Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021XE2199

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Jauns naratīvs par Eiropu – EESK rezolūcija konferencei par Eiropas nākotni”

EESC 2021/02199

OV C 286, 16.7.2021, p. 1–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

16.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Jauns naratīvs par Eiropu – EESK rezolūcija konferencei par Eiropas nākotni”

(2021/C 286/01)

Ziņotāji:

Stefano MALLIA (I grupa)

Oliver RÖPKE (II grupa)

Séamus BOLAND (III grupa)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2021. gada 27. un 28. aprīlī (27. aprīļa sēdē), ar 226 balsīm par, 1 balsi pret un 5 atturoties, pieņēma šo rezolūciju.

1.1.

 Konference par Eiropas nākotni (turpmāk – “konference”) Eiropai ir unikāla izdevība atjaunot saikni un sadarbību ar Eiropas iedzīvotājiem, arī ar pilsoniskās sabiedrības dalībnieku starpniecību, lai viņiem nodrošinātu iespēju patiešām piedalīties lemšanā par kopīgo nākotni. Ir laiks turēt Līguma par Eiropas Savienību 11. panta solījumu dot pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem, kā arī uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

1.2.

 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka konferences panākumi būs atkarīgi arī no spējas ierosināt jaunu naratīvu par Eiropu – tādu naratīvu, kas būtu balstīts ikdienas dzīves realitātē un kuru Eiropas iedzīvotāji var veidot paši. Šādam naratīvam jābūt plašākam par sasniegumu sarakstu; tam jākļūst par konkrētu racionālu un emocionālu saikni starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem. Stratēģiski temati būtu jāaplūko kopējā perspektīvā, lai izvairītos no draudošas Eiropas à la carte. Mērķis ir no jauna atklāt un atjaunot tik ļoti vajadzīgo kopienas apziņu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, un tādējādi Eiropā radīt jaunu impulsu pašreizējo un turpmāko izaicinājumu pārvarēšanā.

1.3.

 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ir dziļi sakņotas saites ar visām sabiedrības grupām (darba devējiem, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību kopumā) visās dalībvalstīs; tāpēc tā ir vislabāk piemērota, lai efektīvi iesaistītu organizētu pilsonisko sabiedrību, jo tai ir šādam nolūkam piemēroti attiecīgi tīkli. Tie veido Komitejas neapstrīdamo zinātību un pamatu tās esamībai. Izšķiroša nozīme ir EESK pastāvīgai līdzdalībai visā konferences procesā, tostarp darbībai valdē.

1.4.

 EESK ir visaptveroši jāiekļauj konferences pārvaldībā; Komiteja ir apņēmusies, pamatojoties uz savu naratīvu un vīziju par Eiropas Savienību nākamajos gadu desmitos, iesniegt spēcīgus un skaidrus priekšlikumus. Komiteja atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka konferencei ir jāsniedz priekšlikumi un risinājumi, kas ES iedzīvotājiem nodrošinātu reālas un jūtamas pārmaiņas. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai konferencē tiktu panākts konkrēts un izmērāms progress, nevis tikai notiktu nesaistošas diskusijas ar iedzīvotājiem, kuras nekur neved. Komisijas priekšsēdētāja vietnieka M. Šefčovič priekšlikums konferences secinājumus iekļaut Komisijas 2022. gada darba programmā norāda pareizo virzienu. Tas ir izšķirošs aspekts, kas liecina par visa šā politiskā procesa uzticamību un vērienīgajām iecerēm.

1.5.

 Konferences pārvaldībai būtu jādefinē iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistes apjoms un mērķis, kas būtu jānorāda jau pašā sākumā. Arī zināšanas par līdzdalības instrumentu mērķi var palīdzēt mērķus saskaņot ar pieejamajiem līdzekļiem gan procesa izstrādes, gan budžeta ziņā. Pārvaldībai noteikti būs jāizmanto dažādi iesaistes formāti un metodes atkarībā no posma un līmeņa konkrētā brīdī un jāatrod veidi, kā uzrunāt tos eiropiešus, kuri nav motivēti iesaistīties. Iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības ieguldījums būtu jāņem vērā politiķiem un iestādēm vai jāatspoguļo lēmumos, pretējā gadījumā iedzīvotāju uzticēšanās šīm darbībām, visticamāk, izgaisīs. Nevajag lolot pārāk lielas cerības. Atgriezeniskās saites mehānisms nodrošinās, ka konferences pasākumos izteiktās idejas tiks pārvērstas konkrētos ieteikumos ES rīcībai.

