15.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 434/51

Ziņotājs

Michael IKRATH

Līdzziņotājs

Carlos TRIAS PINTÓ

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka šajā posmā Eiropas Komisija atturas no regulatīviem pasākumiem, un atbalsta tās apņemšanos piemērot attiecīgos konkurences noteikumus, ja tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un patērētāju aizsardzību.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu ar mērķi padziļināt vienoto tirgu, īstenojot rīcības plānu. Šajā nolūkā, no vienas puses, būs pakāpeniski jāpaplašina ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) un, no otras puses, jāturpina finanšu produktu un pakalpojumu saskaņošana un digitālās inovācijas ieviešana, vienlaikus saglabājot godīgus un tehnoloģiju un darbības modeļa ziņā neitrālus konkurences nosacījumus.

1.3.

EESK aicina dalībvalstis divkāršot centienus, lai panāktu pašlaik ieviešanas procesā esošo dažādo Eiropas standartu padziļinātu, saskaņotu, koordinētu un sistemātisku piemērošanu, lai nodrošinātu, ka tie ir pilnīgi iekļaujoši attiecībā uz patērētājiem un vienlaikus aizsargā viņus no daudzajiem riskiem, kas saistīti ar jaunajiem finanšu scenārijiem.

1.4.

EESK norāda, ka īpaša vērība jāpievērš tradicionālajām bankām, kuras apkalpo privātpersonas un MVU (tā dēvētajiem “garlaicīgajām bankām”), kas ir nozīmīgākie starpnieki šādu produktu un pakalpojumu nodrošināšanā. Tradicionāli šādas bankas, jo īpaši reģionālās vai vietējās bankas, ir izjutušas augstu ES patērētāju uzticību – viņi pakalpojumu sniedzējus maina diezgan reti. Taču būtu jāpopularizē pārrobežu produkti, lai uzsvērtu vienotā tirgus un personu brīvas pārvietošanās un preču brīvas aprites ideju.

1.5.

Vienlaikus būtu jārisina jautājumi, kuri rada bažas patērētājiem, piemēram, valodu atšķirības, tiesību aktu atšķirības, augstākas maksas nerezidentiem, atteikums nerezidentiem piekļūt konkrētiem finanšu pakalpojumiem un produktiem, nodokļu atšķirības, tiesību aktu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pārmērīga izmantošana un ar valūtas maiņu saistītie riski.

1.6.

EESK aicina Komisiju veikt pētījumu par to, cik daudz ekonomiski neaizsargātu aizņēmēju ņem pārrobežu patēriņa aizdevumus, kuri viņiem nav pieejami savā valstī (aizdevumu izdevīgāka iegāde – loan shopping), un tādējādi pakļauj sevi augstākam pārmērīgu parādsaistību riskam.

1.7.

Nolūkā panākt finanšu produktu un pakalpojumu salīdzināmību un pārredzamību, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstu starpā, EESK iesaka veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodokļu režīms, kas attiecas uz produktiem un pakalpojumiem, turpmāk vairs nav šķērslis godīgai konkurencei.

1.8.

EESK mudina Komisiju nodrošināt atbilstīgus, neatkarīgus un obligāti sertificētus instrumentus dažādu finanšu produktu salīdzināšanai dažādās jurisdikcijās Eiropas Savienībā.

1.9.

EESK iesaka ieviest regulējumu attiecībā uz trešo valstu informācijas tehnoloģiju gigantiem, piemēram, Google, Apple un citiem, kuri var izmantot savas klientu datubāzes, lai piedāvātu individuāli pielāgotus produktus tiešajā tirdzniecībā, neievērojot ES patērētāju aizsardzības noteikumus un citus noteikumus.

1.10.

EESK pauž stingru pārliecību, ka digitalizācija neatlaidīgi un pastāvīgi maina patērētāju uzvedību. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Komisija koncentrējas uz digitālā vienotā tirgus darbības uzlabošanu, pievēršot īpašu vērību finanšu pakalpojumiem. Komisija rīkojas pareizi, pievēršoties tādu šķēršļu likvidēšanai, kuri traucē pakalpojumu digitālai izplatīšanai pāri robežām (ģeogrāfiskā bloķēšana). EESK uzskata, ka tā ir vienīgā iespēja, kā izveidot patērētājiem sniegu finanšu pakalpojumu īstu vienoto tirgu.

