Konsolidēts TEKSTS: 32014R0517 — LV

02014R0517 — LV — 09.06.2014 — 000.005

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp)

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 345, 20.12.2016, lpp 142 (517/2014)

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 517/2014

(2014. gada 16. aprīlis)

par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)

NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šīs regulas mērķis ir aizsargāt vidi, samazinot fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādējādi šajā regulā:

a) paredz noteikumus par fluorētu siltumnīcefekta gāzu ierobežošanu, lietošanu, rekuperāciju un iznīcināšanu un par saistītajiem palīgpasākumiem;

b) paredz nosacījumus par konkrētu ražojumu un iekārtu, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, laišanu tirgū;

c) paredz nosacījumus par fluorētu siltumnīcefekta gāzu īpašo lietojumu; un

d) nosaka kvantitatīvus ierobežojumus fluorogļūdeņražu laišanai tirgū.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “fluorētas siltumnīcefekta gāzes” ir fluorogļūdeņraži, perfluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds un citas siltumnīcefekta gāzes, kas satur fluoru, kas uzskaitītas I pielikumā, vai maisījumi, kas satur jebkuru no minētajām vielām;

2) “fluorogļūdeņraži” vai “HFC” ir vielas, kas uzskaitītas I pielikuma 1. iedaļā, vai maisījumi, kas satur jebkuru no minētajām vielām;

3) “perfluorogļūdeņraži” vai “PFC” ir vielas, kas uzskaitītas I pielikuma 2. iedaļā, vai maisījumi, kas satur jebkuru no minētajām vielām;

4) “sēra heksafluorīds” vai “SF6” ir viela, kas minēta I pielikuma 3. iedaļā, vai maisījumi, kas satur minēto vielu;

5) “maisījums” ir šķidrums, kura sastāvā ir divas vai vairākas vielas, no kurām vismaz viena ir I vai II pielikumā uzskaitīta viela;

6) “globālās sasilšanas potenciāls” vai “GSP” ir siltumnīcefekta gāzes klimatiskais sasilšanas potenciāls attiecībā pret oglekļa dioksīda (“CO2”) klimatisko sasilšanas potenciālu, kas aprēķināts kā viena kilograma siltumnīcefekta gāzes sasilšanas potenciāls 100 gados salīdzinājumā ar vienu kilogramu CO2, kā izklāstīts I, II un IV pielikumā, vai, maisījumu gadījumā, aprēķināts saskaņā ar IV pielikumu;

7) “tonna(-s) CO2 ekvivalenta” ir siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas izteikts kā siltumnīcefekta gāzu masas (metriskajās tonnās) un to globālās sasilšanas potenciāla reizinājums;

8) “operators” ir fiziska vai juridiska persona, kam ir faktiska vara attiecībā uz to ražojumu un iekārtu tehnisko darbību, uz kuriem attiecas šī regula; noteiktos, konkrētos gadījumos dalībvalsts var nozīmēt īpašnieku kā personu, kas atbild par operatora pienākumu pildīšanu;

9) “lietojums” ir fluorētu siltumnīcefekta gāzu izmantošana ražojumu un iekārtu ražošanā, tehniskajā apkopē vai apkalpē, tostarp atkārtotā uzpildīšanā, vai citos procesos, kas minēti šajā regulā;

10) “laist tirgū” nozīmē piegādāt vai darīt pieejamu citai personai Savienībā pirmo reizi, par maksu vai bez maksas, vai ražotāja gadījumā – lietot savām vajadzībām, un ietver muitas preču izlaišanu brīvā apgrozībā Savienībā;

11) “hermētiski noslēgta iekārta” ir iekārta, kurā visas fluorētu siltumnīcefekta gāzi saturošās sastāvdaļas ir noslēgtas, tās metinot, cietlodējot vai veidojot līdzīgu pastāvīgu savienojumu, kas var ietvert pārsegtus vārstus vai pārsegtas pieslēgvietas, kurās iespējams veikt pienācīgu remontu vai likvidēšanu, un kuru pārbaudītā noplūdes vērtība zem spiediena, kas sastāda vismaz ceturto daļu no maksimāli pieļaujamā spiediena, ir mazāka par 3 gramiem gadā;

12) “tvertne” ir ražojums, kas paredzēts galvenokārt, lai pārvadātu vai glabātu fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

13) “atkārtoti neuzpildāma tvertne” ir tvertne, kuru nevar atkārtoti uzpildīt, to nepielāgojot šim nolūkam, vai kas ir laista tirgū, neparedzot tās nodošanu atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai;

14) “rekuperācija” ir to fluorēto siltumnīcefekta gāzu savākšana un glabāšana, kas iegūtas no ražojumiem, tostarp tvertnēm, un iekārtām tehniskās apkopes vai apkalpes laikā vai pirms ražojumu vai iekārtu likvidēšanas;

15) “otrreizēja pārstrāde” ir rekuperētas fluorētas siltumnīcefekta gāzes atkārtota izmantošana pēc vienkārša attīrīšanas procesa;

16) “reģenerācija” ir rekuperētas fluorētas siltumnīcefekta gāzes atkārtota pārstrāde, lai panāktu atbilstību darbības rādītājiem, kas līdzvērtīgi nelietotas vielas darbības rādītājiem, ņemot vērā tās paredzēto lietojumu;

17) “iznīcināšana” ir process, kurā fluorētu siltumnīcefekta gāzi vai tās lielāko daļu neatgriezeniski pārveido vai sadala vienā vai vairākās noturīgās vielās, kas nav fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

18) “demontāža” ir tāda ražojuma vai iekārtas detaļas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, galīgā slēgšana un izņemšana no ekspluatācijas vai lietošanas;

19) “remonts” ir tādu ražojumu vai iekārtu, kuras satur, vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, ietverot sastāvdaļu, kas satur vai kam ir paredzēts saturēt šādas gāzes, un kuras ir bojātas vai ar noplūdi, atjaunošana;

20) “uzstādīšana” ir divu vai vairāku iekārtas vai kontūru detaļu, kas satur vai kam ir paredzēts saturēt fluorētas siltumnīcefekta gāzes, savienošana ar mērķi samontēt sistēmu tās turpmākās ekspluatācijas vietā, savienojot sistēmas gāzes cauruļvadus, lai izveidotu noslēgtu kontūru neatkarīgi no vajadzības sistēmu pēc montāžas uzpildīt;

21) “tehniskā apkope vai apkalpe” ir visas darbības, izņemot rekuperāciju saskaņā ar šīs regulas 8. pantu un noplūdes pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 4. pantu un 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kas izraisa tādu kontūru atvēršanu, kuras satur vai kurām ir paredzēts saturēt fluorētas siltumnīcefekta gāzes, jo īpaši fluorētu siltumnīcefekta gāzu iepildīšana sistēmā, kontūra vai iekārtas vienas vai vairāku detaļu demontāža, kontūra vai iekārtas vienas vai vairāku detaļu atkārtota montāža, kā arī noplūžu remonts;

22) “nelietota viela” ir viela, kas iepriekš nav lietota;

23) “stacionārs” ir tāds, kas parasti netiek pārvietots darbības laikā un ietver pārvietojamas telpu gaisa kondicionēšanas ierīces;

24) “mobils” ir tāds, kas parasti tiek pārvietots darbības laikā;

25) “vienkomponenta putas” ir putu sastāvs, kas atrodas vienā aerosola izsmidzinātājā neizreaģējušā vai daļēji izreaģējušā šķidrā veidā un kas izplešas un sacietē, kad nokļūst ārpus izsmidzinātāja;

26) “kravas automobilis ar dzesēšanas iekārtu” ir transportlīdzeklis, kura masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kas konstruēts un ražots galvenokārt preču pārvadāšanai, un kas ir aprīkots ar dzesēšanas vienību;

27) “piekabe ar dzesēšanas iekārtu” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts un ražots tā, lai to piestiprinātu kravas automobilim vai traktoram, galvenokārt preču pārvadāšanai, un kas ir aprīkots ar dzesēšanas vienību;

28) “tehniskais aerosols” ir aerosola izsmidzinātājs, ko izmanto ražojumu un iekārtu tehniskajā apkopē, remontā, tīrīšanā, pārbaudē, dezinsekcijā un ražošanā, iekārtu uzstādīšanā un citos nolūkos;

29) “noplūdes konstatēšanas sistēma” ir kalibrēta mehāniska, elektriska vai elektroniska ierīce fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdes konstatēšanai, kas, šādu noplūdi konstatējot, par to paziņo operatoram;

30) “uzņēmums” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas:

a) ražo, lieto, rekuperē, savāc, pārstrādā, reģenerē vai iznīcina fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

b) importē vai eksportē fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai ražojumus un iekārtas, kas satur tādas gāzes;

c) laiž tirgū fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai ražojumus un iekārtas, kas satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm;

d) uzstāda, apkalpo, tehniski apkopj, remontē, pārbauda attiecībā uz noplūdēm vai demontē iekārtas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm;

e) ir iekārtas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, operators;

f) ražo, importē, eksportē, laiž tirgū vai iznīcina gāzes, kas uzskaitītas II pielikumā;

g) laiž tirgū ražojumus vai iekārtas, kas satur gāzes, kuras uzskaitītas II pielikumā;

31) “izejviela” ir jebkura fluorēta siltumnīcefekta gāze vai viela, kas uzskaitīta II pielikumā, kura ķīmiski pārveidojas procesā, kā rezultātā tā pilnībā maina savu sākotnējo sastāvu, un kuras emisijas ir nenozīmīgas;

32) “komerciāls lietojums” ir tāds, kas lietots ražojumu glabāšanai, izvietošanai vitrīnā vai izplatīšanai, pārdošanai galalietotājiem, mazumtirdzniecībā un ēdināšanas pakalpojumos;

33) “ugunsaizsardzības iekārtas” ir iekārtas un sistēmas, ko izmanto ugunsdrošības vai ugunsdzēsības aprīkojumā un kas ietver ugunsdzēsības aparātus;

