[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 17.10.2007 COM(2007) 602 galīgā redakcija 2007/0223 (CNS) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (iesniegusi Komisija) {SEC(2007) 1310}{SEC(2007) 1312}{SEC(2007) 1336} PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Priekšlikuma vispārīgais mērķis ir pārskatīt un paplašināt Kopienas devumu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanā, lai padarītu efektīvāku rīcību, kas vērsta pret šo starptautiski izplatījušos „sērgu” un tās ietekmi uz vidi un ekonomiskajām un sociālajām sekām. | Vispārīgais konteksts Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja ir viens no visnopietnākajiem zivju krājumu ilgtspējības un jūras bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē. Starptautiskā sabiedrība vienprātīgi atzīst šīs problēmas īpašo svarīgumu un kategorisko nepieciešamību veikt piemērotus pasākumus, lai to aizkavētu, novērstu un izskaustu. Šis vienprātīgais viedoklis ir ticis pausts ar dažādu starptautisku instrumentu palīdzību, it īpaši brīvprātīgajā starptautiskajā rīcības plānā par šo jautājumu, ko pieņēma 2001. gadā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aizgādībā. Kopiena jau vairāk nekā 10 gadus piedalās NNN zvejas apkarošanā. Tās politiku kopš 2002. gada nosaka tās izstrādātais rīcības plāns. Balstoties uz to, Kopiena pēdējo gadu laikā ir ļoti aktīvi strādājusi, Kopienas, reģionālā un starptautiskā mērogā veicinot vērienīgas politikas īstenošanu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Šī politika ļāvusi sasniegt ievērojamus panākumus. Pēc ES iniciatīvas vai ar tās stingru atbalstu izveidojot jaunas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), ir paplašināta ģeogrāfiskā teritorija, kurā ietilpst tāljūras zvejas vietas, uz ko attiecas starptautiskais regulējums. Tajā pat laikā ar plašu klāstu jaunu pasākumu, ko pieņēmušas jau izveidotās RZPO, ir pastiprināta kontrole jūrā un ostās un dota iespēja labāk uzraudzīt tirdzniecības plūsmas. Pēc NNN kuģu melno sarakstu pieņemšanas ir ieviesti preventīvi pasākumi, kas vērsti pret kuģiem, par kuriem zināms, ka tie veic nelegālas darbības. 2004. gadā stājās spēkā jaunā partnerattiecību pieeja, ar kuras palīdzību virza ES attiecības ar jaunattīstības valstīm, ar kurām tā ir noslēgusi divpusējus zivsaimniecības nolīgumus. Viens no partnerattiecību pieejas pamatprincipiem ir pastiprināt šo valstu pārvaldības un kontroles spējas, un šim mērķim ir īpaši piešķirts ievērojams ES finansējums. Vienlaikus ES mērogā kopējās zivsaimniecības politikas reformā, par kuru vienošanos panāca 2002. gadā, galvenā uzmanība pievērsta nepieciešamībai stingrāk ievērot noteikumus, kas attiecas uz ES zvejniekiem un ūdeņiem. Lai gan ir paveikts daudz, NNN zveja, bez šaubām, vēl nebūt nav izskausta. Komisija uzskata, ka šādu darbību neatlaidīga piekopšana, neskatoties uz Kopienas un starptautiska mēroga pasākumiem, un to postošā ietekme uz vidi un nopietnās sociālekonomiskās sekas ir problēma, uz kuru Kopienai jāreaģē nekavējoties un strikti. Kopienai ir viena no pasaules lielākajām zvejas flotēm, kuras jauda ir trešā lielākā pasaulē. Kopiena ir arī lielākais zvejas produktu tirgus un to galvenā importētāja. Kopienā ievesto zvejas produktu vērtība 2005. gadā sasniedza gandrīz 14 miljardus euro. Turklāt Kopienas uzņēmēji, domājams, ir starp tiem, kas daudzus zvejas kuģus reģistrē valstīs, kuru karogu izmanto kuģi, kas neievēro noteikumus. Atbilstīgi tās starptautiskajām saistībām un vispārīgajam mērķim uzlabot dabas resursu pārvaldību un novērst to pārmērīgu izmantošanu (kā noteikts ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, par kuru Eiropadomē vienojās 2006. gada jūnijā) Kopiena ir konkrēti atbildīga par starptautisko centienu vadību NNN zvejas apkarošanā. Komisija uzskata, ka šobrīd ir pienācis laiks pilnveidot spēkā esošo regulējumu, uzlabot tā efektivitāti un īpaši pievērsties nepieciešamībai uzlabot to prasību izpildi un ievērošanu, kas vajadzīgas, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Spēkā esošajā sistēmā NNN zveju apkaro, no vienas puses, ar Kopienā piemērojamiem tiesību aktiem par kontroli, inspekciju un noteikumu izpildi (it īpaši ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002) un, no otras puses, ar noteikumiem, kas piemērojami reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju pārvaldības apgabalos (it īpaši ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1936/2001 un Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004). | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Šis priekšlikums atbilst kopējās zivsaimniecības politikas vispārīgajam mērķim „garantēt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina noturīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus,” un vispārīgākā nozīmē, pievēršoties dabas resursu aizsardzībai, dod ieguldījumu ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, par kuru Eiropadomē vienojās 2006. gada jūnijā. Priekšlikums arī atbilst zivsaimniecības pārvaldības mērķiem, kas izvirzīti 2002. gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību. Centieni uzlabot okeānu pārvaldību ir arī viens no galvenajiem principiem, kurus ievēro, šobrīd apspriežot Kopienas turpmāko jūrniecības politiku. | APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS | Apspriešanās ar ieinteresētajām personām | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums No 2007. gada janvāra līdz martam notika plaša apspriešanās, pamatojoties uz publisku dokumentu, ko iesniedza Komisijas dienesti un publicēja Komisijas tīmekļa vietnē. Lai virzītu apspriešanos, Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāts sagatavoja konsultatīvo dokumentu, kurā īsi izklāstīja problēmu un noteica deviņas iespējamās rīcības jomas: (1) efektīvāk kontrolēt trešu valstu zvejas kuģu darbības un to nozveju legalitāti, šiem kuģiem ierodoties Eiropas Kopienas zvejas ostās; (2) efektīvāk kontrolēt saglabāšanas un pārvaldības pasākumu izpildi trešu valstu izcelsmes zvejas produktiem, kurus Kopienā ieved citādi nekā ar zvejas kuģiem; (3) slēgt ES tirgu NNN zvejas produktiem; (4) apkarot NNN zvejas darbības, ko veic Eiropas Kopienas valstspiederīgie ārpus tās teritorijas; (5) uzlabot tiesiskos līdzekļus, lai pierādītu NNN zvejas darbību veikšanu; (6) ieviest efektīvu sodu sistēmu, lai aizkavētu nopietnus zivsaimniecības pasākumu pārkāpumus; (7) aktīvāk rīkoties reģionālajās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās, lai apkarotu NNN zveju; (8) atbalstīt jaunattīstības valstu politiku un līdzekļus NNN zvejas apkarošanai un (9) pastiprināt sinerģiju uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā. Komisija rīkoja daudzas sanāksmes un apspriešanās rezultātā saņēma vairākas rakstiskas atbildes. Jautājumu apsprieda Zivsaimniecības ministru padomes neformālā sanāksmē 2007. gada 17. aprīlī. Turklāt Eiropas Parlaments 2007. gada 15. februārī pieņēma rezolūciju par šo jautājumu. Viedokli izteica daudzas un dažādas juridiskās personas, kuru darbība saistīta ar zivsaimniecību, it īpaši, Zvejniecības un akvakultūras padomdevēja komiteja (ACFA), kurā apvienojušās galvenās ieinteresētās personas, kas Kopienas mērogā darbojas zvejniecības jomā, Eiropas un atsevišķu valstu (Francija, Spānija, Grieķija) zvejniecības organizācijas, apstrādes rūpniecības, vairumtirdzniecības uzņēmumu, banku un patērētāju organizāciju pārstāvji, arodbiedrības, daudzas NVO (kas nodarbojas ar vides un attīstības jautājumiem), Vācijas un Apvienotās Karalistes valsts iestādes, viens valsts parlamenta (Nīderlandes) deputāts, Norvēģijas valsts iestādes, Pasaules banka un viens uzņēmums, kura specializācija ir izsekojamība. | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Apspriešanās gaitā dalībnieki ļoti pozitīvi izteicās par Komisijas iniciatīvu. Gandrīz visi dalībnieki uzsvēra, cik lietderīgi būtu pastiprināt Kopienas darbību šajā virzienā. Komisijas konsultatīvajā dokumentā apzinātās rīcības jomas vispārīgi atzina par būtiskām. Ieinteresēto personu viedokļi atšķīrās jautājumā par iniciatīvas darbības jomu. Daļa zvejniecības jomas pārstāvju uzskatīja, ka iniciatīvai nevajadzētu attiekties uz Kopienas zvejas floti, kam piemēro visaptverošu kontroles režīmu un ko nevar uzskatīt par tādu, kas veic NNN zveju. Tomēr lielākā daļa apspriešanās dalībnieku atbalstīja domu, ka iniciatīvai jābūt plašai un jāietver jebkuras zvejas flotes (gan Kopienas, gan ārpuskopienas) darbība. Dažas ieinteresētās personas arī pauda bažas par grūtībām, kas varētu rasties, ja Kopiena pieņemtu vienotu pieeju problēmai, neņemot vērā zvejniecības un NNN zvejas skarto reģionu īpatnības un radot nevajadzīgus jaunus ierobežojumus. Tika uzsvērts, ka Kopienai turpmāko darbību vajadzētu vērst galvenokārt pret visnopietnākajiem zvejniecības tiesību normu pārkāpumiem. Dažas ieinteresētās personas uzstāja, ka prioritāte būtu piešķirama spēkā esošā tiesiskā regulējuma labākai īstenošanai un ka jaunas reglamentējošas iniciatīvas būtu jāievieš tikai nepieciešamības gadījumā. Tika izteiktas arī nopietnas bažas par iespējamo negatīvo ietekmi, kāda varētu būt tirdzniecības pasākumiem saistībā ar jaunattīstības valstīm, un uzsvērta nepieciešamība rūpīgi izpētīt šo jautājumu. | No 2007. gada 15. janvāra līdz 12. martam internetā risinājās šā temata atklāta apspriešana. Komisija saņēma aptuveni 30 rakstiskas atbildes, kuras pieejamas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/governance/consultations/consultation_150107_en.htm Apspriešanas procesa rezultāti apkopoti dokumentā, kas pievienots Komisijas iesniegtā priekšlikuma ietekmes novērtējuma ziņojumam. | Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana | Zinātnes nozares un specializācijas jomas Lai pamatotu dažus šā priekšlikuma aspektus, Komisijas dienesti izmantoja neatkarīgu ekspertu atzinumus. Īpašās vienošanās Nr. 36/2006 mērķis bija izpētīt lietderību un ietekmi, kāda varētu būt tirdzniecības pasākumiem, kurus Komisija paredzējusi kā instrumentu NNN zvejas apkarošanai. Īpašā vienošanās Nr. 5/2007 tika noslēgta, lai iegūtu citus vajadzīgos neatkarīgas ekspertīzes elementus un atzinumus, kurus Komisija varētu izmantot, pabeidzot izstrādāt ietekmes novērtējumu pasākumiem, kas varētu ietilpt nākamajos Komisijas priekšlikumos NNN zvejas apkarošanai. | Izmantotās metodes Abas īpašās vienošanās tika noslēgtas saskaņā ar spēkā esošajiem pamatlīgumiem (attiecīgi FISH/2003/02 un FISH/2006/20) starp Komisiju un neatkarīgo konsultāciju uzņēmumu Océanic Développement. | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Neatkarīgais konsultāciju uzņēmums Océanic Développement. | 9 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Potenciāli nopietni riski ar neatgriezeniskām sekām nav minēti. | Pirmajā pētījumā sniegta informācija par pašreizējo situāciju, kad Eiropas Kopiena ir vadošajā pozīcijā zvejas produktu tirdzniecībā, raksturota Kopienas tirgus neaizsargātība pret tādu zvejas produktu ievešanu, kuru izcelsme ir NNN zveja, un analizēti dažādi līdzekļi, kurus Kopiena varētu izmantot, lai izbeigtu šādu ievešanu. Otrajā pētījumā īpaši izklāstītas problēmas, kas radušās tāpēc, ka dalībvalstis nepietiekamā apjomā piemēro sodus par nopietniem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem. Tajā arī uzsvērts, ka valstu tiesību aktos ir paredzēti daudzi un dažādas bardzības pakāpes sodi, kā rezultātā Kopienā nav nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi un tiek veicināta nelikumīgas rīcības turpināšana. | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Pētījumus publicēs internetā Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. | Ietekmes novērtējums Komisija veica priekšlikuma ietekmes novērtējumu, kā rezultātā sagatavoja ziņojumu, kas būs pieejams Eiropas Komisijas Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Minētajā ziņojumā tika apsvērtas turpmāk izklāstītās iespējas. – Uzlabot spēkā esošā regulējuma īstenošanu Kopienas ūdeņos un, lai risinātu problēmas ārējo daļu, daudzpusējās un divpusējās struktūrās pastiprināt Kopienas politiku NNN zvejas apkarošanai. Izmantojot šo iespēju, nevajadzētu pieņemt jaunus reglamentējošos instrumentus. Tomēr tā nebūtu pietiekama atbildes reakcija, ņemot vērā situācijas neatliekamību, kā arī visnopietnākās problēmas, kas kaitē spēkā esošajai sistēmai, proti, Kopienas tirgus neaizsargātību pret NNN zvejas produktu ievešanu un zvejas darbības, ko turpina veikt zvejas kuģi ar to valstu karogu, kuras neievēro noteikumus. Lai risinātu abas šīs problēmas, ir jāpieņem jauni tiesiskie līdzekļi. Šī iespēja nozīmētu, ka Kopiena vienkārši vairāk uzsver nepieciešamību apkarot NNN zveju, tomēr neievieš šim nolūkam vajadzīgos instrumentus. Ja tiktu izmantota šī iespēja, būtu nopietns risks, ka tās rezultātā rastos vienīgi labas gribas vadītas apņemšanās, nevis būtiskas izmaiņas, un tikai nostiprinātos pašreizējais stāvoklis. – Izstrādāt politiku, kas balstīta uz individuālu pieeju katrā atsevišķā gadījumā un ko pielāgotu dažādu zivju sugu un reģionu konkrētajām īpatnībām atkarībā no NNN zvejas apjoma būtiskuma. Saskaņā ar šo iespēju būtu jāizmanto mērķtiecīga pieeja, galveno uzmanību pievēršot visbūtiskākajām NNN zvejas izpausmēm, un būtu jāmeklē konkrēti risinājumi atkarībā no attiecīgo zivju krājumu vai reģionu īpatnībām. NNN zveja pēc būtības ir mainīga un slepena, kas liek apšaubīt šīs iespējas efektivitāti. Ir nopietns risks, ka izmantojot šo iespēju gūtie risinājumi to pieņemšanas brīdī jau vairs neatbilst faktiskajai problēmai un galu galā patiesie mērķi netiek sasniegti. Būtu arī sarežģīti izmantot šo pieeju NNN zvejas apkarošanai jaunattīstības valstu ūdeņos. Turklāt šī iespēja arī radītu izmaksas. Tās īstenošanai būtu nepieciešams pieņemt reglamentējošo instrumentu kopumu, kas būtu pielāgots katrai attiecīgajai situācijai. Prasību ievērošanai vajadzētu lielas izmaksas, un konkrētām ievešanas sertifikācijas sistēmām, ko piemēro ierobežotam daudzumam sugu, izmaksas, iespējams, būtu pat augstākas nekā vispārējām sertifikācijas sistēmām, ko piemēro, ievedot visus zvejas produktus. – Uzsākt jaunu un visaptverošu iniciatīvu, kas attiecas gan uz Kopienas, gan ārpuskopienas ūdeņiem un balstās