Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sinerģijas panākšana starp dažādiem aprites ekonomikas ceļvežiem”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 14/03)

Ziņotājs: Cillian   LOHAN

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	26.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	144/2/8

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pirmais aprites ekonomikas attīstības posms norit ļoti sekmīgi. Šī koncepcija īpaši aktīvi tiek īstenota uzņēmējdarbības sektorā, un privātie uzņēmumi ir apsteiguši politikas veidotājus, jo apjauš iespējas, ko paver uz aprites ekonomikas modeli balstīta darbība. Šīs attīstības pamatā ir ES iniciatīvas, kas pašlaik ir tās virzītājspēks. Aprites ekonomika jau vairs neaprobežojas ar reciklēšanu un atkritumu apsaimniekošanu, un tajā ir sācies jauns un nozīmīgāks posms. EESK aicina jauno Komisiju 2019. gadā nodrošināt, ka šī paplašinātā koncepcija tiek atspoguļota visos jaunos dokumentu kopumos, kas attiecas uz aprites ekonomiku.

1.2.

Aprites ekonomika ir praktisks līdzeklis plašāku starptautisko politikas mērķu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu un Parīzes nolīguma klimata mērķu sasniegšanai. Tā var arī palīdzēt īstenot globālo klimata rīcības programmu, aktīvi piedaloties nevalstiskajiem dalībniekiem, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ko pārstāv trīs EESK grupas.

1.3.

Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformai (ECESP) un tās koordinācijas grupai, darbojoties kā centram, kas ECESP tīmekļa vietnē sniedz informāciju, būs būtiska loma aprites ekonomikas attīstības nākamajos posmos un pārējā uz aprites ekonomiku. Platforma arī paver plašas tīklu veidošanas iespējas un veicina sinerģijas panākšanu, un tā ļoti labi varētu izstrādāt aprites ekonomikas ceļveža paraugu, kas varētu būt brīvi pieejams.

1.4.

EESK vadītais ECESP sekretariāts nodrošina, ka platformas lēmumu pieņemšanas centrā ir pilsoniskā sabiedrība un ieinteresētās personas. EESK atbalsta ieinteresēto personu virzītas iniciatīvas un aicina ieinteresētās personas apzināt praktiskos šķēršļus, kas kavē pilsoniskās sabiedrības centienus īstenot aprites ekonomikas programmu, un informēt par šiem šķēršļiem. ECESP var ļoti labi veikt šo uzdevumu un sadarbībā ar sekretariātu ierosināt risinājumus šādu šķēršļu likvidēšanai.

1.5.

Ceļvežiem un sinerģijas panākšanai sniegtais atbalsts jāpapildina ar pētniecību un izstrādi, atbilstošu tiesisko regulējumu, visu ieinteresēto personu izglītošanu, kā arī informēšanu par iespējām piekļūt finanšu atbalstam, kas tiek piešķirts pārejai uz aprites ekonomiku.

1.6.

Pārējā uz aprites ekonomiku ir gūti panākumi, taču skaidri redzams, ka šo pāreju kavē šķēršļi. Tie ir arī politiski, ar sabiedrības nostāju un infrastruktūras pārvaldību saistīti un finansiāli šķēršļi. Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformai ir jāapzina arī citi šķēršļi un jānorāda uz tiem, kad tā ierosina risinājumus politikas veidotājiem.

2.   Ievads

2.1.

Pēc Eiropas Komisijas ierosinātā ES rīcības plāna attiecībā uz aprites ekonomiku pieņemšanas EESK turpina centienus, aktīvi iesaistot pilsonisko sabiedrību, atbalstīt pāreju uz aprites ekonomiku Eiropā, lai nodrošinātu, ka šī pāreja ir efektīva, taisnīga un vienlīdzīga.

2.2.

Šā pašiniciatīvas atzinuma pamatā ir Komitejas uzdevumā veikts pētījums par aprites ekonomikas stratēģijām un ceļvežiem Eiropā ar mērķi apzināt sinerģiju un sadarbības un alianšu veidošanas potenciālu. Šīs iespējas var rasties visos līmeņos un starp visiem dalībniekiem – politikas veidotājiem, uzņēmumiem, darba ņēmējiem, patērētājiem un sabiedrības pārstāvjiem.

2.3.

