EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1049/2001

(2001 gada 30. maijs)

par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 255. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru[2],

tā kā:

(1) Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrajā daļā ir ietverts atklātības princips, saskaņā ar kuru šis Līgums iezīmē jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidošanā, kur lēmumu pieņemšana notiek cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvinot to pilsoņiem.

(2) Atklātība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Atklātība veicina demokrātijas un pamattiesību ievērošanas principu nostiprināšanos, kuri noteikti ES Līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(3) Eiropadomes sanāksmes secinājumos Birmingemā, Edinburgā un Kopenhāgenā ir uzsvērts, ka Savienības iestāžu darbam ir jākļūst vēl pārskatāmākam. Šajā regulā ir apkopotas iestāžu iniciatīvas, ko tās jau ir uzņēmušās ar mērķi uzlabot lēmumu pieņemšanas pārskatāmību.

(4) Šīs regulas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem un noteikt vispārīgus principus un ierobežojumus šādām tiesībām saskaņā ar EK Līguma 255. panta 2. punktu.

(5) Ņemot vērā to, ka dokumentu pieejamības jautājums nav atrunāts Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai saskaņā ar Amsterdamas Līguma Nobeiguma aktam pievienoto Deklarāciju Nr. 41 attiecībā uz dokumentiem, kas skar darbības veidus, uz kuriem attiecas abi minētie Līgumi, būtu jāpiemēro šī regula.

(6) Būtu jānodrošina plašāka piekļuve dokumentiem gadījumos, kad iestādes darbojas kā likumdevējas, arī saskaņā ar deleģētām pilnvarām, vienlaicīgi nodrošinot iestāžu lēmumu pieņemšanas procedūras efektivitāti. Šādiem dokumentiem vajadzētu būt tieši pieejamiem, ciktāl tas ir iespējams.

(7) Saskaņā ar ES Līguma 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu tiesības piekļūt dokumentiem paredz arī piekļūšanu tiem dokumentiem, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Katrai iestādei ir jāievēro savi drošības noteikumi.

(8) Lai pilnībā nodrošinātu šīs regulas piemērošanu visiem darbības veidiem Savienībā, visām iestāžu dibinātām aģentūrām ir jāpiemēro šajā regulā noteiktie principi.

(9) Dažiem dokumentiem būtu jānosaka īpašs režīms, ņemot vērā to satura slepenību. Par kārtību, kā informēt Eiropas Parlamentu par šādu dokumentu saturu, vienojas, noslēdzot nolīgumu starp iestādēm.

(10) Lai padarītu iestāžu darbu atklātāku, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jānodrošina ne tikai šajās iestādēs sagatavoto dokumentu, bet arī saņemto dokumentu pieejamība. Šajā sakarā der atgādināt, ka Amsterdamas Līguma Nobeiguma aktam pievienotā Deklarācija Nr. 35 paredz, ka dalībvalsts var pieprasīt Komisijai vai Padomei bez tās iepriekšējas piekrišanas nenodot trešām personām dokumentus, kas izdoti šajā valstī.

(11) Principā visiem iestāžu dokumentiem ir jābūt publiski pieejamiem. Tomēr atsevišķos gadījumos būtu jāaizsargā sabiedrības un privātās intereses, nosakot izņēmumus. Vajadzētu dot iestādēm tiesības neizpaust iekšējo pārrunu un apspriežu saturu, ja tas ir nepieciešams to pienākumu izpildes nodrošināšanai. Izvērtējot izņēmuma gadījumus, iestādēm būtu jāņem vērā Kopienas tiesību principi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību visās Savienības darbības jomās.

(12) Visiem noteikumiem par publisku piekļuvi iestāžu dokumentiem ir jāatbilst šīs regulas prasībām.

(13) Lai panāktu to, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības piekļūt dokumentiem, būtu jāpiemēro divpakāpju administratīvā procedūra, kas papildus paredz iespēju griezties tiesā vai iesniegt sūdzību ombudam.

