1.   Nosaukumu, kas aizsargājams kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, reģistrē tikai tajās valodās, kas tiek vai vēsturiski tikušas izmantotas, lai aprakstītu konkrēto produktu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.

2.   Cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi reģistrē oriģinālrakstībā. Ja oriģinālrakstība nav ar latīņu alfabēta burtiem, kopā ar nosaukumu oriģinālrakstībā reģistrē transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem.

1.   Vīnkopības produktu aprakstā norāda vīnkopības produktu attiecīgo kategoriju vai kategorijas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā minētajām kategorijām.

2.   Ja produkta specifikācijā norādīts, ka iepakošanu, tostarp pildīšanu pudelēs, veic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai apgabalā, kas atrodas attiecīgā noteiktā apgabala tiešā tuvumā, tajā arī norāda pamatojumu tam, kāpēc konkrētajā gadījumā iepakošana ir jāveic attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai nodrošinātu kvalitāti, izcelsmi vai kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu.

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un b) apakšpunkta iii) punkta, un ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, vīnu drīkst ražot no produkta, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, jebkurā no šādām vietām:

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, un ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, no produkta drīkst izgatavot dzirkstošo vīnu vai pusdzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apgabalā, kas nav attiecīgā noteiktā apgabala tiešā tuvumā, ja šādu praksi izmantoja līdz 1986. gada 1. martam.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, attiecībā uz desertvīniem ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Málaga” un “Jerez-Xérès-Sherry” izžuvušo vīnogu misa, kurai nolūkā nepieļaut fermentāciju ir pievienots neitrāls vīnogu izcelsmes spirts un kura iegūta no ‘Pedro Ximénez’ vīnogu šķirnes, var būt no Montilla-Moriles reģiona.

1.   Dalībvalsts var – vienīgi pārejas periodā – nosaukumam piešķirt paredzēto aizsardzību nacionālā līmenī, sākot no datuma, kurā aizsardzības pieteikums ir pārsūtīts Komisijai.

Šāda valsts nodrošināta aizsardzība pārejas periodā beidzas datumā, kurā vai nu pieņem lēmumu par aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, vai atsauc pieteikumu.

2.   Ja nosaukums nav aizsargāts saskaņā ar šo regulu, šādas valsts nodrošinātas aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildība. Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktu, neietekmē Savienības iekšējo vai starptautisko tirdzniecību.

1.   Aizsardzības pieteikumus uzskata par pieņemamiem, ja tie ir iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94., 95. un 96. pantu un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 3. pantu un 5. panta 3. punktu un ir pienācīgi aizpildīti.

Aizsardzības pieteikumu uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tas atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. un 3. punktam un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 2. pantam un ja ir pienācīgi aizpildīts vienotais dokuments.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu, kurā apkopota produkta specifikācija, uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tas atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 5. panta 1. un 2. punktā minētajām prasībām. Produkta specifikāciju uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tā atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 2. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Ja Komisija uzskata, ka pieteikums ir nepieņemams, tā informē dalībvalsts vai trešās valsts kompetentās iestādes vai pieteikuma iesniedzēju, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī, par iemesliem, uz kuru pamata pieteikums atzīts par nepieņemamu.

3.   Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tā saņēmusi pieteikumus cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai, pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu un pieteikuma iesniegšanas datumu.

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. panta nolūkos pamatotu iebilduma paziņojumu pieņem, ja:

Iebilduma pamatojumu novērtē saistībā ar Savienības teritoriju.

Ja iebildumu iesniedz fiziska vai juridiska persona, pienācīgi pamatotu iebilduma paziņojumu uzskata par pieņemamu tikai tad, ja tas apliecina iebilduma iesniedzēja likumīgās intereses.

2.   Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir nepieņemams, tā informē iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kas iesniedza iebildumu, par iemesliem, uz kuru pamata iebildums atzīts par nepieņemamu.

1.   Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tā aicina iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kura iesniedza iebildumu, un iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kura iesniedza aizsardzības pieteikumu, uzsākt pienācīgu apspriešanos trīs mēnešu ilgumā. Aicinājumu pauž četru mēnešu laikā, sākot no datuma, kurā aizsardzības pieteikums, ar kuru saistīts pamatotais iebilduma paziņojums, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tam pievieno pamatotā iebilduma paziņojuma kopiju. Minēto trīs mēnešu laikā Komisija pēc iestādes vai fiziskās vai juridiskās personas, kas iesniedza pieteikumu, pieprasījuma jebkurā laikā var pagarināt apspriešanās termiņu par ne vairāk kā trim mēnešiem.

2.   Iestāde vai persona, kas iesniedza iebildumu, un iestāde vai persona, kas iesniedza aizsardzības pieteikumu, uzsāk apspriešanos bez nepamatotas kavēšanās. Tās viena otrai sniedz attiecīgo informāciju, lai izvērtētu, vai aizsardzības pieteikums atbilst šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 1308/2013 nosacījumiem.

3.   Pušu vienošanās gadījumā vai nu pieteikuma iesniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts, no kuras aizsardzības pieteikums iesniegts, iestādes paziņo Komisijai par notikušās apspriešanās rezultātiem un visiem faktoriem, kas ļāva šādu vienošanos sasniegt, tostarp par pušu uzskatiem. Ja informācija, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu, ir būtiski grozīta, Komisija atkārto tās pašas regulas 97. panta 2. punktā minēto pārbaudi pēc tam, kad ir veikta nacionālā procedūra, ar ko nodrošina attiecīgās grozītās informācijas pienācīgu publicēšanu. Ja pēc vienošanās produkta specifikācija netiek grozīta vai grozījumi nav būtiski, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu, piešķirot aizsardzību cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.

4.   Ja puses nevienojas, tad vai nu attiecīgajā trešā valstī reģistrētais pieteikuma iesniedzējs, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts, no kuras iesniegts aizsardzības pieteikums, iestādes paziņo Komisijai par notikušās apspriešanās rezultātiem un par visu saistīto informāciju un dokumentiem. Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu – vai nu piešķirot aizsardzību, vai noraidot pieteikumu.