1.11.

Komiteja uzskata, ka finanšu tehnoloģijas (FinTech) jomā un lai nodrošinātu ilgtspējīgu regulējumu, kā arī pēc iespējas saglabātu finanšu stabilitāti, būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem tiem, kuri sniedz attiecīgos finanšu pakalpojumus, un ka prioritātei vienmēr jābūt nodrošināt patērētājiem tādas pašas garantijas, kādas ir spēkā tradicionālajā banku nozarē.

1.12.

EESK iesaka Komisijai līdztekus rīcības plānā jau paredzētajiem patēriņa produktiem definēt papildu produktus, kuri ir vienkārši, kuriem piemīt tādas pašas īpašības un kuri tādējādi ir salīdzināmi un pārredzami. Tas pavērtu iespēju šādus produktus piedāvāt kā pamatproduktus visā ES, izmantojot dažādas izplatīšanas sistēmas (finanšu tehnoloģijas, tradicionālās filiāles u. c.), un veicināt patērētāju uzticēšanos šādiem produktiem. Ja tiek nodrošināta kvalitatīva informācija par produktu un produktu pārredzamību, patērētāji bez riska var izvēlēties labāko pakalpojumu sniedzēju visā Eiropas Savienībā.

1.13.

Būtu jāstiprina tādu dažādo pušu savstarpēja neatkarība, kuras iesaistītas viena finanšu pakalpojumu pārvaldībā, un jāizvairās no jebkāda interešu konflikta, jo tādējādi tiktu veicināta finanšu pakalpojumu laba pārvaldība un efektīva uzraudzība.

1.14.

EESK uzsver, ka periodiski jāpārskata ikviena standarta ietekme uz patērētājiem paredzētu finanšu produktu un pakalpojumu pilnveidošanu un vienlaikus atbilstīgi jānodrošina uzraudzības iestāžu resursi. EESK norāda arī to, ka saistībā ar pārrobežu darījumiem ir vajadzīgi efektīvi strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) un strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) mehānismi, jo tie ir būtisks aspekts patērētāju uzticības vairošanā.

1.15.

Visbeidzot, komiteja uzskata, ka tad, ja vēlamies, lai iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs panāktie rezultāti būtu efektīvi un lietderīgi un ļautu samazināt izmaksas, jebkādu pasākumu un noteikumu izstrādē šajā jomā ir jāņem vērā REFIT programmas principi un šiem principiem jābūt minēto pasākumu un noteikumu pamatā. Neradot apdraudējumu skaidri noteiktajiem mērķiem šajā jomā, ir svarīgi, lai visi turpmāk pieņemtie tiesību akti un noteikumi, kas attiecas uz šo jomu, būtu vienkārši un novērstu nevajadzīgu slogu. Līdzīgi, lai izveidotu īstu vienoto tirgu, kurš nav sadrumstalots, jāizvairās no jebkāda pārmērīga regulējuma valsts vai reģionālā līmenī.

2.1.

Izskatāmā rīcības plāna mērķis ir piedāvāt Eiropas patērētājiem finanšu pakalpojumu lielāku izvēli un labāku piekļuvi šādiem pakalpojumiem ES.

2.2.

Tas aptver finanšu pakalpojumus, kuri ir patērētāju ikdienas dzīves nozīmīga daļa, piemēram, iekrājumus norēķinu kontos, maksājumu pakalpojumus, kredītkartes, hipotekāros aizdevumus un citus aizdevumus, kā arī dažādus apdrošināšanas veidus.

2.3.

Šis rīcības plāns ir padziļināta un godīgāka vienotā tirgus attīstības neatņemama daļa. Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem tas nozīmē, ka jāuzlabo konkurence finanšu pakalpojumu sniedzēju starpā un patērētāju izvēles iespējas, lai patērētāji varētu gūt labumu no zemākām cenām, augstākas produktu kvalitātes un inovācijas.

