Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības”

(COM(2018) 893 final – 2018/0433 (COD))

(2019/C 190/07)

Galvenais ziņotājs: Jacek KRAWCZYK

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 14.1.2019. Padome: 14.1.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Biroja lēmums	22.1.2019.
Pieņemts plenārsesijā	20.2.2019.
Plenārsesija Nr.	541
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	77/1/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir konsekventi uzsvērusi Eiropas vienotās aviācijas telpas kā ekonomikas izaugsmes, labklājības un Eiropas starptautiskās konkurētspējas katalizatora nozīmi un apmēru. Tiklīdz Apvienotās Karalistes (AK) lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit) stāsies spēkā, visas Apvienotās Karalistes ekonomikas nozares vairs nebūs Eiropas vienotā tirgus neatņemama sastāvdaļa; tās aviācijas nozare vairs negūs labumu no Eiropas vienotās aviācijas telpas un nesniegs tajā ieguldījumu.

1.2.

Brexit ietekmes uz nozīmīgo ES un AK gaisa satiksmi novērtējums būs atkarīgs no Apvienotās Karalistes un ES iestāžu spējas ātri pieņemt attiecīgus regulatīvus pasākumus, lai nodrošinātu augstu konkurētspējas līmeni starp ES-27 un Apvienotās Karalistes aviācijas nozari.

1.3.

Arvien iespējamākā “izstāšanās bez līguma”scenārija gadījumā Eiropas Savienības tiesību akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (1), vairs neattiektos uz gaisa satiksmes pakalpojumiem starp Apvienoto Karalisti un ES. Tas rada juridisko nenoteiktību, apdraud plānošanas stabilitāti un turpmāku pakalpojumu savienojamību starp Apvienoto Karalisti un ES.

1.4.

Eiropas Parlamenta un Padomes ierosinātā regula par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (Regula), ir pagaidu risinājums un ārkārtas rīcības plāns, lai mazinātu krasa Brexit sekas. Ierosinātie pasākumi ir vienīgais reālais veids, kā mazināt iespējamās nopietnās negatīvās sekas, kas sagaidāmas aviācijas nozarē, ja izstāšanās līgums netiek ratificēts pirms 2019. gada 29. marta.

1.5.

Regulā būs paredzēts papildu laiks, lai Komisija un Apvienotās Karalistes valdība vienotos par visaptverošu gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu (ASA), kas pēc tam kļūtu par aviācijas tiesisko regulējumu attiecībās starp ES un Apvienoto Karalisti. Tas arī paredzēs starplaikā nodrošināt gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību starp ES un Apvienoto Karalisti.

1.6.

Sarunas par ASA starp ES un Apvienoto Karalisti būs jāveic nekavējoties, lai no jauna noteiktu juridisko pamatu stabilai konkurencei gaisa satiksmes jomā starp abu pušu pārvadātājiem. EESK ir gatava sniegt nepieciešamo ieguldījumu no ES-27 dalībvalstu organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju puses. Eiropas ekonomikas, tās iedzīvotāju un darba ņēmēju interesēs EESK mudina ES un Apvienoto Karalisti pieņemt visaptverošu ASA, cik drīz vien iespējams, kā vienīgo tiesisko pamatu atvērtam un konkurētspējīgam aviācijas tirgum.

1.7.

Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste iesniedza pieteikumu par izstāšanos no dalības ES, Komisija izstrādāja saskaņotu sarunu stratēģiju un ar visu ES iestāžu pilnīgu un nedalītu atbalstu to konsekventi un pārredzami īstenoja (2). EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu vienotību. Vienota pieeja ir ES iedzīvotāju interesēs. Tas vienlīdz attiecas arī uz civilās aviācijas nozari.

1.8.

