Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam”

(COM(2020) 565 final)

(2021/C 286/21)

Ziņotājs: Cristian PÎRVULESCU

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 27.11.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Biroja lēmums	1.12.2020.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	16.4.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	192/2/9

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosināto ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam un cer, ka tas palīdzēs gan ES, gan dalībvalstu iestādēm atjaunot savus centienus rasisma un citu strukturālas diskriminācijas veidu apkarošanā.

1.2.

Plāns ir nozīmīgs un savlaicīgs. Covid-19 epidemioloģiskās krīzes attīstība ir radījusi jaunus sarežģījumus attiecībā uz iekļaušanu un daudzveidības veicināšanu. Jau tāpat marginalizētas grupas, piemēram, migranti, ir saskārušās ar ievērojamām medicīniskām, sociālām un ekonomiskām grūtībām. Krīzes laikā diskriminējoša attieksme un rīcība mēdz kļūt vēl izteiktāka.

1.3.

Pat pirms Covid-19 krīzes minoritāšu un neaizsargātu grupu situācija Eiropas Savienībā pasliktinājās. Pret migrantiem vērsta attieksme izplatījās plašāk, un to virzīja vēlēšanu motivēti līderi un partijas, izraisot pret musulmaņiem, afrikāņiem un aziātiem vērstu noskaņojumu. Vēsturiskas minoritātes, piemēram, romi, arvien vairāk kļuva par rasistiska naida mērķiem. Ebreju situācija Eiropā kļuva arvien nedrošāka, atgādinot sāpīgas atmiņas par nežēlīgo antisemītismu, kas Eiropu pārņēma pirms Otrā pasaules kara.

1.4.

Šajā kontekstā plāna mērķis ir saskaņot leģislatīvās, politiskās un budžeta darbības. Kaut arī plāns apvieno visus pieejamos instrumentus, brīžiem šķiet, ka tam trūkst vēriena un vēsturiskā dziļuma. Tā pieeja ir pārāk piesardzīga, taču reālā situācija strauji pasliktinās. EESK vēlas uzsvērt, ka rīcība nolūkā cīnīties pret diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem Eiropas līmenī ir skaidrs pienākums, kas noteikts ES dibināšanas dokumentos. Tā nav brīvprātīga, un pienākumu sadalījumam starp ES un valstu iestādēm nevajadzētu kļūt par pamatu pašapmierinātībai un bezdarbībai. Viens no īpaši svarīgiem jautājumiem ir par to, kā pārliecināt visas ES dalībvalstis piedalīties šajā darbā un nodrošināt dažādu struktūru, iestāžu un organizāciju aktīvo sadarbību valstu līmenī.

1.5.

EESK atbalsta jaunu tiesību aktu sagatavošanu, lai stiprinātu valsts līdztiesības iestāžu lomu.

1.6.

EESK arī mudina Padomi pieņemt Komisijas 2008. gada priekšlikumu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.

1.7.

Pamatlēmumam par rasisma un ksenofobijas apkarošanu, izmantojot krimināltiesības, kas ir nozīmīgs leģislatīvais akts, ir vajadzīgs visaptverošs novērtējums par tā īstenošanu.

1.8.

Tiešsaistes telpa arvien vairāk sāk aizstāt tradicionālo sabiedrisko sfēru. Tā arī ir telpa, ko daži līderi, grupas un organizācijas izmanto, lai izplatītu rasistiskus un diskriminējošus uzskatus. Izstrādājot politiku un procedūras, vairāk ir jāuzsver organizētā naida runas izplatīšana un attiecīga šīs problēmas risināšana.

1.9.

Diemžēl pēdējās desmitgades laikā esam pieredzējuši, ka ievērojams skaits grupu un organizāciju atklāti pieņem idejas, simbolus un darbības, kuru izcelsme ir saistīta ar Eiropas starpkaru perioda fašismu. Pēdējās desmitgades laikā tās no sabiedriskās telpas perifērijas ir nonākušas centrā, tostarp izmantojot mobilizāciju tiešsaistē. Tās iedrošināja arī politiskās norises ārpus Eiropas, lielu valstu valdībām ieņemot nacionālistisku un konservatīvu nostāju iekšpolitikā un ārpolitikā. Šī jaunā mobilizācija ir attiecīgi jārisina – ne tikai ar leģislatīvām un soda darbībām, kas varētu būt novēlotas, bet ar tiešām un izlēmīgām darbībām, risinot labējās radikalizācijas pamatcēloņus.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, ar ko nākusi klajā Komisija, un cer, ka ar to tiks spēcīgi atbalstīta līdztiesība darba tirgū, tostarp attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas ir no rasu vai etniskajām minoritātēm. Mēs arī ceram, ka Covid-19 pandēmijas izraisītajos sarežģītajos ekonomikas apstākļos tiks ievērotas ES iestāžu un dalībvalstu sociālās saistības.

