22.1.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/23

(2020. gada 16. decembris)

par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Finanšu tirgiem ir izšķiroša nozīme mūsdienu ekonomikas darbībā. Jo integrētāki tie ir, jo lielākas ir izredzes, ka efektīvāka būs saimniecisko resursu sadale, kas varētu sekmēt ekonomikas darbību. Tomēr, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību finanšu pakalpojumu jomā, ir svarīgi, lai būtu ieviestas procedūras, ar kurām var novērst tirgus traucējumu ietekmi un ar kurām nodrošina, ka gadījumā, ja finanšu iestāde vai finanšu tirgus infrastruktūra, kas darbojas šajā tirgū, nonāk finansiālos sarežģījumos vai ir uz grūtību robežas, šāds notikums neizjauc visa finanšu tirgus stabilitāti un nekaitē ekonomikas izaugsmei kopumā.

(2)

Centrālie darījumu partneri (CCP) ir būtiski globālo finanšu tirgu elementi, kas darbojas dalībnieku starpā, proti, kā pircējs attiecībā pret katru pārdevēju un kā pārdevējs attiecībā pret katru pircēju, un tam ir būtiska nozīme, apkalpojot finanšu darījumus un pārvaldot pakļautību minētajiem darījumiem raksturīgiem dažādiem riskiem. CCP centralizē darījumu partneru darījumu un pozīciju apstrādi, pilda no darījumiem izrietošās saistības un no saviem dalībniekiem prasa atbilstošu nodrošinājumu kā drošības rezervi un kā iemaksas fondos saistību neizpildes gadījumiem.

(3)

Savienības finanšu tirgu integrācijas rezultātā CCP, kas agrāk galvenokārt apmierināja iekšzemes vajadzības un tirgus, ir pārtapuši par kritiski svarīgiem punktiem Savienības finanšu tirgos plašākā mērogā. CCP, kas saņēmuši atļauju Savienībā, pašlaik veic tīrvērti vairākām produktu klasēm, tostarp biržas sarakstos iekļautajiem un ārpusbiržas (OTC) atvasinātajiem finanšu un preču instrumentiem, akcijām, obligācijām un citiem produktiem, piemēram, repo darījumiem. Tie sniedz pakalpojumus pāri valstu robežām plaša spektra finanšu un cita veida iestādēm visā Savienībā. Kaut arī daži CCP joprojām pievēršas vietējiem tirgiem, tiem visiem ir sistēmiska nozīme vismaz vietējos tirgos.

(4)

Tā kā būtisku Savienības finansiālās sistēmas finansiālā riska apjomu apstrādā un koncentrē CCP tīrvērtes dalībnieku un to klientu vārdā, ļoti būtisks ir CCP efektīvs regulējums un stingra uzraudzība. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (4) ir izvirzīta prasība CCP, kas saņēmuši atļauju Savienībā, ievērot augstus prudenciālos, organizatoriskos un uzņēmējdarbības ētikas standartus. Kompetento iestāžu, tām veicot kopīgu darbu uzraudzības kolēģijās, kurās ir apvienotas attiecīgās iestādes nolūkā veikt konkrētus tām uzticētus uzdevumus, uzdevums ir veikt pilnīgu CCP darbības uzraudzību. Saskaņā ar saistībām, ko G20 valstu līderi ir uzņēmušies kopš 2008. gada finanšu krīzes, Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikta arī prasība, lai standartizētiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem CCP veiktu centralizētu tīrvērti. Pienākumam veikt centralizētu tīrvērti ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem stājoties spēkā, CCP darījumdarbības apjoms un spektrs, visticamāk, palielināsies, kas savukārt varētu radīt papildu problēmas CCP riska pārvaldības stratēģijām.

(5)

Regula (ES) Nr. 648/2012 ir vairojusi CCP un plašāku finanšu tirgu noturību pret dažādiem riskiem, kurus CCP apstrādā un kuri tajos ir koncentrēti. Tomēr neviena noteikumu un prakses sistēma nespēj novērst to, ka esošie resursi nav pietiekami, lai pārvaldītu riskus, ar ko CCP saskaras, tostarp viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildi. Ja finanšu iestādes saskaras ar nopietniem finansiāliem sarežģījumiem vai ir nonākušas neizbēgamās grūtībās, uz tām principā būtu jāattiecas parastajām maksātnespējas procedūrām. Tomēr, kā ir parādījusi 2008. gada finanšu krīze, jo īpaši ilgstošas ekonomiskās nestabilitātes un nenoteiktības laikā, šādas procedūras var traucēt ekonomikai kritiski svarīgām funkcijām, apdraudot finanšu stabilitāti. Parastā uzņēmumu maksātnespējas procedūra ne vienmēr nodrošina pietiekami ātru intervenci vai ļauj pienācīgi noteikt prioritātes finanšu iestāžu kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktībai finanšu stabilitātes saglabāšanas nolūkā. Lai novērstu šādas negatīvas sekas, ko rada parastā maksātnespējas procedūra, ir nepieciešams izstrādāt īpašu noregulējuma režīmu attiecībā uz CCP.

(6)

2008. gada finanšu krīze parādīja to, ka grūtībās esošu finanšu iestāžu kritiski svarīgo funkciju saglabāšanai trūkst piemērotu instrumentu. Tā arī parādīja, ka trūkst mehānismu, kas nodrošina sadarbību un koordināciju starp iestādēm, jo īpaši tām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs vai jurisdikcijās, lai nodrošinātu ātru un izlēmīgu rīcību. Bez šādiem instrumentiem un trūkstot sadarbības un koordinācijas mehānismiem, dalībvalstis, lai apturētu kaitīgās ietekmes izplatīšanos un samazinātu paniku, bija spiestas glābt finanšu iestādes, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Kaut arī 2008. gada finanšu krīzes laikā CCP nesaņēma tiešu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, tie tika pasargāti no sekām, ko pretējā gadījumā tiem būtu radījušas bankas, kuras nebūtu pildījušas savas saistības. Atveseļošanas un noregulējuma režīms attiecībā uz CCP papildina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (5) pieņemto banku noregulējuma režīmu, un tas ir nepieciešams, lai CCP haotisku grūtību gadījumā novērstu paļaušanos uz nodokļu maksātāju naudu. Ar šādu režīmu arī vajadzētu pievērsties iespējai sākt CCP noregulējuma procedūru arī citu iemeslu dēļ, ne tikai viena vai vairāku tā tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes gadījumā.

(7)

Uzticama atveseļošanas un noregulējuma režīma mērķis ir nodrošināt, cik vien iespējams, ka CCP nosaka pasākumus, lai atgūtos no finansiāliem sarežģījumiem, saglabātu tāda CCP kritiski svarīgās funkcijas, kas nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, vienlaikus likvidējot atlikušās darbības saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, un lai saglabātu finanšu stabilitāti un izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmu un tās spēju kalpot reālajai ekonomikai, vienlaikus līdz minimumam samazinot CCP grūtību izmaksas nodokļu maksātājiem. Atveseļošanas un noregulējuma režīms vēl vairāk veicina CCP un iestāžu gatavību mazināt finansiālu spriedzi un sniedz iestādēm papildu ieskatu attiecībā uz CCP gatavošanos stresa scenārijiem. Tas arī sniedz iestādēm pilnvaras, lai sagatavotos iespējamam CCP noregulējumam un saskaņoti rīkotos CCP stāvokļa pasliktināšanās gadījumā, tādējādi sekmējot raitu finanšu tirgu darbību.

(8)

Pašlaik Savienībā nav saskaņotu noteikumu par CCP atveseļošanu un noregulējumu. Dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas izmaiņas tiesību aktos, nosakot prasību CCP izstrādāt atveseļošanas plānus un ieviešot mehānismus, kas paredz grūtībās esošu CCP noregulējumu. Turklāt dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, ar ko reglamentē CCP maksātnespēju, pastāv ievērojamas atšķirības pēc būtības, kā arī procesuālas atšķirības. Kopīgu CCP atveseļošanas un noregulējuma nosacījumu, pilnvaru un procedūru trūkums var būt šķērslis iekšējā tirgus raitai darbībai un apgrūtināt valstu iestāžu sadarbību CCP grūtību gadījumā un saistībā ar atbilstīgu zaudējumu sadales mehānismu piemērošanu tās tīrvērtes dalībniekiem gan Savienībā, gan visā pasaulē. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atšķirīgas pieejas nozīmē to, ka valsts iestādēm nav vienāds kontroles līmenis vai vienāda spēja veikt CCP noregulējumu. Šie atšķirīgie atveseļošanas un noregulējuma režīmi varētu atšķirīgi ietekmēt CCP, tīrvērtes dalībniekus un tīrvērtes dalībnieku klientus dažādās dalībvalstīs, potenciāli radot konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū. Tas, ka nepastāv kopīgi noteikumi un instrumenti attiecībā uz to, kā rīkoties CCP finansiālu sarežģījumu vai grūtību gadījumā, var ietekmēt tīrvērtes dalībnieku un to klientu izvēli veikt tīrvērti un CCP izvēli attiecībā uz uzņēmējdarbības vietu, tādējādi neļaujot CCP pilnībā izmantot savas pamatbrīvības vienotajā tirgū. Tas savukārt varētu atturēt tīrvērtes dalībniekus un to klientus no piekļuves CCP pārrobežu līmenī iekšējā tirgū un kavēt turpmāku integrāciju Savienības kapitāla tirgos. Tāpēc visās dalībvalstīs ir vajadzīgi kopīgi atveseļošanas un noregulējuma noteikumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu finansiālās spējas neierobežo CCP to iekšējā tirgus brīvību īstenošanā un ka to iestādes var pārvaldīt CCP nonākšanu grūtībās.

(9)

Bankām un citām finanšu iestādēm piemērojamie reglamentējošie noteikumi, kas pēc 2008. gada finanšu krīzes ir pārskatīti, jo īpaši attiecībā uz banku kapitāla un likviditātes rezervju palielināšanu, labākiem makroprudenciālās politikas instrumentiem un visaptverošiem noteikumiem par banku atveseļošanu un noregulējumu, ir samazinājuši krīžu iespējamību nākotnē un uzlabojuši visu finanšu iestāžu un tirgus infrastruktūru, tostarp CCP, noturību pret ekonomikas spriedzi, ko rada sistēmiski traucējumi vai ar atsevišķām iestādēm saistīti notikumi. Saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES kopš 2015. gada 1. janvāra atveseļošanas un noregulējuma režīms attiecībā uz bankām ir piemērojams dalībvalstīs.

(10)

Pamatojoties uz pieeju banku atveseļošanai un noregulējumam, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt gatavām risināt situācijas, kas saistītas ar CCP nonākšanu grūtībās, un to rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem instrumentiem šādu situāciju risināšanai. Tomēr, ņemot vērā to atšķirīgās funkcijas un darījumdarbības modeļus, bankām un CCP raksturīgie riski ir atšķirīgi. Tāpēc ir vajadzīgi īpaši instrumenti un pilnvaras CCP grūtību gadījumiem, ko rada CCP tīrvērtes dalībnieku grūtības vai notikumi, kas nav saistīti ar saistību neizpildi.

(11)

Regula ir pareizais izvēlētais tiesību akts, lai papildinātu un pilnveidotu pieeju, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, kurā ir noteiktas vienotas prudenciālās prasības, ko piemēro CCP. Ja atveseļošanas un noregulējuma prasības tiktu noteiktas direktīvā, tas varētu radīt pretrunas, jo tādējādi tiktu pieņemti potenciāli dažādi valstu noteikumi tādā jomā, kuru citādi reglamentē tieši piemērojami Savienības tiesību akti un kuru aizvien vairāk raksturo CCP pārrobežu pakalpojumu sniegšana. Tādēļ būtu arī jāpieņem vienoti un tieši piemērojami noteikumi par CCP atveseļošanu un noregulējumu.

(12)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā, kā arī pēc iespējas augstāku finanšu stabilitātes līmeni visā Savienībā, šajā regulā izklāstītais atveseļošanas un noregulējuma režīms būtu jāpiemēro tiem CCP, uz kuriem attiecas Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās prudenciālās prasības, neatkarīgi no tā, vai tiem ir bankas darbības licence. Lai gan ir iespējamas atšķirības ar alternatīvām organizatoriskajām struktūrām saistīto risku profilā, ņemot vērā to, ka CCP ir atsevišķas vienības, kurām ir pienākums izpildīt visas prasības saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) Nr. 648/2012 neatkarīgi no to mātesuzņēmumiem vai citām grupas vienībām. Tādēļ nav vajadzīgs šīs regulas prasībām pakļaut arī grupu, kuras sastāvā ietilpst CCP. Grupas aspektu, tostarp, CCP darbības, personīgās un finansiālās attiecības ar grupas vienībām, tomēr būtu jāņem vērā CCP atveseļošanas un noregulējuma plānošanā, ciktāl tās varētu ietekmēt CCP atveseļošanu un noregulējumu vai ciktāl atveseļošanas un noregulējuma darbības varētu ietekmēt citas grupas vienības.

(13)

Lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbības tiek veiktas efektīvi, iedarbīgi un atbilstīgi noregulējuma mērķiem, dalībvalstīm šīs regulas vajadzībām būtu jāieceļ noregulējuma iestādes, kas var būt valsts centrālās bankas, kompetentās ministrijas, publiskas pārvaldes iestādes vai iestādes ar publiskām pārvaldes pilnvarām, kuras veiks ar noregulējumu saistītus pienākumus un uzdevumus, tostarp jebkuras jau esošas noregulējuma iestādes. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina tas, ka minētajām noregulējuma iestādēm tiek piešķirti atbilstoši resursi. Dalībvalstīs, kur CCP veic uzņēmējdarbību, būtu jāizveido atbilstoša strukturālā kārtība, lai nošķirtu CCP noregulējuma funkcijas no citām funkcijām, jo īpaši tad, ja par noregulējuma iestādi ir izraudzīta iestāde, kas atbild par CCP prudenciālo uzraudzību vai tādu kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, kuras ir CCP tīrvērtes dalībnieki, ar mērķi izvairīties no jebkāda interešu konflikta un regulatīvās iecietības riska. Šādos gadījumos būtu jānodrošina noregulējuma iestādes lēmumu pieņemšanas procesa neatkarība, vienlaikus nekavējot lēmumu pieņemšanu augstākajā līmenī.

(14)

Ņemot vērā CCP grūtību un turpmāko darbību iespējamo ietekmi uz dalībvalsts finanšu sistēmu un ekonomiku, kā arī iespējamo nepieciešamību galu galā izmantot publiskā sektora līdzekļus krīzes risināšanai, par publiskā sektora līdzekļu izmantošanu kā galējo līdzekli saskaņā ar valsts demokrātiskajām procedūrām būtu jāspēj lemt dalībvalstu finanšu ministrijām vai citām attiecīgām ministrijām un tās jau sākotnēji būtu cieši jāiesaista atveseļošanas un noregulējuma procesā. Tādējādi attiecībā uz publiskā sektora līdzekļu izmantošanu kā galējo līdzekli šai regulai nevajadzētu skart kompetenču sadalījumu starp attiecīgajām ministrijām vai starp valdību un noregulējuma iestādi, kā noteikts dalībvalstu tiesību sistēmās.

(15)

Tā kā CCP bieži sniedz pakalpojumus visā Savienībā, efektīvas atveseļošanas un noregulējuma nolūkā ir nepieciešama sadarbība starp kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm uzraudzības un noregulējuma kolēģijās, jo īpaši atveseļošanas un noregulējuma sagatavošanas stadijās. Tas ietver CCP sagatavotā atveseļošanas plāna novērtēšanu, ieguldījuma došanu CCP noregulējuma iestādes sagatavotajos noregulējuma plānos un kopīga lēmuma panākšanu par tiem un visu CCP noregulējamības šķēršļu novēršanu.

(16)

CCP noregulējuma gadījumā būtu jāpanāk līdzsvars starp, no vienas puses, nepieciešamību pēc procedūrām, kurās būtu ņemta vērā situācijas steidzamība un kuras ļautu rast efektīvus, taisnīgus un savlaicīgus risinājumus, un, no otras puses, nepieciešamību aizsargāt finanšu stabilitāti dalībvalstīs, kurās CCP sniedz pakalpojumus. Lai sasniegtu minētos mērķus, iestādēm, uz kuru kompetences jomām attiektos CCP grūtības, būtu jāapmainās ar viedokļiem noregulējuma kolēģijā. Tam jo īpaši būtu jāietver informācijas apmaiņa par tīrvērtes dalībnieku un attiecīgā gadījumā klientu sagatavošanu attiecībā uz iespējamiem saistību neizpildes pārvaldības, atveseļošanas un noregulējuma pasākumiem un uzraudzības darbībām attiecībā uz saistītiem riska darījumiem ar CCP. Dalībvalstu iestādēm, kuru finanšu stabilitāti varētu ietekmēt CCP nonākšana grūtībās, vajadzētu būt iespējai piedalīties noregulējuma kolēģijā, balstoties uz to novērtējumu par ietekmi, kādu CCP noregulējums varētu atstāt uz attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai tikt pārstāvētām noregulējuma kolēģijā ar tīrvērtes dalībnieku kompetentām iestādēm un noregulējuma iestādēm. Dalībvalstīm, ko tīrvērtes dalībnieku iestādes nepārstāv, vajadzētu būt iespējai piedalīties, izvēloties tīrvērtes dalībnieku klientu kompetentās iestādes vai tīrvērtes dalībnieku klientu noregulējuma iestādes dalību kolēģijā. Iestādēm vajadzētu CCP noregulējuma iestādei sniegt piemērotu pamatojumu savai dalībai, pamatojoties uz to analīzi par negatīvo ietekmi, kādu CCP noregulējums varētu atstāt uz to dalībvalstīm. Tāpat, lai nodrošinātu regulāru viedokļu apmaiņu un koordināciju ar attiecīgajām trešās valsts iestādēm, šīs iestādes vajadzības gadījumā būtu jāaicina piedalīties noregulējuma kolēģijās novērotāju statusā.

(17)

Lai efektīvi un samērīgi novērstu CCP iespējamas grūtības, iestādēm, īstenojot savas atveseļošanas un noregulējuma pilnvaras, būtu jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, CCP darījumdarbības raksturs, īpašumtiesību struktūra, juridiskā un organizatoriskā struktūra, riska profils, lielums, juridiskais statuss, aizstājamība un savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu. Iestādēm būtu jāņem vērā arī tas, vai CCP nonākšana grūtībās un sekojošā likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, visticamāk, radītu būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu tirgiem, citām finanšu iestādēm vai ekonomiku kopumā.

(18)

Lai efektīvi risinātu ar grūtībās esošiem CCP saistītos jautājumus, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām CCP noteikt sagatavošanas pasākumus. Būtu jānosaka minimālais standarts attiecībā uz atveseļošanas plānos iekļaujamo saturu un informāciju, lai nodrošinātu, ka visiem CCP Savienībā ir pietiekami sīki izstrādāti atveseļošanas plāni gadījumam, ja tie saskartos ar finansiāliem sarežģījumiem. Šādā atveseļošanās plānā būtu jāapsver piemērots scenāriju klāsts, paredzot gan sistēmisku, gan specifisku spriedzi CCP, kas apdraudētu tā dzīvotspēju, vienlaikus ņemot vērā arī iespējamo ietekmi, ko krīzes gadījumā varētu radīt kaitīgas ietekmes izplatīšanās – gan iekšzemes, gan pārrobežu mērogā. Lai arī scenārijiem vajadzētu būt ticamiem, tiem vajadzētu būt stingrākiem nekā tiem, ko izmanto regulārai spriedzes testēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 49. pantu. Atveseļošanās plānā būtu jāiekļauj plašs scenāriju klāsts, tostarp scenāriji, kas izriet no saistību neizpildes gadījumiem, un no gadījumiem, kam nav sakara ar saistību neizpildi, un no abu kombinācijas; un būtu jāiekļauj visaptveroši mehānismi, lai atjaunotu tā savietoto portfeli pilnīgai tādu zaudējumu, ko izraisa tīrvērtes dalībnieka saistību neizpilde, sadalei un pienācīgai visu citu veidu zaudējumu absorbcijas spējai. Atveseļošanas plānos būtu jānodala dažāda veida saistību neizpildes gadījumi. Atveseļošanas plānam vajadzētu būt daļai no CCP darbības noteikumiem, par kuriem panākta līgumiska vienošanās ar tīrvērtes dalībniekiem. Šajos darbības noteikumos būtu arī jāiekļauj noteikumi, ar kuriem nodrošina atveseļošanas plānā izklāstīto atveseļošanas pasākumu izpildāmību visos scenārijos. Atveseļošanas plānos nebūtu jāparedz ārkārtas finansiālā atbalsta pieejamība no publiskā sektora līdzekļiem vai jāpakļauj nodokļu maksātāji zaudējuma riskam.

(19)

Būtu jāizvirza prasība, ka CCP jāizstrādā un regulāri jāpārskata un jāatjaunina savi atveseļošanas plāni. Šajā sakarībā atveseļošanas posms būtu jāsāk, ja ir ievērojami pasliktinājies CCP finansiālais stāvoklis vai pastāv risks, ka tiks pārkāptas tās kapitāla un prudenciālās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012 un kā rezultātā varētu tikt pārkāptas tās atļaujas saņemšanas prasības, kas pamatotu atļaujas anulēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Tas būtu jānorāda attiecībā uz atveseļošanas plānā ietvertu kvalitatīvu vai kvantitatīvu rādītāju sistēmu.

(20)

Lai ex ante radītu stabilus stimulus un nodrošinātu zaudējumu taisnīgu sadali, atveseļošanas plānos būtu jānodrošina, ka atveseļošanas instrumentu piemērošana pienācīgi līdzsvaro zaudējumu sadalījumu starp CCP, tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā to klientiem. Principā atveseļošanas zaudējumi būtu jāsadala starp CCP, tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem, ņemot vērā to atbildību par risku, kas nodots CCP, un to spēju kontrolēt un pārvaldīt šādus riskus. Atveseļošanas plānos būtu jānodrošina, ka zaudējumi, ko izraisījuši gan saistību neizpildes, gan saistību izpildes gadījumi, tiek attiecināti uz CCP kapitālu, pirms tie tiek attiecināti uz tīrvērtes dalībniekiem. Lai stimulētu pienācīgu riska pārvaldību un vēl vairāk samazinātu zaudējumu risku nodokļu maksātājiem, CCP kā atveseļošanas pasākums, pirms tiek izmantoti citi atveseļošanas pasākumi, kas prasa finansiālus ieguldījumus no tīrvērtes dalībniekiem, būtu jāizmanto daļa no saviem priekšfinansētajiem īpašajiem pašu resursiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 43. pantā un kas var ietvert jebkādu tā turētu kapitālu papildus tā minimālajām kapitāla prasībām, lai ievērotu paziņošanas slieksni, kas minēts deleģētajā aktā, kurš pieņemts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 3. punktu.

Šai papildu summai ar priekšfinansētajiem īpašajiem pašu resursiem, kas atšķiras no Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. panta 4. punktā minētajiem priekšfinansētajiem pašu resursiem, nevajadzētu būt ne mazākai par 10 %, ne lielākai par 25 % no riska kapitāla prasībām, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 2. punktu, neatkarīgi no tā, vai šīs prasības ir zemākas vai augstākas par minētās regulas 16. panta 1. punktā norādīto sākotnējo kapitālu.

(21)

CCP būtu jāiesniedz savs atveseļošanas plāns kompetentajai iestādei, kurai savukārt tas bez liekas kavēšanās ir jāpārsūta uzraudzības kolēģijai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, lai tiktu veikts pilnīgs novērtējums, kas jāveic ar kolēģijas kopīgu lēmumu. Novērtējumā būtu jāiekļauj norāde, vai plāns ir visaptverošs un vai tas varētu reāli savlaicīgi atjaunot CCP dzīvotspēju, tostarp būtisku finansiālo sarežģījumu periodos.

(22)

Atveseļošanas plānos būtu visaptveroši jāizklāsta darbības, ko CCP veiktu, lai novērstu nesastatītas nenokārtotas saistības, nesegtus zaudējumus, likviditātes trūkumu vai kapitāla nepietiekamību, kā arī darbības, kas papildinātu izsmelto priekšfinansēto finanšu resursu apjomu, un likviditātes mehānismus, lai atjaunotu CCP dzīvotspēju un tās pastāvīgu spēju izpildīt atļaujas saņemšanas prasības. Ne noregulējuma iestādes pilnvarām piemērot noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu, ne prasībai par minimālām līgumiskām saistībām attiecībā uz atveseļošanas skaidras naudas pieprasījumu nevajadzētu ietekmēt CCP tiesības savos noteikumos ieviest atveseļošanas skaidras naudas pieprasījumus virs šajā regulā noteiktajām minimālajām obligātajām līgumsaistībām vai CCP riska pārvaldību.

(23)

Atveseļošanas plānos būtu jāņem vērā arī kiberuzbrukumi, kas varētu izraisīt CCP finanšu stāvokļa būtisku pasliktināšanos vai risku pārkāpt prudenciālās prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(24)

CCP būtu jānodrošina, ka to atveseļošanas plāni ir nediskriminējoši un līdzsvaroti, ņemot vērā to radīto ietekmi un stimulus. Atveseļošanas pasākumu ietekmei uz tīrvērtes dalībniekiem un, ja pieejama attiecīgā informācija, to klientiem, un, plašākā nozīmē, uz Savienības finanšu sistēmu vai uz vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu sistēmām vajadzētu būt līdzsvarotai. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 CCP ir jānodrošina, ka to tīrvērtes dalībnieku riska pozīcijas attiecībā uz CCP ir ierobežotas. CCP būtu jānodrošina, ka atveseļošanas plāna sagatavošanā ir iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas, kas tādēļ varētu arī piedalīties CCP riska komitejā, un ka ar tām notiek pienācīga apspriešanās. Ieinteresēto personu viedokļi var atšķirties, tāpēc CCP būtu jāievieš skaidri procesi, ar kuriem pārvaldīt ieinteresēto personu viedokļu daudzveidību, kā arī interešu konfliktus, kas varētu veidoties starp šīm ieinteresētajām personām un CCP.

(25)

Ņemot vērā CCP apkalpoto tirgu globālo raksturu, lai nodrošinātu CCP spēju vajadzības gadījumā piemērot atveseļošanas iespējas līgumiem vai aktīviem, ko reglamentē trešās valsts tiesību akti, vai vienībām, kas reģistrētas trešās valstīs, CCP darbības noteikumos būtu jāiekļauj līguma noteikumi.

(26)

Ja CCP neiesniedz atbilstošu atveseļošanas plānu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt CCP veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu būtiskās plāna nepilnības ar mērķi stiprināt CCP darījumdarbību, un nodrošināt, ka CCP spētu sadalīt zaudējumus, atjaunot savu kapitālu un attiecīgā gadījumā savietot tā portfeli grūtību gadījumā. Minētajām pilnvarām būtu jāļauj kompetentajām iestādēm veikt preventīvu darbību, ciktāl tā ir vajadzīga, lai novērstu nepilnības, un tādējādi sasniegt finanšu stabilitātes mērķus.

(27)

Izņēmuma gadījumos, kad mainīgās drošības rezerves peļņas diskontēšana notiek pēc gadījuma, kas nav saistīts ar saistību neizpildi, un ja atveseļošana ir sekmīga, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai CCP ar skaidras naudas maksājumiem proporcionāli atlīdzinātu saviem tīrvērtes dalībniekiem zaudējumus, kas pārsniedz līgumā noteiktās saistības, vai attiecīgā gadījumā pieprasīt, lai CCP emitētu instrumentu, kuros atzītas CCP tiesības uz CCP nākotnes peļņu.

(28)

Noregulējuma plānošana ir būtisks efektīva noregulējuma elements. Šie plāni būtu jāizstrādā CCP noregulējuma iestādei, un par tiem būtu jāvienojas noregulējuma kolēģijā. Plānos būtu jāiekļauj plašs scenāriju klāsts, nodalot scenārijus, kas izriet no saistību neizpildes gadījumiem, no gadījumiem, kam nav sakara ar saistību neizpildi, un no abu kombinācijas, kā arī dažādu veidu saistību neizpildes gadījumiem. Iestāžu rīcībā vajadzētu būt visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu kritiski svarīgās funkcijas un nodrošinātu to turpināšanu. Tomēr noregulējuma plāna saturam vajadzētu būt atbilstīgam CCP darbībām un produktu veidiem, kam tas veic tīrvērti, un tā pamatā cita starpā vajadzētu būt tā sniegtajai informācijai. Lai atvieglotu noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu izpildi un jebkādas tādas peļņas summas samazināšanu, kas maksājama saistības pildošam CCP tīrvērtes dalībniekam noregulējumā, CCP darbības noteikumos būtu jāiekļauj atsauce uz noregulējuma iestādes pilnvarām pieprasīt šādus noregulējuma skaidras naudas pieprasījumus un šādu samazinājumu. Vajadzības gadījumā CCP darbības noteikumos, par kuriem panākta līgumiska vienošanās ar tīrvērtes dalībniekiem, būtu jāiekļauj noteikumi ar mērķi nodrošināt, ka noregulējuma iestādes spēj īstenot citus noregulējuma pasākumus.

(29)

Pamatojoties uz noregulējamības novērtējumu, būtu jāparedz attiecīgajām noregulējuma iestādēm pilnvaras tieši vai netieši – ar kompetentās iestādes starpniecību – pieprasīt izmaiņas CCP juridiskajā un organizatoriskajā struktūrā, veikt samērīgus pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu vai novērstu būtiskus šķēršļus noregulējuma instrumentu piemērošanai, un nodrošināt attiecīgo vienību noregulējamību. Ņemot vērā to grupu atšķirīgo struktūru, pie kurām CCP pieder, struktūru atšķirības salīdzinājumā ar banku grupām un atšķirīgo tiesisko regulējumu, ko piemēro atsevišķām šādu grupu vienībām, CCP noregulējuma iestādei, apspriežoties ar CCP kompetento iestādi, vajadzētu spēt novērtēt, vai izmaiņu veikšana CCP vai jebkuras tās tieši vai netieši kontrolē esošas grupas vienības juridiskajās vai darbības struktūrās ir saistīta ar izmaiņām tās grupas struktūrās, kurai CCP pieder, kas varētu radīt juridiskus strīdus vai jautājumus par izpildāmību, atkarībā no konkrētās situācijas īpašajiem juridiskajiem apstākļiem. Noregulējuma iestādei, novērtējot, kā novērst šādus šķēršļus noregulējumam, vajadzētu būt iespējai ierosināt atšķirīgu noregulējamības pasākumu kopumu, nevis pieprasīt izmaiņas grupas juridiskajās vai darbības struktūrās, ja šādu alternatīvu pasākumu izmantošana līdzvērtīgā veidā novērstu šķēršļus noregulējumam.

(30)

Attiecībā uz noregulējuma plāniem un noregulējamības novērtējumiem krietni svarīgāka par ikdienas uzraudzības apsvērumiem ir nepieciešamība paātrināt un nodrošināt ātras pārstrukturēšanas darbības, lai nodrošinātu CCP kritiski svarīgās funkcijas un aizsargātu finanšu stabilitāti. Ja starp dažādiem noregulējuma kolēģijas locekļiem pastāv nesaskaņas par lēmumiem, kas jāpieņem attiecībā uz CCP noregulējuma plānu, CCP noregulējamības novērtējumu un lēmuma pieņemšanu par jebkādu šķēršļu likvidāciju, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI) būtu jāuzņemas starpnieka funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (6) 19. pantu. Šāda saistoša EVTI starpniecība tomēr būtu jāsagatavo izskatīšanai EVTI iekšējā komitejā, ņemot vērā EVTI locekļu kompetences, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un pārraudzītu tīrvērtes dalībniekus vairākās dalībvalstīs. Atsevišķas kompetentās iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (7) būtu jāaicina piedalīties minētajā EVTI iekšējā komitejā novērotāju statusā, ņemot vērā faktu, ka šādas iestādes veic līdzīgus uzdevumus saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES. Šāda saistoša starpniecība neliegtu citos gadījumos izmantot nesaistošu starpniecību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 38. pantu tādai nesaistošai starpniecībai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu fiskālo atbildību.

(31)

Noteiktos gadījumos varētu būt nepieciešams CCP atveseļošanas plānā izklāstīt nosacījumus, kas izraisītu mātesuzņēmuma vai citas grupas vienības iespējami līgumiski saistoši finansiālā atbalsta nolīgumi, garantiju vai cita veida darbības atbalsta sniegšanu CCP, kas atrodas tajā pašā grupā. Šādu pasākumu pārredzamība mazinātu riskus tās grupas vienības likviditātei un maksātspējai, kas sniedz atbalstu CCP, kurš saskaras ar finansiāliem sarežģījumiem. Tādēļ jebkuras izmaiņas šādā kārtībā, kas skar šāda grupas atbalsta kvalitāti un būtību, būtu uzskatāmas par būtiskām izmaiņām atveseļošanas plāna pārskatīšanas nolūkā.

(32)

Ņemot vērā atveseļošanas un noregulējuma plānos iekļautās informācijas sensitivitāti, minētajiem plāniem būtu jāpiemēro atbilstīgi konfidencialitātes noteikumi.

(33)

Kompetentajām iestādēm noregulējuma plāni un visas izmaiņas tajos būtu jāiesniedz attiecīgajām noregulējuma iestādēm, savukārt noregulējuma iestādēm būtu jāiesniedz kompetentajām iestādēm noregulējuma plāni un visas izmaiņas tajos, tādējādi pastāvīgi un pilnīgi informējot visas attiecīgās iestādes.

(34)

Lai saglabātu finanšu stabilitāti, kompetentajām iestādēm ir jāspēj novērst CCP finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, pirms tas sasniedz robežu, kad attiecīgajām iestādēm nav vairs citas alternatīvas kā vien to noregulēt vai mudināt CCP mainīt tā atveseļošanas pasākumus, ja tie varētu kaitēt vispārējai finanšu stabilitātei. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir agrīnas intervences pilnvaras nepieļaut vai līdz minimumam samazināt tādu nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti vai klienta interesēs, kas varētu rasties, ja CCP īstenotu konkrētus pasākumus. Agrīnas intervences pilnvaras būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm papildus tām jau piešķirtajām pilnvarām, kas paredzētas dalībvalstu tiesību aktos vai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, izmantošanai apstākļos, kas netiek uzskatīti par agrīnu intervenci. Agrīnas intervences tiesības ietver pilnvaras ierobežot vai aizliegt, tostarp CCP dividenžu maksājumus un atpirkšanas operācijas – ciktāl vien tas iespējams, neizraisot saistību neizpildes gadījumu, – jebkādu atlīdzību par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un ar šādām tiesībām var ierobežot, aizliegt vai iesaldēt jebkādus mainīgā atalgojuma maksājumus, kā definēts CCP atalgojuma politikā saskaņā ar 26. panta 5. punktu Regulā (ES) Nr. 648/2012, diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumus vai atlaišanas pabalsta maksājumus vadības locekļiem.

(35)

Saistībā ar agrīnas intervences pilnvarām un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai iecelt pagaidu administratoru, kas vai nu aizstāj CCP valdi un augstāko vadību vai uz laiku strādā ar to. Pagaidu administratora uzdevumam vajadzētu būt īstenot visas tam piešķirtās pilnvaras, ievērojot jebkādus nosacījumus, kas tam noteikti, to ieceļot, lai veicinātu risinājumus CCP finanšu stāvokļa uzlabošanai. Ieceļot pagaidu administratoru, nevajadzētu nepamatoti kavēt akcionāru vai īpašnieku to tiesību īstenošanu vai procesuālo pienākumu izpildi, kuri noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos uzņēmējdarbības jomā, un būtu jāievēro Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību.

(36)

Atveseļošanas un agrīnas intervences posmos akcionāriem būtu pilnībā jāsaglabā savas tiesības. Tiem būtu jāzaudē šādas tiesības, tiklīdz sākas CCP noregulējuma process. Atveseļošanas procesā, cik vien tas iespējams, neizraisot saistību neizpildes gadījumu, būtu jāierobežo vai jāaizliedz jebkāda atlīdzība par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un tas cita starpā attiecas arī uz CCP dividenžu maksājumiem un atpirkšanas operācijām. Noregulējumā CCP kapitāla turētājiem zaudējumi vispirms būtu jāabsorbē tādā veidā, kas samazina riska iespēju, ka viņi varētu ierosināt tiesvedību, ja šādi zaudējumi ir lielāki, nekā viņi būtu zaudējuši parastā maksātnespējas procedūrā, ko dēvē arī par principu saskaņā ar kuru neviens kreditors nav sliktākā situācijā. Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai novirzīties no principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”, kad tās piemēro norakstīšanas un konvertācijas instrumentu. Tomēr akcionāram vai kreditoram, kas cieš lielākus zaudējumus nekā parastā maksātnespējas procedūrā, būtu tiesības saņemt starpības apmaksu.

(37)

Noregulējuma režīmam būtu jānodrošina iespēja laicīgi uzsākt noregulējumu, pirms CCP ir kļuvis maksātnespējīgs. CCP būtu jāuzskata par tādu, kas nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, ja tas pārkāpj vai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārkāps prasības atļaujas atjaunošanai, ja tā atveseļošana nav spējusi vai, iespējams, nespēs atjaunot tā dzīvotspēju, ja CCP nespēj vai, iespējams, nespēs nodrošināt kritiski svarīgu funkciju, ja CCP nav vai, iespējams, tuvākajā nākotnē nebūs spējīgs samaksāt savus parādus vai citas saistības paredzētajā termiņā vai ja CCP pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. Tomēr tam, ka CCP neatbilst visām atļaujas saņemšanas prasībām, pašam par sevi nevajadzētu būt par pamatu noregulējuma procedūras uzsākšanai.

(38)

Ārkārtas likviditātes palīdzība, ko sniedz centrālā banka, ja šāds mehānisms ir pieejams, nebūtu jāuzskata par apstākli, kas demonstrē to, ka CCP nav vai tuvākajā nākotnē nebūs spējīgs nokārtot savas saistības paredzētajā termiņā. Lai saglabātu finanšu stabilitāti, jo īpaši sistēmiska likviditātes trūkuma gadījumos, valsts garantijām centrālo banku likviditātes instrumentiem vai valsts garantijām no jauna emitētām saistībām, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts ekonomikā, nevajadzētu būt par izraisītājfaktoru noregulējuma režīma piemērošanai, ja tiek ievēroti vairāki nosacījumi.

(39)

Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki, citas dalībvalstu struktūras, kas veic līdzīgas funkcijas, citas Savienības publiskas struktūras, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā, un Starptautisko norēķinu banka, kā arī citas vienības, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. un 5. punktā, saistībā ar savām darbībām var rīkoties kā tīrvērtes dalībnieki. CCP atveseļošanas plānā paredzētie zaudējumu sadales instrumenti nebūtu jāpiemēro minētajām vienībām. Līdzīgā kārtā, lai izvairītos no publiskā sektora līdzekļu apdraudēšanas, noregulējuma iestādēm attiecībā uz minētajām vienībām nebūtu jāpiemēro zaudējumu sadales instrumenti.

(40)

Ja CCP atbilst noregulējuma nosacījumiem, CCP noregulējuma iestādes rīcībā vajadzētu būt saskaņotam noregulējuma instrumentu un pilnvaru kopumam. Tiem vajadzētu dot noregulējuma iestādei iespēju rīkoties saistību neizpildes gadījumos, tādos gadījumos, kam nav sakara ar saistību neizpildi, vai kombinētos gadījumos. Tie būtu jāpiemēro atkarībā no vispārējiem apstākļiem, mērķiem un vispārējiem principiem. Jo īpaši šādu instrumentu vai pilnvaru piemērošanai nevajadzētu mazināt pārrobežu grupu noregulējuma efektivitāti.

(41)

Par noregulējuma primārajiem mērķiem būtu jānosaka mērķi nodrošināt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, nepieļaut negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti un aizsargāt publiskā sektora līdzekļus.

(42)

Grūtībās esoša CCP kritiski svarīgās funkcijas būtu jāsaglabā, vajadzības gadījumā veicot pārstrukturēšanas izmaiņas tā vadībā, piemērojot noregulējuma instrumentus un, ciktāl iespējams, izmantojot privātos līdzekļus un neizmantojot ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. Minēto mērķi varētu panākt, saistību neizpildes izraisītu zaudējumu gadījumā sadalot atlikušos zaudējumus un atjaunojot CCP savietoto portfeli, piemērojot pozīciju un zaudējumu sadales instrumentus, vai gadījumā, kas nav saistīts ar saistību neizpildi, izmantojot norakstīšanas un konvertācijas instrumentu attiecībā uz nenodrošināto saistību pašu kapitālu, lai absorbētu zaudējumus un rekapitalizētu CCP. Lai nevajadzētu piemērot valdības stabilizācijas instrumentus, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai izmantot noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu arī gadījumā, kas nav saistīts ar saistību neizpildi. Vajadzētu arī būt iespējai CCP vai konkrētu tīrvērtes pakalpojumu pārdot vai apvienot ar maksātspējīgu trešās personas CCP, kas spēj veikt un pārvaldīt pārvestās tīrvērtes darbības. Ievērojot mērķi saglabāt CCP kritiski svarīgās funkcijas un pirms iepriekš izklāstīto pasākumu veikšanas noregulējuma iestādei būtu principā jāpanāk citu attiecībā uz CCP esošo un nenokārtoto līgumsaistību izpilde atbilstīgi tam, kā tas aprakstīts tā darbības noteikumos, tostarp jo īpaši panākt, ka tīrvērtes dalībnieki pilda savas līgumsaistības apmierināt skaidras naudas pieprasījumus vai pārņemt saistības nepildošu tīrvērtes dalībnieku pozīcijas vai nu izsoles ceļā, vai ar citām metodēm, par kurām panākta vienošanās CCP darbības noteikumos, un ka tiek pildītas citas esošas un nenokārtotas līgumsaistības, ar ko citām pusēm, kuras nav tīrvērtes dalībnieki, ir uzlikts par pienākumu sniegt jebkādu finansiālu atbalstu.

(43)

Lai uzturētu tirgus uzticamību un līdz minimumam samazinātu kaitīgās ietekmes izplatīšanos, ir nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība. Ja noregulējuma nosacījumi ir izpildīti, CCP noregulējuma iestādei nekavējoties būtu jāveic atbilstoša un saskaņota noregulējuma darbība sabiedrības interesēs. CCP grūtības var rasties apstākļos, kas prasa tūlītēju attiecīgās noregulējuma iestādes rīcību. Tādēļ šai iestādei būtu jāatļauj veikt noregulējuma darbību, neraugoties uz CCP īstenotajiem atveseļošanas pasākumiem vai nenosakot pienākumu vispirms izmantot agrīnas intervences pilnvaras.

(44)

Veicot noregulējuma darbības, CCP noregulējuma iestādei būtu jāņem vērā noregulējuma kolēģijas izstrādātajos noregulējuma plānos paredzētie pasākumi un tiem jāseko, ja vien noregulējuma iestāde, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos. Noregulējuma iestādei būtu jāņem vērā vispārējie lēmumu pieņemšanas principi, tostarp nepieciešamība līdzsvarot dažādu CCP ieinteresēto personu intereses, un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz dalībvalstu iestādēm un to iesaiste, ja ierosinātais lēmums vai darbība varētu ietekmēt finanšu stabilitāti vai fiskālos resursus. Jo īpaši noregulējuma iestādei būtu jāinformē noregulējuma kolēģija par plānotajām noregulējuma darbībām, ja šādas darbības novirzās no noregulējuma plāniem.

(45)

Ja notiek iejaukšanās īpašumtiesībās, tai vajadzētu būt samērīgai ar finanšu stabilitātes apdraudējumu. Tādēļ noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz tiem CCP, kuri atbilst noregulējuma nosacījumiem, konkrētāk, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi – finanšu stabilitātes nodrošināšanu sabiedrības interesēs. Noregulējuma instrumenti un pilnvaras varētu apdraudēt akcionāru, kreditoru, tīrvērtes dalībnieku un – attiecīgā gadījumā – tīrvērtes dalībnieku klientu tiesības. Tādēļ noregulējuma darbība būtu jāveic tikai tad, ja tas ir nepieciešams sabiedrības interesēs, un jebkādai minēto tiesību aizskaršanai vajadzētu būt saderīgai ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”).

(46)

Skartajiem akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem CCP kreditoriem nebūtu jācieš lielāki zaudējumi kā tie, kas būtu radušies, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un tā vietā uz tiem attiektos visas piemērojamās nenokārtotās saistības saskaņā ar CCP saistību neizpildes noteikumiem vai citām līgumattiecībām tā darbības noteikumos un ja CCP būtu ticis likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru (princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”). Ja noregulējamā CCP aktīvi tiek daļēji pārvesti privātam pircējam vai pagaidu CCP, noregulējamā CCP atlikusī daļa būtu jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

(47)

Lai aizsargātu akcionāru, tīrvērtes dalībnieku un citu kreditoru tiesības, būtu jānosaka skaidri noteikumi attiecībā uz CCP aktīvu un saistību vērtēšanu un attiecībā uz tās pieejas vērtēšanu, kādu akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem piemērotu, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību. Šajā ziņā būtu jāsalīdzina pieeja, kas akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem noregulējumā ir faktiski piemērota, ar pieeju, kas tiem būtu piemērota, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un tā vietā uz tiem attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP atveseļošanas plānu vai citiem mehānismiem tā darbības noteikumos vai ja CCP būtu ticis likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Noregulējuma skaidras naudas pieprasījums, kas būtu jāiekļauj CCP darbības noteikumos, ir pieejams vienīgi noregulējuma iestādei. To nevar izmantot CCP vai administrators, vai likvidators maksātnespējas gadījumā un tādēļ tam nevajadzētu būt daļai no pieejas, ko akcionāri, tīrvērtes dalībnieki un citi kreditori būtu saņēmuši, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību. Jebkādai pilnvaru izmantošanai ar nolūku samazināt tādu peļņu, kas noregulējuma iestādei jāmaksā saistības pildošam tīrvērtes dalībniekam un kas pārsniedz līgumā noteiktos šāda samazinājuma ierobežojumus, nevajadzētu būt daļai no pieejas, ko akcionāri, tīrvērtes dalībnieki un citi kreditori būtu saņēmuši, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību.