EESK atbalsta ierosinātās regulas kā gaisa pārvadājumu pamatsavienojamības nodrošināšanai paredzēta ārkārtas pasākuma galveno ievirzi, ņemot vērā, ka regulu nevar uzskatīt par Regulas (EK) Nr. 1008/2008 papildinājumu vai pat vienpusēju izstāšanās līgumu. Ierosinātajā regulā ietvertās tiesības ir pamatoti ierobežotas laika un mērķa ziņā. Komerciālo iespēju aprobežošana ar trešās un ceturtās brīvības pakalpojumiem starp ES un Apvienoto Karalisti ir loģiska un konsekventa. ES un Apvienotās Karalistes aviokompāniju turpmākās komerciālās iespējas ir jāapspriež sarunās par nākamo ASA starp ES un Apvienoto Karalisti.

1.9.

Lai nodrošinātu pamatsavienojamību un godīgu konkurenci, ierosinātajā regulā ir ietverti vairāki kritēriji un procedūras, piemēram, maksimālā robežvērtība reisu biežumam IATA vasaras un ziemas sezonas līmenī (3), tiesību “līdzvērtības”jēdziens (4) un Komisijas tiesības samazināt, grozīt vai atsaukt tiesības (5). EESK iesaka: lai labāk atspoguļotu pašreizējos tirgus apstākļus, atsauces periodam būtu jābeidzas 2019. gada 29. martā (pilnā IATA vasaras un ziemas sezona 2018./2019. gadā).

1.10.

Ņemot vērā šā sliktākā gadījuma scenārija ekonomiskās un sociālās sekas, ir īpaši svarīgi, lai Komisija izstrādātu pārredzamu un ciešu uzraudzības mehānismu. Šādā mehānismā būtu jāparedz arī cieša sadarbība starp Komisiju, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām pirms pārejas perioda un tā laikā, kamēr notiek sarunas par jaunu gaisa satiksmes pakalpojumu līgumu. Šādā uzraudzībā jābūt ietvertai arī pasažieru, darbinieku un vides standartu aizsardzībai.

1.11.

EESK uzskata, ka aviācijas nozarē strādājošajiem darba ņēmējiem no Apvienotās Karalistes būtu jāsaglabā tiesības, kādas viņiem bija paredzētas ES tiesību aktos, tostarp attiecībā uz apkalpes darba laiku, pagaidu aģentūru, lidojuma laika ierobežojumiem, direktīvu par uzņēmuma īpašnieku maiņu u. c., lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā pret Savienības pārvadātājiem.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.   Juridiskais pamats gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ES iekšienē

Kā izklāstīts Paskaidrojuma rakstā (6), suverēnas valstis organizē gaisa transportu, izmantojot divpusējus gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumus. Tomēr pēc ES iekšējā gaisa transporta liberalizācijas dalībvalstu gaisa pārvadātāju brīvība sniegt ES iekšējos gaisa satiksmes pakalpojumus ir balstīta vienīgi uz Regulu (EK) Nr. 1008/2008. Šajā regulā izklāstīti arī noteikumi, kas reglamentē šo pārvadātāju licencēšanu. Neesot izstāšanās līgumam, pakalpojumus starp Apvienoto Karalisti un dalībvalstīm vairs nereglamentētu šī regula, tāpēc no 2019. gada 30. marta attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem vairs nebūtu juridiskā pamata nodrošināt gaisa pārvadājumu pakalpojumus starp Apvienoto Karalisti un dalībvalstīm. Turklāt Apvienotās Karalistes pārvadātāji zaudētu Savienības darbības licenci.

Lai gan valstis var apstiprināt lidojumu grafikus, ko izraudzītās aviosabiedrības iesniegušas lidojumu sezonai, pamatojoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpīgumu, šie ad hoc apstiprinājumi neparedz nekādu plānošanas stabilitāti, un tie izraisītu gandrīz nepārvaldāmu administratīvo slogu attiecībā uz lidojumiem starp AK un ES dalībvalstīm, kā arī diezgan pretrunīgu juridisku jautājumu par to, vai ES saglabātu ekskluzīvas tiesības risināt sarunas par ES un Apvienotās Karalistes ASA nosacījumiem, bez kā dalībvalstis nevar juridiski apstiprināt lidojumus. Tādēļ attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumiem starp ES un Apvienoto Karalisti ir būtiski, lai tiktu izveidots juridiskais pamats pakalpojumu sniegšanai pēc 2019. gada 29. marta.

