21.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 341/35

1.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu jau otro gadu pēc kārtas publicēt ziņojumu par Inovācijas savienības attīstību. Minētajā ziņojumā Komisija norāda uz ievērojamu progresu, proti, 80 % saistību pamatiniciatīvas ietvaros tiek īstenotas saskaņā ar plānu. EESK piekrīt, ka ir panākts progress, jo īpaši attiecībā uz pamatpolitiku, kurā paredzēta konkrētu saistību īstenošana. Tāpēc Komiteja pauž cerību, ka līdz 2014. gada beigām visas 34 saistības būs īstenotas.

1.2

Lai gan 2012. gadā ir panākta virzība vairākās svarīgās jomās, piemēram, vienotā patentu sistēma un jauni noteikumi attiecībā uz riska kapitāla fondiem, tas nav iemesls pašapmierinātībai. Inovācijas savienība vēl nedod rezultātus ekonomikas izaugsmē un darba vietu radīšanā. Nav arī būtiski palielinājusies Eiropas pētniecības telpas globālā konkurētspēja.

1.3

EESK ar īpaši lielām bažām norāda uz pētniecības un izstrādes izdevumu samazināšanas tendenci vairākuma dalībvalstu budžetos jau otro gadu pēc kārtas. Līdzīgas bažas inovācijas jomā izraisa arvien lielāka plaisa starp dalībvalstīm un starp atsevišķiem reģioniem. Reģionālās kohēzijas politikas un struktūrfondu efektivitāte attiecībā uz Inovācijas savienību būs jāpārvērtē, jo īpaši saistībā ar intelektuālā darbaspēka emigrāciju no Eiropas nelabvēlīgā situācijā esošiem reģioniem uz vispāratzītiem pētniecības centriem.

1.4

Krīze jau tagad ir likusi Eiropai padziļināt integrāciju, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti un monetārās savienības darbību. EESK ir pārliecināta, ka arī pētniecības un inovācijas jomā ir vajadzīga lielāka un dziļāka integrācija, ja mēs patiešām vēlamies, lai Inovācijas savienības projekts vainagotos ar lielāku uz zināšanām balstītas Eiropas konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un darba vietu radīšanu. EESK aicina Eiropadomi oktobra samita secinājumos atbalstīt Inovācijas savienības koncepcijas padziļināšanu.

1.5

EESK ir pārliecināta, ka Inovācijas savienībai, pat tad, ja visas 34 saistības tiks izpildītas, jāvirzās tālāk, un tāpēc atbalsta EPJTV (1) ieteikumus un Komisijas atbildi uz tiem. Vienlaikus Komiteja aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk izstrādāt sarakstu ar pasākumiem un jomām, kurās iespējams padziļināt Inovācijas savienību un kurās tas jādara steidzami. Jo īpaši tālāku uzlabojumu iespējas Komiteja saskata saistībā ar vēl labvēlīgāku apstākļu radīšanu strauji augošiem inovatīviem uzņēmumiem, inovāciju publiskajā sektorā, sociālo inovāciju un jauniem, inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, kas varētu radikāli mainīt mentalitāti un pašreizējo pieeju inovatīviem risinājumiem.

1.6

Funkcionējoša Eiropas pētniecības telpa ir Inovācijas savienības neatņemama sastāvdaļa. Lai gan Eiropadome Inovācijas savienībai sniedz pilnīgu atbalstu, EESK šaubās, vai tās izveide līdz 2014. gada beigām būs pabeigta, jo nav vērojams progress galvenajās jomās: pētnieku mobilitāte, valstu pētniecības sistēmu efektivitāte, pētniecības infrastruktūras optimāla izmantošana, pētniecībai veltītā finansējuma konkurētspējīga izlietošana, intelektuālā īpašuma tiesību tirgus pilnīga izveide utt. EESK tāpēc atkārto aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk nodrošināt, lai būtu visi apstākļi EPT attīstībai, kā Komisija ierosinājusi savā paziņojumā (2).

