EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.4.2020
COM(2020) 139 final
2020/0057(NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52020PC0139
Proposal for a COUNCIL REGULATION on the establishment of a European instrument for temporary support to mitigate unemployment risks in an emergency (SURE) following the COVID-19 outbreak
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma
COM/2020/139 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.4.2020
COM(2020) 139 final
2020/0057(NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Kopš pirmajām saslimšanām ar Covid-19 Eiropas Savienība ir nenogurstoši strādājusi, lai atbalstītu dalībvalstis un to iedzīvotājus krīzes pārvarēšanā. Komisija krīzes koordinēšanai ir aktivizējusi savu vispārējo ātrās reaģēšanas sistēmu ARGUS, un Krīzes koordinācijas komiteja regulāri tiekas, lai koordinētu visu attiecīgo Komisijas un ES aģentūru departamentu un dienestu darbību. Komisija ir izveidojusi arī koordinācijas grupu politiskā līmenī, kuras sastāvā ir pieci komisāri, kas atbild par visvairāk skartajām politikas jomām. Pēc ES vadītāju 2020. gada 10., 17. un 26. marta videokonferencēm par reaģēšanu uz Covid-19 uzliesmojumu Komisija turpina pastiprināt pasākumus pret Covid-19 uzliesmojumu visās jomās. Šajā sakarā Komisija 2020. gada 13. martā publicēja paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai “Koordinēta ekonomiskā reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”. Ekonomikas jomā Komisija ir ierosinājusi Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII), lai elastīgi izmantotu ES struktūrfondus ar nolūku reaģēt uz strauji augošajām vajadzībām tādās visvairāk skartajās nozarēs kā veselības aprūpe, MVU un darba tirgi un palīdzēt visvairāk skartajiem apgabaliem dalībvalstīs un to iedzīvotājiem. Šis priekšlikums tika pieņemts un stājās spēkā 30. martā. Komisija ir arī pieņēmusi pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, lai dalībvalstis ekonomikas atbalstam pilnībā varētu izmantot elastību, kura paredzēta valsts atbalsta noteikumos. Turklāt Komisija ir arī aicinājusi Padomi nodrošināt, ka Savienības iestādes aktivizē Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējo izņēmuma klauzulu, un Savienības iestādes šo klauzulu piemēros kā daļu no Savienības stratēģijas ātrai, enerģiskai un koordinētai fiskālai reakcijai uz Covid-19 pandēmiju.
Krīzei, kura ir radusies sakarā ar Covid-19 pandēmiju, ir ļoti ievērojama cilvēciskā dimensija, kā arī būtiska negatīva sociālekonomiskā ietekme. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība un tās dalībvalstis solidaritātes garā rīkotos izlēmīgi un kolektīvi ar mērķi apturēt vīrusa izplatīšanos un palīdzēt saslimušajiem, novērst ekonomiskās sekas un mazināt negatīvo sociālo ietekmi. Šīs kopīgās koordinētās reakcijas ietvaros tika pieņemts arī Komisijas priekšlikums paplašināt ES Solidaritātes fonda (ESSF) tvērumu, iekļaujot tajā nozīmīgas ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā, kā arī noteikt konkrētas darbības, par kurām var saņemt finansējumu, sekmējot Savienības solidaritāti ar dalībvalstīm cīņā ar ārkārtas situāciju.
Kā norādīts 2020. gada 13. marta paziņojumā, Savienība ir arī gatava iespējami atbalstīt dalībvalstis, lai mazinātu ietekmi nodarbinātības jomā uz privātpersonām un vissmagāk skartajām nozarēm. Padomei ierosinātais jaunais pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ir papildu pagaidu instruments, kas Savienības aizdevumu veidā ļauj sniegt skartajām dalībvalstīm Savienības finansiālo atbalstu līdz pat 100 miljardu euro apmērā. Iespējamās saistības, kuras izriet no minētajiem Savienības aizdevumiem, tiks saskaņotas ar ES budžeta ierobežojumiem un ar dalībvalstu garantijām Savienības budžetā, kas veido 25 % no piešķirtajiem aizdevumiem un ko katra dalībvalsts sniegusi atbilstīgi tās attiecīgajai daļai Savienības nacionālajā kopienākumā. SURE būs papildu finansiālais atbalsts, kurš papildinās valstu pasākumus un parasto dotāciju atbalstu, ko līdzīgiem mērķiem sniedz no Eiropas Sociālā fonda.
SURE instrumentam vajadzētu būt pieejamam dalībvalstīm, kurām ir jāpiesaista ievērojami finanšu līdzekļi, lai cīnītos pret Covid-19 uzliesmojuma radītajām negatīvajām ekonomiskajām un sociālajām sekām to teritorijā. SURE izveide ir vēl viens reāls Savienības solidaritātes apliecinājums, ar kuru dalībvalstis ar Savienības starpniecību vienojas atbalstīt cita citu, darot pieejamus papildu finanšu resursus aizdevumu veidā. SURE instruments sniegs finansiālu atbalstu dalībvalstīm, lai novērstu pēkšņu publisko izdevumu pieaugumu nodarbinātības saglabāšanai. Konkrētāk, SURE instruments darbosies kā otrā aizsardzības līnija, atbalstot saīsināta darbalaika shēmas un līdzīgus pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt darbvietas un līdz ar to algotus darbiniekus un pašnodarbinātas personas pret bezdarba un ienākumu zaudēšanas risku. Saīsināta darbalaika shēmas ir publiskas programmas, kas ļauj uzņēmumiem, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām, uz laiku samazināt darba stundu skaitu, vienlaikus par nenostrādātajām stundām nodrošinot algotiem darbiniekiem ienākumu atbalstu no valsts. Līdzīgas shēmas pastāv ienākumu aizstāšanai pašnodarbinātām personām ārkārtas situācijās. Nosacījumi tam, kad dalībvalsts var saņemt atbalstu saskaņā ar šo instrumentu, būtu jāizstrādā, atsaucoties uz pēkšņu un būtisku faktisko un arī plānoto nodarbinātības saglabāšanai paredzēto publisko izdevumu pieaugumu, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums, un tiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar saīsināta darbalaika shēmu un citu līdzīgu pasākumu, kuri veikti, reaģējot uz šo uzliesmojumu, izveidi vai pagarināšanu.
