EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.12.2021

COM(2021) 570 final

2021/0430(CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi dziļāko ekonomikas lejupslīdi Eiropas Savienībā pēdējo desmitgažu laikā 1 , kam sekoja ātra un apņēmīga politikas reakcija gan valstu, gan ES līmenī. Visas dalībvalstis papildus saviem “automātiskajiem stabilizatoriem” ir pieņēmušas ārkārtas diskrecionāros pasākumus, lai atbalstītu saimniecisko darbību un mazinātu sociālo ietekmi.

ES arī veica vēl nepieredzētus pasākumus, lai pārvarētu krīzi. ES daudzgadu finanšu shēma līdz ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu (NextGenerationEU) ir lielākā stimulu pakete, kas jebkad finansēta no ES budžeta, un tās kopējā summa ir 1,8 triljoni EUR 2018. gada cenās. Padome 2020. gada 14. decembrī ar Eiropas Parlamenta atbalstu oficiāli apstiprināja NextGenerationEU 2 , un tā ietvaros tiks izmantoti 750 miljardi EUR (2018. gada cenās), kas piesaistīti kapitāla tirgos, lai ierobežotā laikposmā finansētu konkrētas atveseļošanas un noturības darbības nolūkā veicināt ekonomikas izaugsmi un investēt noturībā un zaļākā un digitālā nākotnē.

Ir vajadzīgi pietiekami ieņēmumi, lai segtu NextGenerationEU aizņēmumu finansēšanas izmaksas, kas sadalītas pa trim desmitgadēm. Pamatsummas atmaksu var sākt pirms daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam beigām, ja summas, kas nav izmantotas procentu maksājumiem, ir mazākas, nekā plānots, un ja tiek ieviesti jauni pašu resursi 3 , un tā ir jāpabeidz līdz 2058. gada beigām 4 .

2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā 5 Eiropas Parlaments, Padome un Komisija norādīja, ka ar izdevumiem no Savienības budžeta, kas saistīti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksu, nevajadzētu izraisīt daudzgadu finanšu shēmas programmu izdevumu vai ieguldījumu instrumentu nepamatotu samazināšanu. Saskaņā ar minēto iestāžu nolīgumu turklāt ir vēlams mazināt NKI pašu resursu palielinājumus dalībvalstīm. Minētās trīs iestādes vienojās, ka tās “strādās pie tā, lai ieviestu pietiekami daudz jaunu pašu resursu nolūkā segt summu, kas atbilst gaidāmajiem izdevumiem saistībā ar atmaksu” 6 . Komisija apņēmās 2021. gadā iesniegt priekšlikumus par jauniem pašu resursiem, kas būtu ieviešami, vēlākais, 2023. gada 1. janvārī 7 .

2.GROZĪJUMU PRIEKŠLIKUMA SATURS

Komisija ierosina ieviest jaunus pašu resursus, kas nodrošinātu ES nepieciešamos resursus, jo īpaši ņemot vērā jaunos budžeta izdevumus NextGenerationEU aizņēmumu finansēšanas izmaksu atmaksāšanai un Sociālajam klimata fondam 8 .

Grozītajā priekšlikumā ir noteikts, ka 25 % no lielākās daļas ieņēmumu, kas gūti no emisiju kvotu tirdzniecības izsolēm, tiks nodoti ES budžetā. Tas ietver ieņēmumus no pašreizējās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas stacionārām iekārtām un aviācijai, par ko tiktu izsolītas papildu kvotas, kā arī tās attiecināšanu uz jūras transportu un atsevišķas emisiju tirdzniecības ieviešanu autotransportam un ēkām saskaņā ar priekšlikumu grozīt Direktīvu 2003/87/EK 9 .

Tas neattiecas uz Eiropas Investīciju bankas izsolītajām kvotām Inovāciju fondam un Modernizācijas fonda sākotnējo piešķīrumu. Lai saglabātu neitralitāti, pašu resursu tvērums ietver arī kvotas, kas principā paredzētas dalībvalstu veiktajām izsolēm, kuras, pamatojoties uz dalībvalstu rīcības brīvību, tiek bez maksas nodotas elektroenerģijas nozarei, tiek izmantotas, lai nodrošinātu atbilstību kopīgo centienu nozarēs, vai kuras izsola Eiropas Investīciju banka Modernizācijas fonda vajadzībām.