Ja akcionāri, tīrvērtes dalībnieki un citi kreditori ar maksājumu vai atlīdzību par to prasījumiem ir saņēmuši mazāku summu par to summu, ko tie būtu saņēmuši, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un tā vietā uz tiem attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP saistību neizpildes noteikumiem vai citām līgumattiecībām tā darbības noteikumos un ja CCP būtu ticis likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, tiem būtu tiesības uz šīs starpības apmaksu. Klienti būtu jāiekļauj minētajā salīdzinājumā, un tiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atšķirīgas pieejas maksājumu tikai tad, ja pastāv līgumisks pamats klientu tiešai prasībai pret CCP, kas padara tos par CCP kreditoriem. Vienīgi šādos gadījumos noregulējuma iestāde var kontrolēt savu darbību tiešo ietekmi. Vajadzētu būt iespējamam minēto salīdzinājumu apstrīdēt atsevišķi no lēmuma par noregulējumu. Būtu jāļauj dalībvalstīm brīvi izlemt par procedūru, ko izmanto, lai akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem kompensētu jebkādu konstatēto piemērotās pieejas atšķirību.

(48)

Atveseļošanas un noregulējuma darbības var netieši ietekmēt klientus un netiešos klientus, kas nav CCP kreditori, ciktāl atveseļošanas un noregulējuma izmaksas ir nodotas minētajiem klientiem un netiešajiem klientiem saskaņā ar piemērojamiem līguma noteikumiem. Tāpēc CCP atveseļošanas un noregulējuma scenārija ietekme uz klientiem un netiešajiem klientiem arī būtu jārisina, izmantojot tādas pašas līgumattiecības ar tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas tiem sniedz tīrvērtes pakalpojumus. To var panākt, nodrošinot, ka tad, ja līgumattiecības ļauj tīrvērtes dalībniekiem noregulējuma instrumentu negatīvās sekas nodot tālāk saviem klientiem, minētās līgumattiecības līdzvērtīgā un samērīgā veidā ietver arī klientu tiesības uz jebkādu kompensāciju, ko tīrvērtes dalībnieki saņem no CCP, vai jebkādu šādas kompensācijas naudas ekvivalentu, vai jebkādus ieņēmumus, ko tie saņem pēc tam, kad ir iesniegta prasība saskaņā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”, ciktāl tie attiecas uz klientu pozīcijām. Šādi noteikumi būtu jāpiemēro arī tādu klientu un netiešo klientu līgumattiecībām, kuri piedāvā netiešas tīrvērtes pakalpojumus saviem klientiem.

(49)

Lai nodrošinātu CCP efektīvu noregulējumu, vērtēšanas procesā būtu pēc iespējas precīzi jānosaka jebkādi zaudējumi, kas ir jāiedala CCP, lai no jauna izveidotu savietotu portfeli ar nenokārtotajām pozīcijām un izpildītu esošos maksājumu pienākumus. Grūtībās esoša CCP aktīvu un saistību vērtēšanai būtu jābalstās uz taisnīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem noregulējuma instrumentu piemērošanas brīdī. Tomēr, veicot vērtēšanu, CCP finansiālajam stāvoklim nebūtu jāietekmē saistību vērtība. Steidzamības apsvērumu dēļ noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējamam veikt ātru grūtībās esoša CCP aktīvu un saistību vērtēšanu. Šai vērtēšanai vajadzētu būt provizoriskai, un tā būtu jāpiemēro līdz brīdim, kad tiek veikta neatkarīga vērtēšana.

(50)

Uzsākot CCP noregulējuma procedūru, noregulējuma iestādei būtu jāpanāk, ka tiek nokārtotas jebkādas nenokārtotās līgumsaistības, kas izklāstītas CCP darbības noteikumos, tostarp neizpildīti atveseļošanas pasākumi, izņemot gadījumu, ja citu noregulējuma pilnvaru vai instrumenta izmantošana ir piemērotāka, lai mazinātu negatīvu ietekmi uz finanšu stabilitāti vai lai laicīgi nodrošinātu CCP kritiski svarīgās funkcijas. Noregulējuma iestādei vajadzētu būt tiesībām, bet ne pienākumam, panākt šo līgumisko saistību izpildi arī pēc noregulējuma, ja iemesli, lai atturētos no to izpildes piespiedu kārtā, vairs nepastāv. Lai dotu iespēju tīrvērtes dalībniekiem un citām attiecīgām personām sagatavoties atlikušo saistību izpildei, noregulējuma iestādei jau iepriekš vajadzētu informēt attiecīgos tīrvērtes dalībniekus un citas personas. Minētais iepriekšējais paziņojums būtu jāizdara trīs līdz sešus mēnešus iepriekš.

Noregulējuma iestādei, konsultējoties ar kompetentajām iestādēm un skarto tīrvērtes dalībnieku noregulējuma iestādēm, un citām personām, kurām esošās un nenokārtotās saistības ir saistošas, būtu jākonstatē, vai iemesli, lai atturētos no līgumisko saistību izpildes piespiedu kārtā, vairs nepastāv un vai piespiedu kārtā izpildīt atlikušās saistības. Ja minētie iemesli joprojām pastāv, noregulējuma iestādei būtu jāatturas no attiecīgo saistību izpildes piespiedu kārtā. Ieņēmumi no nenokārtoto līgumisko saistību aizkavētas izpildes piespiedu kārtā būtu jāizmanto, lai saistībā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” atgūtu jebkādus publiskā sektora līdzekļus, kas pēc noregulējuma iestādes lēmuma atturēties no minēto saistību izpildes piespiedu kārtā vai pēc jebkāda valdības stabilizācijas instrumenta piemērošanas izmantoti prasījumu apmaksai. Noregulējuma iestādei šīs aizkavētās izpildes pilnvaras būtu jāizmanto tikai tiktāl, ciktāl attiecībā uz ieinteresēto personu, uz kuru tiks attiecināta aizkavēta piespiedu izpilde, netiek pārkāpts princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”. Saistību neizpildes izraisītu zaudējumu gadījumā noregulējuma iestādei būtu jāatjauno CCP savietotais portfelis un jāsadala atlikušie zaudējumi, piemērojot pozīciju un zaudējumu sadales instrumentus. Zaudējumu gadījumā, kas nav saistīts ar saistību neizpildi, zaudējumi būtu jāabsorbē, izmantojot regulatīvus kapitāla instrumentus, un būtu jāsadala starp akcionāriem atkarībā no to spējām, vai nu anulējot vai pārvedot īpašumtiesību instrumentus, vai arī būtiski samazinot kapitāla vērtību. Ja minētie instrumenti nav pietiekami, noregulējuma iestādēm vajadzētu būt pilnvarām norakstīt nenodrošinātu parādu un saistības atbilstoši to klasifikācijai saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem maksātnespējas jomā un piemērot zaudējumu sadales instrumentus, ciktāl tas nepieciešams, neapdraudot plašāka mēroga finanšu stabilitāti.

(51)

Ja pēc tam, kad zaudējumi ir absorbēti un attiecīgā gadījumā CCP savietotais portfelis ir atjaunots, priekšfinansētie CCP resursi joprojām ir izsmelti, noregulējuma iestādei būtu jānodrošina, ka minētie resursi tiek atjaunoti tādā apjomā, kas atbilst regulatīvajām prasībām, vai nu turpinot izmantot instrumentus saskaņā ar CCP darbības noteikumiem vai veicot citas darbības. Jo īpaši noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, kuriem būtu bijušas tiesības uz maksājumu saistībā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”, kompensēt par zaudējumu sadales instrumentu piemērošanu, kā rezultātā radušies zaudējumi pārsniedz tos, kas tīrvērtes dalībniekiem būtu radušies, izpildot saistības saskaņā ar CCP darbības noteikumiem,– ar īpašumtiesību instrumentiem, parāda instrumentiem vai instrumentiem, kuros atzītas tiesības uz CCP nākotnes peļņu. Izvērtējot kompensācijas apjomu un veidu, noregulējuma iestāde var apsvērt, piemēram, CCP finanšu stabilitāti, tādu instrumentu kvalitāti, kas pieejami kompensācijai un principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” ievērošanai. Lai uzturētu adekvātu stimulu struktūru, nosakot tādu kompensāciju, būtu jāņem vērā apjoms, kādā tīrvērtes dalībnieks ir atbalstījis CCP atveseļošanu, un tāpēc arī jāņem vērā tīrvērtes dalībnieku atlikušās neizpildītās līgumsaistības attiecībā pret CCP. Šāda kompensācija būtu jāatskaita no jebkādām tiesībām uz maksājumu saistībā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”.

(52)

Noregulējuma iestādēm būtu arī jānodrošina, ka CCP noregulējuma izmaksas ir samazinātas līdz minimumam un ka vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi. Noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai veikt noregulējuma darbību, novirzoties no principa par vienādu attieksmi pret kreditoriem, ja to attaisno sabiedrības intereses, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, un ja tā ir samērīga ar novērsto risku. Ja noregulējuma iestāde izmanto šādu pasākumu, tai nevajadzētu nevienu diskriminēt, pamatojoties uz valstspiederību.

(53)

CCP noregulējumam nevajadzētu būt saistītam ar ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. Neizpildītie atveseļošanas instrumenti un noregulējuma instrumenti, jo īpaši norakstīšanas instruments, būtu maksimāli jāpiemēro pirms vai kopā ar publiskā sektora kapitāla iepludināšanu vai līdzvērtīgu ārkārtas finansiālā atbalsta no publiskā sektora līdzekļiem piešķiršanu CCP. Ārkārtas finansiālā atbalsta no publiskā sektora līdzekļiem izmantošanai grūtībās esošu iestāžu noregulēšanai jābūt galējam līdzeklim, tai ir jābūt ierobežotai laikā un ir jāievēro attiecīgie valsts atbalsta noteikumi.

(54)

Efektīvam noregulējuma režīmam būtu līdz minimumam jāsamazina grūtībās esoša CCP noregulējuma izmaksas, ko sedz nodokļu maksātāji. Tam būtu jānodrošina, ka CCP var tikt noregulēti, neapdraudot finanšu stabilitāti. Minētais mērķis būtu jāsasniedz ar norakstīšanas instrumentu, zaudējumu un pozīciju sadales instrumentu palīdzību, nodrošinot to, ka akcionāri un darījumu partneri, kas ir daļa no kreditoriem grūtībās esošajā CCP, cieš atbilstīgus zaudējumus un sedz atbilstīgu daļu no izmaksām, ko rada attiecīgā CCP nonākšana grūtībās. Tādējādi norakstīšanas, zaudējumu un pozīciju sadales instrumenti CCP akcionārus un darījumu partnerus vairāk motivē uzraudzīt CCP stāvokli parastos apstākļos saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes (FSP) ieteikumiem, kas izklāstīti tās dokumentā “Galvenie kritēriji efektīviem noregulējuma režīmiem finanšu iestādēs”.

(55)

Lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādēm ir vajadzīgā elastība sadalīt zaudējumus un piešķirt pozīcijas darījumu partneriem visdažādākajos apstākļos, būtu lietderīgi minētajām iestādēm piemērot zaudējumu un pozīciju sadales instrumentus gan situācijās, kad to mērķis ir saglabāt noregulējuma procesā esoša CCP kritiski svarīgu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu, gan saistībā ar kritiski svarīgu pakalpojumu pārvešanu pagaidu CCP vai trešai personai, pēc kā atlikusī CCP daļa izbeidz darbību un tiek likvidēta.

(56)

Ja pozīciju un zaudējumu instrumentus piemēro ar mērķi atjaunot grūtībās esoša CCP dzīvotspēju, lai tas varētu turpināt savu darbību, noregulējums būtu jāveic kopā ar vadības nomaiņu, izņemot gadījumus, kad vadības saglabāšana ir atbilstoša un nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai, un tai sekojošu CCP un tā darbības pārstrukturēšanu tā, lai novērstu tā grūtību iemeslus. Minētā pārstrukturēšana būtu jāpanāk, ieviešot darījumdarbības reorganizācijas plānu, kam vajadzētu būt saderīgam ar pārstrukturēšanas plānu, kas CCP varētu būt jāiesniedz saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu.

(57)

Pozīciju un zaudējumu sadales instrumenti būtu jāizmanto, lai no jauna savietotu CCP portfeli, apturētu turpmākus zaudējumus un iegūtu papildu resursus CCP rekapitalizācijai, un lai papildinātu priekšfinansētos resursus. Lai nodrošinātu, ka tie ir efektīvi un sasniedz savu mērķi, vajadzētu būt iespējai tos piemērot pēc iespējas dažādākiem līgumiem, kas grūtībās esošam CCP rada nenodrošinātas saistības vai nesavietotu portfeli. Tiem būtu jāparedz iespēja izsolīt saistību nepildītāju pozīcijas pārējiem tīrvērtes dalībniekiem vai piespiedu kārtā tās sadalīt, ciktāl, uzsākot noregulējumu, nav izsmeltas brīvprātīgas vienošanās, kas tika izveidotas atveseļošanas plāna ietvaros; daļēji vai pilnībā likvidēt saistības nepildošu tīrvērtes dalībnieku skartā tīrvērtes pakalpojuma vai aktīvu klases līgumus un citus CCP līgumus; piemērot turpmākus diskontus izejošiem mainīgās drošības rezerves maksājumiem šādiem dalībniekiem un attiecīgā gadījumā to klientiem; izmantot jebkādus nenomaksātus skaidras naudas pieprasījumus, kas izklāstīti atveseļošanas plānos; un izmantot papildu noregulējuma skaidras naudas pieprasījumus un norakstīt kapitāla un parāda instrumentus, ko emitējis CCP, vai citas nenodrošinātas saistības, un konvertēt jebkādus parāda instrumentus akcijās. Tas ietver iespēju piemērot zaudējumu sadales instrumentus, lai veicinātu savietota portfeļa atjaunošanu, nodrošinot CCP līdzekļus izsoles solījuma pieņemšanai, kas ļaus CCP sadalīt saistību nepildītāja pozīcijas vai veikt maksājumus par izbeigtajiem līgumiem.

(58)

Piemērojot zaudējumu sadales instrumentu, kas ļauj samazināt jebkuras peļņas vērtību, kura CCP jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, noregulējuma iestādei attiecīgā gadījumā būtu jāpaļaujas uz mainīgās drošības rezerves apstrādi saskaņā ar CCP kontu struktūru, attiecīgā gadījumā jebkādas tādas peļņas vērtības samazinājuma darbību, kas CCP jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem atveseļošanas procesā, un principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”.

(59)

Pienācīgi ņemot vērā ietekmi uz finanšu stabilitāti, noregulējuma iestādēm kā galējo līdzekli vajadzētu spēt vairākos gadījumos izslēgt vai daļēji izslēgt dažus līgumus no pozīciju un zaudējumu sadales. Ja tiek piemērota šāda izslēgšana, vajadzētu būt iespējai palielināt riska vai zaudējumu darījumu līmeni, ko piemēro citiem līgumiem, lai ņemtu vērā šādu izslēgšanu, ar nosacījumu, ka tiek ievērots princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”.

(60)

Ja noregulējuma instrumenti tikuši piemēroti, lai pārvestu kritiski svarīgas funkcijas vai dzīvotspējīgu CCP darījumdarbību stabilai vienībai, piemēram, privātā sektora pircējam vai pagaidu CCP, atlikusī CCP daļa pienācīgā termiņā būtu jālikvidē, ņemot vērā jebkādu grūtībās esoša CCP vajadzību sniegt pakalpojumus vai atbalstu, lai attiecīgajam pircējam vai pagaidu CCP ļautu veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas iegūti šādas pārvešanas rezultātā.

(61)

Uzņēmuma pārdošanas instrumentam būtu jāļauj pilnvarotajām iestādēm pārdot CCP vai tā darījumdarbības daļas vienam vai vairākiem pircējiem bez akcionāru piekrišanas. Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pilnvarotajām iestādēm vajadzētu veikt mārketinga pasākumus attiecīgā CCP vai tā uzņēmuma daļas pārdošanai atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, cenšoties panākt pēc iespējas augstāku pārdošanas cenu.

(62)

Visi neto ieņēmumi no noregulējamā CCP aktīvu vai saistību pārvešanas gadījumos, kad tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, būtu jāsaņem likvidējamajai vienībai. Visi neto ieņēmumi no noregulējamā CCP emitēto īpašumtiesību instrumentu pārvešanas gadījumos, kad tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, būtu jāsaņem akcionāriem. No jebkādas atlīdzības, ko maksā pircējs, labums būtu jāgūst arī visiem saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, kas cietuši zaudējumus. Uz visiem šādiem neto ieņēmumiem vai ieguvumiem būtu jāattiecina visu noregulējumā paredzēto publisko līdzekļu pilnīga atgūšana. Aprēķinot ieņēmumus, būtu jāatskaita izmaksas, kas radušās CCP grūtību un noregulēšanas rezultātā.

(63)

Lai savlaicīgi veiktu uzņēmuma pārdošanu un saglabātu finanšu stabilitāti, būtiskas līdzdalības pircēja novērtēšana būtu jāveic laicīgi, neatliekot uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanu. CCP, pircējam vai abiem, atkarībā no uzņēmuma pārdošanas instrumenta un iegādes veida, vajadzētu būt iespējai īstenot vai saglabāt esošās līdzdalības tiesības un piekļūt maksājumu un norēķinu sistēmām un citām saistītām finanšu tirgu infrastruktūrām un tirdzniecības vietām. Tādas tiesības nedrīkstētu liegt ne, pamatojoties uz atbilstīgu līdzdalības vai dalības kritēriju neievērošanu, ne pamatojoties uz nepietiekamu kredītreitingu. Pircējs, kas neatbilst minētajiem kritērijiem, var izmantot šādas tiesības tikai laikposmā, ko nosaka noregulējuma iestāde.

(64)

Informācijai par grūtībās esoša CCP mārketingu un pārrunām ar potenciālajiem pārņēmējiem pirms uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas, iespējams, būs sistēmiska nozīme. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir svarīgi, lai šādas informācijas nodošanu atklātībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (8), būtu iespējams atlikt uz laiku, kas nepieciešams CCP noregulējuma plānošanai un strukturēšanai atbilstoši kavējumiem, kas atļauti saskaņā ar tirgus ļaunprātīgas izmantošanas režīmu.

(65)

Tā kā pagaidu CCP pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskā sektora iestādēm vai to kontrolē noregulējuma iestāde, tā galvenais mērķis būtu nodrošināt, ka tiek turpināta svarīgāko finanšu pakalpojumu sniegšana tīrvērtes dalībniekiem un tā CCP klientiem, kuram tiek piemērots noregulējums, un svarīgāko finanšu darbību veikšana. Pagaidu CCP būtu jāvada tā, lai nodrošinātu dzīvotspējīgas vienības darbības turpināšanu, un tas būtu jāatgriež tirgū, ja ir tam piemēroti apstākļi, vai jālikvidē, ja tas vairs nav dzīvotspējīgs.

(66)

Ja visas citas iespējas ir nepieejamas vai pierādāmi nepietiekamas, lai aizsargātu finanšu stabilitāti, valdības dalībai kapitāla atbalsta vai pagaidu valsts īpašumtiesību veidā vajadzētu būt iespējamai saskaņā ar piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem, tostarp attiecībā uz CCP darbību pārstrukturēšanu. Lai izvairītos no morālā riska, šāds ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem būtu jānodrošina vienīgi kā galējais līdzeklis, ir pagaidu rakstura un nodrošinātie līdzekļi būtu vienmēr jāatgūst piemērotā laikposmā. Tādēļ, lai gan tas nav šķērslis valdības stabilizācijas instrumentu piemērošanai, dalībvalstīm būtu jāizveido visaptveroši un uzticami pasākumi līdzekļu atgūšanai. Valdības stabilizācijas instrumentu piemērošana pat spriedzes apstākļos neskar nevienas centrālās bankas lomu, kas potenciāli varētu nodrošināt likviditāti finanšu sistēmai pēc centrālās bankas ieskatiem.

(67)

Lai nodrošinātu noregulējuma iestādes spēju piemērot zaudējumu un pozīciju sadales instrumentus līgumiem ar vienībām, kas reģistrētas trešās valstīs, minētās iespējas atzīšana būtu jāiekļauj CCP darbības noteikumos.

(68)

Noregulējuma iestāžu rīcībā vajadzētu būt visām nepieciešamajām juridiskajām pilnvarām, kuras dažādās kombinācijās varētu izmantot noregulējuma instrumentu piemērošanā. Tām būtu jāietver pilnvaras pārvest grūtībās esoša CCP īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības citai vienībai, piemēram, citam CCP vai pagaidu CCP, pilnvaras norakstīt vai anulēt īpašumtiesību instrumentus, vai norakstīt vai konvertēt grūtībās esoša CCP saistības, pilnvaras norakstīt mainīgās drošības rezerves, pilnvaras panākt trešo personu nenokārtoto saistību izpildi attiecībā uz CCP, tostarp atveseļošanas skaidras naudas pieprasījumus, kā izklāstīts CCP darbības noteikumos, un pozīciju sadali, pilnvaras izmantot noregulējuma skaidras naudas pieprasījumus, pilnvaras pilnībā un daļēji izbeigt CCP līgumus, pilnvaras nomainīt vadību un pilnvaras noteikt pagaidu moratoriju prasījumu izmaksai. CCP, tā valdes locekļiem un augstākajai vadībai arī turpmāk vajadzētu, ievērojot to valsts civiltiesības vai krimināltiesības, būt atbildībai par CCP nonākšanu grūtībās.

(69)

Noregulējuma režīmā būtu jāietver procesuālās prasības, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbības tiek pienācīgi izziņotas un nodotas atklātībai. Tomēr, tā kā informācija, ko noregulējuma iestādes un to profesionālie padomdevēji iegūst noregulēšanas gaitā, ļoti iespējams, ir konfidenciāla, pirms noregulējuma lēmuma publiskošanas tai būtu jāpiemēro efektīvs konfidencialitātes režīms. Ir jāņem vērā tas, ka informācijai par atveseļošanas un noregulējuma plānu saturu un sīkāku izklāstu, kā arī par minēto plānu novērtēšanas rezultātiem varētu būt tālejoša ietekme, jo īpaši uz attiecīgajiem uzņēmumiem. Jebkāda informācija, ko sniedz attiecībā uz lēmumu pirms tā pieņemšanas – vai nu par noregulējuma nosacījumu izpildi, vai par konkrēta instrumenta vai darbības piemērošanu noregulējuma laikā –, ir uzskatāma par tādu, kas ietekmē attiecīgās darbības skartās sabiedriskās un privātās intereses. Informācijai par to, ka noregulējuma iestāde pārbauda konkrētu CCP, vien varētu būt negatīva ietekme uz minēto CCP. Tādēļ ir jānodrošina, ka pastāv atbilstoši mehānismi šādas informācijas, piemēram, atveseļošanas un noregulējuma plānu satura un sīkāka izklāsta un šajā sakarībā veikto novērtēšanu rezultātu, konfidencialitātes saglabāšanai.

(70)

Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt papildu pilnvarām, lai nodrošinātu īpašumtiesību instrumentu vai parāda instrumentu un aktīvu, saistību, tiesību un pienākumu, tostarp pozīciju un saistīto drošības rezervju, efektīvu pārvešanu. Ievērojot šajā regulā noteiktos aizsardzības pasākumus, šajās pilnvarās būtu jāiekļauj pilnvaras atcelt trešo personu tiesības uz pārvestajiem instrumentiem vai aktīviem un pilnvaras nodrošināt līgumu izpildi un procedūru nepārtrauktību attiecībā uz pārvesto aktīvu un īpašumtiesību instrumentu saņēmēju. Tomēr tam nevajadzētu skart darba ņēmēju tiesības izbeigt darba līgumu. Nevajadzētu skart arī pušu tiesības izbeigt līgumu ar noregulējamo CCP vai tā grupas vienību tādu iemeslu dēļ, kuri nav grūtībās esoša CCP noregulējums. Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt arī papildu pilnvarām pieprasīt atlikušajam CCP, kas tiek likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, sniegt pakalpojumus, kuri nepieciešami, lai CCP, kuram ar uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu CCP instrumenta palīdzību ir pārvesti aktīvi, līgumi vai īpašumtiesību instrumenti, varētu veikt savu darījumdarbību.

(71)

Ņemot vērā to, ka nopietna attiecīgās dalībvalsts vai Savienības finanšu stabilitātes apdraudējuma dēļ varētu nākties steidzami veikt krīzes vadības pasākumus, visām valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, kas saistītas ar krīzes vadības pasākuma ex ante tiesas apstiprinājuma piemērošanu, un šāda pieprasījuma izskatīšanai tiesā būtu jānotiek ātri. Ņemot vērā nepieciešamību steidzami veikt krīzes vadības pasākumu, tiesai lēmums būtu jāpieņem 24 stundu laikā, un dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka attiecīgā pilnvarotā iestāde var pieņemt lēmumu uzreiz pēc tam, kad tiesa izdevusi lēmumu. Tam nevajadzētu skart ieinteresēto personu tiesības lūgt tiesu atlikt lēmuma izpildi uz ierobežotu laikposmu pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir pieņēmusi attiecīgo krīzes pārvarēšanas pasākumu.

(72)

Saskaņā ar Hartas 47. pantu attiecīgajām pusēm ir tiesības uz taisnīgu tiesas procesu un efektīvu to tiesību aizsardzību pret pasākumiem, kas tās skar. Tādēļ noregulējuma iestāžu pieņemtajiem lēmumiem būtu jāpiemēro apelācijas tiesības.

(73)

Valstu noregulējuma iestādēm noregulējuma darbību veikšanai varētu būt nepieciešami ekonomiskie novērtējumi un plaša rīcības brīvība. Valstu noregulējuma iestāžu rīcībā ir specializētas zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas, lai veiktu minētos novērtējumus un noteiktu rīcības brīvības atbilstošu lietojumu. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka valstu tiesas, izskatot attiecīgos krīzes vadības pasākumus, par pamatu izmanto valstu noregulējuma iestāžu minētajā sakarībā veiktos ekonomiskos novērtējumus. Tomēr šo novērtējumu sarežģītībai nevajadzētu kavēt valstu tiesu darbu, tām izskatot, vai pierādījumi, uz kuriem noregulējuma iestāde paļāvusies, ir faktu ziņā precīzi, uzticami un konsekventi, vai šie pierādījumi ietver visu būtisko informāciju, kas būtu jāņem vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tā ir spējīga pamatot secinājumus, kuri izdarīti, balstoties uz šiem pierādījumiem.

(74)

Lai nodrošinātu risinājumu ārkārtējas steidzamības situācijām un tā kā jebkura noregulējuma iestāžu lēmuma apturēšana var kavēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, ir jāparedz, ka nevienai apelācijas iesniegšanai nebūtu jāizraisa apstrīdētā lēmuma piemērošanas automātiska apturēšana un ka noregulējuma iestādes lēmumam vajadzētu būt nekavējoties izpildāmam.

(75)

Turklāt gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai aizsargātu trešās personas, kas, noregulējuma iestādēm īstenojot noregulējuma pilnvaras, ir labticīgi iegādājušās noregulējamā CCP aktīvus, līgumus, tiesības un saistības, un lai nodrošinātu finanšu tirgu stabilitāti, apelācijas tiesībām nevajadzētu ietekmēt nevienu turpmāko administratīvo aktu vai darījumu, kas noslēgts, pamatojoties uz atceltu lēmumu. Šādos gadījumos tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz nelikumīgu lēmumu būtu jāaprobežojas ar kompensācijas piešķiršanu skartajām personām par tām nodarīto kaitējumu.

(76)

Lai noregulējums būtu efektīvs un lai izvairītos no jurisdikcijas kolīzijas, būtu jānodrošina – kamēr noregulējuma iestāde īsteno savas noregulējuma pilnvaras vai piemēro noregulējuma instrumentus –, ka attiecībā uz grūtībās esošu CCP nesāktu uzsākta vai turpināta parastā maksātnespējas procedūra, izņemot gadījumus, kad tas notiek pēc noregulējuma iestādes iniciatīvas vai ar tās piekrišanu. Tāpat ir lietderīgi un nepieciešams uz ierobežotu laikposmu apturēt atsevišķas līgumā noteiktās saistības, lai noregulējuma iestādei būtu laiks īstenot noregulējuma instrumentus. Tomēr tas nebūtu jāpiemēro grūtībās esoša CCP saistībām attiecībā uz sistēmām, kuras noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (9), tostarp citiem CCP un centrālajām bankām. Direktīva 98/26/EK mazina risku, kas saistīts ar dalību maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, jo īpaši mazinot traucējumus šādas sistēmas dalībnieka maksātnespējas gadījumā. Lai nodrošinātu to, ka minētie aizsardzības pasākumi tiek atbilstoši piemēroti krīzes situācijās, vienlaikus saglabājot atbilstošu noteiktību maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārvaldītājiem un citiem tirgus dalībniekiem, krīzes novēršanas pasākumus vai noregulējuma darbības nebūtu jāuzskata par maksātnespējas procedūru Direktīvas 98/26/EK nozīmē ar nosacījumu, ka tiek turpināta līgumā paredzēto pamatsaistību pildīšana. Tomēr nebūtu jāapdraud tādas sistēmas darbība, kas izveidota saskaņā ar nodrošinājumu, ko garantē Direktīva 98/26/EK, vai tiesības uz minēto nodrošinājumu.

(77)

Lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādēm, pārvedot aktīvus un saistības privātā sektora pircējam vai pagaidu CCP, ir pietiekami daudz laika, lai identificētu, kuri līgumi ir jāpārved, varētu būt lietderīgi noteikt samērīgus ierobežojumus attiecībā uz darījumu partnera tiesībām slēgt, paātrināt vai citādi izbeigt finanšu līgumus, pirms ir veikta šāda pārvešana. Šāds ierobežojums būtu nepieciešams, lai iestādes varētu gūt patiesu priekšstatu par grūtībās esoša CCP bilanci bez vērtības un darbības jomas izmaiņām, ko radītu šādu izbeigšanas tiesību plaša īstenošana. Lai pēc iespējas mazāk skartu darījumu partneru līgumiskās tiesības, izbeigšanas tiesību ierobežojums būtu jāpiemēro tikai iespējami īsā laikposmā un attiecībā uz krīzes novēršanas pasākumu vai noregulējuma darbību, tostarp jebkādu notikumu, kas tieši saistīts ar šādu piemērojamo pasākumu, un būtu jāsaglabā izbeigšanas tiesības, kas izriet no citu saistību neizpildes, tostarp nesamaksātas vai nepiegādātas drošības iemaksas.

(78)

Lai saglabātu leģitīmu kapitāla tirgus darbību dažu, bet ne visu, grūtībās esoša CCP aktīvu, līgumu, tiesību un saistību pārvešanas gadījumā, ir lietderīgi iekļaut aizsardzības pasākumus, lai novērstu attiecīgi saistīto saistību, tiesību un līgumu sadalīšanu. Šāds ierobežojums izraudzītajai praksei attiecībā uz saistītiem līgumiem un saistīto nodrošinājumu būtu jāattiecina arī uz līgumiem ar to pašu darījumu partneri, uz kuriem attiecas nodrošinājuma līgums, līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību pārvešanas veidā, savstarpējās dzēšanas līgums, noslēguma savstarpējā ieskaita līgums un strukturētā finansējuma līgums. Aizsardzības pasākumu piemērošanas gadījumā noregulējuma iestādēm būtu jācenšas visus saistītos līgumus pārvest nodrošinājuma līguma ietvaros vai tos visus atstāt atlikušajam grūtībās esošajam CCP. Šiem aizsardzības pasākumiem būtu jānodrošina, ka tiek minimāli skarta riska darījumu, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgums, novērtēšana regulējošām prasībām atbilstošā kapitāla noteikšanas vajadzībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (10) nolūkos.

(79)

Savienības CCP sniedz pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, kas atrodas trešās valstīs, un trešo valstu CCP sniedz pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, kas atrodas Savienībā. Starptautiskā mērogā darbojošos CCP efektīvam noregulējumam ir nepieciešama sadarbība starp dalībvalstu un trešo valstu iestādēm. Šim nolūkam EVTI būtu jāsniedz norādes par tādu sadarbības vienošanos attiecīgo saturu, kas jānoslēdz ar trešo valstu iestādēm. Ar minētajām sadarbības vienošanām būtu jānodrošina efektīva plānošana, lēmumu pieņemšana un koordinēšana attiecībā uz starptautiski aktīviem CCP. Valstu noregulējuma iestādēm būtu jāatzīst trešo valstu noregulējuma procedūras un konkrētos apstākļos jāpanāk to izpilde. Sadarbībai būtu jānotiek arī attiecībā uz Savienības vai trešo valstu CCP meitasuzņēmumiem un to tīrvērtes dalībniekiem, un to klientiem.

(80)

Lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs par šīs regulas pārkāpšanu tiek konsekventi piemēroti administratīvie sodi, šajā regulā būtu jāuzskaita svarīgākie administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi, kam jābūt noregulējuma iestāžu un kompetento iestāžu rīcībā, pilnvaras minēto administratīvo sodu un citu administratīvu pasākumu piemērošanai visām – gan juridiskām, gan fiziskām – personām, kas ir vainojamas pārkāpumā, un jāuzskaita svarīgākie kritēriji minēto sankciju un citu administratīvu pasākumu līmeņa un veida noteikšanai un administratīvo naudas sodu līmeņi. Nosakot administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus, būtu jāņem vērā tādi faktori kā jebkāds pārkāpuma rezultātā konstatēts finansiāls ieguvums, pārkāpuma smagums un ilgums, jebkādi vainu pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi, nepieciešamība, lai administratīvajiem sodiem būtu atturoša iedarbība, un vajadzības gadījumā jāparedz atlaide par sadarbību ar noregulējuma iestādi vai kompetento iestādi. Pieņemot un publicējot administratīvos sodus, būtu jāievēro hartā noteiktās pamattiesības.

(81)

Lai nodrošinātu konsekventu, saskaņotu un pienācīgu aizsardzību tirgus dalībniekiem visā Savienībā, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu, lai precizētu šādus elementus: a) rakstveida noteikumu saturu un noregulējuma kolēģijas darbības procedūras; b) metodoloģiju priekšfinansēto īpašo pašu resursu papildu summas aprēķināšanai un uzturēšanai, kas CCP jāizmanto atveseļošanā, un procedūras, ja šādi pašu resursi nav pieejami, lai CCP izmantotu atveseļošanas pasākumus, kuriem ir vajadzīgs saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku finansiālais ieguldījums, un pēc tam atlīdzinātu šādiem tīrvērtes dalībniekiem; c) atveseļošanas plānu novērtēšanas metodoloģiju; d) noregulējuma plānu saturu; e) CCP gada peļņas sadales kārtību, maksimālo periodu un maksimālo daļu saskaņā ar atlīdzības mehānismu atveseļošanā; f) elementus, kas attiecas uz vērtēšanas veikšanu; g) metodoloģiju, ar kādu aprēķina rezerves papildu zaudējumiem, kas iekļaujami provizoriskajā vērtēšanā; h) minimālie elementi, kas būtu jāiekļauj uzņēmējdarbības reorganizācijā; i) kritērijus, kas jāizpilda uzņēmējdarbības reorganizācijas plānam; j) galīgās novērtēšanas metodoloģiju saskaņā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”; k) nosacījumus, ar kādiem tīrvērtes dalībnieki var nodot kompensāciju saviem klientiem saskaņā ar līgumiskās simetrijas principu, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem to uzskata par samērīgu.

(82)

Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt jebkādu tīrvērtes pienākumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. pantu, pēc pieprasījuma saņemšanas no noregulējamā CCP noregulējuma iestādes vai tā kompetentās iestādes, vai pēc paša iniciatīvas, vai pēc tās kompetentās iestādes lūguma, kura atbildīga par noregulējamā CCP tīrvērtes dalībnieka uzraudzību, un pēc nesaistoša EVTI atzinuma saņemšanas attiecībā uz konkrētu darījumu partnera veidu vai konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, kurām tīrvērti veic noregulējamais CCP. Lēmums par tīrvērtes pienākumu apturēšanu būtu jāpieņem tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu finanšu stabilitāti un uzticēšanos tirgum, jo īpaši, lai izvairītos no kaitīgas ietekmes izplatīšanās un lai novērstu darījumu partneru un ieguldītāju augsta līmeņa un neskaidrus riska darījumus ar CCP. Lai pieņemtu lēmumu, Komisijai būtu jāņem vērā noregulējuma mērķi un kritēriji, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 648/2012, ar kuru nosaka pienākumu veikt tīrvērti ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz tiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem tiek pieprasīta apturēšana. EVTI vajadzētu varēt pieprasīt Komisijai apturēt tirdzniecības pienākumu, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (11), ja tā uzskata, ka tīrvērtes pienākuma apturēšana ir būtiska izmaiņa tirdzniecības pienākuma kritērijos. Apturēšanai vajadzētu būt pagaidu pasākumam ar iespēju to pagarināt. Līdzīgā veidā CCP riska komiteja, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 28. pantā, būtu jāstiprina, lai vēl vairāk mudinātu CCP piesardzīgi pārvaldīt riskus un uzlabot savu noturību.

Riska komitejas locekļiem būtu jāspēj informēt kompetento iestādi, ja CCP neievēro riska komitejas ieteikumu, un tīrvērtes dalībnieku un klientu pārstāvjiem riska komitejā vajadzētu būt iespējai izmantot sniegto informāciju, lai uzraudzītu to riska darījumus ar CCP saskaņā ar konfidencialitātes aizsardzību un neskarot ierobežojumus, kas attiecībā uz informācijas apmaiņu ir noteikti konkurences tiesību aktos. Visbeidzot, CCP noregulējuma iestādēm vajadzētu būt arī piekļuvei visai vajadzīgajai informācijai darījumu reģistros. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (12).

(83)

Lai pareizi īstenotu FSP procentu likmju etalonu reformu, ir nepieciešams nodrošināt skaidrību tirgus dalībniekiem, ka uz darījumiem, kuri noslēgti vai pārjaunoti, pirms stājas spēkā tīrvērtes vai drošības rezervju prasību piemērošana darījumiem ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kuros ir atsauce uz procentu likmju etalonu (“vēsturiskie darījumi”), Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās prasības netiks piemērotas, kad tie tiek pārjaunoti vienīgi tādēļ, lai īstenotu vai sagatavotu īstenošanai procentu likmju etalonu reformu. Šādai rīcībai būtu jānovērš jebkāds risks, ka šādu vēsturisku darījumu Savienības darījumu partneri varētu izrādīties nesagatavoti, kad konkrēts etalons tiek būtiski izmainīts vai atcelts, tādējādi atvieglinot saistītās bažas par finanšu stabilitāti. Šāda pieeja atbilst Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) starptautiskajām norādēm.

(84)

Lai iedarbīgi īstenotu CCP noregulējumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/47/EK (13) paredzētie aizsardzības pasākumi nebūtu jāpiemēro ierobežojumam attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līguma īstenošanu vai attiecībā uz ietekmi, ko rada līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, noslēguma ieskaitam vai savstarpējās dzēšanas noteikumam, kas paredzēts šajā regulā.

(85)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās (ES) 2017/1132 (14), 2004/25/EK (15) un 2007/36/EK (16) ir ietverti noteikumi to CCP, kas ietilpst minēto direktīvu piemērošanas jomā, akcionāru un kreditoru aizsardzībai. Situācijā, kad noregulējuma iestādēm jārīkojas ātri saskaņā ar šo regulu, minētie noteikumi varētu traucēt iedarbīgu noregulējuma rīcību un noregulējuma iestāžu noregulējuma instrumentu un pilnvaru piemērošanu. Tādēļ atkāpes saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES vajadzētu attiecināt arī uz darbībām, kas veiktas, ievērojot šo regulu. Lai ieinteresētajām personām garantētu maksimālās pakāpes juridisko noteiktību, atkāpes būtu jānosaka skaidri un šauri, un jāizmanto tikai sabiedrības interesēs un tad, kad ir izpildīti kritēriji noregulējuma sākšanai.

(86)

Lai izvairītos no prasību dublēšanās, Direktīva 2014/59/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (17) būtu jāgroza, lai no to darbības jomas izslēgtu tās struktūras, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(87)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 54. panta 2. punktā ir paredzēts pārejas periods, kurā minētās regulas 35. vai 36. pants neattiektos uz tiem CCP vai tirdzniecības vietām, kas savai kompetentajai iestādei iesnieguši pieteikumu gūt labumu no pārejas pasākumiem attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem. Pārejas periods, kura laikā valsts kompetentā iestāde varēja atbrīvot tirdzniecības vietu vai CCP no minētās regulas 35. un 36. panta piemērošanas attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, beidzās 2020. gada 3. jūlijā. Pašreizējā tirgus vide, kam raksturīga liela nenoteiktība un svārstīgums, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, negatīvi ietekmē CCP un tirdzniecības vietu darbības, palielinot to operacionālos riskus. Šie paaugstinātie riski apvienojumā ar ierobežoto spēju novērtēt piekļuves pieprasījumus un pārvaldīt darījumu plūsmu migrāciju varētu ietekmēt tirgu pienācīgu darbību vai finanšu stabilitāti. Minētajā regulā ir paredzēts jauns biržā tirgotu atvasināto instrumentu režīms attiecībā uz piekļuvi kritiskām tirgus infrastruktūrām, kura mērķis ir līdzsvarot lielāku konkurenci starp minētajām infrastruktūrām un vajadzību saglabāt to darbības integritāti.

Tādēļ, lai gan minētās regulas mērķis ir izveidot konkurētspējīgu tirgu finanšu infrastruktūrām, ekonomikas dalībniekiem nevajadzētu paļauties uz to, ka spēkā esošie noteikumi un prioritātes tiks saglabātas, ja mainās ekonomikas apstākļi, jo īpaši lielas ekonomikas krīzes rezultātā. Tas jo īpaši attiecas uz jomu, kurā mijiedarbībai starp kritiskām tirgus infrastruktūrām, piemēram, tirdzniecības un tīrvērtes infrastruktūrām, ir vajadzīgs ārkārtējs operacionālās noturības līmenis, jo jebkādi traucējumi šādās kritiskajās infrastruktūrās radītu augstu risku finanšu stabilitātei. Covid-19 pandēmijas rezultātā jaunā atvērtās piekļuves režīma piemērošanas datums tirdzniecības vietām un CCP, kas piedāvā tirdzniecības un tīrvērtes pakalpojumus saistībā ar biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, tiek atlikts par vienu gadu, proti, līdz 2021. gada 3. jūlijam.

(88)

Lai nodrošinātu, ka CCP noregulējuma iestādes ir pārstāvētas visos attiecīgajos forumos, un lai nodrošinātu to, ka EVTI izmanto visas zināšanas, kas vajadzīgas, lai veiktu uzdevumus, kuri saistīti ar CCP atveseļošanu un noregulējumu, būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 1095/2010, lai iekļautu valstu CCP noregulējuma iestādes šajā regulā noteiktajā kompetento iestāžu jēdzienā.

(89)

Lai sagatavotu EVTI lēmumus attiecībā uz tai piešķirtajiem uzdevumiem saistībā ar tehnisko standartu projekta izstrādi attiecībā uz ex ante un ex post vērtējumiem un attiecībā uz noregulējuma kolēģijām un noregulējuma plāniem, un pamatnostādnēm par noregulējuma nosacījumiem, un attiecībā uz saistošu starpniecību, un lai nodrošinātu visaptverošu Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestāde) (EBI) un tās dalībnieču iesaistīšanos šo lēmumu sagatavošanā, EVTI būtu jāizveido iekšēja komiteja (“EVTI noregulējuma komiteja”), kurā noregulējuma iestādes būtu dalībnieces; Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (18), tostarp Eiropas Centrālā banka, un noregulējuma iestādes, kā definēts Direktīvā 2014/59/ES, tostarp Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 806/2014, būtu jāuzaicina piedalīties kā novērotāji.

(90)

Sagatavojot konceptuālo sistēmu CCP noturības novērtēšanai pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, būtu jāapspriežas ar EVTI noregulējuma komiteju, ja šajā novērtējumā ir ietverta CCP atveseļošanas un noregulējuma mehānismu kopējā ietekme uz Savienības finanšu stabilitāti. Tādos gadījumos, novērtējot šādu stresa testu rezultātus, būtu jāapspriežas arī ar EVTI noregulējuma komiteju.

(91)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievērotas Hartā atzītās tiesības, brīvības un principi.

(92)

Pieņemot lēmumus vai veicot darbības saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vienmēr būtu pienācīgi jāņem vērā šo lēmumu un darbību ietekme uz finanšu stabilitāti un uz ekonomisko situāciju citās dalībvalstīs, kurās CCP darbības ir kritiski svarīgas vai nozīmīgas vietējiem finanšu tirgiem, tostarp dalībvalstīs, kur atrodas tīrvērtes dalībnieki un, ja ir pieejama atbilstīga informācija, to klienti un kur ir iedibinājušās saistītas tirdzniecības vietas un finanšu tirgus infrastruktūras, tostarp sadarbspējīgi CCP, un jāapsver ikviena tīrvērtes dalībnieka vai – ciktāl ir pieejama informācija – ikviena tīrvērtes dalībnieka klienta nozīme tās dalībvalsts finanšu sektorā un visā ekonomikā, kurā šāds tīrvērtes dalībnieks vai klients veic uzņēmējdarbību.

