16.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/88


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā. Iespēju rīkkopa””

(COM(2020) 710 final)

(2021/C 286/16)

Ziņotājs:

João NABAIS

Apspriešanās

21.4.2021.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

31.3.2021.

Pieņemts plenārsesijā

27.4.2021.

Plenārsesija Nr.

560

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

237/2/9

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē paziņojumu kā būtisku un efektīvu līdzekli virzībā uz tieslietu sistēmu digitalizāciju. Lai īstenotu šīs pārmaiņas, ir svarīgi valsts līmenī atbalstīt dalībvalstis, piešķirot tām ne tikai nepieciešamo finansējumu, bet arī rīkus. Šāds atbalsts palīdzēs izvērst tieslietu sistēmu digitalizāciju ES mērogā, lai ieviestu mehānismus ciešai tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībai.

1.2.

EESK norāda, ka situācija dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga un ka valstu IT rīku dažādības dēļ dalībvalstis vēl konsekventi neizmanto atsevišķus mehānismus, piemēram, e-CODEX (1).

1.3.

Tādēļ, pēc EESK domām, arvien svarīgāk šķiet izstrādāt noteikumus, kuru mērķis ir panākt lielāku saskaņotību starp dažādām dalībvalstīm.

1.4.

EESK uzskata, ka tieslietu sistēmu digitalizācija ir būtisks instruments, kas ļauj dalībvalstu iestādēm izveidot reālu partnerību cīņā pret noziedzīgām darbībām, kuras nopietni apdraud Eiropas telpu.

1.5.

EESK konstatē, ka daži konkrētie paziņojuma aspekti nepietiekami atspoguļo tiesu sistēmu daudzšķautņaino realitāti dalībvalstīs.

1.6.

EESK iesaka Komisijai pieņemt tādu direktīvu par tiesvedību, kas notiek attālināti, kurā būtu paredzēts un atļauts saziņas nolūkā izmantot videozvanu neatkarīgi no tā, kāds datu nesējs tiek izmantots, ja tas garantē tiesības uz privātumu un neapdraud datu subjekta persondatu aizsardzību un izskatāmās lietas konfidencialitāti.

1.7.

Tā kā lielāko daļu tiesas sēžu var apmeklēt jebkurš, EESK uzskata, ka citu pašreiz pieejamo distances saziņas līdzekļu izmantošana nevarētu apdraudēt datu aizsardzību.

1.8.

EESK uzskata, ka policijas iestādei, kas veic izmeklēšanu par varbūtēju teroristu grupu kādā dalībvalstī, ir jābūt tūlītējai piekļuvei informācijai, kas apkopota ne tikai Eiropola, Eurojust un Eiropas Prokuratūras (EPPO) datubāzēs, bet arī visu dalībvalstu policijas iestāžu datubāzēs.

1.9.

EESK uzskata, ka digitalizācijas sniegtās priekšrocības ir visaptveroši jāizmanto arī saistībā ar tiesas nolēmumu izpildes iespējām citās dalībvalstīs, alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem, kā arī dalībvalstu un ES aģentūru administratīvo sadarbību.

2.   Komisijas paziņojums

2.1.

Paziņojumā ir ierosināta rīkkopa tieslietu sistēmu digitalizācijai virzībā uz digitālo laikmetu. Tajā ierosināta pieeja, kurā ņemtas vērā dalībvalstu atšķirīgās iezīmes un kompetences un pilnībā ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Tajā pašā laikā visām dalībvalstīm ir jācenšas mazināt pašreizējās atšķirības digitalizācijas jomā un valstu tieslietu sistēmu sadrumstalotību, un jāizmanto iespējas, ko sniedz attiecīgie ES finansēšanas mehānismi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Covid-19 krīze ir radījusi daudzas problēmas tiesu sistēmas darbībā un saistībā ar efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Tiesas sēdes klātienē un tiesas dokumentu pārrobežu izsniegšana ir aizkavējusies, īslaicīgi nebija iespējams saņemt individuālu juridisko palīdzību, un kavēšanās dēļ ir beigušies daži termiņi. Turklāt ar pandēmiju saistīto maksātnespējas un darbinieku atlaišanas lietu skaita pieaugums vēl vairāk sarežģī tiesu darbu.

3.2.