1.7

EESK atzinīgi vērtē sasniegto Eiropas līmeņa augstas kvalitātes pētniecības infrastruktūras izveidē un Eiropas inovācijas partnerību daudzsološos sākotnējos rezultātus. Komiteja uzskata, ka inovācijas partnerības dažos gadījumos tomēr ir vēl nepārbaudīti un nepabeigti modeļi, un aicina Komisiju, pamatojoties uz pašreizējo pieredzi, sagatavot visaptverošu to efektivitātes analīzi, kā arī vienotus to darbības un finansēšanas nosacījumus.

1.8

Pētniecības un inovācijas atbalsta sistēma Eiropā ir vēl pārāk sarežģīta, un tas jo īpaši attur mazos un vidējos uzņēmumus no piedalīšanās ES pētniecības projektos. Papildus sarežģītām un laika ziņā ietilpīgām administratīvajām prasībām, ir arī ievērojamas atšķirības reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī īstenoto to programmu procedūrās.

1.9

Komiteja ievērojamu inovācijas veicināšanas potenciālu saskata inovatīvākā publiskajā iepirkumā. Tāpēc tā aicina dalībvalstis palielināt publiskā iepirkuma izmantošanu pirmskomercializācijas posmā un dalīties pieredzē un modeļos, kas atspoguļo inovācijai draudzīgu iepirkumu. Tam jāattiecas arī uz publisko iepirkumu, ko finansē no struktūrfondiem.

1.10

Ar izglītības sistēmu reformu cita starpā Eiropai jānodrošina daudz vairāk augstākas kvalifikācijas zinātnieku un inženieriem (3). EESK uzskata, ka viņu studiju programmās būtu vēlams iekļaut uzņēmējdarbības mācības un vadības prasmi, kas ir būtiski elementi, lai labas idejas pārvērstu veiksmīgos projektos. Komiteja aicina mācību programmu sagatavošanā un zinātņu doktoru programmu izpildē iesaistīt uzņēmumus un sociālos partnerus.

1.11

EESK vēlas vēlreiz uzsvērt sociālās inovācijas īpašo lomu, jo tai varētu būt svarīga nozīme krīzes pārvarēšanā un citu mūsdienu sabiedrības problēmu risināšanā. Tāpēc vajadzētu attīstīt atbalsta mehānismus, kas ir pieejami arī iespējamajiem sociālajiem jauninātājiem pilsoniskajā sabiedrībā un sociālās ekonomikas nozarē. EESK aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk izveidot atbalsta mehānismus tādu inkubatoru izveidei, kas īsteno inovatīvus sociālos projektus.

2.1

Inovācijas savienība ir viena no septiņām pamatiniciatīvām, kas ietvertas stratēģijā “Eiropa 2020”. Tās mērķis ir radīt inovācijai labvēlīgāku vidi Eiropā un tādējādi nodrošināt, ka jauninošas idejas tiek izmantotas produktos un pakalpojumos, kas ļaus radīt izaugsmi un darba vietas. Analīze rāda, ka valstis, kas ieguldījušas vairāk līdzekļu pētniecībā un inovācijā, atgūstas ievērojami ātrāk un tajās ir augstāks nodarbinātības līmenis (4).

2.2

Paziņojumā “Inovācijas savienības 2012. gada attīstības novērtējums” (5) Eiropas Komisija otro gadu pēc kārtas apkopo dalībvalstu un visas Eiropas panākumus Inovācijas savienības īstenošanā, kas ir viena no galvenajām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām.

2.3

Komisija kopumā ziņo par ievērojamu progresu Inovācijas savienības īstenošanā. Sekmīgi norit vairāk nekā 80 % iniciatīvu. Dalībvalstis aizvien vairāk pievēršas inovācijai labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanai, atceļot nodokļus ieguldījumiem pētniecībā, samazinot nodokļus peļņai no patentiem, atvieglojot piekļuvi riska kapitālam utt.