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 102. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot līdz pieciem gadiem ilgu pārejas periodu, lai ļautu attiecībā uz dalībvalsts vai trešās valsts izcelsmes produktiem, kuru apzīmējumu veido Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktam neatbilstošs nosaukums vai kuru apzīmējums ietver šādu nosaukumu, turpināt izmantot apzīmējumu, ar kuru tie ir tirgoti.

Šāds pārejas periods tiek paredzēts ar nosacījumu, ka ir iesniegts pieņemams iebilduma paziņojums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. panta 3. punktu vai 98. pantu, kas apliecina, ka aizsardzības piešķiršana nosaukumam apdraudētu:

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko 1. punktā minēto pārejas periodu pienācīgi pamatotos gadījumos pagarina par laiku līdz 15 gadiem, ja tiek apliecināts, ka:

3.   Izmantojot 1. un 2. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.

4.   Lai pārvarētu īslaicīgus sarežģījumus saistībā ar ilgtermiņa mērķi nodrošināt, ka visi ražotāji attiecīgajā apgabalā ievēro produkta specifikāciju, dalībvalsts var noteikt aizsardzību pārejas periodā, kas sākas no datuma, kurā pieteikums ir pārsūtīts Komisijai, ja attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši konkrētos vīnkopības produktus, pastāvīgi izmantojot attiecīgos nosaukumus vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas dalībvalsts iestādēm, un ja šādi īslaicīgi sarežģījumi ir minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. panta 3. punktā paredzētajā valsts iebilduma procedūrā. Pārejas periods ir pēc iespējas īsāks un nepārsniedz 10 gadus.

Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei vai aizsargātam cilmes vietas nosaukumam, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, izņemot iebilduma procedūru.

Šādus pārejas periodus norāda Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punktā minētajā pieteikumu dokumentācijā.

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. panta nolūkos produktu specifikācijas grozījumi tiek klasificēti divās kategorijās atkarībā no to nozīmīguma: grozījumi, kuriem nepieciešama iebilduma procedūra Savienības līmenī (“Savienības grozījumi”), un grozījumi, kas jāizskata dalībvalsts vai trešās valsts līmenī (“standarta grozījumi”).

Grozījumu uzskata par Savienības grozījumu, ja:

Savienības grozījumu pieteikumos, ko iesniedz trešās valstis vai trešo valstu ražotāji, ietver pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajā trešā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

Visus pārējos grozījumus uzskata par standarta grozījumiem.

2.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. panta nolūkos pagaidu grozījums ir standarta grozījums saistībā ar pagaidu izmaiņām produkta specifikācijā, kuras radušās tāpēc, ka publiskās iestādes ir noteikušas obligātus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, vai kuras ir saistītas ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laikapstākļiem, ko oficiāli apstiprinājušas kompetentās iestādes.

1.   Pieteikumā par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā, kā noteikts šīs Regulas 14. pantā, mutatis mutandis ievēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. pantā un 96.–99. pantā, šīs regulas II nodaļas 1., 2. un 3. iedaļā un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 II nodaļas 1., 2. un 3. iedaļā noteikto procedūru.

2.   Ja, pamatojoties uz pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 2. punktu, Komisija uzskata, ka minētās regulas 97. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti, tā publicē Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 9. panta 1. punktā minēto pieteikumu Savienības grozījumam Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Galīgo lēmumu par grozījuma apstiprināšanu pieņem bez Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. punktā minētās pārbaudes procedūras piemērošanas, izņemot gadījums, kad ir iesniegts pieņemams iebildums vai grozījuma pieteikums tiek noraidīts, attiecīgajā gadījumā piemērojot minētās Regulas 99. panta otro daļu.

3.   Pieteikumos Savienības grozījumu apstiprināšanai ietver vienīgi Savienības grozījumus. Ja pieteikums Savienības grozījumiem ietver arī standarta vai pagaidu grozījumus, Savienības grozījumu procedūru piemēro tikai Savienības grozījumiem. Standarta vai pagaidu grozījumus uzskata par neiesniegtiem.

4.   Pārbaudot grozījumu pieteikumus, Komisija galveno uzmanību vērš uz piedāvātajiem grozījumiem.

1.   Pieteikumus par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā uzskata par pieņemamiem, ja tie ir iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 3. pantu un 9. panta 2. punktu mutatis mutandis un ir pienācīgi aizpildīti.

Pieteikumu par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tas ir visaptverošs un izsmeļošs un ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 2. pantā un 9. panta 1. punktā.

Komisijas apstiprinājums pieteikumiem par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā attiecas tikai uz grozījumiem, kas iesniegti pašā pieteikumā.

2.   Ja pieteikums nav pieņemams, dalībvalsts vai trešās valsts kompetentās iestādes vai pieteikuma iesniedzēju, kura darbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, informē par iemesliem, uz kuru pamata pieteikums atzīts par nepieņemamu.

1.   Standarta grozījumus apstiprina un publisko dalībvalstis, ar kurām ir saistīts cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfiskais apgabals.

Pieteikumus produkta specifikācijas standarta grozījumu apstiprināšanai iesniedz tās dalībvalsts iestādēm, ar kuru ir saistīts cilmes vietas vai norādes ģeogrāfiskais apgabals. Pieteikumu iesniedzēji ievēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 95. panta nosacījumus. Ja produkta specifikācijas standarta grozījuma apstiprināšanas pieteikumu neiesniedz tas pieteikuma iesniedzējs, kurš iesniedza produkta specifikācijā norādītā nosaukuma vai nosaukumu aizsardzības pieteikumu, dalībvalsts attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam dod iespēju sniegt piebildes par konkrēto pieteikumu, ja vien attiecīgais pieteikuma iesniedzējs vēl pastāv.

Pieteikumā standarta grozījumiem norāda standarta grozījumu aprakstu, sniedz kopsavilkumu par iemesliem, kuru dēļ grozījumi ir vajadzīgi, un apliecina, ka piedāvātie grozījumi ir kvalificējami kā standarta grozījumi saskaņā ar šīs regulas 14. pantu.