1.11.

EESK gaida Komisijas visaptverošo stratēģiju par bērna tiesībām, kas plānota 2021. gadā. Mēs ceram, ka stratēģija ietvers darbības rasisma un diskriminācijas ierobežošanai, kā arī saites ar politiku un resursiem, kas varētu mazināt epidēmijas nelabvēlīgās sekas un radītos traucējumus.

1.12.

Ir visaptveroši jāpārdomā ES un dalībvalstu veselības politika, lai visiem, jo īpaši neaizsargātām grupām un minoritātēm piederīgajiem, nodrošinātu piekļuvi augstas kvalitātes pakalpojumiem. Tas ietver labāku finansējumu pakalpojumiem, sabiedrības veselības infrastruktūras pilnveidošanu visos reģionos, jo īpaši nabadzīgākos apvidos, primāro veselības dienestu pilnveidi un pakalpojumu sniegšanas koncentrēšanu uz pacientu vajadzībām un tiesībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to vecāka gadagājuma iedzīvotāju tiesībām, cieņai un labklājībai, kuri Covid-19 pandēmijas laikā saskaras ar izolāciju aprūpes namos.

1.13.

Rasisma vēsturiskajām saknēm būtu jārada jauna interese un rīcība, jo īpaši izglītības jomā. Ar ES atbalstu būtu jāizstrādā jaunas programmas un jaunas mācību grāmatas un jārīko apmācību programmas skolotājiem un pedagogiem. Sekundārās un terciārās izglītības līmenī būtu jāveicina starpdisciplināra pieeja kopējai Eiropas vēsturei un mantojumam.

1.14.

EESK pievienojas Komisijai, mudinot visas dalībvalstis izstrādāt un pieņemt valsts rīcības plānus pret rasismu un rasu diskrimināciju. Tikai aptuveni pusei dalībvalstu ir šādi plāni, kas liecina par atšķirīgiem ieinteresētības un apņemšanās līmeņiem dalībvalstu valdībās. EESK gaida, ka tiks noteikti 2021. gadā paredzētie kopējie pamatprincipi valstu rīcības plāniem, un ir gatava sniegt palīdzību.

1.15.

EESK cer, ka uzņēmējdarbības organizāciju un individuālo uzņēmumu centieni radīt un uzturēt saviem darbiniekiem iekļaujošu darba vidi neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas, vecuma, invaliditātes vai seksuālās orientācijas tiks veicināti vēl vairāk. Iekļaujoša darba vide arī ietver reālu sociālo dialogu un darba ņēmēju spēcīgu pārstāvību. Mēs gaidām Eiropas daudzveidības hartu mēnesi 2021. gada maijā un tiešsaistes instrumentu kopuma ieviešanu, lai palīdzētu uzņēmumiem izvērtēt savu iekšējo daudzveidību un daudzveidības stratēģijas.

1.16.

Finansējums darbībām rasisma un diskriminācijas apkarošanai šķiet dāsns. Tas ietver daudzgadu finanšu shēmu (DFS), jauno programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un jauno Atveseļošanas un noturības mehānismu. Pamatojoties uz vispārīgu līdzšinējo darbību novērtējumu, dalībvalstu valdības nešķiet ļoti ieinteresētas piekļuvē dažādiem resursiem un darbā cīņai pret rasismu un diskrimināciju. EESK uzskata, ka budžeta noteikumi paši par sevi nav pietiekami un būtu jāievieš stimulu sistēma.

1.17.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nolūku strādāt ar Eiropas politiskajām partijām, Eiropas sadarbības tīklu vēlēšanu jomā, pilsonisko sabiedrību un akadēmisko vidi, lai uzlabotu līdzdalību saskaņā ar Eiropas demokrātijas rīcības plānu. EESK ir gatava sniegt savu ieguldījumu šajā darbā un piedāvāt pati savu skatījumu un īpašās zināšanas.

1.18.