SURE būs aizdevumu shēma, kuras pamatā ir dalībvalstu garantiju sistēma. Šī sistēma ļaus Savienībai:
(1)palielināt aizdevumu apjomu, ko ar SURE instrumentu var piešķirt dalībvalstīm, kuras lūdz finansiālu atbalstu saskaņā ar šo instrumentu;
(2)nodrošināt, ka iespējamās saistības Savienībai, kuras izriet no instrumenta, ir saderīgas ar Savienības budžeta ierobežojumiem.
Lai pieeja kalpotu paredzētajam mērķim, dalībvalstīm ir jāsniedz Savienībai ticamas, neatsaucamas un pieprasāmas garantijas atbilstīgi to attiecīgajai daļai Savienības nacionālajā kopienākumā. Garantiju sistēma novērsīs vajadzību pēc dalībvalstu avansa iemaksām skaidrā naudā, vienlaikus nodrošinot kredītkvalitātes uzlabojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu augstu kredītreitingu un aizsargātu Savienības budžeta resursus.
Papildus dalībvalstu garantiju sniegšanai regulējumā ir iestrādāti arī citi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu shēmas finansiālo stabilitāti:
·stingra un piesardzīga pieeja finanšu pārvaldībai;
·aizdevumu portfeļa izveide, kas ierobežo koncentrācijas risku, ikgadējos riska darījumus un pārmērīgus riska darījumus atsevišķās dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot pietiekamus resursus tām dalībvalstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams ;
·iespējas refinansēt parādu.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis priekšlikums papildina citu Savienības tiesību instrumentu, ar ko sniedz atbalstu dalībvalstīm ārkārtas situācijās, proti, Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF) (“Regula (EK) Nr. 2012/2002”). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/461, ar ko groza minēto instrumentu, lai paplašinātu tā tvērumu, iekļaujot tajā nozīmīgas ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā un nosakot konkrētas darbības, par kurām var saņemt finansējumu, tika pieņemta 30. martā.
ESSF ir pastāvīgs instruments, bet SURE būtu pagaidu instruments. Atšķiras arī ģeogrāfiskais tvērums, jo SURE attiecas tikai uz dalībvalstīm un neaptver valstis, kas risina sarunas par pievienošanos Savienībai. Tomēr abu instrumentu tematiskais tvērums ir saskanīgs – pievērsties nopietnām krīzēm, ko izraisa sabiedrības veselības apdraudējums, kad ESSF var izmantot pastāvīgi, bet SURE instruments attiecas vienīgi uz konkrēto Covid-19 uzliesmojuma gadījumu. Vēl viena atšķirība ir tāda, ka ESSF ir balstīts uz dotācijām un ļauj veikt avansa maksājumus. SURE instruments ir balstīts uz aizdevumiem.
Savienības finansiālā atbalsta mobilizēšana saskaņā ar SURE instrumentu būtu iespējama pēc Komisijas priekšlikuma Padomei. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieprasa atbalsts. Pirms Padome piešķir finansiālu atbalstu saskaņā ar SURE instrumentu, Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgo dalībvalsti, lai novērtētu (esošā vai gaidāmā) pēkšņā un būtiskā publisko izdevumu pieauguma apmēru nodarbinātības aizsardzības jomā. Pieprasot atbalstu, dalībvalstij būtu jāsniedz pierādījumi par šādu pēkšņu un būtisku faktisko un, iespējams, arī plānoto izdevumu pieaugumu. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina finansiālo atbalstu, ja tiek izpildīti šā instrumenta izmantošanas nosacījumi. Komisija un saņēmēja dalībvalsts noslēgs īstenošanas nolīgumu. Pārbaudot pēkšņi pieaugušos izdevumus, attiecīgās darbības joprojām attiecas tikai uz publiskiem ārkārtas pasākumiem nodarbinātības aizsardzības jomā, kurus licis veikt Covid-19 uzliesmojums. Attiecīgie aizdevumi palīdzēs dalībvalstīm finansēt to pieaugušos publiskos izdevumus saīsināta darbalaika shēmu un līdzīgu pasākumu jomā, lai palīdzētu tām aizsargāt darbvietas un līdz ar to algotus darbiniekus un pašnodarbinātos pret bezdarba risku.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Priekšlikums ir daļa no to pasākumu klāsta, kuri izstrādāti, reaģējot uz pašreizējo Covid-19 pandēmiju, piemēram, Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu, un tas papildina citus instrumentus, kas atbalsta nodarbinātību, piemēram, Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF)/programmu InvestEU. Tā pamatā ir metode, ko Savienība izmantoja Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismam (EFSM) iepriekšējās finanšu krīzes laikā, lai operatīvi sniegtu Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstīm, kuras saskaras ar grūtībām vai kurām draud grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus dalībvalsts nevar ietekmēt, un jaunā sistēma iespējamo saistību pārvaldībai, kas paredzēta 2018. gada Finanšu regulā. Izmantojot aizņēmumus un aizdevumus šajā konkrētajā Covid-19 uzliesmojuma gadījumā, lai atbalstītu dalībvalstis, šo konkrēto instrumentu dalībvalstis jo īpaši varētu izmantot kā otro aizsardzības līniju, lai finansētu saīsināta darbalaika shēmas un līdzīgus pasākumus, palīdzot aizsargāt darbvietas un līdz ar to algotus darbiniekus un pašnodarbinātos pret bezdarba risku.
Šis pagaidu instruments būtu jāuzskata par Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēmas ārkārtas izmantošanu saistībā ar Covid-19 krīzi, neskarot iespējamu pastāvīga instrumenta izveidi nākotnē ar citu LESD noteikumu juridisko pamatu.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šā instrumenta juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 122. pants. Tā pamatā ir LESD 122. panta 1. punkts un 2. punkts.
Covid-19 uzliesmojums ir pēkšņs un ārkārtējs notikums, kas rada milzīgu un graujošu ietekmi uz dalībvalstu ekonomikas sistēmām un liek kopīgi rīkoties solidaritātes garā. Garantiju sistēmas izveide, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgām iemaksām Savienībai, kas ir SURE instrumenta finansiālā atbalsta pamatā, ir balstīta uz LESD 122. panta 1. punktu. Šī darbība atspoguļotu dalībvalstu solidāru reakciju, veicot pasākumus, kas ir piemēroti nepieredzētajai ekonomiskajai situācijai, kuru izraisījis Covid-19 uzliesmojums. Tāpēc ir pamatoti garantiju shēmu, kas atbalsta SURE instrumentu, balstīt uz LESD 122. panta 1. punktu.