2.   Ja dalībvalsts uzskata, ka Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un saskaņā ar to pieņemto noteikumu prasības ir ievērotas, tā var apstiprināt un publiskot attiecīgo standarta grozījumu. Apstiprināšanas lēmums attiecīgā gadījumā ietver grozīto konsolidēto vienoto dokumentu un grozīto konsolidēto produkta specifikāciju.

Standarta grozījums ir piemērojams dalībvalstī, tiklīdz tas ir publiskots. Dalībvalsts paziņo standarta grozījumus Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots valsts lēmums par apstiprināšanu.

3.   Lēmumus, ar kuriem apstiprina trešo valstu izcelsmes vīnkopības produktu standarta grozījumus, pieņem saskaņā ar sistēmu, kas ir spēkā attiecīgajā trešā valstī, un individuālais ražotājs 3. panta nozīmē vai ražotāju grupa, kam ir likumīgas intereses, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc publiskošanas datuma tos paziņo Komisijai vai nu tieši vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

4.   Paziņojumu par standarta grozījumiem uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tas atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 10. pantam.

5.   Ja standarta grozījums ietver vienotā dokumenta izmaiņas, Komisija trīs mēnešu laikā no datuma, kurā paziņojums saņemts no dalībvalsts, trešās valsts vai trešās valsts individuālā ražotāja vai ražotāju grupas, publicē Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 10. pantā minēto standarta grozījuma aprakstu un grozīto vienoto dokumentu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

6.   Ja standarta grozījums neietver vienotā dokumenta izmaiņas, Komisija, izmantojot Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 32. pantā minētās informācijas sistēmas, trīs mēnešu laikā no datuma, kurā paziņojums saņemts no dalībvalsts, trešās valsts vai pieteikuma iesniedzēja, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, dara publiski pieejamu standarta grozījuma aprakstu.

7.   Standarta grozījumi ir piemērojami Savienības teritorijā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā vai pēc tam, kad Komisija tos ir publicējusi Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 32. pantā minētajās informācijas sistēmās.

8.   Ja ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, attiecīgās dalībvalstis piemēro standarta grozījumu procedūru atsevišķi tai apgabala daļai, kas atrodas to teritorijā. Standarta grozījums ir piemērojams tikai pēc tam, kad kļūst piemērojams pēdējais valsts lēmums par apstiprināšanu. Dalībvalsts, kura pēdējā apstiprina standarta grozījumu, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots tās lēmums par standarta grozījuma apstiprināšanu, nosūta Komisijai 4. punktā minēto paziņojumu.

Ja viena vai vairākas attiecīgās dalībvalstis nepieņem pirmajā daļā minēto valsts lēmumu par apstiprināšanu, jebkura attiecīgā dalībvalsts var iesniegt pieteikumu saskaņā ar Savienības grozījumu procedūru. Šādu noteikumu arī piemēro mutatis mutandis, ja viena vai vairākas attiecīgās valstis ir trešās valstis.

1.   Pagaidu grozījumus apstiprina un publisko dalībvalstis, ar kurām ir saistīts cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfiskais apgabals. Tos kopā ar pagaidu grozījumus pamatojošajiem iemesliem paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots valsts lēmums par apstiprināšanu. Pagaidu grozījums ir piemērojams dalībvalstī, tiklīdz tas ir publiskots.

2.   Ja ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, pagaidu grozījumu procedūru dalībvalstīs piemēro atsevišķi attiecībā uz to apgabala daļu, kas atrodas to teritorijā. Pagaidu grozījumi ir piemērojami tikai pēc tam, kad kļūst piemērojams pēdējais valsts lēmums par apstiprināšanu. Dalībvalsts, kura pēdējā apstiprina pagaidu grozījumu, to paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots tās lēmums par apstiprināšanu. Šo noteikumu mutatis mutandis piemēro arī tad, ja viena vai vairākas attiecīgās valstis ir trešās valstis.

3.   Pagaidu grozījumus attiecībā uz trešo valstu izcelsmes vīnkopības produktiem kopā ar pagaidu grozījumus pamatojošajiem iemesliem individuālais ražotājs 3. panta nozīmē vai ražotāju grupa, kam ir likumīgas intereses, vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc to apstiprināšanas.

4.   Paziņojumu par pagaidu grozījumiem uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja tas ietver visus Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 11. pantā minētos elementus.

5.   Komisija šādus grozījumus publisko trīs mēnešu laikā no datuma, kurā paziņojums saņemts no dalībvalsts, trešās valsts vai trešās valsts individuālā ražotāja vai ražotāju grupas. Pagaidu grozījums ir piemērojams Savienības teritorijā, tiklīdz Komisija to ir publiskojusi.

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 106. panta nolūkos pamatotu anulēšanas pieprasījumu pieņem, ja:

2.   Ja Komisija uzskata, ka anulēšanas pieprasījums nav pieņemams, tā informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kas iesniedza pieprasījumu, par iemesliem, uz kuru pamata pieprasījums atzīts par nepieņemamu.

3.   Pamatoti iebilduma paziņojumi saistībā ar anulēšanu ir pieņemami tikai tad, ja tie liecina, ka ieinteresētā persona komerciālā ziņā ir atkarīga no reģistrētā nosaukuma.

1.   Tradicionālu apzīmējumu reģistrē:

2.   Tradicionālus apzīmējumus reģistrē to oriģinālrakstībā. Ja oriģinālrakstība nav ar latīņu alfabēta burtiem, kopā ar nosaukumu oriģinālrakstībā reģistrē transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem.

1.   Dalībvalstu vai trešo valstu kompetentās iestādes vai reprezentatīvās profesionālās organizācijas, kas reģistrētas trešās valstīs, var iesniegt pieteikumus tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai.

2.   “Reprezentatīva profesionāla organizācija” ir jebkura ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju asociācija, kas pieņēmusi tādus pašus noteikumus un darbojas vienā vai vairākos vīna cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabalos, ja vismaz divas trešdaļas tās biedru ir ražotāji, kas reģistrēti apgabalā, kurā organizācija darbojas, un to produkcija veido vismaz divas trešdaļas no attiecīgo apgabalu kopējās produkcijas. Reprezentatīva profesionāla organizācija var iesniegt pieteikumu aizsardzībai tikai attiecībā uz tiem vīnkopības produktiem, ko tā ražo.