2.4.

Būtu jānodrošina iespēja patērētājiem brīvi izvēlēties no plaša finanšu pakalpojumu un produktu klāsta, kas pieejams visā ES; tam, kurā dalībvalstī atrodas pakalpojumu sniedzējs, vairs nevajadzētu būt būtiskam faktoram.

2.5.

Būtu jānodrošina, ka finanšu pakalpojumu sniedzēji un produktu nodrošinātāji var izmantot ieguvumus, ko sniedz ES mēroga tirgus (vienotais tirgus).

2.6.

ES jau ir pieņēmusi vairākus instrumentus, lai izveidotu patērētājiem sniegtu finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, piemēram, Maksājumu kontu direktīvu (1), Hipotekāro kredītu direktīvu (2) un Direktīvu par apdrošināšanas izplatīšanu (3), kā arī Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei (4), Eiropas iekšējā tirgus stratēģiju (5) un Digitālā vienotā tirgus stratēģiju (6).

2.7.

Izskatāmo rīcības plānu, pamatojoties uz apspriedēm par Komisijas zaļo grāmatu (7), izstrādāja, lai konstatētu un likvidētu atlikušos šķēršļus.

2.8.

Rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta trim galvenajiem aspektiem, un tie ir šādi:

2.9.

Ņemot vērā to, ka citas dalībvalsts finanšu pakalpojumus patlaban izmanto tikai 7 % patērētāju, rīcības plānā prioritāte piešķirta finanšu tehnoloģijas un tiešsaistes uzņēmumu attīstībai.

3.1.

EESK norāda, ka ES finanšu pakalpojumu vienotā tirgus izveides nolūkā jāsaskaņo dažādie ES finanšu tirgus projekti. Piemēram, kapitāla tirgu savienība skar visas ES dalībvalstis, savukārt banku savienība un tās trīs pīlāri attiecas tikai uz eurozonu, un tā saukto jauno dalībvalstu tirgi nav ņemti vērā. Tas nozīmē, ka gaidītajai pārrobežu iespējai sniegt finanšu pakalpojumus un produktus traucē neredzamas robežas.

3.2.

Tādēļ EESK uzskata, ka ir lietderīgi ne tikai turpināt padziļināt finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, bet arī turpināt paplašināt ekonomisko un monetāro savienību, – ja visas valstis pakāpeniski neieviesīs vienoto valūtu, jo īpaši digitālajā jomā, rīcības plāna pilnīga īstenošana nebūs iespējama. Pastāv arī risks, ka šādā situācijā var tikt izmantotas alternatīvas digitālās valūtas, piemēram, bitcoin, tādējādi radot iespējamu apdraudējumu drošībai, datu aizsardzībai un patērētāju uzticībai pārrobežu finanšu pakalpojumiem.

3.3.

EESK norāda, ka patlaban patērētāji uzskata, ka finanšu pakalpojumu tirdzniecībai ir piemērots vietējās un reģionālās uzņēmējdarbības modelis. Tādēļ, tā kā joprojām pastāv bažas un neziņa par jauno finanšu situāciju, EESK piekrīt Komisijas konstatējumam, ka “lielākā daļa finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības klientu visticamāk arī turpmāk izvēlēsies vietējos pakalpojumus” (8).

3.4.

EESK uzskata, ka dažādie nodokļu režīmi dalībvalstīs ir viens no lielākajiem šķēršļiem tam, lai nodrošinātu finanšu produktu salīdzināmību un pārredzamību. Galveno produktu pievilcība bieži vien ir ar tiem saistītie nodokļu atvieglojumi, kurus diemžēl var izmantot tikai attiecīgās valsts nodokļu maksātāji. Turklāt nopietns šķērslis pārrobežu finanšu tirgus attīstībai ir cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas rada situāciju, kurā ārvalstu kontu turētāji tiek pakļauti aizdomām par negodīgu rīcību savu nodokļu jautājumu risināšanā. Tādēļ EESK aicina Komisiju rīcības plānā iekļaut papildu priekšlikumus.

3.5.