34) “organiskais Renkina cikls” ir cikls, kas satur kondensētu fluorētu siltumnīcefekta gāzi un kas pārveido no siltuma avota cēlušos siltumu enerģijā elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanai;

35) “militārās iekārtas” ir ieroči, munīcija un militārais aprīkojums, kas īpaši paredzēts militāriem nolūkiem un kas vajadzīgas dalībvalstu drošības pamatinterešu aizsardzībai;

36) “elektrības sadales iekārtas” ir komutācijas iekārtas atsevišķi un kopā ar saistītajām vadības, mērīšanas, aizsardzības un regulēšanas ierīcēm un šādu iekārtu un ierīču agregāti ar saistītajiem savstarpējiem savienojumiem, piederumiem, apvalkiem un balsta konstrukcijām, kas paredzētas izmantošanai saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un transformēšanu;

37) “kompleksas centralizētas dzesēšanas sistēmas” ir sistēmas, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem kompresoriem, kuri tiek ekspluatēti paralēli un kuri ir savienotas ar vienu vai vairākiem kopīgiem kondensatoriem un vairākām dzesēšanas ierīcēm, piemēram, vitrīnām, dzesēšanas kamerām, saldētājkamerām vai atdzesētām noliktavas telpām;

38) “kaskādes sistēmu primārais dzesēšanas kontūrs” ir primārais kontūrs netiešās vidējas temperatūras sistēmās, kurās divu vai vairāku atsevišķu dzesēšanas kontūru kombinācija ir savienota virknē tādā veidā, ka primārā sistēma absorbē kondensatora siltumu no sekundārās sistēmas vidējās temperatūras nodrošināšanai;

39) “dalītas gaisa kondicionēšanas sistēmas ar vienu iekštelpu bloku” ir telpas gaisa kondicionēšanas sistēmas, kuras sastāv no viena āra bloka un viena iekštelpu bloka, ko savieno cauruļvads, pa kuru plūst aukstumaģents, un kuras nepieciešams uzstādīt izmantošanas vietā.

NODAĻA

LOKALIZĀCIJA

3. pants

Fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršana

1. Ir aizliegts apzināti atmosfērā izlaist fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ja izlaišana nav tehniski vajadzīga paredzētajam lietojumam.

2. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes saturošo iekārtu operatori veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu minēto gāzu nejaušu izlaišanu (“noplūde”). Tie veic visus tehniski un ekonomiski iespējamos pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdes.

3. Ja ir konstatēta fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūde, operatori nodrošina, ka iekārta tiek saremontēta bez nepamatotas kavēšanās.

Ja uz iekārtām attiecas noplūdes pārbaudes prasība saskaņā ar 4. panta 1. punktu un ir pabeigts iekārtas noplūdes remonts, operatori nodrošina, ka iekārtu viena mēneša laikā pēc remonta pārbauda sertificētas fiziskas personas, lai pārliecinātos, vai remonts ir bijis efektīvs.

4. Fiziskas personas, kas veic uzdevumus, kuri minēti 10. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, ir sertificētas saskaņā ar 10. panta 4. un 7. punktu un veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

Uzņēmumi, kas veic 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitīto iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi, remontu vai demontāžu, ir sertificēti saskaņā ar 10. panta 6. un 7. punktu un veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

4. pants

Noplūdes pārbaudes

1. To iekārtu operatori, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 5 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk un kuras nav putu sastāvā, nodrošina, ka iekārtām tiek veikta noplūdes pārbaude.

Hermētiski noslēgtām iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes daudzumā mazāk par 10 tonnām CO2 ekvivalenta, neveic noplūdes pārbaudes saskaņā ar šo pantu, ar noteikumu, ka iekārtas ir marķētas kā hermētiski noslēgtas.

Elektrības sadales iekārtām neveic noplūdes pārbaudes saskaņā ar šo pantu, ar noteikumu, ka tās atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) to pārbaudītā noplūdes vērtība ir mazāka par 0,1 % gadā, kā to ražotājs ir norādījis tehniskajā specifikācijā un attiecīgi uz marķējuma;

b) tās ir aprīkotas ar spiediena vai blīvuma mērīšanas ierīci; vai

c) tās satur mazāk par 6 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu.

2. Šā panta 1. punktu piemēro šādu fluorētas siltumnīcefekta gāzes saturošo iekārtu operatoriem:

a) stacionāras dzesēšanas iekārtas;

b) stacionāras gaisa kondicionēšanas iekārtas;

c) stacionāri siltumsūkņi;

d) stacionāras ugunsaizsardzības iekārtas;

e) dzesēšanas vienības ar dzesēšanas iekārtu aprīkotos kravas automobiļos un piekabēs;

f) elektrības sadales iekārtas;

g) organiskais Renkina cikls.

Attiecībā uz pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā minētajām iekārtām pārbaudes veic fiziskas personas, kas ir sertificētas saskaņā ar 10. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, līdz 2016. gada 31. decembrim iekārtām, kas satur mazāk par 3 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu, vai hermētiski noslēgtām iekārtām, kas ir attiecīgi marķētas un kas satur mazāk par 6 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu, nepiemēro noplūdes pārbaudes.

3. Noplūdes pārbaudes saskaņā ar 1. punktu veic, ievērojot šādu biežumu:

a) iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 5 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, bet mazāks par 50 tonnām CO2 ekvivalenta – vismaz ik 12 mēnešus vai, ja ir ierīkota noplūdes konstatēšanas sistēma, vismaz ik 24 mēnešus;

b) iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 50 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, bet mazāks par 500 tonnām CO2 ekvivalenta – vismaz ik sešus mēnešus vai, ja ir ierīkota noplūdes konstatēšanas sistēma, vismaz ik 12 mēnešus;

c) iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 500 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk – vismaz ik trīs mēnešus vai, ja ir ierīkota noplūdes konstatēšanas sistēma, vismaz ik sešus mēnešus.

4. Šā panta 1. punkta pienākumus 2. punkta d) apakšpunktā minētajām ugunsaizsardzības iekārtām uzskata par izpildītiem ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

a) pastāvošais pārbaudes režīms atbilst ISO 14520 vai EN 15004 standartam; un

b) ugunsaizsardzības iekārtas tiek pārbaudītas tik bieži, kā tas prasīts saskaņā ar 3. punktu.

5. Komisija ar īstenošanas aktiem precizē prasības attiecībā uz noplūdes pārbaudēm, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu jāveic katram iekārtu veidam, kurš norādīts minētajā punktā; nosaka tās iekārtu daļas, kurās visticamāk varētu rasties noplūdes, un atceļ tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 3. panta 7. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

5. pants

Noplūdes konstatēšanas sistēmas

1. To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 500 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, nodrošina, ka iekārtas ir aprīkotas ar noplūdes konstatēšanas sistēmu, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par katru noplūdi.

2. To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā un kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 500 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, un kas uzstādītas no 2017. gada 1. janvāra, nodrošina, ka šādas iekārtas ir aprīkotas ar noplūdes konstatēšanas sistēmu, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par katru noplūdi.

3. To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un g) apakšpunktā un uz kurām attiecas šā panta 1. vai 2. punkts, nodrošina, ka noplūdes konstatēšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 12 mēnešos, lai nodrošinātu to pareizu darbību.

4. To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta f) apakšpunktā un uz kurām attiecas šā panta 2. punkts, nodrošina, ka noplūdes konstatēšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 6 gados, lai nodrošinātu to pareizu darbību.

6. pants

Uzskaite

1. To iekārtu operatori, uz kurām attiecas noplūdes pārbaudes prasība saskaņā ar 4. panta 1. punktu, par katru šādu iekārtu ievieš un saglabā datus, kuros norāda šādu informāciju:

a) uzstādīšanā pievienoto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums un veids;

b) to fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzumi, kas pievienoti uzstādīšanas, tehniskās apkopes vai apkalpes laikā, vai radušies noplūdes rezultātā;

c) vai uzstādīšanā pievienoto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzumi ir pārstrādāti vai reģenerēti, tostarp pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmuma nosaukums un adrese un, ja nepieciešams, sertifikācijas numurs;

d) rekuperēto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums;

e) tā uzņēmuma identifikācija, kas iekārtu uzstādīja, apkalpoja, tehniski apkopa un attiecīgā gadījumā to remontēja vai demontēja, tostarp attiecīgā gadījumā tā sertifikāta numurs;

f) saskaņā ar 4. panta 1. līdz 3. punktu veikto pārbaužu datumi un rezultāti;

g) ja iekārta ir demontēta, pasākumi, kas veikti, lai rekuperētu un likvidētu fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

2. Ja vien 1. punktā minētie dati netiek glabāti datubāzē, ko izveidojušas dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēro šādus nosacījumus:

a) 1. punktā minētie operatori veic minētajā punktā paredzēto uzskaiti vismaz piecus gadus;

b) uzņēmumi, kas operatoru vajadzībām īsteno 1. punkta e) apakšpunktā minētās darbības, 1. punktā minēto datu kopijas saglabā vismaz piecus gadus.

Šā panta 1. punktā minētos datus pēc pieprasījuma dara pieejamus vai nu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, vai nu Komisijai. Tiktāl, ciktāl šādi dati satur vides informāciju, attiecīgi piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK ( 1 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 ( 2 ).

3. Šīs regulas 11. panta 4. punkta nolūkos uzņēmumi, kas piegādā fluorētas siltumnīcefekta gāzes, izveido attiecīgās informācijas uzskaiti par fluorētu siltumnīcefekta gāzu pircējiem, tostarp šādas ziņas:

a) pircēju sertifikāta numurus; un

b) attiecīgie iepirkto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzumi.

Uzņēmumi, kas piegādā fluorētas siltumnīcefekta gāzes, uztur minēto uzskaiti vismaz piecus gadus.

Uzņēmumi, kas piegādā fluorētas siltumnīcefekta gāzes, šādus datus pēc pieprasījuma dara pieejamus vai nu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, vai nu Komisijai. Tiktāl, ciktāl šie dati satur vides informāciju, attiecīgi piemēro Direktīvu 2003/4/EK vai Regulu (EK) Nr. 1367/2006.