1.   Aizsardzības pieteikumus uzskata par pieņemamiem, ja tie ir iesniegti atbilstoši šīs Regulas 25. pantam un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 21. pantam un 30. panta 3. punktam un ir pienācīgi aizpildīti.

Pieteikumus uzskata par pienācīgi aizpildītiem, ja tie ietver šādu informāciju:

2.   Pieteikumam pievieno attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu kopiju vai noteikumus, kas piemērojami vīna ražotājiem attiecīgajā trešā valstī vai attiecīgajās trešās valstīs, ar ko nosaka konkrētā apzīmējuma izmantošanu, un atsauci uz minēto tiesību aktu vai noteikumu publicēšanu.

3.   Ja pieteikums nav pienācīgi aizpildīts vai ar pieteikumu nav iesniegti 2. punktā minētie dokumenti, pieteikumu uzskata par nepieņemamu.

4.   Ja pieteikums nav pieņemams, par iemesliem, kas to pamato, informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai pieteikuma iesniedzēju, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, precizējot, ka ir jāiesniedz jauns pienācīgi aizpildīts pieteikums.

1.   Pieteikumu tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai uzskata par derīgu, ja nosaukums, attiecībā uz kuru tiek prasīta aizsardzība:

Punkta b) apakšpunkta nosacījumus nepiemēro tradicionālajiem apzīmējumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. panta a) punktā.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos tradicionāla lietošana ir:

3.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos nosaukums, kas kļuvis “vispārīgs”, ir nosaukums, kurš, lai arī tas attiecas uz specifisku ražošanas vai izturēšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu, vai uz īpašu ar vīnkopības produktu vēsturi saistītu notikumu, ir kļuvis par attiecīgā produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā.

1.   Pieteikuma tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikumu saņem Komisija.

2.   Komisija pārbauda, vai aizsardzības pieteikumā ir ievēroti šajā nodaļā minētie nosacījumi.

3.   Ja Komisija uzskata, ka 26. un 27. pantā minētie nosacījumi ir ievēroti, tā pieņem īstenošanas aktu par aizsardzības pieteikuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Ja pieteikums tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai neatbilst šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem, Komisija informē pieteikuma iesniedzēju par atteikuma iemesliem, nosakot termiņu pieteikuma atsaukšanai vai grozīšanai vai komentāru iesniegšanai.

5.   Ja pieteikuma iesniedzējs nenovērš šķēršļus 4. punktā noteiktajā termiņā, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko pieteikumu noraida saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 115. panta 2. punktu.

1.   Pamatotu iebildumu uzskata par pieņemamu, ja:

2.   Par iebildumiem, kas uzskatāmi par pieņemamiem, paziņo dalībvalstij vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvajai profesionālajai organizācijai attiecīgajā trešā valstī.

1.   Ja Komisija nenoraida iebildumu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 23. panta 3. punktu, tā paziņo par iebildumu pieteikuma iesniedzējam un aicina pieteikuma iesniedzēju iesniegt piezīmes Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 24. panta 1. punktā paredzētajā laikā. Jebkādas piezīmes, kas saņemtas minētajā periodā, paziņo iebilduma iesniedzējam.

Iebilduma pārbaudes laikā Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt komentārus par citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 24. panta 2. punktā paredzētajā laikā.

2.   Ja pieteikuma vai iebilduma iesniedzējs par to neiesniedz nekādas piezīmes vai ja netiek ievēroti Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 24. pantā noteiktie termiņi piezīmju un komentāru iesniegšanai, Komisija lemj par iebildumu.

3.   Lēmumus par attiecīgā tradicionālā apzīmējuma noraidīšanu vai atzīšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai ir ievēroti šīs regulas 27., 32. vai 33. panta nosacījumi. Par lēmumu noraidīt tradicionālo apzīmējumu paziņo iebilduma iesniedzējam un pieteikuma iesniedzējam.

4.   Ja ir iesniegti vairāki iebildumi, sākotnējā pārbaude par vienu vai vairākiem šādiem iebildumiem var radīt šķēršļus aizsardzības pieteikuma izskatīšanai. Komisija šādos apstākļos var atlikt pārējās iebilduma procedūras. Komisija informē pārējos iebildumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.

Ja pieteikumu noraida, apturētās iebilduma procedūras uzskata par pabeigtām un par to pienācīgi informē attiecīgos iebildumu iesniedzējus.

1.   Tādas preču zīmes reģistrāciju, kuru veido tradicionāls apzīmējums, kas neatbilst attiecīgā tradicionālā apzīmējuma definīcijai un lietošanas nosacījumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. pantā, vai kura ietver šādu tradicionālu apzīmējumu, ja tā ir saistīta ar kādā no VII pielikuma II daļā minētajām kategorijām esošu produktu:

2.   Nosaukumu neaizsargā kā tradicionālu apzīmējumu, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, šāda aizsardzība varētu maldināt patērētāju par vīnkopības produkta patieso identitāti, specifiku, īpašībām vai kvalitāti.

3.   Neskarot 2. punktu, 1. punktā minēto preču zīmi, par kuru ir iesniegts pieteikums, kura ir reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz valsts tiesību akti, iegūta labticīgi lietojot Savienības teritorijā pirms tradicionālā apzīmējuma aizsardzības datuma izcelsmes valstī, var turpināt izmantot un atjaunot neatkarīgi no tradicionālā apzīmējuma aizsardzības, ar nosacījumu, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/95/EK (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 (10) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (11) nepastāv nekādi iemesli preču zīmes nederīgumam vai atsaukšanai.

Šādos gadījumos atļauts līdzās lietot tradicionālo apzīmējumu un attiecīgās preču zīmes.

1.   Apzīmējumu, par kuru iesniegts aizsardzības pieteikums un kurš ir pilnībā vai daļēji homonīmisks ar tradicionālu apzīmējumu, kas jau ir aizsargāts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 113. pantu, reģistrē, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo lietošanu un neskaidrību risku.