Aizdevumu shēmas organizācija un pārvaldība ir balstīta uz LESD 122. panta 2. punktu, un tas ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma, ievērojot konkrētus nosacījumus, uz laiku un ad hoc sniegt Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstij, kurai ir grūtības vai kuru nopietni apdraud ievērojamas grūtības, ko izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt. Šis juridiskais pamats būtu SURE instrumenta aizdevumu komponenta pamatā.
LESD 122. panta 2. punkts iepriekš ir izmantots vienu reizi. Finanšu krīzes laikā tas bija juridiskais pamats pagaidu Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) izveidei, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras pilnībā vai daļēji zaudēja piekļuvi tirgum tādēļ, ka ievērojami palielinājās aizņēmumu izmaksas. Savienība izmantoja šo instrumentu, lai sniegtu aizdevumus Īrijai, Portugālei un pagaidu finansējumu Grieķijai.
LESD 122. panta 2. punktu var izmantot jebkāda veida ārkārtas krīzes situācijām, un tas neattiecas tikai uz finanšu vai finanšu stabilitātes krīzēm. Padomei ir plaša rīcības brīvība, lai novērtētu, vai ir izpildīti juridiskajā pamatā definētie nosacījumi. Tas acīmredzami attiecas uz dalībvalstīm, kuras visvairāk skar Covid-19 uzliesmojuma radītais apdraudējums sabiedrības veselībai, kā arī šā uzliesmojuma ekonomiskās un sociālās sekas.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikuma mērķis ir atbalstīt dalībvalstis, kuras Covid-19 uzliesmojuma radīto ārkārtas apstākļu dēļ saskaras ar nopietniem ekonomikas traucējumiem, lai apliecinātu Eiropas solidaritāti smagi skartajām dalībvalstīm, sniedzot Savienības finansiālo atbalstu pagaidu aizdevumu veidā. Šis finansiālais atbalsts kā otrā aizsardzības līnija palīdzēs pagaidu kārtā finansēt šo dalībvalstu pieaugušos publiskos izdevumus saīsināta darbalaika shēmu un līdzīgu pasākumu jomā, lai palīdzētu tām aizsargāt darbvietas un līdz ar to algotus darbiniekus un pašnodarbinātos pret bezdarba un ienākumu zaudēšanas risku.
Šāds atbalsts palīdzētu skartajiem iedzīvotājiem, sekmētu ātru atgriešanos pie normāliem dzīves apstākļiem skartajos reģionos un mazinātu pašreizējās Covid-19 krīzes tiešo sociālo un ekonomisko ietekmi.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Tas nepārsniedz instrumenta mērķu sasniegšanai nepieciešamo.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šis tiesību akts ir regula, jo ar to tiek izveidots jauns īpašs pagaidu instruments, ko varētu izmantot jebkura dalībvalsts, un tam jāuzliek saistības kopumā un jābūt tieši piemērojamam visās dalībvalstīs. Saistībā ar finanšu krīzi agrāk tika izmantota Padomes regula par finansiāla atbalsta noteikšanu dalībvalstīm saskaņā ar LESD 122. panta 2. punktu, lai izstrādātu procedūras un veidus attiecīgo dalībvalstu pieprasījumu sagatavošanai un izvērtēšanai un lai ātri un efektīvi īstenotu šo finansiālo atbalstu. Tas nodrošina, ka turpmākie Padomes īstenošanas lēmumi par finansiāla atbalsta sniegšanu dalībvalstīm tiek pieņemti saskaņā ar atbilstīgu un konsekventu regulējumu. Regula, kas piemērojama visās dalībvalstīs, ir arī vispiemērotākais juridiskais instruments, lai organizētu garantiju shēmu, kas ir pamatā aizdevumiem saskaņā ar SURE instrumentu, ņemot vērā to, ka tā pamatā ir visu dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Tā kā priekšlikums ir sagatavots steidzami, lai Padome to varētu pieņemt savlaicīgi, apspriešanās ar ieinteresētajām personām nav notikusi.
•Ietekmes novērtējums
Priekšlikuma steidzamības dēļ ietekmes novērtējums nav veikts.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Komisijai vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus par aizņēmumiem finanšu tirgos, lai tos tālāk aizdotu dalībvalstij, kas lūdz finansiālu atbalstu saskaņā ar SURE instrumentu.
SURE būs aizdevumu shēma līdz pat 100 miljardu euro apmērā, kuras pamatā būs dalībvalstu garantiju sistēma. Šī sistēma ļaus Savienībai:
(1)palielināt aizdevumu apjomu, ko ar SURE instrumentu var piešķirt dalībvalstīm, kuras lūdz finansiālu atbalstu saskaņā ar šo instrumentu;
(2)nodrošināt, ka iespējamās saistības Savienībai, kas izriet no instrumenta, ir saderīgas ar Savienības budžeta ierobežojumiem.
Lai pieeja kalpotu paredzētajam mērķim, dalībvalstīm ir jāsniedz Savienībai ticamas, neatsaucamas un pieprasāmas garantijas atbilstīgi to attiecīgajai daļai Savienības nacionālajā kopienākumā. Garantiju sistēma novērsīs vajadzību pēc dalībvalstu avansa iemaksām naudā (iemaksātais kapitāls), vienlaikus nodrošinot kredītkvalitātes uzlabojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu augstu kredītreitingu un aizsargātu Savienības resursus.
Papildus dalībvalstu garantiju sniegšanai regulējumā ir iestrādāti citi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu shēmas finansiālo stabilitāti:
·stingra un piesardzīga pieeja finanšu pārvaldībai;
·aizdevumu portfeļa izveide, kas ierobežo koncentrācijas risku, ikgadējos riska darījumus un pārmērīgus riska darījumus atsevišķās dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot pietiekamus resursus tām dalībvalstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams, un
·iespējas refinansēt parādu.
5.CITI ELEMENTI
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ierosinātās Padomes regulas 1. pants paredz izveidot Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 vīrusa uzliesmojuma. Šis būtu ad hoc un pagaidu instruments, ņemot vērā tā juridisko pamatu. Tas sniegtu finansiālu atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 220. pantu, lai atbalstītu dalībvalstis, kuras saskārušās ar nopietniem ekonomikas traucējumiem, ko izraisīja ārkārtējais Covid-19 uzliesmojums.