Šādā situācijā ir vajadzīgi jauni pasākumi tieslietu sistēmu intensīvākai un ātrākai digitalizācijai. Lai to panāktu, ir svarīgi valsts līmenī atbalstīt dalībvalstis, piešķirot tām ne tikai vajadzīgos finanšu līdzekļus, bet arī rīkus, kas visām tiesu iestādēm un juristiem palīdzētu sagatavoties jaunajam pārmaiņu laikmetam. Ir ārkārtīgi svarīgi panākt, lai tiesu sistēma būtu pilsoņiem pieejamāka un saprotamāka.

3.3.

Vienīgi šāds atbalsts valsts līmenī palīdzēs izvērst tieslietu sistēmu digitalizāciju ES mērogā, lai ieviestu mehānismus ciešai tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībai.

3.4.

Jāatzīmē, ka kopumā situācija dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga un ka valstu IT rīku dažādības dēļ dalībvalstis vēl konsekventi neizmanto atsevišķus mehānismus, piemēram, e-CODEX.

3.5.

Tādēļ arvien svarīgāk šķiet izstrādāt noteikumus, kuru mērķis ir panākt lielāku saskaņotību starp dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

3.6.

Paziņojuma galvenais mērķis ir turpināt sabiedrisko justīcijas pakalpojumu digitalizāciju, veicināt drošu un kvalitatīvu distances saziņas tehnoloģiju (videokonferenču) izmantošanu, sekmēt valstu datubāžu un reģistru starpsavienojuma izveidi un veicināt drošu elektronisku nosūtīšanas kanālu izmantošanu starp kompetentajām iestādēm.

3.7.

Tieslietu sistēmu digitalizācija ir būtisks instruments, kas ļauj dalībvalstu iestādēm izveidot reālu partnerību cīņā pret noziedzīgām darbībām, kuras nopietni apdraud Eiropas telpu, – piemēram, teroristu nodarījumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, korupciju, cilvēku tirdzniecību, naidu un kūdīšanu uz naida runu un vardarbību.

3.8.

Tā kā mūsdienās šiem noziedzīgiem nodarījumiem arvien biežāk ir pārrobežu iezīmes, digitālā pārkārtošanās ir milzīgs un nozīmīgs solis uz priekšu šo postošo darbību izmeklēšanas un sodīšanas stratēģijā.

3.9.

Lai gan Komisija šajā jomā ir paveikusi lielu darbu un paziņojums ir vērtējams ļoti pozitīvi, tiesu sistēmu digitalizācija ir ilgs un grūts process.

3.10.

Dažus konkrētus paziņojuma aspektus var kritizēt nepilnību dēļ vai tāpēc, ka nav pietiekami ņemta vērā ierosināto ideju nesaderība ar tiesu vides daudzšķautņaino realitāti dalībvalstīs.

3.11.

Šķiet, ka Komisija nav ņēmusi vērā tiesvedības norises kārtību un citus tiesas pienākumus procesos saistībā ar civiltiesībām, komerctiesībām un darba tiesībām, kā arī kriminālprocesā (piemēram, apsūdzēto nopratināšanu un liecinieku uzklausīšanu kriminālizmeklēšanā), kas tāldarba režīmā ļautu piedalīties iesaistītajām personām, izmantojot tirgū pieejamās lietojumprogrammas vai arī videozvanus, kurus veic ar saziņas lietojumprogrammu starpniecību.

3.12.

EESK saprot, ka ir jāievēro tiesvedības rituālie aspekti, taču Covid-19 krīze mums parādīja, ka nav obligāti jārīko videokonferences, izmantojot pašreizējos tiesu iestāžu sadarbības mehānismus (gan valsts, gan starptautiskā līmenī) un tiesvedībā iesaistītajām pusēm klātesot kompetentajā tiesā dzīvesvietas jurisdikcijā vai iepriekš noteiktā un atļautā vietā (piemēram, policijas telpās, tiesu ekspertīzes dienestos u. c.), jo ar datora vai mobilā tālruņa palīdzību var sazināties ar lieciniekiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.

3.13.

Pašlaik daži distances saziņas līdzekļi jau garantē ne tikai tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, bet arī datu aizsardzību; tie ir divi būtiski elementi, kas, protams, ir jāievēro.