Homonīmisku apzīmējumu, kas maldina patērētāju par vīnkopības produkta specifiku, kvalitāti vai patieso izcelsmi, nereģistrē, pat ja apzīmējums ir pareizs.

Reģistrētu homonīmisku apzīmējumu var izmantot tikai tad, ja praksē var pienācīgi atšķirt vēlāk reģistrēto homonīmu no apzīmējuma, kas jau ir reģistrā, ņemot vērā to, ka attieksmei pret abiem attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai un ir jānovērš pircēja maldināšana.

2.   Šā panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro tradicionālajiem apzīmējumiem, kuru aizsardzība apstiprināta līdz 2009. gada 1. augustam un kuri ir pilnībā vai daļēji homonīmiski ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ar vīna vīnogu šķirnes vai tās sinonīma nosaukumu, kas nosaukti IV pielikumā.

1.   Pamatotu anulēšanas pieprasījumu uzskata par pieņemamu, ja:

Pienācīgi pamatotu anulēšanas pieprasījumu uzskata par pieņemamu tikai tad, ja tas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējam ir likumīgas intereses.

2.   Ja Komisija uzskata, ka anulēšanas pieprasījums nav pieņemams, tā informē iestādi vai personu, kas iesniedza pieprasījumu, par nepieņemamības iemesliem.

3.   Komisija dara anulēšanas pieprasījumu pieejamu attiecīgajām iestādēm un personām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 30. panta 4. punktu.

4.   Pamatoti iebilduma paziņojumi saistībā ar anulēšanas pieprasījumiem ir pieņemami tikai tad, ja tie liecina, ka ieinteresētā persona komerciālā ziņā ir pastāvīgi atkarīga no reģistrētā nosaukuma.

1.   Tradicionālā apzīmējuma definīciju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 112. pantā, mutatis mutandis piemēro apzīmējumiem, kurus trešās valstīs tradicionāli izmanto vīnkopības produktiem, uz kuriem saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai cilmes vietas nosaukumi.

2.   Attiecībā uz trešo valstu izcelsmes vīnkopības produktiem, kuru marķējumā norādīti tradicionālie apzīmējumi, kas nav Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 25. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā datubāzē “E-Bacchus” iekļautie tradicionālie apzīmējumi, var izmantot šīs tradicionālās norādes vīna marķējumā saskaņā ar attiecīgajās trešās valstīs piemērojamajiem noteikumiem, tostarp reprezentatīvu profesionālo organizāciju noteikumiem.

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. pantā minētos obligātos datus uz trauka norāda vienā redzamības laukā tā, lai tos varētu vienlaicīgi izlasīt, trauku nepagriežot, noformē ar neizdzēšamiem burtiem, un tos var skaidri saskatīt uz pārējā teksta vai grafiskā noformējuma fona.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta nosacījumiem, 41. panta 1. punktā minētos obligātos datus un partijas numuru var norādīt ārpus pārējo obligāto datu redzamības lauka.

3.   Šā panta 1. punktā un 41. panta 1. punktā minēto datu rakstzīmju izmēram neatkarīgi no izmantotā rakstzīmju formāta jābūt 1,2 mm vai lielākam.

1.   Lai norādītu atsevišķas vielas vai produktus, kas izraisa alerģijas vai nepanesību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 21. pantā, izmantojamie apzīmējumi attiecībā uz sulfītiem, olām un olu produktiem un pienu un piena produktiem ir I pielikuma A daļā minētie apzīmējumi.

2.   Panta 1. punktā minētos apzīmējumus var papildināt ar attiecīgo piktogrammu, kas norādīta I pielikuma B daļā.

1.   Vīnkopības produktus, kuru marķējums vai noformējums neatbilst attiecīgajām prasībām, kas norādītas šajā regulā, nedrīkst laist tirdzniecībā Savienībā vai eksportēt.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 2. un 3. iedaļas 3. apakšiedaļas, gadījumos, kad vīnkopības produktus paredzēts eksportēt, dalībvalstis var atļaut datus un noformējumu, kas neatbilst spēkā esošajiem Savienības noteikumiem attiecībā uz marķēšanu un noformēšanu, ja šādi vīnkopības produktu dati vai noformējums ir prasīts attiecīgās trešās valsts tiesību aktos. Šādus datus var norādīt valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļas 3. apakšiedaļas un 3. iedaļas, gadījumos, kad vīnkopības produktus paredzēts patērēt lidmašīnās, dalībvalstis var atļaut noformējumu, kas neatbilst spēkā esošajiem Savienības noteikumiem attiecībā uz noformējumu, ja šāds vīnkopības produktu noformējums ir nepieciešams drošības apsvērumu dēļ.

1.   Norādi par izcelsmi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta d) apakšpunktā, noformē šādi:

Atkāpjoties no pirmās daļas a) punkta, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 4., 5. un 6. punktā minētajiem vīnkopības produktiem, kam nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, minētajā a) punktā paredzēto norādi var aizstāt ar norādi “izgatavots (..)” vai ar līdzvērtīgiem apzīmējumiem, norādot arī tās dalībvalsts nosaukumu, kurā veikta otrā raudzēšana.

Pirmā un otrā daļa neskar 47. un 56. pantu.

2.   Izcelsmes norādi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta d) apakšpunktā, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 2., 10., 11. un 13. punktā minētajiem vīnkopības produktiem norāda šādi:

3.   Attiecībā uz Apvienoto Karalisti un 1. punkta a) un c) apakšpunktā un 2. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem dalībvalsts nosaukumu var aizstāt ar attiecīgās atsevišķās pavalsts nosaukumu, kas ir Apvienotās Karalistes daļa, kurā novāktas vīnkopības produkta izgatavošanā izmantotās vīnogas.