2.2.   Izstāšanās līgums – sekas attiecībā uz aviāciju

ES un Apvienotā Karaliste ir veikušas sarunas par izstāšanās līgumu, kurā ietverti pasākumi, kas jāveic, lai atvieglotu Apvienotās Karalistes pāreju no dalībvalsts statusa uz trešās valsts, kas nav ES dalībvalsts, statusu. Šis līgums skartu visas tautsaimniecības nozares. Pārejas periodā uz Apvienoto Karalisti attiektos gan spēkā esošie ES tiesību akti, gan ES tiesību akti, kas stājas spēkā pārejas periodā; tomēr Apvienotajai Karalistei nebūtu aktīvas lomas ES lēmumu pieņemšanas procesā, tostarp to, ko veic ES aģentūras, piemēram, EASA. Tas turpināsies līdz brīdim, kad tiks noslēgts jauns ASA starp Apvienoto Karalisti un ES-27.

2.2.1.   ES noslēgtie starptautiskie nolīgumi

Apvienotajai Karalistei pēc Brexit jāpārņem vairāk nekā 750 starptautiskie nolīgumi, ko ES noslēgusi dalībvalstu vārdā. Tie iekļauj vairākus ar aviāciju saistītus nolīgumus, jo īpaši ES un ASV visaptverošo gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu, no kura Apvienotā Karaliste vairs negūs labumu. Kad vien ES ir noslēgusi gaisa satiksmes pakalpojumu līgumu, pamatojoties uz ekskluzīvu kompetenci, Apvienotā Karaliste vairs negūs labumu no šī līguma, nebūdama ES dalībvalsts. Arī gadījumos, kad nolīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz jaukto kompetenci, dod labumu “ES dalībvalstīm”, Apvienotā Karaliste vairs nebūs labuma guvēja. Izstāšanās līgumā ES apņemas paziņot visām starptautiskajām ES gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu līgumslēdzējām pusēm, ka pārejas periodā tām būtu jāizturas pret AK kā pret ES dalībvalsti. Tomēr trešās puses ziņā ir noteikt, vai tā to darīs; izstāšanās līgums neuzliek saistības trešām personām turpināt piemērot labumu sniegšanu Apvienotajai Karalistei pēc 2019. gada 29. marta.

2.2.2.   Attiecībā uz MRO (tehniskā apkope, remonts un rekonstrukcija), aviācijas rūpniecību, remonta iekārtām, kā arī drošības standartiem šie aspekti ir aplūkoti citā EESK atzinumā, proti, TEN/688 “Aviācijas drošība pēc Brexit”.

3.   Ierosinātā regula

3.1.   Konteksts

Lai mazinātu iespējamus nopietnus gaisa satiksmes pārtraukumus starp ES un Apvienoto Karalisti scenārijā bez ratificēta izstāšanās līguma, Komisija ir pieņēmusi divus priekšlikumus regulām:

—	Priekšlikums par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Brexit (COM(2018) 893 final – 2018/0433 (COD)), kas ir šā atzinuma priekšmets, un

—	Priekšlikums par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Brexit (COM(2018) 894 final – 2018/0434 (COD)) (7).

Pieņemtie pasākumi ir steidzamības jautājumi konkrētās Savienības tiesību jomās, neesot izstāšanās līgumam. Ierosināto pasākumu ierobežotais skaits ir uzskatāms par ārkārtējiem centieniem aizsargāt Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju vitālās intereses šāda scenārija gadījumā.

Jo īpaši, Komisija uzsver, ka tiem nav jābūt nedz dalības Eiropas Savienībā sniegto priekšrocību atkārtojumam, nedz paredzētā pārejas perioda nosacījumiem. ES vienpusēji pieņems pasākumus (ar iespēju tos jebkurā laikā atsaukt), un nozarei tiks piemēroti noteikti laika ierobežojumi. Turklāt būtu jāievēro noteiktais kompetenču sadalījums, un valsts pasākumiem jābūt saskaņā ar ES tiesību aktiem. Visbeidzot, tiem nevajadzētu būt par līdzekli, ko izmantot sagatavotības pasākumu vai savlaicīgas rīcības trūkuma gadījumā.

