EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2021

SWD(2021) 703 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2021. gada ziņojums par tiesiskumu




Valstu sadaļa - tiesiskuma situācija Bulgārijā

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2021. gada ziņojums par tiesiskumu

Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2021) 700 final} - {SWD(2021) 701 final} - {SWD(2021) 702 final} - {SWD(2021) 704 final} - {SWD(2021) 705 final} - {SWD(2021) 706 final} - {SWD(2021) 707 final} - {SWD(2021) 708 final} - {SWD(2021) 709 final} - {SWD(2021) 710 final} - {SWD(2021) 711 final} - {SWD(2021) 712 final} - {SWD(2021) 713 final} - {SWD(2021) 714 final} - {SWD(2021) 715 final} - {SWD(2021) 716 final} - {SWD(2021) 717 final} - {SWD(2021) 718 final} - {SWD(2021) 719 final} - {SWD(2021) 720 final} - {SWD(2021) 721 final} - {SWD(2021) 722 final} - {SWD(2021) 723 final} - {SWD(2021) 724 final} - {SWD(2021) 725 final} - {SWD(2021) 726 final} - {SWD(2021) 727 final}

Sadarbības un pārbaudes mehānisms (SPM) tika izveidots 2007. gadā, valstij pievienojoties Eiropas Savienībai; tas kalpoja kā pārejas pasākums, kura mērķis bija sekmēt Bulgārijas pastāvīgo darbu tiesu sistēmas reformēšanā, kā arī korupcijas un organizētās noziedzības aktīvākā apkarošanā 1 . Saskaņā ar lēmumu, ar ko izveido mehānismu, un kā to uzsvēra Padome, SPM beidzas, kad ir apmierinoši izpildīti visi Bulgārijai piemērojamie kritēriji 2 . Komisijas jaunākajā SPM ziņojumā, kas tika pieņemts 2019. gada oktobrī, konstatēts, ka Bulgārija ir uzņēmusies virkni turpmāku saistību, un secināts, ka ar Bulgārijas progresu SPM ietvaros ir pietiekami izpildītas Bulgārijas apņemšanās, ko tā uzņēmās laikā, kad iestājās ES. Kā papildus uzsvēra Komisija, Bulgārijai būs jāturpina konsekvents darbs, lai izpildītu ziņojumā norādītās saistības, izstrādājot konkrētus tiesību aktus un nodrošinot to nepārtrauktu īstenošanu. Jebkāds lēmums par SPM beigām tiks pieņemts, pienācīgi ņemot vērā Padomes un Eiropas Parlamenta izteikto pozīciju 3 .

I.Tiesu sistēma

Bulgārijas Republikas tiesu sistēmā 4 ietilpst 182 tiesas — vispārējās jurisdikcijas un specializētās tiesas. Principā vispārējās jurisdikcijas tiesas izskata liets trīs instancēs, un šo tiesu sistēmā ietilpst 113 rajona tiesas, 28 apgabaltiesas un 5 apelācijas tiesas. Specializētās tiesas ir militārās tiesas, krimināltiesas un administratīvās tiesas. Augstākā kasācijas tiesa ir pēdējās instances tiesa lietās, ko izskata vispārējās jurisdikcijas tiesas, militārās tiesas un specializētās krimināllietu tiesas, savukārt administratīvajās lietās pēdējās instances tiesa ir Augstākā administratīvā tiesa. Tiesu varā ietilpst arī prokuratūra, savukārt Bulgārijas Konstitucionālā tiesa tajā neietilpst 5 . Prokuratūrai ir vienota struktūra, un to vada ģenerālprokurors 6 . Bulgārija ir Eiropas Prokuratūras dalībniece. Augstākā administratīvā iestāde Bulgārijas tiesu sistēmā ir Augstākā tiesu padome (ATP). Tā ir atbildīga par tiesu sistēmas pārvaldību un tās neatkarības nodrošināšanu. Tiesnešus, prokurorus un izmeklētājus 7 ieceļ, paaugstina amatā, pārceļ un atbrīvo no amata attiecīgā Augstākās tiesu padomes palāta (tiesnešu vai prokuroru) 8 . Augstākā advokātu padome ir neatkarīga un ar likumu izveidota pašpārvaldes struktūra 9 .

Neatkarība

Bulgārijā iedzīvotāju vidū joprojām valda priekšstats, ka tiesu varas neatkarības līmenis ir zems, bet uzņēmumu vidū — ka tas ir vidējs, un salīdzinājumā ar 2020. gadu ir vērojams neliels kritums. Tikai 31 % iedzīvotāju tiesu varas neatkarību uzskata par “diezgan lielu vai ļoti lielu”. Uzņēmumu vidū saglabājas priekšstats, ka tiesu varas neatkarības līmenis ir vidējs: uzskatu, ka tiesu iestāžu neatkarība ir “diezgan liela vai ļoti liela” pauduši 43 % uzņēmumu 10 . Pēdējos piecus gadus sabiedrībā ir valdījis nemainīgs priekšstats, ka tiesu varas neatkarības līmenis ir zems. Uzņēmumu vidū līdz 2019. gadam ir valdījis priekšstats, ka tiesu varas neatkarības līmenis ir ļoti zems, un pēc tam nemainīgi (ar nelielām svārstībām) — ka tas ir vidējs.

Jaunais likums par ģenerālprokurora un viņa vietnieku pārskatatbildību un kriminālatbildību ir atzīts par antikonstitucionālu, un problēmas nav atrisinātas. Tas, ka pret ģenerālprokuroru un viņa vietniekiem nav iespējams vērst efektīvu kriminālizmeklēšanu, ir bijusi ieilgusi problēma, ko ir aktualizējusi ne tikai Eiropas Komisija 11 , bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa 12 un Eiropas Padome 13 . Ģenerālprokurora pilnvaras 14 kombinācijā ar viņa stāvokli Augstākajā tiesu padomē 15 rada ievērojamu ietekmi prokuratūrā un, iespējams, Augstākajā tiesu padomē (gan Prokuroru palātā, gan plenārsēdē) un tiesnešu vidū 16 . 2021. gada 29. janvārī parlaments apstiprināja likumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas Kolevi sprieduma izpildi 17 , tā izveidojot jaunu regulējumu izmeklēšanai, kas vērsta pret ģenerālprokuroru un/vai viņa vietniekiem 18 . Jaunais mehānisms paredzēja, ka jebkādu izmeklēšanu, kas vērsta pret ģenerālprokuroru un/vai viņa vietniekiem, uzticētu īpašam prokuroram 19 . Īpašā prokurora atteikums sākt izmeklēšanu būtu izskatāms tiesā 20  — pirmajā instancē to varētu izskatīt Specializētā krimināllietu tiesa 21 . Saskaņā ar dažiem Eiropas Padomes ierosinājumiem 22 jaunais likums paredzēja, ka īpašo prokuroru ieceļ Augstākās tiesu padomes plenārsēde, nevis tās Prokuroru palāta. 2021. gada 10. februārī valsts prezidents Konstitucionālajā tiesā apstrīdēja jaunā likuma atbilstību Konstitūcijai 23 . Tā rezultātā Augstākās tiesu padomes (ATP) plenārsēde nolēma apturēt īpašā prokurora atlases procedūru, gaidot Konstitucionālās tiesas nolēmumu 24 . 2021. gada 11. maijā Konstitucionālā tiesa pieņēma nolēmumu, ar kuru valsts prezidenta apstrīdētie noteikumi tika atzīti par antikonstitucionāliem, un tādējādi tika uzskatīts, ka antikonstitucionāls ir viss mehānisms 25 . Turklāt, ievērojot Komisijas ieteikumu, 2021. gada 23. februārī Bulgārijas iestādes par šo likumu lūdza jaunu Venēcijas komisijas 26 atzinumu. Tomēr sakarā ar Konstitucionālās tiesas nolēmumu gaidītais atzinums netiks sniegts. Eiropas Padome ir norādījusi uz vairākām citām ar minēto likumu saistītām problēmām 27 . Tās izriet no iepriekš minētās ievērojamās ģenerālprokurora ietekmes 28 , kas var novest pie kontroles attiecībā uz īpašā prokurora amata kandidātiem 29 un īpašā prokurora iecelšanu amatā 30 . 2021. gada 11. martā Eiropas Padomes Ministru komiteja 31 uzsvēra, ka ir svarīgi samazināt ģenerālprokurora ietekmi prokuratūrā un jebkādu iespējamu ietekmi ATP 32 un tiesnešu vidū, lai būtu iespējams īstenot iedarbīgu izmeklēšanas mehānismu, tostarp pakļaujot izskatīšanai tiesā arī visus gadījumus, kad prokurori atsakās sākt izmeklēšanu 33 .

Bažas raisa fakts, ka izskatīšanai tiesā netiek pakļauts prokurora lēmums nesākt izmeklēšanu. 2021. gada 11. martā Eiropas Padomes Ministru komiteja atkārtoja savu ieteikumu ieviest izskatīšanu tiesā attiecībā uz prokuroru atteikšanos sākt izmeklēšanu, kā arī pasākumus, kas novērstu pārmērīgu papildu slodzi tiesām un prokuroriem 34 . Šis ieteikums ir izteikts saistībā ar Eiropas Padomes pastiprinātas uzraudzības mehānismu, kas iedarbināts pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma, kurā kriminālizmeklēšanas neefektivitāte tiek uzskatīta par sistēmisku problēmu 35 .

Saglabājas bažas par Augstākās tiesu padomes sastāvu un darbību. Tomēr kopējais to tiesnešu skaits, kurus ievēlējuši viņu līdzbiedri, joprojām neveido vairākumu 36 . Turklāt, kā izskaidrots iepriekšējā punktā, ģenerālprokuroram joprojām ir izšķiroša ietekme 37 Prokuroru palātā 38 un viņš arī saglabā ievērojamu ietekmi plenārsēdē 39 un, iespējams, arī Tiesnešu palātā 40 , jo ierindas locekļi 41 , kurus parlaments ievēlē Tiesnešu palātā, var būt arī no prokuroru aprindām 42 . Balsošanas prakse 43 liecina par līdzbiedru ievēlēto tiesnešu ierobežotu ietekmi lēmumu pieņemšanā ATP un ģenerālprokurora iespējamo ietekmi uz ATP. Neraugoties uz progresu, kas gūts, īstenojot iepriekšējās reformas 44 , ATP situācija joprojām rada bažas Eiropas Padomei 45 un dažādām ieinteresētajām personām 46 . Lai gan reformu īstenošanas rezultātā ir panākts līdzsvarotāks ATP sastāvs 47 , prokuroru un jo īpaši ģenerālprokurora iesaiste tiesnešu pārvaldībā joprojām rada bažas 48 . 2020. gada septembrī veiktie mēģinājumi grozīt Konstitūciju, tā mainot ATP sastāvu 49 , bija paredzēti šo bažu daļējai atrisināšanai 50 . Ar ATP sastāvu saistītās problēmas risināšana ir kļuvusi steidzamāka, jo pastāvošā sistēma — sakarā ar to, ka locekļu pašreizējo pilnvaru termiņš tuvojas beigām, — ietekmētu turpmākās ATP locekļu vēlēšanas un ietekmētu arī citus svarīgus amatus tiesu sistēmā 51 . Attiecībā uz ATP darbību — pozitīvi vērtējams solis ir tiešsaistes reģistra ieviešana, iekļaujot tajā nostājas, kuras ATP, ieskaitot tās plenārsēdi un abas palātas, ir ieņēmusi vēršoties pret draudiem tiesu varas neatkarībai 52 . Tomēr šajā reģistrā ir iekļauti tikai tie gadījumi, kuros ATP vai citas tiesu iestādes ir ieņēmušas nostāju, nevis visi gadījumi, kuros ir notikuši uzbrukumi tiesu varas neatkarībai, ko dažas ieinteresētās personas uzskata par nepietiekamu 53 . Turklāt ieinteresētās personas ir arī norādījušas uz gadījumiem, kuros atsevišķas ATP nostājas tiek uzskatītas par tādām, kas ir pretrunā pašas tiesu sistēmas locekļu nostājai 54 .

Pieņemts rīcības plāns, kura mērķis ir risināt noteiktas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu paustās problēmas, arī īstenot tiesu sistēmas reformu. Valdība 2020. gada 6. novembrī nāca klajā ar rīcības plānu 55 , lai pabeigtu reformu par ģenerālprokurora pārskatatbildību un kriminālatbildību, uzlabotu Augstākās tiesu padomes inspekcijas darbību un sastāvu 56 , pārskatītu kritērijus, kas ļauj noteikt papildu atlīdzību tiesnešiem, un risinātu ar tiesu varas neatkarību saistītas problēmas.

