EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.6.2023

COM(2023) 302 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par tādu ārkārtas intervenču pārskatīšanu, kuru mērķis ir risināt augsto enerģijas cenu problēmu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2022/1854

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par tādu ārkārtas intervenču pārskatīšanu, kuru mērķis ir risināt augsto enerģijas cenu problēmu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2022/1854

Saturs

I.    Ievads    

II.    Padomes regulas 20. pantā noteiktā prasība    

III.    Pašreizējais stāvoklis elektroenerģijas tirgū    

IV.    Elektroenerģijas pieprasījuma samazināšana    

V.    Inframarginālo ieņēmumu griesti    

VI.    Atbalsts galalietotājiem    

VII.    Sākotnējie secinājumi    

I.Ievads

Šajā ziņojumā tiek pārskatīti Regulas 2022/1854 II nodaļā izklāstītie noteikumi saskaņā ar minētās regulas 20. panta 1. punktu (Padomes regula) 1 . Tā pamatā ir 25 dalībvalstu sniegtā informācija saskaņā ar Padomes regulas 19. pantu. Šis ziņojums ir balstīts arī uz atbildēm, kas sniegtas uz Eiropas Komisijas (Komisija) jautājumiem, kuri tika uzdoti tās izstrādātā elektroenerģijas tirgus modeļa reformas priekšlikuma sabiedriskajā apspriešanā.

Padomes regula bija viens no pasākumiem, ar kuriem Savienība reaģēja uz enerģētisko krīzi, kas veidojās pēdējo divu gadu laikā, kad enerģijas cenas bija ievērojami augstākas nekā pēdējās desmitgadēs. Cenas sāka strauji augt 2021. gada vasarā, kad pasaules ekonomika pēc Covid-19 ierobežojumu atvieglošanas sāka atgūties. Pēc tam Krievija tūlītēju darījumu tirgos energoavotus sāka izmantot kā ieroci un iebruka Ukrainā, kā rezultātā būtiski samazinājās gāzes piegādes un palielinājās gāzes piegādes traucējumi, kas vēl vairāk palielināja gāzes cenas. Augstas gāzes cenas ievērojami ietekmē elektroenerģijas cenu, jo elektroenerģijas pieprasījuma apmierināšanai nereti ir vajadzīgas ar gāzi darbināmas elektrostacijas.

Lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Komisija ir aktīvi iesaistījusies kopš enerģētiskās krīzes sākuma un sadarbībā ar dalībvalstīm ātri izstrādājusi virkni politikas risinājumu.

ES 2021. gada oktobrī izstrādāja enerģijas cenu instrumentu kopumu, kas ietver pasākumus, ar kuriem risināt augsto cenu problēmu un mazināt to ietekmi uz patērētājiem (to vidū ienākumu atbalsta, nodokļu atvieglojumu, gāzes taupīšanas un uzkrāšanas pasākumus) 2 . Tā kā gāzes piegādes tika pārvērstas par ieroci un Krievija manipulēja ar enerģijas tirgiem, apzināti ietekmējot gāzes plūsmu, vairojās bažas par iespējamu deficītu, kā rezultātā enerģijas cenas pieauga tik strauji kā vēl nekad.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES reaģēja ar paziņojumu martā, izklāstot plānu REPowerEU 3 , kas tika detalizēti izstrādāts 2022. gada 18. maijā 4 . Tas ir plāns, kā ES pārtraukt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā ne vēlāk kā līdz 2027. gadam, balstoties uz trim pīlāriem: diversificēt enerģijas avotus, izvēloties avotus, kas nav Krievijas fosilais kurināmais, taupīt enerģiju un paātrināt enerģētikas pārkārtošanu. Attiecībā uz trešo pīlāru Komisija ierosināja palielināt 2030. gada pamatmērķrādītāju attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem no 40 % līdz 45 % un attiecībā uz energoefektivitāti no 9 % līdz 13 % saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Lai pasargātu Eiropas pilsoņus no krīzēm, kas saistītas ar fosilo kurināmo, ir nepieciešama atjaunīgo energoresursu straujāka izvēršana, lielāka energoefektivitāte un pieprasījuma turpmāka elektrifikācija, jo šādi pasākumi nekavējoties strukturāli samazina pieprasījumu pēc fosilā kurināmā un palīdz sasniegt dekarbonizācijas mērķus elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē un transporta sektorā. Zemo darbības izmaksu dēļ atjaunīgajiem energoresursiem vajadzētu pozitīvi ietekmēt ES enerģijas cenas. Turklāt ātrāka atjaunīgo energoresursu izvēršana apvienojumā ar lielāku energoefektivitāti veicinās energoapgādes drošību, jo netiks izmantots fosilais kurināmais, no kā ES ir bijusi ļoti atkarīga. Plānu REPowerEU papildina paziņojums par elektroenerģijas tirgus īstermiņa intervencēm 5 , kurā papildus citiem īstermiņa pasākumiem augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai ir apzinātas potenciālās jomas elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanai un paziņots nolūks novērtēt šīs jomas ar mērķi mainīt attiecīgo tiesisko regulējumu.

Padome 2022. gada 6. oktobrī pieņēma Padomes regulu, ar kuru tika ieviesti izņēmuma, mērķorientēti un laikā ierobežoti pasākumi ar nolūku samazināt elektroenerģijas pieprasījumu un iekasēt un pārdalīt enerģētikas nozares ārkārtīgi augstos ieņēmumus galalietotājiem. Konkrētāk, intervences pasākumus elektroenerģijas tirgū var apkopot, kā izklāstīts turpmāk (Padomes regulas II nodaļa).

·Elektroenerģijas pieprasījuma samazināšana: Padomes regulā ir noteikti divi mērķrādītāji — viens provizorisks (samazināt kopējo elektroenerģijas pieprasījumu par 10 %) un viens obligāts (par vismaz 5 % samazināt pieprasījumu stundās, kad ir augsts elektroenerģijas pieprasījums). Dalībvalstis varēja brīvi izvēlēties attiecīgos pasākumus, ievērojot atsevišķus noteikumus, kas izklāstīti Padomes regulā 6 . Obligātais mērķrādītājs attiecās uz laikposmu no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. martam 7 .

·Pagaidu ieņēmumu griesti inframarginālajiem elektroenerģijas ražotājiem (piemēram, atjaunīgie energoresursi, kodolenerģija un lignīts): Padomes regulā ir noteikti pagaidu ieņēmumu griesti 180 EUR/MWh apmērā elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto tehnoloģijas ar zemākām robežizmaksām (ieņēmumu griesti). Taču dalībvalstis var izvēlēties, kādā veidā piemērot šo pasākumu valsts līmenī. Ieņēmumi, kas pārsniegs ieņēmumu griestus, tiks izmantoti, lai mazinātu augsto elektroenerģijas cenu ietekmi uz elektroenerģijas patērētājiem. Šis pasākums attiecas uz laikposmu no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.