(14) Katrai iestādei būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai informētu sabiedrību par jauniem noteikumiem, kas stājušies spēkā, un apmācītu personālu palīdzēt pilsoņiem izmantot šajā regulā paredzētās tiesības. Lai pilsoņi varētu vienkāršāk izmantot savas tiesības, katrai iestādei ir jānodrošina publiska piekļuve dokumentu reģistram.

(15) Lai arī atsevišķu valstu tiesību aktu grozīšana saistībā ar publisku piekļuvi dokumentiem nevar būt ne šīs regulas mērķis, ne tās sekas, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka, saskaņā ar uzticamas sadarbības principu, kas regulē iestāžu un dalībvalstu savstarpējās attiecības, dalībvalstīm būtu jārūpējas par šīs regulas netraucētu un pareizu piemērošanu, kā arī jārespektē iestāžu drošības noteikumi.

(16) Šī regula neskar dalībvalstu, tiesu iestāžu un izmeklēšanas iestāžu jau esošās tiesības piekļūt dokumentiem.

(17) Saskaņā ar EK Līguma 255. panta 3. punktu katra iestāde savā reglamentā ietver īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem. Tāpēc vajadzības gadījumā būtu jāgroza vai jāatceļ Padomes Lēmums 93/731/EK (1993. gada 20. decembris) par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem[3], Komisijas Lēmums 94/90/EOTK, EK, Euratom (1994. gada 8. februāris) par publisku piekļuvi Kopienas dokumentiem[4], Eiropas Parlamenta Lēmums 97/632/EK, EOTK, Euratom (1997. gada 10. jūlijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta dokumentiem[5] un Šengenas dokumentu konfidencialitātes noteikumi,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir:

a) noteikt principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, kuri reglamentē tiesības piekļūt EK Līguma 255. pantā paredzētajiem Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (turpmāk tekstā "iestādes") dokumentiem, nodrošinot iespējami plašāku piekļuvi tiem;

b) izstrādāt noteikumus, kas nodrošina šo tiesību iespējami vienkāršāku izmantošanu;

c) sekmēt labu administratīvo praksi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

2. pants

Tiesību izmantotāji un piemērošanas joma

1. Ikvienam Savienības pilsonim un fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.

2. Saskaņā ar šiem pašiem principiem, nosacījumiem un ierobežojumiem iestādes var nodrošināt piekļuvi dokumentiem ikvienai fiziskai personai, kas nedzīvo pastāvīgi dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam tajā nav juridiskās adreses.

3. Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tātad uz dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā un skar jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.

4. Neskarot 4. līdz 9. pantu, publisku piekļuvi dokumentiem nodrošina pēc rakstiska pieteikuma saņemšanas vai tieši, elektroniskā veidā vai ar reģistra palīdzību. Jo īpaši saskaņā ar 12. pantu nodrošina tiešu piekļuvi dokumentiem, kas izdoti vai saņemti likumdošanas procedūras gaitā.

5. Uz slepeniem dokumentiem, kā noteikts 9. panta 1. punktā, attiecas īpašs režīms saskaņā ar minēto pantu.

6. Šī regula neskar sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, kuras izriet no starptautisko tiesību aktiem vai to iestāžu aktiem, kuras tos piemēro.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "dokuments" ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas skar iestādes politiku, darbību un lēmumus;

b) "trešā persona" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī subjekts ārpus attiecīgās iestādes, tostarp dalībvalstis, citas iestādes un organizācijas Kopienā vai ārpus tās, kā arī trešās valstis.

4. pants

Izņēmumi

1. Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:

a) sabiedrības interesēm saistībā ar:

- valsts drošību,

- aizsardzību un militāro jomu,

- starptautiskajām attiecībām,

- Kopienas vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku;

b) personu privātajai dzīvei un neaizskaramībai, jo īpaši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

2. Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:

- fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzībai,

- tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai,

- pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem,

ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

3. Var atteikt piekļuvi dokumentam, ko iestāde izdevusi iekšējām vajadzībām, vai iestādes saņemtam dokumentam, kurš skar jautājumu, par ko tā nav pieņēmusi lēmumu, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

Var atteikt piekļuvi dokumentam, kas satur viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

4. Kas attiecas uz trešo personu dokumentiem, iestāde apspriežas ar attiecīgo trešo personu ar mērķi noskaidrot, vai ir jāpiemēro 1. vai 2. punktā paredzētais izņēmums, ja nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt vai ne.