3.2.   Ierosinātie pasākumi

3.2.1.

Priekšlikuma regulai mērķis ir nodrošināt – 12 mēnešu laikposmā – gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību starp Apvienoto Karalisti un ES. Ar šo priekšlikumu Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem tiek paredzētas tiesības lidot pāri ES teritorijai bez nosēšanās, nolaisties Savienības teritorijā ar satiksmi nesaistītos nolūkos, kā arī nodrošināt tiešus savienojumus starp Apvienotās Karalistes un ES teritoriju neatkarīgi no tā, vai šie pakalpojumi attiecas uz pasažieriem vai kravu un vai tie ir regulāri vai neregulāri (8). Jo īpaši, tiek ierosināts noteikt, ka kapacitāte attiecībā uz lidojumiem nepārsniedz reisu biežumu pirms Brexit, proti, 2018. gada attiecīgi IATA ziemas un vasaras sezonā (9).

3.2.2.

Apvienotās Karalistes pārvadātājiem piešķirtās tiesības turklāt ir atkarīgas no “tiesību līdzvērtīguma”principa ievērošanas, kas būtībā nozīmē, ka Komisija uzraudzīs, vai Savienības gaisa pārvadātājiem piešķirtas līdzvērtīgas de jure and de facto tiesības tām, ko Apvienotās Karalistes pārvadātāji baudīs saskaņā ar ierosināto regulu. Ja tā nebūs vai ja pārvadātājiem piešķirto tiesību līmenis atšķiras, Komisijas ziņā ir noteikt turpmākus kapacitātes ierobežojumus, pieprasīt dalībvalstīm atteikt, apturēt vai atsaukt darbības atļaujas vai pieņemt citus atbilstīgus pasākumus (10). Šos pašus ierobežojumus Komisija var piemērot gadījumos, kad tiek konstatēts, ka nav nodrošināta godīga konkurence, piemēram, ja Apvienotā Karaliste subsidē savus pārvadātājus vai ES gaisa pārvadātāji tiek diskriminēti (11).

3.2.3.

Turklāt ierosinātajā regulā ir ietvertas prasības attiecībā uz darbības atļauju saņemšanu no dalībvalstīm (12), darbības plānu un grafiku iesniegšanu iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs (13), atļaujas atteikuma, anulēšanas, apturēšanas vai ierobežošanas nosacījumiem (14), kā arī attiecībā uz Apvienotās Karalistes izdoto lidojumderīguma sertifikātu, kompetences sertifikātu vai licenču pastāvīgu atzīšanu (15).

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   Kapacitātes iesaldēšana

4.1.1.

Eiropas ieinteresētajām personām bija atšķirīgi viedokļi attiecībā uz piedāvātās kapacitātes maksimālās robežvērtības noteikšanu (16). Galvenais arguments, lai atceltu maksimālo robežvērtību, ir gaidāmais tirgus pieaugums par 6 % turpmākajos gados.

4.1.2.

EESK ir vienisprātis ar Komisiju par to, ka šīs regulas mērķis ir nepapildināt Regulas (EK) Nr. 1008/2008 piemērojamību un nodrošināt pilnībā funkcionējošu de facto vienoto Eiropas aviācijas tirgu. Kā regula, kas aptver reisu biežumu un līdz ar to arī piedāvāto kapacitāti, tā patiešām iejaucas tirgus dinamikā. Tomēr Brexit dēļ, un tā kā nav citu apstiprinātu pasākumu, piemēram, izstāšanās līguma, ir nepieciešama steidzama rīcība. Tāpēc regula ir jāskata kontekstā ar politisko nespēju pieņemt atbilstošu izstāšanās līgumu, kas uz ierobežotu laiku papildinātu juridisko pamatu, rosinot Apvienoto Karalisti pieņemt pasākumus kā trešai valstij; bez šāda izstāšanās līguma visas tautsaimniecības nozares, jo īpaši aviācijas nozare, saskarsies ar nopietniem traucējumiem.