uz skaidriem politikas principiem un reglamentējošiem pasākumiem, kuri papildinātu spēkā esošo regulējumu un nodrošinātu piemērojamo noteikumu labāku ievērošanu, kā arī dotu EK iespēju īstenot vienpusējus vērienīgus pasākumus tās starptautisko saistību izpildei, ja ar daudzpusējiem pasākumiem nav iespējams panākt apmierinošus rezultātus. Izmantojot šo iespēju, vajadzētu pieņemt vērienīgu reglamentējošu instrumentu, ar kā palīdzību varētu risināt trīs galvenās problēmas, ar kurām Kopienai nākas saskarties saistībā ar NNN zveju: apturēt NNN zvejas produktu ievešanu Kopienā, pievērsties problēmai, ko ārpus Kopienas ūdeņiem rada zvejas kuģi ar to valstu karogu, kuras neievēro noteikumus, un uzlabot KZP noteikumu ievērošanu Kopienas ūdeņos. Šīs iespējas īstenošana izvirzītu zināmas prasības, un būtu vajadzīgas ievērojamas izmaiņas. Pirmām kārtām Kopienai būtu jāpieņem nozīmīgs reglamentējošs instruments. Tas radītu arī jaunus uzdevumus un izmaksas, ko tomēr būtu jāmazina ar dažādu mehānismu un papildu pasākumu palīdzību. Šīs izmaksas šķiet samērīgas ar nepieciešamību būtiski uzlabot Kopienas politikas efektivitāti NNN zvejas apkarošanā. | PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Priekšlikuma pamatā ir princips, ka efektīvai NNN zvejas apkarošanas stratēģijai jābūt visaptverošai un jāiekļauj visi problēmas aspekti visā piegādes ķēdē. Ar priekšlikumu ievieš sistēmu, kas izstrādāta, lai apturētu NNN izcelsmes zvejas produktu ievešanu Kopienā. Tālab izveidotu sertifikācijas sistēmu. Atbilstīgi šai sistēmai visu zvejas produktu (tostarp apstrādātu zvejas produktu) ievešanai Kopienā būtu nepieciešams attiecīgās karoga valsts izsniegts sertifikāts, ar ko apliecina, ka tie ir nozvejoti legāli. Papildus šim pasākumam jāuzlabo trešu valstu zvejas kuģu veikto izkrāvumu uzraudzība, ieviešot jaunus nosacījumus, ko piemēro piekļuvei Kopienas ostām un pārkraušanai citā kuģī. Priekšlikumā paredzēts arī pasākumu kopums, kas izstrādāts, lai zvejniecības uzņēmumus atturētu izmantot priekšrocības, ko varētu gūt, jo dažas valstis nav spējušas nodrošināt, ka to zvejas flote ievēro zvejas resursu pārvaldības un saglabāšanas noteikumus. Ja reģionālajās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās nav iespējams rast efektīvu risinājumu, Kopienai būtu iespējas noteikt un īstenot sodus pret zvejas kuģiem vai valstīm, kas nerīkojas atbilstīgi starptautiskajai likumībai un apdraud zvejas resursu ilgtspējību. Ar priekšlikumu izveido sistēmu, lai tuvinātu to sankciju maksimālo apmēru, kuras dalībvalstis piemēro par nopietniem KZP noteikumu pārkāpumiem. Tajā arī paredzēti noteikumi, lai pastiprinātu dalībvalstu atbildību attiecībā uz to valstspiederīgajiem, kad tie piedalās zvejas darbībās ārpus Kopienas vai atbalsta šādas darbības. | Juridiskais pamats EK līguma 37. pants. | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. | Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. | Slepenu un nelikumīgu darbību, kā NNN zvejas, apkarošanai jāveic pasākumi, kas samērojami ar attiecīgo darbību mērogu un pielāgoti to būtībai. Priekšlikumā ietvertie pasākumi radīs zināmas izmaksas uzņēmējiem un valsts iestādēm ES dalībvalstīs un trešās valstīs. Tas it īpaši attiecas uz sertifikācijas sistēmas izveidi, ko piemēro visu zvejas produktu ievešanai Kopienā. Šīm izmaksām tomēr vajadzētu būt samērā ierobežotām, un tās lielā mērā atsvērtu pasākumu īstenošanas rezultātā gūtās priekšrocības. | Lai palīdzētu dalībvalstu kontroles iestādēm veikt to pienākumus, izveidotu brīdinājuma sistēmu, ar kuras palīdzību minētās iestādes informētu, ja rastos šaubas par to, kā atsevišķi zvejas kuģi, uzņēmēji vai valstis ievēro saglabāšanas pasākumus. Tas kontroles iestādēm dos iespēju noteikt rīcības prioritātes un atvieglos darba slodzi, ko rada citi priekšlikumā ietvertie pasākumi. Komisijas ierosinātajā jaunajā NNN zvejas apkarošanas stratēģijā arī atbalstīta kontroles iestāžu sadarbības pastiprināšana. Šie centieni, kas jāvada Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, palīdzētu apvienot kontroles līdzekļus un uzlabot kontroles pasākumu vispārējo efektivitāti Kopienā. Papildu kontroles prasībām, kas noteiktas iestādēm un uzņēmējiem, jābūt piemērotām un samērīgām, lai panāktu attiecīgo pasākumu pareizu īstenošanu. | Juridisko instrumentu izvēle | Ierosinātais juridiskais instruments: regula. | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Kopējā zivsaimniecības politika ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Kopienas mērogā pieņemtajiem noteikumiem jābūt vienotiem un saistošiem, lai novērstu to, ka dalībvalstīs līdztekus ir spēkā atšķirīgi standarti. Tāpēc ir pamatoti, ka pasākumi ir ietverti regulas priekšlikumā. | IETEKME UZ BUDžETU | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. | PAPILDU INFORMāCIJA | Vienkāršošana | Priekšlikumā ir paredzēta tiesību aktu vienkāršošana. | Priekšlikumā ir paredzēts vienkāršot un uzlabot kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes regulējumu, kas izriet no RZPO pieņemtajiem lēmumiem. Kopiena ir divpadsmit šādu organizāciju dalībniece. Šo organizāciju noteikumi savā starpā reizēm ievērojami atšķiras. Tie pašlaik ir īstenoti Kopienas tiesībās ar dažādām Padomes regulām. Tas izraisa divas problēmas. Pirmkārt, RZPO noteikumu apjoms un pieņemšanas un pārskatīšanas regularitāte visai bieži apgrūtina to savlaicīgu transponēšanu Kopienas tiesībās. Otrkārt, vienlaicīgi spēkā ir atšķirīgi noteikumi, kas izriet no dažādas tiesiskās kārtības, un tas rada neskaidrību Kopienas uzņēmējiem un dalībvalstīm. Tāpēc Komisija iesaka ar ierosinātās regulas palīdzību iekļaut Kopienas tiesībās galvenos RZPO pieņemtos noteikumus par kontroli, inspekciju un noteikumu izpildi. Šajā regulā iekļautu visvērienīgākos standartus, ko pieņēmušas RZPO, kuru dalībniece ir Kopiena, un paplašinātu to darbības jomu, piemērojot tos visos ūdeņos, uz ko attiecas RZPO. Tas vienkāršotu regulējumu, ko piemēro Kopienas uzņēmējiem un valsts iestādēm, saskaņojot noteikumus atbilstīgi visstingrākajiem spēkā esošajiem kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes standartiem. | Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Ja priekšlikumu pieņems, būs jāatceļ spēkā esošie tiesību akti. | Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība | Priekšlikumā ir iekļauta klauzula par pārbaudi. | 1. 2007/0223 (CNS) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1], ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2], ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3], ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4], tā kā: (1) Kopiena, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas līgumslēdzēja puse, ir parakstījusi Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas to noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (1995. gada ANO Nolīgums par zivju krājumiem), un ir pievienojusies nolīgumam, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūras zvejas kuģiem. Minētajos noteikumos jo īpaši noteikts princips, ka visām valstīm ir jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību un savstarpēji sadarbotos šajā nolūkā. (2) Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 ir garantēt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. (3) Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja rada vienu no visnopietnākajiem draudiem ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un apdraud kopējās zivsaimniecības politikas pašus pamatus un starptautiskos centienus veicināt labāku okeānu pārvaldību. NNN zveja ir arī nopietns jūras vides bioloģiskās daudzveidības apdraudējums, pret ko jācīnās saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas paziņojumā COM(2006) 216 „Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk.” (4) Pildot starptautiskās saistības un ņemot vērā minētās problēmas mērogu un neatliekamību, Eiropas Kopienai būtu ievērojami jāpastiprina rīcība pret NNN zveju un jāpieņem jauni reglamentējoši pasākumi, kas aptver visus šīs parādības aspektus. (5) Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ( FAO ) 2001. gadā pieņemto Starptautisko nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu NNN zveja ir tādas zvejas darbības, kas uzskatāmas par nelegālām, nereģistrētām un neregulētām turpmāk minētajos gadījumos. 1. Nelegāla zveja ir darbības: - ko valsts vai ārzemju kuģi veikuši kādas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos bez attiecīgās valsts izdotas atļaujas vai pretrunā tās tiesību aktiem; - ko veikuši kuģi, kas peld ar to valstu karogu, kuras ir attiecīgās reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas dalībnieces, bet darbojas pretrunā minētās organizācijas pieņemtiem un valstīm saistošiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai piemērojamo starptautisko tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem; vai - kuras veicot, ir pārkāpti valsts tiesību akti vai starptautiskas saistības, tostarp tādas darbības, kuras uzsākušas attiecīgās reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas sadarbības valstis. 2. Nereģistrēta zveja ir zvejas darbības: - kuras nav reģistrētas vai par kurām attiecīgajai valsts iestādei sniegti nepatiesi dati — pretrunā valsts tiesību aktiem; vai - kuras veiktas attiecīgās reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas kompetences apgabalā un nav reģistrētas vai par kurām sniegti nepatiesi dati — pretrunā minētās organizācijas ziņošanas procedūrām. 3. Neregulēta zveja ir darbības: - kuras attiecīgās reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas kompetences apgabalā veikuši kuģi bez valstspiederības vai kuģi, kuri peld ar tādas valsts karogu, kas nav minētās organizācijas dalībniece, vai kuras zvejas tiesību subjekts veicis tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; vai - kas veiktas apgabalos vai vērstas uz zivju krājumiem, attiecībā uz kuriem nepiemēro saglabāšanas vai pārvaldības pasākumus, ja šādas zvejas darbības veiktas tādā veidā, kas neatbilst valsts pienākumiem par dzīvo jūras resursu saglabāšanu atbilstīgi starptautiskiem tiesību aktiem. (6) Eiropas Kopienas rīcībai galvenokārt jābūt vērstai uz darbībām, kuras definē kā NNN zveju, kas rada nopietnus kaitējumus jūras videi, zivju krājumu ilgtspējībai, kā arī to zvejnieku sociālekonomiskajam stāvoklim, kuri ievēro zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības noteikumus. (7) Saskaņā ar NNN zvejas definīciju šīs regulas darbības joma ir jāpaplašina, tajā ietverot zvejas darbības, kuras veic tāljūrā un krasta valstu jurisdikcijā vai suverenitātē esošajos jūras ūdeņos, tostarp jūras ūdeņos, kas ir Eiropas Kopienas dalībvalstu jurisdikcijā vai suverenitātē. (8) Lai pareizi apkarotu NNN zveju Kopienā, ir būtiski, ka Eiropas Kopiena pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu labāku ievērošanu. Kamēr nav pārskatīta Padomes 1993. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, attiecīgie noteikumi ir jāietver šajā regulā. (9) Kopienas noteikumos un jo īpaši Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 II sadaļā paredzēta visaptveroša sistēma, kas izveidota, lai uzraudzītu Kopienas zvejas kuģu veikto nozveju likumību. Pašreizējā sistēma, ko piemēro trešo valstu kuģu gūtajām nozvejām un Kopienā ievestajiem zvejas produktiem, nenodrošina līdzvērtīgu kontroles pakāpi. Šis trūkums rada būtisku stimulu ārzemju operatoriem, kas veic NNN zveju, tirgot savus produktus Kopienā un paaugstināt savu darbību rentabilitāti. Tā kā Kopiena ir pasaulē lielākais zvejas produktu tirgus un zvejas produktu importētāja, tai jo īpaši jāuzņemas atbildība, lai tās teritorijā ievesto zvejas produktu izcelsme nebūtu NNN zveja. Jāievieš jauns režīms, lai nodrošinātu Kopienā ievesto zvejas produktu piegādes ķēdes pienācīgu kontroli. (10) Ir būtiski pastiprināt Kopienas noteikumus, kas reglamentē ar trešās valsts karogu peldošu kuģu piekļuvi Kopienas ostām, lai nodrošinātu no šādiem zvejas kuģiem izkrauto zvejas produktu likumības pienācīgu kontroli. Šajā nolūkā ir jāparedz, ka atļauju piekļūt Kopienas ostām piešķir tikai tiem zvejas kuģiem, kuri peld ar trešās valsts karogu un kuri spēj nodrošināt precīzu informāciju par savu nozveju likumību, ko var apstiprināt arī to karoga valsts. (11) Karoga vai krasta valstis nevar kontrolēt jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī, un tādējādi tas ir parastais veids, kādā NNN zvejas operatori slēpj savu nozveju nelikumīgo izcelsmi. Līdz ar to ir pamatoti, ka Kopiena citā kuģī pārkraušanas darbības atļauj veikt tikai tādos gadījumos, ja tās notiek kādā no dalībvalstu apstiprinātajām ostām vai — ciktāl tajās ir iesaistīti Kopienas zvejas kuģi — Kopienas ūdeņos vai trešo valstu ostās. (12) Ir lietderīgi paredzēt nosacījumus, procedūru un biežumu, ko piemēros dalībvalstis, ostā veicot inspekcijas attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu. (13) Kopienā ir aizliegts ievest zvejas produktus, kuru izcelsme ir NNN zveja. Lai faktiski īstenotu šo aizliegumu un nodrošinātu to, ka visi ievestie produkti ir iegūti, ievērojot starptautiskos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un vajadzības gadījumā citus noteikumus, kurus piemēro attiecīgajam zvejas kuģim, ir jāievieš sertifikācijas sistēma, ko piemēro visiem zvejas produktu ievedumiem Kopienā. (14) Īstenojot sertifikācijas sistēmu, Kopienai jāņem vērā jaunattīstības valstu zvejas jaudas ierobežojumi. (15) Ir lietderīgi, ka saskaņā ar šo sistēmu sertifikātu pieprasa kā priekšnoteikumu zvejas produktu ievešanai Kopienā. Šādā sertifikātā jānorāda informācija, kas pierāda attiecīgo produktu likumību. Tas jāapstiprina attiecīgās nozvejas guvušo zvejas kuģu karoga valstij atbilstīgi tās pienākumam saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu to, ka ar tās karogu peldošie kuģi ievēro starptautiskos zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības noteikumus. (16) Ir svarīgi piemērot šo sertifikācijas sistēmu visa veida zvejas produktu ievedumiem Kopienā, tostarp tādiem produktiem, kurus pirms ievešanas Kopienas teritorijā transportēja vai apstrādāja valstī, kas nav karoga valsts. Šajā nolūkā attiecībā uz minētajiem produktiem ir jāpiemēro īpašas