1.6.

 Konferences īsais norises laiks uzliek ierobežojumus visiem dalībniekiem. Tādēļ konference būtu jāuztver kā sākums nepārtrauktam procesam, proti, ciešākai sadarbībai ar Eiropas iedzīvotājiem, kas balstīta uz šo sākotnējo periodu. Šī iespēja būtu jāizmanto, lai mainītu paradigmu un mērķu līmeni visās politikas jomās, tostarp ekonomikas, sociālajā un vides politikā.

1.7.

 Visiem dalībniekiem ir jāseko līdzi konferences debatēm un jāattiecas pret tām ar atvērtību, neizdarot jau iepriekšnolemtus secinājumus par nākamajiem posmiem un izskatot visus iespējamos risinājumus. Šajā saistībā aizvadīto gadu laikā ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas un instrumentus, kas tagad ir jāīsteno. Būtu regulāri jāuzrauga īstenošana un jāatjaunina informācija par ES līmenī panākto progresu attiecībā uz pieņemtajiem pasākumiem un pieejamajiem instrumentiem.

2.   Jauns naratīvs par Eiropu: Eiropa – lieliska vieta dzīvei un labklājībai

2.1.

 Ņemot vērā iepriekšminēto, EESK ierosina jaunu naratīvu par Eiropu – tādu naratīvu, kas Eiropas tālo un neseno pagātni sasaistītu ar tagadni un iezīmētu nākotnes redzējumu, kura pamatā būtu sadarbība pāri robežām, saišu stiprināšana Eiropas iedzīvotāju starpā un kas sakņotos solidaritātes, sociālā taisnīguma, paaudžu sadarbības, dzimumu līdztiesības, ilgtspējīgas labklājības un taisnīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās vērtībās. Ir obligāti jāpalielina sabiedrības atbalsts šīm vērtībām, lai pārskatītu mūsu izaugsmes un pārvaldības modeļus virzībā uz ilgtspēju, veidotu vienlīdzīgāku sabiedrību un šīs rekonstrukcijas un atveseļošanas centrā izvirzītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Iedzīvotājiem ir vajadzīga tāda Eiropa, kas

—

atzīst, ka pilsoniskā sabiedrība ir kopējā labuma sargātāja un neatņemama dalībniece Eiropas kopīgo problēmu risinājumu meklēšanā,

—

koncentrējas uz taisnīgu un ilgtspējīgu atveseļošanos no Covid-19 krīzes: tas nolīdzinās ceļu uz iekļaujošāku sabiedrību un attīstīs ilgtermiņa konkurētspēju, visaptveroši ņemot vērā savstarpēji saistītās krīzes sociālajā, ekonomikas, demokrātijas, demogrāfijas un klimata jomā ES dalībvalstīs, nepieciešamību pēc zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī ilgākā termiņā radušās strukturālās pārmaiņas, ko izraisījusi pandēmija. Ir jāsniedz pilnvērtīgs atbalsts Eiropas ekonomikai, lai tā atgūtu zaudēto pamatu, un jāņem vērā nepieciešamība panākt augšupēju konverģenci, lielāku kohēziju, sociālo aizsardzību, lielākas investīcijas sabiedriskajos pakalpojumos, ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un nabadzības samazināšanu,

—

atbalsta ekonomikas un sociālo atveseļošanu, uzņēmējdarbību, taisnīgu pārkārtošanos, kvalitatīvu darbvietu radīšanu, izglītību un prasmju apguvi, inovāciju, ieguldījumus infrastruktūrā un sociālos ieguldījumus, dekarbonizāciju, digitalizāciju, vienotā tirgus izveides pabeigšanu un ekonomisko un monetāro integrāciju,

—

aizsargā visus savus iedzīvotājus, tostarp visvairāk atstumtos, un viņu veselību, drošību un labbūtību, vidi un bioloģisko daudzveidību,

—

respektē un veicina daudzveidību, dzimumu līdztiesību, pamattiesības, demokrātiju, sociālo dialogu un iekļaujošu pārvaldību,

—

veicina mieru, drošību un progresu pasaulē, izmantojot multilaterālismu, demokrātijas un tiesiskuma sekmēšanu, cilvēktiesības, sociālo dialogu, ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), diplomātiju un atvērtu, taisnīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību.