Ierosinātās regulas 2. pantā ir uzsvērta SURE instrumenta papildinošā būtība. Tam būtu jāpapildina dalībvalstu centieni valsts līmenī un jāaptver daļa no būtiskā un pēkšņā valsts izdevumu pieauguma, ar ko tās saskaras, cenšoties novērst Covid-19 krīzes tiešās, negatīvās sekas. SURE instrumenta izmantošana neliedz piemērot citus attiecīgus ES instrumentus, kas risina konkrētus sabiedrības veselības apdraudējumu aspektus, un finansiālā atbalsta instrumentu, piemēram ESSF.
Ierosinātās regulas 3. pantā ir noteikti instrumenta aktivizēšanas nosacījumi. Dalībvalstis var lūgt finansiālu atbalstu, ja to faktiskie un, iespējams, plānotie publiskie izdevumi nodarbinātības jomā ir pēkšņi un būtiski palielinājušies sakarā ar valstu reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu. Atbalstam saskaņā ar SURE instrumentu jo īpaši būtu jāatbalsta palielinātais finansiālais slogs dalībvalstīm attiecībā uz saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas palīdz aizsargāt darbvietas un līdz ar to algotus darbiniekus un pašnodarbinātos pret bezdarba un ienākumu zaudēšanas riskiem.
Ierosinātās regulas 4. pantā ir noteikts, pirmkārt, ka finansiālais atbalsts saskaņā ar ierosināto SURE instrumentu tiks sniegts kā attiecīgajai dalībvalstij piešķirts aizdevums. Otrkārt, tajā paredzēts pilnvarot Komisiju, lai tā spētu slēgt līgumus par aizņēmumiem finanšu tirgos ar mērķi tos tālāk aizdot attiecīgajai dalībvalstij.
Ierosinātās regulas 5. pantā ir noteikta Savienības finansiālā atbalsta maksimālā summa, ko var sniegt saskaņā ar SURE instrumentu. Tas attiecas uz summu līdz 100 miljardiem euro.
Ierosinātās regulas 6. pantā ir noteikta procedūra ātrai finansiālā atbalsta piešķiršanai dalībvalstīm. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija apspriestos ar attiecīgo dalībvalsti, lai pārbaudītu valsts izdevumu palielinājuma apmēru, kas ir tieši saistīts ar saīsināta darbalaika shēmu un līdzīgu pasākumu izveidi vai pagarināšanu, jo īpaši attiecībā uz pašnodarbinātām personām. Šāda apspriešanās arī palīdz Komisijai pienācīgi novērtēt aizdevuma nosacījumus. Būtu jānosaka tādi elementi kā summa, maksimālais vidējais termiņš, cenas, atbalsta pieejamības periods un īstenošanas tehniskā kārtība.
Ierosinātās regulas 7.–10. pantā ir ietverti procedūras noteikumi aizdevuma atbalsta izmaksai un īstenošanai saskaņā ar SURE instrumentu. Konkrētāk, tie attiecas uz noteikumiem par izmaksu, aizņēmumu un aizdevumu operācijām, prudenciālajiem noteikumiem, kas piemērojami instrumenta aizdevumu portfelim, un aizdevumu pārvaldību.
Ierosinātās regulas 11. pants attiecas uz instrumenta finansēšanas mehānismu. Aizdevumi dalībvalstīm saskaņā ar instrumentu būs balstīti uz garantiju sistēmu, ko dalībvalstis brīvprātīgi piešķīrušas Savienībai. Šī sistēma ļaus Savienībai palielināt finansiālā atbalsta apjomu, izmantojot aizdevumus, ko dalībvalstīm varētu piešķirt saskaņā ar SURE instrumentu. Savienībai piešķirtajām garantijām vajadzētu būt neatsaucamām, beznosacījumu, pēc pieprasījuma un iekļautām nolīgumā, kas noslēgts starp Komisiju un dalībvalstīm. Šādas iemaksas veidotu ārējos piešķirtos ieņēmumus.
Ierosinātās regulas 12. pantā ir paredzēts noteikums par instrumenta pieejamību. Savienības finansiālais atbalsts saskaņā ar SURE instrumentu būs pieejams tikai no brīža, kad visas dalībvalstis būs piešķīrušas Savienībai savas garantijas.
Ierosinātās regulas 13. un 14. pantā ir paredzēti noteikumi par kontroli, revīziju un ziņošanu.
Visbeidzot, ierosinātās regulas 15. pantā ir skaidri noteikts, ka instruments uz Apvienoto Karalisti neattieksies, jo saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 1 143. panta 1. punktu Apvienotās Karalistes atbildība par tās daļu Savienības iespējamajās saistībās attiecas tikai uz tām iespējamām saistībām, kas izriet no finanšu operācijām, kuras Savienība uzņēmusies pirms dienas, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības. Jebkādas iespējamās Savienības saistības, kas izriet no finansiālā atbalsta saskaņā ar šo regulu, sekotu pēc dienas, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības. Tādēļ Apvienotajai Karalistei nevajadzētu piedalīties šajā regulā paredzētajā finansiālajā atbalstā.
2020/0057 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 122. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 122. panta 1. punkts ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un dalībvalstu solidaritātes garā lemt par pasākumiem, kas ir piemēroti, lai reaģētu uz sociālekonomisko situāciju pēc Covid-19 uzliesmojuma.
(2)LESD 122. panta 2. punkts ļauj Padomei sniegt Savienības finansiālu atbalstu, ja kādai dalībvalstij ir grūtības vai to nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt.
(3)Smagais akūtais respiratorais sindroms koronavīrus-2 (SARS-CoV-2), kas izraisa koronavīrusa slimību, kuru Pasaules Veselības organizācija (PVO) nosauca par Covid-19, ir jauns koronavīrusa celms, kas iepriekš cilvēkiem nav konstatēts. Šīs slimības uzliesmojums pasaulē strauji attīstās, un PVO to ir pasludinājusi par pandēmiju. Kopš uzliesmojuma sākuma Savienībā līdz 2020. gada 30. martam dalībvalstīs ir ziņots par 334 396 saslimšanas un 22 209 nāves gadījumiem.
(4)Dalībvalstis ir īstenojušas ārkārtas pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 uzliesmojumu un tā ietekmi. Tiek uzskatīts, ka Covid-19 turpmākas pārneses Savienībā iespējamība ir augsta. Papildus ietekmei uz sabiedrības veselību ar ievērojamiem letāliem rezultātiem Covid-19 uzliesmojumi ir atstājuši milzīgu un graujošu ietekmi uz dalībvalstu ekonomikas sistēmām, ir izraisījis sabiedrības darbības traucējumus un palielinājis publiskos izdevumus arvien lielākā skaitā dalībvalstu.