(93)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, saskaņot CCP atveseļošanas un noregulējuma noteikumus un procesus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka jebkura Savienībā darbību veicoša CCP grūtību ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(94)

Šīs regulas piemērošana būtu jāatliek līdz 2022. gada 12. augustam, lai ieviestu visus būtiskos īstenošanas pasākumus un lai dotu iespēju CCP un citiem tirgus dalībniekiem veikt nepieciešamos pasākumus atbilstības ievērošanai. Tomēr prasība CCP atveseļošanai izmantot īpašos pašu resursus un noteikumi par atlīdzību tīrvērtes dalībniekiem ārkārtas gadījumā, kad atveseļošanā piemēro mainīgās drošības rezerves peļņas diskontēšanu, paļaujas uz to, ka ir ieviesti atbilstoši regulatīvi tehniskie standarti. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt šāda noteikuma piemērošanas termiņa atlikšanu līdz 2023. gada 12. februārim. Turklāt daži noteikumi, kas attiecas uz CCP atveseļošanas plāniem un atveseļošanas plānu pieņemšanu un pārskatīšanu, tostarp pienākums iesniegt atveseļošanas plānu, būtu jāpiemēro no agrāka datuma, jo visiem CCP jau ir atveseļošanas plāni, kā noteikts Maksājumu un tirgus infrastruktūru komitejas un IOSCO publicētajos Principos par finanšu tirgus infrastruktūrām. CCP, kas jau saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie spēs iesniegt savus atveseļošanas plānus savām kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 2022. gada 12. februārim. Minētie noteikumi, kas saistīti ar atveseļošanas plāniem, būtu jāpiemēro no 2022. gada 12. februāra. Ja ar noregulējuma iestādi nav notikusi apspriešanās par CCP atveseļošanas plānu, kad piemērojami kļūst pārējie šīs regulas noteikumi, CCP kompetentajai iestādei būtu nekavējoties jāapspriežas ar noregulējuma iestādi par CCP atveseļošanas plānu. Lai darījuma partneriem nodrošinātu juridisko noteiktību, grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012, kuru mērķis ir nodrošināt FSP procentu likmju etalona reformas pienācīgu īstenošanu, būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(95)

Lai nodrošinātu, ka palielinātie operacionālie riski, kas izriet no atklātas piekļuves režīma piemērošanas biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, neapdraud tirgu pienācīgu darbību vai finanšu stabilitāti, un lai izvairītos no jebkādas pārtrauktības, šādiem pārejas periodiem ir jāpiemēro pagarinājums ar atpakaļejošu spēku no 2020. gada 4. jūlija līdz 2021. gada 3. jūlijam.

(96)

Ar šo regulu būtu jānodrošina, lai CCP būtu pietiekama zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, ar ko nodrošināt zaudējumu netraucētu un ātru absorbciju un rekapitalizāciju, minimāli ietekmējot finanšu stabilitāti, vienlaikus tiecoties izvairīties no ietekmes uz nodokļu maksātājiem. Saskaņā ar starptautiski atzītajiem FSP izstrādātajiem efektīva noregulējuma režīmiem finanšu iestādēm ar šo regulu būtu jānodrošina, lai CCP kapitāla turētāji noregulējumā pirmie absorbē zaudējumus tādā veidā, kas samazina riska iespēju, ka viņi varētu ierosināt tiesvedību, pamatojoties uz to, ka viņu zaudējumi ir lielāki, nekā viņi būtu zaudējuši parastā maksātnespējas procedūrā saskaņā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”. 2018. gada 15. novembrī FSP publicēja diskusiju dokumentu ar nosaukumu “Finanšu resursi CCP noregulējuma atbalstam un rīkošanās ar CCP pašu resursiem noregulējumā”.

Balstoties uz atsauksmēm, kas saņemtas par minēto dokumentu, un turpmākiem novērtējumiem, Finanšu stabilitātes padome plāno 2020. gada beigās izdot norādes par to, kā būtu jāizlieto pašu kapitāls CCP noregulējumā, lai līdz minimumam samazinātu riska iespēju, ka kapitāla turētāji varētu ierosināt tiesvedību saistībā ar principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” piemērošanu. Pēc minēto norādījumu publicēšanas Komisijai būtu jāpārskata šajā regulā izklāstīto noteikumu piemērošana attiecībā uz pašu kapitāla norakstīšanu noregulējumā, ņemot vērā minētos starptautiski saskaņotos standartus. Papildus šai īpašajai pārskatīšanai Komisijai būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana piecus gadus pēc tās spēkā stāšanās dienas, cita starpā ņemot vērā turpmāku starptautisko notikumu attīstību. Minētajā vispārējā pārskatīšanā būtu jāaptver vismaz konkrēti svarīgākie jautājumi, kas saistīti ar CCP atveseļošanu un noregulējumu, piemēram, par finanšu resursiem, kas pieejami noregulējuma iestādēm, lai segtu zaudējumus, kas nav saistīti ar saistību neizpildi, un par CCP pašu resursiem, ko izmantot atveseļošanai un noregulējumam,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā izklāstīti atveseļošanas un noregulējuma noteikumi un procedūras attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem (CCP), kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, un noteikumi attiecībā uz vienošanos ar trešām valstīm CCP atveseļošanas un noregulējuma jomā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

CCP” ir centrālais darījumu partneris (CCP), kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;

2)

“noregulējuma kolēģija” ir kolēģija, kas izveidota saskaņā ar 4. pantu;

3)

“noregulējuma iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 3. pantu;

4)

“noregulējuma instruments” ir 27. panta 1. punktā noteiktais noregulējuma instruments;

5)

“noregulējuma pilnvaras” ir 48.–58. pantā noteiktās pilnvaras;

6)

“noregulējuma mērķi” ir 21. pantā noteiktie noregulējuma mērķi;

7)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu;

8)

“saistību neizpildes gadījums” ir scenārijs, kurā CCP ir paziņojis, ka tas nepilda saistības:

a)

viens vai vairāki tīrvērtes dalībnieki saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. pantā noteikto procedūru; vai

b)

viens vai vairāki sadarbspējīgi CCP saskaņā ar attiecīgajiem līguma noteikumiem vai Regulas (ES) Nr. 648/2012 52. pantā noteikto procedūru;

9)

“gadījums, kuram nav sakara ar saistību neizpildi” ir situācija, kurā CCP rodas zaudējumi cita iemesla dēļ, nevis sakarā ar saistību neizpildi, tostarp, bet ne tikai neveiksmīgas darījumdarbības, kontu turēšanas vai ieguldījuma dēļ vai juridisku vai darbības traucējumu vai krāpšanas rezultātā, cita starpā arī kiberuzbrukuma radītu traucējumu;

10)

“noregulējuma plāns” ir noregulējuma plāns, kas CCP izstrādāts saskaņā ar 12. pantu;

11)

“noregulējuma darbība” ir lēmums uzsākt CCP noregulējuma procedūru saskaņā ar 22. pantu, noregulējuma instrumenta piemērošana vai vienas vai vairāku noregulējuma pilnvaru īstenošana;

12)

“tīrvērtes dalībnieks” ir tīrvērtes dalībnieks, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktā;

13)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta a) punktā;

14)

“trešās valsts CCP” ir CCP, kura galvenais birojs ir reģistrēts trešā valstī;

15)

“savstarpējās dzēšanas līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības starp noregulējamo CCP un darījumu partneri var savstarpēji dzēst;

16)

“finanšu tirgus infrastruktūra” jeb “FTI” ir CCP, centrālais vērtspapīru depozitārijs, darījumu reģistrs, maksājumu sistēma vai cita sistēma, ko dalībvalsts nosaka un izraugās saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) punktu;

17)

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta, kā definēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 4. punktā;

18)

“klients” ir klients, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 15. punktā;

19)

“C-SNI” ir citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kā tās noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 3. punktā;

20)

“netiešs klients” ir uzņēmums, kas ar tīrvērtes dalībnieku ir izveidojis netiešas tīrvērtes mehānismu Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 3. punkta otrās daļas nozīmē;

21)

“sadarbspējīgs CCP” ir CCP, ar kuru ir izveidots sadarbspējas mehānisms;

22)

“atveseļošanas plāns” ir atveseļošanas plāns, ko CCP ir izstrādājis un uztur saskaņā ar 9. pantu;

23)

“valde” ir administratīvā valde vai uzraudzības padome, vai abas, kas izveidotas, ievērojot valsts uzņēmējdarbības tiesības, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. panta 2. punktu;

24)

“uzraudzības kolēģija” ir kolēģija, kas minēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 1. punktā;

25)

“kapitāls” ir kapitāls, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 25. punktā;

26)

“secība saistību neizpildes gadījumā” ir secība saistību neizpildes gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pantu;

27)

“kritiski svarīgas funkcijas” ir darbības, pakalpojumi vai operācijas, kuras tiek sniegtas trešām personām ārpus CCP un kuru pārtraukšana kāda CCP lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saistības, sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ vienā vai vairākās dalībvalstīs varētu izraisīt reālajai ekonomikai būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumus vai izjaukt finanšu stabilitāti, īpaši ņemot vērā šo darbību, pakalpojumu un operāciju aizstājamību;

28)

“grupa” ir grupa, kā definēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 16. punktā;

29)

“saistīta FTI” ir FTI, ar kuru CCP ir līgumattiecības, tostarp sadarbspējas mehānisms;

30)

“ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem” ir valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punkta nozīmē vai jebkāds cits finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem pārvalstiskā līmenī – kas, ja tiktu sniegts valsts līmenī, tiktu uzskatīts par valsts atbalstu –, kuru sniedz, lai saglabātu vai atjaunotu CCP dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju;

31)

“finanšu līgumi” ir finanšu līgumi, kas definēti Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 100. apakšpunktā;

32)

“parastā maksātnespējas procedūra” ir kolektīva maksātnespējas procedūra, ar kuru paredz daļēju vai pilnīgu debitora mantas atsavināšanu un likvidatora vai administratora iecelšanu un kuru saskaņā ar valsts tiesību aktiem parasti piemēro CCP, un kura ir vai nu specifiska šīm iestādēm vai arī vispārēji piemērojama jebkurai fiziskai vai juridiskai personai;

33)

“īpašumtiesību instrumenti” ir akcijas, citi instrumenti, ar ko piešķir īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās vai īpašumtiesību instrumentos vai kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, un instrumenti, kas apliecina līdzdalības daļas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos;

34)

“izraudzītā valsts makroprudenciālās uzraudzības iestāde” ir iestāde, kurai uzticēts īstenot makroprudenciālās uzraudzības politiku, kas minēta Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2011. gada 22. decembra Ieteikuma attiecībā uz valsts iestāžu makroprudenciālās uzraudzības pilnvarām (ESRK/2011/3) B1. ieteikumā;

35)

“fonds saistību neizpildes gadījumiem” ir fonds saistību neizpildes gadījumiem, ko CCP uztur saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 42. pantu;

36)

“priekšfinansēti resursi” ir resursi, kurus tur attiecīgā juridiskā persona un kuri tai ir brīvi pieejami;

37)

“augstākā vadība” ir persona vai personas, kas faktiski vada CCP darbību, un valdes izpildloceklis vai izpildlocekļi;

38)

“darījumu reģistrs” ir darījumu reģistrs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 2. punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 (19) 3. panta 1. punktā;

39)

“Savienības valsts atbalsta regulējums” ir regulējums, kas noteikts saskaņā ar LESD 107., 108. un 109. pantu, kā arī noteikumiem un visiem Savienības aktiem, tostarp pamatnostādnēm un paziņojumiem, kuri izstrādāti vai pieņemti atbilstoši LESD 108. panta 4. punktam vai 109. pantam;

40)

“parāda instrumenti” ir obligācijas vai citi nenodrošināta pārvedama parāda veidi, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentu;

41)

“sākotnējā drošības rezerve” ir drošības rezerve, ko CCP iekasē, lai segtu iespējamu nākotnes riska darījumu tīrvērtes dalībniekiem, kuri nodrošina drošības rezervi, un attiecīgā gadījumā – sadarbspējīgiem CCP laikposmā starp pēdējo drošības rezerves iekasēšanu un pozīciju likvidāciju pēc tīrvērtes dalībnieka vai sadarbspējīga CCP saistību neizpildes;

42)

“mainīgā drošības rezerve” ir drošības rezerve, kas tiek iekasētas vai izmaksātas, lai atspoguļotu pašreizējos riska darījumus, kuri izriet no faktiskajām tirgus cenas izmaiņām;

43)

“noregulējuma skaidras naudas pieprasījums” ir noregulējuma iestādes saskaņā ar 31. pantu likumā paredzētajās pilnvarās pamatots pieprasījums, lai tīrvērtes dalībnieki sniegtu skaidru naudu CCP papildus priekšfinansētiem resursiem;

44)

“atveseļošanas skaidras naudas pieprasījums” ir CCP darbības noteikumos izklāstītajās līgumattiecībās pamatots pieprasījums, kas nav noregulējuma skaidras naudas pieprasījums un kas ir paredzēts, lai tīrvērtes dalībnieki sniegtu skaidru naudu CCP papildus priekšfinansētiem līdzekļiem;

45)

“pārveduma pilnvaras” ir 48. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā noteiktās pilnvaras pārvest saņēmējam noregulējamā CCP akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības, vai jebkādu to kombināciju;

46)

“atvasinātais instruments” ir atvasinātais instruments, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 5. punktā;

47)

“savstarpējā ieskaita līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru vairākus prasījumus vai saistības var konvertēt vienā neto prasījumā, tostarp noslēguma ieskaita līgums, saskaņā ar ko (jebkādi un jebkur noteikta) izpildes notikuma gadījumā tiek paātrināta līgumslēdzēju pušu saistību izpilde, lai tās kļūtu nekavējoties izpildāmas, vai arī tās tiek izbeigtas, un jebkurā no gadījumiem attiecīgie prasījumi vai saistības tiek konvertēti vienā neto prasījumā vai aizstāti ar to; šī definīcija attiecas arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (20) 2. panta 1. punkta n) apakšpunkta i) punktā definēto “noslēguma ieskaita noteikumu” un Direktīvas 98/26/EK 2. panta k) apakšpunktā definēto “ieskaitu”;

48)

“krīzes novēršanas pasākums” ir pilnvaru īstenošana ar mērķi pieprasīt CCP veikt pasākumus, lai novērstu trūkumus tā atveseļošanas plānā saskaņā ar 10. panta 8. un 9. punktu, pilnvaru īstenošana ar mērķi pārvarēt vai novērst šķēršļus noregulējuma īstenošanai saskaņā ar 16. pantu vai agrīnas intervences pasākuma piemērošana saskaņā ar 18. pantu;

49)

“izbeigšanas tiesības” ir tiesības izbeigt līgumu, tiesības paātrināt saistību izpildi, likvidēt, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, maina vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kurš novērš saistību rašanos saskaņā ar līgumu, kas citādi rastos;

50)

“līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā” ir līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, kā definēts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

51)

“segtā obligācija” ir segtā obligācija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2162 (21) 3. panta 1. punktā;

52)

“trešās valsts noregulējuma procedūra” ir darbība, ko veic saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu trešās valsts CCP nonākšanu grūtībās, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināma noregulējuma darbībām, kuras veic saskaņā ar šo regulu;

53)

“attiecīgās valsts iestādes” ir noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes vai kompetentās ministrijas, kas izraudzītas saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu, vai citas dalībvalstu iestādes, kurām ir pilnvaras attiecībā uz tāda trešo valstu CCP aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām, kurš sniedz tīrvērtes pakalpojumus to jurisdikcijā;

54)

“attiecīgā trešās valsts iestāde” ir trešās valsts iestāde, kas atbild par tādu funkciju izpildi, kuras ir pielīdzināmas funkcijām, ko noregulējuma iestādes vai kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo regulu.

II SADAĻA

IESTĀDES, NOREGULĒJUMA KOLĒĢIJA UN PROCEDŪRAS

1. iedaļa

Noregulējuma iestādes, noregulējuma kolēģijas un Eiropas uzraudzības iestāžu iesaistīšanās

3. pants

Noregulējuma iestāžu un kompetento ministriju izraudzīšanās

1.   Ikviena dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas noregulējuma iestādes, kuras ir pilnvarotas piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot šajā regulā noteiktās noregulējuma pilnvaras.

Noregulējuma iestādes ir valstu centrālās bankas, kompetentās ministrijas, publiskas pārvaldes iestādes vai citas iestādes, kurām uzticētas publiskas pārvaldes pilnvaras.

2.   Noregulējuma iestādēm ir noregulējuma pasākumu piemērošanai nepieciešamā kompetence, resursi un darbības spēja, un tās īsteno savas pilnvaras tik ātri un elastīgi, cik tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

3.   Ja noregulējuma iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir uzticētas citas funkcijas, tiek ieviesta atbilstoša strukturālā kārtība, lai izvairītos no interešu konfliktiem starp noregulējuma iestādei saskaņā ar šo regulu uzticētajām funkcijām un visām citām minētajai iestādei uzticētajām funkcijām. Jo īpaši tiek ieviesta kārtība, ar ko nodrošina, lai minētās noregulējuma iestādes darbība būtu faktiski neatkarīga no jebkādiem uzdevumiem, ko noregulējuma iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu var veikt kā CCP kompetentā iestāde, un no uzdevumiem, ko noregulējuma iestāde var veikt kā Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā tīrvērtes dalībnieku kompetentā iestāde, tostarp, lai tai būtu atsevišķs personāls, ziņošanas kārtība un lēmumu pieņemšanas process.

4.   Panta 3. punktā noteiktās prasības nenozīmē, ka nav iespējama pārskatu sniegšanas kārtības konverģence augstākajā tādas organizatoriskās struktūras līmenī, kas apvieno dažādas funkcijas vai iestādes, vai ka personālu saskaņā ar iepriekš pieņemtiem nosacījumiem nevar izmantot arī citām, noregulējuma iestādei uzticētām funkcijām, ja tas uz laiku ir vajadzīgs, lai pārvarētu lielu darba slodzi vai lai noregulējuma iestāde varētu izmantot kopīgā personāla kompetenci.

5.   Iestādes, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un šo regulu veic uzraudzības un noregulējuma funkcijas, un personas, kas minētās funkcijas veic savā vārdā, cieši sadarbojas noregulējuma lēmumu sagatavošanā, plānošanā un piemērošanā gan gadījumos, kad noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde ir atsevišķas vienības, gan gadījumos, kad attiecīgās funkcijas veic tā pati vienība.

6.   Noregulējuma iestādes pieņem un publisko savus iekšējos noteikumus, ar kuriem nodrošina atbilstību 3. punktā noteiktajām prasībām, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu un informācijas apmaiņu starp dažādajām funkcionālajām jomām.

7.   Dalībvalstis, kurās uzņēmējdarbību neveic neviens CCP, var atkāpties no 3. punktā minētajām prasībām, izņemot attiecībā uz kārtību par izvairīšanos no interešu konfliktiem.

8.   Katra dalībvalsts izraugās vienu ministriju, kas atbild par to funkciju veikšanu, kas saskaņā ar šo regulu uzticētas kompetentajai ministrijai.

9.   Ja kādā dalībvalstī noregulējuma iestāde nav kompetentā ministrija, tad noregulējuma iestāde bez liekas kavēšanās informē kompetento ministriju par lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, un, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi, saņem tās apstiprinājumu pirms tādu lēmumu īstenošanas, kuriem būs tieša fiskāla ietekme vai sistēmiskas sekas, kuras, visticamāk var radīt tiešu fiskālu ietekmi.

10.   Dalībvalstis informē Komisiju un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (EVTI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, par noregulējuma iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu.

11.   Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu noregulējuma iestādi saskaņā ar 1. punktu, 10. punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)

vairāku noregulējuma iestāžu izraudzīšanās pamatojums;

b)

funkciju un atbildības sadale starp šīm iestādēm;

c)

veids, kā tiek nodrošināta koordinācija starp tām; un

d)

noregulējuma iestāde, kas izraudzīta kā kontaktiestāde sadarbības un koordinēšanas mērķiem ar citu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm.

12.   EVTI publicē sarakstu ar noregulējuma iestādēm un kontaktiestādēm, par kurām sniegta informācija saskaņā ar 10. punktu.

4. pants

Noregulējuma kolēģijas

1.   CCP noregulējuma iestāde nodibina, pārvalda un vada noregulējuma kolēģiju, kas veic 12., 15. un 16. pantā minētos uzdevumus un nodrošina sadarbību un koordināciju ar iestādēm, kas ir noregulējuma kolēģijas locekles, un vajadzības gadījumā – sadarbību ar trešās valsts kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm.

Noregulējuma kolēģijas noregulējuma iestādēm un citām attiecīgajām iestādēm nodrošina satvaru šādu uzdevumu izpildei:

a)

apmainīties ar informāciju, kas ir relevanta, lai izstrādātu noregulējuma plānus, tostarp, lai ņemtu vērā noregulējuma plāna īstenošanas ietekmi, lai piemērotu sagatavošanas un preventīvo pasākumus, un kas ir relevanta noregulējumam;

b)

izstrādāt noregulējuma plānus saskaņā ar 12. pantu;

c)

novērtēt CCP noregulējamību saskaņā ar 15. pantu;

d)

apzināt, pārvarēt un likvidēt šķēršļus CCP noregulējamībai saskaņā ar 16. pantu; un

e)

koordinēt sabiedrības informēšanu par noregulējuma plāniem un stratēģijām.

2.   Noregulējuma kolēģijas sastāvā ietilpst:

a)

CCP noregulējuma iestāde;

b)

CCP kompetentā iestāde;

c)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās tīrvērtes dalībnieku kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes, tostarp attiecīgā gadījumā Eiropas Centrālā banka (ECB) saistībā ar uzdevumiem, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību atbilstīgi vienotajam uzraudzības mehānismam un kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (22), un Vienotā noregulējuma valde (VNV), kad tā vienotajā noregulējuma mehānismā darbojas kā kredītiestāžu noregulējuma iestāde, kā tai ir uzdots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014;

d)

tīrvērtes dalībnieku kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes, kuras nav c) apakšpunktā minētās iestādes. Minētās kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes informē CCP noregulējuma iestādi un pamato savu dalību noregulējuma kolēģijā, balstoties uz savu novērtējumu par ietekmi, kādu CCP noregulējums varētu atstāt uz attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti;

e)

tīrvērtes dalībnieku klientu kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes – ar noteikumu, ka kolēģijas sastāvā vēl nav pārstāvja no šo iestāžu dalībvalsts saskaņā ar šā punkta c), d), f), g) vai h) apakšpunktu. Minētās iestādes informē CCP noregulējuma iestādi un pamato savu dalību kolēģijā, balstoties uz savu novērtējumu par ietekmi, kādu CCP noregulējums varētu atstāt uz attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti;

f)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētās kompetentās iestādes;

g)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētās CCP kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes;

h)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētās kompetentās iestādes;

i)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētie Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki;

j)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētās centrālās bankas, kas emitē;

k)

centrālās bankas, kas emitē Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kam tīrvērti veic CCP, un kas nav minētas j) apakšpunktā. Minētās centrālās bankas, kas emitē, informē CCP noregulējuma iestādi un pamato to dalību noregulējuma kolēģijā, balstoties uz to novērtējumu par ietekmi, kādu CCP noregulējums varētu atstāt uz attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti;

l)

vajadzības gadījumā – mātesuzņēmuma kompetentā iestāde;

m)

kompetentā ministrija, ja noregulējuma iestāde, kas minēta a) apakšpunktā, nav kompetentā ministrija;

n)

EVTI; un

o)

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

3.   EVTI, EBI un 2. punkta d), e), k) un l) apakšpunktā minētajām iestādēm noregulējuma kolēģijās nav balsošanas tiesību.

Ja ECB ir kolēģijas locekle saskaņā ar šā panta 2. punkta c) un j) apakšpunktu, tai kolēģijā ir divas balsis.

4.   Trešās valstīs iedibinājušos tīrvērtes dalībnieku kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes un trešās valsts CCP kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes, ar kuriem CCP ir izveidojis sadarbspējas mehānismus, var aicināt piedalīties noregulējuma kolēģijās novērotāju statusā. Iespējas piedalīties ir atkarīgas no tā, vai šīm iestādēm piemēro konfidencialitātes prasības, kas saskaņā ar CCP noregulējuma iestādes kā noregulējuma kolēģijas priekšsēdētājas atzinumu ir līdzvērtīgas 73. pantā noteiktajām prasībām.

Trešo valstu iestāžu līdzdalība noregulējuma kolēģijā var ierobežoti attiekties tikai uz apspriedēm par atsevišķiem pārrobežu izpildes jautājumiem, kuru vidū var būt šādi:

a)

panākt efektīvu un saskaņotu noregulējuma darbību izpildi, jo īpaši saskaņā ar 53. un 77. pantu;

b)

apzināt un novērst iespējamos šķēršļus efektīvai noregulējuma darbībai, kas var izrietēt no atšķirīgiem tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē nodrošinājuma, savstarpējā ieskaita un savstarpējās dzēšanas līgumus, un no dažādām atveseļošanas un noregulējuma pilnvarām vai stratēģijām;

c)

apzināt un koordinēt jebkādu vajadzību pēc jaunām licencēšanas, atzīšanas vai atļaujas saņemšanas prasībām, ņemot vērā, ka noregulējuma darbības ir jāveic laikus;

d)

iespējams, apturēt tīrvērtes pienākumu attiecīgajām aktīvu klasēm, kurām piemēro CCP noregulējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 6.a pantu vai jebkuru līdzvērtīgu tiesību normu saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem;

e)

ņemt vērā dažādu laika joslu iespējamo ietekmi uz piemērojamām tirdzniecības dienas beigām.

5.    CCP noregulējuma iestāde kā noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja ir atbildīga par šādiem uzdevumiem:

a)

pēc apspriešanās ar citiem noregulējuma kolēģijas locekļiem noteikt rakstveida kārtību un procedūras noregulējuma kolēģijas darbībai;

b)

koordinēt visas noregulējuma kolēģijas darbības;

c)

sasaukt un vadīt visas noregulējuma kolēģijas sanāksmes;

d)

iepriekš pilnībā informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par sanāksmju organizēšanu, galvenajiem šajās sanāksmēs apspriežamajiem punktiem un jautājumiem, kas jāapsver diskusiju gaitā;

e)

pieņemt lēmumu par to, vai un kuras trešo valstu iestādes uzaicināt piedalīties konkrētās noregulējuma kolēģijas sanāksmēs saskaņā ar 4. punktu;

f)

sekmēt, veicināt un koordinēt savlaicīgu visas attiecīgās informācijas apmaiņu starp noregulējuma kolēģijas locekļiem; un

g)

laikus informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem.

6.   Lai atvieglotu kolēģijai uzticēto uzdevumu veikšanu, 2. punktā minētie kolēģijas locekļi ir pilnvaroti piedalīties kolēģijas sanāksmju darba kārtības noteikšanā, jo īpaši, ar punktiem papildinot sanāksmes darba kārtību.

7.   Lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu noregulējuma kolēģiju darbību visā Savienībā, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu ar mērķi precizēt rakstveida kārtības un 1. punktā minēto noregulējuma kolēģiju darbības procedūru saturu.

Lai sagatavotu minētos regulatīvos tehniskos standartus, EVTI ņem vērā attiecīgos noteikumus deleģētajos aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 88. panta 7. punktu.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

5. pants

EVTI noregulējuma komiteja

1.   EVTI izveido noregulējuma komiteju (EVTI noregulējuma komiteja) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 41. pantu, lai sagatavotu saskaņā ar šo regulu EVTI uzticētos lēmumus, izņemot lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar šīs regulas 11. pantu.

EVTI noregulējuma komiteja arī veicina noregulējuma plānu izstrādi un koordināciju un attīsta metodes grūtībās nonākušu CCP noregulējumam.

2.   EVTI noregulējuma komitejas sastāvā ietilpst iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 3. panta 1. punktu.

Iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punkta i) un v) apakšpunktā, uzaicina piedalīties EVTI noregulējuma komitejā novērotāju statusā.

3.   Šīs regulas nolūkos EVTI sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (23) un EBI Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

4.   Šīs regulas nolūkos EVTI nodrošina, lai EVTI noregulējuma komiteja būtu strukturāli nošķirta no citām Regulā (ES) Nr. 1095/2010 minētajām funkcijām.

6. pants

Sadarbība starp iestādēm

1.   Kompetentās iestādes, noregulējuma iestādes un EVTI šīs regulas nolūkos cieši sadarbojas. Kompetentajai iestādei un uzraudzības kolēģijas locekļiem jo īpaši atveseļošanas posmā būtu jāsadarbojas un efektīvi jāsazinās ar noregulējuma iestādi, lai noregulējuma iestāde varētu laikus rīkoties.

2.   CCP noregulējuma iestāde un tīrvērtes dalībnieku noregulējuma iestādes cieši sadarbojas ar mērķi nodrošināt, lai nekas nekavētu noregulējuma īstenošanu.

3.   Šīs regulas nolūkos kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu.

2. iedaļa

Lēmumu pieņemšana un procedūras

7. pants

Vispārēji lēmumu pieņemšanas principi

Kompetentās iestādes, noregulējuma iestādes un EVTI, pieņemot lēmumus un rīkojoties saskaņā ar šo regulu, ņem vērā visus turpmāk minētos principus un aspektus:

a)

tiek nodrošināts, lai jebkurš lēmums vai rīcība, kas saistīta ar atsevišķu CCP, būtu efektīva un samērīga, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

i)

CCP juridiskā forma, īpašumtiesības un organizatoriskā struktūra, vajadzības gadījumā ieskaitot visas savstarpējās atkarības grupā, pie kuras pieder CCP;

ii)

CCP darījumdarbības būtība, apjoms un sarežģītība, īpaši tā tirgus lielums, struktūra un likviditāte saspringtos apstākļos, kuru tas apkalpo;

iii)

CCP tīrvērtes dalības struktūra, būtība un daudzveidība, kā arī, ja ir pieejama informācija, – tā tīrvērtes dalībnieku klientu un netiešo klientu tīkla struktūra, būtība un daudzveidība;

iv)

CCP kritiski svarīgo funkciju aizstājamība tirgos, ko tas apkalpo;

v)

CCP savstarpējā saistība ar citām FTI, tirdzniecības vietām, finanšu iestādēm un finanšu sistēmu kopumā;

vi)

vai CCP veic tīrvērti ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas pieder pie ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu ir noteikts tīrvērtes pienākums; un

vii)

faktiskās un iespējamās šīs regulas 18. panta 1. punktā un 22. panta 2. punktā minēto pārkāpumu sekas;

b)

pieņemot lēmumus un veicot darbības, tiek ievērots pienākums nodrošināt lēmumu pieņemšanas efektivitāti, savlaicīgumu un pienācīgu neatliekamību un saglabāt izmaksas pēc iespējas mazākas, bet vienlaikus tiek arī nodrošināts, lai tirgus traucējumi būtu pēc iespējas mazāki;

c)

cik vien iespējams izvairās izmantot ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, šāds atbalsts tiek darīts pieejams un tiek izmantots tikai kā galējais līdzeklis saskaņā ar 45. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, un netiek radītas cerības saņemt finansiālu atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;

d)

noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un citas iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka lēmumi tiek pieņemti un pasākumi tiek veikti koordinēti un efektīvi;

e)

katras dalībvalsts attiecīgo iestāžu lomas un pienākumi ir skaidri definēti;

f)

to dalībvalstu intereses, kurās CCP sniedz pakalpojumus un kurās ir iedibinājušies tā tīrvērtes dalībnieki un, ja ir pieejama informācija,– to klienti un netiešie klienti, tostarp, ja dalībvalstis minētos klientus un netiešos klientus ir izraudzījušās par C-SNI, un jebkādas ar tiem saistītas FTI, tostarp sadarbspējīgi CCP, un jo īpaši ietekme, kādu uz minēto dalībvalstu un visas Savienības finanšu stabilitāti vai fiskālajiem resursiem atstāj jebkurš lēmums vai darbība, vai bezdarbība;

g)

noregulējuma iestādes un noregulējuma kolēģijas nevar ne pieprasīt, lai dalībvalstis sniegtu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, nedz arī skart kādas dalībvalsts budžeta suverenitāti un fiskālos pienākumus;

h)

skarto tīrvērtes dalībnieku un, ja ir pieejama informācija, to klientu un netiešo klientu, CCP kreditoru un citu ieinteresēto personu intereses iesaistītajās dalībvalstīs ir jāsabalansē, izvairoties no negodīgas konkrētu dalībnieku interešu pārkāpšanas vai aizstāvības un izvairoties no negodīga sloga sadalījuma;

i)

šajā regulā paredzētais pienākums pirms lēmuma pieņemšanas vai pasākuma īstenošanas apspriesties ar iestādi ir pienākums vismaz apspriesties par tādiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuri, iespējams ietekmē tīrvērtes dalībniekus, klientus, saistītas FTI vai tirdzniecības vietas vai ietekmē tās dalībvalsts finanšu stabilitāti, kurā tīrvērtes dalībnieki, klienti, saistītas FTI vai tirdzniecības vietas ir iedibinājušies vai atrodas;

j)

ja kāda iestāde izvirza jautājumu par savas dalībvalsts finanšu stabilitāti, CCP noregulējuma iestāde un noregulējuma kolēģija to rūpīgi izskata, un, ja iestādes neņem vērā izteiktās bažas, tās rakstiski paskaidro savas rīcības iemeslus;

k)

tiek ievēroti 12. pantā minētie noregulējuma plāni, ja vien, ņemot vērā lietas apstākļus, nav nepieciešamas atkāpes no šiem plāniem, lai labāk sasniegtu noregulējuma mērķus;

l)

kad vien ir iespējams un vienmēr tad, kad ierosinātais lēmums vai rīcība, visticamāk, ietekmēs jebkuras attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti vai fiskālos resursus, attiecīgajām iestādēm tiek nodrošināta pārredzamība;

m)

tās koordinē darbu un sadarbojas pēc iespējas ciešāk, arī ar mērķi samazināt noregulējuma kopējās izmaksas; un

n)

cik vien iespējams, tiek mazināta: jebkura lēmuma negatīvā ekonomiskā un sociālā ietekme, tostarp negatīvā ietekme uz finanšu stabilitāti, visās dalībvalstīs, kurās CCP sniedz pakalpojumus un kurās uzņēmējdarbību veic tā tīrvērtes dalībnieki un, ja ir pieejama informācija,– to klienti un netiešie klienti, tostarp, ja dalībvalstis minētos klientus un netiešos klientus ir izraudzījušās par C-SNI, un jebkādas ar tiem saistītas FTI, tostarp sadarbspējīgi CCP.

8. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un EVTI pēc pašu ierosmes vai pēc pieprasījuma viena otrai laicīgi sniedz visu informāciju, kas tām ir nepieciešama savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, noregulējuma iestādes trešās valsts iestādes sniegtu konfidenciālu informāciju var izpaust tikai tādā gadījumā, ja minētā iestāde tam iepriekš ir devusi rakstisku piekrišanu.

3.   Noregulējuma iestādes sniedz kompetentajai ministrijai visu informāciju par lēmumiem vai pasākumiem, kuri ir jāpaziņo, jāapspriež vai attiecībā uz kuriem ir jāsaņem šīs ministrijas piekrišana.

III SADAĻA

SAGATAVOŠANA

I NODAĻA

Atveseļošanas un noregulējuma plānošana

1. iedaļa

Atveseļošanas plānošana

9. pants

Atveseļošanas plāni

1.   CCP izstrādā un uztur atveseļošanas plānu, nosakot pasākumus, kas saistību neizpildes gadījumā un ar saistību neizpildi nesaistītā gadījumā vai abu gadījumu kombinācijā ir jāveic, lai bez jebkāda ārkārtas finansiāla atbalsta no publiskā sektora līdzekļiem atjaunotu savu finanšu stabilitāti un spētu arī turpmāk veikt kritiski svarīgās funkcijas pēc būtiskas finansiālā stāvokļa pasliktināšanās vai tad, kad pastāv risks, ka tiks pārkāptas Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās prudenciālās prasības.

2.   Atveseļošanas plānā iekļautie pasākumi:

a)

visaptveroši un efektīvi novērš jebkādu risku, kas identificēts dažādos scenārijos, tostarp iespējamu nesegtu likviditātes trūkumu;

b)

saistību neizpildes izraisītu zaudējumu gadījumā nodrošina savietotā portfeļa atjaunošanu un pilnīgu nesegto zaudējumu sadali tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, ja minētie klienti ir tieši CCP kreditori, un akcionāriem, ņemot vērā visu ieinteresēto personu intereses;

c)

iekļauj zaudējumu absorbcijas mehānismus, kas ir piemēroti to zaudējumu segšanai, kurus var radīt visi ar saistību neizpildi nesaistīti gadījumi; un

d)

dod iespēju papildināt CCP finanšu resursus, tostarp pašu kapitālu, līdz līmenim, kas ir pietiekams, lai CCP pildītu savus pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un lai CCP pastāvīgi un laikus veiktu savas kritiski svarīgās funkcijas.

3.   Atveseļošanas plānā tiek ietverta uz CCP riska profilu balstīta rādītāju sistēma, ar kuru palīdzību nosaka, kādos apstākļus ir jāveic atveseļošanas plānā minētie pasākumi. Rādītāji var būt kvalitatīvi vai kvantitatīvi un attiekties uz CCP finanšu stabilitāti un darbotiesspēju, un tiem būtu jāļauj atveseļošanas pasākumus veikt tik agri, lai pietiktu laika plāna īstenošanai.

4.   CCP ievieš piemērotus pasākumus regulārai 3. punktā minēto rādītāju uzraudzībai. CCP ziņo savām kompetentajām iestādēm par minētās uzraudzības rezultātu. Kompetentās iestādes nosūta informāciju uzraudzības kolēģijai, ja tās šādu informāciju uzskata par būtisku.

5.   EVTI sadarbībā ar ESRK līdz 2022. gada 12. februārim sagatavo pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai precīzi noteiktu šā panta 3. punktā minēto kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju minimuma sarakstu.

6.    CCP savos darbības noteikumos izklāsta kārtību, kā tiem ir jārīkojas, un, lai sasniegtu atveseļošanas procesa mērķus, piedāvā:

a)

veikt pasākumus, kas paredzēti to atveseļošanas plānā, neraugoties uz to, ka attiecīgie rādītāji nav izpildīti; vai

b)

atturēties no atveseļošanas plānā paredzēto pasākumu veikšanas, pat ja attiecīgie rādītāji ir izpildīti.

Ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo punktu, un tā pamatojumu nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.

7.   Ja kāds CCP plāno iedarbināt savu atveseļošanas plānu, tas paziņo kompetentajai iestādei par to, kādas un cik lielas problēmas tas ir apzinājis, izklāstot visus attiecīgos apstākļus un norādot atveseļošanas pasākumus vai citus pasākumus, ko tas plāno veikt, lai novērstu šo situāciju, kā arī paredzētos termiņus savas finanšu stabilitātes atgūšanai, izmantojot minētos pasākumus.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka atveseļošanas pasākums, ko CCP plāno veikt, var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu vai ka tas, visticamāk, nav efektīvs, tā var pieprasīt, lai CCP konkrēto pasākumu neveiktu.

Pēc tam, kad ir saņemts paziņojums saskaņā ar šā panta 6. punktu, kompetentā iestāde nekavējoties novērtē, vai attiecīgo apstākļu dēļ ir jāizmanto agrīnās intervences pilnvaras saskaņā ar 18. pantu.

8.   Kompetentā iestāde nekavējoties informē noregulējuma iestādi un uzraudzības kolēģiju, un noregulējuma iestāde nekavējoties informē noregulējuma kolēģiju par jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 6. punkta otro daļu un 7. punkta pirmo daļu, un par jebkādu turpmāku kompetentās iestādes norādījumu saskaņā ar 7. punkta otro daļu.

Ja kompetentā iestāde tiek informēta saskaņā ar šā panta 7. punkta pirmo daļu, tā ierobežo vai, neizraisot saistību neizpildes gadījumu, pēc iespējas pilnībā aizliedz jebkādu atlīdzību par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un tas cita starpā attiecas arī uz CCP dividenžu maksājumiem un atpirkšanas operācijām, un tā var ierobežot vai aizliegt jebkādus mainīgās atlīdzības maksājumus, kā definēts CCP atlīdzības politikā, ievērojot 26. panta 5. punktu Regulā (ES) Nr. 648/2012, diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumus vai atlaišanas pabalsta maksājumus vadības locekļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 29. punktā.

9.   CCP pārskata un, ja nepieciešams, atjaunina savus atveseļošanas plānus vismaz reizi gadā un jebkurā gadījumā ikreiz, kad juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā vai darījumdarbības vai finansiālajā stāvoklī ir notikušas kaut kādas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt minētos plānus vai citādā veidā radīt nepieciešamību tajos izdarīt grozījumus, pārskatīt, pārbaudīt un, ja nepieciešams, atjaunināt atveseļošanas plānus. Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai CCP atjauninātu savus atveseļošanas plānus biežāk.

10.   Atveseļošanas plānus izstrādā saskaņā ar pielikuma A iedaļu, un tajos attiecīgā gadījumā ņem vērā visas attiecīgās savstarpējās atkarības grupā, pie kuras pieder CCP. Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai CCP savos atveseļošanas plānos iekļautu papildu informāciju. Attiecīgā gadījumā CCP kompetentā iestāde apspriežas ar CCP mātesuzņēmuma kompetento iestādi.

11.   Atveseļošanas plānos:

a)

nepieņem, ka būs pieejams vai ka tiks saņemts ārkārtas finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība vai centrālās bankas likviditātes palīdzība, ko sniedz ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi;

b)

ņem vērā visu ieinteresēto personu intereses, kuras plāns varētu ietekmēt, tostarp tīrvērtes dalībniekus un, ja informācija ir pieejama, to tiešos un netiešos klientus; un

c)

nodrošina, ka tīrvērtes dalībnieku riska pozīcijas attiecībā uz CCP nav neierobežotas un ieinteresēto personu iespējamie zaudējumi un likviditātes trūkumi ir pārredzami, izmērāmi, pārvaldāmi un kontrolējami.

12.   EVTI sadarbībā ar ESRK līdz 2022. gada 12. februārim sagatavo pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai vēl precīzāk noteiktu šā panta 1. punkta pirmās daļas mērķiem apsveramo scenāriju klāstu. Izdodot šādas pamatnostādnes, EVTI attiecīgā gadījumā ņem vērā uzraudzības stresa testus.

13.   Ja CCP ir grupas daļa un līgumiski nolīgumi par mātesuzņēmumu vai grupas atbalstu veido daļu no atveseļošanas plāna, tad atveseļošanas plānā tiek aplūkoti scenāriji, kuros minētos nolīgumus nevar izpildīt.

14.   Pēc saistību neizpildes vai ar saistību neizpildi nesaistīta gadījuma CCP, pirms tas izmanto šīs regulas pielikuma A iedaļas 15. apakšpunktā minētos mehānismus un pasākumus, izmanto papildu summu no saviem priekšfinansētajiem īpašajiem pašu resursiem. Minētā summa veido ne mazāk kā 10 % un ne vairāk kā 25 % no riska kapitāla prasībām, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 2. punktu.

Lai izpildītu minēto prasību, CCP papildus savām minimālajām kapitāla prasībām var izmantot tā rīcībā esošo kapitāla summu, lai nodrošinātu atbilstību paziņošanas robežvērtībai, kas ir minēta deleģētajā aktā, kurš ir pieņemts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 3. punktu.

15.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un pēc apspriešanās ar ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā tiek precizēta metodika, kā aprēķināt un uzturēt īpašo priekšfinansēto pašu resursu papildsummu, kas ir izmantojama saskaņā ar 14. punktu. Izstrādājot minētos tehniskos standartus, EVTI ņem vērā visu turpmāk uzskaitīto:

a)

CCP struktūru un iekšējo organizāciju, kā arī to darbības būtību, apmēru un sarežģītību;

b)

CCP akcionāru, vadības un tīrvērtes dalībnieku un tīrvērtes dalībnieku klientu stimulu struktūru;

c)

to, cik piemēroti ir CCP ieguldīt minēto īpašo pašu resursu papildsummu aktīvos, kuri nav minētās regulas 47. panta 1. punktā minētie resursi, – atkarībā no valūtām, kādās ir denominēti finanšu instrumenti, kuriem viņi veic tīrvērti, atkarībā no valūtām, kas pieņemtas kā nodrošinājums, un riska, kas izriet no to darbības, īpaši, ja tie neveic Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā definēto ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti; un

d)

noteikumus, ko piemēro trešo valstu CCP, un to praksi, kā arī starptautiskās norises attiecībā uz CCP atveseļošanu un noregulējumu, ar mērķi saglabāt starptautiski aktīvo Savienības CCP konkurētspēju un Savienības CCP konkurētspēju salīdzinājumā ar tādu trešo valstu CCP, kuri sniedz tīrvērtes pakalpojumus Savienībā.

Ja EVTI, pamatojoties uz pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, secina, ka dažiem CCP ir lietderīgi minēto priekšfinansēto īpašo pašu resursu papildsummu ieguldīt aktīvos, kas nav Regulas (ES) Nr. 648/2012 47. panta 1. punktā minētie aktīvi, tā arī norāda:

a)

procedūru, kā gadījumā, kad minētie resursi nav tūlīt pieejami, CCP var izmantot atveseļošanas pasākumus, kuriem ir vajadzīgs saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku finansiālais ieguldījums;

b)

procedūru, ko CCP ievēro, lai pēc tam saistības pildošajiem tīrvērtes dalībniekiem, kas minēti a) apakšpunktā, tos atmaksātu līdz summai, kas ir izmantojama saskaņā ar šā panta 14. punktu.

EVTI iesniedz pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

16.   CCP izstrādā piemērotus mehānismus, lai iesaistītu saistītās FTI un ieinteresētās personas, kas uzņemtos zaudējumus, segtu izmaksas vai veiktu iemaksas, lai segtu likviditātes trūkumus gadījumā, ja minētā plāna sagatavošanas procesā tiktu īstenots atveseļošanas plāns.

17.   CCP valde izvērtē atveseļošanas plānu, ņemot vērā riska komitejas ieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 28. panta 3. punktu, un apstiprina to pirms tā iesniegšanas kompetentajai iestādei.

