Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kā Eiropas Savienībā saskaņot uztura bagātinātāju ienākšanu tirgū: risinājumi un paraugprakse”

(izpētes atzinums)

(2021/C 286/07)

Ziņotājs:

Veselin MITOV

Atzinuma pieprasījums	Portugāles prezidentūra ES, 26.10.2020.
Reglamentā noteiktā kārtība	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	15.4.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	245/0/5

1.   Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

Uztura bagātinātāju tirgus Eiropā palielinās. Uztura bagātinātājus regulē Direktīva 2002/46/EK (1), kas ES tiek piemērota neviendabīgi. Lai ES iekšējais tirgus varētu darboties bez traucējumiem, ir svarīgi, lai tiesību akti tiktu piemēroti vienādi un varētu notikt brīva drošu produktu aprite.

1.2.

EESK atbalsta šo tiesību aktu pārskatīšanu, jo īpaši uztura bagātinātāju definīciju atjaunināšanu, integrējot paziņošanas pienākumu un administratīvo jautājumu kontroli, kā arī pārtikas uzraudzības sistēmas izveidi, kurā tiktu apkopotas blakusparādības un tādējādi palielināta sabiedrības veselības aizsardzība.

1.3.

Produktu un sastāvdaļu drošībai ir jābūt galvenajai drošības prasībai, un tāpēc tā būtu jānosaka uz zinātniska pamata. EESK iesaka vitamīniem un minerālvielām noteikt maksimālos līmeņus, kā arī izveidot atļauto un neatļauto sastāvdaļu, tostarp augu sarakstus.

1.4.

Patērētājiem informācija ir jāsniedz tā, lai tā nodrošinātu produktu drošu patēriņu. EESK iesaka ieviest komunikācijas un patērētāju izglītošanas pasākumus, jo īpaši e-komercijas jomā.

1.5.

EESK mudina iestādes pastiprināt produktu kontroli, testēšanu un uzraudzību, lai aizsargātu patērētājus un ekonomikas dalībniekus un būtu pienākums izņemot neatbilstīgus produktus no tirgus. Kontrolei būtu arī jānovērš negodīga konkurence starp ekonomikas dalībniekiem (jo īpaši neatļautu norāžu izmantošana un neatbilstīgi trešo valstu izcelsmes produkti).

1.6.

Tāpēc EESK aicina visas iesaistītās personas saskaņot uztura bagātinātāju regulējumu un tā īstenošanu, lai padarītu ekonomiku godīgāku un palielinātu produktu drošību.

2.   Ievads

2.1.

Šis atzinums ir sagatavots pēc Padomes prezidentvalsts Portugāles pieprasījuma ar mērķi noskaidrot, kādas metodes un laba prakse būtu jāizmanto, lai Eiropas Savienībā ieviestu uztura bagātinātāju ienākšanu tirgū vienotā veidā. EESK atzinums varētu sniegt ieguldījumu prezidentvalsts darbā saistībā ar šo tēmu, jo īpaši konferencē, kas tiks rīkota pirmajā pusgadā, kā arī Padomes darba grupās. EESK atzinīgi novērtēja šo priekšlikumu par maz pētītu pārtikas nozares sektoru.

2.2.

EESK uzskata, ka šī tēma labi atbilst Pasaules Veselības organizācijas pieejai “Viena veselība” un ES stratēģijai “No lauka līdz galdam”, kas atbalsta veselīgu un ilgtspējīgu uzturu un patērētāju labāku informēšanu, vienlaikus nodrošinot godīgu tirdzniecību starp ekonomikas dalībniekiem (2). EESK uzskata veselīgs un ilgtspējīgs uzturs ir viens no galvenajiem visaptverošas Eiropas Savienības pārtikas politikas pīlāriem, jo mums steidzami jāpārorientē savs uzturs, lai nekaitētu nedz ekosistēmām, nedz sabiedrībai (3).

2.3.

EESK, rūpēdamās par drošību un higiēnu un par skaidru, pārredzamu un drošu informāciju (4) par produktiem, vienmēr ir atbalstījusi ES veselības aizsardzības politiku visā pārtikas aprites ķēdē. Komitejas skatījumā pārtikas nekaitīguma pamatā arī turpmāk ir jābūt stingrai sistēmai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA). Ir nepieciešamas pārredzamas procedūras pārtikas ķēdē ienākošo jauno produktu drošības novērtēšanai, ir vajadzīga pilnība izsekojamība un atbilstoša komunikācija par risku (5).