Aprites ekonomika ir praktisks līdzeklis plašāku starptautisko politikas mērķu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu un Parīzes nolīguma klimata mērķu sasniegšanai. Tā var arī palīdzēt īstenot globālo klimata rīcības programmu, aktīvi piedaloties nevalstiskajiem dalībniekiem, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ko pārstāv trīs EESK grupas.

2.4.

Pirmais aprites ekonomikas attīstības posms norit ļoti sekmīgi. Šī koncepcija īpaši aktīvi tiek īstenota uzņēmējdarbības sektorā, un privātie uzņēmumi ir apsteiguši politikas veidotājus, jo apjauš iespējas, ko paver uz aprites ekonomikas modeli balstīta darbība. Šīs attīstības pamatā ir ES iniciatīvas, kas pašlaik ir tās virzītājspēks. Aprites ekonomika jau vairs neaprobežojas ar reciklēšanu un atkritumu apsaimniekošanu, un tajā ir sācies jauns un nozīmīgāks posms. EESK aicina jauno Komisiju 2019. gadā nodrošināt, ka šī paplašinātā koncepcija tiek atspoguļota visos jaunos dokumentu kopumos, kas attiecas uz aprites ekonomiku.

3.   Kas ir ceļvedis?

3.1.

Aprites ekonomikas ceļveži un stratēģijas palīdz izklāstīt un definēt to, ko valsts, reģions vai pilsēta vēlas sasniegt, un pasākumus, kuri vajadzīgi, lai to panāktu. Tie bieži vien ir visaptveroši dokumenti, kas pievēršas pārejai no lineāra modeļa uz aprites modeli tādos vērtības radīšanas ķēdes posmos kā ražošana, patēriņš, atkritumu apsaimniekošana, otrreizējās izejvielas, inovācija un ieguldījumi.

3.2.

Šādi dokumenti bieži vien ir saistīti ar darbībām, kas paredzētas, lai sasniegtu starptautiskus, piemēram, Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī risinātu tādas globālas problēmas kā resursu trūkums un pašreizējā ekonomiskā modeļa ierobežotās iespējas nodrošināt resursu pārvaldību, kura būtu ekoloģiski un sociāli ilgtspējīga.

3.3.

Aprites ekonomikas ceļveži un stratēģijas mēdz būt tematiski saistīti ar kādas konkrētas apdzīvotas vietas, reģiona vai dalībvalsts teritoriālajiem aspektiem. Piemēram, Estremadurā (Spānija) zemes saglabāšana ganībām tiek uzskatīta par reģiona ilgtermiņa ekonomiskās darbības galveno komponentu; savukārt Somijas valsts stratēģijā liela uzmanība ir pievērsta mežsaimniecībai.

3.4.

Stratēģijās un ceļvežos, kas ir ļoti iekļaujoši, uzmanība tiek pievērsta dažādiem vērtības radīšanas ķēdes aspektiem attiecīgajā sektorā, piemēram, rūpniecībā, lauksaimniecībā, pārtikas un ūdens resursu pārvaldība. Ieinteresēto personu iekļautība ir svarīga, lai pārejā uz aprites ekonomiku apzinātu galvenās ieinteresētās personas, un vairākās stratēģijās un ceļvežos pieeja iekļautībai tiek veidota, izmantojot horizontālus tematus, kurus var iedalīt tehniskos, uz produktu orientētos, uz tīklu orientētos vai teritoriālajā attīstībā balstītos tematos.

3.5.

To, cik iekļaujoša attiecībā uz ieinteresētajām personām ir stratēģija vai ceļvedis, var secināt, novērtējot arī tematisko un nozaru pieeju integrācijas pakāpi. Dažu stratēģiju mērķis ir ieviest cirkularitātes koncepciju, un tādējādi tās ir vērstas uz plašu ieinteresēto personu loku, lai veicinātu līdzdalību un iesaistīšanos šajā pārejā. Citas ir vairāk vērstas uz nozarēm, un tām ir šaurāka ieinteresēto personu bāze, kas saistīta ar attiecīgajiem nozaru aprites cikliem. Patlaban visbiežāk sastopamas ir visaptverošas stratēģijas, kuras ietver vairāku nozaru aprites ciklus un veicina partnerības.