18.   Ja CCP valde ir nolēmusi neņemt vērā riska komitejas ieteikumu, tā tūlīt par to informē kompetento iestādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 28. panta 5. punktu un kompetentajai iestādei detalizēti izskaidro savu lēmumu.

19.   Atveseļošanas plānus integrē CCP korporatīvajā pārvaldībā un vispārējā riska pārvaldības sistēmā.

20.   Atveseļošanas plānos izklāstītie pasākumi, kas rada finansiālas vai līgumiskas saistības tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā – klientiem un netiešiem klientiem, saistītām FTI vai tirdzniecības vietām, veido daļu no CCP darbības noteikumiem.

21.   CCP nodrošina, lai atveseļošanas plānos izklāstītie pasākumi vienmēr būtu izpildāmi visās jurisdikcijās, kurās atrodas tīrvērtes dalībnieki, saistītās FTI vai tirdzniecības vietas.

22.   CCP pienākums savos atveseļošanas plānos iekļaut tiesības pieprasīt atgūšanu skaidrā naudā un attiecīgā gadījumā samazināt jebkādas peļņas vērtību, kas CCP ir jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, nav piemērojams vienībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. punktā un 5. punktā.

23.   Tīrvērtes dalībnieki skaidrā un pārredzamā veidā paziņo saviem klientiem, vai CCP atveseļošanas plānā paredzētie pasākumi tos var ietekmēt un kādā veidā.

10. pants

Atveseļošanas plānu novērtēšana

1.   CCP iesniedz savus atveseļošanas plānus kompetentajai iestādei.

2.   Kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās nosūta katru plānu uzraudzības kolēģijai un noregulējuma iestādei. Kompetentā iestāde pārskata atveseļošanas plānu un novērtē to, kādā mērā tas atbilst 9. pantā izklāstītajām prasībām, sešos mēnešos no plāna iesniegšanas dienas, koordinējot darbu ar uzraudzības kolēģiju saskaņā ar 11. pantā izklāstīto procedūru.

3.   Novērtējot atveseļošanas plānu, kompetentā iestāde un uzraudzības kolēģija ņem vērā šādus faktorus:

a)

CCP kapitāla struktūru, tā secību saistību neizpildes gadījumā, CCP organizatoriskās struktūras sarežģītību, tā darbību aizstājamību un riska profilu, tostarp finansiāla, darbības un kiberdrošības riska ziņā;

b)

to, kā atveseļošanas plāna īstenošana kopumā ietekmētu:

i)

tīrvērtes dalībniekus un, ciktāl par to ir pieejama informācija, – tā klientus un netiešos klientus, tostarp gadījumos, kad tie ir izraudzīti par C-SNI;

ii)

jebkādas saistītas FTI;

iii)

finanšu tirgus, tostarp tirdzniecības vietas, ko apkalpo CCP; un

iv)

ikvienas dalībvalsts un visas Savienības finanšu sistēmu;

c)

to, vai atveseļošanas instrumenti un to secība, kas ir noteikta atveseļošanas plānā, CCP īpašniekiem, tīrvērtes dalībniekiem un, ja iespējams, to klientiem, rada piemērotus stimulus, lai attiecīgi kontrolētu to riska apjomu, kādu tie rada vai ar kādu tie saskaras sistēmā, uzraudzītu CCP riska uzņemšanās un riska pārvaldības darbības un dotu ieguldījumu CCP saistību neizpildes pārvaldības procesā.

4.   Vērtējot atveseļošanas plānu, nolīgumus par atbalstu no mātesuzņēmuma kā pieņemamu atveseļošanas plāna elementu kompetentā iestāde ņem vērā tikai tādā gadījumā, ja attiecīgie nolīgumi ir līgumiski saistoši.

5.   Noregulējuma iestāde izskata atveseļošanas plānu, lai apzinātu jebkādus pasākumus, kas varētu negatīvi ietekmēt CCP noregulējamību. Konstatējot šādus pasākumus, noregulējuma iestāde tos dara zināmus kompetentajai iestādei un divu mēnešu laikā pēc katra kompetentās iestādes nosūtītā atveseļošanās plāna saņemšanas sniedz kompetentajai iestādei ieteikumus attiecībā uz to, kā novērst šo pasākumu nelabvēlīgo ietekmi uz CCP noregulējamību.

6.   Ja kompetentā iestāde nolemj neņemt vērā ieteikumus, ko noregulējuma iestāde sniegusi saskaņā ar 5. punktu, tā pilnībā pamato minēto lēmumu noregulējuma iestādei.

7.   Ja kompetentā iestāde piekrīt noregulējuma iestādes ieteikumiem vai, saskaņā ar 11. pantu koordinējot darbu ar uzraudzības kolēģiju, uzskata, ka atveseļošanas plānā ir būtiskas nepilnības vai tā īstenošanai pastāv būtiski šķēršļi, tā paziņo par to CCP un dod tam iespēju darīt zināmu savu viedokli.

8.   Kompetentā iestāde, ņemot vērā CCP viedokli, var pieprasīt, lai CCP divu mēnešu laikā (šo termiņu ar kompetentās iestādes apstiprinājumu var pagarināt par vienu mēnesi) iesniegtu pārskatītu plānu, norādot, kā šīs nepilnības vai šķēršļi tiek novērsti. Pārskatītais plāns tiek novērtēts saskaņā ar šā panta 2.–7. punktu.

9.   Ja kompetentā iestāde, apspriedusies ar noregulējuma iestādi un saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru koordinējot darbu ar uzraudzības kolēģiju, uzskata, ka ar atveseļošanas plānu nav pienācīgi novērstas nepilnības un šķēršļi, vai ja CCP nav iesniedzis pārskatītu plānu, tā pieprasa, lai CCP kompetentās iestādes noteiktajā pieņemamajā laikposmā plānā ieviestu konkrētas izmaiņas.

10.   Ja, veicot konkrētas izmaiņas plānā, nav iespējams pienācīgi novērst nepilnības vai šķēršļus, kompetentā iestāde, apspriedusies ar noregulējuma iestādi un saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru koordinējot darbu ar uzraudzības kolēģiju, pieprasa, lai CCP pieņemamā termiņā apzinātu visas izmaiņas, kas ir veicamas tā darījumdarbībā, lai novērstu nepilnības vai šķēršļus atveseļošanas plāna īstenošanai.

Ja CCP šādas izmaiņas nenosaka kompetentās iestādes noteiktajā termiņā vai ja kompetentā iestāde, apspriedusies ar noregulējuma iestādi un saskaņā ar 11. pantā noteiktajām procedūrām koordinējot darbu ar uzraudzības kolēģiju, uzskata, ka ar ierosinātajām darbībām nevarēs pienācīgi novērst nepilnības vai šķēršļus atveseļošanas plāna īstenošanai, tad kompetentā iestāde, ņemot vērā nepilnību un šķēršļu smagumu un pasākumu ietekmi uz CCP darījumdarbību un spēju saglabāt atbilstību Regulai (ES) Nr. 648/2012, pieprasa, lai CCP kompetentās iestādes noteiktajā pieņemamajā laikposmā veiktu konkrētas darbības ar vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem mērķiem:

a)

samazināt CCP riska profilu;

b)

uzlabot CCP spēju tikt laikus rekapitalizētam, lai tas varētu izpildīt tam izvirzītās kapitāla un prudenciālās prasības;

c)

pārskatīt CCP stratēģiju un struktūru;

d)

veikt izmaiņas secībā saistību neizpildes gadījumā, atveseļošanas pasākumos un citos zaudējumu sadales mehānismos, lai uzlabotu kritiski svarīgo funkciju noregulējamību un noturību;

e)

veikt izmaiņas CCP pārvaldības struktūrā.

11.   Pieprasījums, kas minēts 10. punkta otrajā daļā, ir pamatots, un to rakstiski paziņo CCP.

12.   EVTI sadarbībā ar ECBS un ESRK izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā ir sīkāk precizēti 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie kritēriji.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2022. gada 12. februārim iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

11. pants

Atveseļošanas plānu koordinēšanas procedūra

1.   Uzraudzības kolēģija izskata atveseļošanas plānu, un, ja kāds no kolēģijas locekļiem uzskata, ka atveseļošanas plānā ir būtiskas nepilnības vai ka tā īstenošanai pastāv būtiski šķēršļi, minētais loceklis divos mēnešos no dienas, kad kompetentā iestāde ir nosūtījusi atveseļošanas plānu, sniedz CCP kompetentajai iestādei ieteikumus attiecībā uz minētajiem jautājumiem.

2.   Uzraudzības kolēģija panāk kopīgu lēmumu par visiem turpmāk minētajiem jautājumiem:

a)

atveseļošanas plāna pārskatīšana un novērtēšana;

b)

šīs regulas 10. panta 7., 8., 9. un 10. punktā minēto pasākumu piemērošana.

3.   Uzraudzības kolēģija kopīgu lēmumu par 2. punktā minētajiem jautājumiem panāk četru mēnešu laikā no dienas, kad noregulējuma iestāde ir nosūtījusi atveseļošanas plānu kompetentajai iestādei.

EVTI pēc uzraudzības kolēģijas sastāvā esošas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt uzraudzības kolēģijai pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

4.   Ja četru mēnešu laikā pēc atveseļošanas plāna nosūtīšanas dienas kolēģija nav panākusi kopīgu lēmumu par 2. punktā minētajiem jautājumiem, CCP kompetentā iestāde pieņem pati savu lēmumu.

CCP kompetentā iestāde pieņem pirmajā daļā minēto lēmumu, ņemot vērā citu kolēģijas locekļu viedokļus, kuri pausti minēto četru mēnešu laikā. CCP kompetentā iestāde rakstiski paziņo šo lēmumu CCP un pārējiem kolēģijas locekļiem.

5.   Ja pēc minētā četru mēnešu termiņa beigām kopīgs lēmums nav panākts un balsojošie locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu nepiekrīt kompetentās iestādes priekšlikumam pieņemt kopīgu lēmumu jautājumā, kas ir saistīts ar atveseļošanas plānu novērtējumu vai pasākumu īstenošanu saskaņā ar šīs regulas 10. panta 10. punkta a), b) un d) apakšpunktu, jebkurš no attiecīgajiem balsojošajiem locekļiem, pamatojoties uz vairākumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu var minēto jautājumu nodot EVTI. CCP kompetentā iestāde gaida lēmumu, ko EVTI pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EVTI lēmumu.

6.   Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas posmu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 nozīmē. EVTI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums tai nodots. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma panākšanas jautājumu EVTI vairs neiesniedz. Ja EVTI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro CCP kompetentās iestādes lēmumu.

2. iedaļa

Noregulējuma plānošana

12. pants

Noregulējuma plāni

1.   CCP noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi un koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru, izstrādā CCP noregulējuma plānu.

2.   Noregulējuma plānā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kuras noregulējuma iestāde var veikt, ja CCP atbilst 22. pantā minētajiem noregulējuma veikšanas nosacījumiem.

3.   Noregulējuma plānā ņem vērā vismaz šādus elementus:

a)

CCP nonākšana grūtībās, tostarp plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska notikuma situācijā, viena no turpmāk minētajiem iemesliem vai vairāku turpmāk minēto iemeslu kombinācijas dēļ:

i)

saistību neizpildes gadījumi; un

ii)

ar saistību neizpildi nesaistīti gadījumi;

b)

tas, kā noregulējuma plāna īstenošana ietekmētu:

i)

tīrvērtes dalībniekus un, ja ir pieejama informācija, – tā klientus un netiešos klientus, tostarp gadījumos, kad tie ir izraudzīti par C-SNI, un tādus klientus, kuriem, visticamāk, varētu piemērot atveseļošanas pasākumus vai noregulējuma darbības saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES;

ii)

jebkādas saistītas FTI;

iii)

finanšu tirgus, tostarp tirdzniecības vietas, ko apkalpo CCP; un

iv)

finanšu sistēmu kādā no dalībvalstīm un visā Savienībā, un, cik iespējams, trešās valstīs, kurās tas sniedz pakalpojumus;

c)

veids un apstākļi, kādos CCP var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, kuri ir paredzēti saskaņā ar standarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi, un tādu aktīvu apzināšana, kurus, kā gaidāms, kvalificēs kā nodrošinājumu.

4.   Noregulējuma plānā neparedz nevienu no turpmāk minētajiem atbalsta veidiem:

a)

ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem;

b)

centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība;

c)

centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

5.   Noregulējuma iestāde piesardzīgi izdara pieņēmumus attiecībā uz to, kādā apmērā kā noregulējuma instrumenti ir pieejami finanšu resursi, kas varētu būt vajadzīgi, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, un kādā apmērā saskaņā ar CCP noteikumiem un mehānismiem ir gaidāms, ka resursi būs pieejami, noregulējumam sākoties. Izdarot minētos piesardzīgos pieņēmumus, ņem vērā attiecīgos, pēdējos spriedzes testos izdarītos konstatējumus, kuri veikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 32. panta 2. punktu un norādīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 24.a panta 7. punkta b) apakšpunktā, kā arī ārkārtēju tirgus apstākļu scenārijus, kas netika paredzēti CCP atveseļošanas plānā.

6.   CCP noregulējuma iestāde, apspriedusies ar kompetento iestādi un koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru, pārskata noregulējuma plānus un vajadzības gadījumā tos atjaunina vismaz reizi gadā un jebkurā gadījumā pēc izmaiņām CCP juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā, tā darījumdarbības vai finanšu stāvoklī vai jebkādām citām izmaiņām, kas būtiski ietekmē plāna efektivitāti.

CCP un kompetentā iestāde nekavējoties informē noregulējuma iestādi par jebkādām šādām izmaiņām.

7.   Noregulējuma plānā konkretizē apstākļus un dažādus scenārijus noregulējuma instrumentu un noregulējuma pilnvaru piemērošanai. Tajā jo īpaši ar dažādiem scenārijiem tiek skaidri nošķirtas grūtības, ko izraisījuši saistību neizpildes gadījumi, gadījumi, kas nav saistīti ar saistību neizpildi, abu šādu gadījumu kombinācija, kā arī dažādi ar saistību neizpildi nesaistītu gadījumu tipi. Noregulējuma plānā iekļauj šādu informāciju, ko attiecīgā gadījumā un ja iespējams izsaka skaitliskā izteiksmē:

a)

plāna galveno elementu kopsavilkums, nošķirot saistību neizpildes gadījumus, gadījumus, kas nav saistīti ar saistību neizpildi, un abu gadījumu kombināciju;

b)

to būtisko izmaiņu kopsavilkums, kas CCP ir skārušas pēc pēdējās noregulējuma plāna atjaunināšanas;

c)

apraksts, kā vajadzīgajā apmērā varētu juridiski un ekonomiski nodalīt CCP kritiski svarīgās funkcijas no citām funkcijām tā, lai CCP noregulējuma gadījumā nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;

d)

paredzamais īstenošanas termiņš katram būtiskajam plāna aspektam, tostarp CCP finanšu resursu papildināšanai;

e)

detalizēts saskaņā ar 15. pantu veiktā noregulējamības novērtējuma apraksts;

f)

to pasākumu apraksts, kuri veicami saskaņā ar 16. pantu, lai pārvarētu vai novērstu noregulējamības šķēršļus, kas konstatēti saskaņā ar 15. pantu veiktā novērtējuma rezultātā;

g)

CCP kritiski svarīgo funkciju un aktīvu vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūru apraksts;

h)

detalizēts to mehānismu apraksts, ar kuriem tiks nodrošināts, lai 13. pantā prasītā informācija būtu atjaunināta un vienmēr pieejama noregulējuma iestādēm;

i)

paskaidrojumu par to, kā varētu finansēt noregulējuma darbības, neveicot 4. punktā minētos elementus;

j)

detalizēts dažādu noregulējuma stratēģiju apraksts, kuras varētu piemērot dažādu iespējamo scenāriju gadījumos, un ar tām saistītie termiņi;

k)

apraksts par kritiski svarīgām savstarpējām atkarībām starp CCP un citiem tirgus dalībniekiem, kā arī starp CCP un kritiski svarīgiem pakalpojumu sniedzējiem, par sadarbspējas mehānismiem un saiknēm ar citām FTI, kā arī par to, kā risināt visus minētos savstarpējo atkarību gadījumus;

l)

to kritiski svarīgo savstarpējo atkarību apraksts, kuras pastāv grupas iekšienē, kā arī veidi, kā risināt šos gadījumus;

m)

to dažādo iespēju apraksts, ar kurām nodrošina:

i)

piekļuvi maksājumu un tīrvērtes pakalpojumiem un citām infrastruktūrām;

ii)

savlaicīgu to pienākumu izpildi, kādi pastāv pret tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā – pret to klientiem un pret visām saistītajām FTI;

iii)

tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā – to klientiem pārredzami un bez diskriminācijas piešķirtu piekļuvi vērtspapīru vai naudas kontiem, kurus sniedz CCP, un vērtspapīru vai naudas nodrošinājumam, ko sniedz centrālajam darījumu partnerim un ko CCP tur, un kas šādiem dalībniekiem pienākas;

iv)

nepārtrauktību to saikņu darbībā, kuras pastāv starp CCP un citām FTI, kā arī CCP un tirdzniecības vietām;

v)

tiešo un netiešo klientu pozīciju un saistīto aktīvu pārnesamības saglabāšanu; un

vi)

CCP licenču, atļauju, atzīšanu un juridisko apzīmējumu saglabāšanu, ja tāda ir nepieciešama, lai CCP turpinātu veikt kritiski svarīgās funkcijas, tostarp CCP atzīšanu attiecīgo norēķinu galīguma noteikumu piemērošanai un dalībai citās FTI vai saiknēm ar tām vai ar tirdzniecības vietām;

n)

apraksts, kā noregulējuma iestāde iegūs vajadzīgo informāciju, lai veiktu 24. pantā minēto vērtēšanu;

o)

analīze par plāna ietekmi uz CCP darbiniekiem, tostarp jebkāds ar tiem saistītais izmaksu novērtējums, un to procedūru apraksts, kuras ir paredzētas apspriedēm ar personālu noregulējuma gaitā, ņemot vērā valstu noteikumus un sistēmas dialoga risināšanai ar sociālajiem partneriem;

p)

plāns saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību, lai būtu nodrošināta pēc iespējas lielāka pārredzamība;

q)

to būtisko darbību un sistēmu apraksts, ar kurām uztur nepārtrauktu CCP darbības procesu funkcionēšanu;

r)

kārtības apraksts, kādā noregulējuma kolēģija tiek informēta saskaņā ar 72. panta 1. punktu;

s)

to pasākumu apraksts, kuru mērķis ir atvieglot saistības neizpildījušā CCP tīrvērtes dalībnieku un klientu pozīciju un saistīto aktīvu pārnesamību no saistības nepildījušā CCP uz citu CCP vai uz pagaidu CCP, vienlaikus neietekmējot līgumattiecības starp tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem.

8.   Attiecīgajam CCP dara zināmu 7. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju. CCP var noregulējuma iestādei rakstiski izteikt savu atzinumu par noregulējuma plānu. Šo atzinumu iekļauj plānā.

9.   EVTI, pēc apspriešanās ar ESRK un ņemot vērā attiecīgos noteikumus deleģētajos aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 9. punktu, un ievērojot proporcionalitātes principu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu noregulējuma plāna saturu saskaņā ar šā panta 7. punktu.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI nodrošina pietiekamu elastību, lai noregulējuma iestādes varētu ņemt vērā savas valsts tiesiskā regulējuma specifiku maksātnespējas tiesību jomā, kā arī CCP veiktās tīrvērtes darījumdarbības būtību un sarežģītību.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

13. pants

CCP pienākums sadarboties un sniegt informāciju

1.   CCP, izstrādājot noregulējuma plānus, vajadzības gadījumā sadarbojas ar savu noregulējuma iestādi un tieši vai ar savas kompetentās iestādes starpniecību sniedz savai noregulējuma iestādei visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai izstrādātu un īstenotu šos plānus, tostarp informāciju un analīzi, kas norādīta pielikuma B iedaļā.

Kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm visu pirmajā daļā minēto informāciju, kas jau ir to rīcībā.

2.   Noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai CCP tām sniegtu detalizētu to līgumu uzskaiti, kuri ir minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 29. pantā un kuru līgumslēdzēja puse tās ir. Noregulējuma iestādes var konkretizēt termiņu šīs uzskaites iesniegšanai un noteikt atšķirīgus termiņus dažādiem līgumu veidiem.

3.   CCP laikus īsteno informācijas apmaiņu ar savām kompetentajām iestādēm, lai vieglāk novērtētu CCP riska profilu un savstarpējo sasaisti ar citām FTI, citām finanšu iestādēm un ar finanšu sistēmu kopumā, kā minēts šīs regulas 9. un 10. pantā. Kompetentās iestādes nosūta informāciju uzraudzības kolēģijai, ja tās šādu informāciju uzskata par būtisku.

14. pants

Noregulējuma plānu koordinēšanas procedūra

1.   Noregulējuma iestāde nosūta noregulējuma kolēģijai noregulējuma projekta plānu, informāciju, kas paredzēta saskaņā ar 13. pantu, un jebkādu noregulējuma kolēģijai nozīmīgu papildu informāciju.

2.   Noregulējuma kolēģija panāk kopīgu lēmumu par noregulējuma plānu un jebkādām tā izmaiņām četru mēnešu laikā no dienas, kad noregulējuma iestāde ir nosūtījusi šo plānu, kā minēts 1. punktā.

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka EVTI tiek sniegta visa informācija, kas ir būtiska tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo pantu.

3.   Noregulējuma iestāde saskaņā ar 4. panta 4. punktu var nolemt iesaistīt trešās valsts iestādes, kad tā sagatavo un pārskata noregulējuma plānu, ar noteikumu, ka tās atbilst 73. pantā noteiktajām konfidencialitātes prasībām un tās darbojas jurisdikcijās, kurās iedibinājušās šādas vienības:

a)

attiecīgā gadījumā – CCP mātesuzņēmums;

b)

CCP tīrvērtes dalībnieki, ja to iemaksa CCP fondā saistību neizpildes gadījumiem viena gada laikā kopumā pārsniedz tās iemaksas, ko veic trešā dalībvalsts ar vislielākajām iemaksām, kā minēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

c)

attiecīgā gadījumā – CCP meitasuzņēmumi;

d)

citi pakalpojumu sniedzēji, kas CCP sniedz kritiski svarīgus pakalpojumus;

e)

sadarbspējīgi CCP.

4.   EVTI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma kolēģijai panākt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

5.   Ja četru mēnešu laikā pēc noregulējuma plāna nosūtīšanas dienas noregulējuma kolēģija nav panākusi kopīgu lēmumu, noregulējuma iestāde pieņem pati savu lēmumu par noregulējuma plānu. Noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā pārējo noregulējuma kolēģijas locekļu viedokļus, kas pausti norādīto četru mēnešu laikā. CCP noregulējuma iestāde rakstiski paziņo šo lēmumu CCP un pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem.

6.   Ja pēc šā panta 5. punktā minētā četru mēnešu termiņa beigām kopīgs lēmums nav panākts un balsojošie locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu nepiekrīt noregulējuma iestādes priekšlikumam pieņemt kopīgu lēmumu jautājumā, kas ir saistīts ar noregulējuma plānu novērtējumu, jebkurš no attiecīgajiem balsojošajiem locekļiem, pamatojoties uz vairākumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu var minēto jautājumu nodot EVTI. CCP noregulējuma iestāde gaida lēmumu, ko EVTI pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EVTI lēmumu.

Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas posmu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 nozīmē. EVTI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums tai nodots. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma panākšanas jautājumu EVTI vairs neiesniedz. Ja EVTI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro noregulējuma iestādes lēmumu.

7.   Ja saskaņā ar 1. punktu tiek pieņemts kopīgs lēmums un kāda no noregulējuma iestādēm vai kompetentajām ministrijām saskaņā ar 6. punktu uzskata, ka jautājums, par ko nav panākta vienošanās, apdraud tās dalībvalsts fiskālo atbildību, CCP noregulējuma iestāde sāk atkārtoti novērtēt noregulējuma plānu.

II NODAĻA

Noregulējamība

15. pants

Noregulējamības novērtējums

1.   Noregulējuma iestāde, koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru un apspriedusies ar kompetento iestādi, novērtē, cik lielā mērā CCP ir noregulējams, pieņemot, ka netiks sniegts nekas no turpmāk minētā:

a)

ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem;

b)

centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība;

c)

centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

2.   CCP tiek uzskatīts par noregulējamu, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka ir iespējami un ticami vai nu to likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai arī noregulēt, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, vienlaikus nodrošinot CCP kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību un izvairoties izmantot ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, kā arī, cik vien iespējams, no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmu un iespējams nepelnīti radīta nelabvēlīga stāvokļa skartajām ieinteresētajām personām.

Negatīvā ietekme, kas minēta pirmajā daļā, aptver plašāka mēroga finanšu nestabilitāti vai sistēmas mēroga notikumus jebkurā dalībvalstī.

Ja noregulējuma iestāde uzskata, ka CCP noregulējums nav iespējams, tā par to laikus informē EVTI.

3.   Pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma CCP pierāda, ka:

a)

nav šķēršļu īpašumtiesību instrumentu vērtības samazināšanai pēc noregulējuma pilnvaru izmantošanas, neatkarīgi no tā, vai ir pilnībā izmantotas nenomaksātās līgumsaistības vai citi pasākumi CCP atveseļošanas plānā; un

b)

CCP līgumi ar tīrvērtes dalībniekiem vai trešām personām nedod iespēju šiem tīrvērtes dalībniekiem vai trešām personām sekmīgi apstrīdēt noregulējuma iestādes īstenotās noregulējuma pilnvaras vai kā citādi izvairīties no pakļaušanās šīm pilnvarām.

4.   Šā panta 1. punktā minētā noregulējamības novērtējuma vajadzībām noregulējuma iestāde attiecīgā gadījumā izskata pielikuma C iedaļā norādītos jautājumus.

5.   Līdz 2022. gada 12. augustam EVTI ciešā sadarbībā ar ESRK izdod pamatnostādnes, lai veicinātu noregulējuma prakses konverģenci attiecībā uz šīs regulas pielikuma C iedaļas piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

6.   Noregulējuma iestāde, koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju, izvērtē iespējas īstenot noregulējumu un to dara tajā pašā laikā, kad saskaņā ar 12. pantu notiek noregulējuma plāna izstrāde un atjaunināšana.

16. pants

Noregulējamības šķēršļu pārvarēšana vai novēršana

1.   Ja pēc novērtēšanas saskaņā ar 15. pantu noregulējuma iestāde, koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju saskaņā ar 17. panta noteikto procedūru, secina, ka pastāv būtiski šķēršļi CCP noregulējamībai, noregulējuma iestāde, sadarbojoties ar kompetento iestādi, sagatavo un iesniedz ziņojumu CCP un noregulējuma kolēģijai.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā analizē būtiskos šķēršļus efektīvai noregulējuma instrumentu piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai attiecībā uz CCP, ņem vērā to ietekmi uz CCP darījumdarbības modeli un iesaka mērķtiecīgus pasākumus minēto šķēršļu novēršanai.

2.   Šīs regulas 14. panta prasību, kas nosaka, ka noregulējuma kolēģijām ir jāpanāk kopīgs lēmums par noregulējuma plāniem, pēc šā panta 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas aptur līdz brīdim, kad noregulējuma iestāde saskaņā ar šā panta 3. punktu būs apstiprinājusi pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu par alternatīviem pasākumiem saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3.   Četru mēnešu laikā pēc dienas, kad CCP ir saņēmis saskaņā ar šā panta 1. punktu iesniegto ziņojumu, tas ierosina noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus ziņojumā apzināto būtisko šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Noregulējuma iestāde paziņo noregulējuma kolēģijai par visiem pasākumiem, ko ierosinājis CCP. Noregulējuma iestāde un noregulējuma kolēģija saskaņā ar 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu izvērtē, vai šie pasākumi efektīvi pārvarētu vai novērstu minētos šķēršļus.

4.   Ja noregulējuma iestāde, koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju, saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru secina, ka pasākumi, ko saskaņā ar šā panta 3. punktu ierosinājis CCP, nebūtu efektīvi ziņojumā apzināto šķēršļu samazināšanā vai novēršanā, noregulējuma iestāde nosaka alternatīvus pasākumus, par kuriem tā paziņo noregulējuma kolēģijai, lai pieņemtu kopīgu lēmumu saskaņā ar 17. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Alternatīvajos pasākumos, kas minēti pirmajā daļā, ņem vērā šādus aspektus:

a)

apdraudējumu, ko minētie būtiskie CCP noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei;

b)

to, kā alternatīvie pasākumi var ietekmēt:

i)

CCP, tostarp tā darījumdarbības modeli un darbības efektivitāti;

ii)

tā tīrvērtes dalībniekus un, ja par to ir pieejama informācija, – tā klientus un netiešos klientus, tostarp gadījumos, kad tie ir izraudzīti par C-SNI;

iii)

jebkādas saistītas FTI;

iv)

finanšu tirgus, tostarp tirdzniecības vietas, ko apkalpo CCP;

v)

finanšu sistēmu kādā no dalībvalstīm un visā Savienībā; un

vi)

iekšējo tirgu; un

c)

alternatīvo pasākumu ietekmi uz integrētu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu dažādiem produktiem un maržas noteikšanu portfeļiem dažādās aktīvu klasēs.

Otrās daļas a) un b) apakšpunkta nolūkiem noregulējuma iestāde apspriežas ar kompetento iestādi un noregulējuma kolēģiju, un vajadzības gadījumā ar attiecīgajām izraudzītajām valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādēm.

5.   Noregulējuma iestāde tieši vai netieši ar kompetentās iestādes starpniecību rakstiski paziņo CCP par alternatīvajiem pasākumiem, kas jāveic, lai sasniegtu mērķi – novērst noregulējamības šķēršļus. Noregulējuma iestāde pamato, kāpēc CCP ierosinātie pasākumi nespētu novērst būtiskos noregulējamības šķēršļus un kāpēc ierosinātie alternatīvie pasākumi būtu efektīvi šā mērķa sasniegšanai.

6.   CCP viena mēneša laikā ierosina plānu alternatīvo pasākumu izpildei, tam pievienojot pieņemamu plāna īstenošanas termiņu. Ja noregulējuma iestāde to uzskata par nepieciešamu, noregulējuma iestāde var saīsināt vai pagarināt ierosināto termiņu.

7.   Šā panta 4. punkta nolūkiem noregulējuma iestāde, apspriedusies ar kompetento iestādi un piešķirot pieņemamu īstenošanas termiņu:

a)

pieprasa, lai CCP pārskatītu vai sagatavotu pakalpojuma līgumus – grupas ietvaros vai ar trešām personām –, nolūkā nodrošināt kritiski svarīgo funkciju sniegšanu;

b)

pieprasa, lai CCP ierobežotu tā individuālo vai kopīgo nesegto riska darījumu maksimālo apmēru;

c)

pieprasa, lai CCP veiktu izmaiņas veidā, kādā tas iekasē un tur drošības rezerves saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantu;

d)

pieprasa, lai CCP mainītu Regulas (ES) Nr. 648/2012 42. pantā minēto saistību neizpildes gadījumiem paredzēto fondu sastāvu un skaitu;

e)

nosaka CCP konkrētas vai regulāras papildu informācijas sniegšanas prasības;

f)

pieprasa, lai CCP atbrīvotos no konkrētiem aktīviem;

g)

pieprasa, lai CCP ierobežotu vai izbeigtu konkrētas esošās vai ierosinātās darbības;

h)

pieprasa, lai CCP veiktu izmaiņas savā atveseļošanas plānā, darbības noteikumos un citās līgumattiecībās;

i)

ierobežo vai novērš jaunu vai esošu darījumdarbības virzienu attīstību vai jaunu vai esošu pakalpojumu sniegšanu;

j)

pieprasa veikt izmaiņas CCP vai kādas tā tiešā vai netiešā kontrolē esošas grupas vienības juridiskajās vai operacionālajās struktūrās, lai nodrošinātu, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un operacionāli nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;

k)

pieprasa, lai CCP operacionāli un finansiāli nošķirtu savus dažādos tīrvērtes pakalpojumus, dažas konkrētas aktīvu kategorijas izolējot no citām aktīvu kategorijām un, ja šķiet lietderīgi, – lai ierobežotu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, kas aptver dažādas aktīvu kategorijas;

l)

pieprasa, lai CCP izveidotu mātesuzņēmumu Savienībā;

m)

pieprasa, lai CCP emitētu pasīvus, ko var norakstīt un konvertēt, vai atsevišķi nodalītu citus finanšu resursus nolūkā palielināt spēju absorbēt zaudējumus, veikt rekapitalizāciju un papildināt priekšfinansēto resursu apjomu;

n)

pieprasa, lai CCP veiktu citus pasākumus, ar ko kapitāls, citas saistības un citi līgumi varētu absorbēt zaudējumus, rekapitalizēt CCP vai papildināt priekšfinansētus resursus. Starp apsveramajām darbībām jo īpaši var būt centieni sākt atkārtotas sarunas par CCP emitētām saistībām vai pārskatīt līguma noteikumus ar mērķi nodrošināt, lai ikviens noregulējuma iestādes lēmums par minēto saistību, instrumenta vai līguma norakstīšanu, konvertāciju vai pārstrukturēšanu tiktu izpildīts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas reglamentē attiecīgās saistības vai instrumentu;

o)

gadījumā, ja CCP ir meitasuzņēmums, – koordinēt darbu ar attiecīgajām iestādēm, lai pieprasītu mātesuzņēmumam izveidot atsevišķu pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu CCP, ja šis pasākums ir nepieciešams, lai atvieglotu CCP noregulējumu un izvairītos no negatīvas ietekmes, ko noregulējuma instrumentu piemērošana un noregulējuma pilnvaru īstenošana varētu atstāt uz citām grupas vienībām;

p)

ierobežot vai aizliegt CCP sadarbspējas saiknes, ja šāds ierobežojums vai aizliegums ir nepieciešams, lai izvairītos negatīvi ietekmēt noregulējuma mērķu sasniegšanu.

17. pants

Koordinēšanas procedūra, lai pārvarētu vai novērstu noregulējamības šķēršļus

1.   Noregulējuma kolēģija panāk kopīgu lēmumu par:

a)

būtisko noregulējamības šķēršļu apzināšanu saskaņā ar 15. panta 1. punktu;

b)

vajadzības gadījumā – CCP ierosināto pasākumu izvērtēšanu saskaņā ar 16. panta 3. punktu;

c)

vajadzīgajiem alternatīvajiem pasākumiem saskaņā ar 16. panta 4. punktu.

2.   Kopīgo lēmumu par būtisko noregulējamības šķēršļu apzināšanu, kas minēts šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad noregulējuma kolēģijai ir iesniegts 16. panta 1. punktā minētais ziņojums.

3.   Kopīgo lēmumu, kas minēts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, pieņem četru mēnešu laikā pēc CCP ierosināto pasākumu iesniegšanas, kuru mērķis ir novērst noregulējamības šķēršļus, kā minēts 16. panta 3. punktā.

4.   Kopīgo lēmumu, kas minēts šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, pieņem četru mēnešu laikā pēc alternatīvo pasākumu paziņošanas noregulējuma kolēģijai, kā minēts 16. panta 4. punktā.

5.   Kopīgie lēmumi, kas minēti 1. punktā, ir pamatoti, un noregulējuma iestāde tos rakstiski paziņo CCP un, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka tas ir būtiski, – tā mātesuzņēmumam.

6.   EVTI pēc CCP noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma kolēģijai panākt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

7.   Ja četru mēnešu laikā pēc dienas, kad ir iesniegts 16. panta 1. punktā paredzētais ziņojums, noregulējuma kolēģija nav spējusi pieņemt kopīgu lēmumu, noregulējuma iestāde pieņem pati savu lēmumu par piemērotajiem pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar 16. panta 5. punktu. Noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā pārējo noregulējuma kolēģijas locekļu viedokļus, kas pausti minēto četru mēnešu laikā.

Noregulējuma iestāde rakstiski paziņo šo lēmumu CCP, attiecīgā gadījumā tā mātesuzņēmumam un pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem.

8.   Ja pēc šā panta 7. punktā minētā četru mēnešu termiņa beigām kopīgs lēmums nav panākts un balsojošie locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu nepiekrīt noregulējuma iestādes priekšlikumam pieņemt kopīgu lēmumu jautājumos, kas minēti šīs regulas 16. panta 7. punkta j), l) vai o) apakšpunktā, jebkurš no attiecīgajiem balsojošajiem locekļiem, pamatojoties uz vairākumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu var minēto jautājumu nodot EVTI. CCP noregulējuma iestāde gaida lēmumu, ko EVTI pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EVTI lēmumu.

Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas posmu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 nozīmē. EVTI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums tai nodots. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma panākšanas jautājumu EVTI vairs neiesniedz. Ja EVTI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro noregulējuma iestādes lēmumu.

IV SADAĻA

AGRĪNA INTERVENCE

18. pants

Agrīnās intervences pasākumi

1.   Ja CCP pārkāpj vai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārkāps kapitāla un prudenciālās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012, vai pakļauj riskam finanšu stabilitāti Savienībā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs vai ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka pastāv citas norādes par briestošu krīzes situāciju, kas varētu ietekmēt CCP darbības, jo īpaši tā spēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus, kompetentā iestāde var:

a)

pieprasīt, lai CCP atjauninātu atveseļošanas plānu saskaņā ar šīs regulas 9. panta 6. punktu, ja apstākļi, kuros bija vajadzīga agrīna intervence, atšķiras no pieņēmumiem, kas izklāstīti sākotnējā atveseļošanas plānā;

b)

pieprasīt, lai CCP konkrētā termiņā īstenotu vienu vai vairākus atveseļošanas plānā noteiktos mehānismus vai pasākumus. Ja plāns ir atjaunināts saskaņā ar a) apakšpunktu, šajos mehānismos vai pasākumos ir ietverti visi atjauninātie mehānismi vai pasākumi;

c)

pieprasīt, lai CCP apzinātu 1. punktā minēto pārkāpumu vai iespējamo pārkāpumu iemeslus un sagatavo rīcības programmu, tostarp piemērotus pasākumus un termiņus;

d)

pieprasīt, lai CCP sasauktu savu akcionāru sanāksmi, vai, ja CCP neizpilda minēto prasību, pašas sasaukt sanāksmi. Abos gadījumos kompetentā iestāde nosaka darba kārtību, tostarp pieņemšanai paredzētos lēmumus, kas akcionāriem ir jāizskata;

e)

pieprasīt atcelt vai nomainīt vienu vai vairākus valdes vai augstākās vadības locekļus, ja kāda no minētajām personām tiek uzskatīta par nepiemērotu savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. pantu;

f)

pieprasīt veikt izmaiņas CCP darījumdarbības stratēģijā;

g)

pieprasīt veikt izmaiņas CCP juridiskajās vai operacionālajās struktūrās;

h)

sniegt noregulējuma iestādei visu informāciju, kas ir vajadzīga CCP noregulējuma plāna atjaunināšanai, lai sagatavotu iespējamo CCP noregulējumu un tā aktīvu un saistību vērtēšanu saskaņā ar šīs regulas 24. pantu, tostarp jebkādu informāciju, kas iegūta, veicot pārbaudes uz vietas;

i)

vajadzības gadījumā un saskaņā ar 4. punktu pieprasīt CCP atveseļošanas pasākumu īstenošanu;

j)

pieprasīt, lai CCP atturētos no dažu atveseļošanas pasākumu īstenošanas, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka minēto pasākumu īstenošanai var būt negatīva ietekme uz finanšu stabilitāti Savienībā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs;

k)

pieprasīt CCP laikus papildināt savus finanšu resursus, lai ievērotu vai saglabātu atbilstību tam izvirzītajām kapitāla un prudenciālajām prasībām;

l)

pieprasīt, lai centrālais darījumu partneris dotu norādījumus tīrvērtes dalībniekiem uzaicināt savus klientus tieši piedalīties CCP organizētās izsolēs, ja izsoles būtība attaisno šādu ārkārtas dalību. Tīrvērtes dalībnieki vispusīgi informē savus klientus par izsoli, ievērojot no CCP saņemtos norādījumus. CCP jo īpaši norāda termiņu, pēc kura vairs nebūs iespējams piedalīties izsolē. Klienti pirms šā termiņa beigām tieši informē CCP par savu vēlmi piedalīties izsolē. Pēc tam CCP sekmē šo klientu līdzdalību solīšanā. Klientam ir atļauts piedalīties izsolē tikai tad, ja tas CCP var apliecināt, ka ir izveidojis atbilstošas līgumattiecības ar tīrvērtes dalībnieku, lai izpildītu darījumus un veiktu tīrvērti darījumiem, kas var izrietēt no izsoles;

m)

ierobežot vai aizliegt, cik vien tas ir iespējams, neizraisot saistību neizpildes gadījumu, jebkādu atlīdzību par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un tas cita starpā attiecas arī uz CCP dividenžu maksājumiem un atpirkšanas operācijām, un ar šādām tiesībām var ierobežot, aizliegt vai iesaldēt jebkādus mainīgās atlīdzības maksājumus, kā definēts CCP atlīdzības politikā saskaņā ar 26. panta 5. punktu Regulā (ES) Nr. 648/2012, diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumus vai atlaišanas pabalsta maksājumus vadības locekļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 29. punktā.

2.   Kompetentā iestāde nosaka piemērotu termiņu katram no 1. punktā minētajiem pasākumiem un pēc šo pasākumu veikšanas novērtē to efektivitāti.

3.   Kompetentā iestāde piemēro 1. punkta a) līdz m) apakšpunktā minētos pasākumus, tikai pēc tam, kad ir ņemta vērā šo pasākumu ietekme tajās citās dalībvalstīs, kurās CCP darbojas vai sniedz pakalpojumus, un kad ir informētas attiecīgās kompetentās iestādes, īpaši tad, ja CCP darbības ir izšķirošas vai būtiskas vietējiem finanšu tirgiem, tostarp vietām, kurās ir iedibinājušies tīrvērtes dalībnieki, saistītas tirdzniecības vietas un FTI.

4.   Kompetentā iestāde 1. punkta i) apakšpunktā minēto pasākumu piemēro tikai tad, ja šis pasākums atbilst sabiedrības interesēm un ir vajadzīgs, lai sasniegtu kādu no turpmāk minētajiem mērķiem:

a)

saglabāt Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti;

b)

saglabāt CCP kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību un piekļuvi kritiski svarīgām funkcijām pārredzamā veidā un bez diskriminācijas;

c)

saglabāt vai atjaunot CCP finansiālo noturību.

Kompetentā iestāde 1. punkta i) apakšpunktā minēto pasākumu nepiemēro pasākumiem, kas ir saistīti ar kāda cita CCP īpašuma, tiesību vai saistību pārvešanu.

5.   Ja CCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. panta 3. punktuu izmanto saistības pildošu tīrvērtes dalībnieku ieguldījumus fondā saistību neizpildes gadījumiem, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo kompetentajai iestādei un noregulējuma iestādei un paskaidro, vai minētais gadījums liecina par attiecīgā CCP trūkumiem vai problēmām.

6.   Ja ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, kompetentā iestāde paziņo EVTI un noregulējuma iestādei un apspriežas ar uzraudzības kolēģiju par 1. punktā paredzētajiem ieplānotajiem pasākumiem.

Pēc minētajiem paziņojumiem un apspriešanās ar uzraudzības kolēģiju kompetentā iestāde nolemj, vai piemērot kādu no 1. punktā paredzētajiem pasākumiem. Kompetentā iestāde paziņo uzraudzības kolēģijai, noregulējuma iestādei un EVTI par lēmumu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem.

7.   Noregulējuma iestāde pēc paziņojuma, kas minēts šā panta 6. punkta pirmajā daļā, var pieprasīt CCP sazināties ar potenciālajiem pircējiem, lai sagatavotos CCP noregulējumam, ievērojot 41. pantā paredzētos nosacījumus un 73. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus.

8.   EVTI līdz 2022. gada 12. februārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai sekmētu to, ka konsekventi tiek piemēroti izraisītājfaktori šā panta 1. punktā minēto pasākumu izmantošanai.

19. pants

Augstākās vadības un valdes atcelšana

1.   Ja CCP finanšu stāvoklis būtiski pasliktinās vai ja CCP pārkāpj tam noteiktās juridiskās prasības, tostarp darbības noteikumus, un ar citiem saskaņā ar 18. pantu veicamiem pasākumiem nepietiek, lai novērstu minēto situāciju, kompetentās iestādes var pieprasīt pilnīgu vai daļēju CCP augstākās vadības vai valdes atcelšanu.

Ja kompetentā iestāde pieprasa CCP augstākās vadības vai valdes pilnīgu vai daļēju atcelšanu, tā par to paziņo EVTI, noregulējuma iestādei un uzraudzības kolēģijai.

2.   Jaunu augstāko vadību vai valdi ieceļ saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. pantu, un šādai iecelšanai nepieciešams kompetentās iestādes apstiprinājums vai piekrišana. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka nepietiek ar šajā pantā minētās augstākās vadības vai valdes nomaiņu, tā var iecelt vienu vai vairākus pagaidu CCP administratorus, lai aizstātu CCP valdi un augstāko vadību vai uz laiku strādātu ar to. Ikviena pagaidu administratora kvalifikācijai, spējām un zināšanām ir jābūt tādām, lai viņš spētu pildīt amata pienākumus un nebūtu iesaistīts nekādā interešu konfliktā.