5. Dalībvalsts var lūgt iestādei atteikt piekļuvi dokumentam, kas ir izdots minētajā dalībvalstī, bez tās iepriekšējas piekrišanas.

6. Ja izņēmumi attiecas tikai uz kādu pieprasītā dokumenta daļu, pārējās dokumenta daļas publisko.

7. Izņēmumi, kas noteikti 1. līdz 3. punktā, ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus. Ja dokumentiem ir piemērojami izņēmumi, kas skar privāto dzīvi vai komerciālās intereses, kā arī ja tie ir slepeni dokumenti, izņēmumus vajadzības gadījumā drīkst piemērot, arī pēc šā termiņa.

5. pants

Dokumenti dalībvalstīs

Ja dalībvalsts saņem lūgumu iepazīties ar tās rīcībā esošu dokumentu, ko sagatavojusi kāda iestāde, bet nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt, dalībvalsts apspriežas ar attiecīgo iestādi, lai varētu pieņemt lēmumu, kas nekaitē šīs regulas mērķu sasniegšanai.

Dalībvalsts var arī pāradresēt šo lūgumu attiecīgajai iestādei.

6. pants

Pieteikumi

1. Pieteikumus saistībā ar piekļuvi dokumentam iesniedz rakstiski, arī elektroniski, vienā no EK Līguma 314. pantā minētajām valodām; tiem ir jābūt skaidri formulētiem, lai iestāde varētu viegli atrast attiecīgo dokumentu. Pieteikuma iesniedzējam nav jānorāda tā iesniegšanas iemesli.

2. Ja pieteikums nav pietiekami skaidri formulēts, iestāde lūdz iesniedzēju precizēt pieteikumu un turklāt sniedz viņam palīdzību, piemēram, paskaidrojot, kā ir izmantojami publiskie dokumentu reģistri.

3. Ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, attiecīgā iestāde var bez papildu formalitātēm apspriesties ar pieteikuma iesniedzēju, lai rastu pieņemamu risinājumu.

4. Iestādes sniedz ziņas un palīdz pilsoņiem noskaidrot, kādā veidā un kur var iesniegt pieteikumus saistībā ar piekļuvi dokumentiem.

7. pants

Sākotnējo pieteikumu izskatīšana

1. Pieteikumus attiecībā uz piekļuvi dokumentiem izskata ātri. Pieteikuma iesniedzējam nosūta saņemšanas apstiprinājumu. Iestāde 15 darba dienu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus, kā arī informē pieteikuma iesniedzēju par viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2. Saņemot pilnīgu vai daļēju atteikumu, pieteikuma iesniedzējs 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju.

3. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

4. Nesaņemot iestādes atbildi paredzētajā laikā, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt atkārtotu pieteikumu.

8. pants

Atkārtotu pieteikumu izskatīšana

1. Atkārtotus pieteikumus izskata ātri. Iestāde 15 darba dienu laikā pēc tāda pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laika nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā iestāde, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgi EK Līguma 230. un 195. pantā, informē pieteikuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, proti, tiesvedības uzsākšanu pret iestādi vai sūdzības iesniegšanu ombudam.

2. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

3. Ja iestāde nesniedz atbildi paredzētajā termiņā, uzskata, ka atbilde ir noraidoša, un pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saskaņā ar attiecīgajiem EK Līguma noteikumiem iesūdzēt iestādi tiesā un/vai iesniegt sūdzību ombudam.

9. pants

Pieteikumu izskatīšana saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem

1. Slepeni dokumenti ir dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs "SEVIŠĶI SLEPENS", "SLEPENS" vai "KONFIDENCIĀLS" saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, valsts drošību, aizsardzību un militārajiem jautājumiem.

2. Saskaņā ar 7. un 8. pantā noteikto kārtību pieteikumus attiecībā uz piekļuvi slepeniem dokumentiem izskata tikai tās personas, kam ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem. Šīs personas, neskarot 11. panta 2. punktu, arī nosaka, kādas norādes par slepeniem dokumentiem var iekļaut publiskajā reģistrā.