2.4

Tomēr paziņojumā minētas vairākas satraucošas tendences, no kurām liela daļa ir ekonomikas krīzes un lielu budžeta deficītu sekas:

2.5

Galvenais konstatējums paziņojumā ir tas, ka Eiropai ir ciešāk jāapņemas panākt izaugsmi, kuras pamatā ir inovācija. Lai sasniegtu šo mērķi, steidzami tālāk jāattīsta Inovācijas savienība. Pašlaik vēl nav skaidrs, kādās jomās, ar kādiem pasākumiem un ar kādiem līdzekļiem notiks šāda attīstība un padziļināšana.

3.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu katru gadu veikt Inovācijas savienības attīstības analīzi. Tā ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Savlaicīga rezultātu analīze sekmē korektīvu pasākumu veikšanu jomās, kuras attīstās nevēlami.

3.2

Ņemot vērā parasto praksi jaunu ES tiesību aktu īstenošanā, divi gadi ir pārāk īss laiks sasniegto rezultātu reālai novērtēšanai (6). EESK tomēr atzinīgi vērtē to, ka ir izstrādāts Inovācijas savienības politiskais satvars, lai gan panākumi ekonomikas izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā vēl nav acīmredzami.

3.3

Uz nebeidzamu, visaptverošu debašu fona par valstu budžeta deficītiem, nepopulāriem taupības pasākumiem un vispārēju uzticības zudumu Eiropas projektam Inovācijas savienība ir viena no pozitīvākajām un veiksmīgākajām iniciatīvām. Lielākā daļa saistību Inovācijas savienības ietvaros tiek vairāk vai mazāk īstenotas. EESK tāpēc pamatoti gaida, ka visas 34 saistības tiks izpildītas līdz 2014. gada beigām.

3.4

EESK atzinīgi vērtē progresu visas Eiropas pētniecības infrastruktūras veidošanā, pateicoties EPISF (7) efektīvai un aktīvai darbībai. No 48 projektiem 27 EPISF saraksta projekti ir jau īstenošanas stadijā, un tā ir laba zīme, kas rāda, ka mērķis 60 % Eiropas prioritārās pētniecības infrastruktūras izveidot līdz 2015. gadam ir sasniedzams (8). Komiteja uzskata, ka Eiropa vēl aizvien dara pārāk maz, lai koordinētu un optimizētu savas pētniecības infrastruktūras izmantošanu.

3.5

Jaunā Eiropas inovācijas partnerību koncepcija, kuras sākotnējo izmēģinājuma projektu mērķis ir risināt nozīmīgākās problēmas sabiedrībā (9), līdz šim ir bijusi iedrošinoša. Inovācijas partnerību mērķis ir apvienot visu līmeņu ieinteresētās puses, pārvarēt sadrumstalotību un nodrošināt “kritisko masu”. Neraugoties uz pozitīvajām iezīmēm, Eiropas partnerības dažos gadījumos ir tikai nepārbaudīti un nepabeigti modeļi. Tāpēc EESK aicina, lai Komisija, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, pēc iespējas drīzāk visaptveroši izanalizētu to efektivitāti un izstrādātu vienotus to turpmākās darbības un finansēšanas nosacījumus.

3.6

Lai gan dažās jomās panākts neapšaubāms progress, mēs nevaram būt apmierināti ar sasniegto. Turpmāk atzinumā EESK min jomas, kurās uzlabojums vēl nav pietiekams un kurās ir vajadzīga ātra un efektīva rīcība.

3.7

Pētniecības un izstrādes atbalsta sistēma Eiropā vēl aizvien ir pārāk sarežģīta. Potenciālie līdzekļu saņēmēji saskaras ar pastāvošo instrumentu ļoti lielo dažādību (valsts un reģionālās programmas, starpvaldību iniciatīvas un ES finansēšanas procedūras). Arī Birokrātija vēl nav ievērojami samazināta. Tas kavē pārrobežu sadarbību un neļauj MVU un jo īpaši mikrouzņēmumiem piedalīties ES pētniecības projektos. Papildus administratīvajam slogam pastāv arī ievērojamas atšķirības procedūrās.

