EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.6.2021

COM(2021) 346 final

2021/0170(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un atceļ Padomes Direktīvu 87/357/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2021) 280 final} - {SWD(2021) 168 final} - {SWD(2021) 169 final}

SATURS

PASKAIDROJUMA RAKSTS    3

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS3

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi3

•Saskanība ar citām ES politikas jomām5

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE6

•Juridiskais pamats6

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)7

•Proporcionalitāte8

•Juridiskā instrumenta izvēle8

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI8

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes8

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām9

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana11

•Ietekmes novērtējums11

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana13

•Pamattiesības14

4.IETEKME UZ BUDŽETU15

5.CITI ELEMENTI15

•Īstenošanas plāni un pārraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība15

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums15

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA    par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un atceļ Padomes Direktīvu 87/357/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK    

I NODAĻA    32

Vispārīgie noteikumi    32

II NODAĻA    35

Drošuma prasības    35

III NODAĻA    37

Uzņēmēju pienākumi    37

1. iedaļa    37

2. iedaļa    43

IV NODAĻA    44

Tiešsaistes tirdzniecības vietas    44

V NODAĻA    46

Tirgus uzraudzība un īstenošana    46

VI NODAĻA    47

Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēma    47

VII NODAĻA    48

Komisijas loma un izpildes koordinācija    48

VIII NODAĻA    51

Tiesības uz informāciju un tiesiskās aizsardzības līdzekļi    51

IX NODAĻA    53

Starptautiskā sadarbība    53

X NODAĻA    54

Finanšu noteikumi    54

XI NODAĻA    57

Nobeiguma noteikumi    57

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS    62

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums regulai par patēriņa preču drošumu ir saskaņā ar jauno Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2020. gadam 1 , un tā mērķis ir: i) atjaunināt un modernizēt nepārtikas patēriņa preču drošuma vispārējo regulējumu; ii) saglabāt tā nozīmi, ko tas pilda kā patērētāju drošības tīkls; iii) pielāgot noteikumus problēmām, ko rada jaunās tehnoloģijas un pārdošana tiešsaistē, un iv) nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Lai gan ar priekšlikumu aizstās Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību 2 (“PVDD”), to turpinās piemērot ražotām nepārtikas patēriņa precēm. Ierosinātā regula nodrošinās arī PVDD nepārtrauktību, proti: i) pieprasot, lai patēriņa preces būtu drošas; ii) nosakot konkrētus pienākumus uzņēmējiem un iii) ietverot noteikumus par standartu izstrādi vispārējā drošuma prasības īstenošanas vajadzībām. Tā arī saskaņo tirgus uzraudzības noteikumus ražojumiem, uz kuriem neattiecas ES saskaņošanas tiesību akti (“nesaskaņoti ražojumi”), ar tiem noteikumiem, kurus piemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas ES saskaņošanas tiesību aktu darbības joma (“saskaņotie ražojumi”), kā noteikts Regulā (ES) 2019/1020. Tāpēc ierosinātās regulas mērķis ir gan atjaunināt noteikumus, kas pašlaik izklāstīti Direktīvā 2001/95/EK, lai nodrošinātu drošības tīklu attiecībā uz visiem ražojumiem, gan arī paralēli nodrošināt, ka regulējums sniedz lielāku saskaņotību starp saskaņotajiem un nesaskaņotajiem ražojumiem.

Jau 2011. gadā Vienotā tirgus aktā 3 PVDD un Regulas (EK) Nr. 765/2008 4 pārskatīšana tika noteikta kā pamatdarbības, kas tiecas “uzlabot ES apritē esošo produktu drošumu, ieviešot saskaņotākus produktu drošuma un tirgus uzraudzības noteikumus, kā arī pilnveidojot šo noteikumu izpildi”. Šāda pārskatīšana tika ierosināta 2013. gadā paketē, kas ietvēra abu juridisko instrumentu pārskatīšanu, lai ieviestu vienotu tiesisko regulējumu attiecībā uz saskaņotiem un nesaskaņotiem ražojumiem. Tika uzskatīts, ka pārklājoties tirgus uzraudzības noteikumiem un uzņēmēju pienākumiem, kas noteikti dažādos Savienības tiesību aktos (PVDD, Regulā (EK) Nr. 765/2008 un nozaru Savienības mēroga saskaņošanas tiesību aktos), ir radusies situācija, kurā uzņēmēji un valstu iestādes nespēj precīzi orientēties, un ir mazināta Savienības tirgus uzraudzības efektivitāte. Ierosinātais tiesību aktu kopums tika apturēts sarunās par tā pieņemšanu un atsaukts. Komisija tikmēr 2017. gadā pēc 2015. gada paziņojuma “Vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” 5  — kā daļu no preču tiesību aktu kopuma, t. i., iniciatīvu kopuma, kas paredzētas, lai nodrošinātu labāku vienotā preču tirgus darbību, — pieņēma priekšlikumu pārskatīt Regulu (EK) Nr. 765/2008, lai stiprinātu ražojumu atbilstību un ES saskaņošanas tiesību aktu par ražojumiem izpildi. Tā rezultātā 2019. gadā tika pieņemta Regula (ES) 2019/1020 6 .

 •    Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Digitālo pakalpojumu tiesību akta (DPTA), ko Komisija pieņēma 2020. gada 15. decembrī 12 , mērķis ir reglamentēt starpniecības pakalpojumu sniedzēju, t. sk. tiešsaistes platformu, piemēram, sociālo plašsaziņas līdzekļu un tiešsaistes tirdzniecības vietu, pienākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu, precēm vai pakalpojumiem, kurus piedāvā to lietotāji. Minētajā priekšlikumā ir noteikti vairāki uzticamības pārbaudes pienākumi tiešsaistes platformām, kas attiecas uz ierosināto regulu, t. sk. tirgotāju izsekojamības principa ieviešana un pienākums saskarnes strukturēšanā ņemt vērā ražojumu drošuma noteikumus (22. pants). DPTA aptver visu veidu nelikumīgu saturu, kā tas noteikts valsts vai ES tiesību aktos, t. sk. bīstamu ražojumu pārdošanu tiešsaistē. Tā kā DPTA ir vispārēji piemērojams likumdošanas instruments, tajā nav iekļauti īpaši noteikumi par šāda veida saturu. DPTA arī nosaka paziņošanas un rīcības procedūras satvaru (14. pants). Ierosinātajā regulā ir precizēti konkrēti pienākumi tiešsaistes tirdzniecības vietām ražojumu drošuma jomā.

Tiesību akta priekšlikumā mākslīgā intelekta jomā (MI) ir paredzēti saskaņoti noteikumi par mākslīgā intelekta sistēmu laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu ES. Noteikumiem ir jānodrošina augsts sabiedrības interešu aizsardzības līmenis, it īpaši attiecībā uz veselību un drošību, kā arī cilvēku pamattiesībām un brīvībām. Tajā ir noteiktas īpašas prasības, kas jāievēro augsta riska MI sistēmām, un noteikti pienākumi šādu sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem.

Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā šie nosacījumi un nodrošināts drošības tīkls attiecībā uz ražojumiem un riskiem patērētāju veselībai un drošībai, kas neietilpst priekšlikuma MI jomā tvērumā.

2020. gada oktobrī pieņemtā ķimikāliju stratēģija norāda 13 uz to, ka jau tā plaši izplatītā ķimikāliju izmantošana, t. sk. patēriņa precēs, palielināsies un ka ir jāaizliedz viskaitīgākās ķimikālijas patēriņa precēs, lai nodrošinātu to drošumu. REACH regulā 14 ir ieviests pienākums nozarei novērtēt un pārvaldīt ķimikāliju radītos riskus un sniegt to lietotājiem atbilstošu drošības informāciju. Tajā arī paredzēti ierobežojumi, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi pret nepieļaujamu risku, ko rada ķimikālijas. Šajā priekšlikumā ir joprojām paredzēts drošības tīkls attiecībā uz ķimikāliju radītiem riskiem ražojumos, uz kuriem neattiecas īpaši tiesību akti.

Aprites ekonomikas rīcības plāna, kas tika pieņemts 2020. gada martā 15 , mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu, izmantojot atkārtotu izmantošanu, remontēšanu, pārražošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, — it īpaši attiecībā uz otrreizējām izejvielām, kurās var būt klātesošas bīstamas vielas, — un tajā noteikts, ka ražojumu drošums ir jāņem vērā kā galvenais mērķis. Šajā priekšlikumā ir atzīts, ka gadījumos, kad uzņēmēji vai iestādes saskaras ar korektīvu pasākumu izvēli, priekšroka būtu jādod visilgtspējīgākajai darbībai (t. i., darbībai ar vismazāko ietekmi uz vidi), ar nosacījumu, ka tās rezultātā netiek panākts zemāks drošuma līmenis.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ierosinātās regulas juridiskais pamats ir LESD 114. pants, ņemot vērā 169. pantu 16 . Tās mērķis ir nodrošināt ražojumu drošumu un uzlabot iekšējā tirgus darbību. Vienlaikus tās mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, veicinot Eiropas patērētāju veselības un drošības aizsardzību un veicinot viņu tiesības uz informāciju 17 .

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

Ar priekšlikumu saskaņo prasību par ražojumu vispārējo drošumu ES. Dalībvalstis, rīkojoties vienas pašas, nespēj pietiekami labi nodrošināt ražojumu drošumu vienotajā tirgū šādu iemeslu dēļ.

–Ražojumi atrodas brīvā apritē visā vienotajā tirgū. Ja kādā valstī tiek identificēts kāds bīstams ražojums, ļoti iespējams, ka tādu pašu ražojumu iespējams atrast arī citās dalībvalstīs, it īpaši tāpēc, ka strauji pieaug pārdošana tiešsaistē.

–Atšķirīgi noteikumi par ražojumu drošumu valsts līmenī var radīt nevienlīdzīgas izmaksas uzņēmumiem, kas rodas, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem ražojumu drošuma jomā, un tādējādi tie var izkropļot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.

–Lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ES jāveicina patērētāju veselības un drošības aizsardzība. Dažādās valstīs pastāvot atšķirīgiem noteikumiem, patērētāji netiks aizsargāti pret bīstamiem ražojumiem vienādi visā ES.

–Lai tirgus uzraudzība būtu efektīva, tai jābūt vienotai visā ES. Ja tirgus uzraudzība dažās ES daļās ir “maigāka”, tiek radītas nepilnības. Tās apdraud sabiedrības intereses, rada negodīgus tirdzniecības apstākļus un veicina izdevīgākas jurisdikcijas izvēli 18 .

ES līmeņa rīcībai attiecībā uz nesaskaņotu ražojumu drošumu ir šāda pievienotā vērtība.

–Kopīgi noteikumi un standarti attiecībā uz ražojumu drošumu ES līmenī nozīmē, ka uzņēmumiem vairs nav jāievēro atšķirīgi valstu noteikumi. Tas rada ieguvumus, kas izpaužas kā izmaksu ietaupījumi, mazāks administratīvais slogs un mazāk sarežģīts tiesiskais regulējums uzņēmumiem. Tas arī nodrošina preču brīvu apriti ES un ļauj dalībvalstīm ciešāk sadarboties.

–Kopīgi ES noteikumi ļauj gūt apjomradītus ietaupījumus tirgus uzraudzībā, kas ir īpaši svarīgi, strauji attīstoties pārdošanai tiešsaistē, kura pastiprina pārrobežu tirdzniecību un tiešo importu no valstīm ārpus ES. Tirgus uzraudzības izmaksas tiek dalītas, veicot arī kopīgas tirgus uzraudzības darbības un informācijas apmaiņu starp ES valstīm.

–ES līmeņa rīcība uzlabos vienotā tirgus darbību. Kopīgi ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības noteikumi visā ES nodrošinās vienlīdzīgāku attieksmi pret uzņēmumiem, un tāpēc būs mazāka iespēja, ka tie kropļo vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES vienotajā tirgū.

–ES rīcība nodrošina ātrāku un efektīvāku informācijas apriti, it īpaši ar Safety Gate/RAPEX sistēmas palīdzību, tādējādi nodrošinot ātru rīcību attiecībā uz bīstamiem ražojumiem visā ES un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

–Saskaņā ar PVDD izveidotais kopīgo noteikumu kopums starptautiskā līmenī ir arī devis iespēju ES kļūt spēcīgākai dalībniecei augsta drošības līmeņa veicināšanā gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī, tādējādi pievēršoties arvien pieaugošai preču apritei no trešām valstīm, kas norisinās, izmantojot pārdošanu tiešsaistē.

•Proporcionalitāte

Ar šo priekšlikumu nodrošina, no vienas puses, līdzsvaru starp ES valstu regulatīvo autonomiju, nosakot tādu patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības līmeni, kādu tās uzskata par nepieciešamu, un, no otras puses, nepieciešamību risināt ražojumu drošuma jautājumus, kas jārisina centralizēti. Kā uzsvērts ietekmes novērtējuma 7. nodaļā, joprojām pastāv būtiskas problēmas, jo ES tirgū ir daudz nedrošu patēriņa preču. Ar šo priekšlikumu saistītās izmaksas un regulatīvais slogs ir pēc iespējas ierobežots. Tiek lēsts, ka pirmajā šīs regulas īstenošanas gadā kopējās izmaksas uzņēmumiem ES27 būs 0,02 % no ES uzņēmumu apgrozījuma nesaskaņotu ražojumu ražošanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Šajā priekšlikumā iekļautie pasākumi nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai atrisinātu konstatētās problēmas un sasniegtu izvirzītos mērķus. Komisijai un dalībvalstīm prognozētās izmaksas tiek uzskatītas par pieņemamām, un tās kompensēs uzņēmumu gūtie ietaupījumi, kā arī uzņēmumu, patērētāju un dalībvalstu ieguvumi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Regula ir vienīgais instruments, kas ir piemērots, lai sasniegtu mērķi uzlabot ES tiesību aktu par ražojumu drošumu izpildi un ievērošanu, nodrošinot saskaņotību tās tiesiskā regulējuma īstenošanā. Direktīva pietiekami labi nesasniegtu mērķus, jo pēc tās transponēšanas joprojām pastāvētu jurisdikcijas ierobežojumi un iespējami jurisdikciju konflikti. Izvēle par labu regulai, nevis direktīvai, arī ļauj labāk sasniegt mērķi nodrošināt saskaņotību ar tiesisko regulējumu, kāds pastāv saskaņoto ražojumu tirgus uzraudzībā, gadījumā, ja piemērojamais juridiskais instruments arī ir regula (Regula (ES) 2019/1020). Visbeidzot, šāda izvēle vēl vairāk samazinās regulatīvo slogu, konsekventi piemērojot ražojumu drošuma noteikumus visā ES.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI 

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes 

Šis regulas priekšlikums balstās uz Produktu vispārējas drošības direktīvas novērtējumu, kas veikts kā secīgs izvērtējums, un priekšlikumam pievienoto ietekmes novērtējumu. PVDD ir divējāds mērķis. Tās mērķis ir uzlabot vienotā tirgus darbību, ieviešot vienotu tiesisko regulējumu, lai novērstu atšķirības starp dalībvalstīm, kas varētu rasties, nepastāvot ES tiesību aktiem. Vienlaikus ar PVDD ir paredzēts panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ieviešot ražojumu vispārējā drošuma prasību un citus pasākumus. Abi mērķi ir savstarpēji saistīti: PVDD paredzētā saskaņotā drošuma prasība attiecībā uz patēriņa precēm novērš atšķirības, kas varētu radīt šķēršļus tirdzniecībai un izkropļot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū.

Izvērtējumā tika secināts, ka PVDD loma, ko tā pilda kā patērētāju drošības un vienotā tirgus darbības stūrakmens, ir neapstrīdama. Tās mērķi joprojām ir pilnībā aktuāli, un nevar noliegt tās ES pievienoto vērtību. PVDD loma, ko tā pilda kā drošības tīkls, joprojām ir būtiska patērētāju tiesību aizsardzībai, jo tā sniedz juridisku pamatu, kura mērķis ir nodrošināt, ka bīstami ražojumi nenonāk patērētāju rokās. Saskaņā ar PVDD izveidotā ātrās brīdināšanas sistēma bīstamu nepārtikas preču jomā ir izrādījusies veiksmīga. Tomēr izvērtējumā ir atklājušies vairāki faktori, kas liek apšaubīt to, cik lielā mērā daži no PVDD noteikumiem joprojām veicina tās mērķu pienācīgu sasniegšanu.

Pirmkārt, e-komercijas pieaugums ir samazinājis PVDD efektivitāti. PVDD attiecas uz visām patēriņa precēm neatkarīgi no tā, vai tās pārdod veikalos, kuri ierīkoti reālās ēkās, vai tiešsaistē. Tomēr tas, ka PVDD nav skaidru noteikumu, kas paredzēti, lai pievērstos tiešsaistes pārdošanas īpatnībām, it īpaši saistībā ar jaunu dalībnieku parādīšanos tiešsaistes piegādes ķēdē, ir negatīvi ietekmējis ES patērētāju drošību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem, kas ievēro attiecīgos noteikumus.

Jauno tehnoloģiju straujā attīstība rada arī jautājumus par dažu PVDD galveno koncepciju darbības jomu. Dažu jaunu risku parādīšanās saistībā ar savienojamību, direktīvas piemērojamību programmatūras atjauninājumiem un lejupielādi, kā arī ar MI darbināmu ražojumu funkciju attīstība, rada jautājumu, vai PVDD ir pietiekami skaidra, lai nodrošinātu juridisko noteiktību uzņēmumiem un patērētāju aizsardzību.

Izvērtējumā arī konstatēts, ka ES tiesiskajā regulējumā trūkst iekšējās saskaņotības, jo pastāv divi dažādi noteikumu kopumi par tirgus uzraudzību attiecībā uz saskaņotiem un nesaskaņotiem ražojumiem.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija apspriedās ar ieinteresētajām personām, rīkojot sabiedrisko apspriešanu par sākotnējo ietekmes novērtējumu un ceļvedi, atklātu sabiedrisko apspriešanu (ASA), ieinteresēto personu darbseminārus, kā arī ad hoc ieguldījumus un mērķtiecīgas apspriešanās ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām. Apspriešanos rezultāti ir iekļauti ietekmes novērtējumā un atspoguļoti šajā priekšlikumā. Galvenie apspriešanos gaitā izvirzītie jautājumi ir šādi.

Drošības tīkla saglabāšana — kopumā visas ieinteresēto personu grupas atzina, ka PVDD ir noderīgs tiesību akts un tās drošības tīkla princips būtu jāsaglabā. Tomēr liela daļa respondentu norādīja, ka pašreizējos ES drošuma noteikumus attiecībā uz nepārtikas patēriņa precēm, uz kurām attiecas PVDD, konkrētās jomās varētu uzlabot, lai tie labāk aizsargātu patērētājus (71 % atbilžu ASA).