(5)Šī ārkārtas situācija, kas ir ārpus dalībvalstu kontroles un kas ir apturējusi ievērojamu šo valstu darbaspēka daļu, ir izraisījusi pēkšņu un būtisku dalībvalstu publisko izdevumu pieaugumu saistībā ar saīsināta darbalaika shēmām algotiem darbiniekiem un līdzīgiem pasākumiem, jo īpaši pašnodarbinātām personām. Ir nepieciešams dot dalībvalstīm iespēju novērst šo pēkšņo un būtisko publisko izdevumu pieaugumu līdz brīdim, kad tiks panākta kontrole pār Covid-19 uzliesmojumu un tā ietekmi uz darbaspēku.
(6)Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā pēc Covid-19 uzliesmojuma (SURE) izveidei būtu jāļauj Savienībai koordinēti, ātri un efektīvi reaģēt uz krīzi darba tirgū, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties un tādējādi mazinot ietekmi uz nodarbinātību privātpersonām un visvairāk skartajām ekonomikas nozarēm, mazinot šīs ārkārtas situācijas tiešo ietekmi uz dalībvalstu publiskajiem izdevumiem.
(7)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 2 220. pantu Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstīm var sniegt aizdevumu veidā. Šie aizdevumi būtu jāpiešķir dalībvalstīm, kurās Covid-19 uzliesmojums ir izraisījis pēkšņu un būtisku faktisko un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pieaugumu sakarā ar valsts pasākumiem, kas pieņemti kopš 2020. gada 1. februāra. Minētais datums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un ļauj aptvert to faktisko un, iespējams, plānoto izdevumu pieaugumu saistībā ar ietekmi uz dalībvalstu darba tirgiem neatkarīgi no tā, kad Covid-19 uzliesmojums noticis katrā konkrētā dalībvalstī. Valstu pasākumiem, kas pieņemti pēc minētās dienas, vajadzētu būt tieši saistītiem ar saīsināta darbalaika shēmu izveidi vai pagarināšanu un līdzīgiem pasākumiem, tostarp attiecībā uz pašnodarbinātām personām. Saīsināta darbalaika shēmas ir publiskas programmas, kas noteiktos apstākļos ļauj uzņēmumiem, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām, uz laiku samazināt to darbinieku nostrādāto stundu skaitu, kuriem tiek sniegts no publiskiem avotiem nodrošināts ienākumu atbalsts par nenostrādāto stundu skaitu. Līdzīgas shēmas pastāv attiecībā uz ienākumu aizstāšanu pašnodarbinātām personām. Dalībvalstij, kas lūdz finansiālo atbalstu, būtu jāsniedz pierādījumi par pēkšņu un būtisku faktisko un, iespējams, arī plānoto izdevumu pieaugumu saīsināta darbalaika shēmām vai līdzīgiem pasākumiem.
(8)Lai skartajām dalībvalstīm nodrošinātu pietiekamus finanšu līdzekļus, kas tām ļautu novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz šo valstu darba tirgu, Savienības aizņēmumu un aizdevumu darbībām saskaņā ar SURE vajadzētu būt pietiekami lielām. Tāpēc Savienības izsniegtie aizdevumi būtu jāfinansē, izmantojot starptautiskos kapitāla tirgus.
(9)Covid-19 uzliesmojumam ir milzīga un graujoša ietekme uz katras dalībvalsts ekonomikas sistēmu. Tāpēc ir nepieciešamas dalībvalstu kolektīvas iemaksas garantiju veidā, ar ko atbalsta aizdevumus no Savienības budžeta. Minētās garantijas ir vajadzīgas, lai Savienība varētu piešķirt pietiekama apjoma aizdevumus dalībvalstīm un darba tirgus politikai, kurā ir izveidojusies vislielākā spriedze. Lai nodrošinātu, ka iespējamās saistības, kas izriet no minētajiem aizdevumiem, kurus Savienība piešķīrusi saskaņā ar SURE, ir saderīgas ar piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursu maksimālajiem apjomiem, dalībvalstu sniegtajām garantijām vajadzētu būt neatsaucamām, beznosacījumu un pēc pieprasījuma, savukārt papildu aizsardzības pasākumiem būtu jāveicina sistēmas stabilitāte.
(10)Šiem papildu aizsardzības pasākumiem ar nolūku uzlabot sistēmas stabilitāti, būtu jāietver konservatīva finanšu pārvaldība, maksimālais ikgadējo riska darījumu apjoms un pietiekama aizdevumu portfeļa diversifikācija.
(11)Aizdevumi, kas piešķirti saskaņā ar šo instrumentu, ir finansiāls atbalsts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta nozīmē. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 282. panta 3. punkta g) apakšpunktu šā instrumenta ietvaros piešķirtajiem aizdevumiem 220. pantu piemēro no dienas, kad sāk piemērot daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada. Tomēr ir lietderīgi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā noteiktās prasības piemērot aizņēmumu un aizdevumu operācijām jau no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(12)Lai iespējamās saistības, kas izriet no aizdevumiem, kurus Savienība piešķīrusi saskaņā ar šo instrumentu, būtu saderīgas ar piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursu maksimālajiem apjomiem, ir jāparedz prudenciāli noteikumi, tostarp iespēja refinansēt Savienības vārdā noslēgtos aizņēmumus.
(13)Ņemot vērā to, ka lēmumi piešķirt Savienības finansiālo atbalstu rada konkrētu finansiālu ietekmi, ir jāizmanto īstenošanas pilnvaras, kuras būtu jāuztic Padomei.
(14)Saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 3 143. panta 1. punktu Apvienotās Karalistes atbildība par tās daļu Savienības iespējamajās saistībās attiecas tikai uz tām iespējamām saistībām, kas izriet no finanšu operācijām, kuras Savienība uzņēmusies pirms dienas, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības. Jebkādas iespējamās Savienības saistības, kas izriet no finansiālā atbalsta saskaņā ar šo regulu, sekotu pēc dienas, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības. Tādēļ Apvienotajai Karalistei nevajadzētu piedalīties šajā regulā paredzētajā finansiālajā atbalstā.
(15)Tā kā tas ir pagaidu instruments Covid-19 uzliesmojuma novēršanai, Komisijai ik pēc sešiem mēnešiem būtu jāpārskata, vai joprojām pastāv ārkārtas apstākļi, kas izraisa lielus ekonomikas traucējumus dalībvalstīs.