·Atbalsts galalietotājiem: Padomes regulā tiek paplašināts instrumentu kopums, kas dalībvalstīm pieejams, lai aizsargātu elektroenerģijas patērētājus, noteiktos apstākļos atļaujot noteikt cenu zem pašizmaksas mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šis pasākums attiecas uz laikposmu no 2022. gada 8. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim.

Ar Padomes regulu tika ieviesta arī solidaritātes iemaksa ES uzņēmumiem un pastāvīgiem iedibinājumiem, kas darbojas jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros (III nodaļa).

Lai arī Padomes regulas mērķis bija risināt ārkārtas situāciju saistībā ar enerģētisko krīzi, 2023. gada 14. martā Komisija ierosināja reformēt ES elektroenerģijas tirgus modeli, lai paātrinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu un atteikšanos no gāzes, padarītu patērētājus mazāk atkarīgus no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām, labāk aizsargātu patērētājus no straujiem cenu kāpumiem nākotnē un potenciālas tirgus manipulācijas un padarītu ES enerģētikas nozari tīrāku un konkurētspējīgāku (elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikums) 8 . Šajā priekšlikumā ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt ilgtermiņa līgumu slēgšanu ar nefosilās enerģijas ražotājiem un ieviest sistēmā tīrākus elastīgus risinājumus, piemēram, pieprasījumreakciju un uzglabāšanu, lai izspiestu gāzi no enerģijas avotu kopuma. Konkrētāk, lai vairotu elektroenerģijas sistēmas elastīgumu, priekšlikumā ir noteikta prasība dalībvalstīm novērtēt savas vajadzības un noteikt mērķus, lai palielinātu nefosilo elastīgumu, un piedāvāta iespēja ieviest jaunas atbalsta shēmas nefosilajai elastībai, piemēram, pieprasījumreakciju un uzglabāšanu.

Elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikumā ir iekļauti arī pasākumi, kas stiprina neaizsargātu patērētāju aizsardzību. Cita starpā, ar priekšlikumu dalībvalstīm ir ļauts ieviest regulētas mazumtirdzniecības cenas zem pašizmaksas mājsaimniecībām un MVU turpmākas iespējamas elektroenerģijas cenu krīzes gadījumā.

Izstrādājot priekšlikumu, Komisija no 2023. gada 23. janvāra līdz 2023. gada 13. februārim organizēja sabiedrisko apspriešanu (sabiedriskā apspriešana). Sabiedriskajā apspriešanā bija ietverti jautājumi par pasākumiem, kas ieviesti ar Padomes regulu 9 . 

II.Padomes regulas 20. pantā noteiktā prasība 

Ar Padomes regulas 19. pantu dalībvalstīm tika noteikta ziņošanas prasība, saskaņā ar kuru dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. janvārim bija jāiesniedz Komisijai informācija par i) ieviestajiem pieprasījuma samazināšanas pasākumiem; ii) virsieņēmumiem, kas izriet no pagaidu ieņēmumu griestiem, ko piemēro inframarginālajiem elektroenerģijas ražotājiem, kā arī šādu ieņēmumu sadali augsto elektroenerģijas cenu ietekmes mazināšanai; un iii) intervenci mazumtirdzniecības cenu noteikšanā. Ne visas dalībvalstis ir iesniegušas savus ziņojumus atbilstoši prasībām. Mazāk nekā puse dalībvalstu iesniedza savus ziņojumus noteiktajā termiņā, citas iesniedza ziņojumus 2023. gada februārī un martā, un divas vēl nav iesniegušas Komisijai ziņojumus 10 . Šis ziņojums ir balstīts uz to informāciju, ko dalībvalstis ir iesniegušas tā izstrādes brīdī. Tomēr jāatzīmē, ka Komisija nav novērtējusi iesniegtās informācijas precizitāti.

Saskaņā ar Padomes regulas 20. panta 1. punktu Komisijai jāpārskata II nodaļa, ņemot vērā to, kāda ir ES vispārējā situācija elektroapgādes un elektroenerģijas cenu ziņā, un jāiesniedz Padomei ziņojums par galvenajiem minētās pārskatīšanas konstatējumiem.

Padomes regulas 20. panta 1. punktā ir noteikts arī tas, ka, balstoties uz minēto ziņojumu un ja tas ir pamatoti ekonomiskās situācijas dēļ vai elektroenerģijas tirgus funkcionēšanas labad ES un atsevišķās dalībvalstīs, Komisija var ierosināt paildzināt Padomes regulas piemērošanas laikposmu, lai grozītu inframarginālo elektroenerģijas ražotāju ieņēmumu griestu līmeni un elektroenerģijas ražošanai izmantotos energoresursus, uz ko attiecas minētie griesti, vai citādi grozīt II nodaļu.

Padomes regulas II nodaļā minēto pasākumu pārskatīšanas ietvaros un saskaņā ar 20. panta 1. punktu Komisija iesniedz šo ziņojumu Padomei (Ziņojums). Tādējādi Ziņojums neietver pārskatu par Padomes regulas III nodaļā iekļautajiem noteikumiem attiecībā uz solidaritātes iemaksu, par ko tiks iesniegts atsevišķs ziņojums saskaņā ar Padomes regulas 20. panta 2. punktu.

Ziņojums ir balstīts uz Komisijas pārskatu rakstīšanas brīdī, ņemot vērā aktuālo situāciju elektroenerģijas tirgū, tās paredzamo attīstību rakstīšanas brīdī un citu pieejamo informāciju, t. sk. atbildes no 25 dalībvalstīm, kuras ir izpildījušas tām noteikto ziņošanas pienākumu saskaņā ar Padomes regulas 19. pantu (ziņojuma sniedzējas dalībvalstis). Tādējādi Ziņojums neskar neparedzētas izmaiņas ES elektroapgādes un elektroenerģijas cenu vispārējā situācijā vai iespējamus turpmākus secinājumus, kas balstīti uz papildu informāciju no dalībvalstīm.

III.Pašreizējais stāvoklis elektroenerģijas tirgū 

Padomes regulā noteiktie pasākumi tika ieviesti laikā, kad elektroenerģijas cenas bija sasniegušas rekordaugstu līmeni. Piemēram, 2022. gada augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas ES galvenajos elektroenerģijas tirgos pārsniedza 350 EUR/MWh, savukārt 2022. gada decembrī cenas etalons bija augstāks par 220 EUR/MWh. Pārskata periodā elektroenerģijas cenas bija aptuveni četrkārt augstākas nekā vidējā cena laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam (40–60 EUR/MWh). Šo pārmērīgi augsto cenu iemesls lielākoties bija saistīts ar to, ka 2022. gada vasarā 11 gāzes cenas sasniedza nepieredzēti augstu līmeni un turpināja būt augstā līmenī lielāko daļu rudens, kā arī to, ka šajā periodā ar gāzi un oglēm darbināmi elektroenerģijas ražošanas kompleksi lielākoties bija elektrostacijas ar visaugstākajām robežizmaksām, kas bija nepieciešams, lai apmierinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas. Tūlītēju darījumu vairumtirdzniecības cenas gāzei krīzes laikā pieauga aptuveni seškārt, salīdzinot ar vidējo cenu laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam (aptuveni 20 EUR/MWh). Šā iemesla dēļ Padome 2022. gada oktobrī pieņēma Komisijas priekšlikumu ārkārtas intervencei elektroenerģijas tirgū, kā rezultātā tika pieņemta Padomes regula. Tajā brīdī Komisija un Padome uzskatīja, ka elektroenerģijas cenas saglabāsies augstā līmenī, kā tas tika novērots 2022. gada vasarā un rudenī.