Ir izveidota darba grupa Augstākās tiesu padomes inspekcijas sastāva un darbības iespējamai reformai. Iepriekš minētā valdības rīcības plāna ietvaros tieslietu ministrs 2020. gada decembrī izveidoja darba grupu 57 , kuras uzdevums ir izstrādāt grozījumus tiesību aktos, lai risinātu ar inspekciju saistītās problēmas, kuras kā pamats bažām ir minētas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu 58 un uz kurām norādījusi Venēcijas komisija 59 . Patlaban inspekcija pārbauda tiesu iestāžu darbību, veic tiesnešu profesionālās godprātības un iespējamo interešu konfliktu pārbaudes un rosina ATP sākt disciplinārlietas pret tiesnešiem. Inspekciju veido ģenerālinspektors un desmit inspektori, kuri ir neatkarīgi un kurus ievēlē Nacionālā asambleja 60 . Darba grupas pilnvaras ietver profesionālās godprātības pārbaužu pārskatīšanu, tiesnešu disciplināratbildību, ētikas pārkāpumu novēršanas sistēmas izveidi, īpašuma un interešu deklarācijas 61 , kā arī tās pašreizējās prakses formalizēšanu, kas ļauj parlamentam iecelt ģenerālinspektoru un inspektorus no augstāko tiesu plenārsēžu un profesionālo organizāciju izvirzīto personu vidus 62 . Tomēr grozījumu pabeigšanai nav noteikts konkrēts termiņš un joprojām saglabājas bažas par tiesu varas neatkarību un spiediena izdarīšanu uz tiesnešiem, kuras tika paustas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu 63 un kuras pauda Venēcijas komisija 64 . Tomēr saskaņā ar nepārtrauktības principu 65 ģenerālinspektors un inspektori turpina strādāt, pamatojoties uz pilnvarām, kuru termiņš ir beidzies 66 . Jāatzīmē, ka šādā pašā situācijā ir arī citas iestādes: piecas citas neatkarīgas uzraudzības iestādes darbojas, pamatojoties uz pilnvarām, kuru termiņš ir beidzies 67 . Citos gadījumos izmaiņas ievēlēšanas un pilnvarošanas noteikumos ļāva automātiski pārvēlēt pašreizējos direktorus 68 .

Tiesnešu amatā paaugstināšanas režīms joprojām raisa bažas. Tiesnešus parasti amatā paaugstina pēc konkursa izturēšanas 69 . Tomēr praksē jau vairāk nekā trīs gadus neviens tiesnešu paaugstināšanas konkursa process nav pabeigts 70 . Papildus parastajam paaugstināšanas procesam, kas notiek konkursa kārtībā, notiek arī ATP ierindas locekļu paaugstināšana viņu pilnvaru termiņa beigās. Augstākās kasācijas tiesas plenārsēde Konstitucionālajā tiesā apstrīdēja jaunā likuma atbilstību Konstitūcijai 71 , uzskatot, ka tas ir automātiskas paaugstināšanas gadījums. 2021. gada 11. maijā Konstitucionālā tiesa nolēma, ka likums, ar ko paredz paaugstināt ATP ierindas locekļus viņu amata pilnvaru termiņa beigās, ir konstitucionāls, jo ATP joprojām ir iesaistīta lēmuma pieņemšanā 72 . Ieinteresētās personas kritizēja regulāru amatā paaugstināšanas konkursu neesību un ATP locekļu amatā paaugstināšanas mehānismu 73 . Regulāru konkursu neesības dēļ ir palielinājies norīkojumu skaits. Konkrēti, ieinteresētās personas ziņoja, ka kopš 2017. gada ir palielinājies norīkoto tiesnešu skaits 74 , kā arī ilgstošu norīkojumu skaits (ar piekrišanu) 75 , dažreiz uz laiku līdz 90–100 mēnešiem vai ilgāk 76 , nolūkā aizpildīt augstāku rangu pozīcijas 77 . Eiropas standarti uzsver paaugstināšanu amatā, kas ir balstīta uz nopelniem 78 , un norīkojumu, kurš notiek ar piekrišanu un uz ierobežotu laiku un tiek izmantots tikai izņēmuma gadījumos 79 . Situācija, kurā nenotiek regulāra paaugstināšana amatā, pamatojoties uz nopelniem, var ietekmēt tiesu varas neatkarību. Bažas radušās 80 arī saistībā ar iecerēto tiesu teritoriālā plāna reformu, kuras ietvaros tiesneši no rajonu tiesām, kas kļūs par apgabaltiesu sastāvdaļu, automātiski tiktu iecelti augstākā amatā 81 . Tā kā diskusijas ir to sākumstadijā, par tiesu teritoriālā plāna reformu ir iespējamas plašas apspriedes 82 . Turklāt ir svarīgi, lai jebkāda tiesu teritoriālā plāna reforma būtu balstīta uz rūpīgu tās iespējamo seku novērtējumu un saglabātu tiesu varas neatkarību un tiesu pieejamību 83 .

ATP maina kritērijus lemšanai par papildu atlīdzību. Lai kliedētu Eiropas Padomes bažas par tiesu priekšsēdētāju plašajām pilnvarām piešķirt papildu atlīdzību tiesnešiem, ir izveidotas divas darba grupas 84 . Noteikumu projekts tika sagatavots 2020. gada martā, tomēr tie nav apspriesti ATP plenārsēdē un nav publiskoti 85 . Tādēļ ir pāragri vērtēt, vai konstatētās bažas ir novērstas, ņemot vērā Eiropas Padomes ieteikumus. Ir svarīgi, lai grozījumos šie ieteikumi būtu ņemti vērā 86 .

Tiešsaistes reģistrs par tiesnešu dalību profesionālajās organizācijās ir likvidēts. Tiesnešiem noteiktā prasība deklarēt dalību profesionālajās organizācijās 87 2020. gadā tika atcelta. Laikā, kad tika publicēts 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, tiešsaistes datubāze, kurā bija iekļauti tiesneši, kas ir profesionālo asociāciju dalībnieki, joprojām bija pieejama ATP tīmekļa vietnē. Pa šo laiku iestādes ir reaģējušas uz šīm bažām, un kopš 2021. gada 14. janvāra minētais reģistrs tiešsaistē vairs nav pieejams.

Kvalitāte

Par tiešsaistē iesniegtām prasībām maksājamās tiesas nodevas ir samazinātas. Grozījumi Civilprocesa kodeksā paredzēja par 15 procentiem samazināt maksājamo nodevu, ja aizsardzības un palīdzības pieteikums ir iesniegts elektroniski. Tomēr šis pasākums joprojām ir pārāk ierobežots — tas nodrošina tikai ievērojami zemākas tiesas nodevas tiesvedības uzsākšanai 88 , jo tas attiecas tikai uz elektroniski iesniegtām datnēm, nevis visām lietām. Turklāt šis pasākums neattiecas uz slieksni juridiskās palīdzības saņemšanai 89 , kā arī neatbrīvo juridiskās palīdzības saņēmējus no tiesas nodevām 90 . Reformas ietekmi mazina arī digitalizācijas trūkums 91 . Turklāt ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja ir paudusi īpašas bažas par to, ka sievietēm un meitenēm tiesas pieejamība ir ierobežota 92 .

Ir ieviesti grozījumi, kas ļauj izmantot videokonferences civilprocesos, administratīvajos procesos un kriminālprocesos. 2020. gada 17. decembrī tika pieņemti grozījumi Civilprocesa kodeksā, Administratīvā procesa kodeksā un Kriminālprocesa kodeksā. Tie ļauj izmantot videokonferences pierādījumu vākšanai civilprocesos, administratīvajos procesos un kriminālprocesos. Tomēr šķiet, ka sistēma vēl nav ieviesta praksē 93 . Ir paziņots par turpmākiem uzlabojumiem, kas tiks īstenoti divos projektos Bulgārijas nacionālā atveseļošanas un noturības plāna kontekstā 94 . Neskatoties uz šīm reformām un plāniem, šobrīd tiesu darbiniekiem un tiesnešiem nav iespējams droši strādāt attālināti 95 , un droša elektroniskā saziņa ir pieejama tikai saziņai starp tiesām, bet ne ar citiem juridisko lietu profesionāļiem 96 . Lai gan ir iespējams piekļūt izskatīšanā esošo un slēgto lietu elektroniskajām datnēm un tiešsaistē ir iespējams saņemt informāciju par tiesas nodevām, joprojām nav iespējams tiešsaistē ierosināt tiesvedību vai iesniegt juridiskās palīdzības pieteikumu, un oficiālos tiesas dokumentus nevar izsniegt elektroniski 97 . Eiropas Sociālā fonda finansētais projekts (2016–2020) “Bulgārijas tiesu un prokuratūru teritoriālā plāna optimizācijas modeļa un vienotas tiesu informācijas sistēmas izstrāde” 98 kopumā aptver septiņas darbības, tajā skaitā divas, kas konkrēti saistītas ar digitalizāciju un e-tiesiskumu 99 . Ir radušās bažas par Vienotās tiesu informācijas sistēmas ieviešanu situācijā, kad trūkst pilnīga digitalizācijas procesa 100 . Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi valsts tiesu sistēmas trūkumus tiesu sistēmas digitalizācijas jomā. Ārkārtas stāvokļa laikā 101 uz vienu mēnesi tika apturēta lietu izskatīšana tiesās, izņemot steidzamās lietas 102 . Kad Ministru padome 2020. gada 13. martā izsludināja ārkārtas stāvokli, ATP Tiesnešu kolēģija, lai ierobežotu inficēšanos, pieņēma jaunu darba organizāciju tiesās. Tomēr attālinātas sēdes ir notikušas ļoti retos gadījumos pēc konkrētu tiesu iniciatīvas, un attālinātais darbs ir bijis izņēmums 103 .

Specializētās krimināllietu tiesas finanšu resursi un cilvēkresursi ir palielināti. Pirmās instances Specializētajai krimināllietu tiesai, kurai bija radušās problēmas saistībā ar cilvēkresursu vai finanšu resursu trūkumu, ir piešķirtas vēl divas tiesnešu amata vietas 104 . Šis ir pozitīvs solis, kas risina bažas, kuras tika paustas 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu Bulgārijas valsts sadaļā. Paziņotais valdības ieguldījums tiesu sistēmā pēdējo gadu laikā ir audzis 105 .

Ar jaunu tiesību aktu ir grozīts advokātu birojiem piemērojamais režīms. 2021. gada februārī tika ieviesti Advokātu likuma grozījumi, kas deva iespēju dibināt individuālus advokātu uzņēmumus un atcelt aizliegumu advokātiem darboties kā komercsabiedrību vadītājiem un izpilddirektoriem 106 . Šie grozījumi rada iespēju izveidot vairāk advokātu biroju, kas savukārt palielinās konkurenci starp juristiem un varētu nodrošināt praktizējošo juristu labāku pieejamību.

Efektivitāte

Administratīvo tiesu sistēmas efektivitāte turpina uzlaboties. Vērtējot pēc tiesvedības ilguma, administratīvo tiesu darbība ir viena no visefektīvākajām visā ES 107 . Tomēr datu trūkums par tādiem aspektiem kā strīdus un bezstrīdus civillietu un komerclietu izskatīšanas efektivitāte (pirmās un otrās instances tiesās) neļauj pienācīgi izvērtēt tiesu sistēmas vispārējo efektivitāti 108 . Attiecībā uz tiesvedības ilgumu Augstākajā kasācijas tiesā Bulgārijas rādītāji, salīdzinot ar pārējām dalībvalstīm, joprojām ir labi 109 . Turklāt attiecībā uz efektivitāti specifiskās ES tiesību jomās — tiesvedība elektronisko sakaru un patērētāju tiesību aizsardzības jomā tiek pabeigta ātri 110 .

II.Pretkorupcijas regulējums

Pēc plašas reformas, kas veikta 2017. un 2018. gadā, Bulgārijā tika izveidota Korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu atsavināšanas komisija (turpmāk “Korupcijas apkarošanas komisija”). Komisija ir galvenokārt atbildīga par preventīvo un represīvo darbu attiecībā uz augsta profila korupciju, aktīvu deklarāciju publiskā reģistra uzturēšanu un pārvaldību, ar interešu konfliktu saistīto jautājumu uzraudzību un konsultācijām, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu atsavināšanu. Tā veic arī institucionālas korupcijas riska novērtēšanu, lai izstrādātu pielāgotus rīcības plānus institūciju profesionālās godprātības nodrošināšanai. Pēc šāda novērtējuma publiskajām iestādēm sniegtie ieteikumi ir saistoši, un par turpmākajām darbībām regulāri ziņo Korupcijas apkarošanas komisijai. Kompetence augsta līmeņa korupcijas lietās tika nodota specializētajām krimināllietu tiesām, un šādu lietu izmeklēšana tiek veikta Specializētās prokuratūras pārraudzībā.

Ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatā korupcijas līmenis publiskajā sektorā joprojām ir augsts. Transparency International 2020. gada korupcijas uztveres indeksā Bulgārija ir ieguvusi 44 no 100 punktiem, ierindojoties 19. vietā Eiropas Savienībā un 69. vietā pasaulē 111 . Šis priekšstats pēdējos piecos gados 112 ir bijis salīdzinoši stabils 113 .

Korupcijas apkarošanas komisija ir turpinājusi pilnveidot savu organizatorisko struktūru. Tā ir racionalizējusi finanšu resursus, kas 2021. gada sākumā tika palielināti 114 . Tā ir arī turpinājusi palielināt darbinieku skaitu, arī pieņemot darbā jaunus inspektorus direkcijā, kas atbild par korupcijas apkarošanu. 2020. gadā Korupcijas apkarošanas komisija konfiscēja 6,2 miljonus EUR 115 vērtus nelikumīgi iegūtus īpašumus, un interešu konfliktu dēļ sankcijas tika piemērotas 30 personām. Salīdzinot ar 2019. gadu, veikto inspekciju skaitā, kā arī par iespējamiem ar korupciju saistītiem pārkāpumiem sniegto ziņojumu skaitā ir vērojams kritums (apmēram 20 % apmērā) 116 .