3. Slepenus dokumentus iekļauj reģistrā vai izsniedz tikai ar attiecīgā dokumenta autora piekrišanu.

4. Iestāde, kas pieņem lēmumu atteikt piekļuvi slepenam dokumentam, paskaidro sava lēmuma iemeslus tā, lai tas nekaitētu 4. pantā minētajām interesēm.

5. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, izskatot pieteikumus saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem, tiek ievēroti šajā pantā un 4. pantā minētie principi.

6. Iestāžu noteikumus par slepeniem dokumentiem publisko.

7. Komisija un Padome informē Eiropas Parlamentu par slepeniem dokumentiem saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp iestādēm.

10. pants

Piekļuve dokumentiem pēc pieteikuma izskatīšanas

1. Pieteikuma iesniedzējs, iegūstot piekļuvi dokumentiem, pēc paša vēlēšanās iepazīstas ar tiem uz vietas vai saņem to kopiju, arī elektronisku kopiju, ja tāda ir pieejama. Kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas izdevumus var likt apmaksāt pieteikuma iesniedzējam. Šī maksa nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas faktiskās izmaksas. Iepazīšanās uz vietas, kopiju izgatavošana līdz 20 A4 lappusēm, un tieša piekļuve dokumentam elektroniskā formā vai izmantojot reģistru ir bez maksas.

2. Ja attiecīgā iestāde jau agrāk ir izsniegusi dokumentu, un tas ir viegli pieejams pieteikuma iesniedzējam, iestāde var izpildīt savu pienākumu nodrošināt piekļuvi dokumentiem, paziņojot pieteikuma iesniedzējam, kā var iegūt pieprasīto dokumentu.

3. Dokumentus nodrošina tādā redakcijā un veidā, kādā tas ir (arī elektroniski vai citā veidā, piemēram, Braila rakstā, palielinātā rakstā vai ierakstā), pilnībā ievērojot pieteikuma iesniedzēja vēlēšanos.

11. pants

Reģistri

1. Īstenojot pilsoņu tiesības saskaņā ar šo regulu, ikviena iestāde nodrošina publisku piekļuvi dokumentu reģistram. Piekļuve reģistram ir jānodrošina elektroniski. Uzziņas par dokumentiem reģistrā iekļauj nekavējoties.

2. Katram dokumentam reģistrā piešķir uzskaites numuru (arī vairāku iestāžu uzskaites numuru, ja tāds ir), norāda dokumenta priekšmetu un/vai pievieno tam īsu satura izklāstu, kā arī norāda dienu, kad tas ir saņemts un iekļauts reģistrā. Uzziņas sagatavo, nemazinot 4. pantā minēto interešu aizsardzību.

3. Iestādes nekavējoties veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izveidotu reģistru, kam jāsāk darboties ne vēlāk kā 2002. gada 3. jūnijā.

12. pants

Tieša piekļuve dokumentiem elektroniskā veidā vai ar reģistra palīdzību

1. Iestādes, ciktāl iespējams, nodrošina dokumentu publiskumu elektroniskā veidā vai izmantojot reģistru saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem.

2. Saskaņā ar 4. un 9. pantu tieši pieejamiem jo īpaši ir jābūt likumdošanas dokumentiem, tas ir, dokumentiem, kas izdoti vai saņemti tādu tiesību aktu pieņemšanas procedūras laikā, kas dalībvalstīs vai dalībvalstīm ir juridiski saistoši.

3. Ja iespējams, tieši pieejamiem ir jābūt pārējiem dokumentiem, īpaši dokumentiem, kas skar politikas vai stratēģijas izstrādāšanu.