Taču kopš 2022. gada decembra, kad sāka piemērot Padomes regulas pasākumus, elektroenerģijas cenas ir ievērojami samazinājušās, un pašlaik vidējā cena ir aptuveni 80 EUR/MWh (ES vidējās cenas etalons 2023. gada maija beigās ir 80 EUR/MWh).

Tas galvenokārt skaidrojams ar zemākām gāzes vairumtirdzniecības cenām, kas bija saistītas ar vairākiem faktoriem, tostarp labvēlīgiem laikapstākļiem un dalībvalstu un Komisijas ieviesto plašo pasākumu kopumu cīņai ar enerģētisko krīzi, t. sk. Padomes regulā paredzētajiem elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, sašķidrinātās dabasgāzes cenas etalonu un gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem 12 , kas uzlaboja pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru.  13  

Nesenais gāzes cenu kritums un stabilizācija un līdz ar to elektroenerģijas cenu kritums un stabilizācija 2023. gada pirmajos mēnešos ļāvuši prognozēt, ka 2022. gadā novērotajiem straujajiem elektroenerģijas cenu kāpumiem ir mazāka iespēja atkārtoties gaidāmajā ziemā. Šādas prognozes saistībā ar tirgus attīstību pamatojas uz dažādiem faktoriem, piemēram, lielākiem gāzes krājumiem, dalībvalstu pieprasījuma samazināšanas centieniem un ar to saistītajiem rezultātiem, kā arī papildu cauruļvadu un sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru, kas ir būvēta ar mērķi pārvarēt enerģētisko krīzi. Par lētākiem elektroapgādes apstākļiem gaidāmajā ziemā liecina arī citi elektroapgādes tirgus faktori, piemēram, gaidāma plašāka kodolenerģijas pieejamība un kopumā lielāka hidroelektrostacijās ražotas elektroenerģijas pieejamība salīdzinājumā ar 2022. gadu, kā rezultātā ir paredzams zemāks augšupvērsts spiediens uz elektroenerģijas cenām salīdzinājumā ar 2022. gada cenām.

IV.Elektroenerģijas pieprasījuma samazināšana 

Pieprasījuma samazināšanas pasākumi

Visas ziņojuma sniedzējas dalībvalstis ir īstenojušas elektroenerģijas taupīšanas un patēriņa izpratnes veicināšanas kampaņas, kā arī vispārīgus elektroenerģijas taupīšanas pasākumus, piemēram, rīcību sabiedrisko ēku siltumapgādes un apgaismojuma efektivitātes uzlabošanas jomā. Komisija atzinīgi novērtē šīs kampaņas, jo tās vairo patērētāju informētību par to, kad elektroenerģijas cenas ir augstas, lai viņu elektroenerģijas patēriņš būtu elastīgāks. Lai veicinātu pieprasījumreakciju, piecas dalībvalstis — Austrija, Horvātija, Čehija, Grieķija un Polija — ir ziņojušas, ka tās ir ieviesušas subsīdijas elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenām, ko piemēro tikai konkrētam elektroenerģijas patēriņa līmenim.

19 dalībvalstis — Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Somija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovēnija, Spānija un Zviedrija — ir ieviesušas konkrētus pasākumus ar mērķi panākt elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanu maksimumstundās, piemēram, publicē maksimumstundas, īsteno komunikācijas kampaņas un sūta patērētājiem individuālas ziņas, aicinot brīvprātīgi samazināt elektroenerģijas patēriņu. Konkrētāk, Itālija, Slovēnija un Spānija ieviesa konkurētspējīgas solīšanas shēmas, lai samazinātu elektroenerģijas pieprasījumu maksimumstundās 2022./2023. gada ziemā 14  , savukārt Austrija un Zviedrija informēja par saistītu shēmu, kas Komisijai jāapstiprina valsts atbalsta ietvaros. Visbeidzot, Portugāle ziņoja, ka tā apsver ieviest konkurētspējīgu solīšanas shēmu, lai samazinātu elektroenerģijas pieprasījumu maksimumstundās.

Trīs dalībvalstis ir noteikušas pieprasījuma samazināšanas pasākumus konkrētām patērētāju kategorijām. Piemēram, Latvija ir piemērojusi elektroenerģijas patēriņa ierobežojumu lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem.

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana

Pamatojoties uz ziņojuma sniedzēju dalībvalstu iesniegto informāciju par 2022. gada decembri, vispārējais elektroenerģijas patēriņa samazinājums bija 0,5 % 15 līdz 15 % salīdzinājumā ar atsauces laikposmu 16 .

Attiecībā uz apjomu, par kādu maksimumstundās tika samazināts elektroenerģijas patēriņš:

·desmit dalībvalstis — Austrija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Polija un Portugāle — ziņoja par 4–7 % samazinājumu;

·astoņas dalībvalstis — Beļģija, Čehija, Dānija, Somija, Vācija, Latvija, Slovēnija un Zviedrija — ziņoja par 7–10 % samazinājumu;

·piecas dalībvalstis — Francija, Grieķija, Lietuva, Slovākija un Spānija — ziņoja par vairāk nekā 10 % samazinājumu.

Pasākuma paildzināšanas novērtējums

Ziņojuma sniedzējas dalībvalstis norāda, ka kopumā tās ir sasniegušas saistošo mērķrādītāju samazināt elektroenerģijas patēriņu maksimumstundās par 5 %. Taču dažas dalībvalstis atzīmēja, ka bija grūti sasniegt provizorisko prasību attiecībā uz 10 % patēriņa samazinājumu mēnesī (salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem), jo tas ir atkarīgs no laikapstākļiem un ekonomiskās situācijas enerģētiskās krīzes dēļ.

Sabiedriskajā apspriešanā tika iekļauti jautājumi par iespējamu pieprasījumreakcijas pasākumu paildzināšanu. Atbildot uz šiem jautājumiem, lielākā daļa ieinteresēto personu pauda, ka nav nepieciešams ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (Elektroenerģijas regula) minētās specifiskās pieprasījumreakcijas prasības, kas tiktu piemērotas krīzes gadījumā. Tās pauda viedokli, ka pieprasījumreakcijas jautājums ir pietiekami labi regulēts ar elektroenerģijas tirgus tiesību aktiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (Elektroenerģijas direktīva) un nostiprināts elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikumā.