4. Komisija ar īstenošanas aktu var noteikt šā panta 1. un 3. punktā minēto datu formātu un precizēt, kā tie būtu jānosaka un jāatjaunina. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

7. pants

Ar ražošanu saistītas fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas

1. Fluorētu savienojumu ražotāji veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai pēc iespējas ierobežotu fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas:

a) ražošanas;

b) transportēšanas; un

c) glabāšanas laikā.

Šo pantu piemēro arī tad, ja fluorētas siltumnīcefekta gāzes rodas kā blakusprodukts.

2. Neskarot 11. panta 1. punktu, ir aizliegts laist tirgū fluorētas siltumnīcefekta gāzes un gāzes, kas uzskaitītas II pielikumā, ja vien attiecīgos gadījumos ražotāji vai importētāji šādas tirgū laišanas brīdī, nesniedz pierādījumus tam, ka trifluormetāns, kas radies kā blakusprodukts ražošanas procesa laikā, tostarp to ražošanai nepieciešamo izejvielu ražošanas procesa laikā, tiek iznīcināts vai rekuperēts turpmākas izmantošanas nolūkā atbilstīgi labākajām pieejamām tehnikām.

Šo prasību piemēro no 2015. gada 11. jūnija.

8. pants

Rekuperācija

1. To stacionāro iekārtu operatori vai dzesēšanas vienību kravas automobiļos un piekabēs, kas aprīkotas ar dzesēšanas iekārtām, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kas nav putu sastāvā, operatori nodrošina, ka šādu gāzu rekuperāciju veic fiziskas personas, kurām ir 10. pantā paredzētie attiecīgie sertifikāti, lai minētās gāzes tiek pārstrādātas, reģenerētas vai iznīcinātas.

Šis pienākums attiecas uz visu šādu iekārtu operatoriem:

a) stacionāru saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtu dzesēšanas kontūri;

b) dzesēšanas vienību kravas automobiļos un piekabēs, kas aprīkotas ar dzesēšanas iekārtām, dzesēšanas kontūri;

c) stacionāras iekārtas, kurās ir šķīdinātāji, kuru pamatā ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

d) stacionāras ugunsaizsardzības iekārtas;

e) stacionāras elektrības sadales iekārtas.

2. Uzņēmums, kas izmanto fluorētas siltumnīcefekta gāzes tvertni tieši pirms tās likvidēšanas, rūpējas, lai jebkādi gāzu atlikumi tiktu rekuperēti, tādējādi nodrošinot šo gāzu pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu.

3. To ražojumu un iekārtu, tostarp mobilo iekārtu, operatori, kuras nav uzskaitītas 1. punktā un kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, rūpējas – tiktāl, ciktāl tas ir tehniski izdarāms un nerada nesamērīgas izmaksas – lai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas rekuperētu gāzes, tādējādi nodrošinot šo gāzu pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu, vai rūpējas par to iznīcināšanu bez iepriekšējas rekuperācijas.

Fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju no autotransporta līdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/40/EK ( 3 ) darbības jomā, veic pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

Attiecībā uz fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas ietilpst Direktīvas 2006/40/EK darbības jomā, vienīgi fiziskas personas, kam ir vismaz apmācības apliecība saskaņā ar 10. panta 2. punktu, uzskata par pietiekami kvalificētām.

9. pants

Ražotāju atbildības shēmas

Neskarot spēkā esošos Savienības tiesību aktus, dalībvalstis sekmē ražotāju atbildības shēmu izstrādi saistībā ar fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju un to pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu.

Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par darbībām, kas veiktas saskaņā ar pirmo daļu.

10. pants

Apmācība un sertifikācija

1. Dalībvalstis, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām, izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas, tostarp izvērtēšanas procesus. Dalībvalstis nodrošina, lai apmācības būtu pieejamas fiziskām personām, kas veic šādus uzdevumus:

a) 4. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitīto iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi, remontu vai demontāžu;

b) 4. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā uzskaitīto iekārtu noplūdes pārbaudes, kā paredzēts 4. panta 1. punktā;

c) fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju, kā noteikts 8. panta 1. punktā.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai fiziskām personām, kas rekuperē fluorētas siltumnīcefekta gāzes no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas ietilpst Direktīvas 2006/40/EK darbības jomā, būtu pieejamas apmācības programmas, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām.

3. Šā panta 1. un 2. punktā paredzētās sertifikācijas programmas un apmācības aptver šādas jomas:

a) piemērojamie noteikumi un tehniskie standarti;

b) emisiju novēršana;

c) fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperācija;

d) droša rīkošanās ar iekārtu atbilstoši sertifikātā norādītajam veidam un izmēriem;

e) informācija par attiecīgām tehnoloģijām, lai aizstātu vai samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu lietošanu, un to droša izmantošana.

4. Uz sertifikātiem saskaņā ar sertifikācijas programmām, kas paredzētas 1. punktā, attiecas nosacījums, ka pieteikuma iesniedzējs ir sekmīgi pabeidzis izvērtēšanas procesu, kas izveidots saskaņā ar 1., 3. un 5. punktu.

5. Minimālās prasības attiecībā uz sertifikācijas programmām ir tās, kas ir noteiktas Regulās (EK) Nr. 303/2008 līdz (EK) Nr. 306/2008 un saskaņā ar 12. punktu. Minimālās prasības attiecībā uz apmācības apliecībām ir tās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 307/2008 un saskaņā ar 12. punktu. Minētajās minimālajās prasībās attiecībā uz katru 1. un 2. punktā minēto iekārtu veidu nosaka nepieciešamās praktiskās iemaņas un teorētiskās zināšanas, vajadzības gadījumā diferencējot dažādās aptveramās darbības, kā arī nosacījumus sertifikātu un apmācības apliecību savstarpējai atzīšanai.

6. Dalībvalstis, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām, izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas uzņēmumiem, kas veic 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitīto iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi, remontu vai demontāžu citu personu vajadzībām.

7. Pašreizējie sertifikāti un apmācības apliecības, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 842/2006, paliek spēkā saskaņā ar nosacījumiem, ar kādiem tos sākotnēji izdeva.

8. Dalībvalstis nodrošina, lai visām fiziskām personām, kam ir 1. un 7. punktā paredzēto sertifikācijas programmu sertifikāti, būtu piekļuve informācijai par katru no zemāk minētajiem:

a) 3. punkta e) apakšpunktā minētajām tehnoloģijām; un

b) spēkā esošajām normatīvajām prasībām attiecībā uz darbu ar iekārtām, kuras satur fluorētām siltumnīcefekta gāzēm alternatīvus aukstumaģentus.

9. Dalībvalstis nodrošina, lai apmācība būtu pieejama tām fiziskajām personām, kuras vēlas atjaunināt savas zināšanas saistībā ar 3. punktā minētajiem jautājumiem.

10. Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalstis paziņo Komisijai par sertifikācijas un apmācības programmām.

Dalībvalstis atzīst sertifikātus un apmācības apliecības, kas izdotas citā dalībvalstī saskaņā ar šo pantu. Tās neierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja sertifikāts ticis izdots citā dalībvalstī.

11. Uzņēmums, kas uztic kādu 1. punktā minētu uzdevumu citam uzņēmumam, īsteno pienācīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka šim citam uzņēmumam ir vajadzīgie sertifikāti saskaņā ar šo pantu prasīto uzdevumu veikšanai.

12. Ja, piemērojot šo pantu, izrādās, ka ir nepieciešams paredzēt saskaņotāku pieeju apmācībai un sertifikācijai, Komisija ar īstenošanas aktiem pielāgo un atjaunina minimālās prasības attiecībā uz iemaņām un zināšanām, kas ir jāaptver; precizē sertifikācijas vai atestācijas kārtību un ar savstarpēju atzīšanu saistītos nosacījumus, un atceļ tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā. Īstenojot šajā punktā piešķirtās pilnvaras, Komisija ņem vērā attiecīgās spēkā esošās kvalifikācijas vai sertifikācijas sistēmas.

13. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šā panta 10. punktā minētā paziņojuma formātu un var atcelt tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

14. Ja šā panta prasības saistībā ar sertifikācijas un apmācības noteikumiem uzliktu kādai dalībvalstij nesamērīgu slogu sakarā ar tās iedzīvotāju nelielo skaitu un attiecīgi pieprasījuma trūkumu pēc šādas apmācības un sertifikācijas, atbilstību var nodrošināt, atzīstot citās dalībvalstīs izdotus sertifikātus.

Dalībvalstis, kas piemēro šo punktu, informē Komisiju, kura informē citas dalībvalstis.

15. Nekas šajā pantā neattur dalībvalstis turpmāk izveidot sertifikācijas un apmācības programmas attiecībā uz citām iekārtām, kas nav 1. punktā minētās iekārtas.

III

NODAĻA

LAIŠANA TIRGŪ UN LIETOŠANAS KONTROLE

11. pants

Ierobežojumi laišanai tirgū

1. Regulas III pielikumā uzskaitīto ražojumu un iekārtu laišanu tirgū, izņemot militārās iekārtas, aizliedz no minētajā pielikumā norādītā datuma, attiecīgā gadījumā šķirojot pēc tajos esošās fluorētās siltumnīcefekta gāzes veida vai globālās sasilšanas potenciāla.

2. Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro iekārtām, par kurām ekodizaina prasībās, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, ir noteikts, ka – lielākas energoefektivitātes dēļ to darbības laikā – šo iekārtu aprites cikla CO2 ekvivalenta emisijas būtu zemākas par tādu līdzvērtīgu iekārtu emisijām, kas atbilst attiecīgajām ekodizaina prasībām un nesatur fluorogļūdeņražus.