(16)Ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmi un nepieciešamību steidzami reaģēt uz minētā uzliesmojuma sekām, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā izveide (“instruments”)
1. Ar šo izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), turpmāk “instruments”, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un tā sociālekonomiskās sekas.
2. Šajā regulā paredz nosacījumus un procedūras, kas ļauj Savienībai sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstij, kura saskaras ar lieliem ekonomikas traucējumiem vai kuru nopietni apdraud lieli ekonomikas traucējumi, ko radījis Covid-19 uzliesmojums, lai finansētu saīsinātu darbalaiku vai līdzīgus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus un pašnodarbinātos, tādējādi samazinot bezdarba un ienākumu zaudēšanas gadījumu skaitu.
2. pants
Instrumenta papildinošā būtība
Instruments papildina skarto dalībvalstu veiktos valsts pasākumus, sniedzot finansiālu atbalstu, lai palīdzētu tām tikt galā ar tādu faktisko un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kuri paredzēti, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma izraisītā ārkārtējā notikuma tiešo ekonomisko un negatīvo sociālo ietekmi.
3. pants
Instrumenta izmantošanas nosacījumi
1. Dalībvalsts var lūgt Savienības finansiālo atbalstu, ja tās faktiskie un, iespējams, arī plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir pēkšņi un būtiski palielinājušies, jo ir pieņemti valsts pasākumi, kas tieši saistīti ar saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma izraisītā ārkārtējā notikuma ekonomisko un sociālo ietekmi.
2. Saņēmējas dalībvalstis izmanto Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar šo instrumentu, lai atbalstītu valsts shēmas, ar kurām atbalsta saīsinātu darbalaiku vai līdzīgus pasākumus.
4. pants
Finansiālā atbalsta veids
Finansiālo atbalstu, kas minēts 3. pantā, sniedz kā aizdevumu, ko piešķir attiecīgajai dalībvalstij. Šajā nolūkā un saskaņā ar Padomes īstenošanas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 1. punktu, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā vispiemērotākajā laikā aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm, lai optimizētu finansējuma izmaksas un saglabātu savu kā Savienības emitenta reputāciju tirgos.
5. pants
Savienības finansiālā atbalsta maksimālā summa
Finansiālā atbalsta, kas minēts 3. pantā, maksimālā summa visām dalībvalstīm nepārsniedz 100 000 000 000 EUR.
6. pants
Finansiālā atbalsta pieprasīšanas procedūra
1.Finansiālo atbalstu, kas minēts 3. pantā, dara pieejamu ar lēmumu, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņēmusi ar īstenošanas aktu.
2.Pirms priekšlikuma iesniegšanas Padomei Komisija bez liekas kavēšanās apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti, lai pārbaudītu, vai dalībvalstī, kas pieprasa atbalstu, ir pēkšņi un būtiski palielinājušies faktiskie un, iespējams, arī plānotie izdevumi, kas ir tieši saistīti ar dalībvalstī īstenotām saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem saistībā ar ārkārtējo notikumu, kuru izraisījis Covid-19 uzliesmojums. Minētajā nolūkā attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai atbilstošus pierādījumus. Turklāt Komisija pārbauda 9. pantā minēto prudenciālo noteikumu izpildi.
3.Lēmums darīt pieejamu 3. pantā minēto finansiālo palīdzību ietver:
(a)aizdevuma summu, tā maksimālo vidējo termiņu, cenu noteikšanas formulu, maksimālo maksājumu skaitu, pieejamības periodu un citus sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi finansiālā atbalsta piešķiršanai;
(b)novērtējumu par dalībvalsts atbilstību 3. pantā minētajiem nosacījumiem;
(c)aprakstu par valsts saīsināta darbalaika shēmu(-ām) vai līdzīgiem pasākumiem, kurus varētu finansēt.
7. pants
Aizdevuma izmaksa
Aizdevumu, kas minēts 6. panta 3. punktā, izmaksā pa daļām.
8. pants
Aizņēmumu un aizdevumu operācijas
1.Aizņēmumu un aizdevumu operācijas, kas minētas 4. pantā, veic euro.
2.Saņēmēja dalībvalsts un Komisija aizdevuma līgumā vienojas par 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā aizdevuma raksturlielumiem. Minētajā līgumā ietver noteikumus, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā.
3.Pēc saņēmējas dalībvalsts lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstīgos finanšu nosacījumus.
4.Ekonomikas un finanšu komiteju informē par 3. punktā minēto refinansēšanu vai pārstrukturēšanu.
9. pants
Aizdevumu portfelim piemērojamie prudenciālie noteikumi
1.Tām trim dalībvalstīm piešķirto aizdevumu daļa, kas veido lielāko piešķirto aizdevumu daļu, nepārsniedz 60 % no 5. pantā minētās summas.
2.Summas, kas Savienībai ir jāmaksā attiecīgajā gadā, nepārsniedz 10 % no 5. pantā minētās summas.
3.Ja dalībvalsts neveic atmaksu, Komisija var refinansēt Savienības vārdā noslēgtos saistītos aizņēmumus.
10. pants
Aizdevumu pārvaldība
1.Komisija nosaka vajadzīgos pasākumus aizdevumu pārvaldībai ar ECB.
2.Saņēmēja dalībvalsts atver īpašu kontu valsts centrālajā bankā, lai pārvaldītu saņemto finansiālo atbalstu. Tā arī pārskaita aizdevuma pamatsummu un procentus uz Savienības kontu ECB divdesmit TARGET2 darba dienu laikā pirms attiecīgā samaksas termiņa.
11. pants
Iemaksas garantiju veidā no dalībvalstīm
1.Dalībvalstis var veikt iemaksas instrumentā, sniedzot kontragarantiju riskam, ko uzņemas Savienība.
2.Dalībvalstu iemaksas sniedz neatsaucamu, beznosacījuma un pēc pieprasījuma nodrošinātu garantiju veidā.
Komisija noslēdz līgumu ar iemaksas veicošo dalībvalsti par neatsaucamām, beznosacījuma un pēc pieprasījuma nodrošinātām garantijām. Līgumā izklāsta maksāšanas nosacījumus.
3.Dalībvalstu sniegtās garantijas pieprasa atbilstīgi pari passu principam. Ja dalībvalsts nav laikus izpildījusi pieprasījumu, Komisijai ir tiesības veikt papildu pieprasījumus pēc garantijām, kuras citas dalībvalstis sniedz atbilstīgi pari passu principam, nepārsniedzot kopējās iemaksātās summas. Šādas papildu iemaksas dalībvalstīm atlīdzina no atgūtajām summām.