Svarīgi, ka elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikumā ir papildus integrēti pieprasījuma samazināšanas pasākumi kā elektroenerģijas tirgus modeļa strukturāli elementi. Konkrēti, lai nodrošinātu tādas elektroenerģijas efektīvu integrāciju, kas ražota no variabliem atjaunīgiem energoresursiem, un samazinātu vajadzību pēc elektroenerģijas ražošanas, izmantojot fosilo kurināmo, laikā, kad ir liels pieprasījums pēc elektroenerģijas un zems elektroenerģijas ražošanas līmenis no variabliem atjaunīgajiem energoresursiem, elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikums paredz pārvades sistēmu operatoriem iespēju izstrādāt maksimumslodzes ierobežošanas produktu, kas ļauj pieprasījumreakcijai vēl vairāk veicināt elektroenerģijas sistēmas patēriņa maksimumu samazināšanos konkrētās dienas stundās (Elektroenerģijas regulas jaunais 7.a pants). Maksimumslodzes ierobežošanas produkts var palīdzēt maksimizēt no atjaunīgiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas integrāciju sistēmā, novirzot elektroenerģijas patēriņu uz periodiem, kad ir augsts atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas īpatsvars, ja vien plānotās izmaksas nepārsniedz produkta paredzamos ieguvumus. Tā kā maksimumslodzes ierobežošanas produkta mērķis ir samazināt un novirzīt elektroenerģijas patēriņu, ar priekšlikumu tiek ierobežota šā produkta darbības joma, piemērojot to tikai pieprasījumreakcijai.

Turklāt elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikumā dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savas vajadzības attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas elastīgumu, t. sk. pieprasījumreakciju, un noteikt mērķus šo vajadzību apmierināšanai. Priekšlikumā ir arī integrēta iespēja dalībvalstīm izstrādāt vai pārstrādāt jaudas mehānismus, lai veicinātu mazoglekļa elastīgumu, un ieviest elektroenerģijas tirgos jaunas nefosilā elastīguma atbalsta shēmas. Turklāt pretēji pamatojumam, kas sniegts Padomes regulā attiecībā uz pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, kuru mērķis bija sasniegt pieprasījuma samazināšanas mērķus visās dalībvalstīs, elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikumā pieprasījumreakcijas jautājums ir regulēts daudz strukturālāk. Tas ļauj dalībvalstīm veidot savus nefosilā elastīguma mehānismus un pieprasījumreakcijas un uzglabāšanas mērķus, kas pielāgoti attiecīgo elektroenerģijas sistēmu specifiskajām vajadzībām. Šā iemesla dēļ priekšlikumā nav iekļauti konkrēti mērķrādītāji.

Komisija arī atzīmē, ka pašlaik tiek izstrādāts jaunais pieprasījumreakcijas tīkla kodekss. Ir paredzēts, ka tad, kad šis tīkla kodekss tiks pabeigts, tajā būs iekļauti saistoši noteikumi attiecībā uz agregēšanu, enerģijas uzkrāšanu un pieprasījuma ierobežošanu, kas vēl vairāk veicinās pieprasījumreakcijas izmantošanu visos esošajos tirgos 17 .

Ņemot vērā pašlaik Komisijai pieejamo informāciju, tostarp pašreizējās tirgus prognozes, kas izklāstītas iepriekš, Komisija patlaban neuzskata par vajadzīgu paildzināt Padomes regulā izklāstītos pieprasījuma samazināšanas pasākumus.

V.Inframarginālo ieņēmumu griesti 

Ieņēmumu griestu ieviešana

Ņemot vērā ziņojuma sniedzēju dalībvalstu iesniegto informāciju, inframarginālo ieņēmumu griestu ieviešana ir notikusi ļoti nevienmērīgi. Atšķirīga ieviešana ir novērojama ne tikai attiecībā uz ieņēmumu griestu līmeni (17 dalībvalstis ir noteikušas, ka ieņēmumu griesti ir zemāki par 180 EUR/MWh 18 ), bet arī attiecībā uz pasākumu piemērošanas laikposmu (septiņas 19 dalībvalstis piemēro ieņēmumu griestu līmeni ar atpakaļejošu spēku, savukārt vienpadsmit 20 dalībvalstis piemēros tos pēc Padomes regulā šim pasākumam noteiktā beigu datuma).

Vairākas dalībvalstis ir ziņojušas par grūtībām attiecībā uz pasākuma ieviešanu valstu jurisdikcijās. Lielākā daļa grūtību bija saistītas ar īso laikposmu, kurā dalībvalstīm tas bija jāievieš, un grūtības bija arī ar datu ievākšanu un ieņēmumu aprēķināšanu katram elektroenerģijas ražotājam, kam pasākums bija jāpiemēro. Dalībvalstis ziņoja arī par konfliktiem ar attiecīgo valstu nodokļu administrēšanas iestādēm un neatbilstībām piemērojamajiem noteikumiem, apspriežot veidus, kā ieviest ieņēmumu griestus.

Lai arī dalībvalstis neziņoja par būtiskiem šķēršļiem pārrobežu tirdzniecībai vai solīšanai, daži respondenti, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, bažījās par to, ka dažādu īstenošanas stratēģiju kopums dalībvalstīs izraisīja tiesisko nenoteiktību tirgus dalībnieku vidū un tika uzskatīts par šķērsli jaunām investīcijām.

No ieņēmumu griestu ieviešanas gūtie ieņēmumi

Ir svarīgi paturēt prātā, ka dalībvalstis iesniedza savus ziņojumus dažus mēnešus pēc inframarginālo ieņēmumu griestu ieviešanas un tajā laikā lielākajai daļai dalībvalstu vēl nebija informācijas par pasākuma ietvaros gūtajiem ieņēmumiem. Atsevišķus provizoriskos datus varēja sniegt tikai divas dalībvalstis: Bulgārija ziņoja, ka 2022. gada decembrī tika iekasēti aptuveni 321 700 123 BGN (aptuveni 163 miljoni EUR), savukārt Lietuva ziņoja, ka līdz 2023. gada 9. martam ir iekasēti aptuveni 10 miljoni EUR. Lai arī Grieķija, Spānija un Itālija varēja sniegt datus, tie attiecās uz ieņēmumiem, kas iekasēti pirms Padomes regulas pieņemšanas, jo šīs valstis bija ieviesušas ieņēmumu griestiem līdzvērtīgus pasākumus pirms Padomes regulas pieņemšanas.