EESK mudina Komisiju labāk integrēt dažādos plānus, kuros ievērojami pārklājas mērķi un instrumenti. Ierosinām integrēt rasisma apkarošanas plānu, stratēģiju Pamattiesību hartas īstenošanai, Demokrātijas rīcības plānu un ziņojumu par tiesiskumu. Atzīstot, ka minētie plāni pārstāv atšķirīgas politikas jomas, mums būtu arī jākonstatē kopēji elementi un sinerģijas.

1.19.

Viens no efektīvas politikas pīlāriem demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības jomā ir dinamiska, labi organizēta un pārliecinoša pilsoniskā sabiedrība, kas ir aktīva visos līmeņos – vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas. Tāpēc EESK mudina Komisiju izstrādāt visaptverošu Eiropas pilsoniskās sabiedrības stratēģiju, lai palīdzētu tai izpildīt savu demokrātisko uzdevumu.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.   Rasisma un rasu diskriminācijas apkarošana, izmantojot tiesību aktus – pārskatīšana un rīcība

2.1.1.

EESK mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk veikt esošā tiesiskā regulējuma visaptverošu novērtējumu. ES tiesību aktu transponēšanas un īstenošanas pārraudzība ir svarīga, lai nodrošinātu efektīvu rīcību pret diskrimināciju. EESK mudina Komisiju novērtējumā iekļaut nozīmīgāko pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo partneru un kopienu grupu, kā arī valstu līdztiesības iestāžu nostājas. Būtu jāiesaista arī organizācijas, kas tieši strādā ar skartajām grupām.

2.1.2.

EESK gaida 2021. gadā plānoto pārraudzības ziņojumu par Rasu vienlīdzības direktīvas īstenošanu un atzinīgi vērtē iespējamu koncentrēšanos uz tiesībaizsardzības regulu. Tā arī mudina Komisiju nepieciešamības gadījumā proaktīvi izmantot pārkāpuma procedūras.

2.1.3.

EESK atbalsta jaunu tiesību aktu sagatavošanu, lai stiprinātu valsts līdztiesības iestāžu lomu. Ir žēl, ka šādām svarīgām iestādēm, kas ir atbildīgas par neatkarīgas palīdzības sniegšanu no diskriminācijas cietušajiem, veicina vienlīdzību, veic neatkarīgas aptaujas un sniedz neatkarīgus ziņojumus un ieteikumus, ir pārāk atšķirīgi varas un funkciju mehānismi. Ir absolūti nepieciešams pārdomāt un vēl vairāk stiprināt to lomu.

2.1.4.

EESK arī mudina Padomi pieņemt Komisijas 2008. gada priekšlikumu par vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas (1).

2.1.5.

Pamatlēmumam par rasisma un ksenofobijas apkarošanu, izmantojot krimināltiesības (2), kas ir nozīmīgs leģislatīvais akts, ir vajadzīgs visaptverošs novērtējums par tā īstenošanu. Kā minēts priekšlikumā, pastāv spēcīgas bažas par apmēru, kādā valstu kriminālkodeksos ir pareizi noteikta kriminālatbildība par naida runu un naida noziegumiem, un šīm bažām pievienojas arī Komiteja.

2.1.6.

Īpaši satraucoša ir naida runas izplatība tiešsaistes telpā (3). Lai gan pamatlēmumā prasīts, ka dalībvalstīm ir jānosaka kriminālatbildība par sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību vai naidu rases, ādas krāsas, reliģijas, izcelsmes, nacionālās, rasu vai etniskās piederības dēļ, šī noteikuma īstenošanā praksē ir ievērojami trūkumi. Valstu iestādēm ir jāņem vērā vārda brīvības princips un sīkāk jādefinē nelikumīgas rīcības saturs tiešsaistē. Tajā pašā laikā tām ir jāsadarbojas ar informācijas tehnoloģiju platformām, lai regulētu piekļuvi un noteiktu skaidrākus noteikumus satura moderēšanai un izņemšanai. Ir gūts progress attiecībā uz platformu nodrošinātāju brīvprātīgo atbilstības nodrošināšanu un nelikumīga satura izņemšanu, taču ir vajadzīgs pastāvīgs darbs, lai neatpaliktu no jaunākajām norisēm tiešsaistes telpā.

2.1.7.

