1)

Vai [LES] 19. panta 1. punkta 2. apakšpunkts kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka tādas iestādes, kura var piemērot disciplinārsodus tiesnešiem un kurai ir pilnvaras ievākt datus par viņu īpašumu, funkcijas var tikt pagarinātas uz nenoteiktu laiku pēc konstitūcijā paredzētā šādas iestādes amata pilnvaru termiņa beigām, pats par sevi vai pie zināmiem nosacījumiem ir uzskatāms par dalībvalstu pienākuma nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību neatkarīgai pārbaudei tiesā pārkāpumu? Ja šāda pilnvaru pagarināšana ir pieļaujama, tad ar kādiem nosacījumiem?

2)

Vai Regulas (ES) 2016/679 (1) (turpmāk tekstā – “VDAR”) 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbība, kuras gaitā tiek izpausts bankas noslēpums tiesnešu un prokuroru īpašumu pārbaudes nolūkā un pēc tam darīts publiski zināms, ir uzskatāma par darbību, kas neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā? Vai atbilde atšķiras gadījumā, ja šī darbība ietver arī tiesnešu un prokuroru ģimenes locekļu, kas paši nav nedz tiesneši, nedz prokurori, datu izpaušanu?

3)

Vai tad, ja atbilde uz otro jautājumu ir tāda, ka ir jāpiemēro Savienības tiesības, VDAR 4. panta 7. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesu iestāde, kas citai valsts sektora iestādei sniedz atļauju piekļūt datiem par tiesnešu un prokuroru un viņu ģimenes locekļu bankas kontiem, lemj par personas datu apstrādes nolūku vai līdzekļiem un tāpēc ir personas datu apstrādes “pārzinis”?

4)

Vai tad, ja atbilde uz otro jautājumu ir tāda, ka ir jāpiemēro Savienības tiesības, bet atbilde uz trešo jautājumu ir noliedzoša, VDAR 51. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesu iestāde, kas citai valsts sektora iestādei sniedz atļauju piekļūt datiem par tiesnešu un prokuroru un viņu ģimenes locekļu bankas kontiem, ir atbildīga par šīs regulas [piemērošanas] uzraudzību un tāpēc attiecībā uz šiem datiem tā ir kvalificējama kā “uzraudzības iestāde”?

5)

Vai tad, ja atbilde uz otro jautājumu ir tāda, ka ir jāpiemēro Savienības tiesības, bet atbilde uz vai nu trešo, vai ceturto jautājumu ir apstiprinoša, VDAR 32. panta 1. punkta b) apakšpunkts vai attiecīgi šīs regulas 57. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesu iestādei, kas citai valsts iestādei atļauj piekļūt datiem par tiesnešu un prokuroru un viņu ģimenes locekļu bankas kontiem, tādā gadījumā, ja ir pieejami dati par to, ka šī iestāde, kurai ir jāpiešķir šī piekļuve, iepriekš ir izdarījusi personas datu aizsardzības pārkāpumu, ir pienākums ievākt informāciju par pasākumiem, kas veikti datu aizsardzībai, un lēmuma pieņemšanā par piekļuves atļaušanu ir jāņem vērā šo pasākumu atbilstība?

6)

Vai tad, ja atbilde uz otro jautājumu ir tāda, ka ir jāpiemēro Savienības tiesības, un neatkarīgi no atbildēm uz trešo un ceturto jautājumu VDAR 79. panta 1. punkts kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts tiesību akti paredz, ka noteiktas datu kategorijas var tikt izpaustas tikai ar tiesas atļauju, attiecīgi kompetentajai tiesai pēc savas iniciatīvas ir jānodrošina tiesiskā aizsardzība personām, kuru dati tiek izpausti, iestādei, kura ir lūgusi piekļuvi datiem un par kuru ir zināms, ka tā iepriekš ir izdarījusi personas datu aizsardzības pārkāpumus, uzliekot pienākumu sniegt informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar VDAR 33. panta 3. punkta d) apakšpunktu, un to efektīvo piemērošanu?