Lielākā daļa dalībvalstu varēja sniegt plānoto ieņēmumu aplēses, lielākoties ar piebildi, ka šīs aplēses bija balstītas uz prognozi par ļoti augstu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu. Tika plānots, ka ieņēmumi kopumā pārsniegs 50 miljardus EUR. Taču jau pirms ziņošanas izskatījās, ka šāda prognoze nepiepildīsies. Ieņēmumu apmērs dalībvalstīs ir nevienlīdzīgs — Vācija sākotnēji plānoja iekasēt vislielāko summu (23,4 miljardus EUR, ņemot vērā iespējamu pasākuma paildzināšanu līdz 2024. gada 30. aprīlim), kurai sekoja Francija (11 miljardi EUR). Jāatzīmē, ka abās valstīs ieņēmumu griesti lielākajai daļai tehnoloģiju ir noteikti daudz zemākā līmenī par Padomes regulā noteiktajiem 180 EUR/MWh un ka šīs aplēses tika balstītas uz plānotajām augstajām elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām. Tika lēsts, ka citas dalībvalstīs, jo īpaši tās, kuras nenoteica par 180 EUR/MWh zemāku ieņēmumu griestu līmeni, iekasēs mazāku summu.

Pasākuma paildzināšanas novērtējums

Vispirms jāatgādina, ka inframarginālo ieņēmumu griestu mērķis bija palīdzēt dalībvalstīm iekasēt un pārdalīt noteiktu inframarginālo elektroenerģijas ražotāju papildu ieņēmumus, vienlaikus saglabājot uz cenām balstītu elektroenerģijas ražotāju konkurenci (ar īpašu uzsvaru uz atjaunīgās elektroenerģijas ražotājiem) ES.

Šajā ziņā, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā samazinājušās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, ieņēmumu griestiem, kuri tika noteikti maksimāli180 EUR/MWh 21 apmērā, ir bijusi būtiska ietekme dalībvalstīs, kuras saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu noteica griestus, kas ir zemāki par 180 EUR/MWh un ir pietiekami zemi, lai gūtu inframarginālos ieņēmumus no attiecīgajām elektroenerģijas cenām šajās dalībvalstīs. 

Kā izklāstīts iepriekš, ieņēmumu griesti dalībvalstīs tika ieviesti ļoti nevienmērīgi. Atšķirīga ieviešana tika novērota ne tikai attiecībā uz ieņēmumu griestu līmeni, bet arī uz to piemērošanas laikposmu un ieņēmumu griestu līmeni noteiktām tehnoloģijām konkrētā dalībvalstī. Turklāt saziņā ar ieinteresētajām personām un no saņemtajām sūdzībām Komisija ir uzzinājusi, ka tas, kādā veidā noteiktas dalībvalstis ir nolēmušas ieviest ieņēmumu griestus, varēja ietekmēt esošos elektroenerģijas pirkuma līgumus (EPL) un citus ilgtermiņa līgumus, kā arī mazināt vēlmi slēgt jaunus līgumus. Konkrēti, tas tika novērots, kad ieņēmumu griesti netika piemēroti ražotāja realizētajiem ieņēmumiem, ko tas saņem no EPL, bet gan “paredzamajiem” (fiktīviem) ieņēmumiem atbilstoši, piemēram, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām, kā rezultātā radās paradoksālas situācijas, kurās ražotājs var būt spiests pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus.

Pasākuma potenciāla paildzināšana ietekmētu vienu no elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikumā noteiktajiem mērķiem, proti, veicināt EPL slēgšanu un nodrošināt pēc iespējas likvīdāku EPL tirgu. EPL ir instrumenti, kas nodrošina produkcijas pircējiem cenu stabilitāti ilgtermiņā un nepieciešamo drošību ražotājam, pieņemot lēmumus par investīcijām. Tomēr tikai dažās dalībvalstīs ir aktīvi EPL tirgi, un pircēji parasti ir tikai lieli uzņēmumi, lielā mērā tāpēc, ka EPL saskaras ar virkni šķēršļu, jo īpaši ar grūtībām šajos ilgtermiņa līgumos aptvert pircēja maksājumu saistību nepildīšanas risku. Tādējādi saskaņā ar priekšlikumu, nosakot rīcībpolitikas, lai sasniegtu enerģijas dekarbonizācijas mērķus, kas izklāstīti to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība izveidot dinamisku EPL tirgu. Lai risinātu riskus, kas saistīti ar kredītspēju, priekšlikumā ir noteikts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai uzņēmumiem, kuriem ir šķēršļi iekļūšanai EPL tirgū un kuri nav nonākuši finansiālās grūtībās, ir pieejami instrumenti, kuri samazina finanšu riskus, kas saistīti ar EPL saistību neizpildi, cita starpā garantiju shēmas par tirgus cenām. Priekšlikumā ir iekļautas papildu prasības ar mērķi veicināt tirgus attīstību šādiem līgumiem.

Turklāt dažādi veidi, kādos dalībvalstis ir ieviesušas ieņēmumu griestus, ir radījuši būtisku tiesisko nenoteiktību, kas savukārt rada riskus jaunu investīciju izstrādei, jo īpaši saistībā ar investīcijām atjaunīgajos energoresursos, kas nepieciešami ES mērķu sasniegšanai. Proti, ieņēmumu griestu ieviešanas rezultātā radušās grūtības, par kurām ziņojušas dažas dalībvalstis un kas saistītas ar ilgtermiņa līgumu slēgšanu, t. sk. EPL, investoriem var radīt papildu nedrošības līmeni un ietekmēt gaidāmo tirgu pievilcību un ieinteresēto personu pārliecību. Iepriekš minētie riski galu galā var apdraudēt pievilcīgas investīciju vides izveidi enerģijas ražošanai no atjaunīgiem un mazoglekļa energoresursiem, uz ko attiecas priekšlikums par elektroenerģijas tirgus modeli, un galu galā — enerģētikas pārkārtošanu.

Visbeidzot, sabiedriskajā apspriešanā tika iekļauti jautājumi par iespējamu inframarginālo ieņēmumu griestu pasākuma paildzināšanu. Lielākā daļa respondentu iebilda pret to, norādot, ka šāda pasākuma paildzināšana varētu radīt šādus riskus un problēmas:

·neviendabīgā inframarginālo ieņēmumu griestu ieviešana dalībvalstīs ir šķietami izraisījusi investoru nedrošību un mazinājusi vēlmi veikt jaunus ieguldījumus;

·pasākumu ir grūti īstenot, un tā administratīvās izmaksas ir augstas salīdzinājumā ar ieguvumiem no tā;

·ja tiek noteikti zemi inframarginālo ieņēmumu griesti, kā to izvēlējušās darīt atsevišķas dalībvalstis, ražotāji var sliekties samazināt ražošanas apmērus, kamēr šie griesti ir spēkā;

·patērētāju aizsardzību var nodrošināt, neiejaucoties elektroenerģijas tirgus modelī, piemēram, īstenojot mērķorientētu sociālo politiku.