Jauno tehnoloģiju radīto problēmu risināšana — lai gan visas ieinteresētās personas atzina, ka jaunās tehnoloģijas rada daudz problēmu, tās ierosināja atšķirīgas pieejas to risināšanai. Apspriešanos gaitā patērētāju pārstāvji un vairākas dalībvalstu iestādes pauda atbalstu drošuma definīcijas paplašināšanai, iekļaujot tajā (kiber)drošības aspektus, kas ietekmē drošumu. Tomēr, apspriežoties par ceļvedi/sākotnējo ietekmes novērtējumu, uz tehnoloģijām orientēti uzņēmumi nevēlējās PVDD iekļaut jaunās tehnoloģijas un ar tām saistītos jaunos riskus. Viņi dotu priekšroku tam, lai PVDD paliktu tehnoloģiski neitrāla un lai ar jaunajām tehnoloģijām saistītie riski būtu ietverti citos, specifiskākos tiesību aktos. Tomēr regulas priekšlikumā šādi aspekti ir iekļauti, lai nodrošinātu, ka jauno tehnoloģiju radītie riski ir ietverti drošības tīkla darbības jomā gadījumā, ja uz tiem neattiecas specifiskāki ES tiesību akti 19 .

To drošuma jautājumu risināšana, kas saistīti ar tiešsaistē pārdotiem ražojumiem — apspriešanos gaitā ne reizi vien tika izvirzīts jautājums par ražojumiem, kas no valstīm ārpus ES nāk tiešā ceļā vai ar tiešsaistes platformu starpniecību. Uzņēmumi un uzņēmumu pārstāvji uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un norādīja, ka pašlaik daudzi ES mazumtirgotāji cieš trešo valstu uzņēmēju īstenotas negodīgas konkurences rezultātā. Dalībvalstu iestādes uzsvēra, ka ir grūti kontrolēt ražojumus, kas ražoti trešās valstīs, un veikt izpildes panākšanas darbības pret uzņēmējiem valstīs ārpus ES. Ieinteresēto personu viedokļi par tiešsaistes tirdzniecības vietu pienākumiem atšķiras, proti:

–tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas sniedza atsauksmes par ceļvedi, norādīja, ka tās piekristu, ka daži pienākumi saskaņā ar pašreizējām brīvprātīgām saistībām ražojumu drošuma jomā ir saistoši, bet neatbalsta papildu pienākumus 20 . Mazumtirgotāji apgalvoja, ka tiešsaistes tirdzniecības vietām ir būtiska nozīme piegādes ķēdē, un tāpēc tām būtu jāuzņemas attiecīgi pienākumi.

–Patērētāju pārstāvji un dalībvalstu iestādes atbalstīja atbildības pastiprināšanu visā piegādes ķēdē.

Tirgus uzraudzības noteikumu un izpildes uzlabošana — attiecībā uz tirgus uzraudzību un noteikumu izpildi visu kategoriju ieinteresētās personas atbalstīja tirgus uzraudzības noteikumu saskaņošanu attiecībā uz saskaņotiem un nesaskaņotiem ražojumiem. Šis viedoklis ir iekļauts priekšlikumā. Attiecībā uz atbildīgās personas jēdziena ieviešanu pārskatītajā PVDD lielākā daļa ASA respondentu uzskatīja, ka ražojumi, uz kuriem attiecas PVDD, būtu jālaiž ES tirgū tikai tad, ja ES ir iedibināts uzņēmējs, kas atbild par ražojumu drošumu (atbalsta 70 % respondentu).

Standartizācijas procesa pārskatīšana — lielākā daļa ieinteresēto personu atbalstīja standartizācijas procesa vienkāršošanu attiecībā uz jaunu standartu izstrādi saskaņā ar PVDD un tagad saskaņā ar šo regulu. Šis viedoklis ir iekļauts šajā priekšlikumā.

Pārtikas imitāciju iekļaušana pārskatītās PVDD darbības jomā — lielākā daļa ieinteresēto personu atbalstīja tiesību aktu par pārtikas imitācijām iekļaušanu pārskatītajā PVDD. Lielākā daļa ASA respondentu norādīja, ka ražojumi, kuri atgādina pārtiku, būtu jāiekļauj ražojumu vispārējā drošuma juridiskajā instrumentā (atbalsta 69 % respondentu). Apspriešanās gaitā par sākotnējo ietekmes novērtējumu respondenti atbalstīja šā elementa iekļaušanu ražojumu drošuma riska novērtējumā. Šī pieeja ir iekļauta priekšlikumā. Netika pausts atbalsts pilnīgam pārtikas imitāciju aizliegumam.

Ražojumu atsaukšanas regulējuma pilnveidošana — ieinteresētās personas atkārtoti uzsvēra, cik izšķiroši svarīgi ir, kad vien iespējams, tieši sazināties ar skartajiem patērētājiem gadījumā, ja ražojums tiek atsaukts, piemēram, tāpēc, ka ražojums ticis reģistrēts, iegādāts tiešsaistē vai iegādāts, izmantojot klienta karti. Vairākas ieinteresētās personas minēja, ka patērētājiem (reģistrējot ražojumu vai piesakoties lojalitātes programmā) vajadzētu būt iespējai izvēlēties saņemt paziņojumus tikai par drošumu. Pastāvēja plaša vienprātība par to, ka dažiem svarīgiem elementiem un pamatnoteikumiem, kas piemērojami attiecība uz visiem atsaukšanas paziņojumiem, vajadzētu būt standartizētiem un obligātiem, kas arī tiek ierosināts regulā. Vairākas ieinteresētās personas minēja nepieciešamību padarīt atsaukšanu patērētājiem mazāk apgrūtinošu un pievilcīgāku.

Izsekojamības uzlabošana visā piegādes ķēdē — lielākā daļa ieinteresēto personu piekrita, ka PVDD būtu jāstiprina ražojumu izsekojamības sistēma (atbalsta 82 % ASA respondentu). Turklāt tika uzsvērta arī tiešsaistes tirdzniecības vietu loma ražojumu izsekojamības uzlabošanā, respondentiem īpaši apgalvojot, ka tirdzniecības vietām pirms ražojuma iekļaušanas sortimentā būtu jāpārbauda, vai ir pieejama izsekojamības informācija.

Cīņa pret viltotiem ražojumiem — zīmolu īpašnieku organizācijas uzsvēra, ka PVDD būtu jāgroza, lai apkarotu viltotus nedrošus ražojumus. Šis jautājums tika pienācīgi ņemts vērā, bet šajā priekšlikumā netika iekļauts, jo viltotu ražojumu problēma jau tiek risināta ES tiesību aktos, un nedroši ražojumi ir iekļauti PVDD un šajā priekšlikumā neatkarīgi no to autentiskuma. Lai gan viltoti ražojumi var radīt drošuma riskus, attiecīgā ražojuma drošums ir jāanalizē, pamatojoties uz riska novērtējumu.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana 

•Ietekmes novērtējums 

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana 

•Pamattiesības 

Šā priekšlikuma mērķis ir stiprināt Eiropas patērētāju veselības un drošības aizsardzību un veicināt viņu tiesības uz informāciju. Paredzams, ka, pateicoties skaidrākiem pienākumiem un labākai ražojumu drošuma prasību izpildei, šim priekšlikumam būs pozitīva ietekme uz patērētāju tiesību aizsardzību un vides aizsardzību un tas nodrošinās augstāku šādas aizsardzības līmeni saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. un 38. pantu.

Priekšlikumā ir noteiktas papildu prasības uzņēmumiem, kas ir nepieciešamas, lai īstenotu vispārējās ES intereses palielināt patērētāju tiesību aizsardzību. Tiek lēsts, ka ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas ir salīdzinoši zemas salīdzinājumā ar uzņēmumu apgrozījumu. Šīs prasības kā tādas neietekmē darījumdarbības brīvību un tās proporcionalitāti saskaņā ar Hartas 52. pantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU 

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un pārraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība 

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums 

Ierosināta regula sastāv no 11 nodaļām, kurās ir 47 panti.

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

Šajā nodaļā ir izklāstīta ierosinātās regulas darbības joma un tajā izmantotie galvenie termini. Tā nodrošina “drošības tīklu” visiem ražojumiem, kas ietilpst tās piemērošanas jomā, nosakot prasības, kas paredzētas, lai nodrošinātu patēriņa preču drošumu un tādējādi arī patērētāju drošību. Tajā paredzēti noteikumi par šīs regulas piemērošanu attiecībā uz nesaskaņotiem tiesību aktiem. Ar to atjaunina Direktīvā 2001/95/EK izmantotās definīcijas, it īpaši, lai ņemtu vērā ražojuma definīcijas atšķirīgo darbības jomu, un ievieš īpašu “tiešsaistes tirdzniecības vietas” definīciju.

II nodaļa. Drošuma prasības

Ar to ievieš vispārējā drošuma prasību, apstiprina ES Oficiālajā Vēstnesī publicēto standartu nozīmi, jo tie nodrošina drošuma prezumpciju, un atjaunina ražojumu drošuma novērtēšanas aspektus, lai pēc Direktīvas 87/357/EEK atcelšanas riska izvērtēšanā ņemtu vērā pārtikas imitācijas. Jauni aspekti ražojumu drošuma novērtēšanai ietver arī iespējamos riskus, kas saistīti ar ražojumiem, kuru pamatā ir jaunas tehnoloģijas.

III nodaļa. Uzņēmēju pienākumi

1. iedaļa

Šajā iedaļā ir izklāstīti uzņēmēju pienākumi, izņemot tos uzņēmējus, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2019/1020 darbības joma. Nolūks ir izvairīties no tā, ka šajā nodaļā ietvertie pienākumi varētu būt pretrunā līdzīgiem pienākumiem, kas ietverti saskaņotajos tiesību aktos. Papildus vispārīgākiem uzņēmēju pienākumiem nodrošināt ražojumu drošumu, tajā ievieš būtiskas pārveidošanas jēdzienu, kuru gadījumā atbildību par ražojuma drošumu uzņemas persona, kas veic pārveidošanu. Turklāt tajā paplašina atbildīgās personas jēdzienu, kas ietverts Regulas (ES) 2019/1020 4. pantā, attiecinot to arī uz nesaskaņotiem ražojumiem. Tas ir nepieciešams priekšnosacījums, lai ražojumus darītu pieejamus tirgū, nolūkā risināt jautājumus, kas saistīti ar tiešu importu no trešām valstīm. Šajā nodaļā arī ir ietverti pamatnoteikumi par izsekojamību, kas galvenokārt pārņemti no Lēmuma Nr. 768/2008/EK, un iespēja attiecībā uz ražojumiem, kuri var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai un drošībai, pieņemt stingrāku izsekojamības sistēmu, kas jāpieņem ar deleģēto aktu.

2. iedaļa

Šajā iedaļā ir ietverti uzņēmēju pienākumi, kas piemērojami arī uzņēmējiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2019/1020 darbības joma. Tie ir pienākumi, kuriem nav atbilstības saskaņotajās nozarēs, un tāpēc to piemērojamība arī šajā nozarē neradītu pretrunas. Tas attiecas uz uzņēmēju pienākumu tālpārdošanas gadījumā un gadījumos, kad noticis negadījums ar ražojumu.

IV nodaļa. Tiešsaistes tirdzniecības vietas

Šajā nodaļā aplūkota tiešsaistes tirdzniecības vietu loma un noteikti tām piemērojamie konkrētie pienākumi.

V nodaļa. Tirgus uzraudzība un īstenošana

Šajā nodaļā ir pilnībā pārņemtas un pielāgotas Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību IV, V un VI nodaļas. Mērķis ir pēc iespējas izveidot vienotu režīmu gan saskaņotiem, gan nesaskaņotiem ražojumiem.

VI nodaļa. Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēma

Šajā nodaļā ir noteikts informācijas apmaiņas princips bīstama ražojuma gadījumā un RAPEX sistēmas nosaukums mainīts uz Safety Gate, vienlaikus saglabājot tos pašus sistēmas raksturlielumus. Priekšlikumā ir noteikti konkrētāki termiņi. Ir padarīta skaidrāka saikne starp Safety Gate un tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu (ICSMS); nodaļā arī precizēts, ka dalībvalstu iestādes var nolemt uzticēt centrālā sadarbības koordinatora uzdevumu Safety Gate valsts kontaktpunktam.

VII nodaļa. Komisijas loma un izpildes koordinācija

Šajā nodaļā ir paredzēta iespēja Komisijai pieņemt pasākumus, izmantojot īstenošanas aktus, ja pastāv nopietns risks, ko nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) veiktajiem pasākumiem vai ar jebkādu citu procedūru saskaņā ar ES tiesību aktiem. Šāda iespēja PVDD jau pastāv — ierosinātajā regulā precizē tās piemērošanas jomu. Regulas V nodaļā ir ieviests arī brīvprātīgs arbitrāžas mehānisms, saskaņā ar kuru dalībvalstis var iesniegt Komisijai jautājumus par tāda riska noteikšanu vai līmeni, kas saistīts ar ražojumu, ja riska novērtējumi ir atšķirīgi. Tas ļaus ES līmenī veikt vienotākus pasākumus pret bīstamiem ražojumiem.

VIII nodaļa. Tiesības uz informāciju un tiesiskās aizsardzības līdzekļi 

Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par patērētāju informēšanu. Tajā ir apstiprināts Komisijas un dalībvalstu pienākums darīt patērētājiem pieejamu informāciju par ražojumu radītajiem riskiem veselībai un drošībai. Tajā noteikts arī dalībvalstu pienākums dot patērētājiem iespēju iesniegt sūdzības kompetentajām valsts iestādēm. Tajā apstiprina un vēl vairāk paplašina jau izveidotā Safety Gate tīmekļa portāla darbības jomu, pievienojot jaunu iedaļu, kurā patērētāji var iepazīties ar brīdinājumiem un uzņēmēju tieši izplatīto informāciju par atsauktajiem ražojumiem. Attiecībā uz atsaukšanu jaunie noteikumi cenšas uzlabot tās efektivitāti, tādējādi nodrošinot pilnīgāku un plašāku informācijas sniegšanu patērētājiem, kā arī uzlabotu patērētājiem pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēmu.

IX nodaļa. Starptautiskā sadarbība 

Šī nodaļa nodrošina juridisko pamatu, lai Komisija varētu izveidot sadarbības formas, kas nepieciešamas, lai uzlabotu ražojumu drošumu. Tās ietver kopīgas izpildes panākšanas darbības, tehnisko atbalstu, amatpersonu apmaiņu un informācijas apmaiņu par bīstamiem ražojumiem un it īpaši Safety Gate ietvertās informācijas apmaiņu. Šajā sakarībā noteikumi ļauj pilntiesīgi piedalīties Safety Gate vai apmainīties ar atlasītu informāciju.

X nodaļa. Finanšu noteikumi

Ierosinātā regula paredz, ka Komisija finansē darbības visos jautājumos, kas ietilpst tās piemērošanas jomā.

Ierosinātā regula ietver vispārējus noteikumus par ES finanšu interešu aizsardzību.

XI nodaļa. Nobeiguma noteikumi

2021/0170 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un atceļ Padomes Direktīvu 87/357/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 21 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK 22 ir noteikta prasība, ka patēriņa precēm jābūt drošām un ka dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm jāveic darbības attiecībā uz bīstamiem ražojumiem, kā arī šajā nolūkā jāapmainās ar informāciju, izmantojot Savienības ātrās ziņošanas sistēmu RAPEX.

(2)Direktīva 2001/95/EK ir jāpārskata un jāatjaunina, ņemot vērā norises saistībā ar jaunajām tehnoloģijām un pārdošanu tiešsaistē, lai nodrošinātu saskanību ar izmaiņām Savienības saskaņošanas tiesību aktos un standartizācijas tiesību aktos, lai nodrošinātu ražojumu labāku atsaukšanas procesu, kā arī lai nodrošinātu skaidrāku regulējumu attiecībā uz pārtikas imitācijām, ko līdz šim reglamentēja Padomes Direktīva 87/357/EEK 23 . Skaidrības labad Direktīva 2001/95/EK, kā arī Direktīva 87/357/EEK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(3)Regula ir piemērots juridisks instruments, jo ar to paredz skaidrus un sīki izstrādātus noteikumus, līdz ar to šo tiesību aktu nav iespējams atšķirīgi transponēt dalībvalstīs. Izvēle par labu regulai, nevis direktīvai, arī ļauj labāk sasniegt mērķi nodrošināt saskaņotību ar tirgus uzraudzības tiesisko regulējumu attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību aktu darbības joma, kā izklāstīts Regulā (ES) 2019/1020, kur piemērojamais juridiskais instruments ir arī tāda paša veida juridiskais instruments, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 24 . Visbeidzot, šāda izvēle vēl vairāk samazinās regulatīvo slogu, konsekventi piemērojot ražojumu drošuma noteikumus visā Savienībā.

(4)Šā instrumenta mērķis ir veicināt Līguma 169. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Jo īpaši tā mērķim vajadzētu būt nodrošināt patērētāju veselību un drošību un iekšējā tirgus darbību attiecībā uz patērētājiem paredzētiem ražojumiem.

(5)Šīs regulas mērķim vajadzētu būt patērētāju un viņu drošības aizsardzībai kā vienam no ES tiesiskā regulējuma pamatprincipiem, kas nostiprināts ES Pamattiesību hartā. Bīstamiem ražojumiem var būt ļoti negatīva ietekme uz patērētājiem un iedzīvotājiem. Visiem patērētājiem, arī visneaizsargātākajiem, piemēram, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai personām ar invaliditāti, ir tiesības uz drošiem ražojumiem. Patērētāju rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem līdzekļiem, lai īstenotu šādas tiesības, un dalībvalstu rīcībā — atbilstīgiem instrumentiem un pasākumiem, lai īstenotu šo regulu.

(6)Neraugoties uz to, ka ir izstrādāti nozarēm specifiski Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas vērsti uz konkrētu ražojumu vai ražojumu kategoriju drošuma aspektiem, ir praktiski neiespējami pieņemt Savienības tiesību aktus attiecībā uz visām patēriņa precēm, kuras jau ir vai var tikt izstrādātas. Tāpēc joprojām ir vajadzība pēc horizontāla tiesiskā regulējuma, lai novērstu nepilnības un nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, kas citādi nav nodrošināta, un it īpaši lai panāktu augstu līmeni patērētāju drošības un veselības aizsardzībā, kā prasīts Līguma 114. un 169. pantā.

(7)Vienlaikus attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas nozarēm specifiski Savienības saskaņošanas tiesību akti, būtu skaidri jānosaka šīs regulas dažādo daļu piemērošanas joma, lai izvairītos no noteikumu pārklāšanās un neskaidra tiesiskā regulējuma.