3.14.

Jāatgādina par vispārējo principu, ka lietu izskatīšana lielākoties notiek atklātās tiesas sēdēs. Tas nozīmē, ka atklātā tiesas sēdē piedalās ne tikai dažādu iesaistīto pušu (prasītājs un atbildētājs procesā saistībā ar civiltiesībām, komerctiesībām un darba tiesībām vai civilprasītājs un apsūdzētais kriminālprocesā) radi un draugi, bet arī citas personas, kuras nav tieši saistītas ar tiesvedību, piemēram, bieži vien žurnālisti un citi mediju pārstāvji.

3.15.

Tā kā lielāko daļu tiesas sēžu var apmeklēt jebkurš, EESK uzskata, ka citu distances saziņas līdzekļu, piemēram, IT platformu un citu pašreiz pienācīgi sertificētu digitālo lietotņu, izmantošana nevar apdraudēt datu aizsardzību.

3.16.

Turklāt, piemēram, kriminālprocesuālajās tiesībās, apsūdzētajai personai pašai ir jābūt iespējai izvēlēties tikt uzklausītai ar distances saziņas līdzekļu starpniecību, nevis personīgi ierasties tiesā, izņemot īpašus gadījumus, kad apsūdzētās personas ierašanās tiesā ir pamatota.

3.17.

Runājot par lieciniekiem, jārūpējas, lai personai ar jebkādu fizisku invaliditāti, kura dzīvo nelielā apdzīvotā vietā daudzu kilometru attālumā no tuvākās tiesas, nebūtu jāpārvietojas no mājām un stundām jāgaida aicinājums liecināt, jo mūsdienās informācijas apmaiņas un sniegto liecību drošību un konfidencialitāti garantē uzticamas un sertificētas elektroniskas platformas.

3.18.

Paziņojumā Komisija ierosina “veicināt drošu un kvalitatīvu distances saziņas tehnoloģiju (videokonferenču) izmantošanu”.

3.19.

Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, EESK iesaka Komisijai pieņemt direktīvu par tiesvedību, kas notiek attālināti un kurā ir paredzēts un atļauts saziņas nolūkā izmantot videozvanu neatkarīgi no tā, kāds datu nesējs tiek izmantots (piemēram, stacionārs dators, klēpjdators vai mobilais tālrunis), ja tas garantē tiesības uz privātumu un neapdraud datu subjekta persondatu aizsardzību un izskatāmās lietas konfidencialitāti.

3.20.

Šāda pieeja atbilst Komisijas 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumam, kurā norādīts, ka digitalizācija tieslietu jomā būtu prioritāri jāorientē uz pilsoņiem un jārada jaunas iespējas dažādām ieinteresētajām personām, lai palīdzētu samazināt kavēšanos, palielināt juridisko noteiktību un veicināt tiesu iestāžu vieglāku pieejamību ar mazākam izmaksām.

3.21.

Tomēr jābūt uzmanīgiem attiecībā uz nepilngadīgo un neaizsargātu personu situāciju, kā arī naida motivētu noziegumu vai dzimumnoziegumu lietās, t. i., gadījumos, kad ir svarīgi vai pat obligāti nepieciešams nodrošināt privātās dzīves aizsardzību un juridisko noteiktību.

3.22.

Paziņojumā Komisija arī ierosinājusi radīt modeli – “Eiropas judikatūras identifikatoru”, kas valstu tiesu iestādēm dotu iespēju piekļūt judikatūrai mašīnlasāmā formātā.

3.23.

Šis priekšlikums ir visnotaļ atbalstāms, taču, lai tas būtu pilnībā efektīvs, tam būtu vajadzīgs leģislatīvs papildinājums ar mērķi standartizēt tiesas nolēmumu formu (bet ne saturu).

3.24.

Kā zināms, katrai dalībvalstij ir ne tikai savi tiesību akti, bet arī sava formalizācijas sistēma. Sprieduma struktūra un forma Portugālē noteikti nebūs tāda pati kā Itālijā vai Francijā, tāpēc Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā šīs atšķirības.

3.25.