2.2.

 EESK vienprātīgi atzīst, ka divkāršā – zaļā un digitālā – pārkārtošanās ir ārkārtīgi svarīga, lai stiprinātu Eiropas ilgtspējīgu konkurētspēju, solidaritāti un noturību pret turpmākām krīzēm. Covid-19 pandēmija ir bijusi vissmagākā krīze, ar ko ES ir saskārusies kopš izveides. Pandēmija ir saasinājusi nepieciešamību Eiropas Savienībai spēt sniegt spēcīgas un konsekventas atbildes, lai uzlabotu ES politisko, veselības, ekonomisko un sociālo dimensiju. Šī konference Eiropas Savienībai ir unikāla izdevība sasniegt šo rezultātu.

Covid-19 ietekme uz mūsu iedzīvotājiem, sabiedrību un ekonomiku ir uzskatāmi demonstrējusi nepieciešamību pēc kopīgas Eiropas pieejas. Pandēmija ir parādījusi, ka ir spēcīgi argumenti par labu kopīgai rīcībai, taču tā ir arī atklājusi trūkumus veidā, kā Eiropa risina šādas fundamentālas problēmas. Pastāvīgas krīzes (permacrisis) laikmetā Eiropas Savienībai būs jāstiprina spēja pārvarēt krīzi, lai sasniegtu tādus rezultātus, kādus Eiropas iedzīvotāji vēlas un ir pelnījuši.

2.3.

 Šī krīze ir arī skaidri parādījusi, ka Eiropas Savienībai būtu jāvelta lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, darba ņēmēji un tie cilvēki, kurus skārusi nabadzība un sociālā atstumtība, ir pienācīgi aizsargāti no neseno un nākamo problēmu ietekmes. Covid-19 pandēmija ir parādījusi arī to, ka ir jāatbalsta ilgtspējīga konkurētspēja un ka visā Eiropas Savienībā ir jāpalielina ieguldījumi kvalitatīvos veselības aizsardzības, aprūpes, izglītības un sociālajos pakalpojumos. Būs ļoti svarīgi vēl vairāk uzlabot ES līmeņa koordināciju veselības jomā, efektīvāk novērst pārrobežu veselības apdraudējumus un stiprināt ES veselības aprūpes sistēmas.

2.4.

 ES var paļauties uz dažādām priekšrocībām, piemēram, iekšējo tirgu, kas ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, neapspriežamu pamatvērtību kopumu (1), kurš ir neatņemama Eiropas sabiedrības un demokrātijas sastāvdaļa, un uz solidaritāti, par ko liecina vērienīgs Atveseļošanas un noturības mehānisms, kurš liek efektīvi īstenot valstu atveseļošanas plānus. Jānosaka ES galīgais mērķis, t. i., stiprināt mūsu sociālā tirgus ekonomikas modeli, kurā ilgtspējīga, konkurētspējīga ekonomika iet roku rokā ar labi izstrādātu sociālo politiku. No minētā izriet, ka tālākais ceļš ir īstenot Eiropas zaļo kursu, ko EESK ir atzinīgi novērtējusi jau no paša sākuma. Zaļais kurss ir jaunā Eiropas izaugsmes stratēģija, kuras centrā ir labklājība, ilgtspēja un sociālais taisnīgums. Lai nodrošinātu Eiropas uzplaukumu, būs ļoti svarīgi īstenot taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu dzīvesveidu, veicināt kvalitatīvu darbvietu izveidi un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un inovāciju, tostarp aprites ekonomiku un sociālo ekonomiku.

2.5.

 Taču ES saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: pandēmija vēl vairāk palielinās nevienlīdzību gan dalībvalstu starpā, gan to iekšienē. Tādēļ ir jāpievēršas abām medaļas pusēm: ir jāturpina nostiprināt Eiropas ekonomikas un visu lielumu uzņēmumu, it īpaši MVU, ilgtspējīga konkurētspēja. Vienlaikus Eiropai būtu jāveido vērienīgāka un konkrētāka sociālā dimensija, kas nevienu neatstāj novārtā.

2.6.