3.   Ceļā uz saskaņošanu uztura bagātinātāju jomā

3.1.   Uzlabojams tiesiskais regulējums

3.1.1.

Uztura bagātinātāji tiek regulēti tieši ar Direktīvu 2002/46/EK, kas kopš tās pieņemšanas tikpat kā nav mainīta.

3.1.2.

Neskatoties uz inovāciju attiecīgajā sektorā un jauniem patēriņa veidiem, uztura bagātinātāju definīcija nav mainījusies. Tā nav pietiekami precīza un pieļauj atšķirīgas interpretācijas. Kā piemēru var minēt apzīmējumu “mazos un nomērītos daudzumos”, kas katrā valstī tiek saprasts atšķirīgi (daudzums nav noteikts). Šāda interpretācija var būt cēlonis uztura bagātinātāju statusa un pārbaužu rezultātu atšķirībām starp dalībvalstīm. Šī definīcija ir jāpadara plašāka un precīzāka.

3.1.3.

EESK ierosina atjaunināt regulējumu ar mērķi uzlabot uztura bagātinātāju tirgus saskaņotību un ņemt vērā jaunākās pārmaiņas.

3.2.   Efektīvāka paziņošana

3.2.1.

Paziņošana ir viena no direktīvā paredzētajām iespējām. Šāda deklarēšana ir produktu administratīva reģistrācija pirms to laišanas tirgū. Tā nav ne atļauja laišanai tirgū, ne arī atbilstības vai drošības apstiprinājums. Katra dalībvalsts (24 no 27) var lemt par šāda paziņojuma saturu, kā arī par attiecīgo datu apstrādes procedūru (no vienkāršas iesniegšanas līdz ļoti dziļai kontrolei).

3.2.2.

Paziņojumā sniegtā informācija dod iespēju attiecīgajām iestādēm vairāk uzzināt par konkrēto tirgu, savukārt datu apstrāde novērš neatbilstīgu produktu izplatīšanu (valstu un ES tiesību akti) un atvieglo pārbaudes.

3.2.3.

EESK ierosina labāk saskaņot valstu sistēmas un iesaka tiesību aktos iekļaut minimālo obligāti sniedzamo informāciju (sastāva kvalitāte un daudzums, marķēšana u. tml.), vēlams, digitālā formātā, lai samazinātu ekonomikas dalībnieku administratīvo darbu, vienlaikus garantējot augstākos iespējamos standartus. Ja iespējams, EESK ierosina izveidot Eiropas daudzvalodu portālu, kura saturu noteiktu dalībvalstis. Principā, tā kā sastāvs ir nepietiekami saskaņots (sk. tālāk tekstā), šo jautājumu var risināt tikai valstu līmenī.

3.2.4.

Lai aizsargātu patērētājus, EESK uzskata, ka paziņošanai būtu jābūt obligātai. Šāda prakse nodrošina, lai tirgū tiktu laisti drošāki produkti un arī atvieglo tirgus kontroli un uzraudzību. Paziņoto produktu sarakstam un saistītajiem secinājumiem būtu jābūt pieejamiem patērētājiem. Patērētājiem nevajadzētu minstināties meklēt informāciju pašiem un, atklājot pārkāpumu, iesniegt pieteikumu kontroles iestādēm.

3.3.   Uzturvielu maksimālā līmeņa noteikšana – leģislatīva prioritāte

3.3.1.

Vitamīni un minerālvielas ir visplašāk zināmās uztura bagātinātāju sastāvdaļas. Uzturvielas un to ķīmiskie veidi vispirms tika regulēti un uzskaitīti Regulā (EK) Nr. 1170/2009 (6) pēc drošības novērtējumiem, ko bija veikusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Pašlaik maksimālās devas tiek noteiktas valstu līmenī – vai nu pēc to lietderīgās devas, vai pēc toksiskuma (7). Dažas valstis nav noteikušas juridiskus ierobežojumus. EFSA vairākos savos atzinumos ir noteikusi toksiskuma sliekšņus. Šādas vērtības attiecas uz apmēru visā uzturā (8) un nevar tikt izdalītas atsevišķi tikai uztura bagātinātājiem.

3.3.2.

EESK iesaka Komisijai ātri piešķirt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei pilnvaras, lai noteiktu uzturvielu maksimālo apmēru uztura bagātinātājos, kā arī to tīrības kritērijus. Ņemot vērā Eiropas plašo teritoriju un atšķirīgos pārtikas patēriņa paradumus (dārzeņu, zivju vai gaļas patēriņš, ūdensvada ūdens sastāvs u. tml.), var gadīties, ka vienota maksimālā vērtība nav iespējama, taču robežvērtības var noteikt reģions vai valstu grupa. Ir arī vēlams noteikt robežvērtības neaizsargātām iedzīvotāju grupām – bērniem, grūtniecēm u. c.