Lai novērstu iespējamo sociālo ietekmi saistībā ar emisiju tirdzniecības ieviešanu autotransportam un ēkām, Komisija ir ierosinājusi izveidot Sociālo klimata fondu. Šis fonds sniegs labumu neaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem. Fonda darbības laikā tas tiks finansēts no Savienības budžeta pašu resursiem, tostarp, sākot no 2026. gada, no ieņēmumiem no emisijas kvotu tirdzniecības autotransporta un ēku nozarē. Fonda kopējais finansējums laikposmam no 2025. līdz 2032. gadam būs 72,2 miljardi EUR faktiskajās cenās, kas principā atbilst aptuveni 25 % no gaidāmajiem ieņēmumiem no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēkām un autotransportam 2026.–2032. gadā.

Tiek ierosināts pagaidu solidaritātes korekcijas mehānisms, lai mazinātu uz emisiju tirdzniecību balstīto pašu resursu regresīvo distributīvo ietekmi, ieviešot maksimālo iemaksu dalībvalstīm ar zemākiem ienākumiem un oglekļietilpīgām dalībvalstīm un minimālo iemaksu — dalībvalstīm, kurās parasti ir augstāki ienākumi un zemas oglekļa emisijas. Tas ļaus izvairīties no tā, ka pārejas periodā uz ilgtspējīgāku ekonomiku un sabiedrību dažas dalībvalstis ES budžetā iemaksā nesamērīgi daudz salīdzinājumā ar savas ekonomikas lielumu, un nodrošinās taisnīgas iemaksas no visiem.

Šajā priekšlikumā noteikts, ka daļa no ieņēmumiem, kas gūti, pārdodot oglekļa ievedkorekcijas mehānisma sertifikātus, tiks ieskaitīta ES budžetā kā pašu resursi valstu iemaksu veidā.

Visbeidzot, šis priekšlikums paredz, ka dalībvalstis veiks valstu iemaksas ES budžetā, pamatojoties uz lielāko un ienesīgāko starptautisko uzņēmumu atlikušās peļņas daļu, kas pārdalīta dalībvalstīm, ja tās ir galamērķa tirgus jurisdikcijas, kurās attiecīgās preces vai pakalpojumi tiek izmantoti vai patērēti, saskaņā ar ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā izveidotā iekļaujošā satvara vienošanos 10 par starptautiskās nodokļu sistēmas reformu. Lai gan darbs pie Daudzpusējās konvencijas joprojām turpinās starptautiskā līmenī, Komisija ir paziņojusi, ka 2022. gadā tā iesniegs priekšlikumu Padomes direktīvai, kas nodrošinās Daudzpusējās konvencijas par nodokļu uzlikšanas tiesību daļēju pārdali konsekventu īstenošanu. 

3.TIESISKAIS REGULĒJUMS

3.1.Pašu resursu lēmums

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. panta trešo daļu Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu “var noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt esošu kategoriju”. Šis noteikums nepārprotami ļauj grozīt Pašu resursu lēmumu, lai pievienotu jaunus pašu resursus, kā noteikts Iestāžu nolīgumā.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. panta trešajā daļā noteikto īpašo likumdošanas procedūru Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, vienprātīgi pieņem pārskatīto lēmumu. Lēmums stāsies spēkā, tiklīdz to būs pieņēmušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

3.2.Īstenošanas tiesību akti

Vienlaikus Padomei ir jāgroza īstenošanas pasākumi, kas saistīti ar pašu resursu sistēmu, lai nodrošinātu, ka tie joprojām atbilst paredzētajam mērķim. Turklāt ir vajadzīgi jauni noteikumi, kas darītu pieejamus visus jaunos pašu resursus. Nepieciešamos priekšlikumus Komisija iesniegs 2022. gada pirmajā pusē.

2021/0430 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 311. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)NextGenerationEU, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 11 , 2018. gada cenās izmantos 750 miljardus EUR, kas piesaistīti finanšu tirgos kā pagaidu atveseļošanas instruments, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un noturīgu ekonomikas atveseļošanos visā Savienībā un atvieglotu ekonomiskā atbalsta īstenošanu Covid-19 pandēmijas izraisītajā ārkārtas situācijā, kā arī veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

(2)Līdzekļu, kas izmantojami izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, pamatsummas un attiecīgo procentu atmaksu finansēs no Savienības vispārējā budžeta, tostarp no pietiekamiem ienākumiem no jaunajiem pašu resursiem, kurus ieviesīs pēc 2021. gada. 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā 12 Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzina to, cik būtisks ir Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta konteksts, un norādīja, ka ar izdevumiem no Savienības budžeta, kas saistīti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksu, nevajadzētu izraisīt DFS programmu izdevumu vai ieguldījumu instrumentu nepamatotu samazināšanu. Minētajā Iestāžu nolīgumā arī norādīts, ka “turklāt ir vēlams mazināt NKI pašu resursu palielinājumus dalībvalstīm”.