prasības, lai garantētu to, ka Kopienas teritorijā ievestie produkti neatšķiras no tiem, kuru likumību ir apstiprinājusi karoga valsts. (17) Sertifikācijas sistēma ir jāpiemēro arī ar dalībvalsts karogu peldošu kuģu gūto nozveju izvešanai apstrādes nolūkos. (18) Dalībvalstīm, kurās gatavojas ievest attiecīgos produktus, ir jāspēj verificēt sūtījumam pievienoto nozvejas sertifikātu derīgumu un jābūt tiesīgām atteikt ievešanu, ja nav ievēroti šajā regulā noteiktie nosacījumi attiecībā uz nozvejas sertifikātu. (19) Lai palīdzētu dalībvalstu kontroles iestādēm uzraudzīt Kopienā ievesto zvejas produktu likumību, kā arī brīdināt Kopienas operatorus, ir jāizveido Kopienas brīdinājuma sistēma, kas paredzēta informācijas izplatīšanai, ja radušās pamatotas šaubas par to, vai konkrētas trešās valstis ir ievērojušas piemērojamos saglabāšanas un pārvaldības noteikumus. (20) Ir būtiski nodrošināt, ka Kopiena pieņem preventīvus pasākumus attiecībā uz zvejas kuģiem, kas veic NNN zveju un kas nerīkojas atbilstīgi norādījumiem, kurus tiem devusi to karoga valsts, reaģējot uz minētajām darbībām. (21) Šajā nolūkā Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm, Zivsaimniecības kontroles aģentūru, trešām valstīm un citām iestādēm ir jānosaka zvejas kuģi, kurus tur aizdomās par NNN zveju, un Komisijai no atbildīgās karoga valsts jāpieprasa informācija, kas apstiprinātu konstatēto faktu pareizību. (22) Lai atvieglotu izmeklēšanu attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri, domājams, ir veikuši NNN zveju, un novērstu iespējamā pārkāpuma turpināšanu, dalībvalstīm ir jāpiemēro īpašas kontroles un inspekcijas prasības attiecībā uz šādiem kuģiem. (23) Ja atbilstīgi iegūtajai informācijai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka zvejas kuģi ir iesaistījušies NNN zvejā un kompetentās karoga valstis nav faktiski rīkojušās, reaģējot uz minētajām darbībām, Komisijai ir lietderīgi iekļaut šādus kuģus NNN zvejas kuģu sarakstā. (24) Lai labotu to, ka karoga valstis nav faktiski rīkojušās attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu un ir ietverti NNN zvejas kuģu sarakstā, kā arī lai ierobežotu šādu zvejas kuģu turpmākās darbības, dalībvalstīm ir jāpiemēro īpaši pasākumi attiecībā uz minētajiem kuģiem. (25) Lai aizstāvētu NNN kuģu sarakstā ietverto kuģu un to karoga valstu tiesības, sarakstā iekļaušanas procedūrā jāparedz iespēja karoga valstij un, kur vien iespējams, attiecīgajam īpašniekam vai operatoriem tikt uzklausītiem katrā procedūras posmā un jāļauj izslēgt kuģi no minētā saraksta, ja tas vairs neatbilst sarakstā iekļaušanas kritērijiem. (26) Lai nodrošinātu vienotu sistēmu visā Kopienā un novērstu pārāk daudzus sarakstus, kuros iekļauti NNN zvejā iesaistījušies zvejas kuģi, reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju pieņemtajos NNN sarakstos iekļautie zvejas kuģi automātiski jāietver attiecīgajā Komisijas izveidotajā sarakstā. (27) Tas, ka dažas valstis nespēj izpildīt pienākumu, kas tām saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem uzlikts kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm, proti, pieņemt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to zvejas kuģi vai valstspiederīgie ievēro zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības noteikumus, ir viens no NNN zvejas galvenajiem iemesliem, kas jāapkaro Kopienai. (28) Šajā nolūkā Eiropas Kopienai, pamatojoties uz starptautiskajos standartos paredzētiem pārredzamiem, skaidriem un objektīviem kritērijiem, papildus darbībai starptautiskā un reģionālā mērogā ir jābūt tiesīgai noteikt nesadarbīgās valstis un pēc tam, kad tām sniegta iespēja tikt uzklausītām, attiecībā uz šīm valstīm pieņemt nediskriminējošus, likumīgus un proporcionālus pasākumus, tostarp pasākumus tirdzniecības jomā. (29) Ir svarīgi Kopienas valstspiederīgos faktiski atturēt no iesaistīšanās tādā NNN zvejā vai tās atbalstīšanā, ko veic kuģi, kuri peld ar trešu valstu karogu un darbojas ārpus Eiropas Kopienas. Neierobežojot kuģa karoga valsts atbildības prioritāti, dalībvalstīm jāievieš vajadzīgie pasākumi un jāsadarbojas ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm, lai noteiktu savus valstspiederīgos, kuri veic minētās darbības, pārliecinātos, ka tos pienācīgi soda, un verificētu savu valstspiederīgo darbības, kuri ir iesaistījušies trešu valstu kuģu darbībās ārpus Kopienas. (30) Lielo skaitu KZP noteikumu nopietno pārkāpumu, ko veic Eiropas Kopienas ūdeņos vai Eiropas Kopienas operatori, lielā mērā veicina dalībvalstu tiesību aktos paredzētie sodi, kas nav preventīvi attiecībā uz šo noteikumu nopietniem pārkāpumiem. Šā trūkuma cēlonis ir dažādās dalībvalstīs paredzēto sankciju nevienlīdzīgā pakāpe, kas rosina nelikumīgos operatorus darboties to dalībvalstu ūdeņos vai teritorijās, kur minētās sankcijas ir visvājākās. Lai reaģētu uz šo trūkumu, papildinot šajā jomā Regulā (EK) Nr. 2371/2002 un Nr. 2847/93 izklāstītos noteikumus, ir lietderīgi visā Kopienā saskaņot to sodu maksimālās pakāpes, kuri paredzēti saistībā ar nopietniem KZP noteikumu pārkāpumiem, kā arī noteikt papildu pasākumus. (31) Papildus darbībām, ko veido nopietni zvejas darbību noteikumu pārkāpumi, par tādiem nopietniem pārkāpumiem, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāpieņem sankcijas, ir jāuzskata arī komerciālas vai tirdzniecības darbības, kas saistītas ar zvejas produktiem, kuru izcelsme ir NNN zveja vai kuri iegūti no zvejas kuģiem, kas norādīti kā NNN zvejas kuģi. (32) KZP noteikumu nopietnu pārkāpumu gadījumā jāpiemēro sods, izmantojot faktiskas, proporcionālas un preventīvas sankcijas, kas jāpiemēro arī juridiskām personām visā Kopienā, jo minētie pārkāpumi lielā mērā tiek izdarīti juridisko personu interesēs vai to labā. (33) Dažu reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju pieņemtie noteikumi, kas attiecas uz kuģa novērošanas gadījumu jūrā, ir saskaņoti jāīsteno visā Kopienā. (34) Sadarbība dalībvalstu un Komisijas starpā, kā arī sadarbība ar trešām valstīm ir būtiska, lai nodrošinātu to, ka NNN zveja tiek pienācīgi izmeklēta un ka var piemērot šajā regulā noteiktos pasākumus. Lai veicinātu šādu sadarbību, ir jāizveido savstarpējas palīdzības sistēma. (35) Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi — izskaust NNN zveju — ir lietderīgi paredzēt noteikumus par šajā regulā noteiktajiem pasākumiem . Saskaņā ar EK līguma 5. panta trešo daļu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi EK līguma mērķu sasniegšanai . (36) Šīs regulas īstenošanai veicamie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. (37) Šajā regulā noteikts, ka NNN zveja ir piemērojamo tiesību aktu, noteikumu vai regulu īpaši smags pārkāpums, jo tas nopietni apdraud pārkāpto noteikumu mērķu sasniegšanu un rada attiecīgo krājumu ilgtspējības vai jūras vides saglabāšanas risku. Ņemot vērā tās ierobežoto darbības jomu, šīs regulas īstenošanas pamatā jābūt un tai jāpapildina Padomes Regula (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido zvejas darbību kontroles un uzraudzības sistēmu, ko piemēro saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Attiecīgi šī regula pastiprina Regulas (EEK) Nr. 2847/93 noteikumus attiecībā uz trešo valstu kuģu ostās veicamajām inspekcijām (28.e, 28.f un 28.g pants), kuras pašreiz ir atceltas un aizstātas ar režīmu par ostās veicamajām inspekcijām, kas noteikts šīs regulas II nodaļā. Turklāt šīs regulas X nodaļā ir paredzēts sankciju režīms, kas attiecas īpaši uz NNN zvejas darbībām. Tādējādi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 noteikumi, kas attiecas uz sankcijām (31. pants), joprojām jāpiemēro tiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem, kas nav minēti šajā regulā. (38) Fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, ko pilnībā piemēro personas datu apstrādei šīs regulas nolūkos, jo īpaši attiecībā uz tādām datu subjektu tiesībām attiecībā uz piekļuvi, izlabošanu, bloķēšanu un izdzēšanu un paziņošanu trešām personām, kuras turpmāk šajā regulā nav īpaši norādītas. (39) Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem jomās, kas ietvertas Padomes Regulās (EK) Nr. 2847/93, Nr. 1093/94, Nr. 1447/1999, Nr. 1936/2001 un Nr. 601/2004, ir jāatceļ minētās regulas kopumā vai to atsevišķas daļas, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. I nodaļa Vispārīgie nosacījumi 1. pants – Priekšmets un darbības joma 1. Ar šo regulu izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. 2. Šim nolūkam katra dalībvalsts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem pieņem atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu sistēmas efektivitāti. Tās kompetento iestāžu pārziņā tiek nodoti pietiekami līdzekļi, lai tām būtu iespēja veikt savus uzdevumus, kā noteikts šajā regulā. 3. Sistēmu piemēro visām NNN zvejas darbībām un visām ar to saistītajām darbībām, kuras veic teritorijā vai jūras ūdeņos, kas ir dalībvalstu jurisdikcijā vai suverenitātē, vai kuras veic Eiropas Kopienas zvejas kuģi vai valstspiederīgie. Neskarot attiecīgās karoga valsts vai krasta valsts jurisdikciju, to piemēro arī attiecībā uz NNN zvejas darbībām, ko ārpuskopienas zvejas kuģi veikuši tāljūrā vai trešās valsts jurisdikcijā esošos ūdeņos. 4. Kopienas sistēmu, ar ko paredz aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, īsteno saistībā ar Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai. 2. pants — Definīcijas Šajā regulā: a) „ zvejas kuģis ” ir jebkāda lieluma kuģis, ko izmanto vai ir paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī apgādes kuģi, transportkuģi, zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistīti citā kuģī pārkraušanas darbībās; b) „ zvejas produkti ” ir jūras produkti, kuri ir iekļauti 3. nodaļā un tarifa pozīcijās 1604 un 1605 Kombinētajā nomenklatūrā, kas izveidota ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu; c) „ saglabāšanas un pārvaldības pasākumi ” ir pasākumi, kuri ieviesti, lai saglabātu vienu vai vairākas dzīvo jūras resursu sugas, un kurus pieņem un piemēro saskaņā ar attiecīgām starptautisko vai Eiropas Kopienas tiesību normām; d) „ pārkraušana citā kuģī ” ir uz zvejas kuģa esošo zivju daļēja vai pilnīga pārkraušana citā kuģī; e) „ ievešana ” ir zvejas produktu ievešana Eiropas Kopienas teritorijā gūtās nozvejas vai apstrādātā veidā, tostarp pārkraušanai citā kuģī tās teritorijā esošajās ostās; f) „ izvešana ” ir jebkāda to zvejas produktu pārvietošana, ko nozvejā ieguvuši ar dalībvalsts karogu peldoši kuģi, ja šos produktus no Eiropas Kopienas teritorijas, no trešām valstīm vai no zvejas vietām pārvieto uz trešo valsti; g) „ atkalizvešana ” ir jebkāda to zvejas produktu pārvietošana gūtās nozvejas vai apstrādātā veidā no Eiropas Kopienas teritorijas, kuri iepriekš ir bijuši ievesti Eiropas Kopienas teritorijā; h) „ reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija ” ir apakšreģionāla vai reģionāla organizācija vai struktūra, kuras kompetencē saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem ir izveidot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas piemērojami transzonāliem zivju krājumiem vai tālu migrējošiem zivju krājumiem, kuri sastopami tāljūras apgabalos, kas saskaņā ar organizācijas vai struktūras dibināšanas konvenciju vai nolīgumu ir nodoti tās pārziņā; i) „ līgumslēdzēja puse ” ir līgumslēdzēja puse, kas noslēgusi starptautisku konvenciju vai nolīgumu, ar ko izveido reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju, kā arī valstis, tiesību subjekti vai zvejas tiesību subjekti, kas sadarbojas ar šādu organizāciju un kurām šajā sakarā piešķirts statuss — sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. j) „ novērošanas gadījums ” ir novērošana, ko veic dalībvalsts kuģis, gaisa kuģis vai kompetenta iestāde, kas atbild par inspekciju jūrā, vai tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis, kas atbilst vienam vai vairākiem 3. pantā minētajiem kritērijiem; k) „ kopīga zvejas darbība ” ir darbība, kurā iesaistīti divi vai vairāki zvejas kuģi, ja nozveju no viena zvejas kuģa zvejas rīkiem nodod citam; l) „ juridiska persona ” ir tiesību subjekts, kam šāds statuss ir piešķirts atbilstīgi piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai valsts iestādes, kas darbojas, īstenojot valsts varu, un sabiedriskas organizācijas. 3. pants — NNN zvejas darbībās iesaistījušies zvejas kuģi Uzskata, ka zvejas kuģis ir veicis NNN zvejas darbības, ja ir pierādīts, ka tas nav ievērojis attiecīgajā apgabalā piemērojamos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, veicot šādas darbības: a) zvejojis bez derīgas licences, zvejas atļaujas vai cita veida atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā krasta valsts; vai b) nepareizi reģistrējis vai sniedzis nepatiesus nozvejas vai ar nozveju saistītus datus; vai c) zvejojis slēgtajā apgabalā, zvejas lieguma laikā vai bez attiecīgas kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves; vai d) ir bijis iesaistīts tādu krājumu specializētajā zvejā, uz kuriem attiecas moratorijs vai kuru zveja ir aizliegta; vai e) izmantojis aizliegtu zvejas rīku; vai f) viltojis vai slēpis zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datus; vai g) slēpis, viltojis vai iznīcinājis ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu; vai h) traucējis zvejas inspektoru darbu to uzdevuma izpildes laikā, kad tika inspicēts, vai tiek ievēroti piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, vai novērotāju darbu to uzdevuma izpildes laikā, kad tika novērots, vai tiek ievēroti Kopienā piemērojamie noteikumi, vai i) nav ievērojis Kuģu satelītnovērošanas sistēmas ( VMS ) prasības; vai j) iekrāvis vai izkrāvis mazizmēra zivis; vai k) veicis pārkraušanu citā kuģī vai piedalījies kopīgās zvejas darbībās ar tādiem kuģiem, kuri atbilstīgi šai regulai noteikti kā NNN zvejas darbības veikuši kuģi, jo īpaši tie, kas iekļauti Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstā vai reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas izveidotajā NNN sarakstā, vai arī palīdzējis minētajiem kuģiem vai apgādājis tos; vai ja tas ir: a) veicis zvejas darbības reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un peld ar tādas valsts karogu, kura nav minētās organizācijas dalībniece; vai b) bez valsts karoga un tādējādi uzskatāms par kuģi bez valstspiederības. II nodaļa Trešās valsts zvejas kuģu kontrole ostā I IEDAļA – OSTAS PIEKļUVES NOSACīJUMI, KO PIEMēRO TREšāS VALSTS ZVEJAS KUģIEM 4. pants – Kontroles sistēma, ko piemēro ostas valsts 1. Šajā nodaļā izklāstīti vispārīgi noteikumi un nosacījumi, kas jāievēro, lai NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas nolūkos izveidotu faktisku ostas valsts kontroles sistēmu, ko piemēro trešās valsts zvejas kuģiem, kas piestāj dalībvalstu ostās. 