3. Pēc dalībvalsts kompetentas iestādes pamatota lūguma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija, izņēmuma kārtā ar īstenošanas aktiem, līdz četriem gadiem var piešķirt izņēmumu, atļaujot laist tirgū III pielikumā uzskaitītos ražojumus un iekārtas, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība no tām ir atkarīga, ja ir pierādīts, ka:

a) kādam īpašam ražojumam vai iekārtai, vai īpašai ražojumu vai iekārtu kategorijai alternatīvas nav pieejamas vai nav izmantojamas tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ; vai

b) tehniski iespējamu un drošu alternatīvu izmantošana radītu nesamērīgas izmaksas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

4. Lai veiktu tādu iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi vai remontu, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm un kam saskaņā ar īstenotu 10. pantu tiek prasīta sertifikācija vai apliecība ►C1 , fluorētas siltumnīcefekta gāzes pārdod tikai tādiem uzņēmumiem un tās pērk tikai tādi uzņēmumi, kuriem ir attiecīgie sertifikāti vai apliecības saskaņā ar 10. pantu, ◄ vai uzņēmumi, kuri nodarbina personas, kurām ir sertifikāts vai apmācības apliecība saskaņā ar 10. panta 2. un 5. punktu. Šis punkts neliedz uzņēmumiem, kam nav sertifikāta un kas neveic šā punkta pirmajā teikumā minētās darbības, vākt, transportēt vai piegādāt fluorētas siltumnīcefekta gāzes.

5. Nehermētiski noslēgtas iekārtas, kuras uzpildītas ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, galalietotājam pārdod tikai tad, ja ir sniegts pierādījums, ka uzstādīšanu veiks uzņēmums, kas ir sertificēts saskaņā ar 10. pantu.

6. Komisija, balstoties uz dalībvalstu sniegtiem datiem, apkopo informāciju par dalībvalstu kodeksiem, standartiem vai tiesību aktiem, kas attiecas uz aizstājējtehnoloģijām, kuras dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtās un putās izmanto fluorētu siltumnīcefekta gāzu alternatīvas.

Komisija līdz 2017. gada 1. janvārim publicē kopsavilkuma ziņojumu par saskaņā ar pirmo daļu apkopoto informāciju.

12. pants

Marķējums un informācija par ražojumiem un iekārtām

1. Ražojumus un iekārtas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, nedrīkst laist tirgū bez marķējuma. Tas attiecas tikai uz:

a) dzesēšanas iekārtām;

b) gaisa kondicionēšanas iekārtām;

c) siltumsūkņiem;

d) ugunsaizsardzības iekārtām;

e) elektrības sadales iekārtām;

f) aerosola izsmidzinātājiem, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, izņemot dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu piegādei;

g) visām fluorētu siltumnīcefekta gāzu tvertnēm;

h) šķīdinātājiem, kuru pamatā ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

i) organiskajiem Renkina cikliem.

2. Ražojumus vai iekārtas, uz ko attiecas izņēmums saskaņā ar 11. panta 3. punktu, attiecīgi marķē un ietver atzīmi, ka minētos ražojumus vai iekārtas drīkst izmantot tikai tādam nolūkam, kādam izņēmums tika piešķirts saskaņā ar minēto pantu.

3. Marķējumā, kas paredzēts saskaņā ar 1. punktu, norāda šādu informāciju:

a) atzīmi, ka ražojums vai iekārta satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai ka to darbība ir no šādām gāzēm atkarīga;

b) attiecīgo fluorētu siltumnīcefekta gāzu nozarē pieņemtu apzīmējumu, vai, ja šāds apzīmējums nav pieejams, – ķīmisko nosaukumu;

c) no 2017. gada 1. janvāra – ražojumā vai iekārtā esošo fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzumu vai fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzumu, kuram iekārta ir paredzēta, kas izteikts ar masu un CO2 ekvivalentu, un minēto gāzu globālās sasilšanas potenciālu.

Attiecīgos gadījumos marķējumā, kas paredzēts saskaņā ar 1. punktu, norāda šādu informāciju:

a) atzīmi, ka fluorētās siltumnīcefekta gāzes atrodas hermētiski noslēgtā iekārtā;

b) atzīmi, ka elektrības sadales iekārtai pārbaudītā noplūdes vērtība ir mazāka par 0,1 % gadā, kā to ražotājs ir norādījis tehniskajās specifikācijās.

4. Marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams un atrodas vai nu:

a) blakus ventiļiem fluorēto siltumnīcefekta gāzu uzpildīšanai vai rekuperācijai; vai

b) uz tās ražojuma vai iekārtas daļas, kas satur fluorētu siltumnīcefekta gāzi.

Marķējums ir tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā tas tiek laists tirgū.

5. Putas un iepriekš sajauktu poliolu, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, nelaiž tirgū, ja fluorētas siltumnīcefekta gāzes nav identificētas marķējumā, kurā norādīts nozarē pieņemts apzīmējums, vai, ja šāds apzīmējums nav pieejams, – ķīmiskais nosaukums. Marķējumā skaidri norāda, ka putas vai iepriekš sajaukts poliols satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes.

Putuplākšņu gadījumā šī informācija ir skaidri un neizdzēšami norādīta uz plāksnēm.

6. Reģenerētas vai pārstrādātas fluorētas siltumnīcefekta gāzes marķē ar norādi par to, ka tajās esošā viela ir reģenerēta vai pārstrādāta, informāciju par partijas numuru un reģenerācijas vai pārstrādes uzņēmuma nosaukumu un adresi.

7. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū iznīcināšanai, marķē ar norādi, ka tvertnes saturs ir paredzēts tikai iznīcināšanai.

8. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū tiešajam eksportam, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu var izmantot tikai tiešajam eksportam.

9. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū, lai izmantotu militārās iekārtās, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

10. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaika nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

11. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū kā izejvielas, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu var izmantot tikai kā izejvielas.

12. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū, lai ražotu dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu piegādei, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

13. Informāciju, kas minēta šā panta 3. un 5. punktā, iekļauj attiecīgo ražojumu un iekārtu lietošanas rokasgrāmatās.

Tādu ražojumu un iekārtu gadījumā, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 150 vai lielāks, šo informāciju arī ietver reklamēšanai izmantotajā aprakstā.

14. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt 1. un 4. līdz 12. punktā minētā marķējuma formātu un var atcelt tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 7. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

15. Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza marķēšanas prasības, kas izklāstītas 4. līdz 12. punktā, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komerciālu vai tehnikas attīstību.

13. pants

Lietošanas kontrole

1. Sēra heksafluorīda izmantošana magnija spiedienliešanā un magnija spiedienliešanas sakausējumu otrreizējā pārstrādē ir aizliegta.

Iekārtām, kurās izmantotā sēra heksafluorīda daudzums ir mazāks par 850 kg gadā, attiecībā uz magnija spiedienliešanu un magnija spiedienliešanas sakausējumu otrreizējo pārstrādi šo aizliegumu piemēro tikai no 2018. gada 1. janvāra.

2. Sēra heksafluorīda izmantošana, lai uzpildītu transportlīdzekļu riepas, ir aizliegta.

3. No 2020. gada 1. janvāra ir aizliegts izmantot fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks, lai apkalpotu vai tehniski apkoptu dzesēšanas iekārtas ar uzpildīšanas daudzumu, kas ir 40 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk.

Šo punktu nepiemēro militārajām iekārtām vai iekārtām, kuras paredzētas lietojumiem, lai atdzesētu ražojumus līdz temperatūrai, kas zemāka par – 50 °C.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu līdz 2030. gada 1. janvārim nepiemēro šādām fluorētu siltumnīcefekta gāzu kategorijām:

a) reģenerētām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks un kuras izmanto, lai tehniski apkoptu vai apkalpotu esošās dzesēšanas iekārtas, ar noteikumu, ka tās marķētas saskaņā ar 12. panta 6. punktu;

b) pārstrādātām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks un kuras izmanto, lai tehniski apkoptu vai apkalpotu esošās dzesēšanas iekārtas, ar noteikumu, ka tās ir rekuperētas no šādām iekārtām. Šādas pārstrādātas gāzes var izmantot tikai uzņēmums, kas veicis to rekuperāciju tehniskās apkopes vai apkalpes ietvaros, vai uzņēmums, kura vajadzībām rekuperācija veikta tehniskās apkopes vai apkalpes ietvaros.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu nepiemēro dzesēšanas iekārtām, kurām ir piešķirts izņēmums saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

14. pants

Iekārtas iepriekšēja uzpildīšana ar fluorogļūdeņražiem

1. Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtas, kas uzpildītas ar fluorogļūdeņražiem, vairs nelaiž tirgū, ja vien iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav reģistrēti kvotu sistēmā, kas minēta IV nodaļā.

2. Laižot tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, kā minēts 1. punktā, to ražotāji un importētāji nodrošina, ka atbilstība 1. punktam tiek pilnībā dokumentēta, un šajā sakarā sagatavo atbilstības deklarāciju.

No 2018. gada 1. janvāra, ja iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms iekārtu uzpildīšanas, minēto iekārtu importētāji nodrošina, ka katru gadu līdz 31. martam par iepriekšējo kalendāra gadu tiek veikta dokumentācijas un atbilstības deklarāciju pārbaude, ko veic neatkarīgs revidents. Revidents ir vai nu:

a) akreditēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK ( 4 ); vai

b) akreditēts pārbaudīt finanšu pārskatus atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Iekārtu ražotāji un importētāji, kas minēti 1. punktā, uzglabā dokumentāciju un atbilstības deklarācijas vismaz piecus gadus pēc minēto iekārtu laišanas tirgū. Iekārtu importētāji, kuri laiž tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, ja minētajās iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms iekārtu uzpildīšanas, nodrošina to, ka tie tiek reģistrēti saskaņā ar 17. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

3. Sagatavojot atbilstības deklarāciju, 1. punktā minēto iekārtu ražotāji un importētāji uzņemas atbildību par 1. un 2. punkta ievērošanu.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sīki izklāstītus noteikumus, kas saistīti ar šā panta 2. punkta otrajā daļā minētajām atbilstības deklarācijām un neatkarīgu revidentu veiktām pārbaudēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

NODAĻA

TIRGŪ LAISTO FLUOROGĻŪDEŅRAŽU DAUDZUMA SAMAZINĀŠANA

15. pants

Tirgū laisto fluorogļūdeņražu daudzuma samazināšana

1. Komisija nodrošina, ka fluorogļūdeņražu daudzums, ko ražotāji un importētāji katru gadu drīkst laist tirgū Savienībā, nepārsniedz maksimālo daudzumu, kas attiecīgajam gadam aprēķināts saskaņā ar V pielikumu.