(8)Lai gan daži noteikumi, piemēram, lielākoties attiecībā uz uzņēmēju pienākumiem, nebūtu jāpiemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, jo uz tiem jau attiecas šādi tiesību akti, būtu jāpiemēro vairāki citi noteikumi, lai papildinātu Savienības saskaņošanas tiesību aktus. Jo īpaši ražojumu vispārējā drošuma prasība un saistītie noteikumi būtu jāpiemēro patēriņa precēm, uz kurām attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, ja minētie tiesību akti neattiecas uz konkrētiem risku veidiem. Šīs regulas noteikumi par tiešsaistes tirdzniecības vietu pienākumiem, uzņēmēju pienākumiem negadījumu gadījumā, patērētāju tiesībām uz informāciju, kā arī patēriņa preču atsaukšanu būtu jāpiemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, ja šādos tiesību aktos nav īpašu noteikumu ar tādu pašu mērķi. Kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1020 25 20. pantā, līdzīgi RAPEX jau tiek izmantota Savienības saskaņošanas tiesību aktu nolūkos, tāpēc šajā regulā ietvertajiem noteikumiem, kas reglamentē Safety Gate un tās darbību, vajadzētu būt piemērojamiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

(9)Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļas noteikumi, ar ko paredz noteikumus par Savienības tirgū ievesto ražojumu kontroli, jau ir tieši piemērojami ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un šīs regulas nolūks nav grozīt šādus noteikumus. Šo noteikumu stabilitāte ir īpaši svarīga, ņemot vērā to, ka par šīm kontrolēm atbildīgās iestādes (kuras gandrīz visās dalībvalstīs ir muitas dienesti) tās veic, pamatojoties uz riska analīzi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 (Savienības Muitas kodekss) 46. un 47. pantā, īstenošanas tiesību aktiem un attiecīgajiem norādījumiem. Šī uz risku balstītā pieeja ir ļoti svarīga muitas kontrolei, ņemot vērā ievērojamo preču apjomu, ko ieved muitas teritorijā un izved no tās, un tās rezultātā atkarībā no noteiktajām prioritātēm tiek piemēroti konkrēti kontroles pasākumi. Tas, ka regula nekādā veidā negroza Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļu, kurā tieši atsaucas uz muitas jomas tiesību aktos noteikto uz risku balstīto pieeju, praksē nozīmē, ka iestādēm, kas atbild par Savienības tirgū ievesto ražojumu kontroli (t. sk. muitas dienestiem), būtu jāveic tikai to ražojumu kontrole, kuri rada vislielāko risku, atkarībā no riska iespējamības un ietekmes, tādējādi nodrošinot savu darbību efektivitāti un lietderību, kā arī savu spēju aizsardzību veikt šādas kontroles.

(10)Lai nodrošinātu ražojumu drošumu un patērētāju drošību, piesardzības princips ir pamatprincips, un tādēļ tas būtu pienācīgi jāņem vērā visiem attiecīgajiem dalībniekiem, piemērojot šīs regulas noteikumus.

(11)Ņemot vērā arī veselības jēdzienam 26 noteikto plašo darbības jomu, piemērojot šo regulu, būtu jāņem vērā ražojuma radītais vides apdraudējums, jo tas var arī radīt risku patērētāju veselībai un drošībai.

(12)Šī regula būtu jāattiecina uz ražojumiem, kas izstrādāti vienīgi profesionālai lietošanai, taču vēlāk nokļuvuši patēriņa tirgū, jo tie saprātīgi paredzamos apstākļos varētu radīt risku patērētāju veselībai un drošībai.

(13)Savienības tiesību akti par pārtiku, barību un saistītām jomām veido īpašu sistēmu, kas nodrošina to aptverto ražojumu drošumu. Tāpēc pārtika un barība būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, izņemot pārtikas kontaktmateriālus un izstrādājumus, ciktāl tie attiecas uz riskiem, uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 27 vai citi pārtikas nozarei specifiski tiesību akti, kas attiecas tikai uz ķīmiskiem un bioloģiskiem riskiem, kas saistīti ar pārtiku.

(14)Pirms zāļu laišanas tirgū veic to novērtējumu, kurš ietver īpašu riska un ieguvumu analīzi. Tādēļ tās nebūtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā.

(15)Regulas (ES) 2018/1139 28 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētie gaisa kuģi, ņemot vērā to ierobežoto risku civilās aviācijas drošumam, ir pakļauti dalībvalstu regulatīvajai kontrolei. Tādēļ tie nebūtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā.

(16)Šajā regulā noteiktās prasības būtu jāpiemēro attiecībā uz lietotiem apģērbiem vai ražojumiem, kas tiek remontēti, atjaunoti vai reciklēti un kas komercdarbības gaitā atgriežas piegādes ķēdē, izņemot tos ražojumus, attiecībā uz kuriem patērētājs nevar pamatoti sagaidīt, ka tie atbilst jaunākajiem drošuma standartiem, piemēram, senlietas vai ražojumus, kas tiek piedāvāti kā remontējami vai atjaunojami.

(17)Direktīva 87/357/EEZ par patēriņa precēm, kuras nav pārtikas produkti, taču atgādina pārtikas produktus, un kuras viegli var sajaukt ar pārtikas produktiem, kā rezultātā patērētāji, it īpaši bērni, var paņemt tās mutē, sūkāt vai norīt, un tas varētu izraisīt, piemēram, smakšanu, saindēšanos vai gremošanas trakta perforāciju vai aizsprostošanos, ir izraisījusi pretrunīgu interpretāciju. Turklāt tā tika pieņemta laikā, kad patēriņa preču drošuma tiesiskā regulējuma darbības joma bija ļoti ierobežota. Šo iemeslu dēļ Direktīva 87/357/EEK būtu jāatceļ.

(18)Šai regulai nebūtu jāattiecas uz pakalpojumiem. Lai nodrošinātu patērētāju veselības un drošības aizsardzību, šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj ražojumi, kurus piegādā vai dara pieejamus patērētajiem saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, t. sk. ražojumi, kuri pakalpojuma sniegšanas laikā tieši iedarbojas uz patērētājiem. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz iekārtas, ar kurām vai kurās patērētāji pārvietojas un kuras ekspluatē pakalpojuma sniedzējs, jo tās jāaplūko saistībā ar sniegtā pakalpojuma drošumu.

(19)Priekšmeti, kas ir saistīti ar citiem priekšmetiem, vai neiegulti priekšmeti, kuri ietekmē cita priekšmeta darbības veidu, var radīt risku ražojuma drošumam. Šis aspekts būtu pienācīgi jāņem vērā kā iespējams risks. Savienojumiem un savstarpējai saistībai, kas kādam priekšmetam varētu būt ar ārējiem priekšmetiem, nevajadzētu apdraudēt tā drošumu.

(20)Jaunās tehnoloģijas arī rada jaunus riskus patērētāju veselībai un drošībai vai maina veidu, kādā esošie riski varētu materializēties, piemēram, ārēja iejaukšanās, kas uzlauž ražojumu vai maina tā raksturlielumus.

(21)Pasaules Veselības organizācija veselību definē kā pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvokli, nevis vienkārši kā stāvokli, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis. Šī definīcija norāda uz to, ka jaunu tehnoloģiju attīstība var radīt jaunus riskus patērētāju veselībai, piemēram, psiholoģisko risku, attīstības riskus, it īpaši bērniem, garīgās veselības risku, depresiju, bezmiegu vai smadzeņu darbības izmaiņas.

(22)Specifiskus kiberdrošības riskus, kas ietekmē patērētāju drošību, kā arī protokolus un sertifikācijas jautājumus var risināt ar nozaru tiesību aktu palīdzību. Tomēr gadījumā, ja nozaru tiesību aktos ir nepilnības, būtu jānodrošina, ka attiecīgie uzņēmēji un valstu iestādes, izstrādājot un novērtējot ražojumus, ņem vērā riskus, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka ražojumā ieviestās izmaiņas neapdraud tā drošumu.

(23)Ražojumu drošums būtu jānovērtē, ņemot vērā visus attiecīgos aspektus, it īpaši to raksturlielumus un noformējumu, kā arī to patērētāju kategoriju, it īpaši bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un personu ar invaliditāti, specifiskās vajadzības un riskus, kuri varētu lietot ražojumus. Tāpēc, ja ir vajadzīga konkrēta informācija, lai ražojumus padarītu drošus konkrētai personu kategorijai, ražojumu drošuma novērtējumā būtu jāņem vērā arī šīs informācijas esība un tās pieejamība. Ražojumu drošums būtu jānovērtē, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt ražojuma drošumu visā tā kalpošanas laikā.

(24)Lai nodrošinātu augstu patērētāju veselības un drošības aizsardzības līmeni, uzņēmējiem atkarībā no viņu uzdevumiem piegādes ķēdē vajadzētu būt pienākumiem attiecībā uz ražojuma drošumu. Visiem uzņēmējiem, kas iesaistīti piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamus tirgū tikai tādus ražojumus, kas ir droši un atbilst šai regulai. Ir jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja uzdevumiem piegādes un izplatīšanas procesā.

(25)Šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj arī tālpārdošana, t. sk. pārdošana tiešsaistē. Pārdošana tiešsaistē ir nepārtraukti un vienmērīgi pieaugusi, radot jaunus darījumdarbības modeļus un jaunus tirgus dalībniekus, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietas.

(26)Tiešsaistes tirdzniecības vietām ir būtiska nozīme piegādes ķēdē, kas ļauj uzņēmējiem sasniegt nenosakāmu patērētāju skaitu, un tādējādi arī ražojumu drošuma sistēmā.

(27)Ņemot vērā tiešsaistes tirdzniecības vietu svarīgo lomu, ko tās pilda kā ražojumu tirdzniecības starpnieki starp tirgotājiem un patērētājiem, šādiem dalībniekiem vajadzētu būt lielākai atbildībai, lai apturētu bīstamu ražojumu pārdošanu tiešsaistē. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK 29 nodrošina vispārēju e-komercijas regulējumu un nosaka konkrētus pienākumus tiešsaistes platformām. Regula [.../...] par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK 30 , reglamentē starpniecības pakalpojumu sniedzēju tiešsaistē atbildību un pārskatatbildību attiecībā uz nelikumīgu saturu, t. sk. nedrošiem ražojumiem. Minēto regulu piemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par patērētāju tiesību aizsardzību un ražojumu drošumu. Attiecīgi, pamatojoties uz minētajā regulā paredzēto horizontālo tiesisko regulējumu, saskaņā ar minētās regulas [1. panta 5. punkta h) apakšpunktu] būtu jāievieš īpašas prasības, kas ir būtiskas, lai efektīvi novērst bīstamu ražojumu pārdošanu tiešsaistē.

(28)Produktu drošuma solījums, kas parakstīts 2018. gadā un kam kopš tā laika pievienojušās vairākas tirdzniecības vietas, paredz vairākas brīvprātīgas saistības ražojumu drošuma jomā. Produktu drošuma solījums ir apliecinājis savu loģisko pamatojumu, uzlabojot patērētāju aizsardzību pret bīstamiem ražojumiem, ko pārdod tiešsaistē. Tomēr tā brīvprātības princips un ierobežotais skaits tiešsaistes tirdzniecības vietu, kuras tajā brīvprātīgi iesaistījušās, mazina tā efektivitāti un nevar nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

(29)Saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem konkrētajiem pienākumiem tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību attiecībā uz saturu, kas mitināts to tiešsaistes saskarnēs un kas attiecas uz ražojumu drošumu. Attiecīgi visām tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu jānosaka uzticamības pārbaudes pienākumi attiecībā uz saturu, kas mitināts to tiešsaistes saskarnēs un kas attiecas uz ražojumu drošumu.

(30)Turklāt efektīvas tirgus uzraudzības nolūkā tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu jāreģistrējas Safety Gate portālā un šajā pašā portālā jānorāda informācija par vienotajiem kontaktpunktiem, lai atvieglotu informācijas sniegšanu par ražojumu drošumu. Vienotais kontaktpunkts saskaņā ar šo regulu varētu būt tas pats, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) .../... [digitālo pakalpojumu tiesību akta] [10. pantu], neapdraudot mērķi ātri un konkrēti risināt ar ražojumu drošumu saistītus jautājumus.

(31)Lai varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, it īpaši attiecībā uz publisko iestāžu rīkojumu savlaicīgu un efektīvu izpildi, citu trešo personu paziņojumu apstrādi un sadarbību ar tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar korektīviem pasākumiem pēc pieprasījuma, tiešsaistes tirdzniecības vietām vajadzētu būt iekšējam mehānismam ar ražojumu drošumu saistītu jautājumu risināšanai.

(32)Pienākumiem, kas šajā regulā noteikti tiešsaistes tirdzniecības vietām, nevajadzētu nozīmēt vispārēju pienākumu pārraudzīt informāciju, kuru tās nosūta vai uzglabā, vai aktīvi meklēt faktus vai apstākļus, kas norāda uz nelikumīgām darbībām, piemēram, bīstamu ražojumu pārdošanu tiešsaistē. Tomēr, lai gūtu labumu, ko sniedz atbrīvojums attiecībā uz mitināšanas pakalpojumiem saskaņā ar Direktīvu par elektronisko tirdzniecību un [digitālo pakalpojumu tiesību aktu], tiešsaistes tirdzniecības vietām no savām tiešsaistes saskarnēm būtu ātri jāizņem saturs, kurā ir atsauce uz bīstamiem ražojumiem, tiklīdz tās saņem faktiskas ziņas vai — zaudējumu atlīdzināšanas prasību gadījumā — tiek informētas par nelikumīgu saturu, it īpaši gadījumos, kad tiešsaistes tirdzniecības vieta ir informēta par faktiem vai apstākļiem, uz kuru pamata rūpīgam uzņēmējam būtu bijis jākonstatē attiecīgais pārkāpums. Tiešsaistes tirdzniecības vietām šajā regulā noteiktajos papildu termiņos būtu jāapstrādā paziņojumi par saturu, kuros ir atsauce uz nedrošiem ražojumiem un kuri saņemti saskaņā ar Regulas (ES) .../... [digitālo pakalpojumu akta] [14. pantu].

(33)Regulas (ES) 2019/1020 14. panta 4. punktā tirgus uzraudzības iestādēm ir piešķirtas pilnvaras gadījumos, kad nav pieejami citi efektīvi līdzekļi, lai novērstu nopietnu risku, pieprasīt izņemt no tiešsaistes saskarnes saturu, kurā ir atsauce uz saistītajiem ražojumiem, vai pieprasīt, lai tiktu ievietots skaidrs brīdinājums tiešajiem lietotājiem, ko viņi ierauga, kad piekļūst tiešsaistes saskarnei. Pilnvaras, kas tirgus uzraudzības iestādēm uzticētas ar Regulas (ES) 2019/1020 14. panta 4. punktu, būtu jāpiemēro arī šajā regulā. Lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzību saskaņā ar šo regulu un izvairītos no tā, ka Savienības tirgū ir pieejami bīstami ražojumi, šīs pilnvaras būtu jāpiemēro visos nepieciešamajos un samērīgajos gadījumos, kā arī attiecībā uz ražojumiem, kas rada risku, kura līmenis ir mazāks par nopietnu. Ir svarīgi, lai tiešsaistes tirdzniecības vietas šādus pieprasījumus izpildītu steidzamības kārtā. Tāpēc šajā sakarībā ar šo regulu ievieš saistošus termiņus, neskarot iespēju pašā rīkojumā noteikt īsāku termiņu. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar digitālo pakalpojumu tiesību akta [8. pantu].

(34)Pat tad, ja informācija no Safety Gate nesatur precīzu vienotu resursu vietrādi (URL) un vajadzības gadījumā papildu informāciju, kas ļauj identificēt attiecīgo nelikumīgo saturu, tiešsaistes tirdzniecības vietām tomēr būtu jāņem vērā nosūtītā informācija, piemēram, ražojumu identifikatori, ja tādi ir, un cita izsekojamības informācija saistībā ar pasākumiem, kurus tirdzniecības vietas pieņēmušas pēc savas iniciatīvas, lai attiecīgā gadījumā atklātu, identificētu, dzēstu vai liegtu piekļuvi bīstamiem ražojumiem, kas piedāvāti to tirdzniecības vietā.

(35)Regulas (ES) .../... [digitālo pakalpojumu tiesību akta] [19. panta] nolūkos un attiecībā uz tiešsaistē pārdoto ražojumu drošumu digitālo pakalpojumu koordinatoram jo īpaši patērētāju organizācijas un patērētāju interešu pārstāvības apvienības pēc to pieprasījuma būtu jāuzskata par uzticamiem signalizētājiem, ja ir izpildīti minētajā pantā izklāstītie nosacījumi.

(36)Ražojumu izsekojamība ir būtiska efektīvai tirgus uzraudzībai attiecībā uz bīstamiem ražojumiem un korektīviem pasākumiem. Patērētāji būtu arī jāaizsargā pret bīstamiem ražojumiem vienādā veidā gan bezsaistes, gan tiešsaistes pārdošanas kanālos, tai skaitā viņiem iegādājoties ražojumus tiešsaistes tirdzniecības vietās. Pamatojoties uz Regulas (ES) .../... [digitālo pakalpojumu tiesību akta] noteikumiem par tirgotāju izsekojamību, tiešsaistes tirdzniecības vietām nevajadzētu pieļaut iekļaušanu sortimentā to platformās, izņemot gadījumus, kad tirgotājs sniedz visu informāciju, kas saistīta ar ražojumu drošumu un izsekojamību, kā izklāstīts šajā regulā. Šāda informācija būtu jāizvieto kopā ar ražojumu sarakstu, lai patērētāji varētu saņemt to pašu informāciju, kas darīta pieejama tiešsaistē un bezsaistē. Tomēr tiešsaistes tirdzniecības vietai nevajadzētu būt atbildīgai par informācijas pilnīguma, pareizības un precizitātes pārbaudi, jo pienākums nodrošināt ražojumu izsekojamību paliek tirgotāja ziņā.

(37)Ir svarīgi arī, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas ražojumu drošuma jautājumos cieši sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un attiecīgajiem uzņēmējiem. Regulas (ES) 2019/1020 7. panta 2. punktā attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas minētā regula, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, un tāpēc tas būtu jāattiecina uz visām patēriņa precēm. Piemēram, tirgus uzraudzības iestādes pastāvīgi pilnveido tehnoloģiskos rīkus, ko tās izmanto tiešsaistes tirgus uzraudzībā, lai identificētu bīstamos ražojumus, kurus pārdod tiešsaistē. Lai šie rīki darbotos, tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu jānodrošina piekļuve savām saskarnēm. Turklāt, lai nodrošinātu ražojumu drošumu, tirgus uzraudzības iestādēm var nākties norasmot datus no tiešsaistes tirdzniecības vietām.

(38)Tiešā pārdošana, ko veic ārpus Savienības iedibinātie uzņēmēji, izmantojot tiešsaistes kanālus, kavē tirgus uzraudzības iestāžu darbu, tām cenšoties apturēt bīstamu ražojumu pārdošanu Savienībā, jo daudzos gadījumos uzņēmēji var nebūt iedibināti Savienībā un tiem var nebūt arī oficiāla pārstāvja Savienībā. Tāpēc ir jānodrošina, ka tirgus uzraudzības iestādēm ir pienācīgas pilnvaras un līdzekļi, lai efektīvi cīnītos pret bīstamu ražojumu pārdošanu tiešsaistē. Lai nodrošinātu efektīvu šīs regulas īstenošanu, Regulas (ES) 2019/1020 4. panta 1., 2. un 3. punktā noteiktie pienākumi būtu jāattiecina arī uz ražojumiem, kas nav ietverti Savienības saskaņošanas aktu tvērumā, lai nodrošinātu, ka Savienībā ir iedibināts atbildīgais uzņēmējs, kuram uzticēti uzdevumi attiecībā uz šādiem ražojumiem un kurš tirgus uzraudzības iestādēm būtu kontaktpersona un savlaicīgi veiktu konkrētus uzdevumus.

(39)Lai atvieglotu pārbaudes visā piegādes ķēdē, uz ražojuma būtu jānorāda tā uzņēmēja kontaktinformācija, kas iedibināts Savienībā un ir atbildīgs par ražojumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma.