Komisija arī ierosina izveidot IT platformu kopēju izmeklēšanas grupu (kuru sastāvā ir dalībvalstu izmeklētāji un prokurori un, ja nepieciešams, atbalstu sniedz Eiropols, Eurojust un EPPO) sadarbībai. Dalībvalstīs pieejamajiem datiem un datubāzēm drīkstētu piekļūt vienīgi kompetentās iestādes atbilstīgi datu aizsardzības prasībām.

3.26.

Tas ir lielisks priekšlikums, tomēr šķērslis tam var būt dalībvalstu kriminālprocesa kodeksa noteikumu saskaņotības trūkums attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar pierādījumu iegūšanu.

3.27.

Kamēr šāda standartizācija nav veikta, atsevišķas izmeklēšanas darbības saskaņā ar dažu dalībvalstu tiesību aktiem var radīt spēkā neesamības gadījumu, kas savukārt mazinātu kopīgas izmeklēšanas efektivitāti.

3.28.

Izskatāmajā paziņojumā Komisija pievērsusies arī terorisma apkarošanas jautājumam. Tomēr papildus apgalvojumam, ka ir vajadzīgs tiesību akta priekšlikums par digitālās informācijas apmaiņu pārrobežu terorisma lietās, ir obligāti jāizstrādā un jāievieš rīki, kuru pamatā ir digitālā savienojamība, lai apmainītos ne tikai ar procesuālajiem dokumentiem, bet arī informāciju par aizdomās turētajiem un uzraudzīto grupu darbībām (2).

3.29.

Ņemot vērā nepieciešamību apkarot terorismu, EESK uzskata, ka policijas iestādei, kas veic izmeklēšanu par iespējamu teroristu grupu kādā dalībvalstī, ir jābūt tūlītējai piekļuvei informācijai, kas apkopota ne tikai Eiropola, Eurojust un EPPO datubāzēs, bet arī visu dalībvalstu policijas iestāžu datubāzēs. Tomēr jārūpējas arī par to, lai informācija nenonāktu nepiederošu vai neuzticamu personu rokās.

3.30.

Ir jānodrošina arī tiešsaistes pakalpojumu sniegšana, piemēram, personas apliecības atjaunošana, elektroniskās juridiskās apliecības, civilstāvokļa apliecības un sodu apliecības, kā arī piekļuve tiesvedībai tiešsaistē, jo tas ļauj ne tikai samazināt braucienus uz fiziskām pakalpojumu sniegšanas vietām, bet arī piedāvāt šos pakalpojumus pat tad, kad nākas slēgt fiziskās atrašanās vietas.

3.31.

Tomēr runājot par datu (piemēram, par uzņēmumiem, bankrotu, zemes un uzņēmējdarbības reģistriem un sodāmību) savstarpējo savienojamību, ir jānodrošina, lai dažos gadījumos piekļuve šādiem datiem (piemēram, sodu reģistra datiem) neapdraudētu tiesības uz privātumu un persondatu aizsardzību.

3.32.

Tāpēc ir ļoti svarīgi padziļināti izpētīt šajā jomā ieviešamo IT modeli, lai vēlamā digitalizācija nekaitētu iedzīvotājiem un neapdraudētu viņu pamattiesības.

3.33.

Komisija paziņojumā iepazīstina ar rīka “Mana e-tiesiskuma telpa” izveidi, kura mērķis ir nodrošināt fiziskām personām elektronisku piekļuvi tiesas dokumentiem, kurus ir atļauts skatīt un/vai iegūt fiziskai personai vai tās likumīgam pārstāvim (valsts lietās vai lietās, kas tiek izskatītas citās dalībvalstīs).

3.34.

Tā kā iespēja digitāli piekļūt informācijai, kas minēta lietās, kurās pilsonis ir iesaistītā puse, nodrošina ātrāku, efektīvāku tiesu iestāžu pieejamību ar zemākām izmaksām, tas ir būtisks elements tiesu sistēmas reālas pārredzamības nodrošināšanai, jo tas ir galvenais instruments, ar ko veidot iedzīvotāju pārliecību par to, ka tieslietu sistēma nav necaurskatāma un nepieejama.

3.35.

Iespēja tiesu iestādēm un advokātiem elektroniski piekļūt citā dalībvalstī iztiesātām lietām, ir milzīgs solis uz priekšu un būtisks posms tik ļoti vēlamajā tieslietu sistēmas digitalizācijā.

3.36.