4.Šā panta 1. punktā minētās iemaksas šajā instrumentā ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē.
12. pants
Instrumenta pieejamība
1.Finansiālais atbalsts, kas minēts 3. pantā, kļūst pieejams tikai pēc tam, kad visas dalībvalstis ir veikušas 11. panta 1. punktā minētās iemaksas instrumentā par summu, kas atbilst vismaz 25 % no 5. pantā minētās summas, ar nosacījumu, ka katras dalībvalsts iemaksu relatīvā daļa no dalībvalstu iemaksu kopējās summas atbilst dalībvalstu relatīvajai daļai Savienības kopējā nacionālajā kopienākumā, kā izriet no A daļas “Ievads un Savienības vispārējā budžeta finansējums” 3. tabulas 1. ailes, kura iekļauta Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta 2020. gada budžeta ieņēmumu daļā, kas pieņemts 2019. gada 27. novembrī 4 .
2.Komisija informē Padomi, kad instruments kļūst pieejams.
13. pants
Kontrole un revīzijas
Līgumā, kas minēts 8. panta 1. punktā, ietver vajadzīgos noteikumus par kontroli un revīzijām, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā.
14. pants
Ziņojumu sniegšana
Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un sešus mēnešus pēc tam Komisija saistībā ar Regulas (ES Euratom) 2018/1046 250. pantu nosūta Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un finanšu komitejai, Nodarbinātības komitejai un Padomei ziņojumu par finansiālā atbalsta izmantošanu un par to ārkārtas apstākļu saglabāšanos, kas bija par pamatu šīs regulas piemērošanai.
15. pants
Piemērojamība
Šo regulu nepiemēro Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē. Atsauces uz dalībvalstīm šajā regulā neuzskata par atsaucēm uz Apvienoto Karalisti.
16. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.4.Mērķi
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem
3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām
3.3.2.Aplēstā ietekme uz administratīvām apropriācijām
4.3.2.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
5.3.2.Trešo personu iemaksas
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums – Padomes regula, ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 5
Neattiecas.
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 6
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.Mērķi
1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Neattiecas.
Ierosinātā regula ir ārkārtas pasākums, ko Komisija ierosinājusi Padomei, lai solidaritātes garā sniegtu Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstīm nolūkā palīdzēt tām aizsargāt nodarbinātību, atbalstot saīsināta darbalaika shēmas algotiem darbiniekiem un līdzīgus pasākumus pašnodarbinātām personām pēc Covid-19 vīrusa uzliesmojuma.
1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības
Konkrētais mērķis Nr.
Neattiecas.
Attiecīgās ABM/ABB darbības
Neattiecas.
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.
Ierosinātā SURE instrumenta mērķis ir paredzēt noteikumus, kas ļauj Savienībai sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstij, kura izjūt Covid-19 krīzes izraisītus smagus ekonomikas traucējumus vai kurai tie nopietni draud, lai finansētu saīsinātu darba laiku vai līdzīgus pasākumus, kā mērķis ir aizsargāt algotus darbiniekus un pašnodarbinātas personas un tādējādi samazināt bezdarba gadījumu skaitu.
Proti, SURE instruments darbosies kā otrā aizsardzības līnija, kas atbalstīs saīsināta darbalaika shēmas un līdzīgus pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt darbvietas un līdz ar to algotus darbiniekus un pašnodarbinātas personas pret bezdarba risku. Nosacījumi tam, kad dalībvalsts var saņemt atbalstu saskaņā ar šo instrumentu, būtu jāizstrādā, atsaucoties uz pašreizējo un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pēkšņo kraso pieaugumu, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums, un tiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar saīsināta darbalaika shēmu un citu līdzīgu pasākumu, kuri veikti, reaģējot uz šo uzliesmojumu, izveidi vai pagarināšanu.
1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.
Neattiecas.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Ierosinātā SURE instrumenta pamatā ir LESD 122. panta 1. un 2. punkts.
Šis juridiskais pamats nosaka, ka:
- Savienība var veikt piemērotus pasākumus, lai, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, reaģētu uz konkrētu ekonomisko situāciju;
- Savienības finansiālo atbalstu ar īpašiem nosacījumiem var piešķirt, ja kādai dalībvalstij ir grūtības vai to apdraud grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt.
Pašlaik dalībvalstis saskaras ar nopietniem ekonomikas traucējumiem, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums, kuram ir spēcīga negatīva sociālekonomiskā ietekme dalībvalstīs.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība
Priekšlikuma mērķis ir piedāvāt finansiālu atbalstu, paužot Eiropas solidaritāti ar nopietni cietušajām dalībvalstīm. Šāds finansiālais atbalsts uz laiku palīdz dalībvalstīm tikt galā ar pašreizējo publisko izdevumu pieaugumu, izmantojot aizdevumu līnijas, kas ļaus izveidot vai pagarināt saīsināta darbalaika shēmas un citus līdzīgus pasākumus. Tā kalpo kā otrā aizsardzības līnija dalībvalstīm, kuru publiskie izdevumi pieaug, cenšoties saglabāt algotu darbinieku un pašnodarbināto nodarbinātību. Šāds ES atbalsts palīdz skarto dalībvalstu iedzīvotājiem, veicina ātru atgriešanos pie normāliem dzīves apstākļiem skartajos reģionos un mazina šīs konkrētās Covid-19 krīzes tiešo sociālo un ekonomisko ietekmi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Kad pirms desmit gadiem Savienība nonāca smagā finanšu krīzē, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 122. panta juridiskais pamats pierādīja savu noderīgumu, ļaujot īsā laikā mobilizēt Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstīm, kuras saskaras ar grūtībām, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tās nevar ietekmēt. Savienība uz šā juridiskā pamata pieņēma Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM). Ar šo instrumentu tika sniegts Savienības finansiālais atbalsts Portugālei, Īrijai un piešķirts pagaidu finansējums Grieķijai, izmantojot kompensējošus aizdevumus. Tomēr juridiskais pamats un šī metode attiecas ne tikai uz finanšu krīzes notikumiem, bet arī uz jebkādiem ārkārtējiem notikumiem, kurus dalībvalstis nevar kontrolēt, un tādēļ tos varētu izmantot arī šajā konkrētajā Covid‑19 uzliesmojuma krīzes gadījumā.