(40)Ja uzņēmēji vai tirgus uzraudzības iestādes saskaras ar dažādu korektīvo pasākumu izvēli, priekšroka dodama visilgtspējīgākajai rīcībai, kuras rezultātā rodas vismazākā ietekme uz vidi, piemēram, ražojuma remontam, ar nosacījumu, ka tas nepazemina drošuma līmeni.

(41)Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi, vai izmaina ražojumu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(42)Pašiem uzņēmējiem būtu jāievieš iekšējas atbilstības procedūras, ar kuru palīdzību uzņēmēji iekšēji nodrošina savu pienākumu efektīvu un ātru izpildi, kā arī nosacījumi savlaicīgai reaģēšanai bīstama ražojuma gadījumā.

(43)Darot ražojumus pieejamus tirgū, uzņēmējiem attiecīgā piedāvājuma ietvaros būtu jāsniedz minimālā informācija par ražojumu drošumu un izsekojamību. Tam nebūtu jāskar informācijas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/83/ES 31 , piemēram, par preču galvenajām īpašībām tādā mērā, cik tas ir piemēroti informācijas nesējam un precēm.

(44)Ja ir nodrošināta ražojuma identifikācija un ražojumu izsekojamība visā piegādes ķēdē, ir vieglāk identificēt uzņēmējus un veikt iedarbīgus korektīvos pasākumus pret bīstamiem ražojumiem, piemēram, konkrētu ražojumu atsaukšanu. Tādējādi ražojumu identifikācija un izsekojamība garantē to, ka patērētāji un uzņēmēji saņem precīzu informāciju par bīstamiem ražojumiem, un tas veicina uzticēšanos tirgū un novērš nevajadzīgus tirdzniecības pārtraukumus. Tāpēc uz ražojumiem vajadzētu būt informācijai, kas ļauj identificēt ražojumu, ražotāju un attiecīgā gadījumā importētāju. Šādas izsekojamības prasības varētu padarīt stingrākas attiecībā uz dažiem ražojumu veidiem. Ražotājiem būtu arī jāizstrādā tehniskā dokumentācija par saviem ražojumiem, kurā būtu jāiekļauj informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka viņu ražojums ir drošs.

(45)Ražojumu, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, tirgus uzraudzības tiesiskajam regulējumam, kas izklāstīts Regulā (ES) 2019/1020, un ražojumu, uz kuriem attiecas šī regula, tirgus uzraudzības tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt pēc iespējas labāk saskaņotam. Tāpēc attiecībā uz tirgus uzraudzības darbībām, pienākumiem, pilnvarām, pasākumiem un sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm ir jānovērš plaisa starp abiem noteikumu kopumiem. Šajā nolūkā Regulas (ES) 2019/1020 10.–16. pants, 18. un 19. pants un 21.–24. pants būtu jāpiemēro arī ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(46)Lai saglabātu tirgus uzraudzības tiesiskā regulējuma saskaņotību un vienlaikus nodrošinātu efektīvu sadarbību starp šajā regulā paredzēto par ražojumu drošumu atbildīgo dalībvalstu iestāžu Eiropas tīklu (“patērētāju drošības tīkls”) un Savienības produktu atbilstības tīklu, kura mērķis ir strukturēta koordinācija un sadarbība starp dalībvalstu izpildiestādēm un Komisiju, kā paredzēts Regulā (ES) 2019/1020, ir nepieciešams patērētāju drošības tīklu iesaistīt Savienības produktu atbilstības tīkla darbībās, kas minētas Regulas (ES) 2019/1020 11., 12., 13. un 21. pantā.

(47)Valstu iestādēm būtu jādod iespēja papildināt tradicionālās tirgus uzraudzības darbības, kas vērstas uz ražojumu drošumu, ar tirgus uzraudzības darbībām, galveno uzmanību pievēršot iekšējām atbilstības procedūrām, kuras uzņēmēji izveidojuši, lai nodrošinātu ražojumu drošumu. Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt ražotājam identificēt, kuri citi ražojumi, kas ražoti, izmantojot tādu pašu procedūru, vai kas satur tādas pašas sastāvdaļas, kuras uzskata par tādām, kas rada risku, vai kuras ir tās pašas produkcijas partijas daļa, ir pakļauti tādam pašam riskam.

(48)Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju par šīs regulas īstenošanu būtu jānosaka, pamatojoties uz iznākuma rādītājiem, kas ļautu izmērīt un salīdzināt dalībvalstu efektivitāti ražojumu drošuma jomā Savienība pieņemto tiesību aktu īstenošanā.

(49)Jābūt efektīvai, ātrai un precīzai informācijas apmaiņai par bīstamiem ražojumiem.

(50)Savu rezultativitāti un efektivitāti ir apliecinājusi Savienības ātrās ziņošanas sistēma (RAPEX). Tā dod iespēju korektīvos pasākumus saistībā ar ražojumiem, kas rada risku, veikt visas Savienības, ne tikai vienas dalībvalsts teritorijā. Tomēr ir lietderīgi mainīt lietoto saīsināto nosaukumu no RAPEX uz Safety Gate, lai panāktu lielāku skaidrību un labāk sasniegtu patērētājus. Safety Gate ietver agrīnās brīdināšanas sistēmu par bīstamām nepārtikas precēm, ar kuras palīdzību valstu iestādes un Komisija var apmainīties ar informāciju par šādiem ražojumiem, tīmekļa portālu sabiedrības informēšanai (Safety Gate portālu) un saskarni, kas ļauj uzņēmumiem izpildīt savu pienākumu informēt iestādes un patērētājus par bīstamiem ražojumiem (Safety Business Gateway).

(51)Dalībvalstīm Safety Gate sistēmā būtu jāpaziņo gan obligātie, gan brīvprātīgie korektīvie pasākumi, ar kuriem novērš, ierobežo vai izvirza īpašus nosacījumus iespējamai ražojuma tirdzniecībai, jo pastāv nopietns risks patērētāju veselībai un drošībai, vai — Regulā (ES) 2019/1020 aptverto produktu gadījumā — arī citām attiecīgām sabiedrības interesēm.

(52)Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 34. pantu dalībvalstu iestādēm ar šajā pantā minētās informācijas un saziņas sistēmas starpniecību ir jāpaziņo par pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas minētā regula un kuri rada mazāku nekā nopietnu risku, savukārt korektīvie pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula un kuri rada mazāku nekā nopietnu risku, būtu jāpaziņo Safety Gate. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jādara sabiedrībai pieejama informācija par ražojumu radīto risku patērētāju veselībai un drošībai. Patērētājiem un uzņēmumiem ir lietderīgi, ka visa informācija par korektīvajiem pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz ražojumiem, kuri rada risku, ir ietverta Safety Gate, ļaujot attiecīgu informāciju par bīstamiem ražojumiem darīt pieejamu sabiedrībai, izmantojot portālu Safety Gate. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas Safety Gate sistēmā ziņot par visiem korektīvajiem pasākumiem attiecībā uz ražojumiem, kas rada risku patērētāju veselībai un drošībai.

(53)Ja informācija ir jāpaziņo informācijas un saziņas sistēmā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020, šādus paziņojumus var nosūtīt tieši Safety Gate vai ģenerēt no tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmas, kas paredzēta Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāuztur un jāpilnveido saskarne, kas izveidota informācijas pārsūtīšanai starp informācijas un saziņas sistēmu un Safety Gate, lai novērstu datu dubultu ievadīšanu un atvieglotu šādu pārsūtīšanu.

(54)Komisijai būtu jāuztur un jāpilnveido Safety Business Gateway tīmekļa portāls, lai uzņēmēji varētu pildīt savus pienākumus informēt tirgus uzraudzības iestādes un patērētājus par bīstamiem ražojumiem, ko tie laiduši vai darījuši pieejamus tirgū. Šis rīks arī ļauj uzņēmējiem informēt tirgus uzraudzības iestādes par negadījumiem, ko izraisījuši ražojumi, kurus tie laiduši vai darījuši pieejamus tirgū. Tam būtu jānodrošina ātra un efektīva informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un valstu iestādēm un jāatvieglo uzņēmēju rīcībā esošās informācijas nodošana patērētājiem.

(55)Var būt gadījumi, kad nopietna riska novēršana ir nepieciešama Savienības līmenī, ja risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai jebkuru citu procedūru saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tas jo īpaši varētu attiekties uz jauniem riskiem vai tādiem, kas ietekmē neaizsargātus patērētājus. Šā iemesla dēļ Komisija var pieņemt pasākumus vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc dalībvalstu pieprasījuma. Šādi pasākumi būtu jāpielāgo situācijas nopietnībai un steidzamībai. Turklāt ir jāparedz atbilstošs mehānisms, ar kura palīdzību Komisija varētu pieņemt nekavējoties piemērojamus pagaidu pasākumus. 

(56)Ar ražojumu saistītā riska un tā līmeņa noteikšanas pamatā ir attiecīgo dalībnieku veikts riska novērtējums. Dalībvalstis, veicot riska novērtējumu, var iegūt atšķirīgus rezultātus attiecībā uz riska klātbūtni vai tā līmeni. Tas varētu apdraudēt vienotā tirgus pareizu darbību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu brīvprātīgi jādara pieejams arbitrāžas mehānisms, kas ļautu Komisijai sniegt atzinumu par strīdīgo jautājumu.

(57)Patērētāju drošības tīkls uzlabo sadarbību starp dalībvalstīm ražojumu drošuma prasību izpildes jomā. Tas jo īpaši atvieglo informācijas apmaiņas darbības, kopīgu tirgus uzraudzības darbību organizēšanu, apmaiņu ar zināšanām un paraugpraksi. Patērētāju drošības tīklam vajadzētu būt pienācīgi pārstāvētam un tam būtu jāpiedalās Regulā (ES) 2019/1020 paredzētajās Savienības produktu atbilstības tīkla koordinācijas un sadarbības darbībās, ja to efektivitātes nodrošināšanai ir nepieciešams koordinēt tās darbības, uz kurām attiecas abu regulu darbības joma.

(58)Tirgus uzraudzības iestādes var veikt kopīgas darbības ar citām iestādēm vai organizācijām, kas pārstāv uzņēmējus vai tiešos lietotājus, lai veicinātu ražojumu drošumu un identificētu bīstamus ražojumus, t. sk. tos, kurus piedāvā pārdošanai tiešsaistē. To darot, tirgus uzraudzības iestādēm un Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina, ka ražojumu un ražotāju izvēle, kā arī veiktās darbības nerada situāciju, kas varētu izkropļot konkurenci vai ietekmēt pušu objektivitāti, neatkarību un neitralitāti.

(59)Vienlaicīgi veiktas koordinētas kontroles darbības (“kontrolreidi”) ir īpašas izpildes darbības, kas var vēl vairāk uzlabot ražojumu drošumu. Jo īpaši kontrolreidi būtu jāveic gadījumos, kad tirgus tendences, patērētāju sūdzības vai citas pazīmes liecina par bieži konstatētu nopietnu risku, ko rada konkrētas ražojumu kategorijas.

(60)Safety Gate portāla Safety Gate publiskā saskarne ļauj plašai sabiedrībai, t. sk. patērētājiem, uzņēmējiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām, saņemt informāciju par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti pret bīstamiem ražojumiem, kuri atrodas Savienības tirgū. Atsevišķa sadaļa Safety Gate portālā ļauj patērētājiem informēt Komisiju par ražojumiem, kas tirgū rada risku patērētāju veselībai un drošībai. Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāveic atbilstīgi turpmāki pasākumi, it īpaši nosūtot šādu informāciju attiecīgajām valstu iestādēm.

(61)Informāciju par ražojumu drošumu darot pieejamu sabiedrībai, Līguma 339. pantā minētais dienesta noslēpums jāsargā saderīgi ar vajadzību nodrošināt tirgus uzraudzības un aizsardzības pasākumu efektivitāti.

(62)Ja ražojums, kas jau tiek pārdots patērētājiem, izrādās bīstams, var būt nepieciešams atsaukt to, lai aizsargātu patērētājus ES. Patērētāji, iespējams, nezina, ka viņiem pieder atsaukts ražojums. Tāpēc, lai palielinātu atsaukšanas efektivitāti, ir svarīgi labāk sasniegt attiecīgos patērētājus. Tieša saziņa ir visefektīvākā metode, kā palielināt patērētāju informētību par atsaukšanu un mudināt uz rīcību. Tas ir arī vēlamais saziņas kanāls starp visām patērētāju grupām. Lai nodrošinātu patērētāju drošību ir svarīgi, lai patērētāji tiktu ātri un uzticamā veidā informēti. Tāpēc uzņēmējiem būtu jāizmanto to rīcībā esošie klientu dati, lai informētu patērētājus par atsaukšanu un drošuma brīdinājumiem saistībā ar iegādātajiem ražojumiem. Tādēļ ir nepieciešams juridisks pienākums pieprasīt uzņēmējiem izmantot visus to rīcībā esošos klientu datus, lai informētu patērētājus par atsaukšanu un drošuma brīdinājumiem. Šajā sakarībā uzņēmēji nodrošinās, ka pastāvošās klientu lojalitātes programmās un ražojumu reģistrācijas sistēmās, ar kuru palīdzību patērētāji tiek aicināti pēc ražojuma iegādes brīvprātīgi paziņot ražotājam attiecīgu informāciju, piemēram, savu vārdu un uzvārdu, kontaktinformāciju, ražojuma modeli vai sērijas numuru, pastāv iespēja tieši sazināties ar klientiem gadījumā, ja tiek saņemts brīdinājums par atsaukšanu vai drošumu, kas viņus skar.

(63)Trešdaļa patērētāju turpina izmantot bīstamus ražojumus, neraugoties uz to, ka ir saņemts atsaukšanas paziņojums, it īpaši tāpēc, ka atsaukšanas paziņojumi ir sagatavoti sarežģītā veidā vai iespējamais risks tajos tiek samazināts līdz minimumam. Tāpēc atsaukšanas paziņojumam vajadzētu būt skaidram, pārredzamam un tajā skaidri jāapraksta riski, izvairoties no jebkādiem terminiem, izteicieniem vai citiem elementiem, kas var mazināt patērētāju izpratni par risku. Patērētājiem arī vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā, izmantojot bezmaksas tālruņa numuru vai citu interaktīvu instrumentu, saņemt plašāku informāciju.

(64)Lai mudinātu patērētājus reaģēt uz ražojumu atsaukšanu, ir svarīgi, lai no patērētājiem prasītā rīcība būtu pēc iespējas vienkārša un piedāvātie tiesiskās aizsardzības līdzekļi būtu efektīvi, bezmaksas un savlaicīgi. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 32 paredz patērētājiem līgumiskos tiesiskās aizsardzības līdzekļus tādas preču neatbilstības gadījumā, kas pastāvēja piegādes brīdī un kļuva redzami atbildības laikposmā. Par atsaukšanu atbildīgajam uzņēmējam būtu jānodrošina patērētājam līdzīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

(65)Lai veicinātu šajā regulā noteiktās vispārējā drošuma prasības efektīvu un saskanīgu piemērošanu, ir svarīgi Eiropas standartus, kas aptver konkrētus ražojumus un riskus, izmantot tādā veidā, ka ražojumu, kas atbilst šādam Eiropas standartam, uz kuru publicēta atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstošu minētajai prasībai.

(66)Ja Komisija konstatē, ka ir vajadzīgs Eiropas standarts, kas nodrošina konkrētu ražojumu atbilstību šajā regulā noteiktajai vispārējā drošuma prasībai, tai būtu jāpiemēro attiecīgie noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 33 par Eiropas standartizāciju, lai pieprasītu vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām vai nu izstrādāt, vai norādīt piemērotu standartu, kas garantē, ka tam atbilstoši ražojumi ir uzskatāmi par drošiem.

(67)Daži Regulas (ES) Nr. 1025/2012 noteikumi būtu jāgroza, lai ņemtu vērā šīs regulas specifiku un it īpaši nepieciešamību definēt īpašās drošuma prasības saskaņā ar šo regulu pirms pieprasījuma iesniegšanas Eiropas standartizācijas organizācijai.

(68)Līdz ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 pielāgošanu būtu jāievieš īpaša procedūra īpašu drošuma prasību pieņemšanai ar šajā regulā paredzētas specializētas komitejas palīdzību.

(69)Eiropas standartiem, uz kuriem publicētas atsauces saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, arī turpmāk būtu jānodrošina pieņēmums par atbilstību vispārējā drošuma prasībai, kas izklāstīta šajā regulā. Standartizācijas pilnvaras, kuras Komisija izdevusi saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, būtu jāuzskata par standartizācijas pieprasījumiem, kas izdoti saskaņā ar šo regulu.

(70)Savienībai vajadzētu būt iespējai sadarboties un apmainīties ar informāciju par ražojumu drošumu ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Komisiju un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Šādā sadarbībā un informācijas apmaiņā būtu jāievēro Savienības konfidencialitātes un persondatu aizsardzības noteikumi.

(71)Lai uzņēmējiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu ievērojama atturoša ietekme un tādējādi novērstu bīstamu ražojumu laišanu tirgū, sankcijām būtu jāatbilst pārkāpuma veidam, uzņēmēja vai tiešsaistes tirdzniecības vietas iespējamām priekšrocībām un patērētājam nodarītā kaitējuma veidam un smagumam. Turklāt ir svarīgs viendabīgs sankciju līmenis, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, izvairoties no tā, ka uzņēmēji vai tiešsaistes tirdzniecības vietas koncentrē savu darbību teritorijās, kurās sankciju līmenis ir zemāks.

(72)Piemērojot sankcijas, būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgā pārkāpuma būtība, smagums un ilgums. Sankciju piemērošanai vajadzētu būt samērīgai, un tai būtu jāatbilst Savienības un valstu tiesību aktiem, arī piemērojamām procesuālajām garantijām un Pamattiesību hartas principiem.

(73)Lai veicinātu konsekventāku sankciju piemērošanu, būtu jāiekļauj vienoti neizsmeļoši un indikatīvi kritēriji sankciju piemērošanai. Minētajos kritērijos būtu jāiekļauj pārkāpuma ilgums vai ietekme ierobežotā laikā, kā arī tā būtība un smagums, it īpaši patērētājam radītā riska līmenis. Viena un tā paša noteikumu pārkāpēja atkārtoti izdarīts pārkāpums liecina par tendenci izdarīt šādus pārkāpumus un tāpēc ir nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pārkāpuma smagumu, un attiecīgi liecina par nepieciešamību palielināt sankciju apmēru, lai efektīvi panāktu atturošo iedarbību. Ja ir pieejami attiecīgie dati, būtu jāņem vērā pārkāpuma dēļ gūtie finansiālie labumi vai novērstie zaudējumi. Būtu jāņem vērā arī citi pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, kas attiecas uz lietas apstākļiem.

(74)Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci, būtu jāiekļauj saraksts ar tādu pārkāpumu veidiem, par kuriem būtu jāpiemēro sankcijas.