Jaunā korupcijas apkarošanas stratēģija laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam tika pieņemta 2021. gada martā. Balstoties uz iepriekšējās stratēģijas īstenošanā gūto pieredzi, attiecībā uz augsta riska sektoriem ir noteiktas jaunas prioritātes, proti, korupcijas apkarošanas spēju stiprināšana, vietējo iestāžu pārskatatbildības palielināšana un uz savlaicīgu reakciju spējīgas korupcijas apkarošanas vides radīšana. Stratēģija arī ietver atbilstošu mērķu, snieguma rādītāju un par īstenošanu atbildīgo struktūru sarakstu 117 .

Rīcības plāns, kas pieņemts 2020. gada novembrī ar mērķi risināt noteiktas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu paustās problēmas, ietver arī ar korupciju saistītas problēmas. Rīcības plāna mērķis ir uzlabot izmeklēšanas un turpināt Korupcijas apkarošanas komisijas darbību stiprināšanu. Turklāt, kā ziņots rīcības plānā, joprojām tiek domāts par izmeklēšanas un tiesas prāvu efektivitātes uzlabošanu. 2021. gada 30. martā darba grupai tika uzdots ieteikt izmaiņas Kriminālkodeksā izmeklēšanas un tiesvedības efektivitātes uzlabošanai 118 .

Neraugoties uz pastiprināto aktivitāti izmeklēšanas jomā, augsta līmeņa korupcijas gadījumos galīgo notiesājošo spriedumu skaits joprojām ir neliels, bez stabiliem panākumiem attiecībā uz galīgiem notiesājošiem spriedumiem. 2020. gadā Augstākā kasācijas tiesa kopumā izdeva 33 nolēmumus par korupcijas gadījumiem. 19 lietās nolēmumi tika apstiprināti, 8 lietās apelācijas tiesas akti tika atcelti un nosūtīti atpakaļ jaunai izvērtēšanai, četrās lietās apelācijas instances nolēmumi tika grozīti, un divos no šiem gadījumiem kriminālprocess tika atsākts 119 . Pēc iespējama varas ļaunprātīgas izmantošanas gadījuma kādā Bulgārijas ministrijā, 2020. gada 17. decembrī OLAF ieteica atgūt gandrīz 6 miljonus EUR 120 . Visbeidzot, stabili panākumi attiecībā uz galīgiem notiesājošiem spriedumiem augsta līmeņa korupcijas gadījumos vēl ir jāsasniedz 121 .

Attiecībā uz to, cik iedarbīgi ir pasākumi, kas saistīti ar publiskās pārvaldes profesionālo godprātību, pierādījumi ir ierobežoti. Par ierēdņu rīcības kodeksa 122 izpildi atbild katra valsts dienesta institucionālās disciplinārās komisijas. Augstāko amatpersonu (tostarp ministru un mēru) rīcības ētikas standartu izstrāde, sistēmas profesionālās godprātības pārbaudei un palīdzība to ieviešanā ir Korupcijas apkarošanas komisijas kompetence 123 . Parlamenta deputātu ētikas noteikumi ir noteikti Nacionālās asamblejas darba organizācijas un procedūras noteikumos 124 , par kuru īstenošanu atbild Nacionālās asamblejas komiteja. Lai arī juridiskie noteikumi pastāv, nav faktisku pierādījumu par to īstenošanu vai iedarbīgumu 125 . Attiecībā uz tiesu iestādēm nav pierādījumu ne par to, ka tiek sniegtas korupcijas apkarošanas apmācības, ne arī par to, ka ar ētiku saistītam lietām būtu izveidota konsultatīva komiteja. Attiecībā uz policijas spēkiem — kopš 2021. gada Iekšlietu ministrijas inspekcija ir ieviesusi jaunu videonovērošanas sistēmu, kas ieraksta drošības dienesta darbinieku un ceļu patruļu darbības 126 . Ar videoierakstu instrumentu iegūtie pierādījumi par profesionālās godprātības noteikumu pārkāpumiem, ieskaitot korupciju, ir izmantoti dažādus departamentus pārstāvošu policistu disciplinēšanai, sodīšanai vai notiesāšanai 127 .

Ir ieviesta aktīvu deklarēšanas un interešu konfliktu pārbaudes sistēma. 2020. gadā Korupcijas apkarošanas komisija pārbaudīja 21 587 augstus publiskus amatus ieņemošu personu, tai skaitā to personu, kuras piedalījās pašvaldību vēlēšanās, īpašumu un interešu konfliktu deklarācijas (salīdzinājumam — 2019. gadā tika veiktas 9900 pārbaudes) 128 . Deklarācijas ir publiski pieejamas Korupcijas apkarošanas komisijas tīmekļa vietnē pieejamajā Augstāko publisko amatpersonu reģistrā. Uz ierēdņiem attiecināmie interešu konflikta un nesaderības novēršanas pasākumi (piemērojami centrālās pārvaldes un pašvaldību pārvaldes darbiniekiem) ir noteikti Civildienesta ierēdņu likumā, Darba kodeksā, Iekšlietu ministrijas likumā, Nacionālās drošības valsts aģentūras likumā, Muitas likumā un citos konstitutīvos likumos 129 .

Joprojām trūkst īpaša regulējuma par lobēšanu. Lai arī lobēšanas regulējuma ieviešana ir daļa no valsts rīcības plāna, kas ir atbilde uz 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu 130 , konkrētas tālākas darbības vēl nav veiktas.

Nav īpaša likuma par trauksmes cēlēju aizsardzību. Tomēr spēkā esošie krimināltiesību akti 131 , kas ir piemērojami lieciniekiem, nodrošina analogu aizsardzību personām, kuras ziņo par noziegumiem, arī korupciju. Anonīmas sūdzības nav ne pieļautas, ne arī aizsargātas, līdz ar to Korupcijas apkarošanas komisija nevar izmantot no nezināmām personām vai neatklātiem avotiem saņemtu informāciju.

Iestādes ir veikušas atsevišķus pasākumus ar Covid-19 pandēmijas kontekstā ieviestajiem pasākumiem saistīto korupcijas risku apkarošanai. Šie pasākumi aptver augsta korupcijas riska jomas, piemēram, veselības aprūpes un publisko iepirkumu jomu. Tika īstenotas steidzamas publiskā iepirkuma procedūras, bieži izmantojot sarunu procedūras bez publicēšanas, kā arī vienkāršotas procedūras (t. i., ar vienu piegādātāju vai piegādātāju, kuram nav ne iepriekš pierādītas pieredzes, ne arī konkrētajam līgumam nepieciešamās korporatīvās spējas). Īstenojot Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas politikas pieeju, Iekšlietu ministrijas 132 , Veselības ministrijas un kontrolējošo iestāžu pārstāvji regulāri tikās, lai apmainītos ar operatīvo informāciju un lemtu par nepieciešamajiem pasākumiem, tajā skaitā korupcijas riska apkarošanu. Lai apkarotu veselības aprūpes jomā pastāvošo korupciju, Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas direkcijā tika izveidota īpaša nodaļa 133 .

III.Mediju plurālisms un mediju brīvība

Bulgārijas tiesiskais regulējums 134 ir balstīts uz konstitucionālu garantiju un leģislatīvu pasākumu kopumu, piemēram, Radio un televīzijas likumu 135 . Sabiedrības informēšanas likums regulē piekļuvi publiskai informācijai un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu. Mediju regulators — Elektronisko mediju padome — ir izveidota un darbojas saskaņā ar Radio un televīzijas likumu.

Ir pieņemts jauns tiesību akts mediju regulatora — Elektronisko mediju padomes — neatkarības stiprināšanai, un ir veikti pasākumi tā resursu palielināšanai. Pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) transponēšanai Nacionālā asambleja 2020. gada decembrī pieņēma likumu, ar ko groza Radio un televīzijas likumu 136 . Tas stiprinās Elektronisko mediju padomes neatkarību, jo īpaši nodrošinot, ka tā seko sabiedrības interesēm un veic pasākumus runas brīvības un plurālisma, kā arī mediju pakalpojumu sniedzēju informācijas un neatkarības aizsardzībai. Elektronisko mediju padomes budžeta pieaugums par 574 867 EUR (1,12 miljoni BGN), kas paredzēts 2021. gada valsts budžetā, ir vērsts uz to, lai risinātu bažas, kuras par Elektronisko mediju padomes uzdevumu efektīvai izpildei nepieciešamo resursu trūkumu tika paustas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu 137 . Lai gan šī ir atzinīgi vērtējuma rīcība, nesen 2021. gada martā un aprīlī valdība regulatora budžetu samazināja 138 . Turklāt vēl nav skaidrs, vai plānotais budžeta palielinājums būs adekvāts, ņemot vērā papildu uzdevumus, kas saistīti ar pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) īstenošanu 139 .

Bažas joprojām raisa mediju īpašumtiesību pārredzamības trūkums. Neraugoties uz 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu minētā Elektronisko mediju padomes lineāro un nelineāro mediju pakalpojumu publiskā reģistra regulāriem atjauninājumiem, dati par mediju īpašumtiesībām joprojām nav pilnībā atklāti sabiedrībai. Atsevišķas ieinteresētās personas ir paudušas bažas, ka mediju pārredzamības problēmu varētu būt saasinājusi ievērojamā ziņu mediju koncentrācija, kas notika 2020. gadā 140 .

Bažas joprojām rada tas, ka nav regulatīvu aizsardzības pasākumu valsts reklāmas godīgai un pārredzamai piešķiršanai 141 . Turklāt ieinteresētās personas ir uzsvērušas, ka pārredzamība attiecībā uz publisko līdzekļu piešķiršanu medijiem joprojām ir problemātiska 142 .

Politiskā ietekme medijos joprojām ir aktuāla problēma. Šķiet, svarīgs faktors ir tas, ka nav tiesību aktu, kas liegtu politiķiem un partijām būt par mediju īpašniekiem, un šajā ziņā augstāks risks ir reģistrēts televīzijas un preses jomā 143 . Iestādes ir iepazīstinājušas ar rīcības plānu, kurā šī problēma ir minēta kā viena no prioritātēm Bulgārijas Nacionālajā attīstības programmā laikposmam līdz 2030. gadam 144 . Tomēr nekādi konkrēti pasākumi vēl nav norādīti.

Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi mediju plurālismu, un nekādi pasākumi tiešam mediju sektora atbalstam nav ieviesti. Kā norādījušas ieinteresētās personas, pandēmija mediju plurālismu un žurnālistu aizsardzību galvenokārt ir ietekmējusi ekonomiskā ziņā, jo algas ir samazinātas un maksājumi — atlikti, īpaši smagi skarot reģionālo žurnālistiku 145 . Ir ziņots, ka pandēmijas dēļ atsevišķi mazāki un reģionāli mediji ir bankrotējuši 146 .

Žurnālistu darba vide un drošība joprojām raisa bažas 147 . Piekļuve publiskai informācijai joprojām ir apgrūtināta, un žurnālisti turpina saskarties ar politisko spiedienu un pašcenzūru 148 . Kopš iepriekšējā ziņojuma Eiropas Padomes Žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanas platformā 149 ir reģistrēti seši jauni brīdinājumi par uzbrukumiem žurnālistiem un viņu aizskaršanu. Starp tiem ir viens brīdinājums par gadījumu, kurā žurnālistu, kā apgalvots, policija ir situsi un aizturējusi uz 24 stundām; šo gadījumu prokuratūra atteicās izmeklēt. Citi brīdinājumi attiecas uz uzbrukumiem un aizskaršanu, kas ir vērsta pret žurnālistiem un citām mediju personām, kā arī uz ļaunprātīgām tiesas prāvām. Turklāt Covid-19 pandēmijas dēļ apstājās darbs, kas jāveic, lai īstenotu ceļvedi, kuru organizācija “Reportieri bez robežām” 2020. gada martā nosūtīja Bulgārijas iestādēm, lai tās Bulgārijā risinātu ar preses brīvību saistītās bažas, tostarp tādus aspektus kā žurnālistu drošība, piekļuve informācijai, valsts reklāmas piešķiršana un mediju finansējums 150 .

IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Bulgārija ir pārstāvības demokrātijas principos balstīta republika, kurā ir tieši ievēlēts prezidents, vienas palātas Nacionālā asambleja un Konstitucionālā tiesa, kas atbild par tiesību aktu konstitucionalitātes pārbaudīšanu. Tiesību aktu pieņemšanas procesā galīgo lēmumu pieņem Nacionālā asambleja 151 . Bulgārijā ir divas valsts cilvēktiesību aizsardzības iestādes. Pirmā — Ombuds — ir neatkarīga konstitucionāla struktūra, kuru ievēlē Nacionālā asambleja un kuras uzdevums ir veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības. Otrā — Pretdiskriminācijas aizsardzības komisija — ir struktūra, kas īsteno politiku dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas jomā.

Vēl ir jāpabeidz pēcuzraudzības mehānisma izveide. Kā norādīts 2019. gada oktobra SPM ziņojumā 152 un atkārtots 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, valdība ir nolēmusi izveidot papildu vispusīgāku valsts iekšējās uzraudzības mehānismu, kas piesaistīts Koordinācijas un sadarbības padomei (“Pēcuzraudzības padome”). Padomes mērķis ir neatkarīgi, pārredzami un objektīvi novērtēt Bulgārijas progresu tiesu sistēmas reformā, cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību 153 . Padome sāks darbu pēc SPM oficiālas noslēgšanās. Tomēr Pilsoniskās padomes — struktūras, kas ietilpst Koordinācijas un sadarbības padomē un ietver pilsoniskās sabiedrības locekļus, un kam ir uzsākta atlases procedūra, — nodibināšana ir atlikta, gaidot Augstākās administratīvās tiesas nolēmumu par apelāciju šajā lietā 154 .