Tiešsaistes telpa arvien vairāk sāk aizstāt tradicionālo sabiedrisko sfēru. Tā ir telpa, kurā notiek lielākā daļa sabiedriskās mijiedarbības dažādām vajadzībām un dažādos nolūkos – no preču un pakalpojumu iegādes, izklaides, informācijas, izglītības un kultūras patēriņa līdz pilsoniskai un politiskai mobilizācijai. Tā ir plaša telpa, kurā tehnoloģiju un pakalpojumu attīstība pārvieto sabiedriskuma un mijiedarbības robežas. Tā ir arī politisko līderu, grupu un organizāciju iecienītākā telpa, lai izplatītu savas vērtības un ideoloģiju, mijiedarbotos ar sabiedrību un mobilizētos rīcībai (4). Daži no viņiem savas politiskās darbības un mobilizācijas centrā nostāda rasistiskus un diskriminējošus uzskatus. Izstrādājot politiku un procedūras, vairāk ir jāuzsver organizētā naida runas izplatīšana un attiecīga šīs problēmas risināšana.

2.1.8.

Diemžēl pēdējās desmitgades laikā esam pieredzējuši, ka ievērojams skaits grupu un organizāciju atklāti pieņem idejas, simbolus un darbības, kuru izcelsme ir saistīta ar Eiropas starpkaru perioda fašismu. Tās ietver valstu parlamentos esošas partijas, parlamentam nepiederošas partijas, politiskās kustības un paramilitāros grupējumus, kas visi sakņojas politiskā naida un diskriminācijas kultūrā. Pēdējās desmitgades laikā tās no sabiedriskās telpas perifērijas ir nonākušas centrā, tostarp izmantojot mobilizāciju tiešsaistē. Tās iedrošināja arī politiskās norises ārpus Eiropas, lielu valstu valdībām ieņemot nacionālistisku un konservatīvu nostāju iekšpolitikā un ārpolitikā. Šī jaunā mobilizācija ir attiecīgi jārisina – ne tikai ar leģislatīvām un soda darbībām, kas varētu būt novēlotas, bet ar tiešām un izlēmīgām darbībām, risinot labējās radikalizācijas pamatcēloņus.

2.1.9.

Kā minēts priekšlikumā, dažas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai aizliegtu rasistiskus grupējumus un to simbolus, bieži vien saskaņā ar tiesību aktiem par naida noziegumiem, naida runu vai terorismu, vai ir noteikušas kriminālsodus saistībā ar noziegumu pret cilvēci un/vai nacistiskā un fašistiskā perioda noliegšanu, kā arī teroristu grupu propagandu. Tas ir solis pareizajā virzienā, taču ir jādara vairāk. Visām valstīm būtu jāizstrādā valsts reakcija uz vardarbīgu ekstrēmismu. Un to pieeja būtu jāveicina ar kopīgu rīcību ES līmenī. EESK gaida Komisijas ziņojumu par valstu reakciju uz vardarbīgu ekstrēmismu. Mēs mudinām Komisiju cieši sadarboties ne tikai ar tiesībaizsardzības iestādēm, kuras parasti veic vardarbīga ekstrēmisma pārraudzību, bet arī ar valsts līdztiesības aizsardzības iestādēm, neatkarīgām uzraudzības iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām (arī reliģiskajām kopienām), sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un universitātēm. EESK ir gatava sniegt pati savas īpašās zināšanas ES kopīgo plānu izstrādē, lai cīnītos pret vardarbīgu ekstrēmismu. Darbībām būtu jābūt vērstām ne tikai uz redzamiem un vēlīnā posma vardarbīga ekstrēmisma gadījumiem, bet uz pamatcēloņiem un veicinošiem apstākļiem, kas izraisa radikalizāciju un rīcību.

2.1.10.

EESK mudina visas dalībvalstis apsvērt iespēju nekavējoties ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju Nr. 190 (2019), kas ir pirmais starptautiskais līgums, kurā skaidri nosodīta jebkāda veida vardarbība un aizskaroša attieksme darba vidē. Kā tāda tā ietekmē ar rasi, dzimumu saistītus un visus citus aizskaršanas un diskriminācijas veidus.

2.2.   Pasākumi ārpus ES tiesību aktiem – darīt vairāk, lai risinātu rasisma problēmu ikdienas dzīvē

2.2.1.