(75)Sankciju atturošā ietekme būtu jāpastiprina, paredzot iespēju publicēt informāciju par dalībvalstu piemērotajām sankcijām. Ja šīs sankcijas tiek piemērotas fiziskām personām vai ietver persondatus, tās var publicēt veidā, kas atbilst datu aizsardzības prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 34 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 35 . Gada ziņojumam par dalībvalstu piemērotajām sankcijām būtu jāveicina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jānovērš atkārtoti pārkāpumi. Juridiskās noteiktības labad un saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jāprecizē, kādās situācijās publicēšanai nebūtu jānotiek. Attiecībā uz fiziskām personām persondati būtu jāpublicē tikai izņēmuma gadījumos, ko pamato pārkāpuma smagums, piemēram, ja uzņēmējam, kura nosaukumā norādīta fiziska persona, ir piemērota sankcija un ja šāds uzņēmējs atkārtoti nav ievērojis ražojuma vispārējā drošuma prasību.

(76)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īpašas drošuma prasības, noteikt iznākuma rādītājus, pamatojoties uz kuriem dalībvalstīm ir jāpaziņo dati par šīs regulas īstenošanu, pieņemt kārtību un procedūras apmaiņai ar informāciju par Safety Gate paziņotajiem pasākumiem un kritērijus riska līmeņa novērtēšanai, pieņemt pasākumus attiecībā uz ražojumiem, kas rada nopietnu risku, pieņemt kārtību, kādā patērētāji var nosūtīt informāciju Safety Gate portālā, noteikt prasības, kā ražojumu reģistrēt atsaukšanas nolūkā, un pieņemt atsaukšanas paziņojuma veidni. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 36 .

(77)Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar patērētāju veselību un drošību tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(78)Lai saglabātu augstu patērētāju veselības un drošības līmeni, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz tādu ražojumu identificēšanu un izsekojamību, kas var nopietni apdraudēt veselību un drošumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 37 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(79)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt pastāvīgu un augstu patērētāju veselības un drošības aizsardzības līmeni, vienlaikus saglabājot vienotā tirgus vienotību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir nepieciešams, lai dalībvalstu kompetentās iestādes iesaistītos augsta līmeņa sadarbībā un saskaņotā rīcībā, kā arī ir nepieciešams mehānisms ātrai un efektīvai informācijas apmaiņai par bīstamiem ražojumiem Savienībā, bet problēmas Savienības mēroga būtības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(80)Jebkādai persondatu apstrādei šīs regulas nolūkā būtu jānotiek saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725. Kad patērētāji ziņo par ražojumu Safety Gate, glabā tikai tos persondatus, kas vajadzīgi, lai ziņotu par bīstamo ražojumu, un ne ilgāk kā piecus gadus pēc šādu datu ievadīšanas. Ražotājiem un importētājiem patērētāju sūdzību reģistrs būtu jāuztur tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams šīs regulas mērķiem. Ražotājiem un importētājiem, ja tie ir fiziskas personas, būtu jāatklāj savs vārds un uzvārds, lai nodrošinātu, ka patērētājs var identificēt ražojumu tā izsekojamības nolūkā.

(81)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas XXXX. gada XX sniedza atzinumu 38 ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti pamatnoteikumi par to patēriņa preču drošumu, kas laistas vai darītas pieejamas tirgū.

2. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro 3. panta 1. punktā definētajiem ražojumiem, ko laiž tirgū vai dara pieejamus tirgū, ciktāl Savienības tiesību noteikumos, kuri reglamentē attiecīgo ražojumu drošumu, nav konkrētu noteikumu ar tādu pašu mērķi.

Ja uz ražojumiem attiecas konkrētas drošuma prasības, kas paredzētas Savienības tiesību aktos, tad šī regula ir spēkā tikai attiecībā uz tiem aspektiem un riskiem vai risku kategorijām, ko minētās prasības neaptver.

Jo īpaši attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas konkrētas prasības, kas noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kā definēts 3. panta 25. punktā,

(a)II nodaļu nepiemēro attiecībā uz riskiem vai risku kategorijām, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti;

(b)nepiemēro III nodaļas 1. iedaļu, V un VII nodaļu, IX–XI nodaļu.

2.Šo regulu nepiemēro:

(a)cilvēkiem paredzētām zālēm vai veterinārām zālēm;

(b)pārtikai;

(c)barībai;

(d)dzīviem augiem un dzīvniekiem, ģenētiski modificētiem organismiem un ģenētiski modificētiem mikroorganismiem, kuru izmantošana ir ierobežota, kā arī augu un dzīvnieku produktiem, kas tieši saistīti ar to turpmāku pavairošanu;

(e)dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem;

(f)augu aizsardzības līdzekļiem;

(g)iekārtām, ar kurām vai kurās patērētāji pārvietojas un kuras pakalpojuma sniedzējs ekspluatē saistībā ar patērētājiem sniegtu pakalpojumu;

(h)Regulas (ES) 2018/1139 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem;

(i)senlietām.

3.Šī regula attiecas uz ražojumiem, kas laisti vai darīti pieejami tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie ir jauni, lietoti, remontēti vai atjaunoti. To nepiemēro ražojumiem, kuri pirms lietošanas ir jāremontē vai jāatjauno, ja šos ražojumus dara pieejamus tirgū kā tādus.

4.Šī regula neskar noteikumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par patērētāju tiesību aizsardzību un ražojumu drošumu.

5.Šo regulu piemēro, pienācīgi ņemot vērā piesardzības principu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.“ražojums” ir jebkurš priekšmets, kas ir vai nav savstarpēji saistīts ar citiem priekšmetiem un ko piegādā vai dara pieejamu par atlīdzību vai bez tās, veicot komercdarbību, arī saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, un kas ir paredzēts patērētājiem vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos var izmantot patērētāji, pat ja tas nav paredzēts patērētājiem;

2. “drošs ražojums” ir jebkurš ražojums, kas parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas vai nepareizas lietošanas apstākļos, arī faktiskajā lietošanas laikā, nerada nekādu risku vai rada tikai minimālus riskus, kuri ir saderīgi ar ražojuma lietošanu un kurus uzskata par pieņemamiem un saderīgiem ar augstu patērētāju veselības un drošības aizsardzības līmeni;

3.“bīstams ražojums” ir jebkurš ražojums, kas neatbilst “droša ražojuma” definīcijai;

4.“risks” ir varbūtības, ka radīsies apdraudējums, kurš izraisīs kaitējumu, un minētā kaitējuma bīstamības pakāpes kombinācija;

5.“nopietns risks” ir risks, saistībā ar kuru, pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā ražojuma parasto un paredzamo izmantošanu, varbūtības, ka radīsies apdraudējums, kas izraisīs kaitējumu, un minētā kaitējuma bīstamības pakāpes kombinācija ir uzskatāma par tādu, kur vajadzīga ātra tirgus uzraudzības iestāžu iejaukšanās, arī gadījumos, kad riska ietekme nav tūlītēja;

6.“darīt pieejamu tirgū” nozīmē par maksu vai bez maksas piegādāt ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

7.“laist tirgū” nozīmē ražojumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

8. “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai pasūtījusi šā produkta izveidi vai ražošanu un tirgo produktu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi;

9.“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas iedibināts Savienībā un ir saņēmis rakstisku ražotāja pilnvarojumu attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem rīkoties tā vārdā;

10.“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas iedibināts Savienībā un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts ražojumu;

11.“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas ražojumu dara pieejamu tirgū;

12.“izpildes pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, sniedz vismaz divus no šādiem pakalpojumiem: glabāšana noliktavā, iesaiņošana, adresēšana un nosūtīšana, izņemot pasta pakalpojumus, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK 39 2. panta 1. punktā, paku piegādes pakalpojumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/644 40 2. panta 2. punktā, un jebkādus citus pasta pakalpojumus vai kravas transporta pakalpojumus;

13.“uzņēmējs” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs, izpildes pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kurai ir pienākumi saistībā ar produktu ražošanu vai to, lai ražojumus darītu pieejamus tirgū, saskaņā ar šo regulu;

14.“tiešsaistes tirdzniecības vieta” ir starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš izmanto programmatūru, arī tīmekļa vietni, tīmekļa vietnes daļu vai lietotni, ko uztur tirgotājs vai kas tiek uzturēta tirgotāja vārdā un kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar citiem tirgotājiem vai patērētājiem par to ražojumu pārdošanu, uz kuriem attiecas šī regula;

15.“tiešsaistes saskarne” ir jebkura programmatūra, arī tīmekļa vietne, tīmekļa vietnes daļa vai lietotne, ko uztur uzņēmējs vai kas tiek uzturēta uzņēmēja vārdā un ko izmanto, lai tiešajiem lietotājiem sniegtu piekļuvi uzņēmēja produktiem;

16.“tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pastāvīgi dzīvo vai veic darījumdarbību Savienībā un kam ražojums bijis darīts pieejams vai nu kā patērētājam, ārpus tā komercdarbības, darījumdarbības, amatnieciskās darbības vai profesijas, vai arī kā profesionālam tiešajam lietotājam tā rūpnieciskajā vai profesionālajā darbībā;

17.“Eiropas standarts” ir Eiropas standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

18.“starptautisks standarts” ir starptautisks standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

19.“valsts standarts” ir valsts standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

20.“Eiropas standartizācijas organizācija” ir Eiropas standartizācijas organizācija, kas uzskaitīta Regulas (ES) Nr. 1025/2012 I pielikumā;

21.“tirgus uzraudzība” ir tirgus uzraudzības iestāžu veiktās darbības un pasākumi, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām;

22.“tirgus uzraudzības iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 10. pantu ir izraudzījusies par iestādi, kura ir atbildīga par tirgus uzraudzības organizēšanu un veikšanu minētās dalībvalsts teritorijā;

23.“atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ ražojumu, kas jau darīts pieejams patērētājam;

24.“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir novērst, ka ražojums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

25.“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir Savienības tiesību akti, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2019/1020 I pielikumā, un jebkuri citi Savienības tiesību akti, ar kuriem saskaņo to ražojumu tirdzniecības nosacījumus, uz kuriem attiecas minētā regula.

4. pants

Tālpārdošana

1.Ražojumus, ko piedāvā pārdošanai tiešsaistē vai izmantojot citus tālpārdošanas veidus, uzskata par darītiem pieejamiem tirgū, ja piedāvājums ir vērsts uz patērētājiem Savienībā. Piedāvājumu pārdošanai uzskata par vērstu uz patērētājiem Savienībā, ja attiecīgais uzņēmējs jebkādā veidā vērš savu darbību uz vienu vai vairākām dalībvalstīm.

2.Lai noteiktu, vai piedāvājums ir vērsts uz patērētājiem Savienībā, ņem vērā šādus kritērijus (saraksts nav izsmeļošs):

(a)dalībvalstu oficiālās valodas vai valūtas lietošana,

(b)kādā no dalībvalstīm reģistrēts domēna nosaukums,

(c)ģeogrāfiskie apgabali, uz kuriem ražojumus var nosūtīt.

II NODAĻA

Drošuma prasības

5. pants

Vispārējā drošuma prasība

Uzņēmēji laiž vai dara pieejamus Savienības tirgū tikai drošus ražojumus.

6. pants

Pieņēmums par drošumu

1.Šīs regulas īstenošanas vajadzībām pieņem, ka turpmāk minētajos gadījumos ražojums atbilst 5. pantā noteiktajai vispārējā drošuma prasībai:

(a)ja tas atbilst attiecīgajiem Eiropas standartiem vai to daļām attiecībā uz aptvertajiem riskiem un riska kategorijām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 7. punktu;

(b)ja nav a) apakšpunktā minēto Eiropas standartu, attiecībā uz riskiem, uz kuriem attiecas veselības un drošuma prasības, kas noteiktas tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ražojums ir darīts pieejams tirgū, ja tas atbilst šādām valsts prasībām.

2.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka īpašas drošuma prasības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka ražojumi, kas atbilst Eiropas standartiem, atbilst 5. pantā noteiktai vispārējā drošuma prasībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Tomēr drošuma prezumpcija saskaņā ar 1. punktu neliedz tirgus uzraudzības iestādēm rīkoties saskaņā ar šo regulu, ja ir pierādījumi, ka, neraugoties uz šādu atbilstību, ražojums ir bīstams.

7. pants

Ražojumu drošuma novērtēšanas aspekti

1.Ja 5. pantā noteikto drošuma prezumpciju nepiemēro, it īpaši novērtējot, vai ražojums ir drošs, ņem vērā šādus aspektus:

(a)ražojuma raksturlielumus, ieskaitot tā dizainu, tehniskās īpašības, sastāvu, iepakojumu, montāžas instrukcijas un, attiecīgā gadījumā, uzstādīšanas un apkopes instrukcijas;

(b)ietekmi uz citiem ražojumiem, ja paredzams, ka to izmantos kopā ar citiem ražojumiem, ieskaitot ražojumu savstarpējo sasaisti;

(c)ietekmi, kāda varētu būt citiem ražojumiem uz novērtējamo ražojumu, arī ietekmi, ko rada neiegulti priekšmeti, ar kuriem paredzēts noteikt, mainīt vai pabeigt citu ražojumu, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma, un kas jāņem vērā, novērtējot minētā cita ražojuma drošumu;

(d)ražojuma noformējumu, marķējumu, jebkādus brīdinājumus un instrukcijas attiecībā uz tā drošu lietošanu un likvidēšanu, un jebkādas citas norādes vai informāciju par ražojumu;

(e)to patērētāju kategorijas, kuri ir pakļauti riskam, lietojot ražojumu, it īpaši neaizsargāti patērētāji, piemēram, bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un personas ar invaliditāti;

(f)ražojumu izskatu un it īpaši to, vai ražojumu, kas nav pārtikas produkts, taču atgādina pārtikas produktu, var sajaukt ar pārtikas produktu tā formas, smaržas, krāsas, izskata, iepakojuma, marķējuma, apjoma, izmēra vai citu raksturlielumu dēļ;

(g)faktu, ka ražojums, lai gan tas nav izstrādāts vai nav paredzēts lietošanai bērniem, sava dizaina, iepakojuma un raksturlielumu dēļ atgādina priekšmetu, ko vispārēji atzīst par tādu, kas piesaista bērnu uzmanību vai ir paredzēts lietošanai bērniem;

(h)atbilstīgus kiberdrošības elementus, kas nepieciešami, lai aizsargātu ražojumu pret ārēju iedarbību, arī pret ļaunprātīgu trešo personu iedarbību, ja šāda iedarbība varētu ietekmēt ražojuma drošumu;

(i)ražojuma mainīgās, mācīšanās un prognozēšanas funkcijas.

2.Iespējas panākt augstāku drošuma pakāpi vai tādu citu ražojumu pieejamība, kuru radītais risks ir mazāks, nedod pamatu uzskatīt, ka ražojums nav drošs.

3.Šā panta 1. punkta īstenošanas vajadzībām novērtējot to, vai ražojums ir drošs, attiecīgā gadījumā ņem vērā šādus aspektus:

(a)citus Eiropas standartus, uz kuriem nav publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 7. punktu;

(b)starptautiskus standartus;

(c)starptautiskus nolīgumus;

(d)brīvprātīgas sertifikācijas sistēmas vai līdzīgas trešo personu atbilstības novērtēšanas regulējumus, it īpaši tos, kas paredzēti ES tiesību aktu atbalstam;

(e)Komisijas ieteikumus vai pamatnostādnes par ražojumu drošuma novērtēšanu;

(f)tajā dalībvalstī izstrādātus valsts standartus, kurā ražojumu dara pieejamu tirgū;

(g)jaunākos sasniegumus un tehnoloģijas, arī atzītu zinātnisko struktūru un ekspertu komiteju atzinumus;

(h)attiecīgajā nozarē spēkā esošos labas prakses kodeksus attiecībā uz ražojumu drošumu;

(i)pamatotas patērētāju vēlmes attiecībā uz drošumu;

(j)drošuma prasības, kas pieņemtas saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

III NODAĻA

Uzņēmēju pienākumi

1. iedaļa

8. pants

Ražotāju pienākumi

1.Laižot savus ražojumus tirgū, ražotāji nodrošina, ka šie ražojumi ir izstrādāti un saražoti saskaņā ar 5. pantā noteikto vispārējā drošuma prasību.

2.Ražotāji izmeklē saņemtās sūdzības, kas attiecas uz ražojumiem, kurus tie darījuši pieejamus tirgū un kurus sūdzības iesniedzējs ir identificējis kā bīstamus, un uztur šo sūdzību, kā arī ražojumu atsaukšanas reģistru.

Ražotāji patērētājiem dara publiski pieejamus saziņas kanālus, piemēram, tālruņa numuru, elektronisko adresi vai īpašu savas tīmekļa vietnes sadaļu, kas ļauj patērētājiem iesniegt sūdzības un informēt patērētājus par visiem negadījumiem vai drošuma problēmām, ar kurām viņi saskārušies saistībā ar ražojumu.

Sūdzību reģistrā glabātie persondati ir tikai tie persondati, kas ražotājam nepieciešami, lai izmeklētu sūdzību par iespējami bīstamu ražojumu. Šādus datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams izmeklēšanas nolūkā, un ne ilgāk kā piecus gadus pēc to ievadīšanas.

3.Ražotāji informē par visām konstatētajām drošuma problēmām izplatītājus, importētājus un tiešsaistes tirdzniecības vietas attiecīgajā piegādes ķēdē.

4.Ražotāji izstrādā ražojuma tehnisko dokumentāciju. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj attiecīgi:

(a)vispārēju aprakstu par ražojumu un tā galvenajām īpašībām, kas ir svarīgas ražojuma drošuma novērtēšanā;

(b)ar ražojumu saistīto iespējamo risku un šādu risku novēršanai vai mazināšanai pieņemto risinājumu analīzi, arī visu to testu rezultātus, kuras veicis ražotājs vai cita persona viņa vārdā;

(c)to 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto Eiropas standartu sarakstu vai citus 7. panta 3. punktā minētos elementus, ko piemēro, lai izpildītu 5. pantā noteikto vispārējā drošuma prasību.

Ja kāds no Eiropas standartiem, veselības un drošuma prasībām vai citiem elementiem, kas minēti 7. panta 3. punktā, ir piemērots tikai daļēji, norāda, kuras daļas ir piemērotas.

5.Tehnisko dokumentāciju ražotāji glabā 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū un pēc pieprasījuma dara to pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm.

6.Ražotāji nodrošina, ka uz to ražojuma ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits ražojuma identifikācijas elements, ko patērētāji var viegli saredzēt un izlasīt, vai – ja ražojuma izmēra vai īpašību dēļ tas nav iespējams — vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā.

7.Ražotāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta un elektronisko adresi, kur ar tiem var sazināties saistībā ar ražojumu, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz ražojuma iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā. Adresē norāda vienoto kontaktpunktu, ko var izmantot saziņai ar ražotāju.

8.Ražotāji nodrošina, ka to ražojumam ir pievienotas patērētājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija valodā, ko noteikusi dalībvalsts, kurā ražojums ir darīts pieejams. Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad ražojumu var droši lietot bez šādām instrukcijām un drošības informācijas, kā to paredzējis ražotājs.

9.Ražotāji nodrošina to, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu atbilstību 5. pantā noteiktajai vispārējā drošuma prasībai.

10.Ražotāji, kas, pamatojoties uz viņu rīcībā esošo informāciju, uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, nav drošs, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu ražojuma atbilstību, t. sk. attiecīgā gadījumā tā izņemšanu vai atsaukšanu no tirgus.