1.   Lai piemērotu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu un šo pantu:

2.   Pudeļu pildītāja nosaukumu un adresi papildina vai nu ar:

Ja iepildīšanu pudelēs veic uz līguma pamata, norādi par pudeļu pildītāju papildina ar vārdiem “iepildīts (..)”, vai ja ir norādīts personas nosaukums un adrese, kas veikusi iepildīšanu trešās puses uzdevumā, norādi papildina ar vārdiem “iepildīts (..) pildījis (..)”.

Ja vīnu iepilda pudelēs vietā, kas nav pudeļu pildītāja reģistrētā vieta, šajā punktā minētos datus papildina ar atsauci uz precīzu vietu, kur tika veikta iepildīšana, un, ja tā ir veikta citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts nosaukumu. Šīs prasības nav piemērojamas gadījumos, kad pildīšanu pudelēs veic pudeļu pildītāja uzņēmuma tiešā tuvumā.

Ja produktu nepilda pudelēs, bet citos traukos, vārdus “pudeļu pildītājs (..)” un “pudelēs iepildījis (..)” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “iepakotājs” un “iepakojis (..)”, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā valodā abu vārdu nozīme neatšķiras.

3.   Ražotāja vai pārdevēja nosaukumu un adresi papildina ar vārdiem “ražotājs” vai “ražojis” un “tirgotājs” vai “tirgo” vai līdzvērtīgiem vārdiem.

Dalībvalstis var nolemt:

4.   Pirms importētāja nosaukuma un adreses norāda vārdus “importētājs” vai “importējis (..)”. Attiecībā uz vairumā importētiem vīnkopības produktiem, kas iepildīti pudelēs Savienībā, importētāja nosaukumu var aizstāt vai papildināt ar norādi uz pudeļu pildītāju saskaņā ar 2. punktu.

5.   Ja norādes attiecas uz vienu un to pašu fizisku vai juridisku personu, 2., 3. un 4. punktā minētās norādes var apvienot.

Vienu no šīm norādēm var aizstāt ar kodu, ko apstiprinājusi dalībvalsts, kurā izvietots pudeļu pildītāja, ražotāja, importētāja vai pārdevēja galvenais birojs. Papildus kodam norāda atsauci uz attiecīgo dalībvalsti. Ja produkta komerciālajā izplatīšanā iesaistīta cita fiziska vai juridiska persona, kas nav pudeļu pildītājs, ražotājs, pārdevējs vai importētājs, kuriem norādīts kods, tās nosaukumu un adresi arī norāda attiecīgā produkta marķējumā.

6.   Ja pudeļu pildītāja, ražotāja, pārdevēja vai importētāja vārds, uzvārds vai nosaukums ir aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums vai tā daļa, marķējumā to norāda:

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka, kādu veidu piemēro attiecībā uz to teritorijās ražotiem vīnkopības produktiem.

1.   Šīs regulas III pielikuma A daļā minētos apzīmējumus, kas izsaka cukuru saturu, norāda Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu marķējumā.

2.   Ja vīnkopības produktos cukuru saturs, kas izteikts kā fruktoze, glikoze un saharoze, pieļauj divu III pielikuma A daļā nosaukto apzīmējumu lietošanu, no šiem diviem apzīmējumiem izvēlas tikai vienu.

3.   Neskarot III pielikuma A daļā aprakstītos lietošanas nosacījumus, cukuru saturs no produkta marķējumā norādītā nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 3 gramiem litrā.

1.   Apzīmējumus “gāzēts dzirkstošais vīns” un “gāzēts pusdzirkstošais vīns”, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā, papildina tāda paša veida un izmēra rakstzīmēs ar vārdiem “iegūts, pievienojot oglekļa dioksīdu” vai “iegūts, pievienojot oglekļa anhidrīdu” arī tad, ja ir piemērojams Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 2. punkts.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja izmantotā valoda pati par sevi norāda, ka ir pievienots oglekļa dioksīds.

3.   Attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem atsauci uz vīnkopības produkta kategoriju var nenorādīt tiem vīniem, kuru marķējumā minēts apzīmējums “Sekt”.

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnogu novākšanas gadu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1.–11., 13., 15. un 16. punktā minēto vīnkopības produktu marķējumā var norādīt, ar nosacījumu, ka vismaz 85 % produktu izgatavošanā izmantoto vīnogu ievāktas attiecīgajā gadā. Tas neattiecas uz:

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos vīnkopības produktus, kam nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, taču to marķējumā ir norāde uz vīnogu novākšanas gadu, sertificē saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 (13) 12. pantu.

3.   Vīnkopības produktiem, kurus tradicionāli iegūst no vīnogām, kuras ievāktas janvārī vai februārī, norādot vīnogu novākšanas gadu vīnkopības produktu marķējumā, min iepriekšējo kalendāro gadu.

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1.–11., 13., 15. un 16. punktā minēto vīnkopības produktu ražošanai izmantoto vīna vīnogu šķirņu nosaukumi vai to sinonīmi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var norādīt attiecīgo produktu marķējumā saskaņā ar a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, ja vīnkopības produkti ir ražoti Savienībā, vai saskaņā ar a) un c) apakšpunkta nosacījumiem, ja tie ir ražoti trešās valstīs.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos vīnkopības produktu, kam nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, taču marķējumā ir norādes uz vīnogu šķirni, sertificē saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 12. pantu.

Attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem vīna vīnogu šķirņu nosaukumus, ko lieto, lai papildinātu produkta aprakstu, proti, ‘pinot blanc’, ‘pinot noir’, ‘pinot meunier’ vai ‘pinot gris’ un līdzvērtīgus nosaukumus citās Savienības valodās, var aizstāt ar sinonīmu “pinot”.

3.   Vīna vīnogu šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, kurus veido aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai kuri tādu ietver un kurus var norādīt tāda produkta marķējumā, kam ir trešās valsts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ir šīs regulas IV pielikuma A daļā minētie nosaukumi vai sinonīmi.

Komisija var grozīt IV pielikuma A daļu tikai ar mērķi ņemt vērā jaunu dalībvalstu noteiktas marķēšanas prakses pēc to pievienošanās ES.