3.8

Inovācijas savienības sākumpunktam jābūt teicamas, modernas izglītības sistēmas izveidei visās dalībvalstīs, ietverot augstākās izglītības reformu. Uzņēmumi vēl aizvien maz iesaistās mācību programmu sagatavošanā un doktorantūras programmu īstenošanā. Tāpēc EESK vēlreiz aicina nākotnes izglītības sistēmu plānošanā aktīvi iesaistīt sociālos partnerus. EESK arī aicina nākamo inženieru un zinātnieku izglītībā iekļaut vadības un uzņēmējdarbības prasmes, lai atvieglotu un veicinātu labu ideju izmantošanu sekmīgos, pārdodamos projektos.

3.9

EESK atbalsta inovācijas plašu definīciju, ko var piemērot daudzām jomām. Savos iepriekšējos atzinumos tā vairakkārt ir uzsvērusi īpašo lomu, kāda ir sociālajai inovācijai  (10), kas bieži nāk tieši no pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Daudzi Eiropas labklājības sistēmas aspekti tādu inovatīvu ideju rezultāts, ar kurām nākuši klajā pilsoniskās sabiedrības un sociālās ekonomikas dalībnieki. Tāpēc inovācijas jāatbalsta visās sabiedriskajās jomās, un finansēšanas mehānismiem jāatspoguļo inovācijas ļoti lielā daudzveidība.

3.10

Mēs vēl aizvien nemākam efektīvi komercializēt inovatīvas idejas: piekļuve finansējumam, īpaši attiecībā uz maziem, inovatīviem uzņēmumiem, vēl aizvien ir apgrūtināta (riska kapitāla fondu trūkums finanšu krīzes dēļ). Uzņēmējdarbība un inovācija bieži ir saistītas. Eiropā mēs esam tradicionāli mazāk iecietīgi pret iespējamu neveiksmi uzņēmējdarbībā. Vēl atturīgāk mēs vērtējam riskantus inovatīvus projektus. Kapitāla (īpaši, riska kapitāla) vienotais tirgus joprojām nedarbojas. Jauni inovatīvu uzņēmumu finansēšanas veidi, piemēram, kolektīvais finansējums un uzņēmējdarbības mecenāti, dzīvē tiek ieviesti pārāk lēni. Riska dalīšanas finanšu mehānisms ir bijusi ļoti laba pieredze, bet diemžēl tā nevar apmierināt pieprasījumu.

3.11

Vienotā inovāciju tirgus izveide lielā mērā ir atkarīga no Eiropas vienotā tirgus pareizas darbības, bet tas vēl joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem un nepilnībām, jo īpaši pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites nodrošināšanā (11). EESK atkārtoti ierosina Komisijai apsvērt ideju izveidot Eiropas mēroga elektronisko datu bāzi (meklētājprogrammas veidā), kurā iekļautas specifiskas atsevišķu uzņēmumu un pētniecības institūtu zināšanas, lai veicinātu uzņēmumu un citu organizāciju ātrāku sadarbību tīklā un tādējādi tos kopīgi iesaistītu inovatīvos projektos (iespējams, pastāvošā Eiropas Biznesa atbalsta tīkla ietvaros) (12).

3.11.1

Tas pats attiecas uz šķēršļiem intelektuālā īpašuma tiesību vienotā tirgus izveidei. Lai gan beidzot ir izveidots vienotais Eiropas Savienības patents, kas ir būtisks sasniegums, attiecīgās procedūras vēl nedarbojas.

3.12

Eiropa kavējas arī ar inovatīva publiskā iepirkuma tirgus pilnīgu izveidi, jo īpaši, attiecībā uz publiskā iepirkuma mehānismiem (13). ES ir pārāk maz publisko iepirkumu, kuru mērķis ir inovācijas veicināšana. EESK tāpēc aicina dalībvalstis daudz biežāk izmantot pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu, kurš, pēc Komisijas aplēsēm, ļaus iepirkuma tirgum pieaugt par 10 miljardiem EUR. Šajā sakarā Komiteja norāda arī uz Eiropas Parlamenta priekšlikumiem par publiskā iepirkuma modernizāciju (14). Lai palielinātu pieprasījumu pēc inovatīviem produktiem un pakalpojumiem, vairāk jāizmanto arī struktūrfondu līdzfinansētais publiskais iepirkums.