Ražotāji un importētāji nodrošina, ka fluorogļūdeņražu daudzums, kas aprēķināts saskaņā ar V pielikumu un ko tie laiž tirgū, nepārsniedz attiecīgās kvotas, kas tiem iedalītas saskaņā ar 16. panta 5. punktu vai nodotas saskaņā ar 18. pantu.

2. Šo pantu nepiemēro uzņēmumiem, kas saražo vai importē mazāk nekā 100 tonnu fluorogļūdeņražu CO2 ekvivalenta gadā.

Šo pantu nepiemēro arī šādām fluorogļūdeņražu kategorijām:

a) fluorogļūdeņražiem, kas importēti Savienībā, lai tos iznīcinātu;

b) fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs izmanto kā izejvielas vai ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumiem, lai tie tos izmantotu kā izejvielas;

c) fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumiem, lai tie tos eksportētu ārpus Savienības, ja minētos fluorogļūdeņražus pirms eksporta nedara pieejamus citām personām Savienībā;

d) fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši izmantošanai militārās iekārtās;

e) fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumam pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaiku nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē;

f) no 2018. gada 1. janvāra – fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumam, kas ražo dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu piegādei.

3. Šo pantu un 16., 18., 19. un 25. pantu piemēro arī fluorogļūdeņražiem, kas iekļauti iepriekš sajauktos poliolos.

4. Pēc dalībvalsts kompetentas iestādes pamatota lūguma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija izņēmuma kārtā, izmantojot īstenošanas aktus, līdz četriem gadiem var piešķirt izņēmumu, atļaujot 1. punktā izklāstītās kvotu prasības nepiemērot fluorogļūdeņražiem, kas paredzēti īpašiem lietojumiem vai īpašām ražojumu vai iekārtu kategorijām, ja ir pierādīts, ka:

a) minētajiem konkrētajiem lietojumiem, ražojumiem vai iekārtām alternatīvas nav pieejamas vai nav izmantojamas tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ; un

b) pietiekamu fluorogļūdeņražu daudzumu nevar nodrošināt bez nesamērīgām izmaksām.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

16. pants

Kvotu iedalīšana fluorogļūdeņražu laišanai tirgū

1. Līdz 2014. gada 31. oktobrim Komisija ar īstenošanas aktiem katram ražotājam vai importētājam, kurš paziņojis datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. pantu, nosaka atsauces vērtību, pamatojoties uz gada vidējo fluorogļūdeņražu daudzumu, par kuru ražotājs vai importētājs paziņoja, ka ir to laidis tirgū no 2009. gada līdz 2012. gadam. Atsauces vērtības aprēķina saskaņā ar šīs regulas V pielikumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2. Ražotāji un importētāji, kas nav paziņojuši par fluorogļūdeņražu laišanu tirgū saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. pantu attiecībā uz 1. punktā minēto atsauces periodu, var paziņot par savu nodomu laist tirgū fluorogļūdeņražus nākamajā gadā.

Paziņojumu adresē Komisijai, norādot fluorogļūdeņražu veidus un daudzumus, ko paredzēts laist tirgū.

Komisija izziņo minēto paziņojumu iesniegšanas termiņu. Pirms paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu uzņēmumi reģistrējas 17. pantā paredzētajā reģistrā.

3. Līdz 2017. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija pārrēķina šā panta 1. un 2. punktā minētajiem ražotājiem un importētājiem noteiktās atsauces vērtības, pamatojoties uz gada vidējo fluorogļūdeņražu daudzumu, kas likumīgi laists tirgū no 2015. gada 1. janvāra, kā ziņots saskaņā ar 19. pantu par tiem gadiem, par kuriem pieejama informācija. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka minētās atsauces vērtības.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

4. Ražotāji un importētāji, kam ir noteiktas atsauces vērtības, var paziņot papildu paredzamo daudzumu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 2. punktā.

5. Komisija iedala kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū katram ražotājam un importētājam katram gadam, sākot no 2015. gada un piemērojot kvotu iedalīšanas mehānismu, kas noteikts VI pielikumā.

Kvotas iedala tikai tiem ražotājiem un importētājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā vai kuri ir pilnvarojuši savu vienīgo pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ievērojot šīs regulas prasības. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš pilnvarots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 ( 5 ) 8. pantu.

Vienīgais pārstāvis ievēro visas prasības, kas saskaņā ar šo regulu izvirzītas ražotājiem un importētājiem.

17. pants

Reģistrs

1. Komisija līdz 2015. gada 1. janvārim izveido elektronisku reģistru fluorogļūdeņražu laišanai tirgū paredzētajām kvotām (“reģistrs”) un nodrošina tā darbību.

Reģistrā obligāti reģistrē šādu informāciju:

a) ražotāji un importētāji, kam saskaņā ar 16. panta 5. punktu ir iedalīta kvota fluorogļūdeņražu laišanai tirgū;

b) uzņēmumi, kam kvota ir nodota saskaņā ar 18. pantu;

c) ražotāji un importētāji, kas paziņojuši par nodomu iesniegt paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu;

d) ražotāji un importētāji, kas piegādā fluorogļūdeņražus, vai uzņēmumi, kas tos saņem, 15. panta 2. punkta otrās daļas a) līdz f) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

e) iekārtu importētāji, kuri laiž tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, ja iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži pirms iepildīšanas minētajās iekārtās nav laisti tirgū saskaņā ar 14. pantu.

Reģistrēšanu īsteno, iesniedzot pieteikumu Komisijai, saskaņā ar procedūrām, kuras jānosaka Komisijai.

2. Komisija, ciktāl tas nepieciešams, ar īstenošanas aktiem var nodrošināt reģistra netraucētu darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

3. Komisija nodrošina, ka reģistrēti ražotāji un importētāji ar reģistra starpniecību tiek informēti par iedalīto kvotu un par visām tās izmaiņām iedalīšanas periodā.

4. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp muitas iestādēm, informatīvos nolūkos ir piekļuve reģistram.

18. pants

Kvotu nodošana un pilnvarojums izmantot kvotas, lai laistu tirgū fluorogļūdeņražus, kas iepildīti importētās iekārtās

1. Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam atsauces vērtība ir noteikta saskaņā ar 16. panta 1. vai 3. punktu un kam ir iedalīta kvota saskaņā ar 16. panta 5. punktu, var 17. panta 1. punktā minētajā reģistrā nodot šo kvotu par visu vai jebkādu citu daudzumu citam ražotājam vai importētājam Savienībā, vai citam ražotājam vai importētājam, kuru Savienībā pārstāv 16. panta 5. punkta otrajā un trešajā daļā minētais vienīgais pārstāvis.

2. Jebkurš ražotājs vai importētājs, kas kvotu saņēmis saskaņā ar 16. panta 1. un 3. punktu, vai kam kvota nodota saskaņā ar šā panta 1. punktu, var pilnvarot citu uzņēmumu izmantot savu kvotu 14. panta nolūkā.

Jebkurš ražotājs vai importētājs, kas saņēmis kvotu, pamatojoties tikai uz paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu, var pilnvarot citu uzņēmumu izmantot savu kvotu 14. panta nolūkā tikai ar noteikumu, ka attiecīgos fluorogļūdeņraža apjomus fiziski piegādā pilnvaru izsniedzošais ražotājs vai importētājs.

15. un 16. panta, 19. panta 1. un 6. punkta nolūkā uzskata, ka attiecīgos fluorogļūdeņraža apjomus pilnvaru izsniedzošais ražotājs vai importētājs ir laidis tirgū pilnvaras izsniegšanas brīdī. Komisija var pieprasīt pilnvaru izsniedzošajam ražotājam vai importētājam pierādījumus, ka tas aktīvi darbojas fluorogļūdeņraža piegādē.

NODAĻA

ZIŅOŠANA

19. pants

Ziņošana par I vai II pielikumā uzskaitīto vielu ražošanu, importu, eksportu, izmantošanu izejvielām un iznīcināšanu

1. Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs ražotājs, importētājs un eksportētājs, kas iepriekšējā kalendāra gadā saražojis, importējis vai eksportējis vienu metrisko tonnu vai 100 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām attiecīgā kalendāra gadā. Šis punkts attiecas arī uz tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši kvotas atbilstīgi 18. panta 1. punktam.

2. Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā iznīcinājis vienu metrisko tonnu vai 1 000 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām attiecīgā kalendāra gadā.

3. Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā izejvielām izlietojis 1 000 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām attiecīgā kalendāra gadā.

4. Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā laidis tirgū ražojumos vai iekārtās iepildītā veidā 500 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām attiecīgā kalendāra gadā.

5. Katrs iekārtu importētājs, kas laiž tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, ja šajās iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms iekārtu uzpildīšanas, iesniedz Komisijai apliecinošu dokumentu, kas izsniegts saskaņā ar 14. panta 2. punktu.

6. Līdz 2015. gada 30. jūnijam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas saskaņā ar 1. punktu ziņo, ka iepriekšējā kalendāra gadā laidis tirgū 10 000 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorogļūdeņražu, papildus nodrošina, ka datu precizitāti pārbauda neatkarīgs revidents. Revidents ir vai nu:

a) akreditēts saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK; vai

b) akreditēts pārbaudīt finanšu pārskatus atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Uzņēmums glabā verifikācijas ziņojumu vismaz piecus gadus. Verifikācijas ziņojumu pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai.

7. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un veidu, kādā jāiesniedz šajā pantā minētie ziņojumi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

8. Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, kas tai iesniegta saskaņā ar šo pantu.

20. pants

Emisiju datu vākšana

Dalībvalstis izveido ziņošanas sistēmas šajā regulā minētajām attiecīgām nozarēm, lai, cik vien iespējams, iegūtu datus par emisijām.

NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

21. pants

Pārskatīšana

1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22. pantu attiecībā uz I, II un IV pielikuma atjaunināšanu, pamatojoties uz jauniem izvērtējuma ziņojumiem, kurus pieņēmusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome vai jauniem Monreālas protokola zinātniskās vērtēšanas grupas (SAP) ziņojumiem par uzskaitīto vielu globālās sasilšanas potenciālu.

2. Pamatojoties uz informāciju par I un II pielikumā uzskaitīto gāzu laišanu tirgū, kas paziņota saskaņā ar 19. pantu, un informāciju par fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas darīta pieejama saskaņā ar 20. pantu, un pamatojoties uz jebkādu atbilstīgu informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija uzrauga šīs regulas piemērošanu un ietekmi.

Ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī Komisija publicē ziņojumu par fluorogļūdeņražu pieejamību Savienības tirgū.

Ne vēlāk kā 2022. gada 31. decembrī tā publicē visaptverošu ziņojumu par šīs regulas ietekmi, tostarp it īpaši:

a) prognozes par turpmāko fluorogļūdeņražu pieprasījumu līdz 2030. gadam un pēc tam;

b) izvērtējumu par Savienības un tās dalībvalstu turpmākās rīcības nepieciešamību, ņemot vērā esošās un jaunās starptautiskās saistības par fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu;

c) pārskatu par Eiropas un starptautiskiem standartiem, dalībvalstu tiesību aktiem drošības jomā un būvnormatīviem saistībā ar pāreju uz alternatīviem aukstumaģentiem;

d) pārskatu par tehniski realizējamu un izmaksu ziņā lietderīgu alternatīvu pieejamību tādiem III pielikumā neuzskaitītiem ražojumiem un iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ņemot vērā energoefektivitātes apsvērumu.

3. Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 1. jūlijā publicē ziņojumu, kurā izvērtēts aizliegums saskaņā ar III pielikuma 13. punktu, jo īpaši apsverot izmaksu ziņā lietderīgu, tehniski realizējamu, energoefektīvu un uzticamu alternatīvu pieejamību kompleksām centralizētām dzesēšanas sistēmām, kas minētas attiecīgajā noteikumā. Ņemot vērā minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu III pielikuma 13. punktā paredzēto noteikumu.

4. Komisija ne vēlāk kā 2020. gada 1. jūlijā publicē ziņojumu, kurā izvērtē tādu izmaksu ziņā lietderīgu, tehniski realizējamu, energoefektīvu un uzticamu alternatīvu esamību, kas ļautu aizstāt fluorētas siltumnīcefekta gāzes jaunās vidēja sprieguma sekundārās sadales iekārtās un jaunās, neliela izmēra dalītās gaisa kondicionēšanas sistēmās ar vienu iekštelpu bloku, un vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu III pielikumā izklāstīto sarakstu.

5. Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 1. jūlijā publicē ziņojumu, kurā izvērtē kvotu iedalīšanas metodi, tostarp ietekmi, kādu atstāj kvotu iedalīšana par brīvu, un izmaksas saistībā ar šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs, kā arī – attiecīgā gadījumā – iespējama starptautiska nolīguma par fluorogļūdeņražiem izmaksas. Ņemot vērā minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai:

a) grozītu kvotu iedalīšanas metodi;

b) izveidotu piemērotu metodi jebkādu iespējamo ieņēmumu sadalei.

6. Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 1. janvārī publicē ziņojumu, kurā izskatīti Savienības tiesību akti attiecībā uz fizisku personu apmācīšanu drošai rīcībai ar alternatīviem aukstumaģentiem, lai aizstātu vai samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu lietošanu, un vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu attiecīgos Savienības tiesību aktus.

22. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 12. panta 15. punktā un 21. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 10. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz turpmākiem piecu gadu laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra šāda laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. panta 15. punktā un 21. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 12. panta 15. punktu un 21. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

23. pants

Apspriežu forums

Īstenojot šo regulu, Komisija nodrošina dalībvalstu pārstāvju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, tostarp vides organizāciju, ražotāju, operatoru un sertificēto personu pārstāvju, līdzsvarotu līdzdalību. Šajā nolūkā tā izveido Apspriežu forumu, kurā minētās personas tiekas un Komisijai sniedz padomus un īpašas zināšanas saistībā ar šīs regulas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz alternatīvām, kādas ir pieejamas fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, tostarp ar to lietošanu saistītajiem vides, tehniskajiem, ekonomiskajiem un drošības aspektiem. Apspriežu foruma reglamentu nosaka Komisija, un to publicē.

24. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

25. pants

Sankcijas

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai vēlākais līdz 2017. gada 1. janvārim un nekavējoties to informē par vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2. Papildus šā panta 1. punktā minētajām sankcijām uzņēmumiem, kuri ir pārsnieguši fluorogļūdeņražu laišanai tirgū paredzētās kvotas, kas tiem iedalītas saskaņā ar 16. panta 5. punktu vai nodotas saskaņā ar 18. pantu, iedalīšanas periodā var piešķirt tikai samazinātu kvotu pēc tam, kad pārsniegums ir atklāts.

Samazinājums atbilst 200 % no daudzuma, par kādu kvota tika pārsniegta. Ja samazinājums ir lielāks par daudzumu, kas jāiedala saskaņā ar 16. panta 5. punktu kā kvota iedalīšanas periodā pēc tam, kad ir konstatēts pārsniegums, minētajā iedalīšanas periodā neiedala nevienu kvotu un kvotu nākamajos iedalīšanas periodos līdzīgā veidā samazina līdz brīdim, kad ir atvilkts viss daudzums.

26. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 842/2006 atceļ ar 2015. gada 1. janvāri, neskarot minētajā regulā noteikto prasību izpildi saskaņā ar tajā izklāstīto grafiku.

Tomēr Regulas (EK) Nr. 1493/2007, (EK) Nr. 1494/2007, (EK) Nr. 1497/2007, (EK) Nr. 1516/2007, (EK) Nr. 303/2008, (EK) Nr. 304/2008, (EK) Nr. 305/2008, (EK) Nr. 306/2008, (EK) Nr. 307/2008 un (EK) Nr. 308/2008 paliek spēkā, un tās turpina piemērot līdz brīdim, kad tās atceļ ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņem saskaņā ar šo regulu.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 842/2006 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

27. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

FLUORĒTAS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES, KAS MINĒTAS 2. PANTA 1. PUNKTĀ

Viela			GSP (1)
Rūpnieciskais apzīmējums	Ķīmiskais nosaukums (Vispārpieņemtais nosaukums)	Ķīmiskā formula	GSP (1)
1. iedaļa. Fluorogļūdeņraži (HFC):
HFC-23	trifluormetāns (fluoroforms)	CHF3	14 800
HFC-32	difluormetāns	CH2F2	675
HFC-41	fluormetāns (metilfluorīds)	CH3F	92
HFC-125	pentafluoretāns	CHF2CF3	3 500
HFC-134	1,1,2,2-tetrafluoretāns	CHF2CHF2	1 100
HFC-134a	1,1,1,2-tetrafluoretāns	CH2FCF3	1 430
HFC-143	1,1,2-trifluoretāns	CH2FCHF2	353
HFC–143a	1,1,1-trifluoretāns	CH3CF3	4 470
HFC-152	1,2-difluoroetāns	CH2FCH2F	53
HFC-152a	1,1-difluoroetāns	CH3CHF2	124
HFC-161	fluoretāns (etilfluorīds)	CH3CH2F	12
HFC-227ea	1,1,1,2,3,3,3-heptafluorpropāns	CF3CHFCF3	3 220
HFC-236cb	1,1,1,2,2,3-heksafluorpropāns	CH2FCF2CF3	1 340
HFC-236ea	1,1,1,2,3,3-heksafluorpropāns	CHF2CHFCF3	1 370
HFC-236fa	1,1,1,3,3,3-heksafluorpropāns	CF3CH2CF3	9 810
HFC-245ca	1,1,2,2,3-pentafluorpropāns	CH2FCF2CHF2	693
HFC-245fa	1,1,1,3,3-pentafluorpropāns	CHF2CH2CF3	1 030
HFC-365 mfc	1,1,1,3,3-pentafluorbutāns	CF3CH2CF2CH3	794
HFC-43-10 mee	1,1,1,2,2,3,4,5,5,5-dekafluorpentāns	CF3CHFCHFCF2CF3	1 640
2. iedaļa. Perfluorogļūdeņraži (PFC)
PFC-14	Tetrafluormetāns (perfluormetāns, tetrafluorogleklis)	CF4	7 390
PFC-116	heksafluoretāns (perfluoretāns)	C2F6	12 200
PFC-218	oktafluoropropāns (perfluorpropāns)	C3F8	8 830
PFC-3-1-10 (R-31-10)	dekafluorbutāns (perfluorbutāns)	C4F10	8 860
PFC-4-1-12 (R-41-12)	dodekafluorpentāns (perfluorpentāns)	C5F12	9 160
PFC-5-1-14 (R-51-14)	tetradekafluorheksāns (perfluorheksāns)	C6F14	9 300
PFC-c-318	oktafluorciklobutāns (perfluorciklobutāns)	c-C4F8	10 300
3. iedaļa. Citi perfluorētie savienojumi
	sēra heksafluorīds	SF6	22 800
(1) Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