Ņemot vērā dalībvalstu atšķirības attiecībā uz tiesvedības konfidencialitātes pakāpi krimināllietās, tomēr šķiet, ka šo izcilo Komisijas priekšlikumu attiecībā uz pārrobežu reģistru nebūs iespējams īstenot, ja šajā jomā netiks saskaņoti valstu tiesību akti.

3.37.

Ar iecerēto tieslietu sistēmu digitalizāciju ir paredzēts ES iedzīvotājiem nodrošināt jaunas un būtiskas iespējas atrisināt problēmas pārrobežu kontekstā. Tikai tā varēs sasniegt mērķi – nostiprināt pilsoņu tiesības uz tiesu pieejamību.

3.38.

Šajā sakarā Komisija norāda, piemēram, uz (digitālu) līdzekļu ieviešanu, kas ļauj ierosināt pārrobežu rīkojumus un vecāku pienākumu kontekstā dod iespēju nodrošināt nepilngadīgajiem paredzēto uzturlīdzekļu maksājumu pārrobežu izpildi.

3.39.

Tomēr Komisijas paziņojumā nav apskatīts svarīgs pamatjautājums, proti, tiesas nolēmumu izpildes iespējas citās dalībvalstīs. Digitalizācija nodrošina līdzekļus šā mērķa konkrētai sasniegšanai, un to jau sen pieprasa daudzi juridisko profesiju pārstāvji. Jāpiebilst, ka vairākās jomās (komerctiesības un ģimenes tiesības) šāda iespēja jau pastāv, tādēļ to vajadzētu ieviest arī citās jomās, kur tas vēl netiek darīts.

3.40.

Jau sen ir noteikts, ka tiesu nolēmumus vienmēr pieņem katras konkrētās dalībvalsts tiesas un ka šajā ziņā Savienības dalībvalstu suverenitāte ir uzskatāma par neatņemamām tiesībām.

3.41.

Tomēr patiesībā daudzi tiesu nolēmumi galu galā attiecas uz īpašumu, uzņēmumiem vai pilsoņiem, kas atrodas ārpus teritorijas, kurā pieņemts nolēmums.

3.42.

Tādos gadījumos dalībvalstu robežas ir šķērslis ātrai tiesiskuma īstenošanai. Tāpēc Savienības tiesu iestāžu sadarbībā būtu jāizmanto digitalizācijas sniegtās iespējas, lai spriedumu izpilde notiktu teritorijā, kurā atrodas attiecīgais īpašums.

3.43.

Tas pats attiecas uz alternatīvām metodēm strīdu izšķiršanā, kur būtu jāpanāk, ka procedūras var tikt īstenotas arī tiešsaistē, tostarp šķīrējtiesas, miertiesnešu un publisko mediācijas sistēmu darbības.

3.44.

Attiecībā uz valstu iestāžu un ES aģentūru un struktūru sadarbību cīņā pret pārrobežu noziedzību Komisija pamatoti atzīst nepieciešamību stiprināt digitālās sadarbības spējas.

3.45.

Kaut arī varēja cerēt, ka Komisija paziņojumā noteiks ieviešamo modeli un ieguldījumus, ko tā būtu gatava atbalstīt, lai sasniegtu šo svarīgo mērķi, tajā ir formulēta tikai klusa cerība, lai Eurojust, EPPO, OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) un Eiropols “vienotos par kopīgu pieeju, kas nodrošina netraucētu un drošu sadarbību ar dalībvalstīm (..)”.

3.46.

Tomēr šādā svarīgā jomā ir jāprasa, lai Komisija noteiktu termiņu sadarbības modeļa ieviešanai, nevis vienīgi izteiktu vēlmi, lai iestādes vienotos, bet uzņemtos saistības izstrādāt instrumentu (direktīvu?), kas arī šajā gadījumā noteiktu par pienākumu izmantot mehānismu, kura pamatā ir digitalizācijas sniegtās iespējas.

3.47.

EESK atzinīgi vērtē izskatāmajā paziņojumā paustos Komisijas nodomus attiecībā uz finansiālu atbalstu dalībvalstīm piemērotu IT sistēmu izstrādē, kā arī stratēģijas definēšanu tieslietu sistēmu digitalizācijai Eiropas Savienībā saskaņā ar jauno programmu “Tiesiskums” un programmu “Digitālā Eiropa”.