3.13

Funkcionējoša Eiropas pētniecības telpa, kas ir sinonīms pētniecības un inovācijas vienotajam tirgum, ir viens no galvenajiem nosacījumiem pilnīgai Inovācijas savienības koncepcijas iedzīvināšanai praksē. Eiropadome ir noteikusi 2014. gadu par tās izveides termiņu (15). Tas nozīmē, ka līdz minētajam laikam visiem galvenajiem mobilitātes un pārrobežu sadarbības šķēršļiem jābūt novērstiem, tostarp, izmantojot pētnieku brīvo darba tirgu, izveidojot papildu pensiju fondus, garantējot zināšanu un pētījumos gūto atziņu optimālu plūsmu un konkurētspējīgāk izmantojot valsts pētniecības resursus. EESK savu viedokli par EPT pabeigšanu ir sīkāk izklāstījusi atzinumā (16), kurā tā pauž bažas par to, ka 2014. gads ir pārāk grūti izpildāms termiņš.

3.14

Inovācijas finansēšanas un veicināšanas prioritāte ir jāatspoguļo visās ES finansēšanas programmās, tostarp kohēzijas fondu programmās, ne tikai konkurētspējas un inovācijas programmā. Tāpēc EESK aicina dalībvalstis izmantot iespējas, ko piedāvā jaunā struktūrfondu regula (17).

3.15

Lai Inovācijas savienība pareizi darbotos, ir vajadzīgi ilgtspējīgi centieni un efektīva sadarbība visos līmeņos — ES, valstu un vietējā līmenī. Lielāka uzmanība jāpievērš Reģionālās inovācijas politikas lomai, jo tā varētu ievērojami palīdzēt apturēt intelektuālā darbaspēka emigrāciju no reģioniem ar ierobežotām iespējām uz vispāratzītiem Eiropas pētniecības centriem.

4.1

EESK uzskata, ka pamatiniciatīvas 34 saistību izpilde ir tikai pirmais solis īstas Inovācijas savienības izveidē. Ja vēlamies sniegt būtisku ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē, nākamajā posmā būs vajadzīga pilnveidošana, proti, valstu pētniecības un inovācijas politikas daudz lielāka integrācija un koordinācija ar ES politiku un pasākumiem. EESK aicina Komisiju nekavējoties sastādīt īpašu sarakstu, kura minēti pasākumi un jomas, kur pilnveidošana ir ne tikai iespējama, bet arī vajadzīga.

4.2

EESK uzskata, ka pilnveidošanai ir daudz iespēju daudzās jomās, no kurām tā vēlas minēt tikai dažas.

4.3

EESK atbalsta secinājumus un ieteikumus, ko izteikusi EPJTV, kura ir veikusi pirmo Inovācijas savienības “noturības testu” (18). Šajā ziņojumā tā norāda, ka ir radikāli jāpārvērtē turpmākā Eiropas izaugsmes stratēģija, lai tās pamatā būtu vairāk zināšanu un inovācijas. Kā galvenās problēmas EPJTV norāda:

4.4

EESK ierosina Komisijai apsvērt specifiskus instrumentus, kuru mērķis būtu veicināt jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu attīstību. Viena iespēja būtu izmantot tā dēvētos “inovācijas kuponus”.

4.5

EESK pamatiniciatīvās ir aicināta mudināt uzņēmumus, sociālos partnerus un NVO, kurus tā pārstāv, atbalstīt Inovācijas savienību un palīdzēt izplatīt paraugpraksi. Mēs ierosinām, ka Komiteja, īpaši ar stratēģijas “Eiropa 2020” koordinācijas komitejas palīdzību, sagatavo sarakstu, kurā minētas konkrētas iniciatīvas un pasākumi, kas tai ļaus sniegt vēl lielāku ieguldījumu uzticības Inovācijas savienībai veidošanā, iesaistot sociālos partnerus, valstu ekonomikas un sociālo lietu padomes un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.