2. Izņemot nepārvaramas varas apstākļus, trešo valstu zvejas kuģiem ir aizliegta piekļuve dalībvalstu ostām, ostu pakalpojumiem, kā arī aizliegts veikt izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai uz kuģa notiekošās apstrādes darbības šādās ostās, ja tie neatbilst prasībām, kas izklāstītas šajā nodaļā, un citiem attiecīgiem šīs regulas noteikumiem. 3. Kopienas ūdeņos ir aizliegts veikt pārkraušanu citā kuģī, kurā ir iesaistīti trešās valsts zvejas kuģi vai trešās valsts zvejas kuģi un ar dalībvalsts karogu peldoši zvejas kuģi, un to var veikt tikai ostā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem. 4. Kuģi, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, nav tiesīgi ārpuskopienas ūdeņos pārkraut nozvejas citā kuģī jūrā no trešās valsts zvejas kuģiem. 5. pants – Apstiprinātās ostas 1. Dalībvalstis norāda vietu, kurā veic izkraušanu, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kur atļauts veikt zivju izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kas minēta 2. punktā. 2. Trešās valsts zvejas kuģiem ir tiesības piekļūt ostas pakalpojumiem un veikt izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai veikt uz kuģa notiekošās apstrādes darbības tikai apstiprinātās ostās. 3. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. janvārī nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Visas turpmākās izmaiņas šajā sarakstā paziņo Komisijai vismaz 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. 4. Komisija publicē apstiprināto ostu sarakstu un visas tajā veiktās izmaiņas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ievieto to savā tīmekļa vietnē. 6. pants – Iepriekšējs paziņojums 1. Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņi vai to pārstāvji vismaz 72 stundas pirms paredzamā ostā ieiešanas laika paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostas vai izkraušanas vietas tie vēlas izmantot, šādu informāciju: a) kuģa identifikācija; b) apstiprinātās galamērķa ostas nosaukums un piestāšanas, izkraušanas, pārkraušanas citā kuģī, uz kuģa notiekošo apstrādes darbību, kā arī pakalpojumu piekļuves nolūki; c) zvejas atļauja; d) informācija par zvejas reisu; e) paredzamais kuģa ieiešanas laiks šajā ostā; f) uz kuģa paturētā nozveja, g) zona vai zonas, kurās nozveja iegūta, norādot vai nu Kopienas zvejas zonu, vai zonu, kas ir trešās valsts jurisdikcijā vai suverenitātē vai tāljūrā. 2. Paziņojumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz kopā ar nozvejas sertifikātu, kurš validēts saskaņā ar III nodaļu, ja uz trešās valsts kuģa atrodas zvejas produkti. Lai atzītu nozvejas dokumentus vai ostas valsts kontroles veidlapas, kas ir daļa no nozvejas dokumentēšanas sistēmas vai reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju pieņemto ostas kontroļu sistēmām, mutatis mutandis piemēro 14. pantā izklāstītos noteikumus. 3. Komisija saskaņā ar 52. pantā noteikto kārtību dažām trešās valsts zvejas kuģu kategorijām var piešķirt izņēmumus no 1. punktā minētajiem pienākumiem uz ierobežotu un pagarināmu laika posmu vai arī sagatavot noteikumus kādam citam paziņošanas periodam, ņemot vērā, inter alia , attālumu starp zvejas vietām, izkraušanas vietām un ostām, kurās attiecīgie kuģi ir reģistrēti vai uzskaitīti. 4. Šo pantu piemēro, neierobežojot īpašos noteikumus zivsaimniecības nolīgumos, kas noslēgti starp Kopienu un trešo valsti. 7. pants – Atļaujas piešķiršana 1. Dalībvalstis verificē tās informācijas precizitāti, ko trešās valsts zvejas kuģi snieguši iepriekšējā paziņojumā saskaņā ar 6. panta 1. punktu, kā arī tās informācijas precizitāti, kas norādīta 6. panta 2. punktā paredzētajā nozvejas sertifikātā. 2. Trešās valsts zvejas kuģim piešķir atļauju piekļūt ostai tikai gadījumā, ja 1. punktā minētā informācija ir pilnīga un verificēta, pamatojoties uz pieejamajiem elementiem, pirms atļauta piekļuve ostai. 3. Atļauju ostā veikt izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai veikt uz kuģa notiekošās apstrādes darbības sniedz pēc tam, kad iesniegtā informācija verificēta atbilstīgi 1. punktam, un vajadzības gadījumā pēc inspicēšanas, ko veic saskaņā ar 2. iedaļas noteikumiem. 4. Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, ostas dalībvalsts var piešķirt atļauju piekļūt ostai un veikt daļēju vai pilnīgu izkraušanu, ja 1. punktā minētā informācija nav pilnīga vai tās verificēšana vēl nav pabeigta, taču šādos gadījumos attiecīgās zivis jāpatur glabāšanā kompetento iestāžu kontrolē. Zivis drīkst nodot pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai tad, kad saņemta 1. punktā minētā informācija vai pabeigts verificēšanas process. Ja 14 dienās pēc izkraušanas minētais process nav pabeigts, ostas dalībvalsts drīkst konfiscēt un likvidēt zivis saskaņā ar tās tiesību aktiem. 8. pants – Izkrāvumu, pārkrāvumu citā kuģī un uz kuģa notiekošo apstrādes darbību reģistrēšana 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek reģistrētas visas izkrāvumu, pārkrāvumu citā kuģī un uz kuģa notiekošās apstrādes darbības, ko trešās valsts kuģi veic to ostās. 2. Dalībvalstis līdz katra kalendārā ceturkšņa pirmā mēneša beigām datorizēti nosūta Komisijai informāciju par krājumu daudzumiem, ko trešās valsts zvejas kuģi izkrāvuši to ostās iepriekšējā ceturksnī. 2. IEDAļA – OSTāS VEICAMāS INSPEKCIJAS 9. pants – Vispārīgi principi 1. Dalībvalstis katru gadu savās ostās pārbauda vismaz 15 % no trešo valstu zvejas kuģu izkrāvumiem, pārkrāvumiem citā kuģī un uz kuģa notiekošajām apstrādes darbībām. 2. Jebkurā gadījumā inspicē šādus zvejas kuģus: a) zvejas kuģus, kas novēroti saskaņā ar 47. pantu; b) zvejas kuģus, kuri norādīti saskaņā ar Kopienas brīdinājuma sistēmu sniegtā paziņojumā atbilstīgi IV nodaļai; c) zvejas kuģus, kurus Komisija atzinusi par tādiem, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejas darbībās saskaņā ar 25. pantu; d) zvejas kuģus, kuri norādīti iespējamo NNN kuģu sarakstā, ko izveidojusi reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija un kas nosūtīts saskaņā ar 29. pantu. 3. Šā panta 2. punktā minētā kuģu inspicēšana ietver zvejas kuģa dokumentu, zvejas žurnāla, zvejas rīku, uz kuģa esošās nozvejas un citu, ar iespējamajām NNN zvejas darbībām saistīto būtisko pierādījumu pārbaudi. Informāciju par minēto inspekciju rezultātiem nekavējoties nosūta Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei. 10. pants — Inspektori 1. Dalībvalstis katram inspektoram izdod personu apliecinošu dokumentu. Kad inspektori uzkāpj uz zvejas kuģa, viņiem ir līdzi šis dokuments un viņi to uzrāda. 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka inspektori izpilda savus pienākumus saskaņā ar šajā iedaļā izklāstītajiem noteikumiem. 11. pants – Inspicēšanas procedūra 1. Dalībvalstis nodrošina, lai to inspektori: a) veicot pārbaudes, pēc iespējas mazāk traucētu kuģu darbībai un neradītu kaitējumu zivju kvalitātei, b) izstrādātu inspekcijas ziņojumu un nodotu to savām iestādēm. 2. Inspektoriem ir jāspēj pārbaudīt visas kuģa zonas, kuģa klājus un telpas, nozvejas (apstrādātās vai neapstrādātās), zvejas rīkus, aprīkojumu un visus dokumentus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti piemērojamie tiesību akti, noteikumi vai starptautiskie pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, tostarp bāzes kuģu un transportkuģu zvejas žurnālu un konosamentu. Inspektoriem ir jāspēj uzdot jautājumus kuģa kapteinim vai viņa pilnvarotai personai. 3. Inspicēšanā ietilpst visu izkrāvumu vai citā kuģī veikto pārkrāvumu uzraudzība, kā arī kontrolpārbaudes, kurās daudzumus pa sugām, kas ierakstīti iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, salīdzina ar tiem daudzumiem pa sugām, kas izkrauti vai pārkrauti citā kuģī. 4. Inspektori paraksta savu ziņojumu kapteiņa klātbūtnē; kapteinim ir tiesības pievienot vai likt pievienot jebkuru informāciju, ko viņš uzskata par būtisku, un parakstīt to. Inspektors kuģa žurnālā norāda to, ka inspicēšana ir veikta. 12. pants – Procedūra pārkāpumu gadījumā 1. Ja inspektoram ir pamatots iemesls uzskatīt, ka zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejas darbībā saskaņā ar 3. pantā minētajiem kritērijiem, inspektors: a) reģistrē pārkāpumu inspekcijas ziņojumā; b) veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ar šādu pārkāpumu saistīto pierādījuma glabāšanu; c) nekavējoties nosūta inspekcijas ziņojumu savai iestādei. 2. Ja inspekcijas rezultātā tiek iegūti pamatoti pierādījumi, ka trešās valsts zvejas kuģis tiešām bija iesaistījies NNN zvejas darbībā saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem kritērijiem, kompetentās iestādes ostas dalībvalstī neatļauj šādiem kuģiem veikt nozvejas izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai tās apstrādi uz kuģa. 3. Inspicējošā dalībvalsts par lēmumu nepiešķirt atļauju veikt izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī un uz kuģa notiekošās apstrādes darbības saskaņā ar 2. punktu, papildinot to ar inspekcijas ziņojuma oriģinālu, tūlīt paziņo Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei, kas nekavējoties to nodod inspicētā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei, nosūtot kopiju karoga valstij vai pārkrāvējkuģu valstīm, ja inspicētais zvejas kuģis ir iesaistījies citā kuģi pārkraušanas darbībās. Vajadzības gadījumā paziņojuma kopiju iesniedz arī tās reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas izpildsekretāram, kuras kompetences apgabalā tika iegūta nozveja. 4. Ostas dalībvalsts sadarbojas ar karoga valsti, veicot iespējamā pārkāpuma izmeklēšanu un vajadzības gadījumā piemērojot sodus, ko paredz valsts tiesību akti. Turklāt, ja iespējamais pārkāpums ir veikts trešās valsts ūdeņos, ostas dalībvalsts sadarbojas arī ar attiecīgo krasta valsti. III nodaļa Nosacījumi, kas reglamentē trešo valstu izcelsmes zvejas produktu piekļuvi ES teritorijai 13. pants – Nozvejas sertifikāti 1. Kopienā aizliegts ievest zvejas produktus, kuru izcelsme ir nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja. 2. Lai faktiski īstenotu 1. punktā noteikto aizliegumu, zvejas produktus Kopienā ieved tikai tad, ja tiem pievienots validēts un saskaņā ar šo regulu verificēts nozvejas sertifikāts. 3. Nozvejas sertifikātu, kas minēts 2. punktā, validē tā kuģa vai to kuģu karoga valsts, no kuru veiktās nozvejas tika iegūti zvejas produkti. To izmanto, lai apstiprinātu to, ka šādas nozvejas tika veiktas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem un starptautiskiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. 4. Nozvejas sertifikātā ietver visu informāciju, kas precizēta 1. pielikumā norādītajā paraugā, un to validē karoga valsts iestāde, kurai ir vajadzīgās pilnvaras apliecināt informācijas precizitāti. 14. pants – Nozvejas dokumentēšanas sistēmas, ko ir pieņēmušas un piemēro reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas 1. Nozvejas dokumentus un visus saistītos dokumentus, kas validēti saskaņā ar nozvejas dokumentēšanas sistēmām, kuras ir pieņēmusi reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija un kuras Komisija ir atzinusi par atbilstīgām šajā regulā noteiktajām prasībām, pieņem kā nozvejas sertifikātus attiecībā uz produktiem, kas iegūti no sugām, uz kurām attiecas šādas nozvejas dokumentēšanas sistēmas, un tie ir pakļauti verificēšanas prasībām, kas ir saistošas importētājai dalībvalstij saskaņā ar 17. pantu un 18. pantā paredzētajiem noteikumiem par ievešanas atteikumu. 2. Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot spēkā esošos īpašos noteikumus, saskaņā ar kuriem šādas nozvejas dokumentēšanas sistēmas ir transponētas Eiropas Kopienas tiesību aktos. 15. pants – Zvejas produktu netieša ievešana 1. Produktus, kuri veido vienu sūtījumu un kurus transportē caur teritorijām, kas nav karoga valsts teritorija, un kuri ir pārkrauti citā kuģī, pārvesti vai īslaicīgi uzglabāti šādās teritorijās, var ievest Kopienā tikai tad, ja tiem ir pievienots nozvejas sertifikāts vai sertifikāti, ko ir validējusi karoga valsts, un ar nosacījumu, ka par ievešanu atbildīgais operators sniedz importētājas dalībvalsts iestādēm dokumentētu pierādījumu, ka produkti ir palikuši muitas iestāžu pārraudzībā tranzīta valstī vai valstī, kur tos pārkrāva citā kuģī vai īslaicīgi uzglabāja, un ka ar tiem neveica citas darbības, izņemot izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai kādu citu darbību, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un autentiskā stāvoklī. Šajā nolūkā verificējamu pierādījumu sniedz, izmantojot: a) vienu transporta dokumentu, kas ietver informāciju par ceļu no karoga valsts teritorijas cauri tranzīta valstij vai valstij, kurā produktus pārkrāva citā kuģī vai uzglabāja; vai b) sertifikātu, ko izdevušas kompetentās iestādes tranzītvalstī vai valstī, kurā produktus pārkrāva citā kuģī vai uzglabāja, šajā sertifikātā: (i) sniedzot precīzu produktu aprakstu, (ii) norādot preču izkraušanas un atkārtotās iekraušanas dienu un, vajadzības gadījumā, kuģu vārdus, vai arī citus izmantotos transporta līdzekļus; vai c) atkalizvešanas sertifikātu, kas ir validēts saskaņā ar nozvejas dokumentēšanas sistēmu, kuru pieņēmusi reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija un kura atzīta šīs regulas nolūkos atbilstīgi 14. pantam, ar nosacījumu, ka tranzīta valsts vai valsts, kurā produktus pārkrāva citā kuģī vai uzglabāja, ir izpildījusi prasības paziņot par atkalizvešanas sertifikātu validēšanu. 