(3)ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 13 , ir galvenā Savienības klimata politikas daļa. Ņemot vērā emisijas kvotu tirdzniecības ciešo saikni ar Savienības klimata politikas mērķiem, ir lietderīgi daļu no attiecīgajiem ieņēmumiem piešķirt Savienības budžetam.

(4)Emisijas kvotu tirdzniecības pašu resursi ietver daļu no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas visās nozarēs, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK. Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 14 dalībvalstis var nolemt neizsolīt daļu no kopējā Direktīvā 2003/87/EK noteiktā kvotu daudzuma vai nodot un izsolīt to ar minēto direktīvu izveidotajam Modernizācijas fondam. Šīs kvotas būtu arī jāizmanto, lai aprēķinātu pašu resursu summu, pamatojoties uz emisijas kvotu tirdzniecību. Ir lietderīgi izslēgt kvotas Modernizācijas fonda sākotnējam piešķīrumam un kvotas Inovāciju fondam.

(5)Lai izvairītos no pārmērīgas regresīvas ietekmes uz iemaksām no emisijas kvotu tirdzniecības, tiesīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka maksimālās iemaksas. Laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam dalībvalstis ir tiesīgas, ja nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju, ko nosaka pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2020. gadu, ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. Laikposmam no 2028. līdz 2030. gadam būtu jāizmanto nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā. Maksimālā iemaksa būtu jānosaka, salīdzinot dalībvalstu daļu kopējā pašu resursā, kas pamatojas uz emisiju tirdzniecību (“ETS pašu resursi”), ar šo dalībvalstu daļu Savienības nacionālajā kopienākumā. Minimālā iemaksa būtu jānosaka visām dalībvalstīm, kuru daļa no ETS pašu resursu kopējās summas ir mazāka par 75 % no to daļas Savienības nacionālajā kopienākumā.

(6)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX] 15 izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai papildinātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un nodrošinātu Savienības klimata politikas efektivitāti. Ņemot vērā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ciešo saikni ar Savienības klimata politiku, daļa no ieņēmumiem no sertifikātu pārdošanas būtu jāpārskaita Savienības budžetā kā pašu resurss.

(7)Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un G20 Iekļaujošā satvara darba grupa nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā 2021. gada oktobrī panāca vienošanos par to, lai 25 % no lielu starptautisku uzņēmumu atlikušās peļņas virs 10 % rentabilitātes sliekšņa piešķirtu iesaistītajām tirgus jurisdikcijām (“ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 1. pīlāra vienošanās”). Pašu resurss būtu jāveido tā, ka starptautisko uzņēmumu atlikušās peļņas daļai, kas pārdalīta dalībvalstīm [saskaņā ar Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali īstenošanu], piemēro vienotu piesaistīšanas likmi. 

(8)Noteikumi par iemaksām no kvotu izsolēm saskaņā ar pašreizējo emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra. Kad Direktīva 2003/87/EK būs grozīta, noteikumi par iemaksām no izsolītajām kvotām saskaņā ar pārskatīto emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu būtu jāpiemēro no pirmās dienas pēc minēto grozījumu transponēšanas termiņa pēdējās dienas. Noteikumi par iemaksām no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma būtu jāpiemēro no regulas piemērošanas dienas. [Noteikumi par ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 1. pīlāra vienošanos stājas spēkā, tiklīdz piemēro Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali īstenošanu un ir stājusies spēkā Daudzpusējā konvencija,]

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053

Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 groza šādi:

(1)lēmuma 2. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) vienotas likmes 25 % apmērā piemērošana

(1)ieņēmumiem, ko dalībvalstis guvušas, izsolot kvotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 16 1 3.d, 10. un 30.d pantu;

(2)summai, kas aprēķināta, reizinot ikgadējo kvotu apjomu, attiecībā uz kuru attiecīgā dalībvalsts piemēro kādu no šīm iespējām:

(a)Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantā minēto iespēju piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas;

(b)iespēju ierobežotā apjomā anulēt kvotas, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 17 2 6. panta 1. punktā;

(c)Direktīvas 2003/87/EK 10.d panta 4. punktā minēto kvotu izmantošanu izsolēs Modernizācijas fondam saskaņā ar minētās direktīvas 10.d panta 3. punktu;

ar to kvotu vidējo svērto cenu, kuras izsola kopējā izsoles platformā tajā gadā, kurā šīs kvotas tiktu izsolītas;”;