EESK atzinīgi vērtē jauno fokusu uz diskriminācijas no tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku puses apkarošanu. Tiesībaizsardzības iestādes ik dienu strādā visās Eiropas Kopienās, un tās varētu būt svarīgi dalībnieki cīņā pret rasismu, ksenofobiju un diskrimināciju. Diemžēl darbinieku izglītība un apmācība parasti neaptver demokrātiju, cilvēktiesību aizsardzību un diskrimināciju. Dažos gadījumos tiesībaizsardzības jomā strādājošie paši izveido rasistiskus, ksenofobiskus un diskriminējošus uzskatus, un sliktākajā gadījumā viņi ir saistīti ar ārējiem grupējumiem, kas šādas idejas izplata. Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) un Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) veikto darbu mācību resursu un rīku izstrādē, taču ar to nepietiek. Izglītības un apmācību potenciālo saņēmēju skaits ir tuvu simtiem tūkstošu. Tāpēc ievērojami ir jāpastiprina sadarbība ar valstu apmācību iestādēm, veltot vairāk resursu mācībām ES un valstu līmenī. FRA un CEPOL var arī mudināt valstu mācību iestādes sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un universitātēm, lai mācību saturu labāk pielāgotu valsts īpašajām iezīmēm.

2.2.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas spēcīgo apņemšanos ar politiku un finansējuma programmām cīnīties pret diskrimināciju un nevienlīdzību piekļuvē nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, ar ko nākusi klajā Komisija, un cer, ka ar to tiks spēcīgi atbalstīta līdztiesība darba tirgū, tostarp attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas ir no rasu vai etniskajām minoritātēm. Mēs arī ceram, ka Covid-19 pandēmijas izraisītajos sarežģītajos ekonomikas apstākļos tiks ievērotas ES iestāžu un dalībvalstu sociālās saistības.

2.2.3.

EESK atzinīgi vērtē nolūku izmantot Next Generation EU, tehniskā atbalsta instrumentu un vispārējo budžetu 2021.–2027. gadam, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem un mazinātu diskrimināciju. Covid-19 krīze ar tās nesamērīgo ietekmi uz neaizsargātām personām un minoritātēm, ir radījusi vajadzību pilnveidot infrastruktūru un vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, veselības un sociālajai aprūpei, mājokļiem un augsti kvalitatīviem, nenošķirtiem un iekļaujošiem izglītības un apmācību pakalpojumiem.

2.2.4.

Covid-19 krīze ir spilgti atklājusi neaizsargātu grupu un minoritāšu problēmas saistībā ar darba tirgu. Minoritātēm piederoši cilvēki saskaras ar grūtībām iegūt darbu un, pat ja viņiem tāds ir, ar grūtībām saņemt savam izglītības un prasmju līmenim atbilstošu samaksu. Pandēmijas ekonomiskās sekas ar plašu atlaišanu no darba un darba nosacījumu un atalgojuma turpmāku pasliktināšanos neaizsargātas grupas un minoritātes ietekmē spēcīgāk. Mēs gaidām rīcības plānu attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai efektīvi mazinātu diskrimināciju nodarbinātības jomā.

2.2.5.

Covid-19 pandēmija ir arī nelabvēlīgi ietekmējusi izglītību. Skolu slēgšanas 2020. gadā, kas, iespējams, turpināsies arī 2021. gadā, radīja traucējumus jau tāpat nepietiekami iekļaujošajā izglītības procesā. Pat pirms pandēmijas neaizsargātām grupām un minoritātēm piederīgi jaunieši agrīni pārtrauca mācības vai nepilnīgi piedalījās izglītības procesā. Ciktāl viņi iesaistījās izglītībā, minoritātēm piederīgi bērni saskārās ar diskrimināciju un iebiedēšanu, kas Eiropas Komisijas priekšlikumā nav pilnībā atzīts. Skolas nav tikai izglītības iestādes. Tajās un saistībā ar tām tiek sniegti vairāki pakalpojumi no ēdināšanas līdz veselības monitorēšanai un palīdzībai un vecāku un kopienas veiktas vardarbīgas izturēšanās novēršanai. Pāreja uz mācībām tiešsaistē bija ārkārtas risinājums. Daudzos gadījumos tas radīja papildu šķērsli neaizsargātiem un minoritātēm piederīgiem bērniem, jo viņiem trūka piemērotu ierīču un interneta savienojuma. Tiklīdz skolas varēs atkal atvērt, ir vajadzīga tieša un spēcīga rīcība, lai sāktu korektīvu mācību un pakalpojumu sniegšanu. EESK gaida Komisijas visaptverošo stratēģiju par bērna tiesībām, kas plānota 2021. gadā. Mēs ceram, ka stratēģija ietvers darbības rasisma un diskriminācijas ierobežošanai, kā arī saites ar politiku un resursiem, kas varētu mazināt epidēmijas nelabvēlīgās sekas un radītos traucējumus.

2.2.6.

EESK atzinīgi vērtē Radikalizācijas izpratnes tīkla darbu un cer, ka tā darbības tiks atbalstītas un pilnveidotas vēl vairāk, jo īpaši attiecībā uz izglītību.