Tikai neliela daļa respondentu atbalstīja inframarginālo ieņēmumu griestu pasākuma paildzināšanu saskaņā ar Padomes regulu vai ar nelielām izmaiņām. Šie respondenti lielākoties pamatoja savu lēmumu ar priekšrocībām, ko šis pasākums sniedz galalietotājiem.

Ņemot vērā Komisijai pašlaik pieejamo informāciju, kas izklāstīta iepriekš, Komisija neiesaka paildzināt Padomes regulu attiecībā uz inframarginālo ieņēmumu griestiem.

Komisija atzīmē, ka, lai mazinātu augsto elektroenerģijas cenu ietekmi uz patērētāju rēķiniem, tā savā elektroenerģijas tirgus reformā ir ierosinājusi veicināt ilgtermiņa tirgu attīstību, lai inframarginālo elektroenerģijas ražotāju ieņēmumi un galalietotāju maksātie rēķini būtu mazāk atkarīgi no svārstīgās elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus cenas. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, šie ieņēmumi un cenas galvenokārt veidosies atkarībā no ilgtermiņa līgumiem, piemēram, EPL un tā sauktajiem divvirzienu cenu starpības līgumiem, atkarībā no tā, vai ražošanas iekārtām ir privātais vai publiskais finansējums. Cenu starpības līgumu gadījumā notiks izmaksa, kad cenas kļūs pārāk augstas. Priekšlikumā ir noteikts, ka dalībvalstīm būs jāizmanto šī izmaksa, lai tiešā veidā samazinātu elektroenerģijas rēķinus visiem elektroenerģijas patērētājiem (ieskaitot uzņēmumus un ražotājus), kam tādējādi būs līdzīgs efekts kā inframarginālo ieņēmumu griestiem, taču tas neradīs investoru nedrošību.

VI.Atbalsts galalietotājiem

Padomes regulas II nodaļas 3. daļa ir veltīta mazumtirdzniecības tirgum un ļauj dalībvalstīm uz laiku paildzināt publisko intervenci cenu noteikšanā attiecībā uz elektroenerģijas piegādi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (12. pants) un izņēmuma kārtā un uz laiku noteikt par pašizmaksu zemākas mazumtirdzniecības cenas mājsaimniecībām un MVU (13. pants).

Publiskā intervence cenu noteikšanā mājsaimniecībām pastāvēja jau pirms krīzes 11 dalībvalstīs — Beļģijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Slovākijā 22  — regulētu cenu vai sociālo tarifu formā. Krīzes laikā cenu regulēšanu mājsaimniecībām ieviesa vēl septiņas dalībvalstis: Horvātija, Čehija, Igaunija, Somija, Luksemburga, Nīderlande un Slovēnija.

No 25 saņemtajiem novērtējumiem 12 dalībvalstis ziņoja, ka izmanto Padomes regulā noteiktos pasākumus. Četras dalībvalstis — Čehija, Igaunija, Slovēnija un Polija — ziņoja, ka ir ieviesušas regulētas mazumtirdzniecības cenas MVU saskaņā ar Padomes regulas 12. pantu. Turklāt Francija un Slovākija, kurās ir regulētas cenas mājsaimniecībām, ziņoja par kompensācijas shēmām MVU saskaņā ar krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu (KPPR) 23  atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem. Nīderlande iesaistījās cenu noteikšanā, lai nodrošinātu par pašizmaksu zemākas elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šī shēma tika paziņota Komisijai un apstiprināta saskaņā ar piemērojamo valsts atbalsta regulējumu 24 . 

Lai arī saskaņā ar Padomes regulas 13. panta c) apakšpunktu dalībvalstīm ir jākompensē piegādātājiem izmaksas par elektroenerģijas piegādi zem pašizmaksas, dalībvalstis savos ziņojumos neiekļāva konkrētu informāciju par šo punktu.

Dažas dalībvalstis minēja citu veidu intervenci attiecībā uz MVU. Piemēram, Portugāle minēja tīkla tarifu samazinājumu kā cenu intervenci, kas pielāgota MVU. Dānija, Latvija un Zviedrija noteica dažādas cenu noteikšanas intervences dažādām patērētāju grupām (rīcība attiecībā uz nodokļiem, nodevām, atlaidēm, kompensācijas shēmām u. c.). Vācija īstenoja visas tautsaimniecības mēroga shēmu, lai kompensētu elektroenerģijas cenu palielinājumu uzņēmumiem, neietekmējot piegādātāju brīvību darboties tirgū 25 .

Saskaņā ar 12. un 13. pantu jebkāda veida publiskajā intervencē mazumtirdzniecības tirgū ir jāsaglabā stimuls samazināt elektroenerģijas pieprasījumu. Šajā ziņā vairākas dalībvalstis, t. sk. Austrija, Vācija, Horvātija, Nīderlande un Rumānija, ziņoja par shēmām, kas balstītas uz patēriņa griestiem, to vidū intervenci cenu noteikšanā vai tiešām vai netiešām kompensācijas shēmām galalietotājiem.

Regulētām cenām ir būtiski negatīvie aspekti. Konkrēti, tās var mazināt energoefektivitātes stimulus un ietekmēt konkurenci, kas ilgtermiņā kaitē patērētājiem. Šīs bažas izceļ to, cik svarīgi ir noteikumi, kas ieviesti ar Elektroenerģijas direktīvu 2019/944, uz ko ir balstīta Padomes regula.

Pasākuma paildzināšanas novērtējums

Krīzes pasākums, ar kuru dalībvalstīm bija iespēja noteikt cenu griestus mājsaimniecībām un MVU, ir nepārprotami izrādījies noderīgs, jo vairākas dalībvalstis ir izmantojušas iespēju paildzināt esošās shēmas vai ļoti īsā laikā izveidot jaunas.

Pēc dalībvalstu paziņoto mazumtirdzniecības pasākumu priekšrocību un trūkumu novērtējuma, sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un ņemot vērā tās fiskālās politikas norādes dalībvalstīm 2024. gadam, Komisija tirgus modeļa reformas priekšlikumā ierosināja jaunus noteikumus, kas ir līdzīgi Padomes regulas noteikumiem 26  . Konkrētāk, Komisija ierosināja, ka dalībvalstis elektroenerģijas cenu krīzes laikā drīkst veikt mērķorientētu cenu intervenci mājsaimniecībām un MVU, tostarp zem pašizmaksas, ierobežotam elektroenerģijas patēriņa apjomam un uz ierobežotu laikposmu.

Šī iespēja papildina esošo aizsardzības regulējumu enerģētiski nabadzīgiem un mazaizsargātiem patērētājiem, kas paredzēts Elektroenerģijas direktīvā, saskaņā ar kuru dalībvalstis drīkst piemērot enerģētiski nabadzīgiem un mazaizsargātiem patērētājiem sociālos tarifus un uz laiku regulēt mazumtirdzniecības cenas mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem, līdz ir pilnībā nostiprinājusies tirgus konkurence.