4.1.3.

Tāpēc ar šo regulu piedāvājamā kapacitāte nav funkcionējoša tirgus atspoguļojums, bet gan steidzama ārkārtas pasākuma atspoguļojums. Bez šīs regulas Apvienotās Karalistes pārvadātājiem nopietni draud ES darbības licences atsaukšana. Ar šo regulu var nodrošināt gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību. Turklāt ierobežojums sniedz dalībvalstīm noteiktību, ciktāl neviena dalībvalsts nevar apstiprināt papildu reisu biežumus, un arī pamats iespējami nepieciešamas korektīvas rīcības veikšanai ir skaidrs. Maksimālā robežvērtība attiecībā uz reisu biežumu izceļ regulas pagaidu un ārkārtas raksturu. Lai labāk atspoguļotu pašreizējos tirgus apstākļus, atsauces periodam būtu jābeidzas 2019. gada 29. martā (pilnā 2018./2019. gada IATA vasaras un ziemas sezona). Tā stāsies spēkā laikā, kas nepieciešams, lai vienotos par jaunu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu (ASA) – ne vairāk kā 12 mēnešus.

4.1.4.

EESK atbalsta uz laiku ierobežotu maksimālo robežvērtību attiecībā uz reisu biežumu, uzsverot pasākuma pagaidu un ārkārtas raksturu. Tomēr Eiropas ekonomikas un tās darba ņēmēju interesēs EESK mudina ES un Apvienoto Karalisti pieņemt visaptverošu ASA, cik drīz vien iespējams, kā vienīgo tiesisko pamatu atvērtam un konkurētspējīgam aviācijas tirgum.

4.2.   Kodu koplietošanas un nomas līgumu paplašināšana

4.2.1.

EESK uzskata, ka klauzulu par kodu koplietošanas un nomas līgumu darbības turpināšanu iekļaušana pārsniegtu regulas mērķi. Šos komerciālos līgumus nevar uzskatīt par tādiem, kas ietilpst abu pušu pamatsavienojamības nodrošināšanas kategorijā. Šādu komerciālās sadarbības līgumu juridisko pamatu nodrošina Regula (EK) Nr. 1008/2008; lai šādus līgumus turpinātu, tie būs jāiekļauj nākotnes visaptverošajā ASA starp ES un Apvienoto Karalisti.

4.3.   Piektās brīvības (kravas) operāciju paplašinājums

4.3.1.

Regulā ir paredzēts savienojamības pamatelements – gaisa pārvadājumi starp divām valstīm, proti, trešās un ceturtās brīvības satiksmes tiesības. Regula ietver arī tehniskās tiesības, pirmās un otrās brīvības satiksmes tiesības. Jebkādas tiesības, kas pārsniedz pamatsavienojamību starp divām valstīm, nevar ietilpt šajā regulā, kuras mērķis nav nodrošināt jaunas komerciālas iespējas vai pat paplašināt juridisko pamatu visām pašreizējām darbībām. EESK uzskata, ka pagaidu kārtā piešķirto komerciālās satiksmes tiesību papildināšana ārpus trešās un ceturtās brīvības tiesībām neatbilstu ierosinātās regulas mērķim un loģikai.

4.4.   Ietekme uz īpašumtiesību un kontroles prasībām

4.4.1.

EESK uzskata, ka nebūtu Brexit dēļ jāmaina Regulā (EK) Nr. 1008/2008 noteiktās īpašumtiesību un kontroles prasības. Ja pastāv risks, ka kāda ES aviosabiedrība varētu pēc Brexit zaudēt savu ES darbības licenci, ierosinātajā regulā jāparedz pietiekams papildu laiks, lai aviosabiedrība varētu pielāgot savu īpašumtiesību struktūru, kas jāapstiprina Komisijai.

4.5.   Atbrīvojums no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 868/2004 (17) piemērošanas attiecībā uz Apvienotās Karalistes pārvadātāju veiktajiem pārvadājumiem uz ES

4.5.1.