2.2.7.

Veselības jomā Covid-19 radīja būtisku ietekmi. Ar veselību saistītā nevienlīdzība, ar ko saskārās rases vai etniskām minoritātēm piederīgi cilvēki, ir pasliktinājusies. Mēs aicinām ES veselības politikas platformu pilnībā pievērsties jautājumam par nevienlīdzības, kas balstīta uz rases vai etnisko izcelsmi, samazināšanu. ES ir jādara daudz vairāk, lai nodrošinātu, ka ES pilsoņiem un rezidentiem pandēmijas laikā un pēc tās ir piekļuve augsti kvalitatīviem medicīniskās aprūpes pakalpojumiem. ES centieni nodrošināt medicīnisko aprīkojumu un vēlāk arī piekļuvi vakcīnām ir jāvērtē atzinīgi un jāatbalsta. Taču vidējā termiņā un ilgtermiņā visu personu, jo īpaši neaizsargātām grupām un minoritātēm piederīgo, piekļuves un kvalitātes problēmu var atrisināt tikai ar ES un dalībvalstu veselības politikas visaptverošu pārskatīšanu. Tas ietver labāku finansējumu pakalpojumiem, sabiedrības veselības infrastruktūras pilnveidošanu visos reģionos, jo īpaši nabadzīgākos apvidos, primāro veselības dienestu pilnveidi un pakalpojumu sniegšanas koncentrēšanu uz pacientu vajadzībām un tiesībām.

2.2.8.

Ir jādara vairāk saistībā ar mājokļiem. Kā minēts priekšlikumā, diskriminācija mājokļu tirgū pastiprina segregāciju, radot domino efektu izglītības vai nodarbinātības iespēju ziņā un – ģimeņu ar bērniem gadījumā – būtisku negatīvu ietekmi uz bērnu attīstību. Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi vajadzību rīkoties, lai uzlabotu mājokļu apstākļus. Infekcijas un smagu slimības stāvokļu novēršana ir atkarīga no vispārējiem veselības nosacījumiem, taču arī no piekļuves ūdenim un sanitārajai infrastruktūrai. Mājokļu segregācijas problēmas risināšanai, jo īpaši nabadzīgākās teritorijās, būtu jābūt vienai no prioritātēm. Kaut arī kohēzijas politikā ir pieejami līdzekļi nenošķirtu mājokļu darbību atbalstīšanai un piekļuves nodrošināšanai iekļaujošiem un augsti kvalitatīviem integrējošiem pakalpojumiem, nav skaidrs, vai valstu un vietējās pašvaldības vēlas tam piekļūt.

2.3.   Strukturālais rasisms – pamatproblēmas risināšana

2.3.1.

Stereotipu apkarošana un vēstures izpratnes veidošana ir ārkārtīgi svarīga, lai radītu pasaules daļu, kurā nav rasisma un diskriminācijas. Rasisma vēsturiskajām saknēm būtu jārada jauna interese un rīcība, jo īpaši izglītības jomā. Atzinīgi vērtējam Eiropas Padomes darbu vēstures un vēstures mācīšanas jomā. Taču sniegtie rīki netiek ierasti izmantoti vēstures mācīšanai plašā apmērā. Ir vajadzīga saskaņotāka un izlēmīgāka rīcība šajā virzienā. Ar ES atbalstu būtu jāizstrādā jaunas programmas un jaunas mācību grāmatas un jārīko apmācību programmas skolotājiem un pedagogiem. Sekundārās un terciārās izglītības līmenī būtu jāveicina starpdisciplināra pieeja kopējai Eiropas vēsturei un mantojumam. Koncentrēšanās uz izglītību – formālo un neformālo – ir pamatelements jebkādai efektīvai politikai, kas vērsta pret rasismu un diskrimināciju.

2.3.2.

Ļoti svarīga ir arī radošās nozares loma, darbojoties kā tiltam starp sociālajām grupām. Empātija un solidaritāte ir vērtības, kas veido iekļaujošu sabiedrību. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam to, ka programmā “Radošā Eiropa” un citās programmās uzmanība ir vērsta uz projektiem, kas tiecas novērst šķēršļus un veicināt sociālo iekļaušanu un nepietiekami pārstāvēto un nelabvēlīgākā situācijā esošo grupu līdzdalību.

2.3.3.