Tā kā šis pasākums pēc savas būtības ir iekļauts Komisijas tirgus modeļa priekšlikumā, kā arī ņemot vērā Komisijai pašlaik pieejamo informāciju, kas izklāstīta iepriekš, Komisija pašlaik neredz vajadzību paildzināt pasākumu.

VII.Sākotnējie secinājumi 

Šajā ziņojumā tika sniegts no dalībvalstīm saņemto atbilžu pārskats par i) to pieprasījuma samazināšanas pasākumiem; ii) inframarginālo ieņēmumu griestu ieviešanu; un iii) mazumtirdzniecības cenu noteikšanas intervencēm, kas izklāstītas Padomes regulas II nodaļā. Ziņojums ietver arī pārskatu par šo tēmu sabiedriskajā apspriešanā sniegtajām respondentu atbildēm. Šajā ziņojumā izvērtētā informācija un elektroapgādes un elektroenerģijas cenu situācija ES pašlaik un pārredzamā nākotnē normālos apstākļos neliecina, ka pieprasījuma samazināšanas pasākumu, inframarginālo ieņēmumu griestu un mazumtirdzniecības intervenču paildzināšana būtu vajadzīga vai ieteicama.

Pirmkārt, attiecībā uz pieprasījuma samazināšanas pasākumiem šķiet, ka visas ziņojuma sniedzējas dalībvalstis ir īstenojušas pasākumus elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanai, galvenokārt ar izpratnes veicināšanas kampaņām un mērķorientētiem elektroenerģijas taupīšanas pasākumiem. Lai arī dalībvalstis ziņo, ka kopumā tās ievēro saistošo mērķrādītāju samazināt elektroenerģijas patēriņu maksimumstundās par 5 %, šķiet, ka ikmēneša elektroenerģijas bruto patēriņa samazinājums par 10 % radīja grūtības, bet tas neietekmēja novēroto elektroenerģijas cenu samazinājumu.

Ņemot vērā pieejamo informāciju, Komisija pašlaik neuzskata par vajadzīgu paildzināt Padomes regulā izklāstītos pieprasījuma samazināšanas pasākumus. Ja neņem vērā neparedzētas izmaiņas, pašreizējais stāvoklis elektroenerģijas tirgū nerada nepieciešamību paildzināt pasākumus. Tas atbilst arī atbildēm, kas saņemtas no lielākās daļas respondentu sabiedriskās apspriešanas ietvaros. Lai arī pieprasījumreakcija īstermiņā vairs nav nepieciešama un ir nostiprināta ar Padomes regula noteiktiem rīkiem, tā ir svarīga labai elektroenerģijas tirgu funkcionēšanai. Šā iemesla dēļ Komisija ir strukturāli ieviesusi to savā elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikumā.

Otrkārt, pārskatā tika secināts, ka dalībvalstīs ievērojami atšķiras ieņēmumu griestu ieviešana. Kā jau tika minēts, atšķirīgas īstenošanas stratēģijas dalībvalstīs radīja ievērojamu nedrošību investoriem. To pastiprina fakts, ka saskaņā ar ziņojumiem noteiktās dalībvalstīs ieņēmumu griestu ieviešana ietekmēja EPL un citu ilgtermiņa līgumu slēgšanu.

Pamatojoties uz pieejamo informāciju un ņemot vērā pašreizējo un paredzamo tirgus stāvokli, Komisija uzskata, ka pašreizējo inframarginālo ieņēmumu griestu priekšrocības neatsvērs ietekmi uz investoru nedrošību un riskus attiecībā uz tirgus funkcionēšanu un pārkārtošanu. Problēmas īstenošanas procesā arī nerada vēlmi paildzināt Padomes regulā noteikto inframarginālo ieņēmumu griestu piemērošanas termiņu. Komisijas secinājums saskan ar atbildēm, kas sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemtas no respondentiem, kuri iebilda pret pasākuma paildzināšanu saistībā ar bažām par investoru nedrošību.

Treškārt, pārskatā tika secināts, ka vairākas dalībvalstis izmantoja iespēju krīzes laikā paplašināt mazumtirdzniecības cenu regulēšanas tvērumu, attiecinot to uz MVU, un noteiktos apstākļos piemēroja cenu regulēšanu zem pašizmaksas. Elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikumā Komisija iekļāva līdzvērtīgus noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm izņēmuma kārtā un uz laiku iejaukties mazumtirdzniecības tirgos, iespējamās turpmākās krīzes situācijās nosakot par pašizmaksu zemāku cenu mājsaimniecībām un MVU. Pieņemot priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus modeli, tiktu nodrošināts, ka šādi strukturālie pasākumi kļūst par daļu no ES tiesiskā regulējuma, tiklīdz priekšlikums ir pieņemts. Ņemot vērā iepriekš minēto un pašreizējos un paredzamos elektroenerģijas piegādes un cenu nosacījumus, Komisija uzskata, ka nav nepieciešams pagarināt Padomes regulas 12. un 13. panta noteikumus.

Visbeidzot, ņemot vērā, ka šis ziņojums ir balstīts uz informāciju, ko dalībvalstis iesniedza tikai dažus mēnešus pēc Padomes regulas pasākumu stāšanās spēkā, Komisijas secinājumi neskar papildu informāciju, ko Komisija var saņemt no dalībvalstīm, vai neparedzamas izmaiņas vispārējā situācijā saistībā ar elektroapgādi un elektroenerģijas cenām ES. Ja informācija, uz ko šis ziņojums ir balstīts, būtiski mainīsies, Komisijai būs attiecīgi jāpielāgo secinājumi, vai arī ātri jārīkojas, ja tas būs nepieciešams, ņemot vērā tirgus stāvokli.

(1)

  Padomes Regula (ES) 2022/1854 par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai .

(2)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti”, COM(2021) 660 final.

(3)

REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai, COM(2022) 108 final.

(4)

Plāns REPowerEU, COM(2022) 230 final.

(5)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Elektroenerģijas tirgus īstermiņa intervences un ilgtermiņa uzlabojumi elektroenerģijas tirgus modelī: rīcības virziens”, COM(2022) 236 final.

(6)

 Ciktāl tiek piesaistīti valsts resursi, šādiem pasākumiem var piemērot valsts atbalsta kontroli.

(7)

 Pasākums, ar kuru tika ieviests provizoriskais mērķrādītājs, tiks piemērots līdz 2023. gada decembra beigām.

(8)

 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko Regulas (ES) 2019/943 un (ES) 2019/942, kā arī Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 groza, lai uzlabotu Savienības elektroenerģijas tirgus modeli.

(9)

Komisija saņēma 1369 atbildes; vairāk nekā 700 no tām ir iesnieguši iedzīvotāji, aptuveni 450 — uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, aptuveni 40 — valsts vai vietējās pārvaldes iestādes vai valsts regulatori un aptuveni 70 — tīkla operatori. Piedalījās arī aptuveni 20 energokopienas, 15 arodbiedrības un 20 patērētāju organizācijas. Atbildes iesniedza arī ievērojams skaits NVO, domnīcu un pētniecības vai citu akadēmisko organizāciju.