20. pants

Atlīdzības piešķiršana saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem

1.   Neskarot tīrvērtes dalībnieku atbildību uzņemties zaudējumus, ko nevar kompensēt tikai ar saistību neizpildes gadījumā noteiktās secības īstenošanu, ja CCP, atgūstot līdzekļus, ko izraisījis saistību neizpildes gadījums, ir piemērojis mehānismus un pasākumus, ar kuriem tiek samazināta visas tās peļņas vērtība, kas CCP ir jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, kā izklāstīts tā atveseļošanas plānā, un tā rezultātā nav sācis noregulējumu, tad CCP kompetentā iestāde var prasīt, lai CCP atlīdzina tīrvērtes dalībniekiem to zaudējumus, izmantojot skaidras naudas maksājumus, vai, attiecīgā gadījumā, prasīt, lai CCP izdotu instrumentus, kuros ir atzītas tiesības uz CCP peļņu nākotnē. Iespēju piešķirt atlīdzību saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem nepiemēro zaudējumiem, kas tiem līgumiski ir noteikti saistību neizpildes pārvaldības vai atveseļošanas posmos.

Skaidras naudas maksājumi vai to instrumentu vērtība, kuros ir atzītas tiesības uz CCP peļņu nākotnē un kuri ir izdoti katram skartajam saistības pildošajam tīrvērtes dalībniekam, ir proporcionāla tā zaudējumiem, kas pārsniedz tā līgumiski noteiktos zaudējumus. Šie instrumenti, kuros ir atzītas tiesības uz CCP peļņu nākotnē, dod to turētājam tiesības ik gadu saņemt maksājumus no CCP, kamēr zaudējumi būs atgūti, ja iespējams pilnībā, ievērojot piemērotu maksimālo gadu skaitu no izdošanas dienas. Ja saistības pildošie tīrvērtes dalībnieki pārsniegtos zaudējumus ir nodevuši tālāk saviem klientiem, tad šo saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku pienākums ir no CCP saņemtos maksājumus nodot tālāk saviem klientiem tādā apmērā, kādā atlīdzināmie zaudējumi attiecas uz klienta pozīcijām. Maksājumiem, kas ir saistīti ar minētajiem instrumentiem, izmanto attiecīgi maksimālo daļu no CCP gada peļņas.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kādā secībā ir jāatlīdzina, kāds ir attiecīgi maksimālais gadu skaits un attiecīgi maksimālā daļa no 1. punkta otrajā daļā minētās CCP gada peļņas.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2022. gada 12. februārim iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

V SADAĻA

NOREGULĒJUMS

I NODAĻA

Mērķi, nosacījumi un vispārēji principi

21. pants

Noregulējuma mērķi

1.   Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestāde ņem vērā visus turpmāk minētos noregulējuma mērķus, kas ir vienlīdz nozīmīgi, un līdzsvaro tos atbilstoši katra konkrētā gadījuma būtībai un apstākļiem:

a)

nodrošināt CCP kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, jo īpaši:

i)

to, lai laikus tiktu izpildīti CCP pienākumi pret tīrvērtes dalībniekiem un, vajadzības gadījumā, pret to klientiem;

ii)

to, lai tīrvērtes dalībniekiem un, vajadzības gadījumā, to klientiem būtu nepārtraukta piekļuve CCP nodrošinātiem vērtspapīriem vai naudas kontiem un nodrošinājumam CCP turēto finanšu aktīvu veidā;

b)

nodrošināt nepārtrauktu saikni ar citām FTI, kas, rodoties traucējumiem, būtiski negatīvi ietekmētu finanšu stabilitāti Savienībā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs, kā arī laikus pabeigtas maksājumu, tīrvērtes, norēķinu un reģistrēšanas funkcijas;

c)

novērst būtisku negatīvo ietekmi uz finanšu sistēmu Savienībā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs, jo īpaši, neļaujot kaitīgajai finansiālo grūtību ietekmei skart arī CCP tīrvērtes dalībniekus, to klientus vai finanšu sistēmu kopumā, tostarp citas FTI, vai mazinot šo ietekmi, un saglabājot tirgus disciplīnu un sabiedrības uzticēšanos; un

d)

aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, līdz minimumam samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem un iespējamo zaudējumu risku nodokļu maksātājiem.

2.   Tiecoties panākt 1. punktā noteiktos mērķus, noregulējuma iestāde cenšas līdz minimumam samazināt noregulējuma izmaksas visām skartajām ieinteresētajām personām un izvairīties no CCP vērtības iznīcināšanas, ja vien šāda iznīcināšana nav vajadzīga noregulējuma mērķu sasniegšanai.

22. pants

Noregulējuma nosacījumi

1.   Noregulējuma iestāde veic noregulējuma darbību attiecībā uz CCP ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, ko konstatējusi kāda no turpmāk minētajām iestādēm:

i)

kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi;

ii)

noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi, ja noregulējuma iestādei ir vajadzīgie instrumenti, lai nonāktu pie šāda secinājuma;

b)

nepastāv pamatotas izredzes, ka jebkādi alternatīvi privātā sektora pasākumi, tostarp CCP atveseļošanas plāns vai citas līgumattiecības, vai uzraudzības darbība, tostarp veikti agrīnās intervences pasākumi, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, pieņemamā termiņā novērstu CCP nonākšanu grūtībās;

c)

noregulējuma darbība ir vajadzīga sabiedrības interesēs, lai, saglabājot savu samērīgumu, sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus, ja ar CCP likvidāciju, ievērojot parasto maksātnespējas procedūru, šie mērķi netiktu īstenoti tik pat lielā mērā.

2.   Panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas nolūkā kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas un nekavējoties sniedz noregulējuma iestādei jebkādu informāciju, kas varētu liecināt, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās. Turklāt kompetentā iestāde pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma sniedz tai visu citu informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos tiek uzskatīts, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, ja ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem apstākļiem:

a)

CCP pārkāpj vai, iespējams, pārkāps atļaujas saņemšanas prasības tādā veidā, kas pamatotu atļaujas anulēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 20. pantu;

b)

CCP nespēj vai, iespējams, nespēs nodrošināt kritiski svarīgu funkciju;

c)

CCP nespēj vai, iespējams, nespēs atjaunot savu dzīvotspēju, īstenojot atveseļošanas pasākumus;

d)

CCP nespēj vai, iespējams, nespēs noteiktajā termiņā samaksāt savus parādus vai citas saistības;

e)

CCP pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.

4.   Panta 3. punkta e) apakšpunkta nolūkos finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem neuzskata par ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

tas izpaužas kā valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina centrālā banka saskaņā ar centrālās bankas nosacījumiem, vai kā valsts garantija no jauna emitētām saistībām;

b)

valsts garantijas, kas minētas šā punkta a) apakšpunktā, ir nepieciešamas, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā un lai saglabātu finanšu stabilitāti; un

c)

valsts garantijas, kas minētas šā punkta a) apakšpunktā, attiecas tikai uz maksātspējīgiem CCP ar nosacījumu, ka ir piešķirts galīgais apstiprinājums saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu, tās pēc būtības ir piesardzīgas un īslaicīgas un ir samērīgas, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, kā minēts šā punkta b) apakšpunktā, un netiek izmantotas, lai kompensētu zaudējumus, kas CCP radušies vai varētu rasties nākotnē.

5.   Noregulējuma iestāde var veikt noregulējuma darbību arī tad, ja tā uzskata, ka CCP ir piemērojis vai plāno piemērot atveseļošanas pasākumus, kas varētu novērst CCP nonākšanu grūtībās, bet kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu sistēmu.

6.   EVTI līdz 2022. gada 12. februārim izdod pamatnostādnes, lai veicinātu uzraudzības un noregulējuma prakses konverģenci attiecībā uz to, kādos apstākļos ir uzskatāms, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, un attiecīgā gadījumā ņem vērā, kādus un cik sarežģītus pakalpojumus sniedz CCP, kas iedibinājies Savienībā.

Izstrādājot šīs pamatnostādnes, EVTI ņem vērā tās pamatnostādnes, kas ir izdotas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 6. punktu.

23. pants

Vispārēji noregulējuma principi

1.   Noregulējuma iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai piemērotu 27. pantā minētos noregulējuma instrumentus un īstenotu 48. pantā minētās noregulējuma pilnvaras saskaņā ar šādiem principiem:

a)

tiek panākta visu līgumsaistību un citu CCP atveseļošanas plānā paredzēto vienošanos izpilde, ciktāl tās nav pilnībā izmantotas pirms noregulējuma procedūras uzsākšanas, ja vien noregulējuma iestāde nekonstatē, ka noregulējuma mērķu savlaicīgai sasniegšanai piemērotāka ir kāda no turpmāk minētajām vai abas minētās iespējas:

i)

atturēties no CCP atveseļošanas plānā paredzētu konkrētu līgumsaistību piespiedu izpildes vai kā citādi novirzīties no tā;

ii)

piemērot noregulējuma instrumentus vai īstenot noregulējuma pilnvaras;

b)

noregulējamā CCP akcionāri sedz pirmos zaudējumus pēc visu a) apakšpunktā minēto pienākumu un vienošanos piespiedu izpildes un saskaņā ar minēto punktu;

c)

pēc akcionāriem zaudējumus sedz noregulējamā CCP kreditori atbilstoši savu prasījumu prioritārajai secībai parastās maksātnespējas procedūrās, ja vien šajā regulā nepārprotami nav noteikts citādi;

d)

attieksme pret tās pašas kategorijas CCP kreditoriem ir vienlīdzīga;

e)

CCP akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem nevajadzētu rasties lielākiem zaudējumiem nekā tie, kas tiem būtu radušies 60. pantā minētajos apstākļos;

f)

tiek nomainīta noregulējamā CCP valde un augstākā vadība, izņemot gadījumus, kad noregulējuma iestāde uzskata, ka valdes un augstākās vadības pilnīga vai daļēja saglabāšana ir nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai;

g)

noregulējuma iestādes informē darba ņēmēju pārstāvjus un apspriežas ar tiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai praksi;

h)

noregulējuma instrumentus piemēro un noregulējuma pilnvaras īsteno, neskarot valsts tiesību aktos, koplīgumos vai praksē paredzētos noteikumus par darba ņēmēju pārstāvību vadības struktūrās; un

i)

ja CCP ir daļa no grupas, noregulējuma iestādes ņem vērā ietekmi uz citām grupas vienībām, jo īpaši tad, ja šāda grupa ietver citas FTI, un uz grupu kopumā.

2.   Noregulējuma iestādes var veikt noregulējuma darbību, novirzoties no šā panta 1. punkta d) vai e) apakšpunktā izklāstītajiem principiem, ja to attaisno sabiedrības intereses, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, un ja tā ir samērīga ar novērsto risku. Tomēr, ja minētās novirzes rezultātā akcionārs, tīrvērtes dalībnieks vai jebkurš cits kreditors cieš lielākus zaudējumus nekā tie, ko tas būtu cietis 60. pantā minētajos apstākļos, piemēro tiesības uz starpības apmaksu saskaņā ar 62. pantu.

3.   Noregulējamā CCP valde un augstākā vadība sniedz noregulējuma iestādei visu nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai.

II NODAĻA

Vērtēšana

24. pants

Vērtēšanas mērķi

1.   Noregulējuma iestādes nodrošina, ka noregulējuma darbība tiek veikta, pamatojoties uz vērtēšanu, ar kuru nodrošina CCP aktīvu, saistību, tiesību un pienākumu taisnīgu, piesardzīgu un reālistisku novērtējumu.

2.   Pirms noregulējuma iestāde uzsāk CCP noregulējuma procedūru, tā nodrošina, ka tiek veikts pirmais vērtējums, lai noteiktu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi saskaņā ar 22. panta 1. punktu.

3.   Pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir nolēmusi uzsākt CCP noregulējuma procedūru, tā nodrošina, ka tiek veikts otrs vērtējums, lai:

a)

gūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par veicamo atbilstīgo noregulējuma darbību;

b)

nodrošinātu, ka jebkuri CCP aktīvu un tiesību zaudējumi tiek pilnībā atzīti brīdī, kad piemēro noregulējuma instrumentus;

c)

gūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai vērtības samazināšanas apmēru un lēmumu par tādu īpašumtiesību instrumentu vērtības un skaita noteikšanu, kurus emitē vai pārved noregulējuma pilnvaru īstenošanas rezultātā;

d)

gūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par jebkuru nenodrošinātu saistību, tostarp parāda instrumentu, norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;

e)

ja piemēro zaudējumu un pozīciju sadales instrumentus – gūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par to, kādā apmērā piemērot zaudējumus skarto kreditoru prasījumiem, nenokārtotajām saistībām vai pozīcijām attiecībā uz CCP, un lēmuma pieņemšanai par to, kādā apmērā noteikt noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu un vai šāds pieprasījums ir nepieciešams;

f)

ja piemēro pagaidu CCP instrumentu – gūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par aktīviem, saistībām, tiesībām un pienākumiem vai īpašumtiesību instrumentiem, kurus var pārvest pagaidu CCP, un gūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par jebkādas atlīdzības vērtību, ko var izmaksāt noregulējamajam CCP vai attiecīgā gadījumā arī īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem;

g)

ja piemēro uzņēmuma pārdošanas instrumentu – gūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par aktīviem, saistībām, tiesībām un pienākumiem vai īpašumtiesību instrumentiem, kurus var pārvest pircējam, kas ir trešā persona, un vairotu noregulējuma iestādes izpratni par to, ko 40. panta nolūkos nozīmē komerciāli noteikumi.

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkos, veicot vērtēšanu, ņem vērā jebkādus zaudējumus, kas tiktu absorbēti, panākot, ka tiek izpildītas tīrvērtes dalībnieku vai trešo personu nenokārtotās saistības pret CCP, un konvertācijas līmeni, kas jāpiemēro parāda instrumentiem.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētos vērtējumus var pārsūdzēt saskaņā ar 74. pantu tikai kopā ar lēmumu piemērot noregulējuma instrumentu vai īstenot noregulējuma pilnvaras.

25. pants

Vērtēšanas prasības

1.   Noregulējuma iestāde nodrošina, ka 24. pantā minētos vērtējumus veic:

a)

persona, kas ir neatkarīga no jebkuras publiskas iestādes un no CCP; vai

b)

noregulējuma iestāde, ja minētos vērtējumus nevar veikt a) apakšpunktā minētā persona.

2.   Tiek uzskatīts, ka 24. pantā minētie vērtējumi ir galīgi, ja tos veic šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā persona un ja ir izpildītas visas šajā pantā izklāstītās prasības.

3.   Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, attiecīgā gadījumā galīgās vērtēšanas pamatā ir piesardzīgi pieņēmumi un netiek pieņemts nekāds iespējamais ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, nekāda centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība vai centrālās bankas likviditātes palīdzība, kas tiek sniegta CCP ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi no brīža, kad tiek veikta noregulējuma darbība. Veicot vērtēšanu, ņem vērā arī iespēju atgūt visus pamatotos izdevumus, kas noregulējamajam CCP radušies saskaņā ar 27. panta 10. punktu.

4.   Galīgo vērtēšanu papildina ar šādu CCP rīcībā esošu informāciju:

a)

atjauninātu bilanci un pārskatu par CCP finanšu stāvokli, tostarp atlikušajiem pieejamajiem priekšfinansētajiem resursiem un nenokārtotajām finanšu saistībām;

b)

to līgumu dokumentāciju, kuriem veikta tīrvērte, kā minēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 29. pantā; un

c)

jebkuru informāciju par aktīvu, saistību un pozīciju tirgus vērtību un uzskaites vērtību, tostarp par attiecīgajiem prasījumiem un nenokārtotajām saistībām, kas pienākas vai jāmaksā CCP.

5.   Galīgajā vērtēšanā norāda kreditoru apakšiedalījumu kategorijās atbilstīgi to prioritātes līmeņiem saskaņā ar maksātnespējas jomā piemērojamiem tiesību aktiem. Tajā ietver arī aplēses par to, kāda pieeja tiktu piemērota katrai akcionāru un kreditoru kategorijai, piemērojot principu, kas norādīts 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

Pirmajā daļā minētā aplēse neietekmē 61. pantā minēto vērtēšanu.

6.   EVTI, ņemot vērā regulatīvos tehniskos standartus, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 14. un 15. punktu un pieņemti, ievērojot tās 36. panta 16. punktu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

apstākļus, kādos persona tiek uzskatīta par neatkarīgu gan no noregulējuma iestādes, gan no CCP šā panta 1. punkta nolūkos;

b)

CCP aktīvu un saistību vērtības noteikšanas metodiku; un

c)

šīs regulas 24. un 61. pantā paredzēto vērtējumu nošķiršanu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

26. pants

Provizoriska vērtēšana

1.   Vērtēšanu, kas minēta 24. pantā, bet kas neatbilst 25. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, uzskata par provizorisku vērtēšanu.

Provizoriskā vērtēšanā iekļauj rezervi papildu zaudējumiem un pienācīgu minētās rezerves pamatojumu.

2.   Ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību, pamatojoties uz provizorisku vērtēšanu, tās nodrošina, ka galīgo vērtēšanu veic, tiklīdz tas ir praktiski iespējams.

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka ar pirmajā daļā minēto galīgo vērtēšanu:

a)

CCP reģistros var pilnībā atzīt jebkādus tā zaudējumus;

b)

iegūst informāciju lēmuma pieņemšanai saskaņā ar 3. punktu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanu.

3.   Ja galīgās vērtēšanas aplēse par CCP neto aktīvu vērtību ir augstāka nekā provizoriskās vērtēšanas aplēse par CCP neto aktīvu vērtību, noregulējuma iestāde var:

a)

palielināt vērtību skarto kreditoru prasījumiem, kas ir norakstīti vai pārstrukturēti;

b)

pieprasīt, lai pagaidu CCP attiecībā uz aktīviem, saistībām, tiesībām un pienākumiem veic turpmākus atlīdzības maksājumus noregulējamajam CCP vai – attiecīgā gadījumā – īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem attiecībā uz minētajiem instrumentiem.

4.   EVTI, ņemot vērā jebkādus regulatīvus tehniskos standartus, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 15. punktu un pieņemti, ievērojot tās 36. panta 16. punktu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai šā panta 1. punkta nolūkos precizētu metodiku, saskaņā ar kuru aprēķināmas rezerves papildu zaudējumiem, kas jāiekļauj provizoriskajā vērtēšanā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

III NODAĻA

Noregulējuma instrumenti

1. iedaļa

Vispārēji principi

27. pants

Vispārējie noteikumi attiecībā uz noregulējuma instrumentiem

1.   Noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbības, kas minētas 21. pantā, atsevišķi vai jebkādā kombinācijā piemērojot jebkuru no turpmāk minētajiem noregulējuma instrumentiem:

a)

pozīciju un zaudējumu sadales instrumenti;

b)

norakstīšanas un konvertācijas instruments;

c)

uzņēmuma pārdošanas instruments;

d)

pagaidu CCP instruments.

2.   Sistēmiskas krīzes gadījumā dalībvalsts var kā galējo līdzekli sniegt ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, piemērojot valdības stabilizācijas instrumentus saskaņā ar 45., 46. un 47. pantu, ar nosacījumu, ka ir saņemts iepriekšējs un galīgs apstiprinājums saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu, un ja ir paredzēti uzticami pasākumi līdzekļu savlaicīgai un visaptverošai atgūšanai saskaņā ar šā panta 10. punktu.

3.   Pirms 1. punktā minēto instrumentu piemērošanas noregulējuma iestāde panāk, ka tiek izpildītas:

a)

CCP esošās un atlikušās tiesības, tostarp visas tīrvērtes dalībnieku līgumsaistības izpildīt atveseļošanas skaidras naudas pieprasījumus, nodrošināt papildu resursus CCP vai uzņemties saistības nepildošo tīrvērtes dalībnieku pozīcijas, izmantojot izsoles vai citas CCP darbības noteikumos saskaņotas metodes;

b)

visas esošās un nenokārtotās līgumsaistības, kas uzliek saistības pusēm, kuras nav tīrvērtes dalībnieki, attiecībā uz jebkāda veida finansiālo atbalstu.

Noregulējuma iestāde var likt daļēji izpildīt a) un b) apakšpunktā minētās līgumsaistības, ja pieņemamā termiņā nav iespējams panākt minēto līgumsaistību pilnīgu izpildi.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, noregulējuma iestāde var atturēties no attiecīgo spēkā esošo un nenokārtoto saistību daļējas vai pilnīgas izpildes panākšanas, lai izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmu vai kaitīgas ietekmes izplatīšanos, vai, ja 1. punktā minēto instrumentu piemērošana ir piemērotāka, lai savlaicīgi īstenotu noregulējuma mērķus.

5.   Ja noregulējuma iestāde daļēji vai pilnībā atturas no esošo un nenokārtoto saistību piespiedu izpildes, kā izklāstīts šā panta 3. punkta otrajā daļā vai 4. punktā, noregulējuma iestāde var panākt atlikušo saistību piespiedu izpildi 18 mēnešu laikā pēc tam, kad tiek uzskatīts, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās saskaņā ar 22. pantu, ar noteikumu, ka vairs nepastāv iemesli, lai atturētos no šo saistību piespiedu izpildes. Noregulējuma iestāde informē tīrvērtes dalībnieku un otru pusi trīs līdz sešus mēnešus pirms atlikušo saistību piespiedu izpildes. Ieņēmumus no atlikušajām piespiedu kārtā izpildītajām saistībām izmanto, lai atgūtu izlietotos publiskos līdzekļus.

Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, skarto tīrvērtes dalībnieku noregulējuma iestādēm un jebkurām citām personām, kurām esošās un nenokārtotās saistības ir saistošas, nosaka, vai iemesli, lai atturētos no esošo un nenokārtoto saistību piespiedu izpildes, vairs nepastāv un vai atlikušās saistības būtu izpildāmas piespiedu kārtā. Ja noregulējuma iestāde novirzās no to iestāžu paustā viedokļa, ar kurām notikusi apspriešanās, tā rakstiski sniedz pienācīgi pamatotus šādas rīcības iemeslus.

Prasību izpildīt atlikušās saistības šajā punktā minētajos apstākļos iekļauj CCP noteikumos un citās līgumattiecībās.

6.   Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP kompensē saistības pildošajiem tīrvērtes dalībniekiem zaudējumus, kas izriet no zaudējumu sadales instrumentu piemērošanas, ja minētie zaudējumi pārsniedz tos zaudējumus, ko saistības pildošais tīrvērtes dalībnieks būtu sedzis, ievērojot savas saistības saskaņā ar CCP darbības noteikumiem, ar noteikumu, ka saistības pildošajam tīrvērtes dalībniekam būtu bijušas tiesības uz 62. pantā minēto starpības apmaksu.

Pirmajā daļā minētā kompensācija var būt īpašumtiesību instrumentu, parāda instrumentu vai tādu instrumentu veidā, ar kuriem atzīst prasījumu par CCP nākotnē sagaidāmo peļņu.

Katram skartajam saistības pildošajam tīrvērtes dalībniekam emitēto instrumentu summa ir samērīga ar pirmajā daļā minētajiem pārsniegtajiem zaudējumiem. Tajā ņem vērā visas tīrvērtes dalībnieku nenokārtotās līgumsaistības pret CCP, un to atskaita no jebkādām tiesībām uz 62. pantā minēto starpības apmaksu.

Instrumentu summas pamatā ir vērtēšana, ko veic saskaņā ar 24. panta 3. punktu.

7.   Ja tiek piemērots viens no valdības stabilizācijas instrumentiem, noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras norakstīt un konvertēt jebkādus īpašumtiesību instrumentus un parāda instrumentus vai citas nenodrošinātas saistības pirms valdības stabilizācijas instrumenta piemērošanas vai kopā ar to.

Ja, piemērojot noregulējuma instrumentu, kas nav norakstīšanas un konvertācijas instruments, tīrvērtes dalībniekiem rodas finansiāli zaudējumi, noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras norakstīt un konvertēt jebkādus īpašumtiesību instrumentus un parāda instrumentus vai citas nenodrošinātas saistības tūlīt pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas vai kopā ar to, ja vien ar atšķirīgas secības piemērošanu netiktu līdz minimumam samazinātas novirzes no 60. pantā izklāstītā principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” un netiktu labāk sasniegti noregulējuma mērķi.

8.   Ja piemēro tikai šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētos noregulējuma instrumentus un ja tikai daļu no noregulējamā CCP aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām pārved saskaņā ar 40. un 42. pantu, minētā CCP atlikušo daļu likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

9.   Tos valsts tiesību aktu noteikumus maksātnespējas jomā, kuri attiecas uz kreditoriem kaitējošu juridisku aktu atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmiem, nepiemēro tāda CCP aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām, attiecībā uz kuru piemēro noregulējuma instrumentus vai valdības finanšu stabilizācijas instrumentus.

10.   Dalībvalstis privileģēta kreditora statusā un pieņemamā laikposmā atgūst visus publiskā sektora līdzekļus, ko izmanto kā šīs nodaļas 7. iedaļā minētos valdības finanšu stabilizācijas instrumentus, un noregulējuma iestādes privileģēta kreditora statusā atgūst visus pamatotos izdevumus, kas tām radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu piemērošanu vai pilnvaru īstenošanu. Šādu atgūšanu cita starpā veic:

a)

no noregulējamā CCP, tostarp jebkuriem tā prasījumiem pret saistības nepildījušiem tīrvērtes dalībniekiem;

b)

no jebkādas atlīdzības, ko pircējs maksā CCP pirms 40. panta 4. punkta piemērošanas, ja ir piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments;

c)

no jebkādiem ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu CCP darbību pirms 42. panta 5. punkta piemērošanas;

d)

no jebkādiem ieņēmumiem, kas gūti, piemērojot 46. pantā minēto publiskā kapitāla atbalsta instrumentu un 47. pantā minēto pagaidu publiskā īpašuma instrumentu, tostarp ieņēmumiem, kas gūti no to pārdošanas.

11.   Piemērojot noregulējuma instrumentus, noregulējuma iestādes, pamatojoties uz vērtējumu, kas atbilst 25. pantam, nodrošina savietotā portfeļa atjaunošanu, pilnīgu zaudējumu sadali, CCP vai pagaidu CCP priekšfinansētu resursu papildināšanu un CCP vai pagaidu CCP rekapitalizāciju.

Noregulējuma iestādes nodrošina priekšfinansēto resursu papildināšanu un CCP vai pagaidu CCP rekapitalizāciju, kā minēts pirmajā daļā, tādā apmērā, kas ir pietiekams, lai atjaunotu CCP vai pagaidu CCP spēju nodrošināt atbilstību atļaujas saņemšanas nosacījumiem un turpinātu pildīt CCP vai pagaidu CCP kritiski svarīgās funkcijas, ņemot vērā CCP vai pagaidu CCP darbības noteikumus.

Neatkarīgi no citu noregulējuma instrumentu piemērošanas noregulējuma iestādes 30. un 31. pantā minētos instrumentus var piemērot CCP rekapitalizācijai.

2. iedaļa

Pozīciju sadales un zaudējumu sadales instrumenti

28. pants

Pozīciju un zaudējumu sadales instrumentu mērķis un darbības joma

1.   Noregulējuma iestādes piemēro pozīciju sadales instrumentu saskaņā ar 29. pantu un zaudējumu sadales instrumentus saskaņā ar 30. un 31. pantu.

2.   Noregulējuma iestādes instrumentus, kas minēti 1. punktā, piemēro attiecībā uz līgumiem, kas saistīti ar tīrvērtes pakalpojumiem, un nodrošinājumu, kas saistīts ar minētajiem pakalpojumiem un ir sniegts CCP.

3.   Noregulējuma iestādes piemēro pozīciju sadales instrumentu, kas minēts 29. pantā, lai attiecīgā gadījumā no jauna savietotu CCP vai pagaidu CCP portfeli.

Noregulējuma iestādes piemēro zaudējumu sadales instrumentus, kas minēti 30. un 31. pantā, lai īstenotu kādu no turpmāk minētajiem mērķiem:

a)

segt CCP zaudējumus, kas novērtēti saskaņā ar 25. pantu;

b)

atjaunot CCP spēju pienācīgā termiņā pildīt maksājumu saistības;

c)

sasniegt rezultātus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, attiecībā uz pagaidu CCP;

d)

atbalstīt CCP darījumdarbības pārvešanu maksātspējīgai trešai personai, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu.

Noregulējuma iestādes 30. pantā minēto zaudējumu sadales instrumentu var piemērot saistībā ar zaudējumiem, kuri rodas saistību neizpildes gadījumā, un saistībā ar zaudējumiem, kuri rodas gadījumā, kuram nav sakara ar saistību neizpildi. Ja 30. pantā minēto zaudējumu sadales instrumentu piemēro saistībā ar zaudējumiem, kuri rodas gadījumā, kuram nav sakara ar saistību neizpildi, to izmanto tikai, nepārsniedzot kumulatīvo summu, kas ir līdzvērtīga saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku iemaksai CCP fondos saistību neizpildes gadījumiem un ko sadala starp tīrvērtes dalībniekiem proporcionāli to iemaksām fondos saistību neizpildes gadījumiem.

4.   Noregulējuma iestādes nepiemēro šīs regulas 30. un 31. pantā minētos zaudējumu sadales instrumentus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. un 5. punktā minētajām vienībām.

29. pants

Līgumu izbeigšana – daļēja vai pilnīga

1.   Noregulējuma iestāde var izbeigt dažus vai visus šādus noregulējamā CCP līgumus:

a)

līgumus ar saistības nepildošo tīrvērtes dalībnieku;

b)

skartā tīrvērtes pakalpojuma vai aktīvu klases līgumus;

c)

citus noregulējamā CCP līgumus.

Noregulējuma iestāde izbeidz šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos līgumus tikai tad, ja no minētajiem līgumiem izrietošu aktīvu un pozīciju pārvedums nav noticis Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. panta 5. un 6. punkta nozīmē.

Izmantojot pilnvaras saskaņā ar pirmo daļu, noregulējuma iestāde katrā no pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktiem minētos līgumus izbeidz līdzīgā veidā, nediskriminējot minēto līgumu darījumu partnerus, izņemot tās līgumsaistības, kuru izpildi pieņemamā laikposmā panākt nav iespējams.

2.   Noregulējuma iestāde visus attiecīgos tīrvērtes dalībniekus informē par dienu, kurā jebkurš 1. punktā minēts līgums tiek izbeigts.

3.   Pirms 1. punktā minēta līguma izbeigšanas noregulējuma iestāde veic šādus pasākumus:

a)

pieprasa, lai noregulējamais CCP noteiktu katra līguma vērtību un atjauninātu katra tīrvērtes dalībnieka konta bilanci;

b)

nosaka neto maksājamo summu, ko katrs tīrvērtes dalībnieks saņem vai maksā, ņemot vērā jebkādu maksājamu, bet nesamaksātu mainīgo drošības rezervi, tostarp mainīgo drošības rezervi, kas maksājama a) apakšpunktā minētās līguma vērtēšanas rezultātā; un

c)

paziņo katram tīrvērtes dalībniekam par noteikto neto summu un pieprasa CCP to attiecīgi samaksāt vai iekasēt.

Tīrvērtes dalībnieki bez liekas kavēšanās paziņo saviem klientiem par šāda instrumenta piemērošanu un to, kā šāda piemērošana tos ietekmē.

4.   Vērtējums, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, balstās, cik iespējams, uz taisnīgu tirgus cenu, kas noteikta, pamatojoties uz paša CCP noteikumiem un kārtību, ja vien noregulējuma iestāde neuzskata, ka ir nepieciešams izmantot citu piemērotu cenu atklāšanas metodi.

5.   Ja saistības pildošs tīrvērtes dalībnieks nespēj samaksāt saskaņā ar šā panta 3. punktu noteikto neto summu, noregulējuma iestāde, ņemot vērā šīs regulas 21. pantu, var pieprasīt, lai CCP nostāda šo saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes stāvoklī un izmanto tā sākotnējo drošības rezervi un iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pantu.

6.   Ja noregulējuma iestāde ir izbeigusi vienu vai vairākus 1. punktā minēto līgumu veidus, tā var uz laiku liegt CCP veikt tīrvērti jaunam tāda paša veida līgumam, kāds tika izbeigts.

Noregulējuma iestāde var ļaut CCP atsākt minēto līgumu veidu tīrvērti tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

CCP atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām; un

b)

noregulējuma iestāde izdod un publicē attiecīgu paziņojumu, izmantojot 72. panta 3. punktā minētos līdzekļus.

7.   EVTI līdz 2022. gada 12. februārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, ar kurām sīkāk precizē metodoloģiju, kas noregulējuma iestādei jāizmanto, lai noteiktu šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto vērtējumu.

30. pants

Jebkādas tādas peļņas vērtības samazinājums, kas CCP jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem

1.   Noregulējuma iestāde var samazināt summu CCP maksājumu saistībām pret saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, ja minētās saistības rada peļņa, kas pienākas saskaņā ar CCP procedūrām mainīgās drošības rezerves vai tāda maksājuma samaksai, kuram ir tāda pati ekonomiskā ietekme.

2.   Noregulējuma iestāde aprēķina jebkādu maksājumu saistību samazinājumu, kas minēts šā panta 1. punktā, izmantojot objektīvu sadales mehānismu, ko nosaka vērtēšanas gaitā, kura veikta saskaņā ar 24. panta 3. punktu un par kuru paziņo tīrvērtes dalībniekiem, tiklīdz tiek piemērots noregulējuma instruments. Tīrvērtes dalībnieki bez liekas kavēšanās paziņo saviem klientiem par šāda instrumenta piemērošanu un to, kā šāda piemērošana tos ietekmē. Kopējā neto peļņa, kas jāsamazina katram tīrvērtes dalībniekam, ir proporcionāla summām, kas pienākas no CCP.

3.   Maksājamās peļņas vērtības samazinājums stājas spēkā un ir nekavējoties saistošs CCP un skartajiem tīrvērtes dalībniekiem no brīža, kad noregulējuma iestāde veic noregulējuma darbību.

4.   Saistības pildošam tīrvērtes dalībniekam nav nekādu prasījumu jebkādā turpmākā no 1. punktā minētā maksājumu saistību samazinājuma izrietošā tiesvedībā pret CCP vai vienību, kas ir tā tiesību pārņēmēja.

Šā punkta pirmā daļa neliedz noregulējuma iestādēm pieprasīt, lai CCP atlīdzina tīrvērtes dalībniekiem, ja tiek konstatēts, ka uz 26. panta 1. punktā minēto provizorisku vērtēšanu balstītais samazinājuma līmenis pārsniedz samazinājuma līmeni, kas noteikts balstoties uz 26. panta 2. punktā minēto galīgo vērtējumu.

5.   Ja noregulējuma iestāde tikai daļēji samazina maksājamās peļņas vērtību, atlikusī maksājamā summa joprojām pienākas saistības pildošajam tīrvērtes dalībniekam.

6.   CCP savos darbības noteikumos iekļauj atsauci uz pilnvarām samazināt maksājumu saistības, kuras minētas 1. punktā, papildus jebkādiem līdzīgiem mehānismiem, kas minētajos darbības noteikumos ir paredzēti atveseļošanas posmā, un nodrošina, ka tiek noslēgtas līgumattiecības, kas ļauj noregulējuma iestādei īstenot savas pilnvaras saskaņā ar šo pantu.

31. pants

Noregulējuma skaidras naudas pieprasījums

1.   Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai saistības pildošie tīrvērtes dalībnieki veiktu iemaksu skaidrā naudā CCP augstākais tās summas divkāršā apmērā, kura ir līdzvērtīga to iemaksai CCP fondā saistību neizpildes gadījumiem. Šo pienākumu veikt iemaksu skaidrā naudā iekļauj arī CCP noteikumos un citās līgumattiecībās kā noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu, kas rezervēts noregulējuma iestādei, kura veic noregulējuma darbību. Ja noregulējuma iestāde pieprasa summu, kas pārsniedz iemaksu fondā saistību neizpildes gadījumiem, tā to dara pēc tam, kad ir novērtējusi šā instrumenta ietekmi uz saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem un dalībvalstu finanšu stabilitāti, sadarbojoties ar saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku noregulējuma iestādēm.

Ja CCP ir vairāki fondi saistību neizpildes gadījumiem un instrumentu piemēro, lai risinātu saistību neizpildes gadījumu, pirmajā daļā minētās skaidras naudas iemaksas summa attiecas uz tīrvērtes dalībnieka iemaksu skartā tīrvērtes pakalpojuma vai aktīvu klases fondā saistību neizpildes gadījumiem.

Ja CCP ir vairāki fondi saistību neizpildes gadījumiem un instrumentu piemēro, lai risinātu gadījumu, kuram nav sakara ar saistību neizpildi, pirmajā daļā minētās skaidras naudas iemaksas summa attiecas uz tīrvērtes dalībnieka iemaksu visos CCP fondos saistību neizpildes gadījumiem summu.

Noregulējuma iestāde var izmantot noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu neatkarīgi no tā, vai ir izsmeltas visas līgumsaistības, saskaņā ar kurām saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem ir jāveic skaidras naudas iemaksas.

Noregulējuma iestāde katra saistības pildoša tīrvērtes dalībnieka skaidras naudas iemaksas summu nosaka proporcionāli tā iemaksai fondā saistību neizpildes gadījumiem, nepārsniedzot pirmajā daļā minēto ierobežojumu.

Noregulējuma iestāde var pieprasīt CCP atlīdzināt tīrvērtes dalībniekiem iespējamo noregulējuma skaidras naudas pieprasījuma pārsnieguma summu, ja tiek konstatēts, ka piemērotais noregulējuma skaidras naudas pieprasījuma apjoms, kas balstīts uz provizorisku vērtēšanu saskaņā ar 26. panta 1. punktu, pārsniedz līmeni, kas noteikts balstoties uz 26. panta 2. punktā minēto galīgo vērtējumu.

2.   Ja saistības pildošs tīrvērtes dalībnieks nesamaksā prasīto summu, noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP nostāda minēto tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes stāvoklī un izmanto tā sākotnējo drošības rezervi un iemaksu fondā saistību neizpildes gadījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pantu, nepārsniedzot prasīto summu.

3. iedaļa

Īpašumtiesību instrumentu un parāda instrumentu vai citu nenodrošinātu saistību norakstīšana un konvertācija

32. pants

Prasība norakstīt un konvertēt īpašumtiesību instrumentus un parāda instrumentus vai citas nenodrošinātas saistības

1.   Noregulējuma iestāde saskaņā ar 33. pantu piemēro norakstīšanas un konvertācijas instrumentu attiecībā uz noregulējamā CCP emitētajiem īpašumtiesību instrumentiem un parāda instrumentiem vai citām nenodrošinātām saistībām, lai absorbētu zaudējumus, rekapitalizētu CCP vai pagaidu CCP vai lai atbalstītu uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanu.

2.   Pamatojoties uz vērtēšanu, kas veikta saskaņā ar 24. panta 3. punktu, noregulējuma iestāde nosaka:

a)

summu, par kādu īpašumtiesību instrumenti un parāda instrumenti vai citas nenodrošinātas saistības ir jānoraksta, ņemot vērā visus zaudējumus, kas ir jāabsorbē, panākot tīrvērtes dalībnieku vai citu trešo personu nenokārtoto saistību izpildi, kas pienākas CCP; un

b)

summu, par kādu parāda instrumentus vai citas nenodrošinātās saistības ir jākonvertē par īpašumtiesību instrumentiem, lai atjaunotu CCP vai pagaidu CCP atbilstību kapitāla prasībām.

33. pants

Noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību un parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību norakstīšanu vai konvertāciju

1.   Noregulējuma iestāde piemēro norakstīšanas un konvertācijas instrumentu saskaņā ar prasījumu prioritāti parastā maksātnespējas procedūrā.

2.   Pirms parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību pamatsummas samazināšanas vai konvertēšanas noregulējuma iestāde samazina īpašumtiesību instrumentu nominālo summu proporcionāli zaudējumiem un vajadzības gadījumā līdz to pilnai vērtībai.

Ja saskaņā ar vērtēšanu, ko veic, ievērojot 24. panta 3. punktu, CCP saglabā pozitīvu neto vērtību pēc īpašumtiesību instrumentu nominālās summas samazinājuma, noregulējuma iestāde anulē minētos īpašumtiesību instrumentus vai attiecīgā gadījumā samazina to vērtību.

3.   Noregulējuma iestāde samazina, konvertē vai gan samazina, gan konvertē parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību pamatsummu, ciktāl tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, vajadzības gadījumā līdz minēto instrumentu vai saistību pilnai vērtībai.

4.   Noregulējuma iestāde nepiemēro norakstīšanas un konvertācijas instrumentu attiecībā uz šādām saistībām:

a)

saistības pret darbiniekiem attiecībā uz uzkrāto algu, pensijas pabalstiem vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot jebkuru atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums;

b)

saistības pret komerckreditoriem vai tirdzniecības kreditoriem, kas rodas no CCP ikdienas darba nodrošināšanai kritiski svarīgo preču vai pakalpojumu, tostarp IT pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas;

c)

saistības pret nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar noteikumu, ka minētās saistības ir prioritārās saistības saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

d)

tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas izraudzīti saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, pret dalībniekiem, ciktāl saistības izriet no viņu dalības šādās sistēmās, pret citiem CCP un pret centrālajām bankām;

e)

sākotnējā drošības rezerve.

5.   Ja tiek samazināta īpašumtiesību instrumenta nominālā summa vai parāda instrumenta vai citu nenodrošināto saistību pamatsumma, piemēro šādus nosacījumus:

a)

šis samazinājums ir pastāvīgs;

b)

instrumenta turētājam nav prasījumu saistībā ar minēto samazinājumu, izņemot jebkādas jau uzkrātās saistības, jebkādas saistības attiecībā uz atbildību par zaudējumiem, kāda varētu iestāties, ja ar apelāciju tiek apstrīdēta minētā samazinājuma, jebkura cita prasījuma, kura pamatā ir īpašumtiesību instrumenti, kas emitēti vai pārvesti, ievērojot šā panta 6. punktu, vai jebkura cita maksājuma prasījuma likumība saskaņā ar 62. pantu; un

c)

ja minētais samazinājums ir tikai daļējs, nolīgumu, kas radīja sākotnējās saistības, turpina piemērot attiecībā uz atlikušo summu, ievērojot visus samazināšanas dēļ nepieciešamos grozījumus minētā nolīguma noteikumos.

Pirmās daļas a) apakšpunkts neliedz noregulējuma iestādēm piemērot vērtības palielināšanas mehānismu, lai izmaksātu atlīdzību parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību turētājiem un pēc tam īpašumtiesību instrumentu turētājiem, ja tiek konstatēts, ka piemērotais uz 26. panta 1. punktā minēto provizorisku vērtēšanu balstītais norakstīšanas līmenis pārsniedz summas, kas noteiktas balstoties uz 26. panta 2. punktā minēto galīgo vērtējumu.

6.   Konvertējot parāda instrumentus vai citas nenodrošinātās saistības saskaņā ar 3. punktu, noregulējuma iestāde var pieprasīt CCP emitēt vai pārvest īpašumtiesību instrumentus parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību turētājiem.

7.   Noregulējuma iestāde konvertē parāda instrumentus vai citas nenodrošinātās saistības saskaņā ar 3. punktu tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

īpašumtiesību instrumenti ir emitēti pirms CCP īpašumtiesību instrumentu emisijas, lai valsts vai valsts pārvaldes vienība sniegtu pašu kapitālu; un

b)

konvertācijas koeficients atspoguļo atbilstošu kompensāciju skartajiem parāda saistību turētājiem par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru īstenošanas rezultātā saskaņā ar pieeju, ko tiem piemēro parastā maksātnespējas procedūrā.

Pēc parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību konvertācijas uz īpašumtiesību instrumentiem, šos īpašumtiesību instrumentus pēc konvertācijas nekavējoties paraksta vai pārved.

8.   Šā panta 7. punkta nolūkos saistībā ar CCP noregulējuma plāna izstrādi un uzturēšanu un pilnvarām novērst CCP noregulējamības šķēršļus, noregulējuma iestāde nodrošina, ka CCP jebkurā brīdī spēj emitēt īpašumtiesību instrumentu nepieciešamo daudzumu.

34. pants

Norakstīšanas un konvertācijas sekas

Noregulējuma iestāde pabeidz vai pieprasa, lai tiktu pabeigti visi administratīvie un procedūras uzdevumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu norakstīšanas un konvertācijas instrumenta piemērošanu, tostarp:

a)

izmaiņas visos attiecīgajos reģistros;

b)

īpašumtiesību instrumentu vai parāda instrumentu svītrošanu no sarakstiem vai izņemšanu no tirdzniecības;

c)

jaunu īpašumtiesību instrumentu iekļaušanu sarakstos vai pielaidi tirdzniecībai; un

d)

jebkura norakstīta parāda instrumenta atkārtotu iekļaušanu sarakstos vai atkārtotu pielaidi tirdzniecībai, nepieprasot publicēt prospektu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 (24).

35. pants

Procesuālo šķēršļu likvidācija norakstīšanai un konvertācijai

1.   Ja piemēro 32. panta 1. punktu, kompetentā iestāde pieprasa CCP vienmēr uzturēt pietiekamu apjomu ar īpašumtiesību instrumentiem, lai nodrošinātu, ka CCP var emitēt pietiekami daudz jaunu īpašumtiesību instrumentu un ka īpašumtiesību instrumentu emitēšanu vai konvertāciju uz tiem var veikt efektīvi.

2.   Noregulējuma iestāde piemēro norakstīšanas un konvertācijas instrumentu neatkarīgi no jebkādiem CCP dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem, tostarp attiecībā uz akcionāru pirmpirkuma tiesībām vai prasību, ka kapitāla palielināšanai vajadzīga akcionāru atļauja.

36. pants

Darījumdarbības reorganizācijas plāna iesniegšana

1.   CCP viena mēneša laikā pēc 32. pantā minēto instrumentu piemērošanas veic pārskatīšanu, lai izvērtētu, kādēļ tas ir nonācis grūtībās, un šo pārskatu iesniedz noregulējuma iestādei līdz ar darījumdarbības reorganizācijas plānu, kas sagatavots saskaņā ar 37. pantu. Ja ir piemērojams Savienības valsts atbalsta regulējums, minētais plāns, tostarp pēc jebkādiem grozījumiem saskaņā ar 38. pantu un kā īstenots saskaņā ar 39. pantu, ir saderīgs ar pārstrukturēšanas plānu, kas CCP ir jāiesniedz Komisijai saskaņā ar minēto regulējumu.

Ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, noregulējuma iestāde var pagarināt pirmajā daļā minēto laikposmu par ne vairāk kā diviem mēnešiem.

2.   Ja par pārstrukturēšanas plānu ir jāpaziņo saistībā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu, darījumdarbības reorganizācijas plāna iesniegšanu neskar termiņš, kas minētajā regulējumā paredzēts attiecībā uz minētā pārstrukturēšanas plāna iesniegšanu.

3.   Noregulējuma iestāde pārskatu un darījumdarbības reorganizācijas plānu un saskaņā ar 38. pantu jebkādu pārskatīto plānu iesniedz kompetentajai iestādei un noregulējuma kolēģijai.

37. pants

Darījumdarbības reorganizācijas plāna saturs

1.   Darījumdarbības reorganizācijas plānā, kas minēts 36. pantā, nosaka pasākumus, kuru mērķis ir pieņemamā termiņā atjaunot CCP vai tā atsevišķu darījumdarbības daļu ilgtermiņa dzīvotspēju. Šie pasākumi ir balstīti uz reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu tirgus situāciju, kurā CCP darbosies.

Darījumdarbības reorganizācijas plānā ņem vērā finanšu tirgu pašreizējo un iespējamo situāciju un atspoguļo pieņēmumus par iespējamo vislabvēlīgāko un visnelabvēlīgāko notikumu attīstību, tostarp notikumu kombināciju, lai apzinātu CCP galvenos vājos punktus. Pieņēmumus salīdzina ar atbilstīgiem nozares etaloniem.

2.   Darījumdarbības reorganizācijas plānā ir vismaz šādi elementi:

a)

detalizēta analīze par faktoriem un apstākļiem, kas izraisījuši to, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās;

b)

apraksts par pasākumiem, kas jāpieņem, lai atjaunotu CCP ilgtermiņa dzīvotspēju; un

c)

grafiks minēto pasākumu īstenošanai.

3.   Pasākumi, kas paredzēti CCP ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai, var ietvert:

a)

CCP darbību reorganizāciju un pārstrukturēšanu;

b)

izmaiņas CCP darbības sistēmās un infrastruktūrā;

c)

aktīvu vai darījumdarbības virzienu pārdošanu;

d)

izmaiņas CCP riska pārvaldībā.

4.   EVTI līdz 2023. gada 12. februārim izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu minimālos elementus, kas darījumdarbības reorganizācijas plānā būtu jāiekļauj, ievērojot 2. punktu.

Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

38. pants

Darījumdarbības reorganizācijas plāna novērtējums un pieņemšana

1.   Viena mēneša laikā no dienas, kad CCP ir iesniedzis darījumdarbības reorganizācijas plānu saskaņā ar 36. panta 1. punktu, noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde novērtē, vai šajā plānā paredzētie pasākumi ticami atjaunotu CCP ilgtermiņa dzīvotspēju.

Ja noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde ir pārliecinātas, ka ar minēto plānu tiktu atjaunota CCP ilgtermiņa dzīvotspēja, noregulējuma iestāde šo plānu apstiprina.

2.   Ja noregulējuma iestāde vai kompetentā iestāde nav pārliecinātas, ka plānā paredzētie pasākumi ļautu atjaunot CCP ilgtermiņa dzīvotspēju, noregulējuma iestāde paziņo CCP par savām bažām un pieprasa, lai tas divu nedēļu laikā pēc paziņošanas atkārtoti iesniegtu grozītu plānu, kurā tiktu kliedētas šīs bažas.

3.   Noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde novērtē atkārtoti iesniegto plānu un vienas nedēļas laikā pēc minētā plāna saņemšanas noregulējuma iestāde paziņo CCP, vai bažas ir pienācīgi kliedētas, vai arī ir vajadzīgi turpmāki grozījumi.

4.   EVTI līdz 2023. gada 12. februārim izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu kritērijus, kuriem darījumdarbības reorganizācijas plānam ir jāatbilst, lai noregulējuma iestāde to varētu apstiprināt, ievērojot 1. punktu.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

39. pants

Darījumdarbības reorganizācijas plāna īstenošana un uzraudzība

1.   CCP īsteno darījumdarbības reorganizācijas plānu un pēc pieprasījuma un vismaz reizi sešos mēnešos noregulējuma iestādei un kompetentajai iestādei iesniedz ziņojumu par minētā plāna īstenošanas gaitu.

2.   Noregulējuma iestāde, vienojoties ar kompetento iestādi, var pieprasīt CCP pārskatīt plānu, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kas minēts 37. panta 1. punktā.

4. iedaļa

Uzņēmuma pārdošanas instruments

40. pants

Uzņēmuma pārdošanas instruments

1.   Noregulējuma iestāde pircējam, kas nav pagaidu CCP, var pārvest šādus instrumentus:

a)

īpašumtiesību instrumentus, ko emitējis noregulējamais CCP;

b)

visus noregulējamā CCP aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības.

Šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums notiek bez CCP akcionāru vai trešās personas, kas nav pircējs, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procesuālās prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti, kas nav minēti 41. pantā.

2.   Pārvedumu saskaņā ar 1. punktu veic atbilstīgi komerciāliem noteikumiem, ņemot vērā apstākļus un ievērojot Savienības valsts atbalsta regulējumu.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos noregulējuma iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai panāktu komerciālus noteikumus, kas atbilst vērtēšanai, ko veic saskaņā ar 24. panta 3. punktu.

3.   Ievērojot 27. panta 10. punktu, atlīdzība, ko samaksā pircējs, nes labumu:

a)

īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem, ja uzņēmuma pārdošana ir veikta, pārvedot pircējam noregulējamā CCP emitētos īpašumtiesību instrumentus no minēto instrumentu turētājiem;

b)

noregulējamā CCP, ja uzņēmuma pārdošana ir veikta, pārvedot pircējam dažus vai visus CCP aktīvus vai saistības;

c)

visiem saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir cietuši zaudējumus noregulējuma instrumentu piemērošanas rezultātā, proporcionāli to zaudējumiem noregulējumā.

4.   Jebkādu atlīdzību, ko izmaksā pircējs saskaņā ar šā panta 3. punktu, sadala šādi:

a)

iestājoties notikumam, uz kuru attiecas CCP secība saistību neizpildes gadījumā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 648/2012 43. un 45. pantā, apgrieztā secībā tai, kādā zaudējumi tika sadalīti CCP saistību neizpildes gadījuma secībā; vai

b)

iestājoties notikumam, uz kuru neattiecas CCP secība saistību neizpildes gadījumā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 648/2012 43. un 45. pantā, apgrieztā secībā, kādā zaudējumi tika sadalīti saskaņā ar jebkādiem piemērojamiem CCP noteikumiem.

Jebkādas atlikušās atlīdzības sadali pēc tam veic saskaņā ar prasījumu prioritāti parastā maksātnespējas procedūrā.

5.   Noregulējuma iestāde var īstenot 1. punktā minētās pārveduma pilnvaras vairāk nekā vienu reizi, lai veiktu CCP emitēto īpašumtiesību instrumentu vai – attiecīgā gadījumā – CCP aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību papildu pārvedumus.

6.   Noregulējuma iestāde, vienojoties ar pircēju, var aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības, kas bija pārvestas pircējam, pārvest atpakaļ noregulējamā CCP, vai īpašumtiesību instrumentus pārvest atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem.

Ja noregulējuma iestāde izmanto pirmajā daļā minētās pārveduma pilnvaras, noregulējamajam CCP vai sākotnējiem īpašniekiem ir pienākums uzņemt atpakaļ visus šādus aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības, vai īpašumtiesību instrumentus.

7.   Jebkāds pārvedums, kas veikts, ievērojot 1. punktu, notiek neatkarīgi no tā, vai pircējs ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus un veikt darbības, kuras izriet no iegādes.

Ja pircējs nav saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus un veikt darbības, kuras izriet no iegādes, noregulējuma iestāde, apspriežoties ar kompetento iestādi, veic atbilstošu pircēja uzticamības pārbaudi un nodrošina, ka pircējam ir profesionālās un tehniskās spējas veikt nopirktā CCP funkcijas un ka pircējs iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai iespējami drīz un, vēlākais, viena mēneša laikā pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas. Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkurš šādas atļaujas pieteikums tiek izskatīts paātrinātā kārtā.

8.   Ja šā panta 1. punktā minētās īpašumtiesību instrumentu pārvešanas rezultātā tiek iegūta vai palielināta būtiska līdzdalība, kas minēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 31. panta 2. punktā, kompetentā iestāde veic minētajā pantā norādīto vērtēšanu tādā laikposmā, kas nekavē piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu un neliedz noregulējuma darbībai sasniegt attiecīgos noregulējuma mērķus.

9.   Ja kompetentā iestāde nav pabeigusi 8. punktā minēto vērtēšanu līdz dienai, kad stājas spēkā īpašumtiesību instrumentu pārvedums, piemēro šādus noteikumus:

a)

īpašumtiesību instrumentu pārvedumam ir tūlītējas tiesiskās sekas no tās dienas, kad tie ir pārvesti;

b)

vērtēšanas laikposmā un jebkurā šā punkta f) apakšpunktā paredzētajā pārdošanas laikposmā tiek apturētas pircēja balsstiesības, kas saistītas ar minētajiem īpašumtiesību instrumentiem, un tās īsteno tikai noregulējuma iestāde, kurai nav pienākuma tās izmantot un, ja vien darbība vai bezdarbība nav rupja nolaidība vai nopietns pārkāpums, kura nav atbildīga par to, ka ir tās izmantojusi vai atturējusies izmantot;

c)

vērtēšanas laikposmā un jebkurā šā punkta f) apakšpunktā paredzētajā pārdošanas laikposmā minētajam pārvedumam nepiemēro nekādus Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. panta 3. punktā paredzētos sodus vai Regulas (ES) Nr. 648/2012 30. pantā paredzētos pasākumus par būtiskas līdzdalības iegādes vai atsavināšanas prasību pārkāpumiem;

d)

kompetentā iestāde uzreiz pēc novērtēšanas pabeigšanas rakstiski paziņo noregulējuma iestādei un pircējam tās veiktā novērtējuma rezultātus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 32. pantu;

e)

ja kompetentā iestāde neiebilst pret pārvedumu, tiek uzskatīts, ka balsstiesības, kas saistītas ar minētajiem īpašumtiesību instrumentiem, no šā punkta d) apakšpunktā minētā paziņojuma brīža pilnībā pieder pircējam;

f)

ja kompetentā iestāde iebilst pret īpašumtiesību instrumentu pārvedumu, b) apakšpunktu turpina piemērot un noregulējuma iestāde var, ņemot vērā tirgus apstākļus, noteikt pārdošanas laikposmu, kurā pircējs pārdod šādus īpašumtiesību instrumentus.

10.   Lai pircējs varētu īstenot savas tiesības sniegt pakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, tas ir uzskatāms par noregulējamā CCP turpinājumu un var turpināt īstenot visas šādas tiesības, kuras noregulējamais CCP īstenojis attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

11.   Pircējam, kas minēts 1. punktā, netiek liegts izmantot CCP līdzdalības tiesības un piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām un citām saistītām FTI un tirdzniecības vietām ar noteikumu, ka pircējs atbilst līdzdalības vai dalības kritērijiem minētajās sistēmās, infrastruktūrās vai tirdzniecības vietās.

Neatkarīgi no pirmās daļas pircējam netiek liegta piekļuve maksājumu un norēķinu sistēmām vai citām saistītām FTI un tirdzniecības vietām, pamatojoties uz to, ka pircējam nav kredītreitingu aģentūras piešķirta reitinga vai ka minētais reitings neatbilst reitinga līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai piešķirtu piekļuvi minētajām sistēmām, infrastruktūrām vai tirdzniecības vietām.

Ja pircējs neatbilst pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, pircējs var turpināt izmantot CCP līdzdalības tiesības un piekļuvi minētajām sistēmām un citām infrastruktūrām un tirdzniecības vietām uz laikposmu, ko nosaka noregulējuma iestāde. Minētais laikposms nepārsniedz 12 mēnešus.

12.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, noregulējamā CCP akcionāriem, kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem un citām trešām personām, kuru aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības nav pārvestas, nav nekādu tiesību uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām vai ar tiem saistītu tiesību.

41. pants

Uzņēmuma pārdošanas instruments – procesuālās prasības

1.   Ja attiecībā uz CCP piemēro uzņēmuma pārdošanas instrumentu, noregulējuma iestāde publisko pārvešanai paredzēto aktīvu, tiesību, pienākumu, saistību vai īpašumtiesību instrumentu pieejamību vai veic ar tiem saistītus mārketinga pasākumus. Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus, pienākumus un saistības var tirgot atsevišķi.

2.   Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, 1. punktā minēto mārketingu attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)

tā ir pēc iespējas pārredzama un nerada maldinošu priekšstatu par CCP aktīviem, tiesībām, pienākumiem, saistībām vai īpašumtiesību instrumentiem, ņemot vērā konkrētos apstākļus un jo īpaši nepieciešamību saglabāt finanšu stabilitāti;

b)

to veicot, nedrīkst piemērot nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret potenciāliem pircējiem;

c)

tajā nav interešu konfliktu;

d)

tajā ņem vērā nepieciešamību ātri veikt noregulējuma darbību; un

e)

tās mērķis ir panākt pēc iespējas maksimālu pārdošanas cenu attiecīgajiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

Pirmajā daļā minētie kritēriji neliedz noregulējuma iestādei izteikt piedāvājumus potenciāliem pircējiem.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, noregulējuma iestāde var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot tirgošanas prasības, vai var tirgot aktīvus, tiesības, pienākumus, saistības vai īpašumtiesību instrumentus, ja tā konstatē, ka minētās prasības vai minēto kritēriju ievērošana varētu apdraudēt viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu, tostarp radīt būtisku apdraudējumu finanšu stabilitātei.

5. iedaļa

Pagaidu CCP instruments

42. pants

Pagaidu CCP instruments

1.   Noregulējuma iestāde pagaidu centrālajam darījumu partnerim var pārvest turpmāk norādīto:

a)

īpašumtiesību instrumentus, ko emitējis noregulējamais CCP;

b)

visus noregulējamā CCP aktīvus, tiesības, pienākumus un saistības.

Šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums var notikt bez noregulējamā CCP akcionāru vai trešās personas, kas nav pagaidu CCP, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procesuālās prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti, kas nav minēti 43. pantā.

2.   Pagaidu CCP ir juridiska persona:

a)

kuru kontrolē noregulējuma iestāde, un kura pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskā sektora iestādēm, kas var ietvert noregulējuma iestādi; un

b)

kura ir izveidota vai tiek izmantota nolūkā saņemt un turēt dažus vai visus īpašumtiesību instrumentus, ko emitējis noregulējamais CCP, vai dažus vai visus CCP aktīvus, tiesības, pienākumus un saistības, lai saglabātu kritiski svarīgās CCP funkcijas un pēc tam pārdotu CCP.

3.   Piemērojot pagaidu CCP instrumentu, noregulējuma iestāde nodrošina, ka saistību un pienākumu kopējā vērtība, kas pārvesta pagaidu CCP, nepārsniedz no noregulējamā CCP pārvesto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.

4.   Ievērojot 27. panta 10. punktu, jebkāda atlīdzība, ko izmaksā pagaidu CCP, nes labumu:

a)

īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem, ja pārvedums pagaidu CCP ir veikts, pārvedot tam noregulējamā CCP emitētos īpašumtiesību instrumentus no minēto instrumentu turētājiem;

b)

noregulējamajam CCP, ja pārvedums pagaidu CCP ir veikts, pārvedot dažus vai visus minētā CCP aktīvus vai saistības pagaidu CCP;

c)

visiem saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir cietuši zaudējumus noregulējuma instrumentu piemērošanas rezultātā, samērīgi to zaudējumiem noregulējumā.

5.   Jebkādu atlīdzību, ko izmaksā pagaidu CCP saskaņā ar šā panta 4. punktu, sadala šādi:

a)

iestājoties notikumam, uz kuru attiecas CCP secība saistību neizpildes gadījumā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 648/2012 43. un 45. pantā, apgrieztā secībā tai, kādā zaudējumi tika sadalīti CCP saistību neizpildes gadījuma secībā; vai

b)

iestājoties notikumam, uz kuru neattiecas CCP secība saistību neizpildes gadījumā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 648/2012 43. un 45. pantā, apgrieztā secībā, kādā zaudējumi tika sadalīti saskaņā ar jebkādiem piemērojamiem CCP noteikumiem.

Jebkādas atlikušās atlīdzības sadali veic saskaņā ar prasījumu prioritāti parastā maksātnespējas procedūrā.

6.   Noregulējuma iestāde var īstenot 1. punktā minētās pārveduma pilnvaras vairāk nekā vienu reizi, lai veiktu CCP emitēto īpašumtiesību instrumentu vai tā aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību papildu pārvedumus.

7.   Noregulējuma iestāde var tiesības, pienākumus, aktīvus vai saistības, kas ir pārvesti pagaidu CCP, pārvest atpakaļ noregulējamajam CCP, vai īpašumtiesību instrumentus pārvest atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem, ja minētais pārvedums ir skaidri paredzēts instrumentā, ar kuru veic 1. punktā minēto pārvedumu.

Ja noregulējuma iestāde izmanto pirmajā daļā minētās pārveduma pilnvaras, noregulējamajam CCP vai sākotnējiem īpašniekiem ir jāuzņem atpakaļ visi šādi aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības, vai īpašumtiesību instrumenti ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta pirmajā daļā vai 8. punktā minētie nosacījumi.

8.   Ja konkrētie īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības neietilpst to īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību klasēs, kas norādītas instrumentā, ar kuru īstenots pārvedums, vai neatbilst to pārvešanas nosacījumiem, noregulējuma iestāde var tos no pagaidu CCP pārvest atpakaļ noregulējamajam CCP vai sākotnējiem īpašniekiem.

9.   Pārvedumu, kas minēts 7. un 8. punktā, var veikt jebkurā brīdī, un tas atbilst visiem citiem nosacījumiem, kas minēti instrumentā, ar kuru īstenots pārvedums attiecīgajā nolūkā.

10.   Noregulējuma iestāde īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības no pagaidu CCP var pārvest trešai personai.

11.   Lai pagaidu CCP varētu īstenot savas tiesības sniegt pakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, tas ir uzskatāms par noregulējamā CCP turpinājumu un var turpināt īstenot visas šādas tiesības, kuras īstenojis noregulējamais CCP attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

Attiecībā uz visiem citiem mērķiem noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai tiktu apsvērta iespēja uzskatīt pagaidu CCP par noregulējamā CCP turpinājumu un ļaut tam turpināt īstenot noregulējamā CCP iepriekš īstenotās tiesības attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

12.   Pagaidu CCP netiek liegts izmantot CCP līdzdalības tiesības un piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām un citām saistītām FTI un tirdzniecības vietām ar noteikumu, ka tas atbilst līdzdalības un dalības kritērijiem minētajās sistēmās vai FTI, vai tirdzniecības vietās.

Neatkarīgi no pirmās daļas pagaidu CCP netiek liegta piekļuve maksājumu un norēķinu sistēmām un citām FTI un tirdzniecības vietām, pamatojoties uz to, ka pagaidu CCP nav kredītreitingu aģentūras piešķirta reitinga vai ka minētais reitings neatbilst reitinga līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai piešķirtu piekļuvi minētajām sistēmām, infrastruktūrām vai tirdzniecības vietām.

Ja pagaidu CCP neatbilst pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, pagaidu CCP var turpināt izmantot CCP līdzdalības tiesības un piekļuvi minētajām sistēmām un citām infrastruktūrām un tirdzniecības vietām uz laikposmu, ko nosaka noregulējuma iestāde. Minētais laikposms nepārsniedz 12 mēnešus.

13.   Noregulējamā CCP akcionāriem, kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kā arī citām trešām personām, kuru aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības nav pārvesti pagaidu CCP, nav nekādu tiesību uz pagaidu CCP pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām vai pret tā valdi vai augstāko vadību.

14.   Pagaidu CCP nav pienākuma vai atbildības pret noregulējamā CCP akcionāriem vai kreditoriem, un pagaidu CCP valdei vai augstākajai vadībai nav saistību pret minētajiem akcionāriem vai kreditoriem attiecībā uz darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem šāda darbība vai bezdarbība ir rupja nolaidība vai nopietns pārkāpums.

43. pants

Pagaidu CCP – procesuālās prasības

1.   Pagaidu CCP atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)

pagaidu CCP lūdz noregulējuma iestādes apstiprinājumu visos turpmāk minētajos jautājumos:

i)

pagaidu CCP dibināšanas noteikumi;

ii)

pagaidu CCP valdes locekļi, ja šos locekļus nav tieši iecēlusi noregulējuma iestāde;

iii)

pagaidu CCP valdes locekļu atbildība un atalgojums, ja šo atlīdzību un atbildību nav noteikusi noregulējuma iestāde; un

iv)

pagaidu CCP stratēģija un riska profils; un

b)

pagaidu CCP pārņem noregulējamā CCP atļaujas sniegt pakalpojumus vai veikt darbības, kas izriet no šīs regulas 42. panta 1. punktā minētās pārvešanas, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta un ja tas nepieciešams noregulējuma mērķu īstenošanai, pagaidu CCP var piešķirt atļauju, tā darbības sākumā īslaicīgi neievērojot Regulu (ES) Nr. 648/2012. Šajā nolūkā noregulējuma iestāde iesniedz šādas atļaujas pieprasījumu kompetentajai iestādei. Ja kompetentā iestāde nolemj piešķirt šādu atļauju, tā norāda, uz kādu laikposmu pagaidu CCP tiek atbrīvots no pienākuma nodrošināt atbilstību Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām. Minētais laikposms nepārsniedz 12 mēnešus. Šajā laikposmā pagaidu CCP tiek uzskatīts par atbilstīgu CCP, kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 nolūkos definēts minētās regulas 4. panta 1. punkta 88) apakšpunktā.

Neatkarīgi no otrajā daļā minētā laikposma prudenciālo prasību gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļas 3. nodaļu atbrīvojums attiecas tikai uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus. To var pagarināt vēl par vienu vai diviem laikposmiem, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ja tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

2.   Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar Savienības vai valstu konkurences noteikumiem, pagaidu CCP vadība vada pagaidu CCP ar mērķi saglabāt CCP kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību un pārdot pagaidu CCP vai jebkurus tā aktīvus, tiesības, pienākumus un saistības vienam vai vairākiem privātā sektora pircējiem. Minētā pārdošana notiek, kad tam ir piemēroti tirgus apstākļi un saskaņā ar termiņu, kas norādīts 5. punktā un – attiecīgā gadījumā – 6. punktā.

3.   Noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ka pagaidu CCP vairs nav pagaidu CCP 42. panta 2. punkta nozīmē, tiklīdz iestājas jebkurš no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)

noregulējuma mērķi ir izpildīti;

b)

pagaidu CCP apvienojas ar citu vienību;

c)

pagaidu CCP vairs neatbilst 42. panta 2. punktā minētajām prasībām;

d)

pagaidu CCP vai praktiski visi tā aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības ir pārdoti saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu;

e)

beidzas šā panta 5. punktā vai – attiecīgā gadījumā – šā panta 6. punktā noteiktais termiņš;

f)

par līgumiem, kam tīrvērti veic pagaidu CCP, ir veikts norēķins, tiem ir beidzies termiņš vai tie ir slēgti, un tādējādi CCP tiesības un pienākumi saistībā ar šiem līgumiem ir pilnībā izpildīti.

4.   Pirms pagaidu CCP vai tā aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību pārdošanas noregulējuma iestāde publisko pārdošanai paredzēto elementu pieejamību un nodrošina, ka tos tirgo atklātā un pārredzamā veidā un ka tie nav būtiski sagrozīti.

Noregulējuma iestāde veic pirmajā daļā minēto pārdošanu saskaņā ar komerciāliem noteikumiem un nepiemēro nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret potenciāliem pircējiem.

5.   Noregulējuma iestāde izbeidz pagaidu CCP darbību divus gadus pēc dienas, kad tika veikts pēdējais pārvedums no noregulējamā CCP.

Ja noregulējuma iestāde izbeidz pagaidu CCP darbību, tā pieprasa kompetentajai iestādei anulēt pagaidu CCP atļauju.

6.   Noregulējuma iestāde var pagarināt 5. punktā minēto laikposmu par vienu vai vairākiem viena gada periodiem, ja šis pagarinājums ir nepieciešams, lai sasniegtu 3. punkta a)–d) apakšpunktā minētos rezultātus.

Lēmums pagarināt 5. punktā minēto laikposmu ir pamatots un ietver detalizētu novērtējumu par pagaidu CCP stāvokli attiecībā uz būtiskajiem tirgus apstākļiem un tirgus prognozēm.

7.   Ja pagaidu CCP darbības izbeidz 3. punkta d) vai e) apakšpunktā minētajos apstākļos, pagaidu CCP likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, visi ieņēmumi, kas gūti, izbeidzot pagaidu CCP darbību, nes labumu tā akcionāriem.

Ja pagaidu CCP izmanto, lai pārvestu vairāk nekā viena noregulējamā CCP aktīvus un saistības, otrajā daļā minētos ieņēmumus attiecina, atsaucoties uz aktīviem un saistībām, kas pārvesti no katra noregulējamā CCP.

6. iedaļa

Papildu finansēšanas mehānismi

44. pants

Alternatīvi finansēšanas līdzekļi

Noregulējuma iestāde var slēgt līgumus par līdzekļu aizņemšanos vai cita veida finansiālā atbalsta saņemšanu, tostarp no priekšfinansētiem resursiem, kas pieejami jebkurā noregulējamā CCP neizsmeltā fondā saistību neizpildes gadījumiem, ja tas nepieciešams pagaidu likviditātes vajadzību apmierināšanai, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu.

7. iedaļa

Valdības stabilizācijas instrumenti

45. pants

Valdības finanšu stabilizācijas instrumenti

1.   Ārkārtas situācijā, iestājoties sistēmiskai krīzei, dalībvalstis var piemērot valdības stabilizācijas instrumentus saskaņā ar 46. un 47. pantu, lai noregulētu CCP, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

finansiālais atbalsts ir nepieciešams, lai sasniegtu 21. pantā minētos noregulējuma mērķus;

b)

finansiālo atbalstu izmanto tikai kā galējo līdzekli saskaņā ar šā panta 3. punktu pēc tam, kad ir novērtēti un maksimāli iespējamā apjomā izmantoti pārējie noregulējuma instrumenti, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti;

c)

finansiālais atbalsts ir ierobežots laikā;

d)

finansiālais atbalsts atbilst Savienības valsts atbalsta regulējumam; un

e)

dalībvalsts tādā veidā, kas atbilst Savienības valsts atbalsta regulējumam, ir iepriekš noteikusi visaptverošus un uzticamus pasākumus, lai piemērotā laikposmā un saskaņā ar 27. panta 10. punktu atgūtu izmantotos publiskā sektora līdzekļus, ciktāl tie pilnībā nav iegūti ar pārdošanu privātiem pircējiem saskaņā ar 46. panta 3. punktu vai 47. panta 2. punktu.

Valdības stabilizācijas instrumentus piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai nu kompetentās ministrijas vai valdības vadībā ciešā sadarbībā ar noregulējuma iestādi, vai noregulējuma iestādes vadībā.

2.   Lai varētu piemērot valdības finanšu stabilizācijas instrumentus, kompetentajām ministrijām vai valdībām ir attiecīgās 48. līdz 58. pantā minētās noregulējuma pilnvaras, un tās nodrošina, ka tiek ievērots 52., 54. un 72. pants.

3.   Tiek uzskatīts, ka valdības finanšu stabilizācijas instrumentus piemēro kā galējo līdzekli 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos, ja ir izpildīts vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

kompetentā ministrija vai valdība un noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar centrālo banku un kompetento iestādi konstatē, ka atlikušo noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmu;

b)

kompetentā ministrija vai valdība un noregulējuma iestāde konstatē, ka atlikušo noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai aizsargātu sabiedrības intereses, ja iepriekš attiecīgais CCP ir saņēmis centrālās bankas ārkārtas atbalstu likviditātes nodrošināšanai;

c)

attiecībā uz pagaidu publiskā īpašuma instrumentu kompetentā ministrija vai valdība pēc apspriešanās ar kompetento iestādi un noregulējuma iestādi konstatē, ka atlikušo noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai aizsargātu sabiedrības intereses, ja iepriekš attiecīgais CCP ar kapitāla atbalsta instrumentu ir saņēmis publiskā kapitāla atbalstu.

46. pants

Publiskā kapitāla atbalsta instruments

1.   Publiskā sektora finansiālo atbalstu var sniegt CCP rekapitalizācijai apmaiņā pret īpašumtiesību instrumentiem.

2.   CCP, kuriem piemēro publiskā kapitāla atbalsta instrumentu, pārvalda, pamatojoties uz komerciāliem un profesionāliem apsvērumiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētos īpašumtiesību instrumentus pārdod privātam pircējam, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi.

47. pants

Pagaidu publiskā īpašuma instruments

1.    CCP var pārņemt pagaidu publiskā īpašumā, izmantojot vienu vai vairākus īpašumtiesību instrumentu pārveduma rīkojumus, ko izpilda dalībvalsts, saņēmējam, kas ir vai nu:

a)

attiecīgās dalībvalsts izraudzīta persona; vai

b)

attiecīgajai dalībvalstij pilnībā piederoša sabiedrība.

2.   CCP, kuriem piemēro pagaidu publiskā īpašuma instrumentu, pārvalda, pamatojoties uz komerciāliem un profesionāliem apsvērumiem, un, ņemot vērā iespēju atgūt noregulējuma izmaksas, tos pārdod privātam pircējam, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi. Nosakot CCP pārdošanas brīdi, ņem vērā finanšu stāvokli un attiecīgos tirgus apstākļus.

IV NODAĻA

Noregulējuma pilnvaras

48. pants

Vispārīgās pilnvaras

1.   Noregulējuma iestādei ir visas vajadzīgās pilnvaras, lai efektīvi piemērotu noregulējuma instrumentus, tostarp visas šādas pilnvaras:

a)

pieprasīt jebkurai personai sniegt noregulējuma iestādei jebkādu informāciju, ko tā pieprasa, lai lemtu par noregulējuma darbību un to sagatavotu, tostarp atjauninājumus un papildinājumus informācijai, kas tika sniegta noregulējuma plānā vai kas bija nepieciešama, veicot pārbaudes uz vietas;

b)

ņemt savā kontrolē noregulējamo CCP un īstenot visas tiesības un pilnvaras, kas piešķirtas īpašumtiesību instrumentu turētājiem un CCP valdei, tostarp tiesības un pilnvaras saskaņā ar CCP darbības noteikumiem;

c)

pārvest īpašumtiesību instrumentus, ko emitējis noregulējamais CCP;

d)

pārvest citai vienībai ar tās piekrišanu CCP tiesības, aktīvus, pienākumus vai saistības;

e)

samazināt, tostarp līdz nullei, noregulējamā CCP parāda instrumentu vai nenodrošināto saistību pamatsummu vai nesamaksāto summu attiecībā uz tām;

f)

konvertēt noregulējamā CCP parāda instrumentus vai citas nenodrošinātās saistības tā CCP vai pagaidu CCP īpašumtiesību instrumentos, kuram tiek pārvesti noregulējamā CCP aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības;

g)

atcelt parāda instrumentus, ko emitējis noregulējamais CCP;

h)

samazināt, tostarp līdz nullei, noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumentu nominālo summu un anulēt šādus īpašumtiesību instrumentus;

i)

pieprasīt noregulējamam CCP emitēt jaunus īpašumtiesību instrumentus, tostarp priekšrocību akcijas un ar nosacījumiem konvertējamus instrumentus;

j)

attiecībā uz CCP parāda instrumentiem un citām saistībām – grozīt vai mainīt to termiņu, grozīt maksājamo procentu summu vai grozīt datumu, kurā šie procenti ir jāmaksā, tostarp uz laiku apturot maksājumu;

k)

slēgt un izbeigt finanšu līgumus;

l)

atcelt vai nomainīt noregulējamā CCP valdi un augstāko vadību;

m)

pieprasīt kompetentajai iestādei laikus novērtēt būtiskas līdzdalības pircēju, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 648/2012 31. pantā noteiktajiem termiņiem;

n)

samazināt, tostarp līdz nullei, mainīgās drošības rezerves summu, kas pienākas noregulējamā CCP tīrvērtes dalībniekam;

o)

pārvest atklātās pozīcijas un visus saistītos aktīvus, tostarp attiecīgos līgumus par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, līgumus par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, savstarpējās dzēšanas līgumus un savstarpējā ieskaita līgumus, no saistības nepildoša tīrvērtes dalībnieka konta uz saistības pildoša tīrvērtes dalībnieka kontu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. pantu;

p)

panākt, ka tiek izpildītas jebkādas noregulējamā CCP tīrvērtes dalībnieku esošās un nenokārtotās līgumsaistības, vai, ja tas vajadzīgs noregulējuma mērķu sasniegšanai, atturēties no šādu līgumsaistību izpildes panākšanas vai citādi novirzīties no CCP darbības noteikumiem;

q)

panākt, ka tiek izpildītas jebkādas noregulējamā CCP mātesuzņēmuma esošās un nenokārtotās saistības, tostarp sniegt CCP finansiālu atbalstu garantiju veidā vai kredītlīniju veidā; un

r)

pieprasīt, lai tīrvērtes dalībnieki veiktu turpmākas iemaksas skaidrā naudā, ievērojot 31. pantā minēto ierobežojumu.

Noregulējuma iestādes var īstenot pirmajā daļā minētās pilnvaras atsevišķi vai jebkādā kombinācijā.

2.   Ja šajā regulā un Savienības valsts atbalsta regulējumā nav paredzēts citādi, noregulējuma iestādei nepiemēro nevienu no turpmāk minētajām prasībām, ja tā īsteno 1. punktā minētās pilnvaras:

a)

prasība saņemt apstiprinājumu vai piekrišanu no jebkādas publiskas vai privātas personas;

b)

prasības attiecībā uz noregulējamā CCP vai pagaidu CCP finanšu instrumentu, tiesību, pienākumu, aktīvu vai saistību pārvešanu;

c)

prasība sniegt paziņojumu jebkādai publiskai vai privātai personai;

d)

prasība publicēt jebkādus paziņojumus vai prospektus;

e)

prasība iesniegt dokumentus jebkādai citai iestādei vai tos reģistrēt citā iestādē.

49. pants

Papildu pilnvaras

1.   Ja tiek īstenotas šīs regulas 48. panta 1. punktā minētās pilnvaras, noregulējuma iestāde var īstenot arī jebkuru no šādām papildu pilnvarām:

a)

ievērojot 67. pantu, noteikt, ka pārvedums stājas spēkā bez kādām saistībām vai apgrūtinājumiem, kas ietekmē pārvedamos finanšu instrumentus, tiesības, pienākumus, aktīvus vai saistības;

b)

atcelt tiesības papildus iegādāties īpašumtiesību instrumentus;

c)

pieprasīt, lai attiecīgā iestāde pārtrauktu vai apturētu CCP emitētu finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū vai iekļaušanu oficiālajā sarakstā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/34/EK (25);

d)

nodrošināt, lai pret pircēju vai pagaidu CCP, ievērojot attiecīgi 40. vai 42. pantu, attiektos tā, it kā tas būtu noregulējamais CCP, attiecībā uz jebkādām noregulējumā CCP tiesībām vai pienākumiem, vai arī tā veiktām darbībām, tostarp tiesībām vai pienākumiem saistībā ar dalību tirgus infrastruktūrā;

e)

pieprasīt, lai noregulējamais CCP, pircējs vai pagaidu CCP attiecīgā gadījumā sniegtu otram informāciju un palīdzību;

f)

noteikt, ka tīrvērtes dalībnieks, kas saņem visas pozīcijas, kuras tam piešķirtas, izmantojot 48. panta 1. punkta o) un p) apakšpunktā minētās pilnvaras, saistībā ar minētajām pozīcijām uzņemas visas tiesības vai pienākumus attiecībā uz dalību CCP;

g)

atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamais CCP ir puse vai noregulējamā CCP vietā kā puse aizstāj pircēju vai pagaidu CCP;

h)

mainīt vai grozīt noregulējamā CCP darbības noteikumus, tostarp attiecībā uz tā noteikumiem par piekļuvi tīrvērtei, kas paredzēti tā tīrvērtes dalībniekiem un citiem dalībniekiem;

i)

noregulējamā CCP tīrvērtes dalībnieka līdzdalību nodot CCP pircējam vai pagaidu CCP.

Tiesības uz kompensāciju, kas paredzēta šajā regulā, neuzskata par saistībām vai apgrūtinājumu pirmā punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos.

2.   Noregulējuma iestāde var noteikt nepārtrauktības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība ir efektīva un ka pircējs vai pagaidu CCP var vadīt pārvesto uzņēmumu. Minētie nepārtrauktības pasākumi var ietvert:

a)

to līgumu nepārtrauktību, kurus noslēdzis noregulējamais CCP, lai pircējs vai pagaidu CCP uzņemtos noregulējamā CCP tiesības un saistības, kas attiecas uz jebkādiem finanšu instrumentiem, tiesībām, pienākumiem, aktīviem vai saistībām, kas ir pārvestas, un tieši vai netieši aizstātu noregulējamo CCP visos attiecīgajos līguma dokumentos;

b)

to, ka pircējs vai pagaidu CCP aizstāj noregulējamo CCP tiesvedībā, kas attiecas uz jebkādiem finanšu instrumentiem, tiesībām, pienākumiem, aktīviem vai saistībām, kas ir pārvesti.

3.   Pilnvaras, kas noteiktas šā panta 1. punkta d) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā neietekmē:

a)

ne attiecīgā CCP darbinieka tiesības izbeigt darba līgumu; ne

b)

ievērojot 55., 56. un 57. pantu – līgumslēdzējas puses līgumisko tiesību izmantošanu, tostarp izbeigšanas tiesības, ja tāda iespēja ir paredzēta līguma noteikumos, saistībā ar CCP darbību vai bezdarbību pirms pārvešanas vai pircēja vai pagaidu CCP darbību vai bezdarbību pēc pārvešanas.

50. pants

Īpašā vadība

1.   Noregulējuma iestāde var iecelt vienu vai vairākus īpašus vadītājus, lai aizstātu noregulējamā CCP valdi. Īpašajam vadītājam ir pietiekami laba reputācija un atbilstīgas zināšanas par finanšu pakalpojumiem, riska pārvaldību un tīrvērtes pakalpojumiem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. panta 2. punkta otrajai daļai.

2.   Īpašajam vadītājam ir visas CCP akcionāru un valdes pilnvaras. Īpašais vadītājs minētās pilnvaras īsteno tikai noregulējuma iestādes kontrolē. Noregulējuma iestāde var ierobežot īpašā vadītāja darbības vai pieprasīt iepriekšēju piekrišanu konkrētām darbībām.

Noregulējuma iestāde publisko informāciju par 1. punktā minēto iecelšanu un ar šo iecelšanu saistītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

3.   Īpašo vadītāju ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Noregulējuma iestāde var atjaunināt šo laikposmu, ja tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

4.   Īpašais vadītājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu noregulējuma mērķu sasniegšanu un īstenotu noregulējuma darbības, ko veikusi noregulējuma iestāde. Neatbilstības vai konflikta gadījumā šis ar likumu noteiktais pienākums prevalē pār citiem CCP statūtos vai valsts tiesību aktos paredzētajiem vadības pienākumiem.

5.   Īpašais vadītājs savu pilnvaru sākumā un beigās, kā arī regulāros intervālos, ko nosaka noregulējuma iestāde, sagatavo ziņojumus noregulējuma iestādei, kura to iecēlusi. Minētajos ziņojumos detalizēti izklāsta CCP finanšu stāvokli un norāda veikto pasākumu iemeslus.

6.   Noregulējuma iestāde jebkurā laikā var īpašo vadītāju atcelt. Tā jebkurā gadījumā īpašo vadītāju atceļ šādos gadījumos:

a)

ja īpašais vadītājs nepilda savus pienākumus saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko noteikusi noregulējuma iestāde;

b)

ja noregulējuma mērķus varētu labāk sasniegt, atceļot vai aizstājot minēto īpašo vadītāju; vai

c)

ja iecelšanas nosacījumi vairs netiek izpildīti.

51. pants

Pilnvaras pieprasīt pakalpojumu un mehānismu nodrošināšanu

1.   Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai noregulējamais CCP, jebkura vienība, kas pieder pie tās pašas grupas, kurā ir CCP vai jebkuri no CCP tīrvērtes dalībniekiem, nodrošinātu jebkādus pakalpojumus vai mehānismus, kas ir vajadzīgi, lai pircējs vai pagaidu CCP varētu efektīvi vadīt tam pārvesto uzņēmumu.

Šā punkta pirmo daļu piemēro neatkarīgi no tā, vai vienība ir tajā pašā grupā, kurā ir CCP, vai viens no CCP tīrvērtes dalībniekiem ir sācis parasto maksātnespējas procedūru vai tam pašam piemēro noregulējumu.

2.   Noregulējuma iestāde var likt izpildīt pienākumus, kurus, ievērojot 1. punktu, ir noteikušas noregulējuma iestādes citās dalībvalstīs, ja šīs pilnvaras īsteno attiecībā uz vienībām, kas pieder pie tās pašas grupas, kurā ir noregulējamais CCP, vai attiecībā uz minētā CCP tīrvērtes dalībniekiem.

3.   Pakalpojumi un mehānismi, kas minēti 1. punktā, neietver nekādu finansiālu atbalstu.

4.   Pakalpojumi un mehānismi, ko nodrošina, ievērojot 1. punktu, tiek nodrošināti:

a)

ar tādiem pašiem komerciāliem noteikumiem, ar kādiem tos nodrošināja CCP tieši pirms noregulējuma darbības veikšanas, ja pastāv vienošanās par minēto pakalpojumu un mehānismu nodrošināšanu; vai

b)

ar saprātīgiem komerciāliem noteikumiem, ja nepastāv vienošanās par minēto pakalpojumu un mehānismu nodrošināšanu vai ja minētās vienošanās termiņš ir beidzies.

52. pants

Pilnvaras panākt, ka citas dalībvalstis izpilda noregulējuma darbības vai krīzes novēršanas pasākumus

1.   Ja noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības atrodas tādā dalībvalstī vai tos reglamentē tādas dalībvalsts tiesību akti, kas nav noregulējuma iestādes dalībvalsts, jebkāda minēto instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību pārvešana vai noregulējuma darbība attiecībā uz tiem stājas spēkā saskaņā ar šīs citas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Šīs citas dalībvalsts iestādes sniedz dalībvalsts noregulējuma iestādei visu nepieciešamo palīdzību, lai nodrošinātu, ka visi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības tiek pārvesti pircējam vai pagaidu CCP vai stājas spēkā jebkura cita noregulējuma darbība saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

3.   Akcionāri, kreditori un trešās personas, ko skar 1. punktā minētā īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību pārvešana, nav tiesīgas novērst, apstrīdēt vai atlikt minēto pārvešanu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas aktīvi vai kura reglamentē īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību pārvešanu.

4.   Ja dalībvalsts noregulējuma iestāde piemēro noregulējuma instrumentus, kas minēti 28.–32. pantā, un noregulējamā CCP līgumi, saistības, īpašumtiesību instrumenti vai parāda instrumenti ietver instrumentus, līgumus vai saistības, ko reglamentē citas dalībvalsts tiesību akti, vai saistības pret kreditoriem un līgumus attiecībā uz tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem, kas atrodas šajā citā dalībvalstī, šīs citas dalībvalsts attiecīgās iestādes nodrošina, ka jebkura darbība, kas izriet no minētajiem noregulējuma instrumentiem, stājas spēkā.

Pirmās daļas nolūkos akcionāri, kreditori un tīrvērtes dalībnieki un – attiecīgā gadījumā – to klienti, kurus skar minētie noregulējuma instrumenti, ir tiesīgi apstrīdēt instrumenta vai saistību pamatsummas vai maksājamās summas samazināšanu vai attiecīgā gadījumā to konvertāciju vai pārstrukturēšanu tikai saskaņā ar noregulējuma iestādes dalībvalsts tiesību aktiem.

5.   Saskaņā ar noregulējuma iestādes dalībvalsts tiesību aktiem tiek noteiktas šādas tiesības un aizsardzības pasākumi:

a)

akcionāru, kreditoru un trešo personu tiesības, ievērojot 74. pantu, pārsūdzēt šā panta 1. punktā minēto īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību pārvedumu;

b)

ietekmēto kreditoru tiesības, ievērojot 74. pantu, pārsūdzēt šā panta 4. punktā minētā instrumenta, saistību vai līguma pamatsummas vai maksājamās summas samazināšanu vai konvertāciju, vai pārstrukturēšanu; un

c)

daļējas pārvešanas aizsardzības pasākumi, kā norādīts V nodaļā, attiecībā uz 1. punktā minētajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

53. pants

Pilnvaras attiecībā uz to personu aktīviem, tiesībām, saistībām, pienākumiem un īpašumtiesību instrumentiem, kuras atrodas trešās valstīs vai kuras reglamentē trešo valstu tiesību akti

1.   Ja noregulējuma darbība attiecas uz to personu aktīviem vai līgumiem, kas atrodas trešā valstī, vai īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām, ko reglamentē trešās valsts tiesību akti, noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai:

a)

noregulējamais CCP un šo aktīvu, līgumu, īpašumtiesību instrumentu, tiesību, pienākumu vai saistību saņēmējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka darbība stājas spēkā;

b)

noregulējamais CCP tur īpašumtiesību instrumentus, aktīvus vai tiesības vai izpilda saistības vai pienākumus saņēmēja vārdā līdz brīdim, kad darbība stājas spēkā;

c)

pamatotus saņēmēja izdevumus, kas atbilstoši radušies, veicot šā punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās darbības, atlīdzina jebkādā no 27. panta 10. punktā minētajiem veidiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP nodrošinātu, ka tā līgumos un citās vienošanās ar tīrvērtes dalībniekiem un īpašumtiesību instrumentu un parāda instrumentu turētājiem, kas atrodas trešās valstīs vai ko reglamentē trešo valstu tiesību akti, tiktu iekļauts noteikums, kas paredz, ka tiem ir saistoša jebkāda noregulējuma iestādes veikta darbība attiecībā uz to aktīviem, līgumiem, tiesībām, pienākumiem un saistībām, tostarp piemērojot 28., 32., 55., 56. un 57. pantu.

Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP nodrošinātu šāda noteikuma iekļaušanu tā līgumos un citās vienošanās ar citu saistību turētājiem, kas atrodas trešās valstīs vai ko reglamentē trešo valstu tiesību akti. Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP tai sniegtu neatkarīga juridiskā eksperta argumentētu juridisku atzinumu, kurā apstiprināts, ka šādi noteikumi ir spēkā un juridiski izpildāmi.

3.   Ja 1. punktā minētā noregulējuma darbība nav stājusies spēkā, tā zaudē spēku attiecībā uz konkrētajiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

54. pants

Atsevišķu līguma nosacījumu izslēgšana agrīnas intervences un noregulējuma gadījumā

1.   Krīzes novēršanas pasākums vai noregulējuma darbība, kas ir veikta saskaņā ar šo regulu, vai jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar minētās darbības piemērošanu, nav uzskatāms par maksātnespējas procedūru, izpildes notikumu vai saistību nepildīšanas notikumu attiecīgi Direktīvas 98/26/EK, Direktīvas 2002/47/EK un Regulas (ES) Nr. 575/2013 nozīmē ar noteikumu, ka joprojām tiek pildīti būtiski pienākumi saskaņā ar līgumu, tostarp maksājumu un piegādes pienākumi, kā arī nodrošinājuma sniegšana.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos trešās valsts noregulējuma procedūra, kas ir atzīta, ievērojot 77. pantu, vai ja noregulējuma iestāde tā nolemj, tiek uzskatīta par noregulējuma darbību, kas veikta saskaņā ar šo regulu.

2.   Šā panta 1. punktā minētu krīzes novēršanas pasākumu vai noregulējuma darbību neizmanto, lai:

a)

īstenotu jebkādas izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita vai savstarpējas dzēšanas tiesības, tostarp attiecībā uz līgumiem, ko noslēgusi jebkura tādas grupas vienība, pie kuras pieder CCP, un kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi vai pienākumus, kurus garantē vai kā citādi atbalsta jebkura grupas vienība;

b)

iegūtu īpašumā, pārņemtu kontrolē vai piemērotu nodrošinājumu attiecīgā CCP vai jebkuras grupas vienības īpašumam saistībā ar līgumu, kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi; vai

c)

ietekmētu jebkādas attiecīgā CCP vai jebkuras grupas vienības līgumiskās tiesības saistībā ar līgumu, kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi.

55. pants

Pilnvaras apturēt noteiktus pienākumus

1.   Noregulējuma iestāde attiecībā uz abu CCP noslēgta līguma darījuma partneru maksājuma vai piegādes pienākumiem var apturēt paziņojuma par apturēšanu publicēšanu saskaņā ar 72. pantu līdz nākamās darba dienas beigām pēc minētās publicēšanas.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos darba dienas beigas ir pusnakts noregulējuma iestādes dalībvalstī.

2.   Ja maksājuma vai piegādes pienākuma izpildes termiņš būtu iestājies apturēšanas periodā, maksājuma vai piegādes pienākumu izpilda nekavējoties pēc apturēšanas perioda beigām.

3.   Noregulējuma iestāde neīsteno 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz maksāšanas un piegādes pienākumiem pret Direktīvas 98/26/EK nolūkos izraudzītām sistēmām vai sistēmu operatoriem, pret citiem CCP un centrālajām bankām.

56. pants

Pilnvaras ierobežot nodrošinājuma tiesību īstenošanu

1.   Noregulējuma iestāde var liegt noregulējamā CCP nodrošinātajiem kreditoriem nodrošinājuma tiesību izpildi attiecībā uz jebkuriem minētā noregulējamā CCP aktīviem no paziņojuma par ierobežošanu publicēšanas saskaņā ar 72. pantu līdz nākamās darba dienas beigām pēc minētās publicēšanas.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos darba dienas beigas ir pusnakts noregulējuma iestādes dalībvalstī.

2.   Noregulējuma iestāde neīsteno 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz jebkādām Direktīvas 98/26/EK nolūkos izraudzītu sistēmu vai sistēmu operatoru nodrošinājuma tiesībām, jebkādām citu CCP un centrālo banku nodrošinājuma tiesībām uz aktīviem, ko noregulējamais CCP ir ieķīlājis vai sniedzis ar drošības rezervi vai nodrošinājumu.

57. pants

Pilnvaras uz laiku apturēt izbeigšanas tiesības

1.   Noregulējuma iestāde var jebkurai pusei, kas ir noslēgusi līgumu ar noregulējamo CCP, apturēt izbeigšanas tiesības no paziņojuma par izbeigšanu publicēšanas saskaņā ar 72. pantu līdz nākamās darba dienas beigām pēc minētās publicēšanas ar noteikumu, ka arī turpmāk tiek izpildīti maksājumu un piegādes pienākumi un nodrošinājuma sniegšana.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos “darba dienas beigas” ir pusnakts noregulējuma dalībvalstī.

2.   Noregulējuma iestāde neīsteno 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz Direktīvas 98/26/EK nolūkos izraudzītām sistēmām vai sistēmu operatoriem, citiem CCP un centrālajām bankām.

3.   Līguma puse var īstenot izbeigšanas tiesības saskaņā ar minēto līgumu pirms 1. punktā minētā termiņa beigām, ja minētā puse no noregulējuma iestādes saņem paziņojumu, ka tiesības un saistības, uz kurām attiecas līgums, nav:

a)

pārvedamas citai vienībai; vai

b)

pakļautas norakstīšanai, konvertācijai vai noregulējuma instrumenta piemērošanai, lai sadalītu zaudējumus vai pozīcijas.

4.   Ja šā panta 3. punktā minētais paziņojums nav iesniegts, beidzoties apturēšanas termiņam, saskaņā ar 54. punktu var šādā veidā īstenot izbeigšanas tiesības:

a)

ja tiesības un saistības, uz ko attiecas līgums, ir pārvestas citai vienībai, darījuma partneris var izmantot izbeigšanas tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem tikai tādā gadījumā, ja saņēmēja vienība izraisa vai turpina izpildes notikumu;

b)

ja tiesības un saistības, uz ko attiecas līgums, paliek CCP, darījuma partneris var īstenot izbeigšanas tiesības saskaņā ar izbeigšanas nosacījumiem, kas izklāstīti līgumā starp CCP un attiecīgo darījuma partneri, tikai tad, ja izpildes notikums iestājas vai turpinās pēc šā panta 1. punktā minētās apturēšanas termiņa beigām.

58. pants

Pilnvaras pārņemt kontroli pār CCP

1.   Noregulējuma iestāde var pārņemt kontroli pār noregulējamo CCP, lai:

a)

pārvaldītu CCP darbības un pakalpojumus, īstenojot tā akcionāru un valdes pilnvaras;

b)

apspriestos ar riska komiteju;

c)

pārvaldītu un rīkotos ar noregulējamā CCP aktīviem un īpašumu.

Šā punkta pirmajā daļā paredzēto kontroli var īstenot tieši noregulējuma iestāde vai netieši īpašais vadītājs, ko noregulējuma iestāde iecēlusi saskaņā ar 50. panta 1. punktu.

2.   Ja noregulējuma iestāde pārņem kontroli pār CCP, noregulējuma iestādi neuzskata par “ēnu” direktoru vai de facto direktoru atbilstoši valsts tiesību aktiem.

59. pants

Noregulējuma iestāžu pilnvaru īstenošana

Neskarot 74. pantu, noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbības, izmantojot izpildrīkojumus saskaņā ar valsts administratīvo kompetenci un procedūrām.

V NODAĻA

Aizsardzības pasākumi

60. pants

Princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”

Ja noregulējuma iestāde piemēro vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, tā nodrošina, ka akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem nerodas lielāki zaudējumi par tādiem, kas tiem būtu radušies, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP brīdī, kad noregulējuma iestāde uzskatīja, ka ir izpildīti noregulējuma nosacījumi, ievērojot 22. panta 1. punktu, un ja tā vietā CCP būtu likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru pēc piemērojamo līgumsaistību un citu tā darbības noteikumos paredzēto mehānismu pilnīgas piemērošanas.

61. pants

Vērtēšana attiecībā uz principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” piemērošanu

1.   Lai novērtētu, vai ir ievērots princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”, kas noteikts 60. pantā, noregulējuma iestāde nodrošina, ka vērtēšanu veic neatkarīga persona iespējami drīz pēc tam, kad ir veikta noregulējuma darbība vai darbības.

2.   Šā panta 1. punktā minētā vērtēšana ietver:

a)

pieeju, kas akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem būtu piemērota, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP brīdī, kad noregulējuma iestāde uzskatīja, ka ir izpildīti noregulējuma nosacījumi, ievērojot 22. panta 1. punktu, un ja CCP būtu likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru pēc piemērojamo līgumsaistību un citu tā darbības noteikumos paredzēto mehānismu pilnīgas piemērošanas;

b)

faktisko pieeju, kas akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem būtu piemērota CCP noregulējumā;

c)

to, vai ir atšķirība starp pieeju, kas minēta šā punkta a) apakšpunktā, un pieeju, kura minēta šā punkta b) apakšpunktā.

3.   Lai aprēķinātu 2. punkta a) apakšpunktā minētās pieejas, 1. punktā minētajā vērtēšanā:

a)

neņem vērā nekādu ārkārtas finansiālā atbalsta sniegšanu noregulējamajam CCP no publiskā sektora līdzekļiem vai centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību, vai jebkādu centrālās bankas likviditātes palīdzību, kas tiek sniegta ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi;

b)

pamatā ir zaudējumi, kas tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem būtu reāli radušies, ja CCP būtu likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru pēc piemērojamo līgumsaistību un citu tā darbības noteikumos paredzēto mehānismu pilnīgas piemērošanas;

c)

ņem vērā komerciāli pamatotu aplēsi par aizstāšanas tiešajām izmaksām, tostarp jebkādas papildu drošības rezerves prasības, kas tīrvērtes dalībniekiem radušās, lai atbilstīgā laikposmā tirgū atkal atvērtu savas salīdzināmās neto pozīcijas, ņemot vērā faktiskos tirgus apstākļus, tostarp tirgus dziļumu un tirgus spēju minētajā laikposmā veikt darījumus ar šādām neto pozīcijām attiecīgajā apjomā; un

d)

pamatā ir paša CCP cenu noteikšanas metodika, izņemot, ja šāda cenu noteikšanas metodika neatspoguļo faktiskos tirgus apstākļus.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minētā laikposma ilgums atspoguļo piemērojamo maksātnespējas tiesību aktu ietekmi un attiecīgo neto pozīciju raksturlielumus.

4.   Šā panta 1. punktā minētā vērtēšana atšķiras no vērtēšanas, ko veic saskaņā ar 24. panta 3. punktu.

5.   EVTI, ņemot vērā regulatīvos tehniskos standartus, kas pieņemti, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 49. panta 5. punktu un 74. panta 4. punktu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē metodiku šā panta 1. punktā minētās vērtēšanas veikšanai, tostarp to zaudējumu aprēķināšanai pēc likvidācijas, kuri rodas šā panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto izmaksu dēļ, ja CCP būtu likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru pēc piemērojamo līgumsaistību un citu tā darbības noteikumos paredzēto mehānismu pilnīgas piemērošanas.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo standartu projektu Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

62. pants

Akcionāru, tīrvērtes dalībnieku un citu kreditoru aizsardzības pasākumi

Ja saskaņā ar vērtēšanu, kas veikta atbilstīgi 61. pantam, jebkuram akcionāram, tīrvērtes dalībniekam vai citam kreditoram ir radušies lielāki zaudējumi par tiem, kas tam būtu radušies, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un CCP būtu likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru pēc piemērojamo līgumsaistību vai citu tā darbības noteikumos paredzēto mehānismu pilnīgas piemērošanas, minētajam akcionāram, tīrvērtes dalībniekam vai citam kreditoram ir tiesības uz šīs starpības apmaksu.

63. pants

Klientu un netiešo klientu aizsardzības pasākumi

1.   Līgumattiecības, kuras ļauj tīrvērtes dalībniekiem noregulējuma instrumentu negatīvās sekas nodot tālāk saviem klientiem, līdzvērtīgā un samērīgā veidā ietver arī klientu tiesības uz jebkādu atlīdzību vai kompensāciju, ko tīrvērtes dalībnieki saņem saskaņā ar 27. panta 6. punktu, vai jebkādu šādas atlīdzības vai kompensācijas skaidras naudas ekvivalentu, vai jebkādiem ieņēmumiem, ko tie saņem pēc tam, kad ir iesniegta prasība saskaņā ar 62. pantu, ciktāl šādi ieņēmumi attiecas uz klientu pozīcijām. Minētos noteikumus piemēro arī tādu klientu un netiešo klientu līgumattiecībām, kuri piedāvā netiešas tīrvērtes pakalpojumus saviem klientiem.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai pārredzamā veidā, ciktāl to atļauj līgumattiecību konfidencialitāte, precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir jāveic kompensācijas, šādas kompensācijas skaidras naudas ekvivalenta vai jebkādu 1. punktā minēto ieņēmumu nodošana, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem to uzskata par samērīgu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.– 14. pantu.

64. pants

Maksājumu atgūšana

Noregulējuma iestāde privileģēta kreditora statusā, cik vien iespējams, visus pamatotos izdevumus, kas radušies saistībā ar maksājumu, kā minēts 62. pantā, atgūst kādā no šiem veidiem:

a)

no noregulējamā CCP;

b)

no jebkādas atlīdzības, ko izmaksā pircējs, ja ir ticis piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments;

c)

no jebkādiem ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu CCP darbību.

65. pants

Darījumu partneru aizsardzības pasākumi daļējas pārvešanas gadījumā

Aizsardzību, kas paredzēta 66., 67. un 68. pantā, piemēro šādos apstākļos:

a)

ja noregulējuma iestāde dažus, bet ne visus noregulējamā CCP aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības pārved citai vienībai vai, ja tiek piemērots noregulējuma instruments, no pagaidu CCP pircējam; un

b)

ja noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras, kas minētas 49. panta 1. punkta g) apakšpunktā.

66. pants

Finanšu nodrošinājuma līgumu, savstarpējās dzēšanas līgumu un savstarpējā ieskaita līgumu aizsardzība

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumenta, kas nav 29. pantā minētais pozīciju sadales instruments, piemērošana nenoved pie tā, ka tiek pārvestas dažas, bet ne visas tiesības un saistības saskaņā ar līgumu par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, savstarpējās dzēšanas līgumu vai savstarpējā ieskaita līgumu starp noregulējamo CCP un citām šo līgumu pusēm, vai ka tiek grozītas vai izbeigtas tiesības un saistības saskaņā ar minētajiem līgumiem, izmantojot papildu pilnvaras.

Līgumi, kas minēti pirmajā daļā, ietver jebkādu līgumu, kura pusēm ir tiesības savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt minētās tiesības un saistības.

67. pants

Nodrošinājuma pasākumu aizsardzība

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumenta piemērošana nenoved pie jebkura no turpmāk minētajiem rezultātiem attiecībā uz nodrošinājuma pasākumiem starp noregulējamo CCP un citiem minēto pasākumu dalībniekiem:

a)

tādu aktīvu pārvešana, ar kuriem ir nodrošinātas saistības, ja vien nepārved arī minētās saistības un ieguvumu no nodrošinājuma;

b)

nodrošinātu saistību pārvešana, ja vien nepārved arī ieguvumu no nodrošinājuma;

c)

ieguvuma no nodrošinājuma pārvešana, ja vien nepārved arī nodrošinātās saistības;

d)

nodrošinājuma līguma grozīšana vai izbeigšana, izmantojot papildu pilnvaras, ja grozīšanas vai izbeigšanas dēļ saistības vairs nebūtu nodrošinātas.

68. pants

Strukturētā finansējuma līgumu un segto obligāciju aizsardzība

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumenta piemērošana nenoved pie jebkura no turpmāk minētajiem rezultātiem attiecībā uz strukturētā finansējuma līgumiem, tostarp segtajām obligācijām:

a)

dažu, bet ne visu tādu aktīvu, tiesību un saistību pārvešana, kas ir tādi strukturētā finansējuma līgumi vai to daļa, kuros noregulējamais CCP ir viena no pusēm;

b)

izbeigšana vai grozīšana, izmantojot papildu pilnvaras, attiecībā uz aktīviem, tiesībām un saistībām, kas ir tāda strukturētā finansējuma līgumi vai to daļa, kuros noregulējamais CCP ir viena no pusēm.

Šā panta pirmās daļas nolūkos strukturētā finansējuma līgumi ietver vērtspapīrošanu un riska ierobežošanas vajadzībām izmantotus instrumentus, kuri veido nodrošinājuma portfeļa sastāvdaļu un saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek nodrošināti līdzīgā veidā kā segtās obligācijas, kas ietver to, ka nodrošinājumu piešķir un tur līgumslēdzēja puse vai pilnvarotais, pārstāvis vai izraudzīta persona.

69. pants

Daļēja pārvešana – tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmu aizsardzība

1.   Noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumenta piemērošana neietekmē tādu sistēmu darbību un noteikumus, uz kurām attiecas Direktīva 98/26/EK, ja noregulējuma iestāde:

a)

pārved citai vienībai dažus, bet ne visus noregulējamā CCP aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības;

b)

atceļ vai groza tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamais CCP ir puse, vai aizstāj pircēju vai pagaidu CCP, kas ir puse.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumentu piemērošana nenoved pie kāda no šādiem rezultātiem:

a)

tiek atsaukts pārveduma rīkojums saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 5. pantu;

b)

tiek ietekmēts pārveduma rīkojumu un savstarpējā ieskaita juridiskais spēks, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 3. un 5. pantā;

c)

tiek ietekmēta līdzekļu, vērtspapīru vai kredītiespēju izmantošana, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 4. pantā;

d)

tiek ietekmēta nodrošinājuma aizsardzība, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 9. pantā.

VI NODAĻA

Procesuāli pienākumi

70. pants

Paziņošanas prasības

1.   CCP informē kompetento iestādi, ja tas uzskata, ka nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, kā minēts 22. panta 2. punktā.

2.   Kompetentā iestāde informē noregulējuma iestādi par jebkādu 1. punktā minēto paziņojumu saņemšanu un par jebkādiem atveseļošanas vai citiem pasākumiem saskaņā ar IV sadaļu, ko kompetentā iestāde pieprasa CCP veikt.

Kompetentā iestāde informē noregulējuma iestādi par jebkādu ārkārtas situāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 24. pantā un saistīta ar CCP, un par jebkādu paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar minētās regulas 48. pantu.

3.   Ja kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde konstatē, ka attiecībā uz CCP ir izpildīti nosacījumi, kas minēti 22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā vai 22. panta 3. punktā, tā lieki nekavējoties par to paziņo šādām struktūrām:

a)

attiecīgā CCP kompetentajai iestādei vai noregulējuma iestādei;

b)

CCP mātesuzņēmuma kompetentajai iestādei;

c)

centrālajai bankai;

d)

kompetentajai ministrijai;

e)

ESRK un izraudzītajai valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādei; un

f)

attiecīgā CCP uzraudzības kolēģijai un noregulējuma kolēģijai.

71. pants

Noregulējuma iestādes lēmums

1.   Pēc tam, kad kompetentā iestāde ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar 70. panta 3. punktu, noregulējuma iestāde nosaka, vai ir nepieciešama noregulējuma darbība.

2.   Lēmums par noregulējuma darbības veikšanu vai neveikšanu attiecībā uz CCP satur šādu informāciju:

a)

noregulējuma iestādes novērtējumu, vai CCP atbilst noregulējuma nosacījumiem; un

b)

jebkuru darbību, ko noregulējuma iestāde plāno veikt, tostarp lēmumu iesniegt pieteikumu par likvidāciju, administratora iecelšanu vai jebkuru citu pasākumu saskaņā ar piemērojamo parasto maksātnespējas procedūru.

72. pants

Noregulējuma iestāžu procesuāli pienākumi

1.   Noregulējuma iestāde paziņo noregulējuma kolēģijai par noregulējuma darbībām, ko tā plāno veikt. Minētajā paziņojumā arī norāda, vai noregulējuma darbības novirzās no noregulējuma plāna.

Tiklīdz tas pēc noregulējuma darbības ir praktiski iespējams, noregulējuma iestāde par to paziņo visiem turpmāk minētajiem:

a)

noregulējamajam CCP;

b)

noregulējuma kolēģijai;

c)

izraudzītajai valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādei un ESRK;

d)

Komisijai, ECB un EAAPI; un

e)

to sistēmu operatoriem, uz kurām attiecas Direktīva 98/26/EK un kurās piedalās noregulējamais CCP.

2.   Šā panta 1. punkta otrajā daļā minētajā paziņojumā iekļauj visu to rīkojumu vai aktu kopijas, ar kuriem veic attiecīgo darbību, un norāda datumu, no kura noregulējuma darbība ir spēkā.

Paziņojumā noregulējuma kolēģijai, ievērojot 1. punkta otro daļu, sniedz pamatojumu jebkurai novirzei no noregulējuma plāna.

3.   Tā rīkojuma vai akta kopija, ar kuru tiek veikta attiecīgā noregulējuma darbība, vai paziņojums, kurā sniegts kopsavilkums par noregulējuma darbības ietekmi, un attiecīgā gadījumā šīs regulas 55., 56. un 57. pantā minētās apturēšanas vai ierobežošanas noteikumi un ilgums tiek publiskoti visos turpmāk minētajos veidos:

a)

grupas līmeņa noregulējuma iestādes tīmekļa vietnē;

b)

kompetentās iestādes, ja tā nav tā pati noregulējuma iestāde, tīmekļa vietnē un EVTI tīmekļa vietnē;

c)

noregulējamā CCP tīmekļa vietnē; un

d)

ja noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū – līdzekļos, ko izmanto regulētās informācijas izpaušanai par šo noregulējamo CCP saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (26) 21. panta 1. punktu.

4.   Ja īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū, noregulējuma iestāde nodrošina, ka 3. punktā minēto rīkojumu apliecinošie dokumenti tiek nosūtīti zināmajiem noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumentu turētājiem un kreditoriem, kuri ir iekļauti noregulējuma iestādei pieejamajos noregulējamā CCP reģistros vai datubāzēs.

73. pants

Konfidencialitāte

1.   Dienesta noslēpuma prasības ir saistošas šādām personām:

a)

noregulējuma iestādēm;

b)

kompetentajām iestādēm, EVTI un EBI;

c)

kompetentajām ministrijām;

d)

īpašajiem vadītājiem vai pagaidu administratoriem, kas iecelti saskaņā ar šo regulu;

e)

potenciālajiem pārņēmējiem, pie kuriem ir vērsušās kompetentās iestādes vai kuriem piedāvājumu izteikušas noregulējuma iestādes, neatkarīgi no tā, vai saziņa vai piedāvājums veikti kā sagatavošanās uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanai, un neatkarīgi no tā, vai piedāvājuma rezultāts bijusi iegāde;

f)

revidentiem, grāmatvežiem, juridiskajiem un profesionālajiem padomniekiem, vērtētājiem un citiem ekspertiem, kurus tieši vai netieši nolīgušas noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes, kompetentās ministrijas vai šā punkta e) apakšpunktā minētie potenciālie pārņēmēji;

g)

centrālajām bankām un citām iestādēm, kas iesaistītas noregulējuma procesā;

h)

pagaidu CCP;

i)

CCP augstākajai vadībai un valdes locekļiem, kā arī iepriekš minētajā a) līdz k) apakšpunktā norādīto struktūru vai vienību darbiniekiem amata pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam;

j)

visiem pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem, kas nav minēti a), b), c) un g) apakšpunktā; un

k)

jebkurām citām personām, kas tieši vai netieši pastāvīgi vai atsevišķos gadījumos sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus a) līdz j) apakšpunktā minētajām personām.

2.   Lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti 1. un 3. punktā minētie konfidencialitātes noteikumi, 1. punkta a), b), c), g), h) un j) apakšpunktā minētās personas nodrošina to, lai šajā nolūkā būtu pieņemti iekšējie noteikumi, tostarp noteikumi, ar kuriem tiek garantēta informācijas slepenība un tās pieejamība tikai personām, kas ir tieši iesaistītas noregulējuma procesā.

3.   Šā panta 1. punktā minētajām personām ir aizliegts izpaust kādai personai vai iestādei konfidenciālu informāciju, ko tās saistībā ar šajā regulā noteikto funkciju izpildi saņēmušas profesionālās darbības laikā vai no kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes, ja vien tas nenotiek, pildot šajā regulā noteiktās funkcijas un informāciju sniedzot kopsavilkuma vai apkopotā veidā tā, lai nevarētu identificēt atsevišķos CCP, vai saņemot skaidru un iepriekšēju atļauju no iestādes vai CCP, kas šo informāciju sniedzis.

Pirms jebkādas informācijas izpaušanas 1. punktā minētās personas izvērtē, kādas sekas šāda izpaušana var radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, fizisku un juridisku personu komerciālajām interesēm un pārbaužu mērķim, izmeklēšanām un revīzijām.

Informācijas izpaušanas seku pārbaudes procedūrā ietver īpašu izvērtējumu par sekām, ko radītu 9. un 12. pantā norādīto atveseļošanas un noregulējuma plānu elementu un satura izpaušana un saskaņā ar 10. un 15. pantu veiktas novērtēšanas rezultātu izpaušana.

Šā panta pārkāpumu gadījumā jebkura no 1. punktā minētajām personām vai vienībām uzņemas civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.   Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, 1. punktā minētās personas var apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar jebkuru no turpmāk minētajām personām – ar noteikumu, ka informācijas saņēmējs izpilda minētās apmaiņas vajadzībām noteiktās konfidencialitātes prasības:

a)

ar jebkuru citu personu, ja tas nepieciešams, lai plānotu vai veiktu noregulējuma darbību;

b)

ar parlamentārajām izmeklēšanas komisijām savā dalībvalstī, valsts kontroli savā dalībvalstī un citām par izmeklēšanu atbildīgām vienībām savā dalībvalstī;

c)

ar valsts iestādēm, kas atbild par maksājumu sistēmu uzraudzību, pilnvarotajām iestādēm, kas atbild par parastām maksātnespējas procedūrām, pilnvarotajām iestādēm, kam uzticēts publisks pienākums uzraudzīt citas finanšu sektora vienības, pilnvarotajām iestādēm, kas atbild par finanšu tirgu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un inspektoriem, kuri darbojas to vārdā, pilnvarotajām iestādēm, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes uzturēšanu dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus, pilnvarotajām iestādēm, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību, un personām, kas atbild par tiesību aktos noteikto revīziju veikšanu.

5.   Šis pants neliedz:

a)

šā panta 1. punkta a) līdz g) un j) apakšpunktā minēto struktūru vai vienību darbiniekiem un ekspertiem dalīties informācijā citam ar citu katras struktūras vai vienības ietvaros;

b)

noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm, tostarp to darbiniekiem un ekspertiem, dalīties informācijā citam ar citu un ar citām Savienības noregulējuma iestādēm, citām Savienības kompetentajām iestādēm, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, iestādēm, kas atbildīgas par parastajām maksātnespējas procedūrām, ar iestādēm, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes uzturēšanu dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus, ar personām, kas atbild par tiesību aktos noteikto grāmatvedības revīziju veikšanu, ar EBI, EVTI vai – atbilstīgi 80. pantam – trešo valstu iestādēm, kas veic funkcijas, kuras līdzvērtīgas tām, ko veic noregulējuma iestādes, vai, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības, ar potenciālo pārņēmēju noregulējuma darbības plānošanas vai īstenošanas nolūkā.

6.   Šis pants neskar valsts tiesību aktus attiecībā uz informācijas izpaušanu tiesvedības vajadzībām krimināllietās vai civillietās.

VII NODAĻA

Apelācijas tiesības un citu darbību izslēgšana

74. pants

Ex ante tiesas apstiprinājums un apelācijas tiesības

1.   Uz lēmumu par krīzes novēršanas pasākuma vai noregulējuma darbības veikšanu var tikt attiecināta ex ante tiesas atļauja, ja tāda paredzēta valsts tiesību aktos, gadījumos, kad procedūra, kas saistīta ar minēto atļauju, un izskatīšana tiesā notiek paātrināti.

2.   Visām personām, kuras skar lēmums par krīzes novēršanas pasākuma veikšanu vai lēmums īstenot jebkādas pilnvaras, kas nav noregulējuma darbība, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu.

3.   Visām personām, kuras skar lēmums par noregulējuma darbības veikšanu, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu.

4.   Uz 3. punktā minētajām apelācijas tiesībām attiecas šādi nosacījumi:

a)

apelācijas iesniegšana neizraisa apstrīdētā lēmuma ietekmes automātisku apturēšanu;

b)

noregulējuma iestādes lēmums ir nekavējoties izpildāms, un tas rada atspēkojamu prezumpciju, ka tā izpildes apturēšana būtu pretrunā sabiedrības interesēm; un

c)

procedūra, kas saistīta ar minēto apelāciju, notiek paātrināti.

5.   Tiesa sava novērtējuma pamatā izmanto noregulējuma iestādes veiktos faktu ekonomiskos novērtējumus.

6.   Ja nepieciešams aizsargāt tādu trešo personu intereses, kuras labticīgi iegādājušās noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības, izmantojot noregulējuma darbību, noregulējuma iestādes lēmuma atcelšana neietekmē turpmākos administratīvos aktus vai darījumus, kurus noslēdz attiecīgā noregulējuma iestāde un kuru pamatā bijis atceltais lēmums.

Pirmās daļas nolūkos gadījumā, ja noregulējuma iestādes lēmumu atceļ, pieteikuma iesniedzējam pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi nepārsniedz kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies minētā lēmuma rezultātā.

75. pants

Citu procedūru ierobežojumi

1.   Parasto maksātnespējas procedūru nesāk attiecībā uz CCP, izņemot gadījumus, kad to dara pēc noregulējuma iestādes iniciatīvas vai ar tās piekrišanu saskaņā ar 3. punktu.

2.   Kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm tiek nekavējoties paziņots par visiem pieteikumiem parastas maksātnespējas procedūras sākšanai attiecībā uz kādu CCP, neatkarīgi no tā, vai CCP tiek piemērots noregulējums, vai arī ir publiskots lēmums saskaņā ar 72. panta 3. punktu.

3.   Iestādes, kas ir atbildīgas par parasto maksātnespējas procedūru, sāk šo procedūru tikai pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir tām paziņojusi par savu lēmumu neveikt nekādas noregulējuma darbības attiecībā uz CCP, vai ja septiņu dienu laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma nekāds paziņojums nav saņemts.

Ja tas vajadzīgs, lai efektīvi piemērotu noregulējuma instrumentus un pilnvaras, noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai tiesa uz attiecīgu laikposmu, kas atbilst noregulējuma mērķiem, atliktu tiesvedību vai procesuālas darbības lietā, kurā viena no pusēm ir noregulējams CCP vai kurā noregulējams CCP var kļūt par vienu no pusēm.

VI SADAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

76. pants

Nolīgumi ar trešām valstīm

1.   Saskaņā ar LESD 218. pantu Komisija var iesniegt Padomei ieteikumus apspriest nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem, kas izmantojami noregulējuma iestāžu sadarbībā ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm saistībā ar atveseļošanas un noregulējuma plānošanu attiecībā uz CCP un trešo valstu CCP šādās situācijās:

a)

ja trešās valsts CCP sniedz pakalpojumus vai ja tam ir meitasuzņēmumi vienā vai vairākās dalībvalstīs;

b)

ja CCP, kas iedibinājies kādā dalībvalstī, sniedz pakalpojumus vai ja tam ir viens vai vairāki meitasuzņēmumi trešā valstī.

2.   Ar šā panta 1. punktā minētajiem nolīgumiem jo īpaši cenšas nodrošināt, ka tiek izveidoti sadarbības procesi un vienošanās, veicot uzdevumus un īstenojot pilnvaras, kas minēts 79. pantā, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu, kas vajadzīga šādiem mērķiem.

77. pants

Trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšana un izpilde

1.   Šo pantu piemēro trešās valsts noregulējuma procedūrām, ja vien nestājas spēkā 76. panta 1. punktā paredzētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, un līdz brīdim, kad šāds nolīgums stājas spēkā. To piemēro arī pēc 76. panta 1. punktā paredzētā starptautiskā nolīguma ar attiecīgo trešo valsti stāšanās spēkā, ciktāl minētais nolīgums nereglamentē trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšanu un izpildi.

2.   Attiecīgās valsts iestādes atzīst trešās valsts noregulējuma procedūras, kas attiecas uz trešās valsts CCP, jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

trešās valsts CCP sniedz pakalpojumus vai tam ir meitasuzņēmumi, kas iedibinājušies vienā vai vairākās dalībvalstīs;

b)

trešās valsts CCP ir aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs vai ko reglamentē minēto dalībvalstu tiesību akti.

Attiecīgās valstu iestādes nodrošina atzīto trešās valsts noregulējuma procedūru izpildi saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

3.   Attiecīgajām valsts iestādēm ir vismaz pilnvaras rīkoties šādi:

a)

īstenot noregulējuma pilnvaras saistībā ar:

i)

trešās valsts CCP aktīviem, kas atrodas to dalībvalstī vai ko reglamentē to dalībvalsts tiesību akti; un

ii)

trešās valsts CCP tiesībām vai saistībām, kas ir iegrāmatotas to dalībvalstī vai ko reglamentē to dalībvalsts tiesību akti, vai ja prasījumi saistībā ar šādām tiesībām un saistībām ir izpildāmi to dalībvalstī;

b)

izpildīt, kā arī pieprasīt citai personai rīkoties, lai izpildītu īpašumtiesību instrumentu pārvešanu meitasuzņēmumā, kas iedibinājies norīkotājā dalībvalstī;

c)

īstenot 55., 56. un 57. pantā noteiktās pilnvaras saistībā ar tiesībām, kas ir ikvienai pusei, kura ir noslēgusi līgumu ar šā panta 2. punktā minēto vienību, ja šādas pilnvaras ir nepieciešamas, lai izpildītu trešās valsts noregulējuma procedūras; un

d)

padarīt par neizpildāmām jebkādas tiesības izbeigt, likvidēt vai paātrināt tādu līgumu izpildi (vai ietekmēt līgumā noteiktās tiesības), kas noslēgti ar 2. punktā minētajām vienībām un citām grupas vienībām, gadījumos, kad šādas tiesības izriet no noregulējuma darbības, ko attiecībā uz trešās valsts CCP vai nu veikusi trešās valsts noregulējuma iestāde, vai arī šī darbība veikta, ievērojot šīs valsts noregulējuma kārtības juridiskās vai normatīvās prasības, ar noteikumu, ka joprojām tiek pildīti būtiski pienākumi saskaņā ar līgumu, tostarp maksājumu un piegādes pienākumi, kā arī sniegts nodrošinājums.

4.   Trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšana un izpilde neskar parastās maksātnespējas procedūras, kas ir piemērojamas atbilstoši valsts tiesību aktiem.

78. pants

Tiesības atteikties atzīt vai izpildīt trešās valsts noregulējuma procedūras

Atkāpjoties no 77. panta 2. punkta, attiecīgās valsts iestādes var atteikties atzīt vai izpildīt trešās valsts noregulējuma procedūras jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

trešās valsts noregulējuma procedūras negatīvi ietekmētu to dalībvalsts finanšu stabilitāti;

b)

kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem, kuri atrodas to dalībvalstī, saskaņā ar trešās valsts iekšējām noregulējuma procedūrām nepiemērotu tādu pašu pieeju kā trešās valsts kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem ar līdzīgām likumiskām tiesībām;

c)

trešās valsts noregulējuma procedūras atzīšana vai izpilde radītu to dalībvalstij būtiskas fiskālas sekas;

d)

šāda atzīšana vai izpilde būtu pretrunā valsts tiesību aktiem.

79. pants

Sadarbība ar trešo valstu iestādēm

1.   Šo pantu piemēro attiecībā uz sadarbību ar trešo valsti, ja vien nestājas spēkā 76. panta 1. punktā paredzētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, un līdz brīdim, kad tas stājas spēkā. To piemēro arī pēc tam, kad ir stājies spēkā 76. panta 1. punktā paredzētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, ciktāl minētais nolīgums nereglamentē šā panta priekšmetu.

2.   Kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes vajadzības gadījumā noslēdz sadarbības vienošanās ar šādām attiecīgām trešo valstu iestādēm, ņemot vērā esošās sadarbības vienošanās, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 7. punktu:

a)

ja trešās valsts CCP sniedz pakalpojumus vai ja tam ir meitasuzņēmumi vienā vai vairākās dalībvalstīs – tās trešās valsts attiecīgās iestādes, kurā CCP iedibinājies;

b)

ja CCP sniedz pakalpojumus vai ja tam ir viens vai vairāki trešās valsts meitasuzņēmumi – to trešo valstu attiecīgās iestādes, kurās tiek sniegti minētie pakalpojumi vai kurās minētie meitasuzņēmumi iedibinājušies.

3.   Sadarbības vienošanās, kas minētas šā panta 2. punktā, nosaka procesus un mehānismus nepieciešamās informācijas apmaiņai un sadarbībai starp iesaistītajām iestādēm, tām veicot turpmāk minētos uzdevumus un īstenojot turpmāk minētās pilnvaras attiecībā uz CCP, kas paredzēti minētā punkta a) un b) apakšpunktā, vai grupām, kurās tādi CCP ietilpst:

a)

izstrādāt noregulējuma plānus saskaņā ar 12. pantu un līdzīgām prasībām, kas noteiktas attiecīgo trešo valstu tiesību aktos;

b)

novērtēt šādu iestāžu un grupu noregulējamību saskaņā ar 15. pantu un līdzīgām prasībām, kas noteiktas attiecīgo trešo valstu tiesību aktos;

c)

piemērot pilnvaras pārvarēt vai novērst noregulējamības šķēršļus, ievērojot 16. pantu, un jebkādas līdzīgas pilnvaras saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

d)

piemērot agrīnas intervences pasākumus, ievērojot 18. pantu, un līdzīgas pilnvaras saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem; un

e)

piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma pilnvaras un līdzīgas pilnvaras, kas piešķirtas attiecīgajām trešo valstu iestādēm.

4.   Sadarbības vienošanās, kas noslēgtas starp dalībvalstu un trešo valstu noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm, ievērojot 2. punktu, var ietvert noteikumus par šādiem jautājumiem:

a)

informācijas apmaiņa, kas nepieciešama, lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus;

b)

apspriešanās un sadarbība noregulējuma plānu izstrādē, tostarp principi pilnvaru īstenošanai saskaņā ar 77. pantu un līdzīgu pilnvaru īstenošanai saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

c)

informācijas apmaiņa, kas vajadzīga, lai piemērotu noregulējuma instrumentus un īstenotu noregulējuma pilnvaras un līdzīgas pilnvaras saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

d)

sadarbības vienošanās pušu agrīnā brīdināšana vai apspriešanās pirms jebkuras būtiskas darbības saskaņā ar šo regulu vai attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem, kas ietekmē CCP vai grupu, uz kuru vienošanās attiecas;

e)

sabiedriskās saziņas koordinācija, veicot kopīgas noregulējuma darbības;

f)

procedūras un vienošanās informācijas apmaiņai un sadarbībai saskaņā ar šā punkta a) līdz e) apakšpunktu, tostarp vajadzības gadījumā krīzes pārvarēšanas grupu izveide un darbība.

Lai nodrošinātu kopīgu, vienveidīgu un konsekventu 3. punkta piemērošanu, EVTI izdod pamatnostādnes par šajā punktā minēto noteikumu veidu un saturu līdz 2022. gada 12. augustam.

5.   Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes informē EVTI par jebkuru sadarbības vienošanos, kuru tās ir noslēgušas saskaņā ar šo pantu.

80. pants

Apmaiņa ar konfidenciālu informāciju

1.   Noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes, kompetentās ministrijas un, ja piemērojams, citas attiecīgās valsts iestādes apmainās ar konfidenciālu informāciju, tostarp atveseļošanas plāniem, ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

minētajām trešo valstu iestādēm piemēro dienesta noslēpuma prasības un standartus, kurus visas attiecīgās iestādes uzskata par vismaz līdzvērtīgiem tiem, kas noteikti ar 73. pantu; un

b)

informācija ir vajadzīga, lai attiecīgās trešo valstu iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem izpildītu savas funkcijas, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā paredzētajām funkcijām, un šī informācija netiek izmantota nekādiem citiem mērķiem.

2.   Ciktāl informācijas apmaiņa attiecas uz personas datiem, šādu personas datu apstrādi un nosūtīšanu trešo valstu iestādēm reglamentē piemērojamie Savienības un valsts tiesību akti par datu aizsardzību.

3.   Ja konfidenciāla informācija ir iegūta no citas dalībvalsts, tad noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un kompetentās ministrijas neizpauž minēto informāciju attiecīgajām trešo valstu iestādēm, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tās dalībvalsts attiecīgā iestāde, no kuras informācija ir iegūta, piekrīt tādai izpaušanai; un

b)

informācija tiek izpausta vienīgi a) apakšpunktā minētās iestādes atļautajos nolūkos.

4.   Šā panta nolūkos informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu, ja uz to attiecas konfidencialitātes prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

VII SADAĻA

ADMINISTRATĪVI PASĀKUMI UN SODI

81. pants

Administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi

1.   Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt un uzlikt kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemērojami, ja nav ievērota šī regula, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti.

Ja dalībvalstis nolemj neparedzēt noteikumus par administratīviem sodiem par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas valsts krimināltiesības, tās informē Komisiju un EVTI par attiecīgajām krimināltiesību normām. Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Dalībvalstis līdz 2022. gada 12. augustam detalizēti informē Komisiju un EVTI par šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajiem noteikumiem. Tās nekavējoties informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tādu 1. punktā minēto saistību pārkāpumu gadījumos, kuras attiecas uz CCP un tīrvērtes dalībniekiem, minētajā punktā izklāstītos administratīvos sodus vai citus administratīvos pasākumus, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, var piemērot CCP un tīrvērtes dalībnieku valdei un augstākajai vadībai un citām fiziskām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

3.   Atkarībā no pārkāpuma veida pilnvaras piemērot šajā regulā paredzētos administratīvos sodus vai citus administratīvos pasākumus piešķir noregulējuma iestādēm vai, ja tā ir cita iestāde, kompetentajām iestādēm. Noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm ir visas informācijas vākšanas un izmeklēšanas veikšanas pilnvaras, kuras vajadzīgas, lai tās varētu pildīt savas attiecīgās funkcijas. Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes, kad īsteno savas pilnvaras piemērot sodus, cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvi sodi vai citi administratīvi pasākumi dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību, kad strādā ar pārrobežu lietām.

4.   Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes īsteno savas pilnvaras piemērot administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem jebkurā no šādiem veidiem:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm;

d)

iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesas iestādēm.

82. pants

Īpaši noteikumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvajos un administratīvajos aktos ir paredzēti sodi un citi administratīvi pasākumi vismaz attiecībā uz šādām situācijām:

a)

nav izstrādāti, netiek uzturēti un atjaunināti atveseļošanas plāni – pārkāpts 9. pants;

b)

nav sniegta visa informācija, kas vajadzīga noregulējuma plānu izstrādei, – pārkāpts 13. pants; un

c)

CCP nav informējusi kompetento iestādi par to, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās – pārkāpts 70. panta 1. punkts.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajos gadījumos piemērojamie administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ietver vismaz šādus elementus:

a)

publisks paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā persona, CCP vai cita juridiskā persona, un pārkāpuma būtība;

b)

rīkojums, ar ko atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai prasa pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no minētās rīcības atkārtošanas;

c)

pagaidu aizliegums pildīt funkcijas CCP, kas noteikts CCP augstākās vadības locekļiem vai jebkurai citai fiziskai persona, kuru uzskata par atbildīgu;

d)

juridiskas personas gadījumā – administratīvi naudas sodi līdz 10 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā. Ja juridiskā persona ir meitasuzņēmums, attiecīgo apgrozījumu veido apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajos pārskatos par iepriekšējo finanšu gadu;

e)

fiziskas personas gadījumā – administratīvi naudas sodi līdz 5 000 000 EUR vai dalībvalstī, kurā euro nav oficiālā valūta, atbilstīgajā vērtībā attiecīgās valsts valūtā 2021. gada 11. februārī; un

f)

ja var noteikt no pārkāpuma gūto labumu – administratīvi naudas sodi apmērā līdz gūtā labuma divkāršai summai.

83. pants

Informācijas par administratīviem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem publicēšana

1.   Noregulējuma iestādes vai kompetentās iestādes savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē informāciju par visiem tiem administratīvajiem sodiem vai administratīvajiem pasākumiem, kurus tās ir piemērojušas par šīs regulas pārkāpumiem, ja šādi sodi vai pasākumi nav pārsūdzēti vai ja attiecībā uz tiem apelācijas iespējas ir izsmeltas. Šādu publicēšanu veic bez liekas kavēšanās pēc tam, kad fiziskā vai juridiskā persona ir informēta par minēto sodu vai pasākumu, un publikācijā iekļauj informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai sods vai pasākums tiek piemērots.

Ja dalībvalstis atļauj publicēt informāciju par administratīviem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem, par kuriem ir iesniegta apelācija, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās savās oficiālajās tīmekļa vietnēs publicē informāciju par minētās apelācijas statusu un tās iznākumu.

