28.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/8

(1)

Ar Lēmumu 2012/419/ES (3) Eiropadome nolēma grozīt statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Savienību, sākot ar 2014. gada 1. janvāri. No minētās dienas Majota vairs nebūs aizjūras zeme vai teritorija, bet iegūs Savienības tālākā reģiona statusu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta un 355. panta 1. punkta nozīmē (turpmāk “Majota”). Pēc minētajām izmaiņām Majotas juridiskajā statusā Savienības tiesības Majotā tiks piemērots no 2014. gada 1. janvāra. Ņemot vērā Majotas īpašo strukturālo sociālo un ekonomisko situāciju, vairākās jomās būtu jānosaka daži konkrēti pasākumi.

(2)

Ir lietderīgi ņemt vērā Majotas īpašo stāvokli saistībā ar vides stāvokli, kas ir būtiski uzlabojams, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesībās izvirzītajiem vides mērķiem, un tam ir nepieciešams papildu laiks. Noteiktos termiņos būtu jāpieņem konkrēti pasākumi vides pakāpeniskai uzlabošanai.

(3)

Lai izpildītu prasības, kas paredzētas Padomes Direktīvā 91/271/EEK (4), Majotā ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka aglomerācijām ir komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas. Lai varētu īstenot šos pasākumus, ir nepieciešami infrastruktūras darbi, kas būtu jāveic saskaņā ar attiecīgām administratīvām un plānošanas procedūrām, un turklāt jāizveido novadīto komunālo notekūdeņu mērīšanas un uzraudzīšanas sistēmas. Tāpēc Majotas īpašā strukturālā sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ Francijai būtu jāatvēl pietiekams laikposms šo prasību izpildei.

(4)

Lauksaimniecības jomā attiecībā uz Padomes Direktīvu 1999/74/EK (5) jānorāda, ka Majotā dējējvistas tiek audzētas neuzlabotos būros. Tā kā ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi un sagatavošanās darbi, lai neuzlabotos būrus aizstātu ar uzlabotiem būriem vai alternatīvām sistēmām, aizlieguma izmantot neuzlabotus būrus piemērošana jāatliek uz laikposmu līdz 48 mēnešiem no 2014. gada 1. janvāra. Lai nepieļautu konkurences kropļojumus, olas, kas iegūtas uzņēmumos, kuri izmanto neuzlabotus būrus, būtu jāpārdod vienīgi Majotas vietējā tirgū. Lai atvieglotu nepieciešamo kontroļu veikšanu, olas, kas iegūtas neuzlabotos būros, būtu īpaši jāmarķē.

(5)

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (6), lai to pienācīgi īstenotu attiecībā uz upju baseinu apsaimniekošanas plāniem, Francijai ir jāpieņem un jāīsteno apsaimniekošanas plāni, kuros ietverti tehniskie un administratīvie pasākumi, kas jāveic, lai panāktu labu ūdens resursu stāvokli visās virszemes ūdenstilpēs un nepieļautu šā stāvokļa pasliktināšanos. Sakarā ar Majotas kā jaunā tālākā reģiona īpašo strukturālo un ekonomisko stāvokli šo pasākumu pieņemšanai un īstenošanai būtu jāatvēl pietiekams laikposms.

(6)

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/7/EK (7), lai izpildītu tās prasības, ir būtiski jāuzlabo Majotas virszemes ūdeņu pašreizējais stāvoklis. Peldvietu ūdens kvalitāti tieši ietekmē komunālo notekūdeņu attīrīšana, un Direktīvas 2006/7/EK noteikumus var pakāpeniski izpildīt tikai tad, ja aglomerācijas, kas ietekmē komunālo notekūdeņu kvalitāti, atbilst Direktīvas 91/271/EEK prasībām. Tāpēc ir jānosaka konkrēts termiņš, kādā Francijai jāsasniedz Savienības standarti attiecībā uz ūdens kvalitāti Majotā kā jaunā tālākajā reģionā tās īpašā strukturālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ.

