtējums un debates, lai novērstu politikas un normatīvās vides negatīvo ietekmi, sociālās stigmatizācijas un nepamatotas kriminalizācijas sekas, sociālo atstumtību un šķēršļus, kas apgrūtina piekļuvi ārstēšanai. EESK iesaka ņemt vērā arī 32 Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru 2019. gadā pieņemtajā kopējās nostājā ietverto būtisko novērtējumu (8).

4.16.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā būtu jāatzīst narkotiku lietotāju pamattiesības ārstēšanas un aprūpes jomā, kā tas ir jebkuras citas slimību kategorijas gadījumā.

4.17.

Dalībvalstu budžeta līdzekļu piešķīrums būtu jāizvērtē, ņemot vērā šajā jomā atzītu un ieteiktu pakalpojumu pieejamību un kapacitāti.

4.18.

Pamatprincipu īstenošanā ir vajadzīga plašāka pilsoniskās sabiedrības profesionāla iesaiste. Tādēļ ir jāstiprina Pilsoniskās sabiedrības foruma narkotiku jautājumos ES līmeņa pilnvaras, kā arī jāpaplašina pilsoniskās sabiedrības profesionālo pārstāvju iesaiste dalībvalstīs. Šajā nolūkā ir regulāri jāvērtē dalībvalstu atvērtība un vēlme sadarboties, kā arī tas, kādā veidā profesionālās organizācijas tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesā šajā jomā.

4.19.

Komiteja uzskata, ka piedāvājuma samazināšanas pasākumi ir svarīgi, taču uzsver, ka tie vienmēr jākoordinē ar pieprasījuma samazināšanas pasākumiem. Efektīviem tiesībaizsardzības un juridiskajiem rīkiem ir būtiska nozīme nelegālas narkotiku tirdzniecības apkarošanā, taču pēdējās desmitgadēs ir kļuvis skaidrs, ka vienpusēja kriminālatbildības noteikšanas politika negatīvi ietekmē cilvēku un kopienu veselību, kā arī narkotiku lietotāju sociālo integrāciju.

4.20.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka neaizsargātas narkotiku lietotāju grupas ir īpaši pakļautas epidemioloģiskās situācijas negatīvajām sekām, kas var būtiski palielināt ar narkotiku lietošanu saistītos riskus (ierobežota piekļuve ārstēšanai, lielāka riska uzņemšanās, iegādājoties narkotikas, bīstamāku narkotiku pirkšana, izteiktākas kriminalizācijas un stigmatizācijas sekas, negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, turpmāka pamata iztikas līdzekļu samazināšanās utt.). Pandēmijas dēļ daudzās valstīs minētie pakalpojumi, kas ir vienīgais punkts, kurā šīs grupas saskaras ar ārstniecības ķēdi, var nonākt smagā situācijā, ja nāktos ierobežot šo pakalpojumu apjomu.

---

(1)  ES paziņojums Narkotisko vielu komisijas 62. sesijā Vīnē 2019. gada 14.–22. martā. “Eiropas Savienība un tās dalībvalstis pauž stingru atbalstu, lai tiktu konkrēti īstenots Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas speciālās sesijas nobeiguma dokuments par īstu starptautiskā līmenī līdzsvarotu narkomānijas apkarošanas politiku, kurā tiktu stiprināta profilakse, sabiedrības veselība un cilvēktiesību dimensija ar mērķi straujāk panākt apņēmību efektīvi uzlabot situāciju narkotiku jomā pasaulē. (..) Pret narkotiku pieprasījumu ir jāvēršas visos līmeņos un jāīsteno preventīvi pasākumi, riska un kaitējuma mazināšana, ārstēšana, sociālā integrācija un rehabilitācija.”

(2)  SWD(2020) 150.

(3)  https://drogriporter.hu/wp-content/uploads/2018/12/2018_CSF-report_final.pdf

(4)  “Šī narkomānijas apkarošanas stratēģija pirmkārt un galvenokārt ir balstīta uz ES tiesību pamatprincipiem, un tajā visos aspektos ir ievērotas pamatvērtības, uz kurām balstīta Savienība: cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, solidaritātes, tiesiskuma un cilvēktiesību respektēšana. Tās mērķis ir sargāt un uzlabot sabiedrības un indivīdu labklājību, aizsargāt sabiedrības veselību, nodrošināt augstu sabiedrības drošības līmeni, kā arī risināt narkotiku problēmu ar līdzsvarotu, integrētu un uz pierādījumiem balstītu pieeju.”

(5)  https://www.consilium.europa.eu/media/30727/drugs-strategy-2013_content.pdf

(6)  https://www.unodc.org/documents/postungass2016//outcome/V1603301-E.pdf

https://www.unodc.org/documents/ungass2016/Contributions/IO/EU_COMMON_POSITION_ON_UNGASS.pdf

(7)  Par vienu un to pašu rīcību dažās valstīs tiks ierosināta krimināllieta un stingri piemērots likums, bet citās tiks sniegti veselības aprūpes un sociālās palīdzības pakalpojumi – šāda atšķirīga attieksme ir balstīta vienīgi uz narkotiku lietotāja valstspiederību vai dzīvesvietu. Tāpat atsevišķu pakalpojumu sniegšana dažās dalībvalstīs tiek uzskatīta par pamattiesībām, savukārt citās šī ideja tiek noraidīta.

(8)  CEB/2018/2, 12.-14. lpp.