2.   Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes publicē informāciju par to piemērotajiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīvajiem pasākumiem, ievērojot anonimitāti, valsts tiesību aktiem atbilstīgā veidā jebkuros no šādiem apstākļiem:

a)

ja administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu piemēro fiziskai personai un ja obligāti veicamā iepriekšējā novērtējumā par šādas publicēšanas samērīgumu ir secināts, ka personas datu publicēšana nav samērīga;

b)

ja publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktas kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības norisi;

c)

ja, ciktāl to var noteikt, informācijas publicēšana radītu nesamērīgu kaitējumu CCP vai iesaistītajām fiziskajām personām.

Kā alternatīvu šādos gadījumos attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz pieņemamu laikposmu, ja ir paredzams, ka minētajā laikposmā anonimitātes ievērošanas iemesli publicēšanai beigs pastāvēt.

3.   Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes nodrošina, lai informācija, kas publicēta saskaņā ar šo pantu, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus. Publikācijā ietvertos personas datus noregulējuma iestādes vai kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgu laikposmu, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

4.   EVTI līdz 2022. gada 12. augustam iesniedz Komisijai ziņojumu par dalībvalstu piemēroto administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu publicēšanu, ievērojot anonimitāti, kā paredzēts 2. punktā, un jo īpaši par to, vai šajā ziņā starp dalībvalstīm ir bijušas būtiskas atšķirības. Minētajā ziņojumā ziņo arī par jebkādām būtiskām atšķirībām administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu publicēšanas ilgumā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem par administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu publicēšanu.

84. pants

EVTI centrālās datubāzes uzturēšana

1.   Stingri ievērojot 73. pantā minētās prasības attiecībā uz dienesta noslēpumu, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem, ko tās piemērojušas saskaņā ar 81. pantu, kā arī par jebkuras šādu sodu pārsūdzības statusu un tās iznākumu.

2.   EVTI uztur centrālu datubāzi par administratīvajiem sodiem, par kuriem tai ir ziņots, vienīgi informācijas apmaiņas nolūkā starp noregulējuma iestādēm, kurai var piekļūt tikai noregulējuma iestādes un kuru atjaunina, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz noregulējuma iestādes.

3.   EVTI uztur centrālu datubāzi par administratīvajiem sodiem, par kuriem tai ir ziņots, vienīgi informācijas apmaiņas nolūkā starp kompetentajām iestādēm, kurai var piekļūt tikai kompetentās iestādes un kuru atjaunina, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz kompetentās iestādes.

4.   EVTI savā esošajā tīmekļa vietnē uztur tīmekļa lapu ar saitēm uz katras noregulējuma iestādes un katras kompetentās iestādes saskaņā ar 83. pantu publicēto informāciju par administratīvajiem sodiem un norāda laikposmu, par kuru katra dalībvalsts publicē informāciju par sodiem.

85. pants

Administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu piemērošanas pilnvaru īstenošana un šo sodu un pasākumu efektīva piemērošana, ko veic kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes

Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu apmēru, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;

c)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stiprību, ko, piemēram, norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;

d)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ciktāl to var noteikt;

e)

pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

f)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi un noregulējuma iestādi;

g)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

h)

jebkādas iespējamās pārkāpuma sistēmiskās sekas.

VIII SADAĻA

GROZĪJUMI REGULĀS (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 UN (ES) 2015/2365 UN DIREKTĪVĀS 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK,2014/59/ES UN (ES) 2017/1132

86. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1095/2010

Regulu (ES) Nr. 1095/2010 groza šādi:

1)

regulas 4. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“iv)

attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/23 (*) – noregulējuma iestāde, kā definēts minētās regulas 2. panta 3) punktā.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (OV L 022, 22.1.2021., 1. lpp.).”;"

2)

regulas 40. panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2021/23 darbības jomai, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim vajadzības gadījumā var pievienoties katras dalībvalsts noregulējuma iestādes pārstāvis, bet bez balsstiesībām.”

87. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

1)

iekļauj šādu pantu:

“6.b pants

Tīrvērtes pienākuma apturēšana noregulējuma gadījumā

1.   Ja CCP atbilst nosacījumiem, kas noteikti 22. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/23 (*), CCP noregulējuma iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punktu, vai kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šīs regulas 22. panta 1. punktu, var pēc savas iniciatīvas vai pēc tās kompetentās iestādes pieprasījuma, kura atbildīga par noregulējamā CCP tīrvērtes dalībnieka uzraudzību, pieprasīt Komisijai šīs regulas 4. panta 1. punktā minēto tīrvērtes pienākumu apturēt attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm vai attiecībā uz konkrētu darījumu partnera veidu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

noregulējamais CCP ir saņēmis atļauju veikt tīrvērti attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, kurām ir pienākums veikt tīrvērti un par kurām tiek prasīta apturēšana; un

b)

ir nepieciešams apturēt tīrvērtes pienākumu attiecībā uz minētajām konkrētajām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm vai attiecībā uz konkrētu darījumu partnera veidu, lai izvairītos no nopietna apdraudējuma finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu pareizai darbībai Savienībā vai risinātu to saistībā ar CCP noregulējumu, un minētā apturēšana ir samērīga ar minētajiem mērķiem.

Pirmajā daļā minētajam pieprasījumam pievieno pierādījumus, ka ir izpildīti minētās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

Iestāde, kas minēta pirmajā daļā, par savu pamatoto pieprasījumu paziņo EVTI un ESRK vienlaikus ar šā pieprasījuma iesniegšanu Komisijai.

2.   EVTI 24 stundu laikā pēc pieprasījuma paziņošanas, ko iesniedz šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētā iestāde, un – cik vien iespējams – pēc apspriešanās ar ESRK sniedz atzinumu par iecerētās apturēšanas atjaunošanu, ņemot vērā vajadzību izvairīties no nopietna apdraudējuma finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu pareizai darbībai Savienībā vai risināt to, par noregulējuma mērķiem, kas noteikti 21. pantā Regulā (ES) 2021/23 un kritērijiem, kas izklāstīti šīs regulas 5. panta 4. un 5. punktā.

3.   Ja EVTI tīrvērtes pienākuma apturēšanu uzskata par būtiskām izmaiņām kritērijos tam, lai pienākums veikt tirdzniecību stātos spēkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 32. panta 5. punktā, EVTI var pieprasīt Komisijai apturēt minētās regulas 28. panta 1. un 2. punktā izklāstīto pienākumu veikt tirdzniecību attiecībā uz tām pašām konkrētajām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, uz kurām attiecas pieprasījums apturēt tīrvērtes pienākumu.

EVTI savu pamatoto pieprasījumu iesniedz 1. punkta pirmajā daļā minētajai iestādei un ESRK vienlaikus ar šā pieprasījuma iesniegšanu Komisijai.

4.   Šā panta 1. un 3. punktā minētos pieprasījumus un 2. punktā minēto atzinumu nepublisko.

5.   Komisija bez liekas kavēšanās pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas, balstoties uz 1. punktā minētās iestādes sniegto pamatojumu un pierādījumiem, vai nu ar īstenošanas aktu aptur tīrvērtes pienākumu attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, vai noraida apturēšanas pieprasījumu..

Pieņemot pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu, Komisija ņem vērā EVTI sniegto atzinumu, kas minēts šā panta 2. punktā, noregulējuma mērķus, kas minēti 21. pantā Regulā (ES) 2021/23, kritērijus, kas izklāstīti šīs regulas 5. panta 4. un 5. punktā attiecībā uz minētajām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm un apturēšanas nepieciešamību, lai izvairītos no nopietna apdraudējuma finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu pareizai darbībai Savienībā vai risinātu to.

Ja Komisija noraida apturēšanas pieprasījumu, tā rakstiski pamato šādas rīcības iemeslus pieprasījuma iesniedzējai iestādei, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā, un EVTI. Komisija par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un nosūta tiem pieprasījuma iesniedzējai iestādei, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā, un EVTI sniegto pamatojumu. Šādu informāciju nepublisko.

Šā punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 86. panta 3. punktā minēto procedūru.

6.   Ja EVTI to pieprasa saskaņā ar šā panta 3. punktu, ar īstenošanas aktu, ar kuru aptur tīrvērtes pienākumu, var apturēt arī Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. panta 1. un 2. punktā noteikto tirdzniecības pienākumu attiecībā uz tām pašām konkrētajām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, uz kurām attiecas šī tīrvērtes pienākuma apturēšana.

7.   Par tīrvērtes pienākuma un, attiecīgā gadījumā, tirdzniecības pienākuma apturēšanu informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi, kas minēta šā panta 1. punkta pirmajā daļā, un EVTI, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisijas tīmekļa vietnē un 6. pantā minētajā publiskajā reģistrā.

8.   Saskaņā ar šā panta 5. punktu noteiktā tīrvērtes pienākuma apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, sākot no minētās apturēšanas piemērošanas sākuma dienas.

Šā panta 6. punktā minētā tirdzniecības pienākuma apturēšana ir spēkā tajā pašā sākotnējā posmā.

9.   Gadījumos, kad joprojām ir aktuāli apturēšanas pamatā esošie iemesli, Komisija ar īstenošanas aktu 5. punktā minēto apturēšanu var pagarināt vēl par papildu laikposmiem, kas nepārsniedz trīs mēnešus, tomēr kopumā piemērošanas apturēšanas laikposms nevar pārsniegt 12 mēnešus. Piemērošanas apturēšanas pagarinājumus publicē saskaņā ar 7. punktu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 86. panta 3. punktā minēto procedūru.

10.   Jebkura no 1. punkta pirmajā daļā minētajām iestādēm pietiekami savlaicīgi pirms 5. punktā minētā sākotnējā apturēšanas laikposma vai 9. punktā minētā pagarinājuma laikposma beigām var iesniegt Komisijai pieprasījumu pagarināt tīrvērtes pienākuma apturēšanu.

Pieprasījumam pievieno pierādījumus, ka joprojām ir izpildīti 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

Iestāde, kas minēta pirmajā daļā, par savu pamatoto pieprasījumu paziņo EVTI un ESRK vienlaikus ar šā pieprasījuma paziņošanu Komisijai.

Pirmajā daļā minēto pieprasījumu nepublisko.

EVTI bez liekas kavēšanās pēc paziņojuma par pieprasījumu saņemšanas un – ja tā to uzskata par vajadzīgu – pēc apspriešanās ar ESRK sniedz atzinumu Komisijai par to, vai apturēšanas pamatā esošie iemesli joprojām ir aktuāli, ņemot vērā vajadzību izvairīties no nopietna apdraudējuma finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu pareizai darbībai Savienībā vai risināt to, par noregulējuma mērķiem, kas noteikti 21. pantā Regulā (ES) 2021/23 un kritērijiem, kas izklāstīti šīs regulas 5. panta 4. un 5. punktā. Minētā atzinuma kopiju EVTI nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Atzinumu nepublisko.

Ar īstenošanas aktu, ar ko pagarina tīrvērtes pienākuma apturēšanu, var pagarināt arī 6. punktā minēto tirdzniecības pienākuma apturēšanu.

Tirdzniecības pienākuma apturēšanas pagarinājums ir spēkā tikpat ilgi cik tīrvērtes pienākuma apturēšanas pagarinājums.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (OV L 022, 22.1.2021., 1. lpp.).”;"

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Procentu likmju etalonu aizstāšana vēsturiskajos darījumos

1.   Darījumu partneri, kas minēti 11. panta 3. punktā, var turpināt piemērot riska pārvaldības procedūras, kas ir spēkā šīs regulas piemērošanas sākuma dienā, attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti un kuri noslēgti vai pārjaunoti pirms dienas, kad stājas spēkā pienākums ieviest riska pārvaldības procedūras saskaņā ar 11. panta 3. punktu, ja pēc 2021. gada 11. februāra minētie līgumi ir pārjaunoti tikai tādēļ, lai aizstātu tajos norādīto procentu likmju etalonu vai ieviestu alternatīvus noteikumus attiecībā uz minēto etalonu.

2.   Uz darījumiem, kuri noslēgti vai pārjaunoti pirms dienas, kad stājas spēkā tīrvērtes pienākums saskaņā ar 4. pantu, un kuri pēc 2021. gada 11. februāra vēlāk pārjaunoti tikai tādēļ, lai aizstātu tajos norādīto procentu likmju etalonu vai ieviestu alternatīvus noteikumus attiecībā uz minēto etalonu, šā iemesla dēļ 4. pantā minētais tīrvērtes pienākums nav attiecināms.”;

3)

regulas 24.a panta 7. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

vismaz reizi gadā uzsāk un koordinē visas Savienības mēroga novērtējumus par CCP noturību pret nelabvēlīgām tirgus izmaiņām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 32. panta 2. punktu, ņemot vērā, ja iespējams, CCP atveseļošanas un noregulējuma mehānismu kopējo ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti;”;

4)

regulas 28. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Riska komiteja konsultē valdi par pasākumiem, kas var iespaidot CCP riska pārvaldību, piemēram, būtiskas izmaiņas tā riska modelī, saistību neizpildes procedūras, kritēriji tīrvērtes dalībnieku akceptēšanai, jaunu instrumentu klašu tīrvērte vai funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem. Riska komiteja savlaicīgi informē valdi par jebkādu jaunu risku, kas ietekmē CCP noturību. Riska komiteja nesniedz ieteikumus par CCP ikdienas darbībām. Tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai apspriestos ar riska komiteju par notikumiem, kas ietekmē CCP riska pārvaldību ārkārtas situācijās, tostarp par notikumiem, kas saistīti ar tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar CCP un savstarpējo atkarību ar citiem CCP.”;

5)

regulas 28. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   CCP nekavējoties informē kompetento iestādi un riska komiteju par katru lēmumu, saskaņā ar kuru valde nolemj neievērot riska komitejas ieteikumu, un sniedz paskaidrojumu par šādu lēmumu. Riska komiteja vai jebkurš riska komitejas loceklis var informēt kompetento iestādi par visām jomām, par kurām tas uzskata, ka nav ievērots riska komitejas ieteikums.”;

6)

regulas 37. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

CCP informē kompetento iestādi par jebkādām būtiskām negatīvām izmaiņām attiecībā uz jebkura tā tīrvērtes dalībnieka riska profilu, kuras konstatētas saistībā ar CCP novērtējumu, kas minēts pirmajā daļā, vai jebkuru citu novērtējumu ar līdzīgu secinājumu, tostarp par jebkādu riska palielināšanos, ko CCP rada jebkurš tā tīrvērtes dalībnieks un ko CCP uzskata par tādu, kurš var būt par iemeslu saistību neizpildes procedūras uzsākšanai.”;

7)

regulas 38. pantam pievieno šādu punktu

“8.   CCP tīrvērtes dalībnieki skaidri informē savus esošos un potenciālos klientus par iespējamiem zaudējumiem vai citām izmaksām, kas tiem varētu rasties, ja tiktu piemērotas saistību neizpildes pārvaldības procedūras un zaudējumu un pozīciju sadales mehānismi saskaņā ar CCP darbības noteikumiem, tostarp par kompensācijas veidu, ko tie varētu saņemt, ņemot vērā 48. panta 7. punktu. Klientiem sniedz pietiekami detalizētu informāciju, lai nodrošinātu, ka viņi saprot zaudējumus vissliktākajā gadījumā vai citas izmaksas, kas viņiem varētu rasties, ja CCP veiktu atveseļošanas pasākumus.”;

8)

iekļauj šādu pantu:

“45.a pants

Pagaidu ierobežojumi, ja iestājas nozīmīgs gadījums, kuram nav sakara ar saistību neizpildi

1.   Ja iestājas nozīmīgs gadījums, kuram nav sakara ar saistību neizpildi, kā definēts Regulas (ES) 2021/23 2. panta 9. punktā, kompetentā iestāde var pieprasīt, lai CCP kompetentās iestādes noteiktā laikposmā, kas nevar pārsniegt piecus gadus, atturas no jebkādām šādām darbībām:

a)

veikt dividenžu sadali vai uzņemties neatsaucamas saistības veikt dividenžu sadali, izņemot tiesības uz dividendēm, kas īpaši minētas Regulā (ES) 2021/23 kā kompensācijas veids;

b)

atpirkt parastās akcijas;

c)

radīt pienākumu maksāt mainīgu atlīdzību, kā definēts CCP atlīdzības politikā, ievērojot šīs regulas 26. panta 5. punktu, diskrecionāros pensiju pabalstus vai atlaišanas pabalstus augstākajai vadībai, kā definēts šīs regulas 2. panta 29. punktā.

Kompetentā iestāde neierobežo CCP veikt jebkuru no pirmajā daļā minētajām darbībām, ja CCP ir juridisks pienākums veikt minēto darbību un šis pienākums ir pastāvējis pirms gadījumiem, ievērojot pirmo daļu.

2.   Kompetentā iestāde var nolemt atcelt 1. punktā minētos ierobežojumus, ja tā uzskata, ka minēto ierobežojumu atcelšana nesamazinās CCP pašu resursu daudzumu vai pieejamību, jo īpaši pašu resursus, kas pieejami izmantošanai kā atveseļošanas pasākums.

3.   EVTI līdz 2022. gada 12. februārim izstrādā pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, ar kurām sīkāk precizē apstākļus, kādos kompetentā iestāde var pieprasīt, lai CCP atturas no jebkādu šā panta 1. punktā minēto darbību veikšanas.”;

9)

regulas 81. panta 3. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

“r)

noregulējuma iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 3. pantu Regulā (ES) 2021/23.”

88. pants

Grozījums Regulā (ES) 2015/2365

Regulas 12. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“n)

noregulējuma iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/23 (*).

89. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/47/EK

Direktīvu 2002/47/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Šīs direktīvas 4. līdz 7. pantu nepiemēro nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līgumu izpildi un nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz vērtspapīra finanšu nodrošinājuma līguma ietekmi, nekādiem noslēguma savstarpējā ieskaita vai savstarpējās dzēšanas noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (*) IV sadaļas V vai VI nodaļā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/23 (**) V sadaļas III nodaļas 3. iedaļā vai IV nodaļā, un nekādiem ierobežojumiem, kurus nosaka, īstenojot līdzīgas pilnvaras saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, lai atvieglotu to šā panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) punktā vai d) apakšpunktā minēto vienību pienācīgu noregulēšanu, kurām piemēro aizsardzības pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļas VII nodaļā vai Regulas (ES) 2021/23 V sadaļas V nodaļā izklāstītajiem pasākumiem.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)."

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (OV L 022, 22.1.2021., 1. lpp.).”;"

2)

direktīvas 9.a pantu aizstāj ar šādu:

“9.a pants

Direktīva 2008/48/EK, Direktīva 2014/59/ES un Regula (ES)2021/23

Šī direktīva neskar Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/59/ES un Regulu (ES) 2021/23.”

90. pants

Grozījums Direktīvā 2004/25/EK

Direktīvas 4. panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 5. panta 1. punktu nepiemēro, ja piemēro noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (*) IV sadaļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/23 (**) V sadaļā.

91. pants

Grozījumi Direktīvā 2007/36/EK

Direktīvu 2007/36/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Dalībvalstis nodrošina, ka šo direktīvu nepiemēro gadījumos, kad piemēro noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (*) IV sadaļā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/23 (**) V sadaļā.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)."

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (OV L 022, 22.1.2021., 1. lpp.).”;"

2)

direktīvas 5. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Dalībvalstis nodrošina, ka Direktīvas 2014/59/ES un Regulas (ES) 2021/23 nolūkos pilnsapulce ar likumīgi nodoto balsu divu trešdaļu vairākumu attiecībā uz lemšanu par kapitāla palielināšanu var nolemt, ka pilnsapulci sasauc agrāk, vai mainīt statūtus, lai paredzētu, ka pilnsapulci sasauc agrāk, nekā paredzēts šā panta 1. punktā, ar noteikumu, ka minētā sapulce nenotiek desmit kalendāro dienu laikā pēc sasaukšanas, ka ir izpildīti Direktīvas 2014/59/ES 27. vai 29. panta vai Regulas (ES) 2021/23 18. panta nosacījumi un ka kapitāla palielināšana ir nepieciešama, lai izvairītos no noregulējuma nosacījumiem, kas paredzēti Direktīvas 2014/59/ES 32. un 33. pantā vai Regulas (ES) 2021/23 22. pantā.”

92. pants

Grozījums Direktīvā (ES) 2017/1132

Direktīvu (ES) 2017/1132 groza šādi:

1)

direktīvas 84. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 49. pantu, 58. panta 1. punktu, 68. panta 1., 2. un 3. punktu, 70. panta 2. punkta pirmo daļu, 72. līdz 75. pantu un 79., 80. un 81. pantu nepiemēro gadījumā, kad piemēro noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (*) IV sadaļā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/23 (**) V sadaļā.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)."

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (OV L 022, 22.1.2021., 1. lpp.).” "

2)

86.a pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

sabiedrībai piemēro noregulējuma instrumentus un pret to īsteno noregulējuma pilnvaras un mehānismus, kas noteikti Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā vai Regulas (ES) 2021/23 V sadaļā.”;

b)

panta 4. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

attiecas krīzes novēršanas pasākumi, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101) apakšpunktā vai Regulas (ES) 2021/23 2. panta 48) punktā.”;

3)

direktīvas 87. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Dalībvalstis nodrošina, ka šo nodaļu nepiemēro uzņēmumiem, uz kuriem attiecas noregulējuma instrumentu, pilnvaru un mehānismu piemērošana, kas paredzēta Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā vai Regulas (ES) 2021/23 V sadaļā.”

4)

direktīvas 120. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

sabiedrībai piemēro noregulējuma instrumentus un pret to īsteno noregulējuma pilnvaras un mehānismus, kas noteikti Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā vai Regulas (ES) 2021/23 V sadaļā.”;

b)

panta 5. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

attiecas krīzes novēršanas pasākumi, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101) apakšpunktā vai Regulas (ES) 2021/23 2. panta 48) punktā.”;

5)

direktīvas 160.a pantu groza šādi:

a)

panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

sabiedrībai piemēro noregulējuma instrumentus un pret to īsteno noregulējuma pilnvaras un mehānismus, kas noteikti Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā vai Regulas (ES) 2021/23 V sadaļā.”;

b)

panta 5. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

attiecas krīzes novēršanas pasākumi, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101) apakšpunktā vai Regulas (ES) 2021/23 2. panta 48) punktā.”;

93. pants

Grozījums Direktīvā 2014/59/ES

Direktīvas 1. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Šo direktīvu nepiemēro vienībām, kas arī ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 14. pantu Regulā (ES) Nr. 648/2012.”

94.pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 806/2014

Regulas 2. pantu groza šādi:

a)

pirmo daļu numurē kā 1. punktu;

b)

pievieno šādu punktu:

“2.   Šo regulu nepiemēro vienībām, kas arī ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 14. pantu Regulā (ES) Nr. 648/2012.”

95. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 600/2014

Regulas 54. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja Komisija secina, ka nav nepieciešams izslēgt biržā tirgotos atvasinātos instrumentus no 35. un 36. panta darbības jomas saskaņā ar 52. panta 12. punktu, CDP vai tirdzniecības vieta pirms 2021. gada 11. februāra var lūgt savai kompetentajai iestādei atļauju izmantot pārejas režīmu. Kompetentā iestāde, ņemot vērā riskus, ko attiecīgā CDP vai tirdzniecības vietas pareizai darbībai rada piekļuves tiesību izmantošana saskaņā ar 35. vai 36. pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, var nolemt, ka saistībā ar biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem 35. vai 36. pantu attiecīgi konkrētajam CDP vai tirdzniecības vietai nepiemēro pārejas posmā līdz 2021. gada 3. jūlijam. Ja šāds pārejas posms ir apstiprināts, CDP vai tirdzniecības vieta minētajā laikposmā neizmantot piekļuves tiesības saskaņā ar 35. vai 36. pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem. Kompetentā iestāde par pārejas posma apstiprināšanu paziņo EVTI, bet CDP gadījumā – minētā CDP kompetento iestāžu kolēģijai.”

IX SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

96. pants

Pārskatīšana

EVTI līdz 2024. gada 12. februārim novērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, tai uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Komisija līdz 2026. gada 12. februārim pārskata šīs regulas īstenošanu un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Tā novērtē vismaz šādus elementus:

a)

noregulējuma iestādei pieejamo finanšu resursu piemērotība un pietiekamība, lai varētu segt zaudējumus, kas rodas gadījumā, kuram nav sakara ar saistību neizpildi;

b)

CCP pašu resursu apjoms, kas izmantojami atveseļošanā un noregulējumā, un līdzekļi to izmantošanai;un

c)

tas, vai noregulējuma iestādei pieejamie noregulējuma instrumenti ir atbilstoši.

Vajadzības gadījumā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumus par šīs regulas pārskatīšanu.

Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim pārskata 27. panta 7. punkta piemērošanu. Tā jo īpaši izvērtē, vai ir vajadzīgi turpmāki grozījumi attiecībā uz norakstīšanas un konvertācijas instrumenta piemērošanu CCP noregulējuma gadījumā kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem, kas rada finansiālus zaudējumus tīrvērtes dalībniekiem. Komisija par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par šīs regulas pārskatīšanu.

Komisija līdz 2027. gada 12. augustam pārskata šo regulu un tās īstenošanu un novērtē, cik efektīva ir pārvaldības kārtība, kas attiecas uz CCP atveseļošanu un noregulējumu Savienībā, un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kuram vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus par šīs regulas pārskatīšanu.

97. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 12. augusta, izņemot:

Regulas 95. pantu, ko piemēro no 2020. gada 4. jūlija;

Regulas 87. panta 2. punktu, ko piemēro no 2021. gada 11. februāra;

Regulas 9. panta 1. punktu, 9. panta 2. punktu, 9. panta 3. punktu, 9. panta 4. punktu, 9. panta 6. punktu, 9. panta 7. punktu, 9. panta 9. punktu, 9. panta 10. punktu, 9. panta 12. punktu, 9. panta 13. punktu, 9. panta 16. punktu, 9. panta 17. punktu, 9. panta 18. punktu, 9. panta 19. punktu, 10. panta 1. punktu, 10. panta 2. punktu, 10. panta 3. punktu, 10. panta 8. punktu, 10. panta 9. punktu, 10. panta 10. punktu, 10. panta 12. punktu un 11. pantu, ko piemēro no 2022. gada 12. februāra;

Regulas 9. panta 14. punktu un 20. pantu, ko piemēro no 2023. gada 12. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

M. ROTH


(1)   OV C 209, 30.6.2017., 28. lpp.

(2)   OV C 372, 1.11.2017., 6. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2020. gada 17. novembra nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2162 (2019. gada 27. novembris) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (OV L 328, 18.12.2019., 29. lpp.).

(22)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).


PIELIKUMS

A IEDAĻA

Prasības attiecībā uz atveseļošanas plāniem

Atveseļošanas plānā ietilpst šāda informācija:

1)

kopsavilkums par plāna galvenajiem elementiem un kopsavilkums par kopējo atveseļošanas spēju;

2)

apkopojums par būtiskām izmaiņām, kas skārušas CCP kopš pēdējā iesniegtā atveseļošanas plāna;

3)

saziņas un izpaušanas plāns ar īsu izklāstu par to, kā CCP plāno nodrošināt savas kompetentās iestādes informētību par atveseļošanas situāciju un tikt galā ar jebkādām potenciāli negatīvām tirgus reakcijām, vienlaikus rīkojoties pēc iespējas pārredzamāk;

4)

visaptverošas kapitāla, zaudējumu sadales, pozīciju sadales un likviditātes darbības, kas nepieciešamas, lai saglabātu vai atjaunotu CCP dzīvotspēju un finanšu stabilitāti, tostarp lai atjaunotu tā savietoto portfeli un papildinātu priekšfinansēto resursu apjomu, un saglabātu pieeju pietiekamiem likviditātes avotiem, kas ir nepieciešami, lai CCP saglabātu tā dzīvotspēju tā, ka tas var turpināt savu darbību, un lai turpinātu sniegt tā kritiski svarīgās funkcijas saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 3. punktu un 44. panta 2. punktu. Zaudējumu sadales darbības var ietvert atveseļošanas skaidras naudas pieprasījumus un tādas peļņas vērtības samazinājumu, kas CCP jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, ja tā noteikts CCP darbības noteikumos, un tajās neizmanto saistības pildošu tīrvērtes dalībnieku izvietotas sākotnējās drošības rezerves, lai sadalītu zaudējumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. panta 4. punktu;

5)

atveseļošanas iespēju novērtējums attiecībā uz:

i)

to īstenošanas ietekmi uz CCP maksātspēju, likviditāti, finansējuma pozīcijām, rentabilitāti un darbībām;

ii)

to īstenošanas ārējo ietekmi un sistēmiskajām sekām saistībā ar kritiski svarīgām funkcijām, CCP akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem, kreditoriem un citām ieinteresētajām personām, un, attiecīgā gadījumā, pārējo grupu, un, ciktāl ir pieejama informācija, CCP klientiem un netiešajiem klientiem;

iii)

to īstenošanas iespējamību, ņemot vērā detalizētu analīzi par riskiem, šķēršļiem un šķēršļu risinājumiem; un

iv)

to īstenošanas ietekmi uz darbību, jo īpaši cilvēkresursu un IT jomā, un piekļuves citām finanšu infrastruktūrām nepārtrauktību;

6)

atbilstoši nosacījumi un procedūras, lai nodrošinātu atveseļošanas darbību savlaicīgu īstenošanu, tostarp visu būtisko plāna aspektu īstenošanas paredzamais termiņš;

7)

sīks apraksts par būtiskiem šķēršļiem plāna efektīvai un savlaicīgai īstenošanai, tostarp, apsverot ietekmi uz tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, tostarp gadījumos, kad tīrvērtes dalībnieki, visticamāk, veiks pasākumus saskaņā ar to atveseļošanas plāniem, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 5. un 7. pantā, un vajadzības gadījumā uz pārējo grupu;

8)

novērtējums, cik piemērotas ir atveseļošanas iespējas, ar kurām pievēršas katram attiecīgajam atveseļošanas plāna scenārijam, pamatojoties uz to, kā minētās iespējas:

i)

nodrošina pārredzamību un ļauj tiem, uz kuriem varētu attiekties zaudējumi un likviditātes trūkumi, izmērīt, pārvaldīt un kontrolēt šādus iespējamos zaudējumus un trūkumus;

ii)

nodrošina stimulus akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem un finanšu sistēmai; un

iii)

līdz minimumam samazina negatīvo ietekmi uz tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem un finanšu sistēmu;

9)

kritiski svarīgo funkciju identifikācija;

10)

detalizēts apraksts par vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūrām attiecībā uz CCP galvenajiem darījumdarbības virzieniem, darbībām un aktīviem;

11)

detalizēts apraksts par to, kā atveseļošanas plānošana ir integrēta CCP korporatīvās pārvaldības struktūrā un kā tā ir ietverta CCP darbības noteikumos, kuriem tīrvērtes dalībnieki ir piekrituši, kā arī politika un procedūras, kas reglamentē atveseļošanas plāna apstiprināšanu, un to organizācijas personu identificēšana, kuras atbild par plāna izstrādi un ieviešanu;

12)

mehānismi un pasākumi, kas mudina saistības pildošos tīrvērtes dalībniekus konkurētspējīgi piedalīties saistības nepildošo dalībnieku pozīciju izsolēs;

13)

mehānismi un pasākumi, kas nodrošina CCP atbilstošu piekļuvi ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu avotiem, tostarp potenciālajiem likviditātes avotiem, lai ļautu CCP turpināt īstenot tā darbības un pildīt tā saistības paredzētajā termiņā;

14)

pieejamā nodrošinājuma novērtējums un novērtējums par resursu vai likviditātes pārvešanas iespējām starp darījumdarbības virzieniem;

15)

mehānismi un pasākumi:

i)

riska mazināšanai;

ii)

līgumu, tiesību, aktīvu un saistību pārstrukturēšanai;

iii)

darījumdarbības virzienu pārstrukturēšanai;

iv)

kas nepieciešami, lai saglabātu nepārtrauktu piekļuvi FTI un tirdzniecības vietām;

v)

kas nepieciešami, lai saglabātu CCP darbības procesu, tostarp infrastruktūras un IT pakalpojumu, nepārtrauktu funkcionēšanu;

vi)

lai daļēji vai pilnībā izbeigtu līgumus;

vii)

lai attiecīgā gadījumā samazinātu jebkādas tādas peļņas vērtību, kas CCP jāmaksā saistības pildošam tīrvērtes dalībniekam, atkarībā no instrumentu veida, kuriem CCP veic tīrvērti; un

viii)

lai saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem noteiktu pienākumu veikt iemaksu skaidrā naudā CCP – līdz vismaz tādam apmēram, kāda ir katra tīrvērtes dalībnieka iemaksa fondā saistību neizpildes gadījumiem. Šo atveseļošanas skaidras naudas pieprasījuma pienākumu iekļauj un uz to atsaucas arī CCP noteikumos un citās līgumattiecībās.

16)

sagatavošanas darbi, kas sekmē aktīvu vai darījumdarbības virzienu pārdošanu finanšu stabilitātes atjaunošanai piemērotā termiņā, tostarp novērtējums par šādas pārdošanas iespējamo ietekmi uz CCP darbībām;

17)

ja ir paredzētas citas vadības darbības vai stratēģijas, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, – minēto darbību vai stratēģiju apraksts un to paredzamā finansiālā ietekme;

18)

CCP veiktie vai plānotie sagatavošanas pasākumi, kas sekmē atveseļošanas plāna īstenošanu, tostarp CCP savlaicīgai rekapitalizācijai nepieciešamie pasākumi, atjaunojot tā savietoto portfeli un papildinot priekšfinansēto resursu apjomu, kā arī tā izpildāmību pārrobežu mērogā;

19)

kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju sistēma, kurā nosaka brīžus, kuros var būt veicamas plānā minētās atbilstīgās darbības;

20)

attiecīgā gadījumā – veikta analīze par to, kā un kad CCP plānā aprakstītajos apstākļos var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un identificēti tie aktīvi, attiecībā uz kuriem tiek sagaidīts, ka tie saskaņā ar centrālās bankas mehānisma noteikumiem tiks kvalificēti kā nodrošinājums;

21)

ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 49. panta 1. punktu, dažādi scenāriji, kuri būtiski ietekmētu CCP finanšu stabilitāti vai darbotiesspēju un kuri būtu saistīti ar tādiem CCP konkrētajiem apstākļiem kā, piemēram, tā produktu klāsts, darījumdarbības modelis un likviditātes un riska pārvaldības sistēma, tostarp scenāriji, kuri saistīti ar sistēmas mēroga notikumiem vai notikumiem, kas ir specifiski juridiskajai personai un jebkurai grupai, pie kuras tā pieder, un stresu, kurš ir specifisks atsevišķiem CCP tīrvērtes dalībniekiem vai vajadzības gadījumā – saistītai FTI; un

22)

ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 34. pantu un 49. panta 1. punktu, dažādi scenāriji, kuri būtiski ietekmētu CCP finanšu stabilitāti vai darbotiesspēju un kurus izraisītu gan viena vai vairāku tā dalībnieku stress vai saistību neizpilde, tostarp scenāriji, kas ir plašāki nekā tikai vismaz divu tādu tīrvērtes dalībnieku, ar kuriem CCP ir lielākie riska darījumi, stress vai saistību neizpilde ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos, gan citi iemesli, tostarp zaudējumi, kas radušies CCP ieguldījumu darbību dēļ vai darbības problēmu rezultātā, tostarp būtiski ārēji CCP darbības apdraudējumi saistībā ar ārēju traucējumu, satricinājumu vai ar kiberjomu saistītu incidentu.

B IEDAĻA

Informācija, ko noregulējuma iestādes var pieprasīt CCP noregulējuma plānu izstrādes un uzturēšanas nolūkos

Noregulējuma plānu izstrādes un uzturēšanas nolūkos noregulējuma iestādes var pieprasīt CCP sniegt vismaz šādu informāciju:

1)

CCP organizatoriskās struktūras detalizēts apraksts, kā arī visu juridisko personu saraksts;

2)

tiešo īpašnieku un katras juridiskās personas balsstiesību un tiesību bez balss procentuālā daudzuma identifikācija;

3)

par katru juridisko personu – atrašanās vieta, dibināšanas jurisdikcija, licencēšana un galvenā vadība;

4)

CCP kritiski svarīgo funkciju un galveno darījumdarbības virzienu attiecinājums, tostarp šādu funkciju un darījumdarbības virzienu bilances detalizēta informācija attiecībā uz katru juridisko personu;

5)

detalizēts apraksts par CCP un visu tā juridisko personu darījumdarbību elementiem, kas ir vismaz sadalīti pēc pakalpojumu veida un pēc apjoma, kādā ir veikta tīrvērte, atvērto pozīciju, sākotnējās drošības rezerves, mainīgās drošības rezerves plūsmu un fondu saistības neizpildes gadījumiem apjoma un jebkādām saistītām novērtējuma tiesībām vai citām atveseļošanas darbībām, kas attiecas uz šādiem darījumdarbības virzieniem;

6)

sīka informācija par CCP un tā juridisko personu emitētajiem kapitāla un parāda instrumentiem;

7)

to personu identifikācija, no kurām CCP ir saņēmis nodrošinājumu, un kādā veidā tas ir noticis (īpašumtiesību nodošana vai nodrošinājuma tiesības), un kurām tas ir ieķīlājis nodrošinājumu, un kādā veidā tas ir noticis, un kura persona tur nodrošinājumu, un abos gadījumos – tā jurisdikcija, kurā atrodas nodrošinājums;

8)

CCP un tā juridisko personu ārpusbilances riska darījumu apraksts, tostarp attiecinājums uz tā kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

9)

būtiski CCP riska ierobežošanas darījumi, tostarp attiecinājums uz juridiskām personām;

10)

relatīvo riska darījumu identificēšana un CCP tīrvērtes dalībnieku nozīmīgums, kā arī analīze par būtiskāko tīrvērtes dalībnieku grūtību ietekmi uz CCP;

11)

katra sistēma, kurā CCP veic ievērojamu skaitu tirdzniecības darījumu vai ievērojamas vērtības tirdzniecības darījumus, tostarp attiecinājums uz CCP juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

12)

katra maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēma, kurā CCP tieši vai netieši ir loceklis, tostarp attiecinājums uz CCP juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

13)

detalizēts inventāra apraksts un galveno informācijas sistēmu apraksts, tostarp attiecībā uz riska pārvaldību, uzskaiti un finanšu un regulatīvo pārskatu, ko izmanto CCP, tostarp attiecinājums uz CCP juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

14)

šā pielikuma 13. punktā identificēto sistēmu īpašnieku, ar tām saistīto pakalpojumu līmeņa vienošanos un visas programmatūras un sistēmu vai licenču identifikācija, tostarp attiecinājums uz to juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

15)

juridisko personu un dažādu juridisko personu savstarpējās saiknes un savstarpējās atkarības identifikācija un attiecinājums, piemēram:

i)

kopīgs vai vienots personāls, iekārtas un sistēmas;

ii)

kapitāla, finansēšanas vai likviditātes mehānismi;

iii)

esošie vai iespējamie kredītriska darījumi;

iv)

šķērsgarantiju līgumi, šķērsnodrošinājuma mehānismi, vairāku saistību neizpildes nosacījumi, savstarpēji saistīti savstarpējā ieskaita līgumi;

v)

risku pārvešana un kompensējošās tirdzniecības režīmi;

vi)

pakalpojumu līmeņa vienošanās;

16)

kompetentā iestāde un noregulējuma iestāde attiecībā uz katru juridisko personu, ja tā atšķiras no iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu un šīs regulas 3. pantu;

17)

valdes loceklis, kas atbild par CCP noregulējuma plāna izstrādei nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, kā arī tā atbildīgā persona (ja atšķiras), kas atbild par dažādām juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

18)

to mehānismu apraksts, ko CCP jau ieviesis, lai nodrošinātu, ka noregulējuma gadījumā noregulējuma iestādei ir visa noregulējuma instrumentu piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai nepieciešamā informācija, kā to noteikusi noregulējuma iestāde;

19)

visi līgumi, ko CCP un to juridiskās personas ir noslēgušas ar trešām personām un kuru izbeigšanu var ierosināt ar iestāžu lēmumu piemērot noregulējuma instrumentu un ar lēmumu par to, vai izbeigšanas sekas var ietekmēt noregulējuma instrumenta piemērošanu;

20)

apraksts par iespējamiem likviditātes avotiem noregulējuma atbalstam;

21)

informācija par aktīvu apgrūtinājumiem, likvīdiem aktīviem, ārpusbilances darbībām, riska ierobežošanas stratēģijām un iegrāmatošanas praksi.

C IEDAĻA

Jautājumi, kas noregulējuma iestādei jāņem vērā, novērtējot CCP noregulējamību

Novērtējot CCP noregulējamību, noregulējuma iestāde ņem vērā šādus elementus:

1)

to, cik lielā mērā CCP spēj galvenos darījumdarbības virzienus vai kritiski svarīgās darbības attiecināt uz konkrētām juridiskajām personām;

2)

to, cik lielā mērā juridiskās un korporatīvās struktūras ir pielāgotas galvenajiem darījumdarbības virzieniem un kritiski svarīgajām darbībām;

3)

to, cik lielā mērā CCP juridiskā struktūra saistībā ar juridisko personu skaitu, grupas struktūras sarežģītību vai grūtībām pielāgot darījumdarbības virzienus grupas vienībām kavē noregulējuma instrumentu piemērošanu;

4)

to, cik lielā mērā ir ieviesti mehānismi, kas nodrošina nepieciešamo personālu, infrastruktūru, finansējumu, likviditāti un kapitālu galveno darījumdarbības virzienu un kritiski svarīgo darbību atbalstam un uzturēšanai;

5)

to, vai pastāv pakalpojumu līmeņa vienošanās un vai tās ir stabilas;

6)

to, cik lielā mērā CCP uzturētās pakalpojumu vienošanās ir pilnībā izpildāmas CCP noregulējuma gadījumā;

7)

to, cik lielā mērā CCP pārvaldes struktūra ir piemērota vadīšanai un atbilstības nodrošināšanai ar CCP iekšējo politiku attiecībā uz tā pakalpojumu līmeņa vienošanos;

8)

to, cik lielā mērā CCP ir izveidota procedūra, lai kritiski svarīgo funkciju vai galveno darījumdarbības virzienu nodalīšanas gadījumā nodotu trešām personām pakalpojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar pakalpojumu līmeņa vienošanos;

9)

to, cik lielā mērā ir pieņemti ārkārtas rīcības plāni un ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām;

10)

vadības informācijas sistēmu piemērotību, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādes var iegūt precīzu un pilnīgu informāciju par galvenajiem darījumdarbības virzieniem un kritiski svarīgajām darbībām ar mērķi nodrošināt ātru lēmumu pieņemšanu;

11)

vadības informācijas sistēmu spēju vienmēr sniegt informāciju, kas ir būtiska CCP efektīvam noregulējumam, arī strauji mainīgos apstākļos;

12)

to, cik lielā mērā CCP ir pārbaudījis savas vadības informācijas sistēmas noregulējuma iestādes definētajos stresa scenārijos;

13)

to, cik lielā mērā CCP var nodrošināt savu vadības informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību gan attiecībā uz skarto CCP, gan attiecībā uz jauno CCP gadījumā, ja kritiski svarīgās darbības un galvenie darījumdarbības virzieni tiek atdalīti no pārējām darbībām un darījumdarbības virzieniem;

14)

to, cik lielā mērā grupas iekšējās garantijas tiek sniegtas, ievērojot attiecīgos tirgus nosacījumus, un cik stabilas ir riska pārvaldības sistēmas attiecībā uz minētajām garantijām, ja CCP gūst labumu no šādām garantijām vai ir tām pakļauts;

15)

to, cik lielā mērā grupas iekšējie darījumi tiek veikti, ievērojot attiecīgos tirgus nosacījumus, un cik uzticamas ir riska pārvaldības sistēmas attiecībā uz minētajiem darījumiem, ja CCP iesaistās šādos darījumos;

16)

to, cik lielā mērā grupas iekšējo garantiju vai darījumu izmantošana palielina kaitīgo ietekmi visā grupā;

17)

attiecīgā gadījumā – to, ciktāl CCP noregulējums varētu negatīvi ietekmēt citu tā grupas daļu, jo īpaši tad, ja šāda grupa ietver arī citas FTI;

18)

to, vai trešo valstu iestādēm ir noregulējuma instrumenti, kas vajadzīgi, lai atbalstītu Savienības noregulējuma iestāžu noregulējuma darbības, un cik plaša ir saskaņota rīcība starp Savienības un trešo valstu iestādēm;

19)

iespējas noregulējuma instrumentus piemērot tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā pieejamos instrumentus un CCP struktūru;

20)

jebkādas konkrētas prasības, kas vajadzīgas, lai emitētu jaunus īpašumtiesību instrumentus, kā minēts 33. panta 1. punktā;

21)

noteikumus un līdzekļus, kas varētu apgrūtināt noregulējumu attiecībā uz CCP, kuru tīrvērtes dalībnieki vai nodrošinājuma līgumi ir atšķirīgās jurisdikcijās;

22)

to, cik uzticama ir noregulējuma instrumentu piemērošana tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem, citiem darījumu partneriem un darbiniekiem un iespējamajām darbībām, kuras var veikt trešo valstu iestādes;

23)

to, cik lielā mērā CCP noregulējuma ietekmi uz finanšu sistēmu un uzticēšanos finanšu tirgum var pienācīgi novērtēt;

24)

to, cik lielā mērā CCP noregulējums varētu ievērojami tieši vai netieši negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu, uzticēšanos tirgum vai ekonomiku;

25)

to, cik lielā mērā kaitīgo ietekmi uz citiem CCP vai finanšu tirgiem varētu ierobežot, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras; un

26)

to, cik lielā mērā CCP noregulējumam varētu būt nozīmīga ietekme uz maksājumu un norēķinu sistēmu darbību.