(7)

Sociālās politikas jomā būtu jāņem vērā grūtības, ar ko jāsaskaras, lai Majotā no 2014. gada 1. janvāra nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/25/EK (8). Majotā tās īpašā sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ nav pieejams tehniskais aprīkojums, kas nepieciešams, lai īstenotu pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai mākslīgā optiskā starojuma jomā. Tāpēc ir lietderīgi Francijai piešķirt atkāpi no atsevišķiem minētās direktīvas noteikumiem līdz 2017. gada 31. decembrim, ja Majotā nav pieejams šāds aprīkojums un ja netiek skarti vispārējie aizsardzības un preventīvu darbību principi darba ņēmēju veselības un drošības jomā.

(8)

Lai darba ņēmējiem darba vietā garantētu augstu veselības aizsardzības un drošības līmeni, būtu jānodrošina apspriešanās ar sociālajiem partneriem, līdz minimumam jāsamazina piemērotās atkāpes radītie riski un attiecīgajiem darba ņēmējiem būtu jāsaņem pastiprināta veselības uzraudzība. Ir svarīgi iespēju robežās saīsināt atkāpes piemērošanas laiku. Tāpēc valsts atkāpes pasākumi ik gadu būtu jāpārskata un jāatceļ, tiklīdz beidz pastāvēt apstākļi, kas attaisno to turpmāku piemērošanu.

(9)

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES (9) tās transponēšana iespējama vien tad, ja tiek veikti vairāki pielāgojumi, kuru mērķis ir nodrošināt pacientiem sniegtās aprūpes un informācijas nepārtrauktību. Tāpēc ir lietderīgi Francijai atvēlēt papildu 30 mēnešu laikposmu no 2014. gada 1. janvāra, kura laikā jāstājas spēkā noteikumiem, kas nepieciešami, lai attiecībā uz Majotu nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai.

(10)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 91/271/EEK, 1999/74/EK, 2000/60/EK, 2006/7/EK, 2006/25/EK un 2011/24/ES,

1)

direktīvas 3. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   Atkāpjoties no 1. panta pirmās un otrās daļas, attiecībā uz Majotu kā tālāko reģionu Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē (turpmāk “Majota”) Francija nodrošina, ka visām aglomerācijām ir komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas:

2)

direktīvas 4. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz Majotu Francija nodrošina, ka komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi:

3)

direktīvas 5. pantā pievieno šādu punktu:

“2.a   Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz Majotu Francija nodrošina, ka komunālie notekūdeņi, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms izvadīšanas jutīgajās zonās tiek pakļauti stingrākai attīrīšanai nekā noteikts 4. pantā vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim aglomerācijās, kuru c.e. pārsniedz 10 000 un kuras kopā ar 4. panta 1.a punktā minētajām aglomerācijām radīs vismaz 70 % no kopējā Majotas notekūdeņu daudzuma.”.

4)

direktīvas 7. pantam pievieno šādu punktu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, tajā attiecībā uz Majotu noteiktais termiņš ir 2027. gada 31. decembris.”;

5)

direktīvas 17. pantu groza šādi:

1)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 11. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 13. pantu groza šādi:

1)

direktīvas 5. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 6. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz Majotu pirmajā daļā minētais termiņš ir 2015. gada 30. jūnijs.”;

3)

direktīvas 13. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz Majotu pirmajā daļā minētais termiņš ir 2014. gada 30. jūnijs.”.

a)

attiecībā uz 1. panta 1., 2. un 3. punktu — līdz 2018. gada 31. decembrim;

b)

attiecībā uz 1. panta 5. punktu — līdz datumiem, kas minēti attiecīgi tā a) un b) apakšpunktā;

c)

attiecībā uz 2. pantu — līdz 2014. gada 1. janvārim;

d)

attiecībā uz 3. panta 1. punktu — līdz 2018. gada 31. decembrim;

e)

attiecībā uz 3. panta 2. un 3. punktu — līdz tajos minētajiem datumiem;

f)

attiecībā uz 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu — līdz 2018. gada 31. decembrim;

g)

attiecībā uz 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu — līdz 2021. gada 30. jūnijam;

h)

attiecībā uz 4. panta 2. un 3. punktu — līdz tajos minētajiem datumiem;

i)

attiecībā uz 5. pantu — līdz 2014. gada 1. janvārim, ja vien Francija neizmanto šajā pantā paredzēto iespēju;

j)

attiecībā uz 6. pantu — līdz 2016. gada 30. jūnijam.