4.   Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma

4.1.

Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu (ECESP) izveidoja 2016. gadā, un tā bija EESK un Eiropas Komisija kopīga iniciatīva, kuras pamatā bija EESK priekšlikums tās atzinumā (1). Tas ir Eiropas līmeņa tīklu tīkls, kurā iesaistījušās ieinteresētās personas no visas Eiropas Savienības un kurš veicina dialogu, apmainīšanos ar labas prakses piemēriem un politikas trūkumu apzināšanu. Platformā ietilpst koordinācijas grupa, kurā ir akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības, pašvaldību un esošo valsts vai nozares tīklu pārstāvji.

4.2.

ECESP ir kļuvusi par svarīgu informācijas un tīklu veidošanas centru Eiropas aprites ekonomikas iniciatīvu kontekstā. Tai ir aktīva koordinācijas grupa, kurā ir iesaistītas 24 organizācijas, un aktīva tīmekļa vietne ar vidēji 7 000 apmeklētāju mēnesī. Tā reizi gadā organizē divu dienu konferenci, uz ko pastāvīgi piesakās vairāk interesentu, nekā iespējams uzņemt.

4.3.

EESK nodrošina ECESP sekretariātu un tādā veidā rada platformai pievienoto vērtību. EESK, būdama pilsoniskās sabiedrības mājvieta Eiropas Savienībā, ir uzkrājusi īpašas zināšanas saistībā ar kopīgas nostājas rašanu daudzveidīgu grupu vidū. Komiteja savā leģislatīvajā darbā panāk dažādo tās locekļu vienprātību. Šie pamatfaktori ir palīdzējuši ECESP biedriem neierobežoti paust savu viedokli un iesaistīties platformā bez procesa pārmērīgas institucionalizācijas.

4.4.

ECESP var veicināt jaunu aprites ekonomikas stratēģiju izstrādi divos veidos, proti, i) nodrošinot platformu stratēģiju un ceļvežu publicēšanai, padarot dokumentus viegli pieejamus un izmantojamus un ii) sekmējot ieinteresēto personu tīklu veidošanu gan teritorijās, gan starp teritorijām. Ar sekretariāta palīdzību platforma var iespējami labi savest kopā tos, kas ir iesaistīti īstenošanā vietējā un dalībvalstu līmenī, un politikas veidotājus ES līmenī.

4.5.

Izmantojot šādu tīklu veidošanu, platforma var arī palīdzēt ceļvežu plānošanas un izstrādes agrīnā posmā iesaistīt plašu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku loku kā ieinteresētās personas pārejā uz aprites ekonomiku.

4.6.

ECESP nodrošina unikālu infrastruktūru, kas Eiropas Savienībā dod iespēju panākt konsekventu un koordinētu pieeju jauno ekonomikas modeļu plānošanai un īstenošanai. Platforma, kurā sekretariātu nodrošina pilsoniskās sabiedrības organizācijas un ieinteresētās personas pēc kārtas ieņem koordinācijas grupas priekšsēdētāja amatu, ir kļuvusi par paraugu citām platformām.

4.7.

EESK uzsver, ka visos stratēģijas un ceļvežu izstrādes posmos – no izstrādes līdz īstenošanai un progresa uzraudzībai – ir jāapspriežas ar visām ieinteresētajām personām.

4.8.

EESK, esot unikālā pozīcijā kā platformas partnere un platformas sekretariāta nodrošinātāja, var vēl vairāk veicināt šo iekļaujošo pieeju, sniedzot pielāgojamu paraugstratēģiju, kas var iedvesmot aprites ekonomikas stratēģiju un ceļvežu izstrādātājus. Šāda paraugstratēģija ir izstrādāta un publicēta Komitejas pasūtītā pētījumā (2).

4.9.

Lai varētu izstrādātu efektīvas stratēģijas, ir vajadzīga precīza zinātniska analīze un dziļi pētījumi, kas atbalstītu lēmumu pieņemšanu. Tas ir viens no inovācijas pamatiem, un tā izveidei būs vajadzīgi ievērojami publiskie un privātie ieguldījumi.

5.   Pētījuma galvenie secinājumi

5.1.