EESK uzskata, ka Regula (EK) Nr. 868/2004 jāsaglabā kā instruments bez izņēmumiem, jo tas radītu precedentu šā tirdzniecības aizsardzības instrumenta piemērošanai nākotnē. Turklāt šāds atbrīvojums nav vajadzīgs, jo pati regula paredz pasākumus, kurus var iedarbināt, ja Komisija uzskata, ka tie ir nepieciešami, lai neitralizētu diskriminējošu rīcību pret ES pārvadātājiem.

4.6.   Līdzvērtības klauzula

4.6.1.

Ir paustas bažas par līdzvērtības klauzulu, kas ļauj Komisijai pieprasīt dalībvalstīm atcelt vai ierobežot Apvienotās Karalistes pārvadātāju tiesības sniegt pakalpojumus. Klauzula patiešām ir atvērta interpretācijai, un nekādā ziņā nav pamata sagaidīt, ka visas dalībvalstis šo klauzulu interpretēs līdzīgi. Tās galvenā priekšrocība ir tāda, ka tā ļauj novērst aviosabiedrību automātisku sodīšanu un tādējādi mazina pienākuma līmeni attiecībā uz iejaukšanos tirgū. Ņemot vērā regulas pagaidu raksturu, piemērotāka ir pragmatiska pieeja, nevis formāls “dots pret dotu”mehānisms, jo īpaši, kā paredzēts šajā klauzulā.

4.6.2.

EESK atzīst “de facto vai de iure līdzvērtības”priekšrocības, kā aprakstīts ierosinātās regulas 4. pantā, kā līdzekli, kas ļauj nodrošināt godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus aviosabiedrībām, kuras piedāvā pārvadājumu pakalpojumus starp ES un Apvienoto Karalisti. Bez izstāšanās līguma Apvienotās Karalistes aviosabiedrībām vairs nebūtu saistoši ES noteikumi, piemēram, par patērētāju aizsardzību, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu vai valsts atbalsta pamatnostādnēm. Tomēr ne tikai aviosabiedrību interesēs, bet arī ES iedzīvotāju interesēs ir panākt labāku izpratni par to, kad noteiktus pakalpojumus varētu potenciāli izbeigt, lai izveidotu “faktisku vai juridisku”tiesību līdzvērtību.

4.6.3.

Tāpēc EESK iesaka Komisijai nodrošināt, ka šī klauzula tiek īstenota saskaņoti, izmantojot potenciāli vairāk konkrētu piemēru situācijām, kas varētu rosināt atbildes pasākumus no ES puses.

4.7.   EESK uzskata, ka aviācijas nozarē strādājošajiem darba ņēmējiem no Apvienotās Karalistes būtu jāsaglabā tiesības, kādas viņiem bija paredzētas ES tiesību aktos, it īpaši Darba laika direktīvā, direktīvā par pagaidu aģentūrām, regulā par lidojuma laika ierobežojumiem, Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvā, direktīvā par uzņēmumu īpašnieku maiņu utt., lai saglabātu pienācīgi vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā pret Savienības pārvadātājiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

(2)  COM(2018) 556 final/2; COM(2018) 880 final

(3)  COM(2018) 893 final, 3. panta otrā daļa.

(4)  COM(2018) 893 final, 4. pants.

(5)  COM(2018) 893 final, 4. un 5. pants.

(6)  COM(2018) 895 final.

(7)  EESK atzinums par tematu “Aviācijas drošība pēc Brexit”, TEN/688 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 37. lpp.).

(8)  COM(2018) 893 final, 3. panta 1. punkts.

(9)  COM(2018) 893 final, 3. panta 2. punkts

(10)  COM(2018) 893 final, 4. pants.

(11)  COM(2018) 893 final, 5. pants.

(12)  COM(2018) 893 final, 6. pants.

(13)  COM(2018) 893 final, 7. pants.

(14)  COM(2018) 893 final, 8. pants.

(15)  COM(2018) 893 final, 9. pants.

(16)  COM(2018) 893 final – 2018/0433 (COD).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 868/2004 par aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus Kopienas gaisa pārvadātājiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā no valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 162, 30.4.2004., 1. lpp.).