Neraugoties uz vērā ņemamiem Komisijas centieniem, saskaņā ar informāciju, kas sniegta Eirobarometrā Nr. 446, tikai 7 % ES iedzīvotāju līdz šim ir izmantojuši pārrobežu finanšu pakalpojumus. Nav arī skaidrs, cik daudz ekonomiski neaizsargātu aizņēmēju ņem pārrobežu patēriņa aizdevumus, kuri viņiem nav pieejami savā valstī (aizdevumu izdevīgāka iegāde – loan shopping), un tādējādi pakļauj sevi augstākam pārmērīgu parādsaistību riskam. Tādēļ EESK ierosina veikt pētījumu par šo jautājumu.

3.6.

Tomēr nedrīkst aizmirst, ka šāds pārrobežu pieprasījums pastāv pierobežas reģionos, kuros saziņa notiek vienā valodā. Turklāt pat valsts tirgū mazāk nekā viena trešdaļa patērētāju maina savu pakalpojumu sniedzēju. Viens no šādas situācijas galvenajiem iemesliem ir augstāks apmierinātības līmenis galvenokārt darījumos ar vietējām vai reģionālajām tradicionālajām bankām, kuras apkalpo privātpersonas un MVU (sk. EBS 446). Šajā saistībā EESK norāda, ka kopš finanšu krīzes sākuma to reģionālo banku ienesīgums, kuras apkalpo privātpersonas un MVU, ir bijis pakļauts īpašam spiedienam. Tādēļ jāizskata jautājums, kā bankas varēs segt augstās izmaksas, kas saistītas ar salīdzinoši nelielās citu dalībvalstu klientu grupas apkalpošanu. EESK mudina Komisiju pievērsties citiem iemesliem, kas nosaka šādu pārrobežu finanšu produktu iegādes zemo īpatsvaru, proti, valodu atšķirībām, tiesību aktu atšķirībām, augstākām maksām nerezidentiem, atteikumam nerezidentiem piekļūt konkrētiem finanšu pakalpojumiem un produktiem, nodokļu atšķirībām, tiesību aktu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pārmērīgai izmantošanai, ar valūtas maiņu saistītiem riskiem u. c.

3.7.

Šajā saistībā EESK uzskata, ka vislielākā uzmanība jāvelta tam, lai tiktu saglabāta tieši šī funkcija, ko pilda vietējās un reģionālās bankas, kuras apkalpo privātpersonas un MVU, – proti, tās ir finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuriem patērētāji uzticas. Lai tas būtu iespējams, banku darbības regulējumam ir jābūt daudz vairāk diferencētam, konsekventi piemērojot proporcionalitātes principu (9). Tikai ievērojot šo nosacījumu, šādas bankas var veiksmīgi darboties kā inovācijas līderes vai kā inovācijas sekotājas.

3.8.

EESK uzskata, ka tas ir priekšnosacījums, lai sasniegtu Komisijas noteiktos pamatotos mērķus: finanšu nozarei jābūt tādai, lai tā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas vajadzīgas vienotā tirgus izveidei, un ka šai nozarei arī turpmāk jābūt finansiāli stabilai un drošai gan patērētājiem, gan arī ieguldītājiem.

3.9.

EESK pauž stingru pārliecību, ka digitalizācija neatlaidīgi un pastāvīgi maina patērētāju uzvedību. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Komisija koncentrējas uz digitālā satura vienotā tirgus darbības uzlabošanu, pievēršot īpašu vērību finanšu pakalpojumiem. Komisija rīkojas pareizi, pievēršoties tādu šķēršļu likvidēšanai, kuri traucē pakalpojumu digitālai izplatīšanai pāri robežām (ģeogrāfiskā bloķēšana). EESK uzskata, ka tā ir lieliska iespēja izveidot patērētājiem sniegtu finanšu pakalpojumu īstu vienoto tirgu. Taču ir vajadzīgi arī citi pasākumi (izklāstīti 3.6. punktā).