2. Produktus, kuri veido vienu sūtījumu un kuri apstrādāti teritorijā, kas nav karoga valsts teritorija, var ievest Kopienā tikai tad, ja tiem pievienots nozvejas sertifikāts vai sertifikāti, ko karoga valsts ir validējusi attiecībā uz nozvejām, kuras izmantoja sūtījumā esošo produktu ražošanai, ar nosacījumu, ka par ievešanu atbildīgais operators sniedz importētājas dalībvalsts iestādēm dokumentētu pierādījumu, ka produktus ieguva, apstrādājot tikai nozvejas sertifikātā minētos neapstrādātos produktus. Šajā nolūkā verificējamu pierādījumu sniedz, izmantojot: a) apstrādes valsts muitas iestāžu izdotu sertifikātu: (i) kurā sniegts precīzs neapstrādāto un apstrādāto produktu apraksts un to attiecīgais daudzums, (ii) ar ko apstiprina to, ka apstrādātos produktus apstrādes valstī ieguva, apstrādājot tikai nozvejas sertifikātā(-os) minētos neapstrādātus produktus, vai b) atkalizvešanas sertifikātu, kas ir validēts saskaņā ar nozvejas dokumentēšanas sistēmu, kuru pieņēmusi reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija un kura atzīta šīs regulas nolūkos atbilstīgi 14. pantam, ar nosacījumu, ka apstrādes valsts ir izpildījusi prasības paziņot par atkalizvešanas sertifikātu validēšanu. 16. pants – Ar dalībvalsts karogu peldošu kuģu gūto nozveju izvešana 1. Lai izvestu nozvejas, kuras guvuši ar dalībvalsts karogu peldoši kuģi, karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāveic nozvejas sertifikāta validēšana, kā noteikts 13. panta 4. punktā. 2. Karoga dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes, kuras tās ir izraudzījušas 1. punktā minēto nozvejas sertifikātu validēšanai. 17. pants – Nozvejas sertifikātu verificēšana 1. Validēto nozvejas sertifikātu vismaz 72 stundas pirms paredzamās kuģa ieiešanas vietā, kur to ieved Eiropas Kopienas teritorijā, iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir paredzēts ievest produktu. Ja zvejas produktus ieved Kopienā ar citiem transportlīdzekļiem, kas nav transportkuģi vai zvejas kuģi, 72 stundu termiņu var samazināt. Šādas iestādes verificē nozvejas sertifikātā norādītās informācijas precizitāti. 2. Dalībvalstu kompetentās iestādes var veikt visas kontroles, kuras tās uzskata par vajadzīgām 1. punkta nolūkos, un katrā ziņā tad, ja tām radušās pamatotas šaubas. Šīs kontroles jo īpaši var ietvert produktu pārbaudi, deklarācijas datu verificēšanu, dokumentu esības un autentiskuma pārbaudi, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaudi, transportlīdzekļu un produktu uzglabāšanas vietu inspicēšanu, oficiālu pieprasījumu veikšanu un citas līdzīgas darbības papildus zvejas kuģu inspicēšanai ostā saskaņā ar II nodaļu. 3. Šādi apstākļi, inter alia , rada pamatotas šaubas saskaņā ar 2. punktu: a) ja dalībvalsts verificējošajai iestādei ir pamats apšaubīt paša nozvejas sertifikāta autentiskumu, karoga valsts attiecīgās iestādes validēšanas zīmoga vai paraksta autentiskumu; b) ja dalībvalsts verificējošās iestādes rīcībā ir informācija, kas liek apšaubīt zvejas kuģa atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, vai citām šajā regulā paredzētajām prasībām; c) ja par zvejas kuģiem, zvejniecības uzņēmumiem vai citiem uzņēmējiem ir ziņots saistībā ar domājamām NNN zvejas darbībām, tostarp par kuģiem, par kuriem ir ziņots reģionālajai zivsaimniecības pārvaldības organizācijai, izmantojot instrumentu, ko pieņēmusi šāda organizācija, lai izveidotu to kuģu sarakstu, kuri, domājams, ir veikuši nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas darbības; d) ja reģionālajai zivsaimniecības pārvaldības organizācijai ir ziņots par karoga valstīm vai atkalizvešanas valstīm, izmantojot instrumentu, ko pieņēmusi šāda organizācija, lai īstenotu tirdzniecības pasākumus attiecībā uz karoga valstīm; kā arī e) ja paziņojums ir publicēts saskaņā ar IV nodaļu atbilstīgi Kopienas brīdinājuma sistēmai. 4. Verificēšanas nolūkos dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt palīdzību no karoga valsts kompetentajām iestādēm vai no tās valsts, kuras iestādes ir validējušas atkalizvešanas sertifikātu saskaņā ar 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai 2. punkta b) apakšpunktu, un šādā gadījumā: a) pieprasot palīdzību, norāda iemeslus, kāpēc radušās pamatotas šaubas par sertifikāta vai tajā ietverto apgalvojumu derīgumu un/vai par produktu atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Palīdzības pieprasījuma pamatošanai tiek nodota nozvejas sertifikāta kopija un sniegta jebkura informācija vai dokumenti, kas apliecina to, ka informācija par sertifikātu ir neprecīza. Šādu pieprasījumu nekavējoties nosūta karoga valsts vai atkalizvešanas valsts kompetentajām iestādēm; b) verificēšanas procedūru pabeidz 15 dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma dienas. Ja attiecīgās karoga valsts kompetentās iestādes nevar ievērot termiņu, dalībvalsts verificējošās iestādes pēc karoga valsts vai atkalizvešanas valsts pieprasījuma var piešķirt atbildes termiņa pagarinājumu, kas nepārsniedz turpmākās 15 dienas. 5. Produktu atbrīvošanu atliek, kamēr nav saņemti pārbaužu un 1. līdz 4. punktā minēto verifikācijas procedūru rezultāti. 6. Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes, kuras tās ir izraudzījušas 1. punktā minēto nozvejas sertifikātu verificēšanai. 18. pants – Ievešanas atteikums 1. Dalībvalstu iestādes, kas minētas 17. panta 1. punktā, atsaka ievest Kopienā zvejas produktus, nepieprasot papildu pierādījumus vai palīdzību no karoga valsts, ja: a) operators nav varējis iesniegt nozvejas sertifikātu par attiecīgajiem produktiem; b) ievešanai paredzētie produkti nav tie paši produkti, kas minēti nozvejas sertifikātā; c) nozvejas sertifikātu nav validējusi 13. panta 3. punktā minētā karoga valsts iestāde; d) nozvejas sertifikātā nav minēta visa pieprasītā informācija; e) operators nespēj pierādīt, ka zvejas produkti atbilst 15. panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem; f) zvejas kuģis, kas norādīts nozvejas sertifikātā kā nozveju izcelsmes kuģis, ir iekļauts 26. vai 29. pantā minētajā NNN kuģu sarakstā; g) nozvejas sertifikātu ir validējušas tās karoga valsts iestādes, kam saskaņā ar 32. pantu ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss. 2. Dalībvalstu iestādes, kas minētas 17. panta 1. punktā, atsaka ievest jebkādus zvejas produktus Kopienā pēc tam, kad pieprasīta palīdzība saskaņā ar 17. panta 4. punktu, ja iestādes: a) ir saņēmušas atbildi, saskaņā ar kuru eksportētājs nebija tiesīgs pieprasīt nozvejas sertifikāta validēšanu; b) ir saņēmušas atbildi, saskaņā ar kuru produkti neatbilst saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai citiem nosacījumiem atbilstīgi šai nodaļai; c) nav saņēmušas atbildi noteiktajā termiņā; d) ir saņēmušas atbildi, kas nenodrošina attiecīgas atbildes uz pieprasījumā iesniegtajiem jautājumiem. 3. Ja zvejas produktu ievešanu atsaka saskaņā ar 1. vai 2. punktu, dalībvalstis var konfiscēt minētos produktus un likvidēt tos atbilstīgi valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem. 4. Jebkurai personai ir tiesības pārsūdzēt lēmumus, kurus kompetentās iestādes pieņēmušas saskaņā ar 1. vai 2. punktu un kuri uz to attiecas tieši un individuāli. Apelācijas tiesības piešķir saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem. 5. Dalībvalstu iestādes paziņo par ievešanas atteikumu karoga valstij un vajadzības gadījumā valstij, kuras iestādes ir validējušas atkalizvešanas sertifikātu saskaņā ar 15. pantu. Pieteikuma kopiju nosūta Komisijai. 19. pants − Karoga valsts paziņojumi, revīzijas un sadarbības pasākumi 1. Nozvejas sertifikātus, kurus validējusi attiecīgā karoga valsts, šīs regulas nolūkos pieņem ar nosacījumu, ka Komisija ir saņēmusi paziņojumu no attiecīgās karoga valsts, ar ko apstiprina, ka: a) tā ir ieviesusi valsts pasākumus tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei; b) tās valsts iestādes ir tiesīgas apliecināt nozvejas sertifikātos norādītās informācijas patiesumu un veikt šādu sertifikātu verificēšanu pēc dalībvalstu pieprasījuma. Paziņojumā arī iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu minētās iestādes. 2. Vajadzības gadījumā Komisija izveido administratīvas sadarbības pasākumus ar karoga valstīm, lai tām vienkāršotu formalitāšu izpildi, kas saistītas ar zvejas kuģu piekļuvi ostām, zvejas produktu ievešanu Kopienā un šajā regulā noteiktajām verificēšanas prasībām. Šādi pasākumi paredz informācijas apmaiņu un savstarpējas palīdzības sniegšanu, kā arī Komisijas veiktu revīziju visās jomās, uz kurām attiecas šī regula. Tomēr sadarbības pasākumu izveidošana nav paredzēta kā priekšnoteikums šīs nodaļas piemērošanai ievedumiem, kuru izcelsme ir to kuģu gūtā nozveja, kuri peld ar jebkuras valsts karogu. 3. Informācija, kas jāsniedz 1. punktā minētajā paziņojumā, kā arī administratīvo sadarbības pasākumu principi un aspekti ir izklāstīti šīs regulas 3. pielikumā. 4. Komisija informē karoga valsti par paziņojuma saņemšanu, kas nosūtīts atbilstīgi 1. punktam. Ja karoga valsts nenorāda Komisijai visus 1. punktā minētos aspektus, Komisija informē karoga valsti par trūkstošajiem aspektiem, un pieprasa tai iesniegt jaunu paziņojumu. 20. pants – Atkalizvešana 1. To produktu atkalizvešanu, kuri ievesti atbilstīgi šajā nodaļā minētajam nozvejas sertifikātam, pēc atkalizvedēja pieprasījuma atļauj, izmantojot atkalizvešanas sertifikāta validēšanu, ko veic tās dalībvalsts kompetentās iestādes, no kuras paredzēta atkalizvešana. 2. Atkalizvešanas sertifikātos ietver visu 2. pielikumā iekļautajā veidlapā pieprasīto informāciju, un tiem pievieno to nozvejas sertifikātu kopiju, kas ir pieņemti produktu ievešanai. 3. Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes, kuras tās ir izraudzījušas atkalizvešanas sertifikātu validēšanai un verificēšanai. 21. pants – Uzskaite un izplatīšana 1. Komisija reģistrē valstis un to kompetentās iestādes, kuras paziņotas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ietverot: a) dalībvalstis, kuras ir paziņojušas kompetentās iestādes, kas validē un verificē nozvejas sertifikātus un atkalizvešanas sertifikātus saskaņā ar šo regulu, attiecīgi, ar tās 16. panta 2. punktu, 17. panta 6. punktu un 20. panta 3. punktu; b) karoga valstis, par kurām ir saņemti paziņojumi saskaņā ar 19. panta 1. punktu, norādot tās valstis, kurām atbilstīgi 19. panta 2. punktam ir izveidoti administratīvi sadarbības pasākumi. 2. Komisija publicē tās tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā valstu un to attiecīgo valsts iestāžu sarakstu, kas minēts 1. punktā, un regulāri atjaunina šo informāciju. Komisija valsts iestādēm dalībvalstīs, kas atbild par nozvejas sertifikātu verificēšanu, paziņo precīzu informāciju par karoga valsts iestādēm, kuras atbild par nozvejas sertifikātu validēšanu un verificēšanu. 3. Komisija publicē tās tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā nozvejas dokumentēšanas sistēmas, kuras ir atzītas saskaņā ar 14. pantu, un regulāri atjaunina šo informāciju. IV nodaļa Kopienas brīdinājuma sistēma 22. pants – Brīdināšana 1. Ja informācija, kas iegūta saskaņā ar II, III, V, VI, VII, VIII, X vai XII nodaļu, rada pamatotas šaubas par atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem vai starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz zvejas kuģiem vai zvejas produktiem no dažām trešām valstīm, Komisija publicē savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā brīdinājuma paziņojumu, lai brīdinātu operatorus un nodrošinātu to, ka dalībvalstis saskaņā ar šo nodaļu veic atbilstīgus pasākumus saistībā ar attiecīgajām trešām valstīm. 2. Komisija nekavējoties paziņo šo informāciju dalībvalstu iestādēm un attiecīgajai karoga valstij, un vajadzības gadījumā atkalizvešanas valstij. 23. pants – Darbība pēc brīdinājuma saņemšanas 1. Kad dalībvalstis ir saņēmušas 22. panta 2. punktā minēto informāciju, tās: a) nosaka iepriekš ievestos zvejas produktu sūtījumus, kuri ietilpst operatoriem sniegtā paziņojuma darbības jomā, un veic nozvejas sertifikāta un vajadzības gadījumā atkalizvešanas sertifikāta verificēšanas procedūru saskaņā ar 17. un 20. pantā izklāstītajiem noteikumiem, b) veic nozvejas sertifikāta un vajadzības gadījumā atkalizvešanas sertifikāta verificēšanas procedūru saskaņā ar 17. un 20. panta noteikumiem attiecībā uz visiem zvejas produktu sūtījumiem, kas paredzēti ievešanai un kas ietilpst paziņojuma darbības jomā, c) nosaka visas tās zvejas kuģu iepriekšējās darbības, kuras ietilpst paziņojuma darbības jomā, un veic attiecīgo verificēšanu, tostarp iepriekš iesniegto nozvejas sertifikātu verificēšanu, d) atbilstīgi starptautisko tiesību aktu noteikumiem veic paziņojuma darbības jomā ietverto zvejas kuģu vajadzīgo izmeklēšanu, pārbaudes vai inspicēšanu jūrā, ostās vai jebkurās citās izkraušanas vietās. 2. Dalībvalstis paziņo Komisijai par veikto verifikāciju secinājumiem un verificēšanas pieprasījumiem, kā arī par veiktajām darbībām, ja ir konstatēta neatbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem vai starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. 3. Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktos verificēšanas secinājumus, vairs nav pamatotu šaubu, tā nekavējoties: a) šajā sakarā publicē paziņojumu tās tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, atceļot iepriekšējo paziņojumu; b) paziņo karoga valstij un vajadzības gadījumā atkalizvešanas valstij par atcelšanu; kā arī c) paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus. 4. Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktos izmeklēšanas, inspekciju un verificēšanas secinājumus, pamatotas šaubas saglabājas, tā nekavējoties: a) atjaunina operatoriem paredzēto paziņojumu, laižot klajā jaunu publikāciju tās tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā; b) paziņo par to karoga valstij un vajadzības gadījumā atkalizvešanas valstij; c) paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus; kā arī d) vajadzības gadījumā nodod jautājumu reģionālajai zivsaimniecības pārvaldības organizācijai, kuras saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, iespējams, ir pārkāpti. 5. Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktos izmeklēšanas, inspekciju un verificēšanas slēdzienus, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka konstatēto faktu dēļ var rasties gadījums, kad netiek ievēroti piemērojamie tiesību akti, noteikumi vai starptautiskie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, tā nekavējoties: a) publicē jaunu operatoriem paredzētu paziņojumu tās tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, lai informētu tos par minētajiem secinājumiem; b) paziņo par to karoga valstij un veic atbilstīgas procedūras un demaršus saskaņā ar V un VI nodaļu; c) vajadzības gadījumā paziņo par to atkalizvešanas valstij; d) paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus; e) vajadzības gadījumā nodod jautājumu reģionālajai zivsaimniecības pārvaldības organizācijai, kuras saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, iespējams, ir pārkāpti. V nodaļa NNN zvejas darbībās iesaistījušos kuģu noteikšana 24. pants – Iespējamās NNN zvejas darbības 1. Komisija vai tās pilnvarota iestāde apkopo un analizē visu to informāciju par NNN zvejas darbībām: a) kas iegūta saskaņā ar II, III, IV, VIII, X un XII nodaļu, vai b) vajadzības gadījumā jebkuru citu attiecīgo informāciju, piemēram: - datus par nozveju, - tirdzniecības informāciju, kas saņemta no valsts statistikas iestādes un citiem uzticamiem avotiem, - kuģu reģistrus un datu bāzes, - reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas nozvejas dokumentu vai statistikas dokumentu programmas, - ziņojumus par kuģa novērošanas gadījumiem vai citām darbībām attiecībā uz iespējamiem NNN kuģiem, un NNN kuģu sarakstus, ko reģistrējušas vai pieņēmušas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, - jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas iegūta, inter alia , ostās un zvejas vietās. 2. Dalībvalstis jebkurā laikā iesniedz Komisija jebkādu papildu informāciju, kas varētu būt noderīga Eiropas Kopienas NNN kuģu saraksta izveidē. Komisija vai tās pilnvarota iestāde šo informāciju kopā ar visiem iesniegtajiem pierādījumiem dara zināmu dalībvalstīm un attiecīgajām karoga valstīm. 3. Komisija vai tās pilnvarota iestāde saglabā lietu par katru kuģi, kas reģistrēts kā iespējamais NNN zvejas darbībās iesaistījies kuģis, un atjaunina to, tiklīdz saņemta jauna informācija. 25. pants – Domājamās NNN zvejas darbības 1. Komisija nosaka kuģus, par kuriem saskaņā ar 24. pantu ir iegūta pietiekama informācija, ka šādi kuģi varētu būt iesaistījušies NNN zvejas darbībās, kas ir pamatots iemesls oficiālai izmeklēšanai attiecīgajā karoga valstī. 2. Karoga valstīm, kuru kuģi ir noteikti saskaņā ar 1. punktu, Komisija par to paziņo, oficiāli pieprasot izmeklēt iespējamās NNN zvejas darbības, kuras veikuši attiecīgie kuģi, kas peld ar to valstu karogu. Paziņojumā: a) oficiāli pieprasa karoga valstij veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izmeklētu iespējamās NNN zvejas darbības un laikus paziņotu šīs izmeklēšanas rezultātus Komisijai; b) oficiāli pieprasa karoga valstij nekavējoties veikt izpildes darbību, ja pret attiecīgo zvejas kuģi izvirzītais pieņēmums ir pamatots, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem; c) paziņo īpašniekam vai vajadzības gadījumā kuģu operatoram par gaidāmajām sekām, ja kuģi iekļauj Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstā, kā noteikts 36. pantā. Karoga valstīm arī pieprasa sniegt Komisijai informāciju par kuģa īpašniekiem vai vajadzības gadījumā par operatoriem, lai nodrošinātu, ka šādas personas var uzklausīt saskaņā ar 26. panta 3. punktu, ja rastos tāda vajadzība. 3. Informāciju par kuģiem, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejas darbībās, Komisija nodod visām dalībvalstīm, lai atvieglotu šādu kuģu sistemātisku kontroļu īstenošanu ostās saskaņā ar 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu. 26. pants – Eiropas Kopienas NNN zvejas kuģu saraksta izveide 1. Komisija izveido Eiropas Kopienas NNN zvejas kuģu sarakstu. Sarakstā iekļauj kuģus, saistībā ar kuriem, veicot turpmākus pasākumus saskaņā ar 24. un 25. pantu, atbilstīgi šai regulai iegūtajā informācijā apgalvots, ka tie ir iesaistījušies NNN zvejas darbībās un kuru karoga valstis nav faktiski rīkojušās, reaģējot uz minētajām darbībām. 2. Karoga valstīm, kuru kuģi ietverti Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstā, Komisija pieprasa: a) paziņot kuģu īpašniekam par tā kuģa iekļaušanu Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstā, par šīs iekļaušanas pamatotiem iemesliem un par sekām, kas gaidāmas sakarā ar iekļaušanu minētajā sarakstā, kā noteikts 36. pantā, un b) veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izskaustu šādas NNN zvejas darbības, tostarp vajadzības gadījumā izslēgt kuģus no reģistra vai anulēt to zvejas licences, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem. 3. Pirms jebkura kuģa iekļaušanas Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstā Komisija informē īpašnieku un vajadzības gadījumā attiecīgā kuģa operatorus par visiem aspektiem, kas pierāda aizdomas, ka kuģis ir veicis NNN zveju, un nodrošina īpašniekam un vajadzības gadījumā operatoriem iespēju tikt uzklausītiem. 4. Ja pieņem lēmumu iekļaut kuģi Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstā, Komisija paziņo šo lēmumu un tā iemeslus īpašniekam un vajadzības gadījumā kuģa operatoram. 5. Saistības, kas Komisijai uzliktas ar 3. un 4. punktu, piemēro, neskarot karoga valsts sākotnējo atbildību par kuģi, un tikai tiktāl, ciktāl Komisijas rīcībā ir attiecīgā informācija par kuģa īpašnieka un operatoru noteikšanu. 27. pants – Kuģu izslēgšana no Eiropas Kopienas NNN kuģu saraksta 1. Komisija izslēdz kuģi no Eiropas Kopienas NNN kuģu saraksta, ja kuģa karoga valsts pierāda, ka: a) kuģis nebija iesaistījies nevienā no NNN zvejas darbībām, par kurām tas tika iekļauts sarakstā, vai b) reaģējot uz NNN zvejas darbībām, ir veikta faktiska rīcība, ietverot, inter alia , izmeklēšanu un pienācīgi stingru sankciju piemērošanu. 2. Tā kuģa īpašnieks vai vajadzības gadījumā operators, kas iekļauts Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstā, var iesniegt prasību Komisijai pārskatīt šāda kuģa statusu, ja karoga valsts nav veikusi nekādas 1. punktā minētās darbības. Komisija apsver kuģa izslēgšanu no saraksta tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) ir pagājuši vismaz divi gadi, kopš kuģis iekļauts sarakstā, un šajā laikposmā Komisija nav saņēmusi turpmākus ziņojumus par iespējamām minētā kuģa NNN zvejas darbībām saskaņā ar 24. pantu; b) īpašnieks iesniedz informāciju attiecībā uz kuģa pašreizējo darbību, kas pierāda to, ka kuģis darbojas, pilnībā ievērojot tiesību aktus, noteikumus un/vai saglabāšanas pasākumus, kas piemērojami zvejai, kurā tas piedalās; c) Komisija ir pārliecināta, ka attiecīgais kuģis, tā īpašnieks vai operatori neuztur tiešus vai netiešus sakarus ar citiem kuģiem vai operatoriem, kurus tur aizdomās par NNN zveju vai kuru iesaistīšanās šādās darbībās ir apstiprināta. 28. pants – Eiropas Kopienas NNN kuģu saraksta saturs, publiskošana un uzturēšana 1. Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstā ietver šādu informāciju par katru kuģi: a) kuģa vārds un tā iepriekšējie vārdi, ja tādi ir; b) kuģa karogs un tā iepriekšējie karogi, ja tādi ir; c) kuģa īpašnieks un iepriekšējie īpašnieki, tostarp īpašuma beneficiāri, ja tādi ir; d) kuģa operators un tā iepriekšējie operatori, ja tādi ir; e) izsaukuma signāls un iepriekšējie izsaukuma signāli, ja tādi ir; f) kuģa Lloyds/SJO numurs (ja pieejams); g) fotogrāfijas, ja pieejamas; h) diena, kurā kuģis pirmoreiz iekļauts NNN kuģu sarakstā; i) to darbību kopsavilkums, kas pamato kuģa iekļaušanu minētajā sarakstā, kopā ar atsaucēm uz visiem attiecīgajiem dokumentiem, kuros informē par minētajām darbībām un tās pierāda. 2. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstu publiskošanu, tostarp ievietojot to Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. 3. Sarakstu regulāri atjaunina un ievieš sistēmu automātiskai paziņošanai par jauninājumiem dalībvalstīm, reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām un visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas varētu to pieprasīt. Turklāt Komisija nodod minēto sarakstu Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai un reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, lai veicinātu sadarbību starp Eiropas Kopienu un minētajām organizācijām, un tādējādi aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. 29. pants – Reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju pieņemtie NNN kuģu saraksti 1. Papildus 26. pantā minētajiem kuģiem tie kuģi, kas iekļauti NNN kuģu sarakstos, kurus pieņēmušas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, tiek automātiski iekļauti Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstā. Šādu kuģu izslēgšanu no Eiropas Kopienas NNN kuģu saraksta reglamentē lēmumi, kurus šajā sakarā pieņēmusi attiecīgā reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija. 2. Komisija katru gadu paziņo dalībvalstīm no reģionālās zivsaimniecības pārvaldes organizācijas saņemto to kuģu sarakstus, kuri tiek turēti aizdomās par NNN zveju un kuru iesaistīšanās šādās darbībās ir apstiprināta. 3. Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm par 2. punktā minētajos sarakstos jebkurā laikā veiktajiem papildinājumiem, svītrojumiem un/vai izmaiņām. Kuģiem, kas iekļauti šādi grozītajos RZPO NNN sarakstos, 36. pantu piemēro no dienas, kad grozītie saraksti nosūtīti dalībvalstīm. VI nodaļa Nesadarbīgas trešās valstis 30. pants – Nesadarbīgu trešo valstu noteikšana 1. Komisija saskaņā ar 52. pantā paredzēto procedūru nosaka trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām valstīm NNN zvejas darbību apkarošanā. 2. Valstis nosaka, pamatojoties uz visu to informāciju, kas iegūta saskaņā ar II, III, IV, V, VIII, X un XII nodaļu, vai vajadzības gadījumā jebkādu citu informāciju, piemēram, datiem par nozveju, tirdzniecības informāciju, ko sniegusi valsts statistikas iestāde un citi uzticami avoti, kuģu reģistriem un datubāzēm, reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas nozvejas dokumentiem vai statistikas dokumentu programmu un NNN kuģu sarakstiem, kurus pieņēmušas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kā arī jebkādu citu informāciju, kas iegūta ostās un zvejas vietās. 3. Valstij var noteikt nesadarbīgas valsts statusu, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zvejas darbības. 4. Komisija 3. punkta nolūkos pamatosies galvenokārt uz to pasākumu pārbaudi, ko attiecīgā valsts veikusi attiecībā uz: a) periodiskām pienācīgi dokumentētām NNN zvejas darbībām, ko veikuši vai kuras palīdzējuši veikt kuģi, kas peld ar tās karogu, vai tās valstspiederīgie, vai kuģi, kas darbojas tās ūdeņos vai izmanto tās ostas; vai b) to zvejas produktu piekļuvi tirgum, kuru izcelsme ir NNN zvejas darbības. 5. Šajā nolūkā Komisija ņem vērā: a) vai attiecīgā valsts faktiski sadarbojas ar Kopienu, sniedzot atbildi uz Komisijas prasībām veikt izmeklēšanu, nodrošināt vērtējumu vai turpmākus pasākumus attiecībā uz NNN zveju un ar to saistītām darbībām; b) vai attiecīgā valsts ir veikusi faktiskus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbild par NNN zvejas darbībām, un jo īpaši to, vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai laupītu pārkāpējiem ekonomisko izdevīgumu, kas iegūts no minētajām darbībām; c) attiecīgo NNN zvejas darbību vēsturi, raksturu, apstākļus, apjomu un smaguma pakāpi; d) jaunattīstības valstīm — to kompetento iestāžu pašreizējās spējas. 6. Var apsvērt arī šādus aspektus: a) attiecīgo valstu pievienošanos starptautiskiem zivsaimniecības instrumentiem vai to ratificēšanu, jo īpaši attiecībā uz Apvienoto Nāciju 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju, Apvienoto Nāciju 1995. gada Nolīgumu par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas to noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību un 1993. gada FAO nolīgumu par tāljūras zvejas kuģu īstenoto starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanas veicināšanu; b) attiecīgās valsts kā reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju dalībnieces vai sadarbības partneres, kas nav līgumslēdzēja puse, statusu vai tās piekrišanu piemērot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko izveidojušas šādas organizācijas; c) attiecīgās valsts darbības vai bezdarbība, kas var būt samazinājusi piemērojamo tiesību aktu, noteikumu vai starptautisko saglabāšanas vai pārvaldības pasākumu efektivitāti. 7. Vajadzības gadījumā, īstenojot šo pantu, pilnībā ņem vērā jaunattīstības valstu īpašos ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību. 31. pants – Demarši attiecībā uz valstīm, kam noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss 1. Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm, kurām saskaņā ar 30. pantā paredzētajiem kritērijiem var noteikt nesadarbīgas valsts statusu, šajā paziņojumā ietverot: a) statusa noteikšanas iemeslu vai iemeslus kopā ar visiem pieejamajiem apstiprinošajiem pierādījumiem; b) iespēju rakstveidā atbildēt Komisijai attiecībā uz lēmumu par statusa noteikšanu un citu attiecīgo informāciju, piemēram, pierādījumu, kas atceļ statusu vai vajadzības gadījumā rīcības plānu situācijas uzlabošanai un šajā nolūkā veiktos pasākumus; c) sekas, kuras rodas, ja valstij noteikts nesadarbīgas valsts statuss, atbilstīgi 37. pantam. 2. Komisija 1. punktā minētajā paziņojumā ietver arī prasību attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu attiecīgās NNN zvejas darbības un novērstu šādas turpmākas darbības, kā arī koriģētu jebkuru 30. panta 6. punkta c) apakšpunktā minēto darbību vai bezdarbību. 3. Komisija, izmantojot vairāk nekā vienu saziņas līdzekli, nosūta tās paziņojumu un pieprasījumu attiecīgajai valstij. Komisija lūdz šādai valstij izdot apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu. 32. pants – Nesadarbīgo valstu saraksta izveide 1. Ņemot vērā 31. pantā paredzēto demaršu rezultātus, Komisija saskaņā ar 52. pantā noteikto procedūru izveido nesadarbīgo valstu sarakstu. 2. Komisija nekavējoties paziņo attiecīgajai valstij, ka tai ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss un par atbilstīgi 37. pantam piemērotajiem pasākumiem, kā arī pieprasa novērst pašreizējo situāciju un ziņot par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu to, ka tās kuģi ievēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. 