1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Ierosinātais SURE instruments papildina “Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu”, ierosināto Eiropas Savienības Solidaritātes fonda darbības jomas paplašināšanu un citus instrumentus nodarbinātības atbalstam, piemēram, Eiropas Sociālo fondu un programmu InvestEU.
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
–◻ Finansiālā ietekme: no GGGG. līdz GGGG. gadam.
◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 7
X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
Ierosinātā regula ir balstīta uz LESD 122. pantu. Tādējādi tai var būt tikai pagaidu raksturs. Tomēr pašreizējos ārkārtas Covid‑19 uzliesmojuma apstākļos nav iespējams noteikt, cik ilgi šī situācija turpināsies un cik ilgi tā radīs ekonomisku ietekmi uz darba ņēmējiem dalībvalstīs.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Ierosinātajā regulā ir paredzēta ziņošanas klauzula (14. pants). Viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un, vajadzības gadījumā, turpmāk ik gadu Komisijai būtu jānosūta Ekonomikas un finanšu komitejai, Nodarbinātības komitejai un Padomei ziņojums par finanšu atbalsta izmantojumu un to ārkārtas apstākļu saglabāšanos, kas bijuši par pamatu šīs regulas pieņemšanai un piemērošanai.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Apzinātie riski
Ierosinātajā regulā ir paredzēti prudenciālie noteikumi ar aizdevumu portfeli saistīto risku pārvaldībai (6. un 9. pants).
2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.
Ierosinātajā regulā ir paredzēti kontroles un revīzijas noteikumi (13. pants). Komisija nodrošina, ka nolūkā īstenot Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar SURE instrumentu ar saņēmēju dalībvalsti noslēgtajā nolīgumā ir paredzēti vajadzīgie noteikumi par kontroli un revīzijām. Tiek piemēroti Finanšu regulas 220. panta noteikumi.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Type of
|
Iemaksas |
|||
Number
|
Dif./nedif. 8 |
no EBTA valstīm 9 |
no kandidātvalstīm 10 |
no trešām valstīm |
Regulas (EK, Euratom) 2018/1046 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. |
|
[…][XX.YY.YY.YY] |
Dif./nedif. |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Type of
|
Iemaksas |
|||
Number
|
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm |
no trešām valstīm |
Regulas (EK, Euratom) 2018/1046 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. |
|
[…][XX.YY.YY.YY] |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem
[Šī iedaļa jāaizpilda ar administratīvu budžeta datu izklājlapu (otro dokumentu šā finanšu pārskata pielikumā) un jāielādē CISNET dienestu savstarpējo konsultāciju vajadzībām.]
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Daudzgadu finanšu shēmas
|
Nr. |
Saskaņā ar 2. panta 3. punktu priekšlikumā PADOMES REGULAI, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam 11 , vajadzīgās summas izmanto, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus. |
<….> ĢD |
Year
|
Year
|
Year
|
Year
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
• Darbības apropriācijas |
|||||||||||
Budžeta pozīcijas numurs |
Saistības |
(1) |
|||||||||
Maksājumi |
(2) |
||||||||||
Budžeta pozīcijas numurs |
Saistības |
(1 a) |
|||||||||
Maksājumi |
(2 a) |
||||||||||
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 13 |
|||||||||||
Budžeta pozīcijas numurs |
(3) |
||||||||||
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības |
=1+1 a +3 |
|||||||||
Maksājumi |
=2+2 a +3 |
|
Saistības |
(4) |
||||||||
Maksājumi |
(5) |
|||||||||
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||||
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības |
- |
||||||||
Maksājumi |
- |
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas
• KOPĀ darbības apropriācijas |
Saistības |
(4) |
||||||||
Maksājumi |
(5) |
|||||||||
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||||
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības |
=4+ 6 |
||||||||
Maksājumi |
=5+ 6 |
|
5 |
“Administratīvie izdevumi” |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Year
|
Year
|
Year
|
Year
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
<….> ĢD |
||||||||||
• Cilvēkresursi |
||||||||||
• Citi administratīvie izdevumi |
||||||||||
KOPĀ <….> ĢD |
Apropriācijas |
KOPĀ apropriācijas
|
(Saistību summa = maksājumu summa) |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Year
|
Year
|
Year
|
Year
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības |
|||||||||
Maksājumi |
3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām
–X◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Norādīt mērķus un iznākumus ⇩ |
Year
|
Year
|
Year
|
Year
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||||||||||
IZNĀKUMI |
|||||||||||||||||||
Veids 15 |
Vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējais daudzums |
Kopējās izmaksas |
||
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 16 … |
|||||||||||||||||||
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
|||||||||||||||||||
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ... |
|||||||||||||||||||
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
|||||||||||||||||||
KOPĒJĀS IZMAKSAS |
3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvām apropriācijām
3.2.3.1.Kopsavilkums
–X ◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Year
|
Year
|
Year
|
Year
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
HEADING 5
|
||||||||
Cilvēkresursi |
||||||||
Citi administratīvie izdevumi |
||||||||
Subtotal HEADING 5
|
Outside HEADING 5
18
|
||||||||
Cilvēkresursi |
||||||||
Other expenditure
|
||||||||
Subtotal
|
KOPĀ |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
–X ◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
Year
|
Year
|
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||||
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
2 |
2 |
2 |
2 |
||||
XX 01 01 02 (Delegācijas) |
||||||||
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |
||||||||
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |
||||||||
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 19 |
||||||||
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
1 |
1 |
||||||
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās) |
||||||||
XX 01 04 gg 20 |
- galvenajā mītnē |
|||||||
- delegācijās |
||||||||
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība) |
||||||||
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība) |
||||||||
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
||||||||
KOPĀ |
3 |
3 |
2 |
2 |
DG BUDG ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
Vērtspapīru emisija kapitāla tirgos (tirgus analīze, prospekts, reģistrācija, attiecības ar ieguldītājiem), ieņēmumu pārvaldība, izmaksas un atmaksājumi |
Ārštata darbinieki |
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
–X ◻ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai
–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā
Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.
[…]
–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.
[…]
3.2.5.Trešo personu iemaksas
–Priekšlikums/iniciatīva neparedz līdzfinansējumu no trešām personām
–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Year
|
Year
|
Year
|
Year
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
Norādīt līdzfinansētāju struktūru |
||||||||
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas |
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–X ◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻ pašu resursus
–◻ dažādus ieņēmumus
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Budžeta ieņēmumu pozīcija: |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 21 |
||||||
Year
|
Year
|
Year
|
Year
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
. pants |
Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).
[…]
Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.
[…]