Arī darbs ar žurnālistiem ir nozīmīgs un savlaicīgs. Mēs atbalstām Komisijas centienus izstrādāt virkni semināru par rasu un etniskajiem stereotipiem, apvienojot žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un rases vai etnisko minoritāšu pārstāvjus. EESK ir gatava sniegt savu ieguldījumu šādos centienos.

2.3.4.

EESK mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vienotu metodiku attiecīgo datu vākšanai, ieskaitot datus, kas sadalīti pēc etniskās izcelsmes un rases. Metodikas izstrādē būtu jāievēro principi, kas noteikti 2002. gadā notikušajā ANO Pasaules konferencē pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību un Durbanas rīcības programmā; gatavojot statistiku par iedzīvotājiem, sadalītus datus būtu jāvāc ar respondentu nepārprotamu piekrišanu, pamatojoties uz viņu pašidentificēšanos un ievērojot cilvēktiesību standartus, kas aizsargā privātumu. EESK uzskata, ka Pamattiesību aģentūras veiktais darbs datu vākšanas jomā nav pietiekams un ka līdzīgi centieni būtu vajadzīgi dalībvalstu līmenī.

2.3.5.

EESK uzsver: lai veicinātu iecietību pret dažādām kultūrām, ir svarīgi izmantot labu praksi, lai veidotu sadarbību ar vietējo līmeni (pilsētām) un apkārtni/kopienām, kur strukturālais rasisms ir saistīts ar ikdienas dzīvi un darbu.

2.4.   Īstenošanas sistēma – ES rīku pilnīga izmantošana

2.4.1.

EESK pievienojas Komisijai, mudinot visas dalībvalstis izstrādāt un pieņemt valsts rīcības plānus pret rasismu un rasu diskrimināciju. Tikai aptuveni pusei dalībvalstu ir šādi plāni, kas liecina par atšķirīgiem ieinteresētības un apņemšanās līmeņiem dalībvalstu valdībās (5). EESK gaida, ka tiks noteikti 2021. gadā paredzētie kopējie pamatprincipi valstu rīcības plāniem, un ir gatava sniegt palīdzību. Pašreizējā rīcības plānā uzsvērtās politikas jomas (diskriminācijas aizlieguma tiesību akti un līdztiesības iestāžu loma; naida runa un naida noziegumi; tiesībaizsardzības iestāžu veikta nelikumīga profilēšana; riski, ko rada jaunās tehnoloģijas; stereotipi un vēstures izpratne; vienlīdzīga piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei, mājokļiem; līdztiesības jautājumu integrēšana valsts līmenī; reģionālo un vietējo līmeņu iesaistīšana; finansējums cīņai pret rasismu; datu vākšana, dialogs ar pilsonisko sabiedrību) ir labi strukturētas un visaptverošas. Viens no īpaši svarīgiem jautājumiem ir par to, kā pārliecināt visas ES dalībvalstis piedalīties šajā darbā un nodrošināt dažādu struktūru, iestāžu un organizāciju aktīvo sadarbību valstu līmenī.

2.4.2.

EESK cer, ka uzņēmējdarbības organizāciju un individuālo uzņēmumu centieni radīt un uzturēt saviem darbiniekiem iekļaujošu darba vidi neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas, vecuma, invaliditātes vai seksuālās orientācijas tiks veicināti vēl vairāk (6). Iekļaujoša darba vide arī ietver reālu sociālo dialogu un darba ņēmēju spēcīgu pārstāvību. Mēs gaidām Eiropas daudzveidības hartu mēnesi 2021. gada maijā un tiešsaistes instrumentu kopuma ieviešanu, lai palīdzētu uzņēmumiem izvērtēt savu iekšējo daudzveidību un daudzveidības stratēģijas.

2.4.3.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas apņemšanos nodrošināt, lai visās ES politikas jomās, tiesību aktos un finansēšanas programmās būtu integrēta uz konkrētiem iemesliem balstītas diskriminācijas apkarošana un šo iemeslu mijiedarbība ar citiem diskriminācijas iemesliem, kā dzimums, invaliditāte, vecums, reliģija vai seksuālā orientācija.

2.4.4.

Finansējums darbībām rasisma un diskriminācijas apkarošanai šķiet dāsns. Tas ietver daudzgadu finanšu shēmu (DFS), jauno programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un jauno Atveseļošanas un noturības mehānismu. Pamatojoties uz vispārīgu līdzšinējo darbību novērtējumu, dalībvalstu valdības nešķiet ļoti ieinteresētas piekļuvē dažādiem resursiem un darbā cīņai pret rasismu un diskrimināciju. EESK uzskata, ka budžeta noteikumi paši par sevi nav pietiekami un būtu jāievieš stimulu sistēma. Nozīmīgs iemesls ierobežotajai ieinteresētībai varētu būt šādu darbību sensitīvais politiskais raksturs un radikālo līderu, organizāciju un grupu politiskā mobilizācija pret šādām darbībām.