3. Komisija arī nekavējoties paziņo dalībvalstīm par šādu lēmumu un pieprasa tām nodrošināt 37. pantā noteikto pasākumu tūlītēju īstenošanu. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz šādu prasību. 33. pants – Valsts izslēgšana no nesadarbīgo valstu saraksta 1. Komisija saskaņā ar 52. pantā noteikto procedūru izslēdz valsti no nesadarbīgo valstu saraksta, ja attiecīgā valsts pierāda, ka situācija, kas pamatoja tās iekļaušanu sarakstā, ir novērsta. Pieņemot lēmumu par izslēgšanu no saraksta, ņem vērā arī to, vai attiecīgās nesadarbīgās valstis ir veikušas konkrētus pasākumus, kas ļauj sasniegt ilglaicīgu situācijas uzlabošanos. 2. Pēc tam, kad saskaņā ar 1. punktu lēmums ir pieņemts, Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm par attiecīgajai valstij piemēroto 37. pantā minēto pasākumu atcelšanu. 34. pants – Nesadarbīgo valstu saraksta publiskošana Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nesadarbīgo valstu saraksta publiskošanu tādā veidā, kas atbilst visām piemērojamajām konfidencialitātes prasībām, tostarp ievietojot to Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Sarakstu regulāri atjaunina, un Komisija ievieš sistēmu jauninājumu automātiskai paziņošanai dalībvalstīm, reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām un visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas varētu šādu informāciju pieprasīt. Turklāt Komisija nodod nesadarbīgo valstu sarakstu Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai un reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, lai veicinātu sadarbību starp Eiropas Kopienu un minētajām organizācijām un tādējādi aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. 35. pants – Ārkārtas pasākumi 1. Ja ir pierādījumi, ka valsts pieņemtie pasākumi apdraud saglabāšanas un pārvaldības iniciatīvu, ko vada reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija, Komisija ir tiesīga pieņemt ārkārtas pasākumus, kuri ir spēkā ne vairāk kā sešus mēnešus. Komisija var pieņemt jaunu lēmumu pagarināt ārkārtas pasākumu termiņu ne vairāk kā par sešiem mēnešiem. 2. Ārkārtas pasākumi, inter alia , var ietvert to, ka: a) kuģiem, kas peld ar attiecīgās valsts karogu, nepiešķir piekļuvi dalībvalstu ostām, izņemot nepārvaramas varas apstākļos; b) kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, neļauj iesaistīties kopīgās zvejas darbībās ar kuģiem, kas peld ar attiecīgās valsts karogu; c) kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, neatļauj zvejot ūdeņos, kas ir attiecīgās valsts jurisdikcijā; d) nav atļauta dzīvu zivju piegāde zivju audzēšanai ūdeņos, kas ir attiecīgās valsts jurisdikcijā; e) ar attiecīgās valsts karogu peldošu kuģu nozvejā gūtās dzīvās zivis netiek pieņemtas zivju audzēšanai ūdeņos, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā. 3. Ārkārtas pasākumi stājas spēkā nekavējoties. Par tiem informē dalībvalstis un attiecīgo valsti un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. VII nodaļa Pasākumi attiecībā uz kuģiem un valstīm, kas iesaistījušās NNN zvejas darbībās 36. pants – Rīcība attiecībā uz kuģiem, kas ietverti Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstā Uz 26. pantā minētajiem kuģiem attiecas šādi pasākumi: a) karoga dalībvalstis neiesniedz Komisijai prasības par zvejas atļaujām attiecībā uz NNN kuģiem; b) anulē pašreizējās zvejas atļaujas vai īpašās zvejas atļaujas, kuras karoga dalībvalstis izdevušas NNN kuģiem; c) NNN kuģi, kas peld ar trešās valsts karogu, nav tiesīgi zvejot Eiropas Kopienas ūdeņos, un tos ir aizliegts fraktēt; d) zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, nav atļauts nekādā veidā palīdzēt NNN sarakstā iekļautajiem kuģiem, kopīgi ar tiem veikt zivju apstrādes darbības, pārkraušanu citā kuģī vai piedalīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās; e) NNN kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, ir atļauts piekļūt tikai to piederības ostām, bet nevienai citai Kopienas ostai, izņemot nepārvaramas varas apstākļos. NNN kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, nav atļauts ienākt dalībvalsts ostā, izņemot nepārvaramas varas apstākļos. Alternatīvi dalībvalsts var atļaut ienākt savās ostās NNN kuģim ar nosacījumu, ja tiek konfiscētas uz kuģa esošās nozvejas un vajadzības gadījumā zvejas rīki, kas aizliegti saskaņā ar reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Dalībvalstis arī konfiscē uz NNN kuģiem, kuriem ir atļauts ienākt tās ostās nepārvaramas varas apstākļu vai avārijas dēļ, esošās nozvejas un vajadzības gadījumā zvejas rīkus, kas aizliegti saskaņā ar reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; f) NNN kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, ostās nepiegādā pārtiku, degvielu un nesniedz citus pakalpojumus, izņemot nepārvaramas varas apstākļos; g) NNN kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, nav atļauts nomainīt apkalpi, izņemot nepārvaramas varas apstākļos; h) dalībvalstis atsakās piešķirt savu karogu NNN kuģiem; i) aizliedz to zvejas produktu ievešanu, ko nozvejā ieguvuši šādi kuģi, un attiecīgi nepieņem vai nevalidē šādiem produktiem pievienotos nozvejas sertifikātus; j) NNN kuģu nozvejā gūto zvejas produktu ievešana un atkalizvešana apstrādes nolūkos ir aizliegta. 37. pants – Rīcība attiecībā uz nesadarbīgām valstīm Uz 32. pantā minētajām valstīm attiecas šādi pasākumi: a) aizliedz to zvejas produktu ievešanu Kopienā, ko nozvejā guvuši kuģi, kuri peld ar šādu valstu karogu, un attiecīgi nepieņem šādiem produktiem pievienotos nozvejas sertifikātus; ja saskaņā ar 30. pantu valstij ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss tāpēc, ka šī valsts nav veikusi piemērotus pasākumus attiecībā uz NNN zvejas darbībām, kuras ietekmē attiecīgo krājumu vai sugas, tad ievešanas aizliegumu var piemērot tikai attiecībā uz minēto krājumu vai sugām; b) Kopienas operatoriem ir aizliegts iegādāties zvejas kuģi, kas peld ar šādu valstu karogu; c) ir aizliegts mainīt ar dalībvalsts karogu peldošu kuģa karogu pret šādu valstu karogiem; d) dalībvalstis nepiešķir atļauju ar šādām valstīm noslēgt fraktēšanas nolīgumus par zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu; e) ir aizliegts izvest Kopienas zvejas kuģus uz šādām valstīm; f) dalībvalsts un šādu valstu valstspiederīgo starpā ir aizliegts veikt privātos tirdzniecības darījumus, kas ļautu zvejas kuģim, kurš peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, izmantot šādu valstu zvejas iespējas; g) ir aizliegtas kopīgas zvejas darbības, kurās iesaista kuģus, kas peld ar dalībvalsts karogu, un kuģi, kas peld ar šādu valstu karogu; h) dalībvalstis informē importētājus, pārkrāvējus citā kuģī, pircējus, aprīkojuma piegādātājus, baņķierus un operatorus, kuri sniedz citus pakalpojumus, par riskiem, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu attiecībā uz zvejas darbībām ar kādas no šādu valstu valstspiederīgajiem; i) Komisija ierosina denonsēt jebkuru pastāvīgo divpusējo zivsaimniecības nolīgumu vai zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus ar šādām valstīm; j) Komisija neuzsāk sarunas, kuru gaitā paredzēts noslēgt pastāvīgo divpusējo zivsaimniecības nolīgumu vai zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus ar šādām valstīm. VIII nodaļa Valstspiederīgie 38. pants – Valstspiederīgie, kas veic vai palīdz veikt NNN zveju 1. Dalībvalstis sadarbojas savā starpā un ar trešām valstīm, kā arī veic visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem, lai: a) nodrošinātu, ka to jurisdikcijai pakļautie valstspiederīgie nepalīdz veikt vai neveic NNN zveju, tostarp darbības uz to kuģiem, kas norādīti 26. pantā; b) noteiktu tos valstspiederīgos, kuri ir NNN zvejas darbībās iesaistījušos kuģu operatori vai īpašuma beneficiāri. 2. Neskarot karoga valsts galveno atbildību, dalībvalstis saskaņā ar to piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem veic atbilstīgus pasākumus: a) lai verificētu, vai to jurisdikcijā esoša fiziska vai juridiska persona ir iesaistījusies NNN zvejas darbībās; b) lai veiktu atbilstīgu darbību, reaģējot uz jebkurām verificētajām darbībām, kas minētas a) apakšpunktā. 3. Katrā dalībvalstī viena iestāde ir atbildīga par tās informācijas, kas saistīta ar šajā pantā minēto valstspiederīgo veiktajām zvejas darbībām, apkopošanas un verificēšanas koordinēšanu, par ziņošanu Komisijai un sadarbību ar to. 39. pants – Novēršana un sankcijas 1. Dalībvalsts valstspiederīgie paziņo savām kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas attiecas uz likumiskām, ekonomiskām vai finansiālām interesēm attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, vai kontroli pār tiem. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja šāds paziņojums nav iesniegts, tiek piemērotas pienācīgas sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. 2. Dalībvalsts valstspiederīgie nepārdod un neizved nevienu kuģi operatoriem, kas iesaistīti 26. pantā minēto kuģu darbībās, pārvaldībā vai ir to īpašumtiesību turētāji. 3. Importētāji, pārkrāvēji citā kuģī, pircēji, aprīkojuma piegādātāji, baņķieri, apdrošinātāji un citi pakalpojumu sniedzēji neveic saimniecisko darbību ar 26. pantā minētajiem kuģiem vai tirdzniecību ar zivīm vai zvejas produktiem, kas iegūti NNN zvejā. 4. Neskarot citus noteikumus, kas izklāstīti Kopienas tiesību aktos, kuri attiecas uz valsts līdzekļiem, dalībvalstis nepiešķir operatoriem, kas iesaistīti 26. pantā minēto zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai ir to īpašumtiesību turētāji, nekādu sabiedrisko atbalstu, ko sniedz saskaņā ar valsts atbalsta shēmām vai no Kopienas fondiem. 5. Dalībvalstis iegūst informāciju par tādiem pasākumiem, kurus kopīgi veic to valstspiederīgie un trešā valsts, kuru gaitā ir atļauts mainīt ar dalībvalstu karogu peldošu zvejas kuģu karogu pret šādas trešās valsts karogu. Tās par to informē Komisiju, iesniedzot attiecīgo kuģu sarakstu. IX nodaļa Tūlītēji noteikumu izpildes pasākumi, sankcijas un papildu sankcijas 40. pants — Darbības joma Šo nodaļu piemēro attiecībā uz: a) nopietniem pārkāpumiem, kas izdarīti dalībvalstu jurisdikcijā vai suverenitātē esošajā teritorijā vai jūras ūdeņos, un b) nopietniem pārkāpumiem, ko veikuši Kopienas zvejas kuģi vai Kopienas valstspiederīgie. 41. pants – Nopietni pārkāpumi Šajā regulā nopietni pārkāpumi ir: a) darbības, ko uzskata par NNN zveju veidojošām darbībām saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem kritērijiem; b) apzināta saimnieciskā darbība ar kuģiem, kas ir iesaistījušies NNN zvejā, kā minēts 26. pantā; c) apzināta tirdzniecība ar zvejas produktiem, kas iegūti NNN zvejā; d) zvejas produktu ievešana Kopienā — pretrunā šīs regulas noteikumiem. 42. pants – Tūlītējas noteikumu izpildes pasākumi 1. Gadījumā, ja fiziska vai juridiska persona tiek turēta aizdomās par nopietnu pārkāpumu vai pārsteigta nopietna pārkāpuma izdarīšanas brīdī, kā noteikts 41. pantā, dalībvalstis uzsāk pārkāpuma pilnīgu izmeklēšanu un saskaņā ar to valsts tiesību aktiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes veic tūlītējus noteikumu izpildes pasākumus, jo īpaši šādus: a) zvejas darbību tūlītēja pārtraukšana; b) kuģa novirzīšana uz ostu; c) transportlīdzekļa novirzīšana uz citu vietu inspicēšanas nolūkā; d) galvojuma pieprasīšana; e) aizliegto zvejas rīku un nozvejas vai zvejas produktu arests; f) īslaicīga attiecīgā kuģa vai transportlīdzekļa lietošanas aizliegšana; g) zvejas atļaujas apturēšana. 2. Noteikumu izpildes pasākumi ir tādi, lai novērstu turpmākus pārkāpumus un ļautu kompetentajām iestādēm pabeigt attiecīgā nopietnā pārkāpuma izmeklēšanu. 43. pants – Sankcijas par nopietniem pārkāpumiem 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka fiziska persona, kura izdarījusi pārkāpumu, vai juridiska persona, kura atzīta par vainīgu nopietnā pārkāpumā, ir sodāma, piemērojot faktiskas, proporcionālas un preventīvas sankcijas, kas ietver naudas sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz 300 000 euro fiziskām personām un vismaz 500 000 euro juridiskām personām. 2. Dalībvalstis var piemērot sistēmu, kurā sods ir proporcionāls kaitējumam, kas radīts attiecīgajiem zvejas resursiem vai jūras videi, finansiālajām priekšrocībām, kas iegūtas vai paredzētas pārkāpuma izdarīšanas rezultātā, vai jebkādam citam apjomam, kas atbilst fiziskās vai juridiskās personas finansiālajam stāvoklim, ja vien šāda sistēma pieļauj tādu maksimāla apjoma naudas sodu piemērošanu, kuru apmērs ir līdzvērtīgs vismaz 300 000 euro fiziskām personām un vismaz 500 000 euro juridiskām personām. 3. Dalībvalstis, kurās nav ieviests euro, piemēro euro un to valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī […]. 44. pants – Vispārējā sankciju pakāpe un papildu sankcijas Vispārējo sankciju pakāpi un papildu sankcijas nosaka tādā veidā, lai pārliecinātos, ka to rezultātā pārkāpējiem tiek faktiski laupīts ekonomiskais izdevīgums, kas iegūts nopietnu pārkāpumu rezultātā. Šajā nolūkā jāņem vērā arī pasākumi, kas veikti saskaņā ar 42. pantu. 45. pants – Papildu sankcijas Šajā nodaļā paredzētās sankcijas var papildināt ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši: a) pārkāpumā iesaistītā kuģa sekvestrāciju; b) īslaicīgu kuģa lietošanas aizliegšanu; c) aizliegto zvejas rīku, nozveju un produktu konfiscēšanu; d) zvejas atļaujas apturēšanu vai anulēšanu; e) zvejas tiesību ierobežošanu vai anulēšanu; f) īslaicīgi vai pastāvīgi atcelt tiesības iegūt jaunas zvejas tiesības; g) īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu saņemt sabiedrisko atbalstu un subsīdijas. 46. pants – Juridisko personu atbildība 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par nopietniem pārkāpumiem, kas minēti 41. pantā, ja šādus pārkāpumus juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura persona, kas rīkojas individuāli vai kā juridiskas personas struktūrvienības pārstāvis un kas ieņem vadošu pozīciju juridiskas personas sastāvā, pamatojoties uz: a) tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai c) pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli. 2. Dalībvalstis arī nodrošina to, ka juridisko personu var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas nepietiekamas pārraudzības vai kontroles dēļ kādai tās pilnvarotai personai ir bijis iespējams izdarīt 41. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu šīs juridiskās personas labā. 3. Juridisko personu atbildība neizslēdz kriminālo tiesvedību pret fiziskām personām, kas ir attiecīgajos pārkāpumos iesaistītas kā izdarītāji, kūdītāji vai līdzdalībnieki. X nodaļa Dažu reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju pieņemto noteikumu īstenošana attiecībā uz kuģa novērošanas gadījumiem 47. pants – Kuģa novērošanas gadījums jūrā 1. Šajā nodaļā izklāstītos noteikumus piemēro zvejas darbībām, kas pakļautas ICCAT, CCAMLR un IOTC pieņemtajiem noteikumiem par kuģu novērošanas gadījumiem jūrā. Šīs nodaļas darbības joma tiks pārskatīta līdz 2012. gadam. 2. Ja dalībvalsts kuģis, gaisa kuģis vai kompetenta iestāde, kas atbild par inspicēšanu jūrā, pamana zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zvejas darbībām, tā uzreiz ziņo par šādu novērošanas gadījumu. Šādus ziņojumus un uz šādiem zvejas kuģiem dalībvalstu veikto izmeklēšanas rezultātus uzskata par pierādījumu, ko izmanto šajā regulā paredzēto noteikšanas un noteikumu izpildes mehānismu īstenošanai. 3. Ja Kopienas zvejas kuģa kapteinis pamana zvejas kuģi, kas iesaistījies 2. punktā minētajās darbībās, kuģa kapteinis par šādu gadījumu dokumentē pēc iespējas vairāk informācijas, tostarp šādu: a) zvejas kuģa vārdu un aprakstu; b) zvejas kuģa izsaukuma signālu; c) zvejas kuģa reģistrācijas numuru un, ja vajadzīgs, Lloyds/SJO numuru; d) zvejas kuģa karoga valsti; e) kuģa pozīciju (ģeogrāfiskais platums un garums), kādā tas pamanīts pirmo reizi; f) pirmās noteikšanas reizes dienu/laiku UTC ; g) vienu vai vairākas zvejas kuģa fotogrāfijas, kas pierāda novērošanas gadījumu; h) citu attiecīgo informāciju par attiecīgā zvejas kuģa veiktajām darbībām, kas novērotas. 4. Ziņojumus par kuģa novērošanas gadījumu nekavējoties nosūta novērojumu veikušā kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei, kas tūlīt nodod tos Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei. Pēc tam Komisija vai tās pilnvarota iestāde nekavējoties informē novērotā zvejas kuģa karoga valsti. Komisija vai tās pilnvarota iestāde nodod ziņojumu par kuģa novērošanas gadījumu visām dalībvalstīm un vajadzības gadījumā reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizāciju izpildsekretāram, kas veic turpmāku rīcību saskaņā ar minēto organizāciju pieņemtiem pasākumiem. 5. Dalībvalsts, kas no kompetentās iestādes vai reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas līgumslēdzējas puses saņem ziņojumu par kuģa novērošanas gadījumu, kurā aprakstītas ar tās karogu peldoša zvejas kuģa darbības, nekavējoties nosūta ziņojumu un visu attiecīgo informāciju Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei, kas, savukārt, pārsūta šādu informāciju attiecīgajam reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas izpildsekretāram turpmākai rīcībai, ko attiecīgi veic saskaņā ar šādas organizācijas pieņemtajiem pasākumiem. 6. Šo pantu piemēro, neskarot to reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju pieņemtus stingrākus noteikumus, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. 48. pants – Tādas informācijas sniegšana, kas attiecas uz novērotajiem zvejas kuģiem 1. Dalībvalstis, kas iegūst pienācīgi dokumentētu informāciju par novērotajiem zvejas kuģiem, nekavējoties nosūta šo informāciju Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei. 2. Komisija vai tās pilnvarota iestāde pārbauda arī pienācīgi dokumentēto informāciju par novērotajiem kuģiem, ko iesnieguši atsevišķi iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp vides organizācijas, kā arī zivsaimniecības nozares pārstāvji vai zivju tirdzniecības jomas interešu pārstāvji. 49. pants – Novēroto zvejas kuģu izmeklēšana 1. Dalībvalstis nekavējoties un pilnībā izmeklē tādu zvejas kuģu darbības, kuri peld ar to karogu un ir novēroti saskaņā ar 47. pantu. 2. Dalībvalstis paziņo Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei precīzu informāciju par visām darbībām, kas veiktas vai kuras paredzēts veikt attiecībā uz novērotajiem kuģiem, kuri peld ar to karogu, tiklīdz tās ir īstenojamas un katrā ziņā divu mēnešu laikā, kopš saskaņā ar 47. panta 4. punktu nosūtīts ziņojumus par kuģa novērošanas gadījumu. Ziņojumus par izmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz novērotā zvejas kuģa darbībām regulāri nosūta Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei. Kad izmeklēšana ir pabeigta, galīgo ziņojumu par rezultātiem iesniedz Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei. 3. Dalībvalstis, kas nav attiecīgā karoga dalībvalsts, verificē, vai novērotie kuģi, par kuriem iesniegts ziņojums, ir veikuši darbības ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, un vai zvejas produkti, ko nozvejā ieguvuši šādi kuģi, ir izkrauti vai ievesti to teritorijā, kā arī izmeklē, vai ir reģistrēti dati par to, ka ir bijuši ievēroti attiecīgie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei, kā arī attiecīgajai karoga dalībvalstij tās veiktās verificēšanas un izmeklēšanas rezultātus. 4. Komisija vai tās pilnvarota iestāde paziņo visām dalībvalstīm saņemto informāciju saskaņā ar 2. un 3. punktu. 5. Šo pantu piemēro, neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 V nodaļas noteikumus un to reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju pieņemtos noteikumus, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. XI nodaļa Savstarpēja palīdzība dalībvalstu, trešo valstu un Komisijas starpā un NNN zvejas informācijas sistēma 50. pants 1. Administratīvās iestādes, kas atbildīgas par šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs, sadarbojas savā starpā, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un ar Komisiju, lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu ievērošanu. 2. Šajā nolūkā izveido savstarpējas palīdzības sistēmu, kas ietver automatizētu informācijas sistēmu — „NNN zvejas informācijas sistēmu” —, lai kompetentajām iestādēm palīdzētu aizkavēt, izmeklēt un apkarot NNN zvejas darbības. 3. Sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot šo nodaļu, pieņem saskaņā ar 52. pantā noteikto procedūru. XII nodaļa Nobeiguma noteikumi 51. pants — Īstenošana Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas noteikumu īstenošanai, nosaka saskaņā ar 52. pantā paredzēto procedūru. 52. pants – Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu. 2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu. 3. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis. 4. Komiteja pieņem savu reglamentu. 53. pants – Paziņošanas pienākumi 1. Ne vēlāk kā katra gada 30. aprīlī dalībvalstis nosūta Komisijai pārskatu par šīs regulas piemērošanu iepriekšējā kalendāra gada laikā. 2. Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem pārskatiem un saviem novērojumiem, Komisija ik pēc trim gadiem sagatavo pārskatu, kas iesniedzams Padomei un Eiropas Parlamentam. 3. Komisija 5 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā novērtē šīs regulas ietekmi uz NNN zvejas darbībām. 54. pants — Atcelšana Ar šo atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2847/93 28.b panta 2. punktu, 28.e, 28.f un 28.g pantu, Padomes Regulu (EK) Nr. 1093/94, Padomes Regulu (EK) Nr. 1447/1999, Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8., 19.a, 19.b, 19.c, 21., 21.b, 21.c pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 26.a, 28., 29., 30. un 31. pantu. Atsauces uz šīm atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu. 55. pants — Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Šīs regulas III nodaļu piemēro vienu gadu pēc tās spēkā stāšanās dienas. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, […] Padomes vārdā — Priekšsēdētājs I PIELIKUMS – Eiropas Kopienas nozvejas sertifikāts EIROPAS KOPIENAS NOZVEJAS SERTIFIKĀTS | Dokumenta numurs | DATI PAR NOZVEJU 1. Validējošā iestāde | Nosaukums | Adrese | Tālr. Fakss | 2. Zvejas kuģa vārds | Karoga/piederības osta & reģistrācijas numurs | Izsaukuma signāls | SJO/Lloyd's numurs (ja izdots) | Zvejas licence Nr.– Derīga līdz | Inmarsat Nr., telefaksa nr., tālruņa nr., e-pasta adrese (ja ir) | 3. Produkta apraksts | Atļautās apstrādes veids: | 4. Atsauces uz piemērojamiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem | Suga | Produkta kods | Nozvejas apgabals(-i)/datumi | Paredzamais dzīvsvars (kg) | Paredzamais izkrāvuma dzīvsvars (kg) | Verificētais izkrautais dzīvsvars (kg) | 5. Zvejas kuģa kapteiņa deklarācija: Apstiprinu, ka iepriekš minētā informācija ir pilnīga, patiesa un pareiza un ka nozveja iegūta saskaņā ar piemērojamajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Vārds, uzvārds - Paraksts – Zīmogs: | 6. Deklarācija par jūrā veikto pārkraušanu citā kuģī Zvejas kuģa kapteinis | Paraksts un datums | Datums/apgabals/pozīcija, kurā veikta pārkraušana citā kuģī | Paredzamais dzīvsvars (kg) | Vārds, uzvārds | Apstiprinu, ka iepriekš minētā informācija ir pilnīga, patiesa un pareiza. | Saņēmējkuģa kapteinis | Paraksts | Kuģa vārds | Izsaukuma signāls | SJO/Lloyd's numurs (ja izdots) | Vārds, uzvārds | Apstiprinu, ka iepriekš minētā informācija ir pilnīga, patiesa un pareiza. | 7. Atļauja veikt pārkraušanu citā kuģī ostas teritorijā: | Vārds, uzvārds | Iestāde | Paraksts | Zīmogs (spiedogs) | Apstiprinu, ka iepriekš minētā informācija ir pilnīga, patiesa un pareiza. | Vārds, uzvārds | Iestāde | Paraksts | Adrese | Tālr. | Izkraušanas osta | Izkraušanas datums | Zīmogs (spiedogs) | 8. Transporta iedaļa: Izvešanas valsts Osta/lidosta/cita izbraukšanas vieta | 7. Eksportētāja deklarācija: Apstiprinu, ka iepriekš minētā informācija ir pilnīga, patiesa un pareiza. | Kuģa vārds un karogs Reisa numurs, gaisa kravas pavadzīmes numurs Kravas automobiļa valstspiederība un reģistrācijas numurs Dzelzceļa kravas pavadzīmes numurs Citi pārvadājuma dokumenti: | Konteineru numurs(-i): pievienotais saraksts | Vārds | Adrese | Paraksts | 9. Validēšana, ko veic karoga valsts iestāde: Apstiprinu, ka iepriekš minētā informācija ir pilnīga, patiesa un pareiza. | Vārds, uzvārds/ ieņemamais amats | Paraksts | Datums | Zīmogs (spiedogs) | 10. Importētāja deklarācija: | Apstiprinu, ka iepriekš minētā informācija ir pilnīga, patiesa un pareiza. | Saņēmēja/Importētāja nosaukums | Adrese | Pilsēta | Datums | Paraksts | Produkta KN kods | Dokuments, kas apliecina manipulācijas nepiemērošanu | Atsauces | 11. Ievešanas kontrole | Iestāde | Vieta | Ievešana atļauta * | Ievešana apturēta * | Datums, kad pieprasīta verificēšana | muitas deklarācija (ja izdota) | Numurs | Datums | Vieta | * Atzīmēt atbilstošo II PIELIKUMS – Eiropas Kopienas atkalizvešanas sertifikāts Eiropas Kopienas atkalizvešanas sertifikāts EIROPAS KOPIENAS ATKALIZVEŠANAS SERTIFIKĀTS | Sertifikāta numurs | Datums | Dalībvalsts | 1. Atkalizvestā produkta apraksts: | Ievestā produkta apraksts: | Suga | Produkta KN kods | Izvestais neto dzīvsvars (kg) | Suga | Produkta KN kods | Ievestais neto dzīvsvars (kg) | Nozvejas sertifikāta numurs/datums | 2. Atkalizvedēja deklarācija: Apliecinu, ka iepriekš minētā informācija ir pilnīga, patiesa un pareiza un ka iepriekš minētais produkts iegūts no produkta, kas ievests saskaņā ar pievienoto nozvejas sertifikātu. | Vārds, uzvārds | Adrese | Paraksts | Datums | 3. Iestāde | Vārds, uzvārds/ ieņemamais amats | Paraksts | Datums | Zīmogs (spiedogs) | 4. Atkalizvešanas kontrole | Vieta: | Atkalizvešana atļauta * | Atkalizvešana apturēta * | Datums, kad pieprasīta verificēšana * | Atkalizvešanas deklarācijas numurs un datums | III PIELIKUMS – Karoga valsts paziņojumi, revīzijas un sadarbības pasākumi 1. Karoga valsts paziņojumu saturs saskaņā ar 19. pantu. Komisija pieprasa karoga valstīm paziņot to valsts iestāžu nosaukumu, adresi un oficiālo zīmogu paraugus, kuras atrodas to teritorijā un ir tiesīgas: - reģistrēt kuģus, kas peld ar to karogu, - piešķirt, apturēt un anulēt zvejas licences šo valstu kuģiem, - iesniegt nozvejas sertifikātu paraugus, kas sagatavoti atbilstīgi 1. pielikumam, - apliecināt informācijas patiesumu, kas norādīta 13. pantā minētajos nozvejas sertifikātos, un validēt šādus sertifikātus, - īstenot, kontrolēt un piemērot tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri jāievēro to kuģiem, - veikt šādu nozvejas sertifikātu verificēšanu, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar 19. panta 2. punktā minētās administratīvās sadarbības starpniecību, kā arī atjaunināt šādus paziņojumus. 2. Nozvejas dokumentēšanas sistēmas, ko pieņēmušas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas. - Ja nozvejas dokumentēšanas sistēma, ko pieņēmusi reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija, šīs regulas nolūkos ir atzīta par nozvejas sertificēšanas sistēmu, karoga valsts paziņojumus, kas veikti saskaņā ar šādām nozvejas dokumentēšanas sistēmām, uzskata par iesniegtiem atbilstīgi šā pielikuma 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem, un šā pielikuma noteikumi jāpiemēro mutatis mutandis . 3. Sadarbības pasākumi ar 19. pantā minētajām karoga valstīm. Komisija ir tiesīga uzsākt sarunas ar 19. pantā minētajām karoga valstīm, lai noslēgtu nolīgumus attiecībā uz šajā regulā ierosināto nozvejas sertificēšanas noteikumu īstenošanu. Šādus pasākumus veic atbilstīgi turpmāk noteiktajiem principiem. - Ar tiem izveido sadarbības līdzekļus, lai nodrošinātu, ka Eiropas Kopienā ievesto zvejas produktu izcelsme ir nozvejas, kas iegūtas, ievērojot piemērojamos tiesību aktus, noteikumus vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. - Tie karoga valstīm atvieglo to formalitāšu izpildi, kas saistītas ar zvejas kuģu piekļuvi ostām, zvejas produktu ievešanu un zvejas sertifikātu verificēšanas prasībām, kas noteiktas II un III nodaļā. - Tajos paredz, ka Komisija vai tās pilnvarota iestāde veic revīzijas uz vietas, lai pārbaudītu, vai pasākums tiek faktiski īstenots. - Tajos paredz izveidot informācijas apmaiņas sistēmu starp abām pusēm, lai palīdzētu pasākuma īstenošanā. [1] OV C [..], [..], [..]. lpp. [2] OV C [..], [..], [..]. lpp. [3] OV C [..], [..], [..]. lpp. [4] OV C [..], [..], [..]. lpp.