11.Ražotāji, izmantojot 25. pantā minēto Safety Business Gateway, nekavējoties brīdina patērētājus par risku, ko viņu ražotais ražojums rada veselībai un drošībai, un nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādes tajās dalībvalstīs, kurās ražojums ir darīts pieejams, norādot sīku informāciju, it īpaši par risku patērētāju veselībai un drošībai un par visiem jau veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

9. pants

Pilnvaroto pārstāvju pienākumi

1.Ražotājs ar rakstisku pilnvarojumu drīkst iecelt pilnvarotu pārstāvi.

2.Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas norādīti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus uzdevumus:

(a)pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu ražojuma drošumu, kādā no oficiālajām valodām, kuru minētā iestāde var saprast;

(b)informēt ražotāju, ja ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgais ražojums rada risku;

(c)pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām jebkurā darbībā, kura veikta nolūkā novērst riskus, ko rada ražojumi, uz kuriem attiecas minēto iestāžu pilnvaras.

10. pants

Importētāju pienākumi

1.Pirms ražojuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās par to, ka ražojums atbilst 5. pantā noteiktajai vispārējā drošuma prasībai un ka ražotājs ir ievērojis 8. panta 4., 6. un 7. punktā izklāstītās prasības.

2.Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums 5. panta un 8. panta 4., 6. un 7. punkta prasībām neatbilst, viņš to nelaiž tirgū, iekams nav panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums nav drošs, importētājs par to informē ražotāju un nodrošina, ka tiek informētas tirgus uzraudzības iestādes.

3.Importētāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, pasta un elektronisko adresi, kur ar tiem var sazināties saistībā ar ražojumu, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz ražojuma iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā. Tie nodrošina, lai nekāda papildu etiķete nepadarītu neskaidru informāciju, ko uz etiķetes norādījis ražotājs.

4.Importētāji nodrošina, ka to importētajam ražojumam ir pievienotas patērētājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija valodā, ko noteikusi dalībvalsts, kurā ražojums ir darīts pieejams, izņemot gadījumu, kad ražojumu var lietot droši un ražotāja paredzētajā veidā bez šādām instrukcijām un drošības informācijas.

5.Importētāji nodrošina to, lai laikā, kad viņi ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi nemazinātu tā atbilstību 5. pantā noteiktajai vispārējā drošuma prasībai un tā atbilstību 8. panta 6. un 7. punktam.

6.Importētāji izmeklē sūdzības, kas saistītas ar ražojumiem, kurus tie darījuši pieejamus tirgū, un šīs sūdzības, kā arī atsauktos ražojumus reģistrē 8. panta 2. punktā minētajā reģistrā vai savā reģistrā. Importētāji informē ražotāju un izplatītājus par veikto izmeklēšanu un izmeklēšanas rezultātiem.

Importētāji nodrošina, ka 8. panta 2. punkta otrajā daļā minētie saziņas kanāli ir pieejami patērētājiem, lai viņi varētu iesniegt sūdzības un ziņot par visiem negadījumiem vai drošuma problēmām, ar kurām viņi saskārušies saistībā ar ražojumu. Ja šādi kanāli nav pieejami, importētājs tos nodrošina.

Sūdzību reģistrā glabātie persondati ir tikai tie persondati, kas importētājam nepieciešami, lai izmeklētu sūdzību par iespējami bīstamu ražojumu. Šādus datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams izmeklēšanas nolūkā, un ne ilgāk kā piecus gadus pēc to ievadīšanas.

7.Importētāji sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un ražotāju, lai nodrošinātu, ka ražojums ir drošs.

8.Importētāji, kas, pamatojoties uz viņu rīcībā esošo informāciju, uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, nav drošs, nekavējoties informē ražotāju un nodrošina, ka ir pieņemti korektīvie pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ražojuma atbilstību, t. sk. attiecīgā gadījumā tā izņemšanu vai atsaukšanu no tirgus. Ja šādi pasākumi nav pieņemti, importētājs tos pieņem. Importētāji nodrošina, ka, izmantojot 25. pantā minēto Safety Business Gateway, patērētāji attiecīgā gadījumā nekavējoties un efektīvi tiek brīdināti par risku un ka to dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes, kurās viņi ražojumu darījuši pieejamu, nekavējoties tiek informētas, norādot sīku informāciju, it īpaši par risku patērētāju veselībai un drošībai un par visiem jau veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

9.Regulas 8. panta 4. punktā noteikto tehnisko dokumentāciju importētāji glabā 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū un pēc pieprasījuma dara to pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm.

11. pants

Izplatītāju pienākumi

1.Pirms ražojums tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji verificē, vai ražotājs un importētājs ir ievērojis attiecīgi 8. panta 6., 7. un 8. punktā un 10. panta 3. un 4. punktā noteiktās prasības.

2.Izplatītāji nodrošina to, ka laikā, kad viņi ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi nemazina tā atbilstību 5. pantā noteiktajai vispārējā drošuma prasībai un tā atbilstību attiecīgi 8. panta 6., 7. un 8. punktam un 10. panta 3. un 4. punktam.

3.Izplatītāji, kas, pamatojoties uz viņu rīcībā esošo informāciju, uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums neatbilst 2. punktā norādītajiem nosacījumiem, nedara ražojumu pieejamu tirgū, kamēr nav panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums nav drošs, izplatītājs par to nekavējoties informē attiecīgi ražotāju vai importētāju un nodrošina, ka ar 25. pantā minētās Safety Business Gateway starpniecību tiek informētas tirgus uzraudzības iestādes.

4.Izplatītāji, kas, pamatojoties uz viņu rīcībā esošo informāciju, uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, nav drošs vai neatbilst attiecīgi 8. panta 6., 7. un 8. punktam un 10. panta 3. un 4. punktam, pārliecinās, ka ir pieņemti vajadzīgie korektīvie pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ražojuma atbilstību, t. sk. attiecīgā gadījumā tā izņemšanu vai atsaukšanu no tirgus. Turklāt, ja ražojums nav drošs, izplatītāji par to nekavējoties informē attiecīgi ražotāju vai importētāju un nodrošina, ka ar 25. pantā minētās Safety Business Gateway starpniecību tiek informētas tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes, kurā tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, it īpaši par risku veselībai un drošībai un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

12. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumi attiecas uz citiem uzņēmējiem

1.Fizisku vai juridisku personu, kas nav ražotājs un būtiski pārveido ražojumu, šīs regulas piemērošanas nolūkā uzskata par ražotāju, un uz to attiecas 8. pantā noteiktie ražotāja pienākumi attiecībā uz to ražojuma daļu, kuru skar pārveidošana, vai attiecībā uz visu ražojumu, ja būtiskā pārveidošana ietekmē tā drošumu.

2.Pārveidošanu uzskata par būtisku, ja ir izpildīti šādi trīs kritēriji:

(a)pārveidošana maina paredzētās ražojuma funkcijas, veidu vai veiktspēju tā, kā tas nebija paredzēts ražojuma sākotnējā riska novērtējumā;

(b)bīstamības būtība ir mainījusies vai pārveidošanas dēļ ir palielinājies riska līmenis;

c)    patērētājs nav veicis izmaiņas paša vajadzībām.

13. pants

Iekšējie procesi ražojumu drošumam

Uzņēmēji nodrošina, ka ir ieviesti iekšējie procesi ražojumu drošumam, kuri tiem ļauj ievērot 5. pantā noteikto vispārējā drošuma prasību.

14. pants

Uzņēmēju sadarbība ar tirgus uzraudzības iestādēm

1.Uzņēmēji sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar darbībām, kas varētu novērst vai mazināt to ražojumu radīto risku, kurus minētie uzņēmēji ir darījuši pieejamus tirgū.

2.Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma uzņēmējs sniedz visu vajadzīgo informāciju, it īpaši:

(a)pilnīgu aprakstu par ražojuma radīto risku;

(b) aprakstu par visiem korektīvajiem pasākumiem, kas veikti riska novēršanai.

3.Uzņēmēji pēc pieprasījuma identificē un paziņo arī šādu informāciju:

(a)jebkuru uzņēmēju, kas tiem piegādājis ražojumu;

(b)jebkuru uzņēmēju, kuram tie piegādājuši ražojumu.

4.Uzņēmēji spēj sniegt 2. punktā minēto informāciju attiecīgi 10 gadus pēc tam, kad ražojums tiem piegādāts, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši ražojumu.

5.Uzņēmēji nodrošina, ka veiktie korektīvie pasākumi efektīvi novērš vai mazina riskus. Tirgus uzraudzības iestādes var pieprasīt, ka uzņēmēji regulāri iesniedz progresa ziņojumus, un izlemt, vai korektīvo pasākumu var uzskatīt par pabeigtu vai kad to var uzskatīt par pabeigtu.

15. pants

Par Savienības tirgū laistajiem ražojumiem atbildīgā persona

1.Regulas (ES) 2019/1020 4. panta 1., 2. un 3. punktu arī piemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Šīs regulas piemērošanas nolūkā atsauces uz “Savienības saskaņošanas tiesību aktiem” Regulas (ES) 2019/1020 4. panta 1., 2. un 3. punktā lasa kā atsauces uz “Regulu [...]”.

2.Papildus Regulas (ES) 2019/1020 4. panta 3. punktā minētajiem uzdevumiem Regulas (ES) 2019/1020 4. panta 1. punktā minētais uzņēmējs periodiski testē nejauši izvēlētus ražojumus, kas darīti pieejami tirgū. Ja uz ražojumiem, kuri darīti pieejami tirgū, attiecas Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu, Regulas (ES) 2019/1020 4. panta 1. punktā minētais uzņēmējs vismaz reizi gadā visā lēmuma darbības laikā veic reprezentatīvu paraugu testēšanu ražojumiem, kuri darīti pieejami tirgū un kuri izvēlēti tādas tiesu varas amatpersonas vai jebkuras kvalificētas personas uzraudzībā, ko izraudzījusies dalībvalsts, kurā atrodas uzņēmējs.

3.Regulas (ES) 2019/1020 4. panta 1. punktā minētā uzņēmēja nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktinformāciju, t. sk. pasta un elektronisko adresi, norāda uz ražojuma vai tā iepakojuma, ārējā iepakojuma vai pavaddokumenta.

16. pants

Informācija uzņēmējiem

Dalībvalstis ievieš procedūras, ar ko uzņēmējiem pēc to pieprasījuma un bez maksas tiek sniegta informācija par šīs regulas īstenošanu.

17. pants

Ražojumu izsekojamība

1.Attiecībā uz konkrētiem ražojumiem, ražojumu kategorijām vai grupām, kas var radīt nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai, Komisija, pamatojoties uz Safety Business Gateway, Safety Gate reģistrēto negadījumu statistiku, kopīgo darbību rezultātiem ražojumu drošuma jomā un citiem attiecīgiem rādītājiem vai pierādījumiem, var pieprasīt, ka uzņēmēji, kuri minētos ražojumus laiž un dara pieejamus tirgū, izveido vai ievēro izsekojamības sistēmu.

2.Izsekojamības sistēma ietver tādu datu vākšanu un glabāšanu, tai skaitā ar elektroniskiem līdzekļiem, kas ļauj identificēt ražojumu, tā sastāvdaļas vai uzņēmējus, kuri iesaistīti tā piegādes ķēdē, kā arī kārtību, kādā šos datus var attēlot un tiem piekļūt, arī datu nesēja izvietošanu uz ražojuma, tā iepakojuma vai pavaddokumentiem.

3.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, lai papildinātu šo regulu:

(a)ar kuriem nosaka ražojumus, ražojumu kategorijas vai grupas vai sastāvdaļas, kas var radīt nopietnu risku personu veselībai un drošībai, kā minēts 1. punktā. Komisija attiecīgajos deleģētajos aktos norāda, vai tā ir izmantojusi riska analīzes metodiku, kas paredzēta Komisijas Lēmumā (ES) 2019/417 41 , vai arī gadījumā, ja minētā metodika attiecīgajam ražojumam nav piemērota, tā sīki apraksta izmantoto metodiku;

(b)kuros norāda to datu veidu, kurus uzņēmēji vāc un glabā, izmantojot 2. punktā minēto izsekojamības sistēmu;

(c)kārtību datu attēlošanai un piekļuvei tiem, arī datu nesēja izvietošanai uz ražojuma, tā iepakojuma vai pavaddokumentiem, kā minēts 2. punktā.

4.Pieņemot 3. punktā minētos pasākumus, Komisija ņem vērā:

(a)pasākumu izmaksu lietderību, arī to ietekmi uz uzņēmumiem, it īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem;

(b)saderību ar izsekojamības sistēmām, kas pieejamas Savienības vai starptautiskā mērogā.

2. iedaļa

18. pants

Uzņēmēju pienākumi tālpārdošanas gadījumā

Ja attiecīgie uzņēmēji ražojumus dara pieejamus tirgū tiešsaistē vai izmantojot citus tālpārdošanas līdzekļus, attiecīgajā ražojuma piedāvājumā skaidri un redzami norāda vismaz šādu informāciju:

(a)ražotāja nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme, kā arī pasta vai elektroniskā adrese saziņai;

(b)ja ražotājs nav iedibināts Savienībā — atbildīgās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un elektroniskā adrese 15. panta 1. punkta nozīmē;

(c)informācija ražojuma identificēšanai, arī tā veids un, ja pieejams, partijas vai sērijas numurs un jebkāds cits ražojuma identifikators;

(d)jebkāds brīdinājums vai drošības informācija, kam patērētājiem viegli saprotamā valodā jābūt uz ražojuma vai jāpievieno tam saskaņā ar šo regulu vai piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

19. pants

Uzņēmēju pienākumi negadījumos vai ar ražojumiem saistītos drošuma jautājumos

1.Ražotājs nodrošina, ka, izmantojot 25. pantā minēto Safety Business Gateway, par negadījumu, ko izraisījis ražojums, kurš laists vai darīts pieejams tirgū, divu darba dienu laikā no brīža, kad tas uzzina par negadījumu, paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā noticis negadījums. Paziņojumā norāda ražojuma veidu un identifikācijas numuru, kā arī negadījuma apstākļus, ja tie ir zināmi. Ražotājs pēc pieprasījuma paziņo kompetentajām iestādēm jebkādu citu būtisku informāciju.

2.Importētāji un izplatītāji, kuriem ir zināms par negadījumu, ko izraisījis ražojums, kuru tie laiduši vai darījuši pieejamu tirgū, informē ražotāju, kas var dot norādījumus importētājam vai vienam no izplatītājiem veikt paziņošanu.

IV NODAĻA

Tiešsaistes tirdzniecības vietas

20. pants

Tiešsaistes tirdzniecības vietu īpašie pienākumi saistībā ar ražojumu drošumu

1.Tiešsaistes tirdzniecības vietas izveido vienotu kontaktpunktu, kas nodrošina tiešu saziņu ar dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar jautājumiem par ražojumu drošumu, it īpaši par pasūtījumiem attiecībā uz bīstamu ražojumu piedāvājumiem.

Tiešsaistes tirdzniecības vietas reģistrējas Safety Gate portālā un portālā norāda informāciju par savu vienoto kontaktpunktu.

2.Ciktāl tas attiecas uz pilnvarām, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 14. pantu, dalībvalstis savām tirgus uzraudzības iestādēm piešķir pilnvaras attiecībā uz visiem ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, likt tiešsaistes tirdzniecības vietai izņemt konkrētu nelikumīgu saturu, kurā ir atsauce uz bīstamu ražojumu, no tās tiešsaistes saskarnes, atspējot piekļuvi šim saturam vai izvietot skaidru brīdinājumu tiešajiem lietotājiem, tiem piekļūstot pie šā satura. Šādos rīkojumos ietver pamatojumu un norāda vienu vai vairākus precīzus vienotus resursu vietrāžus un vajadzības gadījumā papildu informāciju, kas ļauj identificēt attiecīgo nelikumīgo saturu. Tos var nosūtīt, izmantojot portālu Safety Gate.

Tiešsaistes tirdzniecības vietas veic nepieciešamos pasākumus, lai saņemtu un apstrādātu rīkojumus, kas izdoti saskaņā ar šo punktu. Tās pēc izdotā rīkojuma saņemšanas rīkojas bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā divu darba dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas dalībvalstī, kurā tiešsaistes tirdzniecības vieta veic darbību. Tās informē izdevēju tirgus uzraudzības iestādi par rīkojuma ietekmi, izmantojot tirgus uzraudzības iestādes kontaktus, kas publicēti Safety Gate.

3.Tiešsaistes tirdzniecības vietas ņem vērā regulāru informāciju par bīstamiem ražojumiem, ko saskaņā ar 24. pantu paziņojušas tirgus uzraudzības iestādes, un kas saņemta, izmantojot portālu Safety Gate, lai piemērotu to brīvprātīgos pasākumus, kuru mērķis ir attiecīgā gadījumā atklāt, identificēt, dzēst nelikumīgu saturu vai atspējot piekļuvi tam, kurā ir atsauce uz to tirdzniecības vietā piedāvātiem bīstamiem ražojumiem. Tās informē iestādi, kas sniegusi paziņojumu Safety Gate, par visiem pasākumiem, kuri veikti, izmantojot Safety Gate publiskotos tirgus uzraudzības iestādes kontaktus.

4.Tiešsaistes tirdzniecības vietas bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā piecu darba dienu laikā dalībvalstī, kurā tiešsaistes tirdzniecības vieta veic darbību, sniedz pienācīgu atbildi uz paziņojumiem, kas saistīti ar ražojumu drošuma jautājumiem un bīstamiem ražojumiem un kas saņemti saskaņā ar [14. pantu] Regulā (ES) [.../...] par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu tiesību akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK.

5.Lai izpildītu 22. panta 7. punkta prasības Regulā (ES) [.../...] par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK, tiešsaistes tirdzniecības vietas izstrādā un organizē savu tiešsaistes saskarni tā, lai tirgotāji par katru piedāvāto ražojumu varētu sniegt šādu informāciju un nodrošinātu, ka patērētājiem tā ir redzama vai citādi viegli pieejama ražojumu sortimentā:

(a)ražotāja nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme, kā arī pasta vai elektroniskā adrese saziņai;

(b)ja ražotājs nav iedibināts Savienībā — atbildīgās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un elektroniskā adrese 15. panta 1. punkta nozīmē;

(c)informācija ražojuma identificēšanai, arī tā veids un, ja pieejams, partijas vai sērijas numurs un jebkāds cits ražojuma identifikators;

(d)jebkāds brīdinājums vai drošības informācija, kas patērētājiem viegli saprotamā valodā jābūt uz ražojuma vai jāpievieno tam saskaņā ar šo regulu vai piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

6.Tiešsaistes tirdzniecības vietas sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un attiecīgajiem uzņēmumiem, lai atvieglotu darbības, kas tiek veiktas ar mērķi novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt risku, ko rada ražojums, kurš ar to pakalpojumiem tiek vai ir ticis piedāvāts pārdošanai tiešsaistē. Minētā sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

(a)sadarbība, lai nodrošinātu ražojuma efektīvu atsaukšanu, cita starpā atturoties no šķēršļu radīšanas ražojuma atsaukšanai;

(b)tirgus uzraudzības iestāžu informēšana par visām veiktajām darbībām;

(c)sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm valstu un Savienības līmenī, arī ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, regulāri un strukturēti apmainoties ar informāciju par piedāvājumiem, kurus tiešsaistes tirdzniecības vietas ir izņēmušas, pamatojoties uz šo pantu;

(d)piekļuves to saskarnēm nodrošināšana tiešsaistes rīkiem, ko tirgus uzraudzības iestādes izmanto, lai identificētu bīstamus ražojumus;

(e)pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma, ja tiešsaistes tirdzniecības vietas vai tiešsaistes pārdevēji ir ieviesuši tehniskus šķēršļus datu ieguvei no to tiešsaistes saskarnēm (datu rasmošana), ļaut rasmot šādus datus ražojumu drošuma nolūkos, pamatojoties uz identificēšanas parametriem, ko sniegušas pieprasījuma iesniedzējas tirgus uzraudzības iestādes.