Rīcības plāns, kas pieņemts, reaģējot uz 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, ietver pasākumus, kuru mērķis ir risināt dažas no norādītajām problēmām, kas saistās ar līdzsvara un atsvara sistēmu. Cita starpā paredzēti pasākumi valsts cilvēktiesību aizsardzības iestāžu finansējuma palielināšanai un lēmumu pieņemšanas procesa uzlabošanai. Lēmumu pieņemšanas procesa uzlabošanai ir paredzētas divas iniciatīvas — ex post ietekmes novērtējuma norādījumu izveidošana 155 un svarīgāko tiesību aktu ex post ietekmes novērtēšana 156 .

Nesens veikts pētījums apliecina ierobežotu sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējuma izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz parlamenta deputātu ierosinātajiem tiesību aktiem. Pētījumā, kuru ir veicis Nacionālais parlamentāro pētījumu centrs, kas ir daļa no Nacionālās asamblejas, ir aplūkota Nacionālās asamblejas darbība likumdošanas procesā no 2017. gada aprīļa līdz 2021. gada martam 157 . Galvenie konstatējumi apliecina palielinātu skaitu tādu tiesību aktu projektu, kurus parlamenta deputāti ir ierosinājuši 158 bez obligātās apspriešanās ar ieinteresētajām personām, ietekmes novērtējuma un pārbaudes, kas nepieciešama, lai noskaidroto šo projektu saderību ar ES tiesību aktiem 159 , — prasībām, kas ir attiecināmas uz valdības ierosinātajiem tiesību aktu projektiem. Iestādes ir apņēmušās ievērot nesen pastiprinātos noteikumus 160 un turpina valdības praksi iesniegt tiesību aktu projektus parlamentam kopā ar pilnu vai daļēju ietekmes novērtējumu 161 . Tomēr šie centieni uzlabot ietekmes novērtējuma un sabiedriskās apspriešanas kvalitāti neaptver parlamenta deputātu ierosinātos tiesību aktus. Turklāt, lai gan ietekmes novērtējuma sagatavošana kopš 2016. gada ir obligāta likumdošanas procesa daļa, likumdošanas darbā tikai neliels skaits tiesību aktu projektu ir balstīti uz zinātniskiem atzinumiem 162 . Lai risinātu šo problēmu, iestādes ir apņēmušās sākt veikt svarīgāko tiesību aktu ex post ietekmes novērtējumus, kuru veikšanas norādījumus Ministru padome pieņēma 2020. gada 3. decembrī 163 . Turklāt neatņemama procesa sastāvdaļa ir sabiedriskā apspriešana un ieinteresēto personu atsauksmes. Tomēr lielākajā daļā ierosināto tiesību aktu projektu 164 nav informācijas par parlamenta deputātu vai valdības organizētu sabiedrisko apspriešanu vai diskusijām, kuru mērķis būtu bijis noteikt ar tiesību akta projektu risināmās problēmas un tā pieņemšanas pamatojumu 165 . Turklāt tiesību akta pieņemšanas pamatojumā dažu vai visu ieinteresēto personu viedokļi bija iekļauti tikai dažos no ierosinātajiem tiesību aktu projektiem 166 .

Bažas joprojām raisa prakse ieviest svarīgus tiesību aktu grozījumus, izdarot grozījumus citos tiesību aktos. Likumdošanas paņēmiena, kurā viena tiesību akta pārejas noteikumus izmanto, lai ieviestu būtiskus grozījumus citā nesaistītā tiesību aktā, izmantošana ir turpinājusies 167 . Tas apstiprina 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu paustās bažas, ka šādi grozījumi apiet prasības par sabiedrisko apspriešanu un ietekmes novērtēšanu 168 . Turklāt vēl viena tendence, kas ir konstatēta 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu un kas turpina raisīt bažas, ir likumdošanas prakse ieviest būtiskus grozījumus starp pirmo un otro lasījumu, neveicot sabiedrisko apspriešanu 169 .

Ar Covid-19 pandēmiju saistītais ārkārtas situācijas režīms joprojām ir spēkā. Pēc tam, kad uz laiku no 2020. gada 13. marta līdz 13. maijam bija pieņemts “ārkārtas stāvokļa” režīms 170 , 2020. gada 12. maijā tika pieņemts Veselības aizsardzības likuma grozījums 171 , ar kuru ieviesa jaunu ārkārtas režīmu (“ārkārtas epidēmijas situāciju”) 172 . 2020. gada 13. maijā Ministru padome pēc veselības ministra ierosinājuma nolēma izsludināt ārkārtas epidēmijas situāciju uz vienu mēnesi; vēlāk tā tika atjaunota vairākas reizes un joprojām ir spēkā līdz [2021. gada 31. jūlijam]. Šo jauno ārkārtas režīmu pārskatīja Konstitucionālā tiesa 173 , kas 2020. gada 23. jūlijā nolēma, ka režīms atbilst Konstitūcijai 174 .

Nacionālā asambleja pieņēma noteikumus, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību Covid-19 pandēmijas laikā. Lai pielāgotos situācijai, Nacionālā asambleja turpināju savu parasto darbu un 2020. gada 6. novembrī pieņēma noteikumus, ieviešot parlamenta deputātiem, kuriem Covid-19 dēļ noteikta obligāta izolācija vai karantīna, iespēju piedalīties plenārsēdēs ar videokonferences palīdzību 175 . 2020. gada 23. novembrī 54 parlamenta deputāti apstrīdēja šo noteikumu atbilstību Konstitūcijai, vēršoties Konstitucionālajā tiesā 176 , kas nosprieda, ka tie atbilst Konstitūcijai 177 .

Valsts cilvēktiesību aizsardzības iestāžu finansiālie resursi un cilvēkresursu ir palielināti. Budžets ir palielināts Ombudam un Pretdiskriminācijas aizsardzības komisijai. Bulgārijas iestādes informēja, ka budžeta prognoze laikposmam no 2021. līdz 2023. gadam paredz 10 % lielu personāla finansējuma pieaugumu abām institūcijām. Turklāt Ombuda institūcijas kapacitātes uzlabošanai budžeta projektā ir paredzēti papildu izdevumi 178 .

Tiesību akta projekts par NVO saņemtā ārvalstu finansējuma lielāku pārredzamību tālāk nav virzīts. Likumprojekts, kas tika iesniegts 2020. gada 3. jūlijā 179 un bija vērsts uz jaunu pienākumu noteikšanu bezpeļņas organizācijām, ieinteresēto personu vidū ir raisījis bažas 180 par tā atbilstību ES tiesību aktiem 181 . Pēc 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu likumprojekta apspriešana vairs nav tupinājusies 182 . Tomēr pilsoniskās sabiedrības telpa joprojām ir ierobežota 183 , un atsevišķos gadījumos šķiet, ka pilsoniskā sabiedrība ir pakļauta spiedienam, kuru īsteno ar nomelnošanas kampaņām, iebiedēšanu un negatīviem vēstījumiem 184 . 2020. gada novembrī vispārējā regulārā pārskata laikā Bulgārija saņēma vairākus ieteikumus attiecībā uz nepieciešamību uzlabot pilsoniskās sabiedrības telpu un rast risinājumu iebiedēšanas un draudu problēmai 185 .

I pielikums. Avotu saraksts alfabētiskā secībā*

* To iesūtīto dokumentu saraksts, kas saņemti 2021. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanas laikā, ir pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2021-rule-law-report-targeted-stakeholder-consultation .

Bulgārijas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs (2021), Bulgārijas Bezpeļņas organizāciju tiesību centra sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Bulgārijas Ziedošanas forums (2021), Bulgārijas Ziedošanas foruma sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Bulgārijas valdība (2021), Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Bulgārijas valdība (2021), “Проект на Национална стратегия за превенция и противодействие на корупцията (2021-2027)” ( https://www.strategy.bg/PublicConsultations/View.aspx?lang=bg-BG&Id=5828 ).

Bulgārijas Helsinku komiteja (2021), Bulgārijas Helsinku komitejas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Nodibinājums “Bulgārijas Likumdošanas iniciatīvu institūts” (2021), nodibinājuma “Bulgārijas Likumdošanas iniciatīvu institūts” sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Mediju plurālisma un brīvības centrs (2021), 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments — ziņojums par Bulgāriju.

CEPEJ (2013), “Revised Guidelines on the Creation of Judicial Maps to Support Access to Justice within a Quality Judicial System” ( https://rm.coe.int/european-commission-for-the-efficiency-of-justice-cepej-revised-guidel/168078c492 ).

CEPEJ (2020), “Study on the functioning of the judicial systems in the EU Member States”.

Civicus, “Monitor tracking civic space”, Bulgārija ( https://monitor.civicus.org/country/bulgaria/ ).

Konstitucionālās tiesas 2020. gada lieta Nr. 15: http://www.constcourt.bg/bg/Cases/Details/585 .

Konstitucionālās tiesas 2021. gada nolēmums Nr. 6 par 2020. gada lietu Nr. 15: http://www.constcourt.bg/bg/Acts/GetHtmlContent/96c8d204-d2eb-4785-beac-7133ed3b6cd2 .

Eiropas Padomes Žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanas platforma ( https://www.coe.int/en/web/media-freedom/bulgaria ).

Eiropas Padomes Ministru komiteja (2010), Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2010)12 dalībvalstīm par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un pienākumiem.

Eiropas Padomes Ministru komiteja (2019), Lēmums CM/Notes/1362/H46-6.

Eiropas Padomes Ministru komiteja (2019), Starpposma rezolūcija CM/ResDH(2019)367.

Eiropas Padomes Ministru komiteja (2020), Lēmums CM/Del/Dec(2020)1377bis/H46-9.

Eiropas Padomes Ministru komiteja (2021), 9.–11. marta Lēmums CM/Notes/1398/H46-6 ( https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=0900001680a1abfa ). 

Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes departaments (2021), memorands H/Exec(2021)9.

Eiropas Padomes Venēcijas komisija (2010), “Report on the Independence of the Judicial System Part I: The Independence of Judges” (CDL-AD(2010)004).

Eiropas Padomes Venēcijas komisija (2017), “Bulgaria - Opinion on the judicial system act” (CDL-AD(2017)018).

Eiropas Padomes Venēcijas komisija (2019), “Bulgaria - Opinion on draft amendments to the Criminal Procedure Code and the Judicial System Act, concerning criminal investigations against top magistrates” (CDL-AD(2019)031).

Eiropas Padomes Venēcijas komisija (2020), “Bulgaria - Urgent interim opinion on the draft new constitution opinion” (CDL-AD(2020)035).

Eiropas Padomes Venēcijas komisija (2020), “Poland - Joint Urgent Opinion of the Venice Commission and the Directorate General of Human Rights and Rule of Law (DGI) of the Council of Europe on amendments to the Law on the Common courts, the Law on the Supreme court and some other Laws” (CDL-AD(2020)017).

Eiropas Savienības Padome (2017), Padomes secinājumi par sadarbības un pārbaudes mehānismu ( https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/20171212-st15587_en.pdf ).

Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 18. jūnija spriedums lietā C-78/18 Komisija/Ungārija.

Ministru padome (2020), “Ръководство за извършване на последваща оценка на въздействието” ( https://www.strategy.bg/Publications/View.aspx?lang=bg-BG&categoryId=&Id=320&y=&m=&d ).

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2019), Eirobarometra 482. zibensaptauja: uzņēmumu attieksme pret korupciju ES.

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020), Eirobarometra 502. speciālaptauja: korupcija.

Eiropas Komisija (2019), Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Bulgārijas progresu sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros, COM(2019) 498.

Eiropas Komisija (2020), 2020. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija (2021), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

Eiropas Komisijas Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, “OLAF recommends recovery of nearly €6 million after alleged abuse of power at Bulgarian ministry” — ES paziņojums presei Nr. 04/2021 ( https://ec.europa.eu/anti-fraud/media-corner/news/01-02-2021/olaf-recommends-recovery-nearly-eu6-million-after-alleged-abuse-power_en ).

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 5. februāra spriedums lietā Kolevi/Bulgārija.

Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls (2019), “Independence and Accountability of the Judiciary – ENCJ Survey on the independence of judges”.

Eiropas Parlaments (2020), Rezolūcija par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgārijā (2020/2793(RSP).

Eiropas Parlaments, “Member states must stop selling EU passports immediately, MEPs demand” — 2020. gada 22. oktobra paziņojums presei ( https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20201016IPR89564/member-states-must-stop-selling-eu-passports-immediately-meps-demand ).

Eiropas Savienības Padomes Somijas prezidentūra (2019), prezidentūras ziņojums ( https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14856-2019-INIT/en/pdf ).

Pamattiesību aģentūra (2020), “Coronavirus COVID-19 outbreak in the EU Fundamental Rights Implications” ( https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/bulgaria-report-covid-19-april-2020_en.pdf ).

Pamattiesību aģentūra (2021), “Legal environment and space of civil society organisations in supporting fundamental rights in Bulgaria”.