4. Ja dokuments nav tieši pieejams reģistrā, tajā, ciktāl iespējams, norāda dokumenta atrašanās vietu.

13. pants

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

1. Papildus tiesību aktiem, kas minēti EK Līguma 254. panta 1. un 2 punktā un Euratom līguma 163. panta pirmajā daļā, ievērojot šīs regulas 4. un 9. pantu, Oficiālajā Vēstnesī publicē:

a) Komisijas priekšlikumus;

b) kopējās nostājas, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar EK līguma 251. un 252. pantā minēto procedūru, un to pamatojumu, kā arī Eiropas Parlamenta nostāju šajās norisēs;

c) pamatlēmumus un lēmumus, kas minēti ES līguma 34. panta 2. punktā;

d) konvencijas, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar ES līguma 34. panta 2. punktu;

e) savstarpējas konvencijas, ko dalībvalstis parakstījušas saskaņā ar EK līguma 293. pantu;

f) starptautiskus nolīgumus, ko Kopiena noslēgusi saskaņā ar ES Līguma 24. pantu.

2. Ciktāl tas ir iespējams, Oficiālajā Vēstnesī publicē šādus dokumentus:

a) iniciatīvas, ko Padomei iesniegušas dalībvalstis, ievērojot EK līguma 67. panta 1. punktu vai ES Līguma 34. panta 2. punktu;

b) kopējās nostājas, kas minētas ES līguma 34. panta 2. punktā;

c) direktīvas, izņemot tās, kas minētas EK līguma 254. panta 1. un 2. punktā, lēmumus, izņemot tos, kuri minēti EK līguma 254. panta 1. punktā, ieteikumus un atzinumus.

3. Ikviena iestāde savā reglamentā var noteikt, kādi dokumenti vēl ir publicējami Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Informēšana

1. Ikviena iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu sabiedrību par tiesībām, ko tai paredz šī regula.

2. Dalībvalstis sadarbojas ar iestādēm, sniedzot pilsoņiem informāciju.

15. pants

Iestāžu administratīvā prakse

1. Iestādes izstrādā labu administratīvo praksi, lai vienkāršotu šajā regulā garantēto tiesību izmantošanu saistībā ar piekļuvi dokumentiem.

2. Iestādes izveido starptautisku komiteju, kas izvērtē labāko praksi, risina iespējamos strīdus un apspriež turpmākās attīstības iespējas dokumentu publiskuma jomā.

16. pants

Dokumentu pavairošana

Šī regula neskar esošos autortiesību noteikumus, kas var ierobežot trešās personas tiesības pavairot vai izmantot izsniegtos dokumentus.

17. pants

Ziņojumi

1. Ikviena iestāde reizi gadā publicē ziņojumu par iepriekšējo gadu, kurā norāda, cik gadījumos tā atteikusi nodrošināt piekļuvi dokumentiem, šādu atteikumu iemeslus un to slepeno dokumentu skaitu, kuri nav iekļauti reģistrā.

2. Komisija, vēlākais 2004. gada 31. janvārī, publicē ziņojumu par šīs regulas principu ievērošanu un sniedz ieteikumus, vajadzības gadījumā minot arī priekšlikumus šīs regulas pārskatīšanai un iestāžu veicamo pasākumu rīcības programmu.

18. pants

Piemērošanas pasākumi

1. Katra iestāde pielāgo savu reglamentu šīs regulas noteikumiem. Pielāgojumi stājas spēkā 2001. gada 3. decembrī.

2. Sešos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija pārbauda, vai Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 354/83 (1983. gada 1. februāris) par Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas vēsturisko arhīva materiālu nodošanu atklātībai[6] atbilst šīs regulas prasībām, lai, cik vien iespējams, nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un arhivēšanu.

3. Sešos mēnešos laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija pārbauda esošo noteikumu atbilstību šīs regulas prasībām attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2001. gada 3. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 30. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. Lejon

[1] OV C 177 E, 27.6.2000., 70. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta 2001. gada 3. maija Atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2001. gada 28. maija lēmums.

[3] OV L 340, 31.12.1993., 43. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2000/527/EK (OV L 212, 23.8.2000., 9. lpp.).

[4] OV L 46, 18.2.1994., 58. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 96/567/EK, EOTK, Euratom (OV L 247, 28.9.1996., 45. lpp.).

[5] OV L 263, 25.9.1997., 27. lpp.

-[6] OV L 43, 15.2.1983., 1. lpp.