3.10.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka turpmākajā darbā lielākā vērība būtu jāpievērš, no vienas puses, iepriekš pieņemto tiesību aktu atbilstīgai īstenošanai (sk. 2.6. punktu). Taču, no otras puses, vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka patērētāji var izmantot priekšrocības, ko sniedz ES mēroga finanšu pakalpojumu vienotais tirgus.

3.11.

Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē to, ka rīcības plānā iekļauts vērienīgs pasākumu ceļvedis, un cer, ka dalībvalstu likumdevēji, uzraudzības iestādes un patērētāju organizācijas pilnīgi iesaistīsies to īstenošanā. Būtiskas funkcijas šajā saistībā jāuzņemas arī sociālajiem partneriem.

3.12.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka tirgus dalībniekiem tiek dotas lielākas iespējas izstrādāt savus individuālos finanšu pakalpojumus, jo īpaši izmantojot digitālo inovāciju. Tādējādi atbilstīgi kopīgajam mērķim tiek pietiekami ņemti vērā patlaban ļoti atšķirīgie tirgus apstākļi dalībvalstīs.

3.13.

EESK iesaka Komisijai līdztekus rīcības plānā jau paredzētajiem patēriņa produktiem definēt viegli salīdzināmus un pilnīgi pārredzamus papildu produktus, kuri ir vienkārši un kuriem piemīt tādas pašas īpašības. Tas pavērtu iespēju šādus produktus piedāvāt kā pamatproduktus visā ES, izmantojot dažādas izplatīšanas sistēmas (finanšu tehnoloģijas, tradicionālās filiāles u. c.), un veicināt patērētāju uzticēšanos šādiem produktiem. Ja tiek nodrošināta kvalitatīva informācija par produktu un produktu pārredzamību (saskaņota terminoloģija, izvairīšanās no pārmērīgi profesionāliem aprakstiem, viegli un saprotami līguma nosacījumi), patērētāji bez riska var izvēlēties labāko pakalpojumu sniedzēju jebkurā ES dalībvalstī.

3.14.

EESK uzskata, ka, lai turpinātu attīstīt padziļinātu finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, izšķiroša nozīme būs jauno tiešsaistes tehnoloģiju un salīdzināmu un pārredzamu patēriņa produktu efektīvai kombinēšanai.

3.15.

Tādēļ EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas diskusiju dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, kas publicēts 1. jūnijā, iekļauti būtiski aspekti, kas saistīti ar finanšu produktu un pakalpojumu saskaņošanu ES. Tas īpaši attiecas uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu dažādu dalībvalstu un tādējādi finanšu pakalpojumu sniedzēju starpā. Savienības priekšlikumi par EMS tādējādi vienkāršo dažādu pārrobežu finanšu produktu salīdzināmību un piedāvāšanu.

3.16.

Šajā saistībā EESK arī uzskata, ka ir svarīgi arī turpmāk aicināt izstrādāt regulējumu finanšu tehnoloģijas jomā. Ļoti stingrais regulējums (Bāzele III, CRD IV) 2008.–2010. gada finanšu krīzes laikā bija viens no faktoriem, kas vairs neļāva tradicionālajām bankām, kuras apkalpo privātpersonas un MVU, pilnvērtīgi veikt savu galveno uzdevumu (izsniegt aizdevumus MVU un privātpersonām), taču uz finanšu tehnoloģijas nodrošinātāju piedāvātajiem pakalpojumiem šis regulējums neattiecas. Tādēļ EESK aicina – pirms rīcības plāna par patēriņa pārrobežu finanšu pakalpojumiem ieviešanas – nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro tradicionālajām bankām, kuras apkalpo privātpersonas un MVU, un finanšu tehnoloģijas nodrošinātājiem (10).

3.16.1.

Ir ļoti svarīgi, lai Komisija risinātu jautājumus, kuri satrauc patērētājus finanšu tehnoloģijas jomā, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar personas datu un privātuma aizsardzību, tiesiskās aizsardzības mehānismiem, pārmērīgu parādsaistību riskiem, šādu platformu iespējamas maksātnespējas sekām, neatkarīgu un atbildīgu konsultāciju par to piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem trūkumu, tādu patērētāju finansiālu atstumtību, kuriem trūkst zināšanu digitālajā jomā, lielo datu izmantošanu un šādu produktu nodrošinājumu un pieejamību, lai varētu atjaunot krīzes dēļ zudušo patērētāju uzticēšanos finanšu iestādēm.