V NODAĻA

Tirgus uzraudzība un īstenošana

21. pants

Tirgus uzraudzība

1.Regulas (ES) 2019/1020 10.–16. pantu, 18. un 19. pantu un 21.–24. pantu piemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

2.Šajā regulā Regulu (ES) 2019/1020 piemēro šādi:

(a)atsauces uz “Savienības saskaņošanas tiesību akti” attiecīgajā locījumā Regulas (ES) 2019/1020 10.–16. pantā, 18. un 19. pantā un 21.–24. pantā lasa kā atsauces uz “šī regula” attiecīgajā locījumā;

(b)atsauci uz “minētajiem tiesību aktiem un šai regulai” Regulas (ES) 2019/1020 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā lasa kā “Regulai [...]”;

(c)atsauces uz “Tīkls” attiecīgajā locījumā Regulas (ES) 2019/1020 10.–16. pantā, 18. un 19. pantā un 21.–24. pantā lasa kā atsauces uz “tīkls un patērētāju drošības tīkls, kas minēts šīs regulas 28. pantā” attiecīgajā locījumā;

(d)atsauces uz “neatbilstība” attiecīgajā locījumā Regulas (ES) 2019/1020 10.–16. pantā, 18. un 19. pantā un 21.–24. pantā lasa kā atsauces uz “neatbilstība šai regulai” attiecīgajā locījumā;

(e)atsauci uz “41. pantu” Regulas (ES) 2019/1020 14. panta 4. punkta i) apakšpunktā lasa kā atsauci uz “šīs regulas 40. pantu”;

(f)atsauci uz “20. pantu” Regulas (ES) 2019/1020 19. panta 1. punktā lasa kā atsauci uz “šīs regulas 24. pantu”.

3.Ja ir identificēts bīstams ražojums, ražotājs pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma identificē, kuri citi ražojumi, kas ražoti, izmantojot tādu pašu procedūru, un kas satur tādas pašas sastāvdaļas vai ir tās pašas produkcijas partijas daļa, ir pakļauti tādam pašam riskam.

4.Tirgus uzraudzības iestādes var izveidot sistēmas, kas koncentrētas uz ražojumu drošuma iekšējo procesu kontroli un ko uzņēmēji izveido saskaņā ar 13. pantu.

22. pants

Īstenošana

1.Dalībvalstis reizi gadā paziņo Komisijai datus par šīs regulas īstenošanu.

2.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka iznākuma rādītājus, uz kuru pamata dalībvalstīm ir jāpaziņo šie dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

VI NODAĻA

Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēma

23. pants

Safety Gate

1.Komisija turpina pilnveidot un uzturēt ātrās brīdināšanas sistēmu informācijas apmaiņai par korektīviem pasākumiem attiecībā uz bīstamiem ražojumiem (“Safety Gate”).

2.Komisijai un dalībvalstīm ir piekļuve Safety Gate. Šajā nolūkā katra dalībvalsts izraugās vienotu valsts kontaktpunktu, kas veic 24. panta 1.–6. punktā paredzētos uzdevumus.

24. pants

Paziņošana sistēmā Safety Gate par ražojumiem, kas rada risku

1.Sistēmā Safety Gate korektīvos pasākumus, ko veikušas to iestādes vai uzņēmēji, dalībvalstis paziņo:

(a)pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem attiecībā uz ražojumiem, kas rada risku patērētāju veselībai un drošībai;

(b)pamatojoties uz Regulu (ES) 2019/1020, attiecībā uz ražojumiem, kas rada nopietnu risku, saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 20. pantu.

2.Dalībvalstis var sistēmā Safety Gate paziņot tos korektīvos pasākumus attiecībā uz ražojumiem, kas rada mazāku nekā nopietnu risku, kurus veikušas to iestādes vai uzņēmēji, pamatojoties uz Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un Regulas (ES) 2019/1020 noteikumiem.

Paziņojumu nosūta Safety Gate divu darba dienu laikā pēc korektīvā pasākuma pieņemšanas.

3.Komisija pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai tas atbilst šim pantam un prasībām, kas saistītas ar Safety Gate darbību un ko Komisija noteikusi, pamatojoties uz 7. punktu, un nosūta to pārējām dalībvalstīm, ja prasības ir izpildītas.

4.Dalībvalstis nekavējoties paziņo Safety Gate par visiem 1. punktā minēto korektīvo pasākumu atjauninājumiem, grozījumiem vai atsaukšanu.

5.Ja dalībvalsts paziņo par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz ražojumiem, kuri rada nopietnu risku, pārējās dalībvalstis divu darba dienu laikā pēc pasākumu vai darbību pieņemšanas paziņo sistēmā Safety Gate par pasākumiem un darbībām, kas veiktas attiecībā uz tādiem pašiem ražojumiem, un jebkādu citu attiecīgu informāciju, arī veikto testu vai analīžu rezultātus.

6.Ja Komisija identificē ražojumus, kuri varētu radīt nopietnu risku un par kuriem dalībvalstis nav nosūtījušas paziņojumu sistēmā Safety Gate, tā informē dalībvalstis. Dalībvalstis veic attiecīgās pārbaudes un, ja tās pieņem pasākumus, paziņo par tiem sistēmā Safety Gate saskaņā ar 1. punktu.

7.Komisija izstrādā saskarni starp Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu un sistēmu Safety Gate, lai izvairītos no dubultas datu ievadīšanas un lai no minētās informācijas un saziņas sistēmas varētu aktivēt Safety Gate paziņojuma projektu.

8.Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros precizē šā panta īstenošanu un it īpaši piekļuvi sistēmai, sistēmas darbību, sistēmā ievadāmo informāciju, prasības, kuras jāievēro paziņojumos, kā arī kritērijus riska līmeņa novērtēšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

25. pants

Safety Business Gateway

1.Komisija uztur tīmekļa portālu, kas ļauj uzņēmējiem sniegt tirgus uzraudzības iestādēm un patērētājiem 8. panta 11. punktā, 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 10. panta 8. punktā, 11. panta 3. un 4. punktā un 19. pantā minēto informāciju.

2.Komisija izstrādā vadlīnijas Safety Business Gateway praktiskai īstenošanai.

VII NODAĻA

Komisijas loma un izpildes koordinācija

26. pants

Savienības rīcība pret ražojumiem, kas rada nopietnu risku

1.Ja Komisija uzzina par ražojumu vai konkrētu ražojumu kategoriju vai grupu, kas rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai, tā vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc dalībvalstu pieprasījuma ar īstenošanas aktiem var veikt jebkādus piemērotus pasākumus, kas pielāgoti situācijas nopietnībai un steidzamībai, ja vienlaikus:

(a)iepriekšējās konsultācijās ar dalībvalstīm kļūst skaidrs, ka ievērojami atšķiras principi, kurus dalībvalstis pieņēmušas vai gatavojas pieņemt, lai novērstu risku, un,

(b)ņemot vērā ražojuma, ražojumu kategorijas vai grupas radīto drošuma problēmu, jautājuma nopietnībai vai steidzamībai atbilstošā veidā risku nevar novērst saskaņā ar citām procedūrām, kas paredzētas konkrētos Savienības tiesību aktos, kuri piemērojami attiecīgajiem ražojumiem, un

(c)risku var efektīvi novērst, vienīgi pieņemot attiecīgus pasākumus, kas piemērojami Savienības līmenī, lai nodrošinātu pastāvīgu un augstu patērētāju veselības aizsardzības un drošības līmeni, kā arī iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Minētie pasākumi var ietvert pasākumus, kas aizliedz, aptur vai ierobežo šādu ražojumu laišanu vai darīšanu par pieejamiem tirgū, vai paredz īpašus nosacījumus to tirdzniecībai, lai nodrošinātu augstu patērētāju drošības aizsardzības līmeni.

Minētajos īstenošanas aktos Komisija var noteikt atbilstīgus kontroles pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu.

2.Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Īstenošanas aktā nosaka dienu, no kuras to beidz piemērot.

3.Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar patērētāju veselību un drošību Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 42. panta 4. punktā, var pieņemt īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

4.Ražojumu, ko ar pasākumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. vai 3. punktu, aizliegts laist vai darīt pieejamu Savienības tirgū, ir aizliegts eksportēt no Savienības, ja vien tas nav nepārprotami atļauts ar minēto pasākumu.

5.Jebkura dalībvalsts var iesniegt Komisijai pamatotu pieprasījumu izskatīt nepieciešamību pieņemt 1. vai 3. punktā minēto pasākumu.

27. pants

Arbitrāžas mehānisms

1.Ražojumus, kas, pamatojoties uz vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes lēmumu, uzskatāmi par bīstamiem, citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes arī uzskata par bīstamiem.

2.Ja tirgus uzraudzības iestādes citās dalībvalstīs, pamatojoties uz savu izmeklēšanu un riska novērtējumu, izdara atšķirīgus secinājumus attiecībā uz riska identificēšanu vai līmeni, attiecīgās dalībvalstis var lūgt Komisiju iejaukties. Šādā gadījumā Komisija aicina visas dalībvalstis izteikt ieteikumu.

3.Komisija, ņemot vērā 2. punktā minētos ieteikumus, attiecīgi pieņem atzinumu par attiecīgā ražojuma identificēšanu vai riska pakāpi.

4.Dalībvalstis pienācīgi ņem vērā šo atzinumu.

5.Komisija izstrādā vadlīnijas šā panta praktiskai īstenošanai.

28. pants

Patērētāju drošības tīkls

1.Izveido par ražojumu drošumu atbildīgo dalībvalstu iestāžu Eiropas tīklu (“patērētāju drošības tīkls”).

2.Komisija veicina patērētāju drošības tīkla darbību un piedalās tā darbībā, it īpaši administratīvās sadarbības veidā.

3.Minētā patērētāju drošības tīkla mērķis ir jo īpaši veicināt:

(a)apmaiņu ar informāciju par riska novērtējumu, bīstamiem ražojumiem, testu metodēm un rezultātiem, jaunākajām zinātnes atziņām, kā arī par citiem aspektiem, kas skar kontroles darbības;

(b)kopīgu uzraudzības un testēšanas projektu izstrādi un īstenošanu;

(c)apmaiņu ar zināšanām un paraugpraksi un sadarbību apmācības darbībās;

(d)labāku sadarbību ES mērogā attiecībā uz bīstamu ražojumu izsekošanu, izņemšanu no aprites un atsaukšanu;

(e)ciešāku sadarbību ražojumu drošuma prasību izpildes jomā starp dalībvalstīm, it īpaši, lai atvieglotu 30. pantā minētās darbības.

4.Patērētāju drošības tīkls koordinē savu rīcību ar citām esošajām Savienības darbībām.

5.Patērētāju drošības tīkls ir pienācīgi pārstāvēts un piedalās Savienības produktu atbilstības tīkla darbībās, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 29. pantu, un tas veicina tā darbības saistībā ar ražojumu drošumu, lai nodrošinātu tirgus uzraudzības darbību pienācīgu koordināciju gan saskaņotās, gan nesaskaņotās jomās.

29. pants

Kopīgas darbības ražojumu drošuma jomā

1.Saistībā ar 28. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajām darbībām tirgus uzraudzības iestādes var vienoties ar citām attiecīgām iestādēm vai organizācijām, kas pārstāv uzņēmējus vai patērētājus, par to, ka tās veic darbības, kuru mērķis ir nodrošināt patērētāju drošību un veselības aizsardzību attiecībā uz konkrētām tirgū laisto vai par pieejamiem darīto ražojumu kategorijām, it īpaši tādu ražojumu kategorijām, par kuriem bieži konstatēts, ka tie rada nopietnu risku.

2.Attiecīgā gadījumā tirgus uzraudzības iestādes un Komisija nodrošina, ka vienošanās par darbību veikšanu nerada negodīgu konkurenci starp uzņēmējiem un neietekmē vienošanās pušu objektivitāti, neatkarību un neitralitāti.

3.Tirgus uzraudzības iestāde var izmantot jebkādu informāciju, kas iegūta, veicot kopīgas darbības kā daļu no izmeklēšanas, ko tā veic attiecībā uz ražojumu drošumu.

4.Attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde un Komisija attiecīgā gadījumā publisko vienošanos par kopīgām darbībām, arī iesaistīto pušu nosaukumus.

30. pants

Kontrolreidi

1.Tirgus uzraudzības iestādes var nolemt veikt vienlaicīgas koordinētas kontroles darbības (“kontrolreidi”) attiecība uz konkrētām ražojumu kategorijām, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai vai konstatētu pārkāpumus.

2.Izņemot gadījumus, kad attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes vienojas citādi, kontrolreidus koordinē Komisija. Kontrolreida koordinators attiecīgā gadījumā var publiskot apkopotos rezultātus.

3.Veicot kontrolreidus, iesaistītās tirgus uzraudzības iestādes var izmantot V nodaļā noteiktās izmeklēšanas pilnvaras un jebkādas citas pilnvaras, kas tām piešķirtas ar valsts tiesību aktiem.

4.Tirgus uzraudzības iestādes var uzaicināt Komisijas amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, piedalīties kontrolreidos.

VIII NODAĻA

Tiesības uz informāciju un tiesiskās aizsardzības līdzekļi

31. pants

Informācija starp valsts iestādēm un patērētājiem

1.Dalībvalstu vai Komisijas iestādēm pieejamo informāciju par pasākumiem attiecībā uz ražojumiem, kas rada risku patērētāju veselībai un drošībai, parasti dara pieejamu sabiedrībai saskaņā ar pārredzamības prasībām un neskarot ierobežojumus, kuri nepieciešami pārraudzības un izmeklēšanas darbībās. Jo īpaši sabiedrībai ir pieejama informācija par ražojumu identifikāciju, riska būtību un par veiktajiem pasākumiem. Šo informāciju sniedz formātos, kas ir pieejami personām ar invaliditāti.

2.Dalībvalstis un Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņu amatpersonām un darbiniekiem tiek pieprasīts neizpaust tādu šīs regulas izpildes nolūkos saņemtu informāciju, uz kuru pēc būtības un attiecīgi pamatotos gadījumos attiecas dienesta noslēpums, izņemot informāciju, kas attiecas uz ražojumu drošumu un kas jādara zināma sabiedrībai, lai aizsargātu patērētājus.

3.Dienesta noslēpumu glabāšana neizslēdz iespēju paziņot dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecīgu informāciju, lai nodrošinātu tirgus pārraudzības un uzraudzības darbību efektivitāti. Iestādes, kas saņem informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, nodrošina tās aizsardzību.

4.Dalībvalstis dod iespēju patērētājiem un citām ieinteresētām pusēm iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības par ražojumu drošumu un par uzraudzības un kontroles darbībām, un šīs sūdzības tiek pienācīgi izskatītas.

32. pants

Safety Gate portāls

1.Regulas 31. panta 1. punkta un 19. panta nolūkā Komisija uztur Safety Gate portālu, kas nodrošina plašai sabiedrībai brīvu piekļuvi atlasītai informācijai, kas paziņota saskaņā ar 24. pantu.

2.Patērētājiem, izmantojot atsevišķu sadaļu Safety Gate portālā, ir iespēja informēt Komisiju par ražojumiem, kas rada risku patērētāju veselībai un drošībai. Komisija pienācīgi ņem vērā saņemto informāciju un vajadzības gadījumā nodrošina turpmāku rīcību.

3.Komisija ar īstenošanas aktu pieņem kārtību, kādā patērētāji nosūta informāciju saskaņā ar 2. punktu, kā arī kārtību, kādā šādu informāciju nosūta attiecīgajām valsts iestādēm to iespējamai turpmākai rīcībai. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 42. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

33. pants

Uzņēmēju informācija patērētājiem

1.Gadījumā, ja notiek atsaukšana vai konkrēta informācija ir jādara zināma patērētājiem, lai nodrošinātu ražojuma drošu lietošanu (“drošuma brīdinājums”), uzņēmēji saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas paredzēti 8., 9., 10. un 11. pantā, tieši informē visus skartos patērētājus, kurus tie var identificēt. Uzņēmēji, kas vāc savu klientu persondatus, izmanto šo informāciju atsaukšanai un drošuma brīdinājumiem.

2.Ja uzņēmējiem ir ražojumu reģistrācijas sistēmas vai klientu lojalitātes programmas, kas paredzētas citiem mērķiem, nevis saziņai ar saviem klientiem saistībā ar drošības informāciju, tie piedāvā saviem klientiem iespēju sniegt atsevišķu kontaktinformāciju, kura paredzēta izmantošanai tikai drošības nolūkos. Šajā nolūkā savāktos persondatus ierobežo līdz nepieciešamajam minimumam, un tos var izmantot tikai, lai sazinātos ar patērētājiem atsaukšanas vai drošuma brīdinājuma gadījumā.

3.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka prasības ražojumu vai konkrētu kategoriju ražojumu reģistrācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.Ja nav iespējams tieši sazināties ar visiem skartajiem patērētājiem, uzņēmēji saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem izplata atsaukšanas paziņojumu vai drošuma brīdinājumu, izmantojot citus piemērotus kanālus, nodrošinot pēc iespējas plašāku tvērumu, ieskaitot, ja pieejams: uzņēmuma tīmekļa vietni, sociālo mediju kanālus, laikrakstus un mazumtirdzniecības vietas un attiecīgā gadījumā paziņojumus plašsaziņas līdzekļos un citos saziņas kanālos. Informācija ir pieejama patērētājiem ar invaliditāti.

34. pants

Atsaukšanas paziņojums

1.Ja informāciju par atsaukšanu patērētājiem sniedz rakstiski saskaņā ar 33. panta 1. un 4. punktu, to dara ar atsaukšanas paziņojumu.

2.Atsaukšanas paziņojums ir pieejams tās(-o) dalībvalsts(-u) valodā(-ās), kurā(-ās) ražojums laists tirgū, un tajā ir šādi elementi:

(a)virsraksts “Ražojuma atsaukšana drošuma dēļ”;

(b)skaidrs atsauktā ražojuma apraksts, t. sk.:

i)ražojuma fotogrāfija, nosaukums un zīmols;

ii)ražojuma identifikācijas numuri, piemēram, partijas vai sērijas numurs un attiecīgā gadījumā grafiska norāde par to, kur tos atrast uz ražojuma;

iii)informācija par to, kad un kur ražojums tika pārdots, ja tāda ir pieejama;

(c)skaidrs apraksts par apdraudējumu, kas saistīts ar atsaukto ražojumu, izvairoties no jebkādiem elementiem, kas var mazināt patērētāju priekšstatu par risku, arī tādiem terminiem un frāzēm kā “brīvprātīgi”, “piesardzīgi”, “pēc saviem ieskatiem”, “retos gadījumos / konkrētās situācijās”, kā arī norādot, ka nav ziņots par negadījumiem;

(d)skaidrs apraksts par darbībām, kas patērētājiem būtu jāveic, arī norādījums nekavējoties pārtraukt atsauktā ražojuma lietošanu;

(e)vajadzības gadījumā skaidrs patērētājiem pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu apraksts;

(f)bezmaksas tālruņa numurs vai interaktīvs tiešsaistes pakalpojums, kur patērētāji var saņemt vairāk informācijas attiecīgajā(-s) Savienības oficiālajā(-s) valodā(-s);

(g)vajadzības gadījumā mudinājums dalīties ar informāciju par atsaukšanu.