“Aprites ekonomika” ir plašs termins, kas aptver pārmaiņas tādās jomās kā izejvielu izmantošana, darījumdarbības modeļi, ražošanas modeļi, bioekonomika, krājumu plūsmas, otrreizējo izejvielu tirgus un patērētāju nozīme.

5.2.

Stratēģijām ir jāatspoguļo šis plašais aspektu loks, bet tās ir visefektīvākās, ja tiek vērstas uz konkrētu jomu, kura ir aktuāla stratēģijas aptvertajam ģeogrāfiskajam apgabalam. Piemēram, lauksaimniecības reģionā aprites ekonomikas stratēģija tiks vērsta uz bioekonomiku un uz lauksaimniecības un dabisko ekosistēmu nozīmi cirkularitātē. Reģionā, kurā tiek radīts liels atkritumu daudzums, stratēģija tiks vērsta uz to, kā iespējami labāk izmantot atkritumus kā vērtīgas otrreizējās izejvielas.

5.3.

ES līmeņa rīcības plāns ir pamudinājis uz valsts līmeņa plānu izstrādi. Vērojams, ka noteiktos reģionos tiek īstenots daudz stratēģiju. Ja ir pieņemtas valstu stratēģijas, lielāka ir iespējamība, ka tiks izstrādātas vietējās vai reģionālās stratēģijas. EESK mudina visas dalībvalstis izstrādāt un īstenot valsts stratēģijas, kas atbilst ES aprites ekonomikas iniciatīvām.

5.4.

Astoņdesmit procentos gadījumu nedz sākotnējās analīzes posmā, nedz stratēģiju izstrādes posmā nenotiek apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību. ECESP un EESK norāda uz darbu, ko šajā jomā ir paveikušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un uz īpašo zināšanu pieejamību. EESK iesaka koordinēti izstrādāt procedūru visu ieinteresēto personu iesaistīšanai stratēģiju izstrādes pašā sākumā. To varētu izstrādāt ECESP vai kā kopīgu projektu, piedaloties Reģionu komitejai, Parlamentam, Padomei un Komisijai.

5.5.

Stratēģiju darbības jomu nosaka pašā sākumā. Ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai darbības jomas noteikšanas posmā tiktu ņemts vērā, ka aprites ekonomika pēc būtības ir savstarpēji saistīta un tāpēc tās efektīva izveide nav iespējama bez starpdisciplīnu prasību izvirzīšanas. Aprites ekonomika vairs neattiecas tikai uz reciklēšanu, un stratēģijās tas būtu jāatspoguļo.

5.6.

Stratēģijas būtu jāizstrādā, paturot prātā mērogojamību un pārnesamību. Šķiet, ka sākotnējās stratēģijās šie elementi nav ņemti vērā. Koordinētāka pieeja jaunu stratēģiju izstrādē vai esošo stratēģiju pārskatīšanā noteikti palīdzētu sasniegt minētos mērķus.

5.7.

Svarīga ir laba pārvaldība. Jānosaka, kas par ceļvedi ir atbildīgs, proti, vai nu jau izveidota konkrētas organizācijas nodaļa, vai no jauna izveidota nodaļa. Šāda nodaļa sekmētu tīklu veidošanu, uzkrātu zināšanas un rūpētos par komunikāciju, uzraudzītu progresu un nodrošinātu stratēģijas regulāru atjaunināšanu. Šāda pieeja palīdz nodrošināt, ka ceļveži ir aktuāli dokumenti, kas tiek īstenoti.

5.8.

Aprites ekonomikai ir liela nozīme lauksaimniecības jomā. No tradicionāliem ģimenēm piederošiem un to vadītiem lauksaimniecības uzņēmumiem varēja (un dažos gadījumos joprojām var) mācīties resursu efektīvu izmantošanu saskaņā ar dabu. EESK aicina nodrošināt ES finansējumu, lai visos līmeņos un mērogos lauksaimniecības nozarē atbalstītu cirkularitāti. Bioekonomika ir cirkularitātes apakšjoma. Bioloģiskās plūsmas un izejvielu plūsmas apvienojas, izveidojot aprites ekonomikas savstarpēji savienotos zobratus. Lauksaimniecības reģioniem paredzēti ceļveži var palīdzēt šajās teritorijās īstenot koordinētu pieeju un nodrošināt, ka pilnībā tiek realizēta konkurētspējas priekšrocība, kuru sniedz aprites iedzīvināšana.

