1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2) (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk tekstā – “VDAR”) 14. panta 5. punkta c) apakšpunkts kopsakarā ar tās 14. panta 1. punktu un 62. apsvērumu ir jāinterpretē tādējādi, ka 14. panta 5. punkta c) apakšpunktā paredzētais izņēmums neattiecas uz personas datiem, kas ir iegūti paša pārziņa veiktā apstrādes procedūrā, bet gan tikai uz personas datiem, par kuriem pārzinis ir saņēmis tiešu atļauju no citas personas?

2)

Gadījumā, ja VDAR 14. panta 5. punkta c) apakšpunkts attiecas arī uz personas datiem, kas ir iegūti paša pārziņa apstrādes procedūrā, vai VDAR 77. panta 1 punktā paredzētās tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē ir jāinterpretē tādējādi, ka fiziska persona, kas apgalvo, ka nav izpildīts pienākums sniegt informāciju, izmantojot savas tiesības iesniegt sūdzību, var pieprasīt pārbaudīt, vai saskaņā ar VDAR 14. panta 5. punkta c) apakšpunktu dalībvalsts tiesībās ir paredzēti atbilstoši pasākumi datu subjekta leģitīmo interešu aizsardzībai?

3)

Apstiprinošas atbildes uz otro jautājumu gadījumā, vai VDAR 14. panta 5. punkta c) apakšpunktu var interpretēt tādējādi, ka minētājā tiesību normā minētie “atbilstošie pasākumi” nozīmē, ka valsts likumdevējam (ar tiesību normu) ir jāpārņem VDAR 32. pantā paredzētie personas datu drošības pasākumi?