II PIELIKUMS

CITAS FLUORĒTAS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES, PAR KURĀM JĀZIŅO SASKAŅĀ AR 19. PANTU

Viela		GSP (1)
Vispārpieņemtais nosaukums/rūpnieciskais apzīmējums	Ķīmiskā formula	GSP (1)
1. iedaļa. Nepiesātinātie fluor(hlor)ogļūdeņraži
HFC-1234yf	CF3CF = CH2	4 Fn (2)
HFC-1234ze	trans – CHF = CHCF3	7 Fn2
HFC-1336mzz	CF3CH = CHCF3	9
HCFC-1233zd	C3H2ClF3	4,5
HCFC-1233xf	C3H2ClF3	1 Fn (3)
2. iedaļa. Fluorētie ēteri un spirti
HFE-125	CHF2OCF3	14 900
HFE-134 (HG-00)	CHF2OCHF2	6 320
HFE-143a	CH3OCF3	756
HCFE-235da2 (izoflurāns)	CHF2OCHClCF3	350
HFE-245cb2	CH3OCF2CF3	708
HFE-245fa2	CHF2OCH2CF3	659
HFE-254cb2	CH3OCF2CHF2	359
HFE-347 mcc3 (HFE-7000)	CH3OCF2CF2CF3	575
HFE-347pcf2	CHF2CF2OCH2CF3	580
HFE-356pcc3	CH3OCF2CF2CHF2	110
HFE-449sl (HFE-7100)	C4F9OCH3	297
HFE-569sf2 (HFE-7200)	C4F9OC2H5	59
HFE-43-10pccc124 (H-Galden 1040x) HG-11	CHF2OCF2OC2F4OCHF2	1 870
HFE-236ca12 (HG-10)	CHF2OCF2OCHF2	2 800
HFE-338pcc13 (HG-01)	CHF2OCF2CF2OCHF2	1 500
HFE-347mmy1	(CF3)2CFOCH3	343
2,2,3,3,3-pentafluorpropanols	CF3CF2CH2OH	42
bis(trifluormetil)metanols	(CF3)2CHOH	195
HFE-227ea	CF3CHFOCF3	1 540
HFE-236ea2 (dezflurāns)	CHF2OCHFCF3	989
HFE-236fa	CF3CH2OCF3	487
HFE-245fa1	CHF2CH2OCF3	286
HFE 263fb2	CF3CH2OCH3	11
HFE-329 mcc2	CHF2CF2OCF2CF3	919
HFE-338 mcf2	CF3CH2OCF2CF3	552
HFE-338mmz1	(CF3)2CHOCHF2	380
HFE-347 mcf2	CHF2CH2OCF2CF3	374
HFE-356 mec3	CH3OCF2CHFCF3	101
HFE-356mm1	(CF3)2CHOCH3	27
HFE-356pcf2	CHF2CH2OCF2CHF2	265
HFE-356pcf3	CHF2OCH2CF2CHF2	502
HFE 365 mcf3	CF3CF2CH2OCH3	11
HFE-374pc2	CHF2CF2OCH2CH3	557
	- (CF2)4CH (OH) -	73
3. iedaļa. Citi perfluorētie savienojumi
perfluorpolimetilizopropilēteris (PFPMIE)	CF3OCF(CF3)CF2OCF2OCF3	10 300
slāpekļa trifluorīds	NF3	17 200
trifluormetilsēra pentafluorīds	SF5CF3	17 700
perfluorciklopropāns	c-C3F6	17 340 (4)
(1) Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu. (2) GSP saskaņā ar ziņojumu par Monreālas protokola zinātniskās vērtēšanas grupas (SAP) 2010. gada novērtējumu, 1.–11. tabula, citējot divas salīdzinoši novērtētas zinātniskās atsauces. http://ozone.unep.org/Assessment_Panels/SAP/Scientific_Assessment_2010/index.shtml (3) Noklusējuma vērtība, globalās sasilšanas potenciāls vēl nav pieejams. (4) Minimālā vērtība saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

III PIELIKUMS

AIZLIEGUMI LAIST TIRGŪ, KAS MINĒTI 11. PANTA 1.PUNKTĀ

Ražojumi un iekārtas Attiecīgā gadījumā fluorētas siltumnīcefekta gāzes saturošo maisījumu GSP aprēķina saskaņā ar IV pielikumu, kā paredzēts 2. panta 6. punktā		Aizlieguma datums
1. Atkārtoti neuzpildāmas tvertnes fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, ko izmanto, lai apkalpotu, tehniski apkoptu vai piepildītu dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas vai siltumsūkņa iekārtas, ugunsaizsardzības sistēmas vai elektrības sadales iekārtas, vai ko izmanto kā šķīdinātājus		2007. gada 4. jūlijs
2. Vaļējas tiešas iztvaicēšanas sistēmas, kuras satur HFC un PFC kā aukstumaģentus		2007. gada 4. jūlijs
3. Ugunsaizsardzības iekārtas	kas satur PFC	2007. gada 4. jūlijs
	kas satur HFC-23	2016. gada 1. janvāris
4. Logi mājsaimniecības vajadzībām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes		2007. gada 4. jūlijs
5. Citi logi, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes		2008. gada 4. jūlijs
6. Apavi, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes		2006. gada 4. jūlijs
7. Riepas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes		2007. gada 4. jūlijs
8. Vienkomponenta putas (izņemot gadījumus, kad jāievēro nacionālie drošības standarti), kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 150 vai lielāks		2008. gada 4. jūlijs
9. Aerosola ģeneratori, ko tirgo un kas ir paredzēti pārdošanai plašam patērētāju lokam izklaides un dekoratīvos nolūkos, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 40. punktā, un signāltaures, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks		2009. gada 4. jūlijs
10. Mājsaimniecības ledusskapji un saldētāji, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks		2015. gada 1. janvāris
11. Ledusskapji un saldētavas, kas paredzēti komerciālam lietojumam (hermētiski noslēgtas iekārtas)	kas satur HFC, kuru GSP ir 2 500 vai lielāks	2020. gada 1. janvāris
	kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks	2022. gada 1. janvāris
12. Stacionāras dzesēšanas iekārtas, kas satur HFC vai kuru darbība ir atkarīga no HFC, kuru GSP ir 2 500 vai lielāks, izņemot iekārtas, kas paredzētas lietojumam, ar ko ražojumus atdzesē līdz temperatūrai, kas zemāka par – 50 °C		2020. gada 1. janvāris
13. Komerciālam lietojumam paredzētas kompleksas centralizētas dzesēšanas sistēmas, kuru novērtētā jauda ir 40 kW vai vairāk un kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot kaskādes sistēmu primārajā dzesēšanas kontūrā, kur var izmantot fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir mazāks par 1 500		2022. gada 1. janvāris
14. Pārvietojamas telpu gaisa kondicionēšanas iekārtas (hermētiski noslēgtas iekārtas, ko galalietotājs var pārvietot no vienas telpas uz otru), kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks		2020. gada 1. janvāris
15. Dalītas gaisa kondicionēšanas sistēmas ar vienu iekštelpu bloku, kurās ir līdz 3 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu un kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru GSP ir 750 vai lielāks		2025. gada 1. janvāris
16. Putas, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot gadījumus, kad jāievēro nacionālie drošības standarti	Ekstrudēts polistirols (XPS)	2020. gada 1. janvāris
	Citas putas	2023. gada 1. janvāris
17. Tehniskie aerosoli, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot gadījumus, kad jāievēro nacionālie drošības standarti, vai kad tos izmanto medicīniskiem lietojumiem		2018. gada 1. janvāris

IV PIELIKUMS

METODE, LAI APRĒĶINĀTU MAISĪJUMA KOPĒJO GSP

GSP aprēķina kā svērto vidējo, kas iegūts no atsevišķu vielu, tostarp vielu, kas nav fluorētas siltumnīcefekta gāzes, masas frakciju summas un reizināts ar to GSP, ja vien nav norādīts citādi.

kur % ir īpatsvars ar precizitāti +/– 1 %.

Piemērs: piemērojot formulu gāzu maisījumam, kas sastāv no 60 % dimetilētera, 10 % HFC-152a un 30 % izobutāna:

→ Kopējais GSP = 13,9

Lai aprēķinātu maisījumu GSP, izmanto turpmāk minēto nefluorēto vielu GSP. Citām vielām, kas nav uzskaitītas šajā pielikumā, piemēro noklusējuma vērtību 0.

Viela			GSP (1)
Vispārpieņemtais nosaukums	Rūpnieciskais apzīmējums	Ķīmiskā formula	GSP (1)
metāns		CH4	25
slāpekļa oksīds		N2O	298
dimetilēteris		CH3OCH3	1
metilēnhlorīds		CH2Cl2	9
metilhlorīds		CH3Cl	13
hloroforms		CHCl3	31
etāns	R-170	CH3CH3	6
propāns	R-290	CH3CH2CH3	3
butāns	R-600	CH3CH2CH2CH3	4
izobutāns	R-600a	CH(CH3)2CH3	3
pentāns	R-601	CH3CH2CH2CH2CH3	5 (2)
izopentāns	R-601a	(CH3)2CHCH2CH3	5 (2)
etoksietāns (dietilēteris)	R-610	CH3CH2OCH2CH3	4
metilformiāts	R-611	HCOOCH3	25
ūdeņradis	R-702	H2	6
amonjaks	R-717	NH3	0
etilēns	R-1150	C2H4	4
propilēns	R-1270	C3H6	2
ciklopentāns		C5H10	5 (2)
(1) Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu. (2) Viela, kas nav uzskaitīta Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemtajā ceturtajā novērtējuma ziņojumā, noklusējuma vērtība pamatojoties uz citu ogļūdeņražu GSP.

V PIELIKUMS

MAKSIMĀLĀ DAUDZUMA, ATSAUCES VĒRTĪBU UN KVOTU APRĒĶINS FLUOROGĻŪDEŅRAŽU LAIŠANAI TIRGŪ

Maksimālo daudzumu, kas minēts 15. panta 1. punktā, aprēķina, piemērojot šādus procentuālos daudzumus gada vidējam kopējam daudzumam, kas laists tirgū Savienībā laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam. No 2018. gada maksimālo daudzumu, kas minēts 15. panta 1. punktā, aprēķina, piemērojot šādus procentuālos daudzumus gada vidējam kopējam daudzumam, kas laists tirgū Savienībā laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam, un pēc tam, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, atskaitot daudzumus saistībā ar lietojumiem, kuriem piešķirts atbrīvojums atbilstīgi 15. panta 2. punktam.

Gadi	Procenti, lai aprēķinātu fluorogļūdeņražu maksimālo daudzumu laišanai tirgū un attiecīgās kvotas
2015	100 %
2016–17	93 %
2018–20	63 %
2021–23	45 %
2024–26	31 %
2027–29	24 %
2030	21 %

Maksimālo daudzumu, atsauces vērtības un kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kas minētas 15. un 16. pantā, aprēķina kā visu veidu fluorogļūdeņražu kopējos daudzumus, kas izteikti tonnās CO2 ekvivalenta.