(10)

 Ungārija un Rumānija.

(11)

2022. gada augustā prognozētā TTF cena nākamajai dienai un mēnesim uz priekšu pārsniedza 230 EUR/MWh.

(12)

Padomes Regula (ES) 2022/2576 (2022. gada 19. decembris) par solidaritātes veicināšanu, labāk koordinējot gāzes iepirkumus, uzticamus cenu kritērijus un gāzes pārrobežu apmaiņu, Padomes Regula (ES) 2022/1369 (2022. gada 5. augusts) par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem un Padomes Regula (ES) 2023/706 (2023. gada 30. marts), ar ko groza Regulu (ES) 2022/1369 attiecībā uz pieprasījuma samazināšanas perioda pagarināšanu gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem un ziņošanas par to īstenošanu un īstenošanas uzraudzības stiprināšanu.

(13)

No 2022. gada augusta līdz 2023. gada janvārim ES pieprasījums pēc dabasgāzes samazinājās par 19,2 % jeb 41,5 miljardiem kubikmetru, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu vidējo rādītāju. Tādējādi tā ir pārsniegusi noteikto 15 % mērķrādītāju, kas atbilst 32,5 miljardiem kubikmetru šajā pašā periodā. Turklāt tā jau ir sasniegusi vairāk nekā 90 % no vispārējā mērķrādītāja par vairāk nekā 45 miljardu kubikmetru samazinājumu laikposmā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam.

(14)

Dažas dalībvalstis, proti, Itālija, Portugāle, Slovēnija un Spānija, ir ieviesušas vai apsver iespēju ieviest konkurētspējīgu solīšanas procesu, lai nodrošinātu elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanu.

(15)

Kipra, Horvātija, Polija un Portugāle ziņoja par mazāko elektroenerģijas patēriņa samazinājumu.

(16)

Kā definēts Padomes regulas 2. panta 3. punktā. Vācija, Somija, Francija, Grieķija un Spānija ziņoja par lielāko elektroenerģijas patēriņa samazinājumu. Šķiet, ka, aprēķinot elektroenerģijas bruto patēriņa samazinājumu, dažas ziņojuma sniedzējas dalībvalstis ir piemērojušas Padomes regulas 3. panta 2. punktu, bet dažas nav. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu dalībvalstīm savos aprēķinos par elektroenerģijas bruto patēriņa samazinājumu ir iespēja ņemt vērā elektroenerģijas bruto patēriņa pieaugumu, kas saistīts ar gāzes pieprasījuma samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu un vispārējiem elektrifikācijas centieniem, lai pakāpeniski atbrīvotos no fosilā kurināmā. Tādējādi, salīdzinot šādus aprēķinus dažādās dalībvalstīs, ir jāievēro piesardzība.

(17)

  https://www.acer.europa.eu/news-and-events/news/acer-submitted-framework-guideline-demand-response-european-commission-first-step-towards-binding-eu-rules  

(18)

 Par 180 EUR/MWh zemāku ieņēmumu griestu līmeni vismaz vienai tehnoloģijai noteikušas šādas dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Somija, Polija, Slovākija, Vācija. Spānija ieviesa tirgus ieņēmumu griestus noteiktām tehnoloģijām jau 2021.gada septembrī. Ar šo pasākumu, kam paredzēts ilgt līdz 2023. gada beigām, pašlaik tiek piemēroti griesti aptuveni 67 EUR/MWh apmērā. Spānija un Portugāle 2022. gada jūnijā ieviesa mehānismu, kura mērķis ir samazināt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Pireneju pussalas tirgū, kas samazina tirgus ieņēmumu griestu ietekmi. Komisija 2022. gada 8. jūnijā apstiprināja mehānismu ar lietas numuru SA. 102454 un SA. 102569, un nesen tas tika pagarināts līdz 2023. gada beigām (lietu numuri: SA. 106095 un SA. 106096). 

(19)

 Pirms 2022. gada 1. decembra inframarginālo ieņēmumu griestus sāka piemērot šādas dalībvalstis: Beļģija (01.08.2022.), Kipra (24.06.2022.), Francija (01.07.2022.), Grieķija (08.07.2022.), Itālija (2022. gada februāris atsevišķiem atjaunīgās elektroenerģijas ražotājiem) un Portugāle un Spānija (2022. gada jūnijs).

(20)

Austrijā, Čehijā, Francijā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā un Spānijā inframarginālo ieņēmumu griestus vai līdzīgus pasākumus piemēros līdz 2023. gada 31. decembrim. Kiprā pasākuma izbeigšanas laiks būs atkarīgs no regulatora izdotā lēmuma. Slovākijā pasākums tiks piemērots līdz 2024. gada 31. decembrim. Turklāt Vācijā piemērošanas termiņu var pagarināt līdz 2024. gada 30. aprīlim.

(21)

 Piegādes drošības nolūkā ar Padomes regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu dalībvalstīm ir ļauts noteikt augstākus griestus tirgus ieņēmumiem tiem ražotājiem, kuriem pretējā gadījumā tiktu piemēroti Savienības mērogā noteiktie tirgus ieņēmumu griesti, ja to investīciju un darbības izmaksas ir lielākas nekā Savienības līmenī noteiktie tirgus ieņēmumu griesti. 13 dalībvalstis ir iekļāvušas šo iespēju, ieviešot inframarginālo ieņēmumu griestus, jo īpaši attiecībā uz lignītu, biomasu un naftu izmantojošām elektroenerģijas ražošanas stacijām.

(22)

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, valstu regulatīvo iestāžu ziņojumiem un dalībvalstu pašu novērtētajiem pasākumiem.

(23)

 Komisijas paziņojums “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu”, 2023/C 101/03.

(24)

SA.106377 TCTF — Nīderlande — Shēma elektroenerģijas izmaksu samazināšanai.

(25)

Komisija apstiprināja šo shēmu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem atbilstoši KPPR. SA.104606 TCTF — Vācija — Pagaidu izmaksu ierobežošana dabasgāzei, siltumapgādei un elektroenerģijas cenas palielinājumam ( JOCE C/061/2023 ).

(26)

“Dalībvalstīm būtu pakāpeniski jāatsakās no enerģētikas atbalsta pasākumiem, sākot ar tiem, kuri ir vismazāk mērķorientēti. Ja jauna enerģētikas nozares spiediena dēļ būtu nepieciešams paplašināt atbalsta pasākumus, dalībvalstu pasākumiem vajadzētu būt daudz mērķorientētākiem nekā iepriekš, atturoties no vispārēja atbalsta un aizsargājot tikai tos, kuriem tas ir vajadzīgs, proti, neaizsargātas mājsaimniecības un uzņēmumus.” Fiskālās politikas norādes 2024. gadam, COM(2023) 141.