Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 28. jūnijā iesniedza Tribunale di Milano (Itālija) – FR/Ministero dell’interno – Commissione Territoriale per il riconoscimento della Protezione Internazionale presso la Prefettura U.T.G. di Milano

(Lieta C-422/18)

(2018/C 311/10)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Milano

Pamatlietas puses

Prasītājs: FR

Atbildētāja: Ministero dell’interno – Commissione Territoriale per il riconoscimento della Protezione Internazionale presso la Prefettura U.T.G. di Milano

Prejudiciālais jautājums

Vai lojālas sadarbības princips un tiesību aizsardzības līdzvērtības un efektivitātes principi, kas minēti LES 4. panta 3. punktā un 19. panta 1. punktā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmā un otrā daļa un Direktīva 2013/32/ES (1) (it īpaši 22. un 46. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka: a) Eiropas Savienības tiesības nosaka, ka, ja valsts tiesībās pārsūdzības līdzekli ir paredzēts izmantot procesos par starptautiskās aizsardzības atzīšanas pieteikuma noraidīšanu, tam automātiski ir apturoša iedarbība; b) tie liedz īstenot tādu procedūru kā Itālijas tiesībās paredzētā (35.bis panta 13. punkts Leģislatīvajā dekrētā Nr. 25/2008, kurā grozījumi izdarīti ar Dekrētlikumu 13/17, kas pārveidots par Likumu 46/17), kurā tiesas iestādei, kurā vērsies patvēruma meklētājs – kura pieteikumu ir noraidījušas par patvēruma pieteikumu izskatīšanu atbildīgā administratīvā iestāde un pirmās instances tiesa –, ir atļauts noraidīt pieteikumu par nelabvēlīgā nolēmuma apturēšanu, ņemot vērā tikai prasības par nolēmumu, ko izdevusi tā pati tiesa, kurai jālemj par apturēšanu, pamatu pamatotību, un nevis būtiska un neatgriezeniska kaitējuma draudu?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 60. lpp.).