GRECO (2015), ceturtās novērtēšanas kārtas “Korupcijas novēršana parlamenta deputātu, tiesnešu un prokuroru darbībā” novērtējuma ziņojums par Bulgāriju ( https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=09000016806c983f ).

Tirgus ekonomikas institūts (TEI) (2021), pētījums par tiesnešu norīkošanu ( https://ime.bg/bg/articles/komandirovane-na-magistrati-ili-kadruvane-tihomylkom/#ixzz6pUEALbxu ).

Magistrats Européens pour la Démocratie et les Libertés (2021), Magistrats Européens pour la Démocratie et les Libertés sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Finanšu ministrija (2019), “National Development Programme Bulgaria 2030” ( https://www.minfin.bg/upload/46720/National%2BDevelopment%2BProgramme%2BBULGARIA%2B2030.pdf ).

Bulgārijas Republikas Nacionālā asambleja (2017), “Rules of organisation and procedure of the National Assembly” ( https://www.parliament.bg/en/rulesoftheorganisations ).

Bulgārijas Republikas Nacionālā asambleja (2020),    “Pешение за обявяване на извънредно положение”, 2020. gada 13. marts ( https://www.parliament.bg/bg/desision/ID/157374 ).

Bulgārijas Republikas Nacionālā asambleja (2020), “Pешение за удължаване на срока на обявеното извънредно положение”, 2020. gada 3. aprīlis ( https://www.parliament.bg/bg/desision/ID/157396 ).

Paziņojums presei par 500 tiesnešu parakstītu, ATP adresētu atklātu vēstuli ar iebildumiem pret izvēlēto tiesu teritoriālā plāna reformas modeli: https://news.lex.bg/564 .

Augstākās kasācijas tiesas paziņojums presei par Nacionālo tieslietu pārvaldības institūtu: http://www.vks.bg/novini/nip.html .

“Reportieri bez robežām”, Bulgārija ( https://rsf.org/en/bulgaria ). 

Bulgārijas Augstākā kasācijas tiesa (2019), 2020. gada pārskats.

Bulgārijas Augstākā kasācijas tiesa (2021), Bulgārijas Augstākās kasācijas tiesas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Augstākās advokātu padomes paustā kritika par tiesu teritoriālā plāna reformu: https://www.vas.bg/bg/a/predlozheniyata-za-reforma-na-sdebnata-karta .

Transparency International (2021), 2020. gada korupcijas uztveres indekss.

ASV Finanšu ministrija (2021), “Specially designated nationals list update”, 2021. gada 2. jūnijs ( https://home.treasury.gov/policy-issues/financial-sanctions/recent-actions/20210602 ).

ANO OHCHR Eiropas reģionālais birojs (2021), ANO OHCHR Eiropas reģionālā biroja sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

II pielikums. Bulgārijas apmeklējums

Komisijas dienesti 2021. gada martā rīkoja virtuālas sanāksmes, kurās piedalījās šādas iestādes:

·Nodibinājums “Informācijas pieejamības programma”

·Administrācijas modernizēšanas direkcija

·Korupcijas apkarošanas komisija

·Nodibinājums “Korupcijas apkarošanas fonds”

·Eiropas Žurnālistu asociācijas Bulgārijas nodaļa

·Bulgārijas Prokuroru asociācija

·Audiovizuālo mediju regulators — Elektronisko mediju padome

·Bulgārijas Likumdošanas iniciatīvu institūts

·Bulgārijas Tiesnešu asociācija

·Demokrātijas pētījumu centrs

·Korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu atsavināšanas komisija

·Projekts “Par patiesību”

·Augstākās tiesu padomes inspekcija

·Tirgus ekonomikas institūts

·Kultūras ministrija

·Iekšlietu ministrija

·Tieslietu ministrija

·Nacionālā žurnālistikas ētikas padome

·Ģenerālprokuratūra

·Sofijas Advokātu asociācija

·Specializētā krimināllietu tiesa

·Specializētā prokuratūra

·Augstākā advokātu padome

·Augstākā kasācijas tiesa

·Augstākā tiesu padome

·Bulgārijas Izdevēju savienība

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Reproduktīvo tiesību centrs

·CIVICUS

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas Baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs

·Eiropas Preses un mediju brīvības centrs

·Eiropas Pilsoņu forums

·Eiropas Žurnālistu federācija

·Eiropas partnerība demokrātijas jomā

·Eiropas Jaunatnes forums

·Front Line Defenders

·Human Rights House Foundation 

·Human Rights Watch 

·ILGA Eiropas nodaļa

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·Starptautiskās Ģimenes plānošanas federācijas Eiropas tīkls (IPPF EN)

·Starptautiskais Preses institūts

·Nīderlandes Helsinku komiteja

·Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·Philanthropy Advocacy

·Protection International 

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International ES nodaļa

(1)      Saskaņā ar Padomes 2006. gada 17. oktobra secinājumiem (13339/06) mehānisms tika izveidots ar Komisijas 2006. gada 13. decembra lēmumu (OV L 354, 14.12.2006., 58. lpp.).

(2)      Padomes secinājumi par sadarbības un pārbaudes mehānismu, 12. decembris.

(3)      Lai gan Eiropas Parlaments sākotnēji atbalstīja SPM izbeigšanu (sk. priekšsēdētāja Sasoli 2019. gada 20. decembra vēstuli priekšsēdētājai fon der Leienai), tagad tas ir ieņēmis citu nostāju (sk. Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgārijā (2020/2793 (RSP)). Šajā lietā Padomē vienprātība nav sasniegta. Savā 2019. gada 13. decembra prezidentūras ziņojumā prezidentvalsts Somija ir norādījusi, ka Padomē pastāv domstarpības par to, kādu pozīciju ieņemt attiecībā uz Bulgāriju.

(4)      Tiesu iestāžu struktūras aprakstu skatīt, piemēram, CEPEJ pētījumā (2020) “Study on the functioning of the judicial systems in the EU Member States”.

(5)      Sk. 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, valsts sadaļu par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 2. lpp.

(6)      Konstitūcijas 126.–128. pants.

(7)      Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2019)031, 13.–14. punkts: vairums izmeklētāju ir policisti, kurus procesuāli uzrauga prokurori; mazākam skaitam izmeklētāju ir tiesneša statuss, un tie strādā Nacionālajā izmeklēšanas dienestā vai izmeklēšanas vienībās, kas reģionālajā līmenī ir daļa no prokuratūrām. Procesuāli tie visi atrodas prokuroru uzraudzībā. Procesuālā uzraudzība nozīmē, ka uzraugošais prokurors var atcelt jebkuru izmeklētāja lēmumu. Uzraugošais prokurors savukārt ir pakļauts augstākstāvošam prokuroram līdz pat ģenerālprokurora līmenim.

(8)      Augstākās tiesu padomes plenārsēdei ir 25 locekļi. Augstāko tiesu padomi veido Tiesnešu palāta un Prokuroru palāta. Tiesnešu palātā ir seši tiesnešu ievēlēti tiesneši, seši parlamenta ievēlēti locekļi un divu augstāko tiesu priekšsēdētāji, kas ir ex officio locekļi. Prokuroru palātā ir četri prokurori un viens līdzbiedru ievēlēts izmeklētājtiesnesis, pieci parlamenta ievēlēti locekļi un ģenerālprokurors, kas ir ex officio loceklis.

(9)      Sk. 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, valsts sadaļu par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 3. lpp.

(10)      48. un 50. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. Priekšstatu par tiesu varas neatkarības līmeni iedala šādās kategorijās: ļoti zems (tiesu varas neatkarību kā diezgan lielu un ļoti lielu uztver mazāk nekā 30 % respondentu), zems (30–39 %), vidējs (40–59 %), augsts (60–75 %), ļoti augsts (vairāk nekā 75 %).

(11)      2019. gada progresa ziņojums par Bulgāriju (COM(2019) 498), 6. lpp.

(12)      Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 5. februāra spriedums lietā Kolevi/Bulgārija, 121.–127., 129., 135. un 136. punkts.

(13)      Eiropas Padome, Eiropas Tiesas spriedumu izpildes uzraudzība, Ministru komitejas Lēmums CM/Del/Dec(2021)1398/H46-6 (2021. gada 11. marts) un CM/Notes/1398/H46-6 (9.–11. marts); Ministru komitejas Lēmums CM/Del/Dec(2020)1377bis/H46-9 (2020. gada 1.–3. septembris) un CM/Notes/1377bis/H46-9 (2020. gada 3. septembris). Sk. arī Ministru komitejas Starpposma rezolūciju CM/ResDH(2019)367 (2019. gada 5. decembris) un CM/Notes/1362/H46-6 (2019. gada 3.–5. decembris); Venēcijas komisijas atzinumu CDL-AD(2019)031.

(14)      Ģenerālprokurors var atcelt vai grozīt jebkura prokurora pieņemtu lēmumu, kuru nav pārskatījis tiesnesis. Turklāt viņš var uz 3 mēnešu periodu kalendārā gada laikā norīkot prokurorus darbā bez viņu piekrišanas un izdot prokuroriem rakstiskus norādījumus, kas attiecas vienīgi uz likuma piemērošanu, tostarp atsevišķās lietās. Ģenerālprokuroram ir ievērojamas pilnvaras arī attiecībā uz prokuroriem, kuri ir prokuratūru vadītāji rajonu un apgabalu līmenī.

(15)      Prokuroru palātā (kuras sastāvā ir četri prokurori un viens izmeklētājtiesnesis, ko ievēlējuši līdzbiedri, pieci parlamenta ievēlēti locekļi — no kuriem pašreizējā sastāvā visi ir arī prokurori vai izmeklētājtiesneši — un ģenerālprokurors) ģenerālprokuroram, kurš ir palātas ex officio loceklis un priekšsēdētājs, ir izšķiroša loma attiecībā uz prokuroru karjeru un pret tiem ierosinātām disciplinārlietām. Plenārsēdē prokuratūras locekļi parasti balso kā bloks, kas atbalsta ģenerālprokuroru.

(16)      Eiropas Padome, Eiropas Tiesas spriedumu izpildes uzraudzība, CM/Del/Dec(2021)1398/H46-6 (2021. gada 9.–11. marts). Sk. arī 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, valsts sadaļu par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 3. lpp.

(17)      Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 5. februāra spriedums lietā Kolevi/Bulgārija. 

(18)      Likums, kas papildina Kriminālprocesa kodeksu; izsludināts 2021. gada 23. februāra Valsts Vēstnesī Nr. 16.

(19)      Bija paredzēts, ka šo īpašo prokuroru amatā uz pieciem gadiem iecels Augstākās tiesu padomes plenārsēdē pēc sešu Augstākās tiesu padomes plenārsēdes locekļu priekšlikuma vai pašnominācijas ceļā, ar piecpadsmit balsu vairākumu (no divdesmit piecām). Izmeklēšanas veikšanā īpašajam prokuroram būtu varējis palīdzēt izmeklētājtiesnesis no Specializētās prokuratūras. Pēc pilnvaru termiņa beigām īpašais prokurors būtu varējis kļūt par tiesnesi vai izmeklētājtiesnesi, vai palikt prokurora amatā tādā pašā līmenī, kādā bijis amats, kas ieņemts prokuratūrā pirms pilnvaru termiņa, vai augstākā līmenī. Īpašais prokurors būtu bijis hierarhiski neatkarīgs un arī neatkarīgs lēmumu pieņemšanā. .

(20)      Ierindas prokurora atteikumu sākt izmeklēšanu nevar izskatīt tiesā; to var atsaukt tikai augstāka līmeņa prokurors.

(21)      Īpašā prokurora izmeklētās lietas pirmajā instancē bija jāizskata Specializētajai krimināllietu tiesai, otrajā instancē — Specializētajai apelācijas krimināllietu tiesai un pēdējā instancē — Augstākajai kasācijas tiesai.

(22)      Eiropas Padome, Eiropas Tiesas spriedumu izpildes uzraudzība, Ministru komitejas Lēmums CM/Del/Dec(2021)1398/H46-6 (2021. gada 11. marts) un CM/Notes/1398/H46-6 (9.–11. marts). Likumprojektā tika ņemti vērā daži Eiropas Padomes Cilvēktiesību direktorāta sākotnējie komentāri, kas Bulgārijas iestādēm bija nosūtīti 2020. gada 15. decembrī, kā arī 2021. gada 18. un 19. janvārī.

(23)      Konstitucionālā lieta Nr. 4 (2021).

(24)      ATP plenārsēdes lēmums, 2021. gada 8. aprīļa protokols Nr. 6.

(25)      Konstitucionālās tiesas nolēmums Nr. 7 (2021).

(26)      Tā kā nav uzlabojumu, kas risinātu pašreizējās bažas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes departaments paziņoja, ka jaunais mehānisms būtu jāuzskata par pagaidu risinājumu.

(27)      CM/Del/Dec(2021)1398/H46-6 (2021. gada 9.–11. marts).

(28)      Eiropas Padome, Eiropas Tiesas spriedumu izpildes uzraudzība, CM/Del/Dec(2021)1398/H46-6 (2021. gada 9.–11. marts). Sk. arī 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, valsts sadaļu par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 3. lpp.

(29)      Potenciālie kandidāti, kas ir prokurori, varētu baidīties par risku viņu karjerai, kas varētu rasties, ja pret viņu kandidatūru iebilstu ģenerālprokurors, jo visi Augstākās tiesu padomes Prokuroru palātas locekļi ir arī ģenerālprokuroram pakļautas personas (H/Exec (2021)9 (2021. gada 11. marts) — memorands, ko sagatavojis Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes departaments).