4.   Vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumus, kas nosaukti šīs regulas IV pielikuma B daļā un kuros daļēji ietverts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un kuri tieši attiecas uz attiecīgā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfisko elementu, drīkst norādīt tikai tādā produkta marķējumā, kurā ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

1.   Cukuru saturu, kas izteikts kā fruktoze un glikoze, kā paredzēts šīs regulas III pielikuma B daļā, var norādīt tādu vīnkopības produktu marķējumā, kuri nav Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētie produkti.

2.   Ja cukuru saturs vīnkopības produktos pieļauj divu šīs regulas III pielikuma B daļā minēto apzīmējumu lietošanu, izvēlas tikai vienu no šiem diviem apzīmējumiem.

3.   Neskarot šīs regulas III pielikuma B daļā norādītos lietošanas nosacījumus, cukuru saturs vīnā no cukuru satura, kas norādīts produkta marķējumā, nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 1 gramu litrā.

4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro vīnkopības produktiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3., 8. un 9. punktā, ja nosacījumus cukuru satura norādīšanai regulē dalībvalstis vai ja tie ir paredzēti noteikumos, ko piemēro attiecīgajā trešā valstī, tostarp – attiecībā uz trešām valstīm – reprezentatīvu profesionālo organizāciju noteikumos.

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 1. punkta f) apakšpunktu vīnkopības produktiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1.–11., 13., 15. un 16. punktā, var būt norādes uz konkrētām ražošanas metodēm. Šīs norādes drīkst ietvert šajā pantā minētās ražošanas metodes.

2.   Lai aprakstītu vīnkopības produktu, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas raudzēts, nogatavināts vai izturēts koka traukā, var lietot tikai apzīmējumus, kas izmantoti, lai norādītu uz atsevišķām V pielikumā minētām ražošanas metodēm. Tomēr šādiem vīnkopības produktiem dalībvalstis un trešās valstis var izveidot citas norādes, kas pēc analoģijas atbilst V pielikumā noteiktajām norādēm.

Ja vīnkopības produkts ir izturēts koka traukā saskaņā ar valstī spēkā esošajām prasībām, pat gadījumos, kad izturēšana turpinās cita veida traukā, ir atļauts lietot vienu no pirmajā daļā minētajām norādēm.

Tāda vīnkopības produkta aprakstā, kura izgatavošanas procesā ir izmantoti ozola koksnes gabali, pat kombinējot to ar glabāšanu koka traukos, nedrīkst izmantot pirmajā daļā minētās norādes.

3.   Norādi “raudzēts pudelē” var izmantot tikai dzirkstošo vīnu, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai kvalitatīvo dzirkstošo vīnu aprakstam, ar nosacījumu, ka:

4.   Vārdkopas “raudzēts pudelē pēc tradicionāla paņēmiena” vai “tradicionāls paņēmiens” vai “klasisks paņēmiens” vai “klasiski tradicionāls paņēmiens” drīkst lietot tikai dzirkstošo vīnu, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai kvalitatīvo dzirkstošo vīnu aprakstam, ar nosacījumu, ka:

5.   Apzīmējumu “Crémant” drīkst lietot tikai attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem baltvīniem vai sārtvīniem (rosé), kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ar nosacījumu, ka:

neskarot 55. pantu, apzīmējumu “Crémant” kvalitatīvo dzirkstošo vīnu marķējumā norāda kopā ar ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ar ko nosaka attiecīgā aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes noteikto apgabalu.

Pirmās daļas a) apakšpunkta un otrās daļas noteikumus nepiemēro tiem ražotājiem, kuru preču zīmju nosaukumos iekļauts apzīmējums “Crémant”, kas reģistrēts līdz 1986. gada 1. martam.

6.   Atsauces uz vīnogu bioloģisko ražošanu nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (14).

1.   Šīs regulas VI pielikumā nosaukto saimniecību apzīmējumus, kuras nav pudeļu pildītāja, ražotāja vai pārdevēja nosaukums, rezervē vīnkopības produktiem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Šādus terminus izmanto tikai tad, ja vīnkopības produkts ir izgatavots vienīgi no vīnogām, kas ievāktas attiecīgās saimniecības izmantotos vīna dārzos un vīnu izgatavo vienīgi šajā saimniecībā.

2.   Dalībvalstis regulē VI pielikumā nosaukto attiecīgo apzīmējumu izmantošanu. Trešās valstis paredz lietošanas noteikumus, kas piemērojami šo valstu attiecīgajiem VI pielikumā uzskaitītajiem apzīmējumiem, tostarp apzīmējumiem, ko ierosinājušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas.

3.   Uzņēmēji, kas iesaistīti šādā saimniecībā ražota vīnkopības produkta tirgvedībā, drīkst izmantot saimniecības nosaukumu attiecīgā vīnkopības produkta marķējumā un noformējumā tikai tad, ja attiecīgā saimniecība tam piekrīt.

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 1. punkta g) apakšpunktu un neskarot 45. un 46. pantu, atsauci uz tādas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu, kas ir mazāka vai lielāka par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabalu, marķējumā var norādīt tikai vīnkopības produktiem, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

2.   Ja ir norādīta atsauce uz tādu ģeogrāfisku vienību nosaukumiem, kas ir mazākas par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pamatā esošo apgabalu, pieteikuma iesniedzējs produkta specifikācijā un vienotajā dokumentā skaidri norāda attiecīgās ģeogrāfiskās vienības apgabalu. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus šo ģeogrāfisko vienību izmantošanai.

Attiecībā uz vīnkopības produktiem, kas ražoti mazākā ģeogrāfiskā vienībā, ir spēkā šādi nosacījumi:

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot otrās daļas a) un b) apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz reģistrētajām preču zīmēm vai preču zīmēm, kas lietojot iegūtas līdz 2002. gada 11. maijam un kuru nosaukumos iekļauts tādas ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kas ir mazāka par apgabalu, kas pamato cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un attiecīgo dalībvalstu ģeogrāfiskā apgabala atsauces.