3.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka atsaukšanas paziņojuma veidni, ņemot vērā zinātnes atziņas un norises tirgū. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

35. pants

Tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekli

1.Neskarot Direktīvu (ES) 2019/771, atsaukšanas gadījumā par atsaukšanu atbildīgais uzņēmējs piedāvā patērētājam efektīvu, bezmaksas un savlaicīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli. Minētais tiesiskās aizsardzības līdzeklis ietver vismaz vienu no šiem elementiem:

(a)atsauktā ražojuma remontēšana;

(b)atsauktā ražojuma aizstāšana ar drošu tāda paša veida ražojumu, kam ir vismaz tāda pati vērtība un kvalitāte;

(c)atsauktā ražojuma vērtības atmaksāšana.

2.Ražojuma remontēšanu, likvidēšanu vai iznīcināšanu, ko veic patērētāji, uzskata par efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli tikai tad, ja patērētājs to var veikt viegli un droši. Šādos gadījumos par atsaukšanu atbildīgais uzņēmējs sniedz patērētājiem vajadzīgās instrukcijas un/vai — pašrocīga remonta gadījumā — bezmaksas rezerves daļas vai programmatūras atjauninājumus.

3.Tiesiskās aizsardzības līdzeklis nerada ievērojamas neērtības patērētājam. Patērētājs nesedz izmaksas, kas saistītas ar ražojuma nosūtīšanu vai cita veida nodošanu atpakaļ. Attiecībā uz ražojumiem, kas, ņemot vērā to īpašības, nav pārnēsājami, uzņēmējs organizē ražojuma savākšanu.

IX NODAĻA

Starptautiskā sadarbība

36. pants

Starptautiskā sadarbība

1.Komisija šīs regulas piemērošanas jomā var sadarboties, t. sk. apmainoties ar informāciju, ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, piemēram, saistībā ar:

(a)izpildes darbībām un pasākumiem, kas saistīti ar drošumu, arī tirgus uzraudzību;

(b)riska novērtēšanas metodēm un ražojumu testēšanu;

(c)saskaņotām ražojumu atsaukšanām un citām līdzīgām darbībām;

(d)zinātniskiem, tehniskiem un regulatīviem jautājumiem ar mērķi palīdzēt uzlabot ražojumu drošumu;

(e)jauniem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme veselības un drošuma jomā;

(f)ar standartizāciju saistītām darbībām;

(g)ierēdņu apmaiņu.

2.Komisija var sniegt trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām savā Safety Gate sistēmā atlasītu informāciju un saņemt attiecīgu informāciju par patēriņa preču drošumu un par preventīviem, ierobežojošiem un korektīviem pasākumiem, ko veikušas minētās trešās valstis vai starptautiskās organizācijas. Komisija attiecīgā gadījumā apmainās ar šādu informāciju ar valstu iestādēm.

3.Informācijas apmaiņa, kas minēta 2. punktā, var notikt kā:

(a)nesistemātiska apmaiņa pienācīgi pamatotos un īpašos gadījumos;

(b)sistemātiska apmaiņa, kuras pamatā ir administratīva vienošanās, ar ko nosaka informācijas, ar kuru paredzēts apmainīties, veidu un apmaiņas kārtību.

4.Pilnīga dalība sistēmā Safety Gate var būt pieejama kandidātvalstīm un trešām valstīm ar nosacījumu, ka to tiesību akti ir saskaņoti ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un tās piedalās Eiropas standartizācijas sistēmā. Šāda dalība ietver tādus pašus pienākumus kā dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu, arī paziņošanas un turpmākas rīcības pienākumus. Pilnīga dalība sistēmā Safety Gate ir balstīta uz nolīgumiem starp Savienību un minētajām valstīm saskaņā ar šajos nolīgumos noteikto kārtību.

5.Jebkādu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu, ciktāl tā ietver persondatus, veic saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem. Persondatus nosūta tikai tādā apmērā, cik šāda apmaiņa ir vajadzīga vienīgi patērētāju veselības vai drošības aizsardzības nolūkā.

6.Informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar šo pantu, izmanto vienīgi patērētāju veselības vai drošības aizsardzībai un ievēro konfidencialitātes noteikumus.

X NODAĻA

Finanšu noteikumi

37. pants

Darbību finansēšana

1.Saistībā ar šīs regulas piemērošanu Savienība finansē:

(a)regulas 28. pantā minētā patērētāju drošības tīkla uzdevumu izpildi;

(b)regulas 23. pantā minētās sistēmas Safety Gate izstrādi un darbību, arī elektroniskās sadarbspējas risinājumu izstrādi:

–datu apmaiņai starp Safety Gate un valsts tirgus uzraudzības sistēmām;

–datu apmaiņai starp Safety Gate un valstu muitas sistēmām;

–datu apmaiņai ar citām attiecīgām ierobežotas pieejamības sistēmām, ko tirgus uzraudzības iestādes izmanto izpildes nolūkos;

(c)regulas 32. pantā minētā Safety Gate portāla un 25. pantā minētā Safety Business Gateway portāla, t. sk. datu apmaiņai ar platformām un trešām personām paredzētas publiskas, neierobežotas programmatūras saskarnes, izstrādi un uzturēšanu.

2.Saistībā ar šīs regulas piemērošanu Savienība var finansēt:

(a)regulas 36. pantā minēto starptautiskās sadarbības instrumentu izstrādi;

(b)dalību tirgus uzraudzības un ražojumu drošuma vadlīniju izstrādāšanā un atjaunināšanā;

(c)tehnikas un zinātnes atziņu nodošanu Komisijai, lai tai palīdzētu īstenot tirgus uzraudzības administratīvo sadarbību;

(d)priekšdarbu un palīgdarbu veikšanu attiecībā uz tādu tirgus uzraudzības darbību īstenošanu, kas saistītas ar šīs regulas piemērošanu, tādu kā pētījumi, programmas, izvērtējumi, vadlīnijas, salīdzinošā analīze, savstarpēji kopīgi apmeklējumi un apmeklējumu programmas, personāla apmaiņa, pētniecības darbs, datubāzu izstrāde un uzturēšana, mācības, laboratorijas darbs, kvalifikācijas pārbaude, starplaboratoriju testi un atbilstības novērtēšanas darbs;

(e)Savienības tirgus uzraudzības kampaņas un saistītas darbības, arī resursus un aprīkojumu, IT rīkus un apmācību;

(f)darbības saskaņā ar programmām, kas paredz tehnisko palīdzību, sadarbību ar trešām valstīm un Savienības tirgus uzraudzības politikas un sistēmu paplašināšanu un popularizēšanu ieinteresēto personu vidū Savienības un starptautiskā mērogā.

3.Savienības finansiālo palīdzību šajā regulā norādītajām darbībām īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 42 tieši vai netieši, deleģējot budžeta īstenošanas uzdevumus minētās regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītajām struktūrām.

4.Apropriācijas, ko piešķir šajā regulā minētajām darbībām, katru gadu nosaka budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi spēkā esošajai finanšu shēmai.

5.Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka tirgus uzraudzības darbību finansēšanai, var segt arī izdevumus, kuri attiecas uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas darbību pārvaldībai saskaņā ar šo regulu un šo darbību mērķu sasniegšanai, it sevišķi izdevumus pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanai un saziņai, t. sk. korporatīvai saziņai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar tirgus uzraudzības darbību vispārīgajiem mērķiem, izdevumus saistībā ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kuri paredzēti galvenokārt informācijas apstrādei un apmaiņai, kopā ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas radušies Komisijai, pārvaldot no šīs regulas izrietošās darbības.

38. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar pasākumiem, kas novērš krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, ar efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar Vienotā tirgus programmu un tai sekojošo programmu 43 .

3.Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 44 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 45 , Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, t. sk. pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kurš finansēts saskaņā ar programmu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotācijas nolīgumos un dotācijas lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

XI NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

39. pants

Atbildība

1.Neviens lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu un kas ietver ierobežojumus ražojuma laišanai tirgū vai prasa tā izņemšanu no tirgus aprites vai atsaukšanu, neietekmē attiecīgās puses atbildības novērtēšanu, ievērojot konkrētajā gadījumā piemērojamos valsts tiesību aktus.

2.Šī regula neskar Padomes Direktīvu 85/374/EEK 46 .

40. pants

Sankcijas

1.Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis [ierakstīt datumu — trīs mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] informē Komisiju par minētajiem noteikumiem un pasākumiem un bez kavēšanās informē to par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas tos skar.

2.Dalībvalstis attiecīgā gadījumā ņem vērā vismaz šādus indikatīvus kritērijus sankciju piemērošanai:

(a)pārkāpuma ilgums vai ietekme ierobežotā laikā, tā būtība un smagums, it īpaši patērētājam radītā riska līmenis;

(b)to bīstamo ražojumu skaits, kas darīti pieejami tirgū, vai skarto patērētāju skaits, vai abi;

(c)uzņēmēja vai tiešsaistes tirdzniecības vietu loma un atbildība;

(d)visas darbības, ko uzņēmējs vai tiešsaistes tirdzniecības vieta veikusi, lai laikus mazinātu vai atlīdzinātu patērētājiem nodarīto kaitējumu;

(e)attiecīgā gadījumā tas, vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

(f)jebkuri iepriekšēji pārkāpumi, ko izdarījis uzņēmējs vai tiešsaistes tirdzniecības vieta;

(g)finansiālie ieguvumi vai zaudējumi, ko uzņēmējs vai tiešsaistes tirdzniecības vieta tieši vai netieši guvusi vai novērsusi pārkāpuma dēļ, ja ir pieejami attiecīgie dati;

(h)organizācijas lielums;

(i)sadarbības līmenis ar iestādi;

(j)veids, kādā par pārkāpumu uzzināja iestāde, it īpaši tas, vai uzņēmējs vai tiešsaistes tirdzniecības vieta ir ziņojusi par pārkāpumu, un šādā gadījumā — kādā apjomā;

(k)jebkurš cits vainu pastiprinošs vai mīkstinošs faktors, kas attiecas uz lietas apstākļiem.

3.Uzņēmēju vai attiecīgā gadījumā tiešsaistes tirdzniecības vietu izdarīto pārkāpumu veidi, par kuriem piemēro sankcijas, ir šādi:

(a)ražojuma vispārējā drošuma prasības pārkāpums;

(b)iestādes savlaicīga neinformēšana par bīstamu ražojumu, ko tie laiduši tirgū;

(c)nav ievērots lēmums, rīkojums, pagaidu pasākums, uzņēmēja saistības vai cits pasākums, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu;

(d)nav izpildīti 8., 9., 10., 11., 18. un 19. pantā minētie uzņēmēju izsekojamības un informēšanas pienākumi;

(e)nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšana, atbildot uz tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījumu;

(f)pieprasītās informācijas nesniegšana noteiktajā termiņā;

(g)atteikums pakļauties pārbaudēm;

(h)prasīto dokumentu vai ražojumu nenodrošināšana pārbaužu laikā;

(i)testu rezultātu viltošana.

4.Naudas sodu gadījumā maksimālais soda apmērs ir vismaz 4 % no uzņēmēja vai attiecīgā gadījumā tiešsaistes tirdzniecības vietas gada apgrozījuma attiecīgajā(-s) dalībvalstī vai dalībvalstīs.

5.Dalībvalstis var arī piemērot periodiskus soda maksājumus uzņēmējiem vai attiecīgā gadījumā tiešsaistes tirdzniecības vietām, lai:

(a)izbeigtu šīs regulas noteikumu pārkāpumus;

(b)izpildītu lēmumu, ar kuru tiek noteikts korektīvs pasākums;

(c)sniegtu pilnīgu un pareizu informāciju;

(d)varētu veikt pārbaudi;

(e)ļautu tirgus uzraudzības iestādēm veikt tiešsaistes saskarņu datu rasmošanu.

6.Dalībvalstis katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par saskaņā ar šo regulu noteikto sankciju veidu un apmēru, identificē šīs regulas faktiskos pārkāpumus un norāda to uzņēmēju vai tiešsaistes tirdzniecības vietu identitāti, kurām noteiktas sankcijas.

7.Katru gadu Komisija izstrādā un publicē ziņojumu par dalībvalstu noteiktajām sankcijām.

8.Šā panta 6. punktā minēto informāciju 7. punktā minētajā ziņojumā nepublicē šādos gadījumos:

(a)ja tas ir vajadzīgs, lai aizsargātu izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti;

(b)ja publicēšana radītu nesamērīgu kaitējumu uzņēmējam vai tiešsaistes tirdzniecības vietai;

(c)ja ir skarta fiziska persona, izņemot gadījumus, kad persondatu publicēšanu attaisno izņēmuma apstākļi, cita starpā, pārkāpuma smagums.

41. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 17. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [ierakstīt datumu — šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 47 .

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 17. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem.

42. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

43. pants

Izvērtēšana

1.Līdz [ierakstīt datumu — pieci gadi pēc spēkā stāšanās dienas] Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Ziņojumā it īpaši novērtē, vai ar šo regulu ir sasniegts mērķis uzlabot patērētāju aizsardzību pret bīstamiem ražojumiem, vienlaikus ņemot vērā tās ietekmi uz uzņēmumiem un it īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

2.Pēc pieprasījuma dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga šīs regulas izvērtēšanai.

44. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1025/2012

1.Regulu (ES) Nr. 1025/2012 groza šādi:

Regulas 10. pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7. Ja Eiropas standarts, kas izstrādāts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../... 48 [šīs regulas (VPDR)] īstenošanas vajadzībām, atbilst vispārējā drošuma prasībai, kura noteikta minētās regulas 5. pantā, un īpašajām drošuma prasībām, kas minētas [minētās regulas [6]. pantā], Komisija nekavējoties publicē atsauci uz šādu Eiropas standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”

regulas 11. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ja dalībvalsts vai Eiropas Parlaments uzskata, ka saskaņotais standarts vai Eiropas standarts, kas izstrādāts Regulas (ES) .../... [šīs regulas (VPDR)] īstenošanas vajadzībām, neatbilst visām prasībām, uz kurām to paredzēts attiecināt un kuras ir noteiktas attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai minētajā regulā, tā par to informē Komisiju, sniedzot detalizētu paskaidrojumu. Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, ja tāda ir, vai komiteju, kas izveidota ar Regulu (ES) .../... [šo regulu (VPDR)], vai pēc cita veida apspriešanās ar nozares ekspertiem nolemj:

(a)publicēt, nepublicēt vai ierobežoti publicēt atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu vai Eiropas standartu, kas izstrādāts Regulas (ES) .../... [VDPR] īstenošanas vajadzībām, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

(b)saglabāt, ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu vai Eiropas standartu, kas izstrādāts Regulas (ES) .../... [VDPR] īstenošanas vajadzībām, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.Komisija savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par saskaņotajiem standartiem un Eiropas standartiem, kas izstrādāti Regulas (ES) .../... [VDPR] īstenošanas vajadzībām, par kuriem pieņemts 1. punktā minētais lēmums.

3.Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju, kuru skar 1. punktā minētais lēmums, un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgo saskaņoto standartu vai Eiropas standartu, kas izstrādāti Regulas (ES) .../... [VDPR] īstenošanas vajadzībām, pārskatīšanu.”.

45. pants

Atcelšana

1.Direktīvu 87/357/EEK un Direktīvu 2001/95/EK atceļ no [piemērošanas dienas].

2.Atsauces uz Direktīvu 87/357/EEK un 2001/95/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu un Regulu (ES) Nr. 1025/2012, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu pielikumā.

46. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis netraucē darīt pieejamus tirgū ražojumus, uz kuriem attiecas Direktīva 2001/95/EK, kuri atbilst minētajai direktīvai un kuri ir laisti tirgū pirms [ierakstīt datumu – dienu, kad sāk piemērot šo regulu].

47. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [seši mēneši pēc regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 49  

⌧ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām– no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☒ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 50   

☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☒ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–☒ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–☒    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–◻    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–☒    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–☒    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma. Patērētāju noturības stiprināšana, lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos”, COM(2020) 696 final, 13.11.2020.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(3)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Akts par vienoto tirgu – Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos – „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”” (COM(2011) 206 galīgā redakcija).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(5)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015) 550 final).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) OV L 136, 22.5.2019., 28. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts) (OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.). 

(12)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (COM(2020) 825 final).

(13)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM/2020/667 final).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(15)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final).

(16)    Lai sasniegtu tā mērķus, 169. pantā ir sniegta atsauce uz 114. pantu.

(17)    Turklāt ražojumu drošums ir daļa no augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzības, ko nodrošina ES politika (sk. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantu), un tāpēc ir viens no ES patērētāju tiesību aizsardzības politikas pīlāriem.

(18)    Tirgotāji, kas izmēģina dažādas ievešanas vietas ES.

(19)    Sk. Patērētāju drošības tīklam 2020. gada decembrī sniegto atzinumu, ko sagatavojusi ražojumu drošības tīkla apakšgrupa mākslīgā intelekta (MI), savienoto produktu un citu jaunu ražojumu drošuma problēmu jautājumos.

(20)    Par ceļvedi saņemtās atsauksmes:  Produktu vispārējas drošības direktīva — pārskatīšana (europa.eu)

(21)    OV C , , . lpp.

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(23)    Padomes Direktīva 87/357/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību (OV L 192, 11.7.1987., 49. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.). 

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.). 

(26)    Eiropas Vides aģentūra, “Veselīga vide, veselīga dzīve: kā vide ietekmē veselību un labklājību Eiropā”, EVA ziņojums Nr. 21/2019 (2020. gada 8. septembris).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(30)    Regula [.../...] par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK.

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (OV L 136, 22.5.2019., 28. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(37)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(38)    …

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV  15, 21.1.1998., 14. lpp.).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/644 (2018. gada 18. aprīlis) par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem (OV L 112, 2.5.2018., 19. lpp.).

(41)    Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/417 (2018. gada 8. novembris), ar ko nosaka pamatnostādnes par to, kā vadīt Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmu RAPEX, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību 12. pantu, un tās ziņošanas sistēmu (OV L 73, 15.3.2019., 121. lpp.).

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(43)    OV L 292, 14.11.1996., 2. lpp.

(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(45)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(46)    Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.).

(47)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../... par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un atceļ Padomes Direktīvu 87/357/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (OV ...).

(49)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(50)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(51)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(52)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(53)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(54)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(55)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(56)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(57)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(58)    Iznākumi ir attiecīgie ražojumi vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(59)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(60)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(61)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(62)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(63)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(64)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.6.2021

COM(2021) 346 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums regulai

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un atceļ Padomes Direktīvu 87/357/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK

{SEC(2021) 280 final} - {SWD(2021) 168 final} - {SWD(2021) 169 final}

PIELIKUMS