(b)panta 1. punktam pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f) vienotas piesaistīšanas likmes piemērošana, kas vienāda ar 75 % no ieņēmumiem, kuri gūti, pārdodot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX] 183 izveidotā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma sertifikātus;”;

(c)panta 1. punktam pievieno šādu g) apakšpunktu:

“g) vienotas piesaistīšanas likmes 15 % apmērā piemērošana starptautisku uzņēmumu atlikušās peļņas daļai, kas pārdalīta dalībvalstīm saskaņā ar [Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali 194.]”;

(d)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a    Atkāpjoties no 1. punkta e) apakšpunkta, līdz 2030. finanšu gadam piemēro šādus noteikumus:

(a)ja dalībvalsts daļa ieņēmumu kopapjomā, ko iegūst, piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu, ir mazāka par 75 % no tās daļas Savienības nacionālajā kopienākumā, minētā dalībvalsts dara pieejamu summu, kas vienāda ar 75 % no minētās nacionālā kopienākuma daļas, kuru reizina ar ieņēmumu kopsummu, kas iegūta, piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu;

(b)dalībvalsts daļa ieņēmumu kopapjomā, ko iegūst, piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu, nepārsniedz 150 % no minētās dalībvalsts daļas Savienības nacionālajā kopienākumā attiecībā uz dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no Savienības vidējā rādītāja, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina, pamatojoties uz 2020. gada rādītājiem 2023.–2027. gadā un uz 2025. gada rādītājiem — 2028.–2030. gadā.

Nacionālais kopienākums, kas minēts a) un b) apakšpunktā, ir nacionālais kopienākums tirgus cenās, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/516 205 1. panta 1. punktā.”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Padomes ģenerālsekretārs paziņo dalībvalstīm par šo lēmumu.

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Padomes ģenerālsekretāram par to, ka ir pabeigtas šā lēmuma apstiprināšanas procedūras saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

Šis lēmums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad saņemts pēdējais no otrajā daļā minētajiem paziņojumiem.

Lēmuma 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra attiecībā uz ieņēmumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu un no nākamās dienas pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) [XXX] 216, ar kuru groza Direktīvu 2003/87/EK, transponēšanas termiņa pēdējās dienas — attiecībā uz ieņēmumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d pantu. 

Lēmuma 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro no dienas, kad sāk piemērot Regulu (ES) [XXX], ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

Lēmuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunktu piemēro no

pirmās dienas, kad sāk piemērot [Direktīvu par globālā nolīguma par nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali], vai

Daudzpusējās konvencijas spēkā stāšanās un piemērošanas dienas atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

3. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

(1)    Saskaņā ar Eurostat datiem ES iekšzemes kopprodukts 2020. gadā saruka par aptuveni 5,9 %.

(2)    Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(3)    Eiropadomes 2020. gada jūlija secinājumu 150. punktā arī norādīts, ka “[i]eņēmumus no jaunajiem pašu resursiem, kas ieviesti pēc 2021. gada, izmantos ar Next Generation EU saistīto aizņēmumu pirmstermiņa atmaksai”.

(4)    Saskaņā ar 5. panta 2. punktu Padomes Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (“Pašu resursu lēmums”) neatmaksājamā atbalsta atmaksa nedrīkst pārsniegt 29,25 miljardus EUR gadā (2018. gada cenās).

(5)    Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28.–46. lpp.).

(6)    II pielikuma F. punkts.

(7)    Komisijas darba programma 2021. gadam, COM(2020) 690 final.

(8)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu (COM(2021) 568 final).

(9)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un Regulu (ES) 2015/757 (COM/2021/551 final).

(10)    Statement on a Two-Pillar Solution to Address the Tax Challenges Arising from the Digitalisation of the Economy (Paziņojums par divu pīlāru risinājumu attiecībā uz tādu nodokļu problēmu novēršanu, kas rodas no ekonomikas digitalizācijas), ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas projekts, 2021. gada 8. oktobris.

(11)    Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(12)    Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju (2020. gada 16. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [XXX], ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L [...], [...], [...]. lpp.).

(16) 1    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(17) 2    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(18) 3    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [XXX], ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

(19) 4    [Direktīva (ES) XXX, ar ko īsteno ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 1. pīlāra vienošanos].

(20) 5    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/516 (2019. gada 19. marts) par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/130/EEK, Euratom un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (NKI regula) ( OV L 91, 29.3.2019., 19. lpp. ).

(21) 6    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) XXX/XXXX (dd/mm/gg).