(30)      Ģenerālprokurora pilnvaru un amata, kuru viņš ieņem Augstākajā tiesu padomē, kombinācijas dēļ balsojums ar 15 balsu vairākumu no 25 balsīm plenārsēdē “neizslēdz iespēju, ka virsprokurors var ietekmēt par viņa darbības izmeklēšanu atbildīgo personu iecelšanu amatā vai viņu karjeru”, kā noteikts Ministru komitejas Starpposma rezolūcijā CM/ResDH(2019)367. Patiešām, Prokuroru palātas 11 locekļi (no 25) varētu nobalsot kā bloks, lai aizstāvētu ģenerālprokurora intereses. Tādējādi viņi varētu uzlikt veto plenārsēdes lēmumiem vai likt plenārsēdē izvērtēt tikai ģenerālprokurora atbalstītos kandidātus. Turklāt ar dažu citu ģenerālprokurora “de facto ietekmē” esošu locekļu atbalstu (CM/Notes/1398/H46-6) viņi var izveidot galveno vairākuma daļu.

(31)      Ministru komitejas Lēmums CM/Del/Dec(2021)1398/H46-6.

(32)      Ņemot vērā arī to, ka jaunas ATP vēlēšanas notiks 2022. gadā. Šajā kontekstā, vienlaikus norādot, ka ierosināto mehānismu varētu uzskatīt tikai par pagaidu risinājumu pirms plašākas reformas īstenošanas, Eiropas Padome ir ierosinājusi ieviest dubulto vairākumu īpašā prokurora iecelšanai ATP plenārsēdē.

(33)      Jāatgādina, ka agrāk tika paustas bažas par iespēju ieviest izskatīšanu tiesā, jo šāds grozījums traucētu prokuratūras konstitucionālajām kompetencēm. Tā kā jaunajā likumā ir ieviesta iespēja izskatīt tiesā katru atteikšanos sākt izmeklēšanu pret ģenerālprokuroru un viņa vietniekiem, visas šaubas par to ir zudušas.

(34)      Sk. CM/Del/Dec(2021)1398/H46-6, 3. punktu; CM/Del/Dec(2020)1377bis/H46-9, 4. punktu; CM/Del/Dec(2019)1362/H46-6.

(35)      Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 3. jūnija spriedums lietā S. Z./Bulgārija, 29263/12.

(36)      CM/Rec(2010)12, 27. punkts; Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2020)035, 44. punkts; TSL 16. panta 3. un 4. punkts: ATP Tiesnešu palātu (14 locekļi) vada viens no ex officio locekļiem, Augstākās kasācijas tiesas priekšsēdētājs vai Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētājs. Sešus no locekļiem ievēlē tieši tiesneši, bet sešus citus ievēlē parlaments. Gan ATP plenārsēdē, gan Tiesnešu palātā vairākumu var panākt bez līdzbiedru ievēlēto tiesnešu balsīm.

(37)      Sakarā ar ģenerālprokurora stāvokli prokuratūrā un to, ka viņš ir Prokuroru palātas priekšsēdētājs, viņam ir izšķiroša loma Prokuroru palātā un līdz ar to arī nozīmīga ietekme Augstākās tiesu padomes plenārsēdē.

(38)      TSL 16. panta 3. un 4. punkts: Prokuroru palātu (11 locekļi) vada ex officio loceklis — ģenerālprokurors, un tajā ir pieci locekļi, kurus ievēlē parlaments, četri prokurori un viens izmeklētājs, kurus ievēlē viņu attiecīgie līdzbiedri.

(39)      TSL 30. panta 1. punkts un 32. pants: ATP plenārsēdi (25 locekļi) veido abu minēto palātu locekļi, un to vada tieslietu ministrs, kuram nav balsstiesību. ATP plenārsēdē lemj par budžeta projektu, disciplināro atstādināšanu no amata un priekšlikumiem Augstākās kasācijas tiesas un Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāju un ģenerālprokurora iecelšanai (TSL 30. panta 2. punkts). Abas palātas pieņem lēmumus par iecelšanu amatā, paaugstināšanu amatā, pārcelšanu un atbrīvošanu no amata, par jautājumiem, kas ir saistīti ar īpašumtiesību iegūšanu un atjaunošanu, kā arī lemj par disciplinārsodiem (TSL 30. panta 5. punkts); balsu vairākums Tiesnešu palātas lēmumiem ir aprakstīts TSL 33. panta 4. punktā.

(40)      Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2017)018, 19. punkts.

(41)      Ierindas locekļi Tiesu sistēmas likuma nozīmē ir visi vēlētie locekļi.

(42)      TSL 16. panta 3. punkts nosaka, ka palātas vēlēšanās piedalās tiesneši, prokurori, izmeklētājtiesneši, juridiskajās zinātnēs akadēmisko grādu ieguvuši pētnieki, advokāti un citi augsta profesionālā stāvokļa un profesionālās godprātības juristi, ņemot vērā viņu profesionālo kvalifikāciju un specializāciju. Pašlaik Tiesnešu palātā nav prokuroru, tomēr informācija liecina, ka iepriekšējā Tiesnešu palātā bija daži locekļi, kas iepriekš ir bijuši prokurori.

(43)      Svarīgu lēmumu gadījumos Prokuroru palātas locekļi, šķiet, balso blokā, kopā ar parlamenta ievēlētajiem Tiesnešu palātas locekļiem. Sk. Eiropas Padomes Ministru komitejas Lēmumu CM/Del/Dec(2021)1398/H46-6; sk. arī ATP plenārsēdes lēmumus: 2019. gada protokols Nr. 24 (balsojums par ģenerālprokurora ievēlēšanu); 2019. gada protokols Nr. 27 (pārbalsošana par ģenerālprokurora ievēlēšanu); 2020. gada protokols Nr. 26 (balsojums par to, vai pārtraukt diskusiju par to, vai ierosināt disciplinārlietu pret ģenerālprokuroru, pamatojoties uz profesionālas organizācijas ziņojumu); 2021. gada protokols Nr. 2 (balsojums par analīzes sagatavošanu attiecībā uz priekšlikumu par nekustamā īpašuma (vasaras kūrortā) pārvaldīšanas nodošanu Augstākajai tiesu padomei Bulgārijas Republikas Prokuratūras vajadzībām); 2021. gada protokols Nr. 2 (balsojums par nekustamā īpašuma (vasaras kūrortā) pārvaldīšanas nodošanu Augstākajai tiesu padomei Bulgārijas Republikas Prokuratūras vajadzībām); 2021. gada protokols Nr. 3 (balsojuma diskusija un tiesu struktūru reģionāla līmeņa reorganizācijas modeļa pieņemšana un ceļa kartes ar rīcības plānu tiesu struktūru reorganizācijai rajonu un apelācijas iestāžu līmenī pieņemšana); sk. arī iespējamo balsošanas modeli ATP Tiesnešu palātā: 2021. gada protokols Nr. 1 (balsojumi saistībā ar jauno tiesu teritoriālo plānu); 2021. gada protokols Nr. 2 (balsojumi saistībā ar papildu amatiem zemākas instances tiesās); 2021. gada protokols Nr. 3 (balsojumi saistībā ar tiesu apgabalu robežu izmaiņām).

(44)      Bulgārijas Konstitūcijas grozījumi (2015), 130.a pants; TSL grozījumi (2016), 30. panta 1. punkts.

(45)      Ministru komitejas Lēmums CM/Del/Dec(2021)1398/H46-6. Skatīt arī Venēcijas komisijas atzinumu CDL-AD(2020)035, 40. punktu.

(46)      ANO OHCHR Eiropas reģionālā biroja, Magistrats Européens pour la Démocratie et les Libertés un nodibinājuma “Bulgārijas Likumdošanas iniciatīvu institūts” sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(47)      Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2017)018, 9. punkts.

(48) Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2020)035), 42. punkts, Venēcijas komisijas atzinums (CDL-AD(2017)018), 16., 17. un 19. punkts.

(49)      Jāatzīmē, ka ATP sastāva maiņai ir jāpārskata Konstitūcija, par ko var lemt, vai nu ievērojot Lielās nacionālās asamblejas procedūru, kā to 2020. gada beigās vēlējās Bulgārijas iestādes, vai arī ievērojot vienkāršoto parastās Nacionālās asamblejas procedūru, līdzīgi kā 2015. gadā veiktajā reformā. Sk. arī Konstitucionālās tiesas 2003. gada nolēmumu Nr. 3, 2005. gada nolēmumu Nr. 8 un atteikumu pieņemt nolēmumu 2015. gada lietā Nr. 7.

(50)      2020. gada 17. augustā premjerministrs videouzrunā paziņoja, ka viņa partija iesniegs Konstitūcijas projektu. 2020. gada 2. septembrī parlamentā tika iesniegts jaunās Konstitūcijas projekts. Parlamenta priekšsēdētājs 2020. gada 18. septembrī lūdza Venēcijas komisiju sniegt atzinumu par projektu. 2020. gada 25. novembrī parlaments nobalsoja pret jaunās Konstitūcijas projektu, un, visbeidzot, 2020. gada decembrī Venēcijas komisija publiskoja savu atzinumu par projektu.

(51)      Pašreizējās ATP pilnvaru termiņš ilgst līdz 2022. gada oktobrim, un jaunie locekļi tiks iecelti saskaņā ar iepriekš minēto procedūru. Augstākās kasācijas tiesas pašreizējā priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ilgst līdz 2022. gada 10. februārim, un jauno priekšsēdētāju ievēlē ATP plenārsēde.

(52)      Reģistrs ir pieejams šeit: http://www.vss.justice.bg/page/view/106204 . Reģistrā ir pieejamas arī citu tiesu sistēmas struktūru, tostarp administratīvo vadītāju un tiesnešu, nostājas.

(53)      2020. gada 24. oktobrī intervijā toreizējais Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja vietnieks Augstākās kasācijas tiesas tiesnešus, kuri lēma ar viņu saistītā lietā, apsūdzēja neobjektivitātē. ATP 2020. gada 3. novembrī pēc profesionālas organizācijas lūguma pieņēma nostāju tiesnešu aizstāvībai. 2020. gada oktobrī juridisko ziņu tīmekļa vietne publicēja Specializētās apelācijas krimināllietu tiesas nolēmumu, kurā apelācijas tiesnesis (arī tiesas administratīvais vadītājs) sniedz personisku pirmās instances tiesneša profesionālo īpašību novērtējumu. Profesionālā organizācija lūdza ATP ieņemt nostāju un izstrādāt pieļaujamās valodas kritērijus, kas augstākajai tiesai būtu jāizmanto, lai neapdraudētu tiesas objektīvo un subjektīvo neatkarību. Tomēr nekāda nostāja netika ieņemta, un kritēriji netika izstrādāti.

(54)      Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāja deklarācija pret Augstākās kasācijas tiesas priekšsēdētāju, 2020. gada 8. marta nostāja. Prokuroru palātas deklarācija pret Augstākās kasācijas tiesas priekšsēdētāju, 2020. gada 13. maija protokols Nr. 16. Sk. arī 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, valsts sadaļu par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 37. zemsvītras piezīmi, 6. lpp.

(55)      “Plan for the implementation of measures in response to the recommendations and the identified challenges in the European Commission’s Rule of Law Report” (“rīcības plāns”).

(56)      Sk. tālāk punktu par iespējamo ATP inspekcijas reformu.

(57)      Sk. Ministru padomes pieņemto rīcības plānu; sk. arī Rīkojumu Nr. LS-13-88/21.12.2020.

(58)      Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 3. lpp.

(59)      Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2017)018, 58. punkts.

(60)      Konstitūcijas 132.a pants.

(61)      Saskaņā ar TSL 1.a pantu.

(62)      Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 3. lpp.

(63)      Sk. 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, valsts sadaļu par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 7.–8. lpp.

(64)      Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2017)018, 58. punkts.

(65)      Konstitucionālās tiesas 2010. gada nolēmums Nr. 13 par 2010. gada lietu Nr. 12, kurā tiesa nolēma, ka nepārtrauktības princips ir piemērojams kolēģiju pārvaldītām struktūrām.

(66)      Jaunu inspektoru un ģenerālinspektoru ievēlēšanas procedūru bija paredzēts sākt ne vēlāk kā 2020. gada 9. februārī ģenerālinspektoram un ne vēlāk kā 2020. gada 14. janvārī inspektoriem (TSL 44. panta 1. punkts). Līdz šim šāda procedūra nav uzsākta. Līdzīga situācija bija arī iepriekšējā ģenerālinspektora pilnvaru laikā — tas darbojās de facto ar pilnvaru pagarinājumu uz 2 gadiem.

(67)      Personas datu aizsardzības komisijas pilnvaras beidzās 2019. gada 16. aprīlī; Patērētāju tiesību aizsardzības komisijas pilnvaras beidzās 2020. gada 27. martā; Enerģētikas un ūdens regulēšanas komisijas pilnvaras beidzās 2020. gada 20. aprīlī.

(68)      2021. gada 11. februārī Nacionālā asambleja pieņēma grozījumus Konkurences aizsardzības likumā, kas ļāva pagarināt pašreizējā uzraudzības iestādes direktora pilnvaras vēl uz 2 gadiem. Viņa pašreizējo pilnvaru termiņam bija jābeidzas 2021. gada jūnijā. Sk. arī likumu, ar ko groza Konkurences aizsardzības likumu: https://www.parliament.bg/bg/laws/ID/163501 ; Nacionālā tieslietu pārvaldības institūta valde (kuras sastāvā ir pieci ATP locekļi, tieslietu ministrs un viens loceklis no Tieslietu ministrijas) mainīja institūta direktora iecelšanas noteikumus, pieļaujot gandrīz automātisku atkārtotu pašreizējā direktora iecelšanu.