 Lai aizsargātu savas vērtības un īstenotu savas prioritātes, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas pozitīva loma arī starptautiskās ekonomikas laukā. Pasaulē, ko raksturo spēcīga konkurence un nesaskaņas ne tikai ekonomikas, bet arī politikas līmenī, Eiropas Savienībai ir jākļūst par globālu dalībnieku, kurš var efektīvāk aizstāvēt savas intereses un vērtības. Centieni panākt zināmā mērā atvērtu stratēģisko autonomiju, kas ļauj saglabāt ES spēju rīkoties svarīgās ekonomikas jomās, ir jālīdzsvaro ar vēlmi sadarboties, lai risinātu kopīgas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, un stiprinātu uz noteikumiem balstītu daudzpusēju sistēmu.

2.7.

 Pandēmija ir skaidri parādījusi, cik svarīga nozīme ir spēcīgam un noturīgam Eiropas rūpnieciskajam pamatam. Eiropai vajadzīga vērienīga rūpniecības politika, kas virza divējādo pārkārtošanos – digitalizāciju un pāreju uz ilgtspēju – un vienlaikus uzlabo Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā. Jaunajā rūpniecības politikā ar dažādu rīcībpolitiku (tostarp tirdzniecības, prasmju, investīciju, pētniecības un enerģētikas) palīdzību ir pastāvīgi jāprognozē, kādas turpmāk būs svarīgākās ekonomikas nozares un virzītājspēki, un jārada pamatnosacījumi, tostarp nepieciešamo prasmju profili, lai Eiropas rūpniecība varētu saglabāt vadošo pozīciju pasaules tehnoloģiju un inovācijas jomā, kā arī nodrošināt kvalitatīvas darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā. Nodrošinot konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu vienlaikus, nākotnē tiktu saglabāts Eiropas sociālekonomiskais modelis.

2.8.

 Ir ļoti svarīgi, lai ES izmantotu šo iespēju, proti, modernizētu un pārveidotu rūpniecības nozares un to piegādes ķēdes tā, lai pasaulē ar zemākām emisijām tās saglabātu konkurētspēju. Lai risinātu problēmas saistībā ar ilgtermiņa pārveidi, politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un galvenajām ieinteresētajām personām attiecīgajās valstīs un reģionos ir jāprognozē pārmaiņas un aktīvi jāpārvalda pārkārtošanās. Tālredzīgā pārkārtošanās procesu vadībā būtiska nozīme ir sociālajam dialogam, kā arī darba ņēmēju un viņu pārstāvības organizāciju informēšanai, uzklausīšanai un līdzdalībai. Eiropai tas būs ļoti svarīgi, jo tikai tad, ja ekonomikas atveseļošanā un turpmākajos politikas pasākumos galvenā uzmanība būs pievērsta gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem, Eiropa varēs gūt panākumus. Konkurētspējai un iekļautībai jāiet kopsolī: ekonomiski visspēcīgākās dalībvalstis nodrošina visaugstākos sociālos standartus, nevis otrādi.

3.   EESK loma

3.1.

 Lai stiprinātu EESK lomu, tās kā padomdevējas iestādes nozīme un pievienotā vērtība ir jāpierāda, pamatojoties uz tās unikālo uzdevumu, proti, pārvarēt plaisu, pirmkārt, starp politikas veidotājiem un pilsonisko sabiedrību, otrkārt, starp dažādiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un, treškārt, starp dalībniekiem gan valstu, gan Eiropas līmenī. Pirmām kārtām jāuzsāk transnacionālas debates, kas savstarpēji sasaistītu dalībvalstu līmenī notiekošās debates par Eiropu.

3.2.

 EESK nostājai jātop, pamatojoties uz diskusijām, kas sāktos ar pilsoniskās sabiedrības dalībnieku ieguldījumu un norisinātos atbilstīgi augšupējai koncepcijai. Tā ir vienīgā pieeja, kā nodrošināt, ka tiek ņemti vērā visi viedokļi un ka tiek sasniegti nepārprotami un efektīvi rezultāti.

3.3.

 Jāizveido sadarbība ar Reģionu komiteju (RK) un, pilnībā respektējot abu iestāžu dažādos, bet savstarpēji papildinošos uzdevumus, kopīgi jārīko t. s. Going Local jeb vietējā līmeņa pasākumi.

3.4.

 EESK tiek aicināta, izmantojot EESK locekļu dalību konferences plēnumā un EESK izvirzīto novērotāju klātbūtni valdē, rīkoties kā institucionālam vidutājam starp konferenci un valstu organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.

3.5.