3.   Tās ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kura ir mazāka vai lielāka par apgabalu, kurš pamato cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai atsauce uz ģeogrāfisko apgabalu ietver:

1.   Savienībā ražotu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvo dzirkstošo vīnu un kvalitatīvo aromātisko dzirkstošo vīnu drīkst tirgot vai eksportēt īpaši dzirkstošajam vīnam paredzētā stikla pudelē, kas aizvākota ar:

Citus Savienībā ražotus dzērienus dzirkstošajam vīnam paredzētajā stikla pudelē vai ar pirmās daļas a) punktā aprakstīto aizbāzni tirgot vai eksportēt nedrīkst.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis var nolemt, ka citus dzērienus var tirgot vai eksportēt dzirkstošajam vīnam paredzētajā stikla pudelē vai ar 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā aprakstīto aizbāzni vai abējādi, ar nosacījumu, ka tie tradicionāli tiek pildīti šādās pudelēs un nemaldina patērētājus par attiecīgā dzēriena patieso raksturu.

1.   Dalībvalstis var noteikt šīs regulas 49., 50., 52., 53. un 55. pantā un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 13. pantā minēto datu izmantošanu par obligātu, to aizliegt vai ierobežot attiecībā uz to teritorijā ražotiem vīnkopības produktiem, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ieviešot stingrākus nosacījumus, nekā paredzēts šajā nodaļā, ar attiecīgajiem vīnkopības produktiem atbilstošajām produktu specifikācijām.

2.   Dalībvalstis var noteikt šīs regulas 52. un 53. pantā minēto datu izmantošanu kā obligātu attiecībā uz to teritorijā ražotiem vīnkopības produktiem, ja attiecīgajiem vīnkopības produktiem nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

3.   Kontroles nolūkos dalībvalstis var pieņemt lēmumu definēt un regulēt datus, kas nav nosaukti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punktā un 120. panta 1. punktā, attiecībā uz to teritorijās ražotajiem vīnkopības produktiem.

4.   Kontroles nolūkos dalībvalstis var pieņemt lēmumu noteikt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 118., 119. un 120. panta piemērošanu attiecībā uz to teritorijās pildītajiem vīnkopības produktiem, kas vēl nav laisti tirgū vai eksportēti.

1.   Regulas (EK) Nr. 607/2009 2.–12. pants un 72. pants par aizsardzības piemērošanu un pagaidu marķējumu joprojām ir piemērojams attiecībā uz visiem aizsardzības pieteikumiem, kuru izskatīšana vēl nav pabeigta šīs regulas piemērošanas datumā.

2.   Regulas (EK) Nr. 607/2009 13.–16. pants par iebilduma procedūru joprojām ir piemērojams aizsardzības pieteikumiem, attiecībā uz kuriem šīs regulas piemērošanas datumā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī apstrīdēšanai jau ir publicēti saistītie vienotie dokumenti.

3.   Regulas (EK) Nr. 607/2009 21., 22. un 23. pants par aizsardzības anulēšanu joprojām ir piemērojams attiecībā uz visiem aizsardzības anulēšanas pieprasījumiem, kuru izskatīšana vēl nav pabeigta šīs regulas piemērošanas datumā.

4.   Šīs regulas un Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 noteikumi par iebildumiem ir piemērojami izskatīšanā esošajiem pieteikumiem, attiecībā uz kuriem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pēc šīs regulas piemērošanas datuma ir publicēts vienotais dokuments.

5.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu mutatis mutandis piemēro procedūrām saistībā ar tradicionāliem apzīmējumiem, attiecībā uz kuriem šīs regulas piemērošanas datumā vēl nav pabeigta aizsardzības pieteikuma vai anulēšanas pieprasījuma izskatīšana.

6.   Regulas (EK) Nr. 607/2009 20. un 72. pants par produkta specifikācijas grozījumiem un pagaidu marķējumu joprojām ir piemērojams gan produkta specifikācijas grozījumu pieteikumiem, kas šīs regulas piemērošanas datumā jau ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, gan pieteikumiem par maznozīmīgiem vai nozīmīgiem grozījumiem, ko dalībvalstis norāda kā atbilstošus Savienības grozījumu prasībām.

Attiecībā uz izskatīšanā esošiem grozījumu pieteikumiem, kas nav aptverti pirmajā daļā, dalībvalstu lēmumus iesniegt šādus grozījumus Komisijai uzskata par standarta grozījuma apstiprināšanu saskaņā ar šīs regulas 17. panta 2. punktu.

Dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas piemērošanas datuma paziņo Komisijai izskatīšanā esošo grozījumu sarakstu, izmantojot elektronisko pastu. Minēto sarakstu iedala šādās divās grupās:

Komisija trīs mēnešu laikā pēc katras dalībvalsts pilnīga saraksta saņemšanas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē standarta grozījumu sarakstu sadalījumā pa dalībvalstīm un publisko ar attiecīgajiem standarta grozījumiem saistītos pieteikumus un vienotos dokumentus.

7.   Regulas (EK) Nr. 607/2009 noteikumi joprojām ir piemērojami tradicionālu apzīmējumu grozījumu pieteikumiem, kuru izskatīšana šīs regulas piemērošanas datumā vēl nav pabeigta.

8.   Produkta specifikācijas grozījumus, kas dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniegti 2009. gada 1. augustā vai pēc šā datuma un kurus minētās iestādes nosūtījušas Komisijai līdz 2014. gada 30. jūnijam, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 73. panta 2. punktu uzskata par apstiprinātiem, ja Komisija tos atzinusi par tādiem, kas nodrošina produkta specifikācijas atbilstību Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.c pantam.

Grozījumi, kurus Komisija nav atzinusi par tādiem, kas nodrošina produkta specifikācijas atbilstību Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.c pantam, uzskata par standarta grozījumu pieteikumiem un attiecībā uz tiem piemēro šā panta 6. punktā minētos pārejas noteikumus.

9.   Vīnkopības produktus, kas laisti tirgū vai marķēti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 607/2009, var tirgot, kamēr izbeidzas esošie krājumi.

10.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.s pantā noteikto procedūru piemēro jebkādām produkta specifikācijas izmaiņām, kas dalībvalstij iesniegtas 2009. gada 1. augustā vai vēlāk un kuras attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi Komisijai līdz 2011. gada 31. decembrim.