(69)      Visas konkursa procedūras tiek īstenotas saskaņā ar Tiesu sistēmas likuma noteikumiem.

(70)      Parastie amatā paaugstināšanas konkursi ir izsludināti 2018., 2019. un 2020. gadā, taču neviens no tiem nav noslēdzies ( http://www.vss.justice.bg/page/view/1878 ).

(71)      2020. gada 20. decembra pieprasījums, ar ko Augstākās kasācijas tiesas plenārsēde vēršas Konstitucionālajā tiesā (2020. gada lieta Nr. 15).

(72)      Konstitucionālās tiesas 2021. gada nolēmums Nr. 6 par 2020. gada lietu Nr. 15.

(73)      Magistrats Européens pour la Démocratie et les Libertés sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 15. lpp.

(74)      2017. gadā bija 83 norīkoti tiesneši; 2018. gadā bija 104 norīkoti tiesneši; 2019. gadā bija 144 norīkoti tiesneši; 2020. gadā bija 202 norīkoti tiesneši. Plašākai informācijai sk. Tirgus ekonomikas institūta (TEI) pētījumu.

(75)    2020. gadā uz vairāk nekā 24 mēnešiem bija norīkoti vairāk nekā 59 tiesneši. Plašākai informācijai sk. Tirgus ekonomikas institūta (TEI) sagatavoto pētījumu par tiesnešu norīkošanu.

(76)      Sk. ATP sagatavoto 2020. gada 10. decembra reģistru ar informāciju par tiesu norīkotajiem tiesnešiem. Sk. arī Augstākās kasācijas tiesas sniegto informāciju 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(77)      Ir ziņots, ka šādu kropļotu norīkošanas praksi norīkošanai bez piekrišanas Prokuratūrā izmanto kā iespējamu sodu. Bulgārijas Likumdošanas iniciatīvu institūta un Kasācijas tiesas priekšsēdētāja sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu un informācija, kas saņemta valsts apmeklējuma kontekstā.

(78)      CM/Rec(2010)12, 44. punkts.

(79)      Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2017)018, 86. un 87. punkts.

(80)      Vairāk nekā 500 tiesnešu ir parakstījuši atklātu vēstuli ATP, vēršoties pret izvēlēto tiesu teritoriālā plāna reformas modeli. Reformu ir kritizējusi arī Augstākā advokātu padome.

(81)      Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 15. lpp.; Augstākās kasācijas tiesas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(82)      Tieslietu ministrija par ierosināto tiesu teritoriālā plāna reformas modeli ir organizējusi vairākas publiskas diskusijas (2021. gada 14., 25. un 29. jūnijā), kurās piedalījās plašs pārstāvju loks no dažādām tieslietu jomas profesionālajām organizācijām, Augstākās kasācijas tiesas tiesneši, juristi, vietējās tiesas, pašvaldības un NVO pārstāvji.

(83)      Pamatnostādnes “Revised Guidelines on the Creation of Judicial Maps to Support Access to Justice within a Quality Judicial System”, pieņemtas CEPEJ 22. plenārsēdē 2013. gada 6. decembrī.

(84)      Saskaņā ar informāciju, ko Bulgārijas iestādes sniegušas saistībā ar rīcības plānu, pēc ATP plenārsēdes lēmuma (protokols Nr. 26/22.10.20, 32. punkts) tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija ierosināt ATP plenārsēdei grozījumus un papildinājumus noteikumos par prēmiju atlīdzības noteikšanu un izmaksu tiesnešiem ar mērķi noteikt skaidrus, objektīvus un pārredzamus kritērijus papildu atlīdzības noteikšanai un tiesu iestāžu administratīvo vadītāju rīcības brīvības ierobežošanai. Darba grupas sastāvā ir Augstākās tiesu padomes locekļi, tiesu iestāžu un Augstākās tiesu padomes administrācijas pārstāvji. Šī darba grupa nolēma gaidīt noteikumu pieņemšanu saskaņā ar TSL 233. panta 6. punkta pirmo teikumu (pamatojoties uz attiecīgās tiesu iestādes darba slodzi, Augstākā tiesu padome var noteikt papildu atlīdzību tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājtiesnešiem) — šos noteikumus bija uzdots sagatavot darba grupai, kas izveidota ar Augstākās tiesu padomes Tiesnešu kolēģijas Tiesu teritoriālā plāna, darba slodzes un tiesu statistikas komitejas lēmumu (protokols Nr. 3/19.02.20, 1.1. punkts; protokols Nr. 7/27.05.20, 4.1. punkts). Ar 2021. gada 22. jūnija lēmumu Augstākās tiesu padomes Tiesnešu kolēģija pieņēma noteikumus par papildu atlīdzības apmēra noteikšanu saskaņā ar Tiesu sistēmas likuma 233. panta 6. punkta pirmo teikumu. Pieņemtie noteikumi vēl jānosūta ATP plenārsēdes Budžeta un finanšu komitejai un Tiesnešu kolēģijas Tiesu teritoriālā plāna, darba slodzes un tiesu statistikas komitejai, lai šīs institūcijas rīkotos atbilstoši to kompetencei. Saskaņā ar GRECO informāciju papildu atlīdzības piemērošanas sistēma joprojām ir atkarīga no plašas rīcības brīvības lēmumiem un ir pakļauta nesamērīgas ietekmes riskam. GRECO ceturtās novērtēšanas kārtas novērtējuma ziņojums, x. ieteikums, 26. punkts; skatīt arī Venēcijas komisijas atzinumu CDL-AD(2010)004, 46. un 51. punktu; Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Nr. CM/Rec(2010)1, 55. punktu.

(85)      Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 7. lpp.

(86)      Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2010)12 dalībvalstīm par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un pienākumiem, 55. punkts: “Būtu jāizvairās no sistēmām, kas tiesnešu pamata atalgojumu padara atkarīgu no viņu darbības rezultātiem, jo šādas sistēmas var apdraudēt tiesnešu neatkarību.”

(87)      COM(2019)498, 6. lpp., 29. zemsvītras piezīme; Venēcijas komisijas atzinums CDL-AD(2020)017, 29. punkts.

(88)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, valsts sadaļa par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 9. lpp. Attiecībā uz nodevu apmēru civillietās un komerclietās sk. 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 24. un 25. attēlu.

(89)      Bulgārijas juridiskās palīdzības sistēmas pašreizējā stāvoklī pat personai, kuras ienākumi ir Eurostat noteiktā nabadzības sliekšņa līmenī vai nedaudz zem tā, nav tiesību saņemt juridisko palīdzību. 24. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(90)      25. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(91)      Patlaban praksē nav iespējas ierosināt lietu tiešsaistē un nav iespējas piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību. Plašāku informāciju sk. 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 39.–45. attēlā.

(92)      Konkrētāk, šīs problēmas iemesli ir izplatītā korupcija, sociālie aizspriedumi, tiesu sistēmas nepieejamība, tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku, to vidū policijas darbinieku, apziņā pastāvošie ar dzimumu saistītie aizspriedumi un ierobežotās tiesnešu un tiesībaizsardzības iestāžu zināšanas par 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu. ANO OHCHR Eiropas reģionālā biroja sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 2. lpp.

(93)      39.–44. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā; informācija saņemta arī valsts apmeklējuma kontekstā (piemēram, Bulgārijas Prokuroru asociācija; Bulgārijas Tiesnešu asociācija).

(94)      Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 11. lpp. Jāatzīmē, ka nacionālais atveseļošanas un noturības plāns varētu vēl tikt grozīts, un šie projekti galu galā varētu tikt izslēgti no galīgā plāna.

(95)      41. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(96)      42. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(97)      44. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(98)      ATP nosūtīts skaidrojums par rīcības plānu — digitalizācija. Kas attiecas uz Vienoto tiesu informācijas sistēmu, iepriekš minētajā skaidrojumā ietvertā un ieinteresēto personas valsts apmeklējumu laikā sniegtā informācija liecina par tiesnešu un darbinieku neapmierinātību, kā rezultātā 2020. gada 16. septembrī sistēma tika apturēta (vēlāk termiņš pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim) jaunām lietām. ATP skaidrojumā tika paziņots, ka ar plenārsēdes lēmumu, sākot no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 1. jūnijam visas tiesas atsāks jaunu lietu izskatīšanu.

(99)      “Vienotas tiesu informācijas sistēmas (VTIS) izstrāde un ieviešana” un “Specializētas informācijas sistēmas (SISMA) izveide to faktoru pārraudzībai un analīzei, kas saistīti ar tiesu apgabalu sociālekonomisko attīstību un tiesu noslodzi”.

(100)      Precīzāk, ieinteresētās personas ziņoja, ka viss tiek veikts uz papīra un pēc tam ievadīts sistēmā. Augstākā tiesu padome īsteno vairākus projektus, kurus finansē no budžeta līdzekļiem un ārējām līdzekļu devēju programmām, lai uzlabotu un paplašinātu e-tiesiskumu un atvieglotu tā pieejamību.

(101)      ATP Tiesnešu palātas ārkārtas sesijas saīsinātais protokols Nr. 9, 2020. gada 15. marts.

(102)      Piemēram, par pirmstiesas aizturēšanas pārskatīšanu vai cietušo aizsardzības pasākumu un bērnu aizsardzības pasākumu veikšanu. Sk. arī Pamattiesību aģentūras ziņojumu “Coronavirus COVID-19 outbreak in the EU Fundamental Rights Implications”, 3. lpp.

(103)      Augstākās kasācijas tiesas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(104)      Tiesnešu palātas sanāksme, protokols Nr. 3, 2021. gada 2. februāris; Tiesnešu palātas sanāksme, protokols Nr. 6, 2021. gada 23. februāris. ATP Tiesnešu palāta noraidīja Atestācijas un konkursu komisijas ATP iesniegto priekšlikumu nepiešķirt nevienu papildu amata vietu Specializētajai krimināllietu tiesai, un vēlāk tā apstiprināja divas jaunas specializētās krimināllietu tiesas personālam pievienojamas amata vietas.

(105)      29.–31. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(106)      “Закон за изменение и допълнение на Закона за адвокатурата” (“Likums par Advokātu likuma grozīšanu un papildināšanu”): https://www.parliament.bg/bg/laws/ID/163509 .

(107)      9. un 10. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. Jāpiezīmē, ka šā snieguma mērīšanai saskaņota metodika nepastāv.

(108)      7. un 8. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(109)      8. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(110)      18. un 20. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(111)      Transparency International 2020. gada korupcijas uztveres indekss, 2.–3. lpp. Priekšstatu par korupcijas līmeni iedala šādās kategorijās: zems (saistībā ar ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatu par korupciju publiskajā sektorā iegūtais rezultāts pārsniedz 79), salīdzinoši zems (79–60), salīdzinoši augsts (59–50), augsts (mazāk nekā 50).

(112)      Eirobarometra dati attiecībā uz priekšstatu par korupciju un iedzīvotāju un uzņēmumu pieredzi, kas ziņoti pagājušajā gadā, tiek atjaunināti ik pēc diviem gadiem. Jaunākais datu kopums ir Eirobarometra 502. speciālaptauja (2020) un Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(113)      2015. gadā rezultāts bija 41, bet 2020. gadā — 44. Ja pēdējos piecos gados rezultāts mainās par vairāk nekā pieciem punktiem, uzskatāms, ka tas ievērojami palielinās/samazinās, ja izmaiņas ir četru līdz piecu punktu robežās, — uzlabojas/pasliktinās, bet, ja izmaiņas ir viena līdz trīs punktu robežās, — ir salīdzinoši stabils.

(114)      Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(115)      12 172 551,64 BGN.

(116)      Bulgārijas apmeklējuma kontekstā saņemtā informācija no Korupcijas apkarošanas komisijas.

(117)      Korupcijas apkarošanas komisijas sniegtā informācija. Sk. arī Nacionālās korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģijas projektu (2021–2027).

(118)      Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 1. lpp.

(119)

     Augstākās kasācijas tiesas darbības gada pārskats par 2020. gadu, 41.–43. lpp.

(120)      Eiropas Komisijas Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, “OLAF recommends recovery of nearly €6 million after alleged abuse of power at Bulgarian ministry” — ES PAZIŅOJUMS PRESEI Nr. 04/2021.

(121)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, valsts sadaļa par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 12. lpp. Turklāt 2021. gada jūnijā ASV Finanšu ministrija, pamatojoties uz ASV Globālo Magņitska likumu, par koruptīvu darbību veikšanu noteica sankcijas atsevišķiem Bulgārijas pilsoņiem (tostarp bijušam parlamenta deputātam). ASV Finanšu ministrija, “Specially designated nationals list update”, 2021. gada 2. jūnijs.

(122)

     Pieņemts ar Ministru padomes 2020. gada 2. aprīļa rezolūciju Nr. 57. Ierēdņu rīcības kodeksa nozīme publiskā sektora profesionālās godprātības sistēmā patlaban tiek pārskatīta ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) atbalstu projektā “Driving Public Administration Reform Forward”. 

(123)

     32. panta 1. punkta 6. apakšpunkts Korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu atsavināšanas likumā.