 EESK ir izveidojusi ad hoc grupu, kas ir pieņēmusi ceļvedi ar šādiem mērķiem:

—

uzlabot metodes, kā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības dalībniekus un sazināties ar viņiem, it īpaši mijiedarbojoties ar EESK locekļu pārstāvētajām aprindām un sekmējot to aktīvu darbību uz vietas,

—

palielināt un nostiprināt EESK lomu un ietekmi,

—

sniegt strukturētu pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ES politikas veidošanā, paužot attiecīgus priekšlikumus Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai par to, kā uzlabot ES darbību un EESK darbu saistībā ar tiesību aktu pieņemšanu;

3.6.

 EESK plenārsēdē, kurā piedalās Eiropas Parlamenta deputāti, RK locekļi, komisāri un Padomes ministri, ziņot par debatēm un dialogiem, kas norisinās dalībvalstīs un konferencē.

4.   Secinājumi

Vēlamies, lai nākotnē pilsoniskajai sabiedrībai būtu vadošā loma

4.1.

 EESK uzskata, ka ir vajadzīgs pārliecinošs un kopīgs naratīvs par Eiropas Savienību.

Šajā sakarā būtu jārada priekšstats, ka Eiropa 1) sargā tādas kopīgas pamatvērtības kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, 2) pasaules mērogā sekmē ilgtspēju, kā arī atvērtu un godīgu tirdzniecību un multilaterālismu, 3) ir “droša osta” unikālam saimnieciskajam un sociālajam modelim, kura pamatu veido godīga konkurence un solidaritāte teritorijā bez iekšējām robežām, un 4) veicina ilgtspējīgu labklājību un ka Eiropas galvenais elements ir spēcīga Eiropas pilsoniskā sabiedrība.

4.2.

 Konferencei par Eiropas nākotni vajadzētu būt instrumentam, ar kura palīdzību Eiropas Savienībā varam panākt ilglaicīgas pārmaiņas, piemēram, Eiropas publiskajā telpā vairāk un jēgpilnāk iesaistīt iedzīvotājus un organizētu pilsonisko sabiedrību. Šā procesa pirmais posms ir panākt, ka pilsoniskā sabiedrība strādā partnerībā, cieši sadarbojas, veido tīklus, apmainās ar labu praksi un meklē konsensu.

4.3.

 Pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīme ir izšķiroša, lai atrastu mūsdienu problēmu risinājumus. EESK aicina ES un valstu iestādes atzīt, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības loma ir būtiska, lai radītu uzticēšanos, veidotu sabiedrisko domu un virzītu pozitīvas pārmaiņas. Turklāt Eiropas Savienībai noteikti ir jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķirošā loma Eiropas vērtību, demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma veicināšanā un aizsardzībā pret aizvien pieaugošo antiliberālismu, populismu un pilsoniskās telpas sarukšanu.

4.4.

 Lai ES atjaunināšana un sociālekonomiskā atjaunošana izdotos, būs jānodrošina, ka visas sabiedrības grupas tiek efektīvi iesaistītas ES politikas pasākumu, it īpaši nacionālo atveseļošanas un noturības plānu un turpmāko valsts reformu programmu, kopīgā izstrādē, līdzdalībā, īstenošanā un novērtēšanā. Šajā sakarā jāizmanto pašreizējās konsultāciju struktūras, piemēram, Eiropas pusgada process, un nepārprotami jāatzīst, ka pilsoniskā sabiedrība ir kritiski svarīgs īstenošanas partneris un labuma guvējs.

4.5.

 Lai iztēlotos un veidotu šo noturīgo, vienlīdzīgo un ilgtspējīgo sabiedrību, būs vajadzīgas augšupējas iniciatīvas, kurās izmantota jauna labklājības un attīstības definīcija, kas ietver vairāk ne tikai iekšzemes kopproduktu (IKP), un vienlaikus jāņem vērā iedzīvotāju viedokļi un tiesības. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai pandēmijas laikā ieviestie tiesību ierobežojumi netiktu saglabāti pēc Covid-19.

4.6.

 Galu galā EESK uzskata, ka ir svarīgi arī pastāvīgi izvērtēt ierosinātos pasākumus un politikas rīcību. Izmantojot savu pieredzi un zinātību, kas gūta, iesaistoties dialogā ar iedzīvotājiem no visām sabiedrības grupām visās ES dalībvalstīs, EESK sniegs būtisku ieguldījumu šajā procesā.

Briselē, 2021. gada 27. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1)  LES 2. pants.

Top