3.48.

Jāatzīmē, ka galvenais digitalizācijas šķērslis ir nevis tiesu iestādes vai pilsoņi, bet gan nepietiekamie līdzekļi, kas dalībvalstīm pieejami, lai konkrēti īstenotu pasākumus digitālo platformu un elektronisko līdzekļu izveidei un ieviešanai tieslietu jomā.

3.49.

Tāpēc un it sevišķi pašreizējās krīzes apstākļos, kas ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā smagi skar dalībvalstu ekonomiku, ir steidzami jārod finansēšanas risinājumi šīm valstīm, lai saskaņoti un vienveidīgi veiktu tieslietu sistēmu digitalizāciju. Vienīgi ar šādu nosacījumu varēs izveidot pārrobežu sadarbību Eiropas mērogā.

3.50.

Turklāt jāuzsver, ka Komisija ir iecerējusi nodrošināt, lai šim svarīgajam mērķim – digitalizācijas izmantošanai nolūkā izveidot Eiropas Savienībā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu – tiktu piešķirti resursi, kas būs pieejami saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.

3.51.

Ar gandarījumu jākonstatē, ka Komisija uzskata, ka tehniskās palīdzības instruments, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumā, palīdzēs visām dalībvalstīm īstenot reformas tieslietu nozarē, un tas neapšaubāmi ietvers ieguldījumus iepriekš minētajā digitālajā pārveidē.

3.52.

Tā kā Komisija uzskata, ka pašreizējā pārrobežu sadarbībā, izmantojot papīra datnes, ir daudz nepilnību, kas negatīvi ietekmē tiesvedības efektivitāti un izmaksas, ir svarīgi, lai elektroniskā nosūtīšana kļūtu par standarta līdzekli saziņai un dokumentu apmaiņai.

3.53.

Varētu izveidot decentralizētu IT sistēmu, kuras mērķis būtu apvienot valstu sistēmas tā, lai elektroniski ātrāk un drošāk varētu koplietot dokumentus. Šajā nolūkā, pārsūtot dokumentus un vācot pierādījumus, ir jāņem vērā datu aizsardzība un privātums.

3.54.

Elektronisko procedūru vispārēja piemērošana, tiesu un citu struktūru un dienestu savstarpējās saziņas dematerializācija, kā arī juridisko pārstāvju nodrošinātie tiesvedības multimediju dokumenti ir galvenie pasākumi tieslietu sistēmu digitalizācijas īstenošanā.

3.55.

Komisijai būtu arī jāpievērš uzmanība tam, lai praktizējošiem juristiem nodrošinātu instrumentus attiecīgo pasākumu īstenošanai, izmantojot digitālo prasmju apguvi un specializācijas kursus konkrētu elektronisko lietojumprogrammu un platformu izmantošanai, kas noteikti radīs izmaksas.

3.56.

Tomēr izņēmums jāpiemēro attiecībā uz dalībvalstīm, pret kurām uzsākta pamattiesību pārkāpuma procedūra vai tiesiskuma principu pārkāpuma procedūra:

a)

tām nevajadzētu saņemt ES finansējumu;

b)

tām nevajadzētu saņemt visu informāciju, jo to tiesām, to tiesu sistēmai un to policijas iestādēm vairs nevar uzticēties.

3.57.

Pašreizējie pārveides centieni ir stabils pamats plašai tehnoloģisko iespēju, piemēram, jauno tehnoloģiju, izmantošanai, lai izveidotu uz digitālajiem līdzekļiem balstītu un uz cilvēkiem orientētu tiesu ekosistēmu.

3.58.

EESK ar lielu interesi gaida izmaiņas tiesību aktos, kas nodrošinātu tieslietu sistēmu vēlamo virzību uz digitālo laikmetu un paredzētu elektroniskās identifikācijas akceptēšanu tiesas dokumentu elektroniskai nosūtīšanai, kā arī elektronisku vai elektroniskā ceļā saņemtu pierādījuma dokumentu pieņemamību tiesvedībā.

Briselē, 2021. gada 27. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG


(1)  COM(2020) 712 final.

(2)  Sk. EESK atzinumu (OV C 110, 22.3.2019., 67. lpp.).