Lai aprēķinātu atsauces vērtības un kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kas minētas 15. un 16. pantā, par pamatu izmanto fluorogļūdeņražu daudzumus, ko ražotāji un importētāji ir laiduši Savienības tirgū atsauces vērtības aprēķina vai kvotas iedalīšanas laikposmā, bet, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tajā pašā laikposmā neņemot vērā fluorogļūdeņražu daudzumus, 15. panta 2. punktā minētajam lietojumam.

Darījumus, kas minēti 15. panta 2. punkta c) apakšpunktā, pārbauda saskaņā ar 19. panta 6. punktu neatkarīgi no iesaistītajiem daudzumiem.

VI PIELIKUMS

KVOTU IEDALĪŠANAS MEHĀNISMS, KAS MINĒTS 16. PANTĀ

Tā daudzuma noteikšana, kas iedalāms uzņēmumiem, kuriem atsauces vērtība ir noteikta saskaņā ar 16. panta 1. un 3. punktu

Katrs uzņēmums, kuram ir noteikta atsauces vērtība, saņem kvotu, kas atbilst 89 % no atsauces vērtības, kas reizināta ar V pielikumā norādīto procentuālo daudzumu attiecīgajā gadā.

Tā daudzuma noteikšana, kas iedalāms uzņēmumiem, kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu

Saskaņā ar 1. punktu iedalīto kvotu summu atskaita no maksimālā daudzuma attiecīgajā gadā, kas norādīts V pielikumā, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms uzņēmumiem, kuriem atsauces vērtība nav noteikta un kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu (daudzums, kas iedalāms aprēķina 1. posmā).

2.1. Aprēķina 1. posms

Katrs uzņēmums saņem kvotas iedalījumu, kas atbilst paziņojumā pieprasītajam daudzumam, bet ne vairāk par pro-rata daļu no daudzuma, kas iedalāms 1. posmā.

Pro-rata daļu aprēķina, dalot 100 ar to uzņēmumu skaitu, kuri ir iesnieguši paziņojumu. 1. posmā iedalīto kvotu summu atskaita no 1. posmā iedalāmā daudzuma, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms 2. posmā.

2.2. Aprēķina 2. posms

Katrs uzņēmums, kas nav ieguvis 100 % no paziņojumā pieprasītā daudzuma 1. posmā, saņem papildu iedalījumu, kas atbilst starpībai starp pieprasīto daudzumu un daudzumu, kas iegūts 1. posmā. Tomēr tas nedrīkst pārsniegt pro-rata daļu no daudzuma, kas iedalāms 2. posmā.

Pro-rata daļu aprēķina, dalot 100 ar to uzņēmumu skaitu, kuri var pretendēt uz iedalījumu 2. posmā. 2. posmā iedalīto kvotu summu atskaita no 2. posmā iedalāmā daudzuma, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms 3. posmā.

2.3. Aprēķina 3. posms

2. posmu atkārto, līdz visi pieprasījumi ir apmierināti vai atlikušais daudzums, kas iedalāms nākamajā posmā, ir mazāks par 500 tonnām CO2 ekvivalenta.

Tā daudzuma noteikšana, kas iedalāms uzņēmumiem, kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 4. punktu.

Piešķirot kvotas no 2015. gada līdz 2017. gadam, saskaņā ar 1. un 2. punktu iedalīto kvotu summu atskaita no maksimālā daudzuma attiecīgajā gadā, kas norādīts V pielikumā, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms uzņēmumiem, kuriem atsauces vērtība ir noteikta un kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 4. punktu.

Piemēro iedalīšanas mehānismu, kas izklāstīts 2.1. un 2.2. punktā.

Piešķirot kvotas 2018. gadā un katru gadu pēc tam, pret uzņēmumiem, kas iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 4. punktu, izturas tāpat kā pret uzņēmumiem, kas iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

VII PIELIKUMS

DATI, KAS JĀPAZIŅO SASKAŅĀ AR 19. PANTU

1. Katrs ražotājs, kas minēts 19. panta 1. punktā, ziņo par:

a) katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas, ko tas saražojis Savienībā, kopējo daudzumu, norādot galvenās lietojuma kategorijas, kurās vielu izmanto;

b) katras I pielikumā, un, attiecīgā gadījumā, II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, ko tas laidis tirgū Savienībā, atsevišķi norādot daudzumus, kas laisti tirgū izmantošanai izejvielām, tiešajam eksportam, dozēto inhalatoru ražošanai farmaceitisko sastāvdaļu piegādei, lietojumam militārās iekārtās un pusvadītāju materiālu kodināšanai, vai ķimikāliju tvaika nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē;

c) katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, kas attiecīgi ir atkārtoti pārstrādāti, reģenerēti vai iznīcināti;

d) jebkādiem krājumiem pārskata perioda sākumā un beigās;

e) jebkādu atļauju izmantot kvotu saistībā ar 14. pantu, norādot attiecīgos daudzumus.

2. Katrs importētājs, kas minēts 19. panta 1. punktā, ziņo par:

a) katras I pielikumā, un, attiecīgā gadījumā, II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumu, ko tas importējis Savienībā, norādot galvenās lietojuma kategorijas, kurās vielu izmanto, atsevišķi norādot daudzumus, kas laisti tirgū iznīcināšanai, izmantošanai izejvielām, tiešajam eksportam, dozēto inhalatoru ražošanai farmaceitisko sastāvdaļu piegādei, lietojumam militārās iekārtās un pusvadītāju materiālu kodināšanai, vai ķimikāliju tvaiku nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē;

b) katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, kas attiecīgi ir atkārtoti pārstrādāti, reģenerēti vai iznīcināti;

c) jebkādu atļauju izmantot kvotu saistībā ar 14. pantu, norādot attiecīgos daudzumus;

d) jebkādiem krājumiem pārskata perioda sākumā un beigās.

3. Katrs eksportētājs, kas minēts 19. panta 1. punktā, ziņo par:

a) katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, ko tas eksportējis no Savienības mērķiem, kas nav atkārtota pārstrāde, reģenerēšana vai iznīcināšana;

b) katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, ko tas ir eksportējis no Savienības attiecīgi atkārtotai pārstrādei, reģenerēšanai vai iznīcināšanai.

4. Katrs uzņēmums, kas minēts 19. panta 2. punktā, ziņo par:

a) katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, kas iznīcināti, tostarp par minēto vielu daudzumiem, kas atrodas ražojumos vai iekārtās;

b) katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas krājumiem, kas paredzēti iznīcināšanai, tostarp par minēto vielu daudzumiem, kas atrodas ražojumos vai iekārtās;

c) I un II pielikumā uzskaitīto vielu iznīcināšanai izmantoto tehnoloģiju.

5. Katrs uzņēmums, kas minēts 19. panta 3. punktā, ziņo par katras I pielikumā uzskaitītās vielas daudzumu, ko izmanto izejvielām.

6. Katrs uzņēmums, kas minēts 19. panta 4. punktā, ziņo par:

a) ražojumu vai iekārtu, kas satur I un II pielikumā uzskaitītās vielas, kategorijām;

b) vienību skaitu;

c) katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, kas atrodas ražojumos vai iekārtās.

VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 842/2006	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. panta 1. punkts	3. panta 2. un 3. punkts
3. panta 2. punkta pirmā daļa	4. panta 1., 2. un 3. punkts
3. panta 2. punkta otrā daļa	3. panta 3. punkta otrā daļa
3. panta 2. punkta trešā daļa	—
3. panta 3. punkts	5. panta 1. punkts
3. panta 4. punkts	4. panta 3. punkts
3. panta 5. punkts	4. panta 4. punkts
3. panta 6. punkts	6. panta 1. un 2. punkts
3. panta 7. punkts	4. panta 5. punkts
4. panta 1. punkts	8. panta 1. punkts
4. panta 2. punkts	8. panta 2. punkts
4. panta 3. punkts	8. panta 3. punkts
4. panta 4. punkts	—
5. panta 1. punkts	10. panta 5. un 12. punkts
5. panta 2. punkta pirmais teikums	10. panta 1., 2. un 6. punkts
5. panta 2. punkta otrais teikums	10. panta 10. punkta pirmā daļa
5. panta 2. punkta trešais teikums	10. panta 10. punkta otrā daļa
5. panta 3. punkts	3. panta 4. punkta pirmā daļa un 10. panta 3. punkts
5. panta 4. punkts	11. panta 4. punkta
5. panta 5. punkts	10. panta 13. punkts
6. panta 1. punkts	19. panta 1. punkts un VII pielikums
6. panta 2. punkts	19. panta 7. punkts
6. panta 3. punkts	19. panta 8. punkts
6. panta 4. punkts	20. pants un 6. panta 2. punkts
7. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais teikums	12. panta 1. punkta pirmais teikums
7. panta 1. punkta pirmās daļas otrais un trešais teikums	12. panta 2., 3. un 4. punkts
7. panta 1. punkta otrā daļa	12. panta 13. punkts
7. panta 2. punkts	12. panta 1. punkta otrais teikums
7. panta 3. punkta pirmais teikums	12. panta 14. punkts
7. panta 3. punkta otrais teikums	12. panta 15. punkts
8. panta 1. punkts	13. panta 1. punkts
8. panta 2. punkts	13. panta 2. punkts
9. panta 1. punkts	11. panta 1. punkts
9. panta 2. punkts	—
9. panta 3. punkts	—
10. pants	12. panta 2. punkts
11. pants	—
12. pants	24. pants
13. panta 1. punkts	25. panta 1. punkta pirmā daļa
13. panta 2. punkts	25. panta 1. punkta otrā daļa
14. pants	—
15. pants	27. pants
I pielikums – 1. daļa	I pielikums
I pielikums – 2. daļa	IV pielikums
II pielikums	III pielikums

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK“ Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).