(124)

     Bulgārijas Republikas Nacionālā asambleja (2017), Nacionālās asamblejas darba organizācijas un procedūras noteikumi.

(125)

     Piemēram, atklātas vai slēgtas procedūras un kompetento iestāžu lēmumi.

(126)      Iekšlietu ministrija ir nodrošinājusi lielu skaitu ķermeņa videokameru (Eiropas Komisijas Iekšējās drošības fonda finansēts projekts), un to izmantošana ir sākusies 2021. gadā.

(127)

     Iekšējās drošības ziņojums: laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ir notiesāti astoņi ceļu policisti. Arī informācija, kas saņemta Bulgārijas apmeklējuma kontekstā.

(128)      2020. gadā valsts pārvaldē strādājošās personas noteiktajā termiņā iesniedza 83 316 deklarācijas par aktīviem un interesēm (t. i., par 250 mazāk nekā 2019. gadā). 46 gadījumos tika konstatēts administratīvo noteikumu pārkāpums (t. i., 38 % samazinājums salīdzinājumā ar 2019. gadu), un sankcijas tika noteiktas divos gadījumos (t. i., 50 % samazinājums salīdzinājumā ar 2019. gadu). 2020. gadā iekšējās inspekcijas veica 4750 pārbaudes (t. i., 23 % samazinājums salīdzinājumā ar 2019. gadu). 2020. gadā tika konstatēts 21 administratīvs pārkāpums (salīdzinājumam — 2019. gadā tika konstatēti seši pārkāpumi); sankcijas tika noteiktas četros gadījumos, papildus deviņiem nesaderības dēļ veiktiem darba attiecību pārtraukšanas gadījumiem (t. i., tādā pašā skaitā kā 2019. gadā). 2020. gadā saņemto un apstrādāto augstāko publisko amatpersonu aktīvu deklarāciju skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājies par apmēram 36 %. Neiesniegto vai novēloti iesniegto deklarāciju skaits 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis par apmēram 160 %. Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(129)      2020. gadā Korupcijas apkarošanas komisija veica 28 interešu konflikta un nesaderības pārbaudes (salīdzinājumam — 2019. gadā veica 17 pārbaudes). Pavisam 2020. gadā tika pieņemti 30 lēmumi, kuros tika konstatēts interešu konflikts, bet 2019. gadā tika pieņemti 14 šādi lēmumi. Valsts sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu. Sk. arī GRECO ceturtās novērtēšanas kārtas otro atbilstības ziņojumu, sadaļas par iii) un iv) ieteikumu, 11. punktu. GRECO secināja, ka iii) un iv) ieteikums par aktīvu deklarēšanu un interešu konfliktu atklāšanu un noskaidrošanu, kā arī šo darbību ietekmi uz korupcijas novēršanu un atklāšanu ir ieviesti apmierinoši.

(130)      Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Valsts parlamentārās pētniecības centra veiktā analīze par laikposmu no 2017. gada aprīļa līdz 2019. gada decembrim liecināja, ka gandrīz 37 % no pieņemtajiem tiesību aktiem groza citus tiesību aktus ar grozījumiem, tostarp grozošā tiesību akta pārejas un galīgajos noteikumos. Ieinteresētās personas bija paudušas nopietnas bažas par to, ka šī prakse ne tikai negatīvi ietekmē likumdošanas procesa pārredzamību valstī, bet dažos gadījumos var liecināt par nelikumīgu lobēšanu.

(131)      Kriminālprocesa kodeksa 123. pants (par liecinieku aizsardzību).

(132)      Valsts policijas ģenerāldirekcija.

(133)      Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 29. lpp.

(134)      Organizācijas “Reportieri bez robežām” 2021. gada pasaules preses brīvības indeksā Bulgārija 180 monitoringam pakļauto valstu vidū ieņem 112. vietu — vienu vietu zemāk nekā pagājušajā gadā (pēdējā vieta ES).

(135)      Radio un televīzijas likums.

(136)      Izsludināts Valsts Vēstneša izdevumā Nr. 109/2020.

(137)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, valsts sadaļa par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 15. lpp.

(138)      Dekrēts Nr. 113/ 29.03.2021 un Dekrēts Nr. 177/ 29.04.2021.

(139)      Informācija saņemta no Elektronisko mediju padomes valsts apmeklējuma kontekstā.

(140)      Informācija, kas saņemta Bulgārijas apmeklējuma kontekstā, un 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments (Bulgārija), 12. lpp. Augsts koncentrācijas līmenis ir konstatēts televīzijas sektorā (92 % no kopējā tirgus veido 4 lielākie īpašnieki). Uz augstu koncentrāciju norāda arī kumulatīvās auditorijas daļas četrām lielākajām televīzijas mediju grupām (74 %) un četrām lielākajām radio mediju grupām (79 %). Par tiešsaistes mediju jomu trūkst precīzu datu.

(141)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments (Bulgārija), 15. lpp.

(142)      “Reportieri bez robežām”, Bulgārija.

(143)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments (Bulgārija), 14. lpp.

(144)      Finanšu ministrija (2019) “National Development Programme Bulgaria 2030”.

(145)      Informācija saņemta Bulgārijas apmeklējuma kontekstā.

(146)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments (Bulgārija), 7. lpp.

(147)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, valsts sadaļa par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 17. lpp.

(148)      Informācija saņemta Bulgārijas apmeklējuma kontekstā.

(149)      Iestādes nav atbildējušas uz nevienu brīdinājumu. Eiropas Padome, Žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanas platforma.

(150)      “Reportieri bez robežām”, Bulgārija.

(151)      Konstitūcijas 87. pants: jebkuram Nacionālās asamblejas vai Ministru padomes loceklim ir tiesības ierosināt tiesību akta projektu. Nacionālā asambleja to pieņem divos lasījumos. Pieņemtais tiesību akta projekts tiek nosūtīts Bulgārijas Republikas prezidentam, kas paraksta dekrētu par tā izsludināšanu. Tiesību akts tiek izsludināts Valsts Vēstnesī un stājas spēkā trīs dienas pēc tā publicēšanas, ja vien pašā tiesību aktā nav noteikts citādi. Skatīt arī neseno Konstitūcijas reformas projektu, kas minēts 40. zemsvītras piezīmē un kas paplašināja likumdošanas iniciatīvas tiesības, ietverot arī tiesu iestāžu padomes. Tomēr vēlāk to projektā neiekļāva.

(152)      COM(2019) 498, 3. lpp.

(153)      Ar 2020. gada 14. februāra Dekrētu Nr. 21 ir mainīta Dekrēta (2019. gada Ministru padomes Dekrēta Nr. 240), ar ko izveido nacionālo uzraudzības mehānismu, sākotnējā stāšanās spēkā.

(154)      Apelāciju ir iesniegusi NVO, kuru ir ietekmējusi pēcuzraudzības mehānismā ietvertās t. s. Pilsoniskās padomes atlases sākotnējās procedūras atcelšana.

(155)      Pieņemti ar Ministru padomes 2020. gada 3. aprīļa Lēmumu Nr. 885.

(156)      Svarīgākos tiesību aktus ir definējusi Administratīvās reformas padome pēc 5 gadu termiņa saskaņā ar 2016. gada Likumu par tiesību aktiem.

(157)      Papildu informācija: https://www.parliament.bg/pub/NCIOM/2021 .

(158)      Nacionālās asamblejas 44. sasaukuma laikā vairāk nekā 60 % tiesību aktu projektu ierosināja parlamenta deputāti. “Study of the lawmaking activity of the National Assembly (April 2017 – March 2021)”, 9. lpp.

(159)      “Study of the lawmaking activity of the National Assembly (April 2017 – March 2021)”, 62. lpp.

(160)      Ietekmes novērtēšanas metodika tika atjaunināta 2019. gadā. Administratīvās reformas padome (Ministru padomes konsultatīvā struktūra) 2021. gada februārī apstiprināja jaunas ietekmes novērtējuma veidlapas un norādījumus. Valdība savā tīmekļa vietnē arī publicē ietekmes novērtējumu sarakstu apspriešanai: www.strategy.bg .

(161)      Parlamenta tīmekļa vietnē ir redzams, ka Ministru padomes tiesību aktu projektiem šie dokumenti ir pievienoti.

(162)      “Study of the lawmaking activity of the National Assembly (April 2017 – March 2021)”, 16. un 20. lpp.

(163)      Ministru padome (2020), “Ръководство за извършване на последваща оценка на въздействиетоt” (“Norādījumi par ex post ietekmes novērtējumu veikšanu”).

(164)      93 % tiesību aktu projektu — sk. “Study of the lawmaking activity of the National Assembly (April 2017 – March 2021)”, 56. un 57. lpp.

(165)      Sk. iepriekšējo atsauci.

(166)      9 % tiesību aktu projektu — sk. “Study of the lawmaking activity of the National Assembly (April 2017 – March 2021)”, 59. lpp.

(167)      37 % ierosināto tiesību aktu projektu galīgie un pārejas noteikumi grozīja citus tiesību aktus, kas ir par 2 % vairāk nekā iepriekšējās Nacionālās asamblejas laikā. “Study of the lawmaking activity of the National Assembly (April 2017 – March 2021)”, 46. lpp. (Piem., Kriminālkodeksa grozījumus ieviesa ar Jūras tirdzniecības kodeksa grozījumiem, padarot neregulētu cilvēku pārvadāšanu par kriminālnoziegumu, par spīti tam, ka tā par sodāmu darbību ir jau ir noteikta administratīvajos tiesību aktos.)

(168)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, valsts sadaļa par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, 19. lpp.

(169)      Informācija saņemta Bulgārijas apmeklējuma kontekstā. Piemēram, sk. likumu, ar ko iedibina ģenerālprokurora un viņa vietnieku pārskatatbildības un kriminālatbildības mehānismu: tajā grozījumi starp pirmo un otro lasījumu tika ieviesti termiņā un drīz apstiprināti bez padziļinātām debatēm. Ar procesu var iepazīties vietnē https://www.parliament.bg/bg/bills/ID/163448.

(170)      Bulgārijas Republikas Nacionālā asambleja (2020),    2020. gada 13. marta lēmums izsludināt ārkārtas stāvokli; Bulgārijas Republikas Nacionālā asambleja (2020), 2020. gada 3. aprīļa lēmums pagarināt ārkārtas stāvokli — ar šo lēmumu valdībai tika piešķirtas plašas pilnvaras veikt visus nepieciešamos pasākumus ārkārtas situācijas pārvarēšanai.

(171)      Likums, ar ko groza un papildina Veselības aizsardzības likumu.

(172)      Veselības aizsardzības likuma 63. pants. Saskaņā ar šo jauno režīmu Ministru padome pēc veselības ministra ierosinājuma var uz noteiktu laiku izsludināt ārkārtas epidēmijas situāciju. Tas ļautu turpināt dažu pasākumu piemērošanu, kas veikti saskaņā ar ārkārtas stāvokli, un ieviest jaunus pasākumus, neraugoties uz ārkārtas stāvokļa beigām.

(173)      Pēc valsts prezidenta pieprasījuma; Konstitucionālā tiesa, 2020. gada lieta Nr. 7.

(174)      Konstitucionālās tiesas 2020. gada nolēmums Nr. 10 par 2020. gada lietu Nr. 7, 2020. gada 23. jūlijs.

(175)      Bulgārijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 42.–43. lpp.

(176)      Konstitucionālās tiesas 2020. gada lieta Nr. 13.

(177)      Konstitucionālās tiesas 2021. gada nolēmums Nr. 2 par 2020. gada lietu Nr. 13.

(178)      Plašāku informāciju sk. rīcības plānā, kurā ir pasākumi, kas paredzēti 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu izteikto bažu risināšanai: https://www.strategy.bg/StrategicDocuments/View.aspx?lang=bg-BG&Id=1314 .

(179)      Likumprojekts 054-01-60 — projekts Likumam, ar ko groza un papildina Likumu par bezpeļņas juridiskajām personām.

(180)      Ieinteresēto personu paustās bažas atzinumos, kas publicēti parlamenta tīmekļa vietnē kā daļa no likuma pieņemšanas procesa, ietver bažas par biedrošanās brīvības un kapitāla brīvas aprites ierobežojumiem, kā arī reģistra publiskumu, ko varētu paredzēt arī īstenošanas akti (skatīt Bulgārijas Bezpeļņas organizāciju tiesību centra, Bulgārijas Ziedošanas foruma, Bulgārijas Helsinku komitejas sniegto informāciju): https://www.parliament.bg/bg/bills/ID/157496 .

(181)      Šajā pašā sakarā sk. Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 18. jūnija spriedumu lietā C-78/18 Komisija/Ungārija.

(182)      Beidzoties Nacionālās asamblejas pilnvaru termiņam, beidzas termiņš līdz galam neizskatīto tiesību aktu projektiem. To izskatīšanu var atsākt nākamā Nacionālā asambleja, taču likumdošanas procesam būtu jāsākas no paša sākuma.

(183)      Sk. Civicus piešķirto reitingu Bulgārijai. Reitingi tiek iedalīti šādās piecās kategorijās: atvērta, ierobežota, traucēta, apspiesta un noslēgta pilsoniskās sabiedrības telpa.

(184)      Informācija saņemta Bulgārijas apmeklējuma kontekstā.

(185)      ANO OHCHR Eiropas reģionālā biroja sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 8.–9. lpp.