3.17.

EESK aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ikviena rīcības plānā paredzētā pasākuma īstenošana vienmēr atbilst Direktīvai par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām un Eiropas tiesību aktam par pieejamību.

3.18.

Rīcības plāns nodrošinās vēlamo efektivitāti tikai tad, ja tas tiks īstenots, vienlaikus pakāpeniski nostiprinot (gan kvalitatīvi, gan arī kvantitatīvi) finanšu iestāžu uzraudzības funkcijas, ieviešot sistemātisku uzraudzību pār to, kā finanšu pakalpojumu sniedzēji īsteno otro Maksājumu pakalpojumu direktīvu un FITD II paketi, kā arī panākot sarežģīto līdzsvaru starp privātumu un pārredzamību un nošķirot konsultācijas par produktu un mārketinga funkcijas. Kā EESK norādījusi savā atzinumā par zaļo grāmatu, papildus visiem šiem pasākumiem būtu jāpievērš īpaša vērība kredītreitingu aģentūrām un neatkarīgiem finanšu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem.

3.19.

Ir nepieciešama izglītība un mūžizglītība, lai cīnītos pret analfabētismu finanšu jomā, kura sekas var būt pārmērīgas parādsaistības un finansiāla un sociāla atstumtība.

4.1.

Ņemot vērā 3. punktā izklāstītās piezīmes, EESK iesaka Komisijai pievērsties ātri īstenojamiem pasākumiem, kuri saistīti ar finanšu pakalpojumu salīdzināšanas tīmekļvietņu kvalitātes un uzticamības uzlabošanu (4. pasākumus), valsts patērētāju aizsardzības noteikumu izpēti (8. pasākums), finanšu tehnoloģijām (10. pasākums) un elektronisko identifikāciju (11. pasākums).

4.3.

Tādēļ EESK īpaši atzinīgi vērtē darbības, kuras ierosinātas 11. pasākuma ietvaros, piemēram, eIDAS regulas (Regula par elektronisko identifikāciju) piemērošanas uzlabošanu, attiecinot to arī uz modeli “uzņēmums patērētājam”, kā arī jaunu digitālās reģistrācijas (piemēram, videoidentifikācijas procedūras) veidu veicināšanu. Šajā saistībā EESK atbalsta attiecīgo Eiropas Parlamenta nostāju (11) par piekto Direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (12). Nevienai no šīm digitālajām procedūrām nevajadzētu apdraudēt datu un privātuma aizsardzību.

4.6.

EESK arī iesaka pārskatīt spēkā esošos īpašos tiesību aktus par finanšu pakalpojumiem, izvērtējot šādu aktu ietekmi uz vēlamo vienoto tirgu un to piemērotību digitālajai videi. Patērētājiem sniegtajai informācijai jābūt saprotamai, vienkāršai un atbilstīgai, lai patērētāji varētu pieņemt viņiem piemērotāko lēmumu. Pārmērīgi pienākumi attiecībā uz informācijas, konsultāciju un dokumentu sniegšanu īpaši kaitē digitālā vienotā tirgus attīstībai finanšu pakalpojumu jomā. Tādēļ būtu jāpiemēro holistiska vērtēšanas pieeja.

4.13.

Ir ļoti svarīgi arī tas, lai Komisija pievērstu īpašu vērību tā dēvēto ātro patēriņa kredītu līgumiem, kuri bieži vien nav pietiekami pārredzami un ietver dažādus negodīgus noteikumus un kurus piedāvā, izmantojot maldinošu tirdzniecības praksi un reklāmas lielākajos plašsaziņas līdzekļos (presē, radio un televīzijā). Šajā saistībā EESK aicina dalībvalstu uzraudzības iestādes ciešā sadarbībā ar patērētāju organizācijām pienācīgi uzraudzīt šādu uzņēmumu darbību tirgū.