2.4.5.

Arī rasisma un diskriminācijas apkarošana ārpolitikā ir prioritāte, jo īpaši pasaulē, ko smagi skārusi Covid-19 epidēmija. EESK cer, ka rasisma apkarošanas, nediskriminēšanas un vienlīdzības vērtības tiks pilnībā atbalstītas ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu sadarbībā ar valdībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem tā partnervalstīs (7).

2.5.   Pozitīva ES rīcība – ieklausīšanās un rīcība

2.5.1.

Marginalizācijai pakļautu grupu, piemēram, rases vai etniskajām minoritātēm piederīgo, demokrātiska līdzdalība un pārstāvība lielākajā daļā Eiropas joprojām ir nepietiekama. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas nolūku strādāt ar Eiropas politiskajām partijām, Eiropas sadarbības tīklu vēlēšanu jomā un pilsonisko sabiedrību, lai uzlabotu līdzdalību saskaņā ar Eiropas demokrātijas rīcības plānu. EESK ir gatava sniegt savu ieguldījumu šajā darbā un piedāvāt pati savu skatījumu un īpašās zināšanas. Viena no prioritātēm būtu novērst dažādos juridiskos un administratīvos izaicinājumus, piekļuves šķēršļus un institucionālās grūtības, ar kurām saskaras cilvēki, kuri visos līmeņos ir gatavi iesaistīties politikā. Vēl viena prioritāte būtu strādāt ar partijām un tās mudināt veidot daudzveidīgākus un iekļaujošākus politiskos vēlēšanu apgabalus un atbalstīt minoritātēm vai neaizsargātām grupām piederīgus līderus un kandidātus.

2.5.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos regulāri tikties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem, kas aktīvi cīnās pret rasismu Eiropas, valstu un vietējā līmenī, lai izvērtētu paveikto cīņā pret rasismu. EESK ir stingri apņēmusies piedalīties šajā dialogā. Ir svarīgi šajā procesā iesaistīt reliģijas jomas dalībniekus.

2.5.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas plānoto rasisma apkarošanas koordinatora iecelšanu. Koordinators sadarbosies ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un akadēmiskajām aprindām, lai stiprinātu politiskos risinājumus rasisma apkarošanas jomā.

2.5.4.

EESK gaida Komisijas plānoto samitu rasisma novēršanai. Samitu rīkos tā, lai tas sakristu ar Starptautisko rasu diskriminācijas izskaušanas dienu 2021. gada 21. martā, un šo dienu Komisija atzīmēs katru gadu.

2.5.5.

Komisijas darbs daudzveidības veicināšanai un nediskriminējošu un iekļaujošu darbavietu nodrošināšanai visiem neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes vai ādas krāsas ir vērtējams atzinīgi un nosaka ļoti labu standartu pārējo ES iestāžu darbībai.

---

(1)  COM(2008) 426 final.

(2)  OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

(3)  Pret tiešsaistes telpu arvien vairāk vēršas arī valstis, kas izmanto nekonvencionālas stratēģijas, lai ietekmētu sabiedrisko domu.

(4)  EESK iesaka Eiropas Komisijai šo rīcības plānu labāk integrēt Eiropas digitālajā stratēģijā.

(5)  Saskaņā ar FRA 2020. gada ziņojumu (FRA, 2020. gada jūnijs) 15 dalībvalstīm 2019. gadā bija plāni pret rasismu, rasu/etnisku diskrimināciju un ar to saistītu neiecietību – Beļģijai, Čehijai, Francijai, Horvātijai, Itālijai, Īrijai, Lietuvai, Nīderlandei, Portugālei, Slovākijai, Somijai, Spānijai, Vācijai un Zviedrijai. Tāds bija arī Apvienotajai Karalistei, kura 2021. gada 1. janvārī izstājās no ES.

(6)  Saskaņā ar priekšlikumu pašlaik 24 dalībvalstīs ir spēkā daudzveidības hartas, kurām ir vairāk nekā 12 000 parakstītāju (uzņēmumi, valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, universitātes, arodbiedrības) un kuras kopumā aptver vairāk nekā 16 miljonus darbinieku.

(7)  OV C 110, 22.3.2019, 163. lpp.