5.9.

Ceļvežos īpašu uzmanību var pievērst arī atjaunošanai vai remontam. Jauni uzņēmējdarbības un īpašumtiesību modeļi, kā arī atbilstoša ekodizaina ieviešana var saistībā ar preču atjaunošanu nodrošināt nodarbinātības un reģionālās labklājības iespējas.

5.10.

Viens no laba ceļveža būtiskiem elementiem ir precīzas un skaidras informācijas sniegšana patērētājiem. Palielinot informētību, ir jāpārvar kultūras stereotipi saistībā ar aprites preču vai otrreizējo izejvielu izmantošanu. Patērētājiem atjaunotas preces nereti kalpo tikpat labi, bet ir ilgtspējīgākas nekā tās, kuras izgatavotas no primārām izejvielām. Visos sekmīgos ceļvežos ir jāņem vērā problēmjautājumi saistībā ar kvalitāti un patērētāju tiesībām.

5.11.

Svarīgs aprites ekonomikas sekmīgas attīstības elements būs koordinēta pieeja sabiedrības – sākot ar skolēniem un beidzot ar patērētājiem – izglītošanai par cirkularitātes priekšrocībām un principiem. Lai panāktu sekmīgu un iekļaujošu pāreju, būtiska nozīme ir visu ieinteresēto personu izglītošanai.

5.12.

Apmācības, informācijas sniegšanu un zināšanu apmaiņu var stiprināt, izmantojot savstarpējas mācīšanās resursus, kurus var nodrošināt Komisija.

6.   Šķēršļi sekmīgiem ceļvežiem

6.1.

Ar ceļvežiem vien nepietiek, lai uzlabotu progresu cirkularitātes virzienā. Ir jāpārvar vairāki šķēršļi.

6.2.

Politiski šķēršļi: politiskā atbalsta trūkums. — Politiskajā vakuumā esošas stratēģijas, kas nav saistītas ar citiem politikas pasākumiem un kas nav daļa no saskaņotas, visaptverošas aprites ekonomikas stratēģijas.

6.3.

Ar sabiedrību saistīti šķēršļi: nepietiekama sabiedrības informētība un izpratne par aprites ekonomikas koncepciju. Visām pārējā iesaistītajām personām, sākot ar ražotājiem un beidzot ar galalietotājiem un patērētājiem, ir bailes no sekām. — Viena no šo baiļu pārvarēšanas iespējām ir pulcēt cilvēkus, lai dalītos zināšanās un pieredzē. Tā ir Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformas funkcija, un tās īstenošanu atbalsta darbība, ko veic koordinācijas grupas locekļi, piemēram, Francijas Institut national de l’économie circulaire (INEC), un tā darbība Eiropas aprites ekonomikas tīklu apzināšanā.

6.4.

Ar infrastruktūras pārvaldības satvaru saistīti šķēršļi: mērogojamības un pārnesamības noteikumu trūkums. — Ceļveži ir jāpielāgo konkrētās teritorijas apstākļiem. Ir vajadzīgs un ir jāīsteno atbilstošs regulējums.

6.5.

Finansiāli šķēršļi: vērojams, ka trūkst ekonomisku stimulu, kas mudinātu uzņēmumus veikt pāreju un patērētājus izvēlēties aprites ekonomikas produktus un pakalpojumus. Visbeidzot, aprites ekonomikas patērētāju iespējas būs ekonomiski konkurētspējīgākas, bet, iespējams, ka sākotnējā pārejas posmā būs vajadzīgi stimulēšanas pasākumi. Ir skaidri jāinformē par piekļuvi attiecīgajam finansējumam, un jānodrošina pieteikuma iesniegšanas procedūras vienkāršība un saprotamība.

6.6.

EESK aicina ECESP novērst šos būtiskos šķēršļus, apzināt citus un politikas veidotājiem konkrēti ierosināt, kā vislabāk risināt nozīmīgos jautājumus.

---

(1)  EESK atzinums “Dokumentu kopums attiecībā uz aprites ekonomiku” (OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.).

(2)  Aprites ekonomikas stratēģijas un ceļveži Eiropā: apzinot sinerģijas un sadarbības un alianšu veidošanas potenciālu.