3.3.3.

Šāda saskaņošana Eiropas līmenī sniegtu ieguvumus visām ieinteresētajām personām – tiktu pastiprināta drošība patērētājiem un samazināts pārdozēšanas risks, savukārt produktu brīva aprite būtu izdevīga gan ekonomikas dalībniekiem, kuri varētu tirgot savus produktus plašākos tirgos, gan arī patērētājiem, kuriem būtu piekļuve plašākai izvēlei.

3.3.4.

Lai gan uzturvielas ir galvenā prioritāte, citas pārtikas sastāvdaļas arī būtu jāsaskaņo. Tas uzlabotu to apriti un dotu iespēju veikt zinātnisku novērtējumu, lai pierādītu to nekaitīgumu. Dažas valstis – Beļģija, Francija un Itālija, kopš nesena laika arī Vācija, Šveice un Austrija – ir mēģinājušas, veidodamas kopējus sarakstus, tuvināt savus tiesību aktus augu izcelsmes produktu jomā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī biotehnoloģiskas izcelsmes sastāvdaļām, piemēram, mikroorganismiem (probiotiķi, raugi).

3.3.5.

EESK arī iesaka Komisijai, kā norādīts Regulā (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem (9) apsvērt citu atļautu un neatļautu vielu sarakstu izveides iespēju gan identifikācijas un daudzuma, gan lietošanas nosacījumu ziņā.

3.4.   Norādes – rīks patērētāju izvēlei

3.4.1.

Informācija patērētājiem galvenokārt tiek sniegta ar produktu marķējuma palīdzību – sastāvdaļu saraksts, alergēni u. tml., un uz to attiecas Regula (ES) Nr. 1169/2011 (10) (11). Taču ar marķējumu ir bijuši saistīti tikai 58 % no pārkāpumiem, kas konstatēti 2018. gadā veiktajās pārbaudēs (12). EESK atzinīgi vērtē ES ieguldījumu, kas saistīts ar Padomes darbu pārtikas marķējuma jomā, taču konstatē, ka joprojām pastāv dažas problēmas.

3.4.2.

Produktu īpašības ir aprakstītas uz marķējuma, kā arī reklāmās žurnālos, televīzijā, internetā un citur. Reklāma var mudināt cilvēkus iegādāties noteiktus produktus. Regulā (EK) Nr. 1924/2006 (13) paredzēts atļautās uzturvērtības un veselīguma norāžu uzskaitījums. Norādes par vitamīniem un minerālvielām jau ir novērtētas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē un publicētas, taču tās, kuras attiecas uz augiem un citām vielām, joprojām nav izskatītas. Tāpēc uz šādām norādēm attiecas valstu noteikumi, ja tādi pastāv, un tirgū pastāv dažādi nepārbaudīti apgalvojumi, tā radot tirgus izkropļojumu.

3.4.3.

Tāpēc EESK lūdz Komisiju atrast labāko darba iespēju, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde varētu turpināt vērtēt uztura un veselīguma norādes nepārbaudītajām vielām, prioritāti dodot norādēm par augiem, un izveidot nosacījumus, kas garantētu sastāvdaļu drošību.

3.5.   Robežprodukti – produkti, kas arī ietver risku

3.5.1.

Uztura bagātinātāju prezentācijas un reklāmas veids reizēm arī rada neskaidrības par produktu statusu. Daži ekonomikas dalībnieki nevilcinās piedēvēt produktiem terapeitiskas vai profilaktiskas īpašības, padarīt tos par zāļu aizstājējiem un tos dēvēt par “pārtikamentiem” (apzīmējums radīts, apvienojot vārdus “pārtika” un “medikamenti”). Īpaša pārbaudes kampaņa apliecināja, ka šādas maldinošas norādes ir izmantotas Covid-19 novēršanā un kontrolē (14). Patērētājus var ietekmēt šādi nepatiesi solījumi.

3.5.2.

Šādi produkti, kuru statuss nav skaidrs (15), tiek dēvēti par “robežproduktiem”. Šāda pelēkā zona ir saistīta ar produktu pārdošanas vietu un produktu veidu un ar to, ka dažas sastāvdaļas atšķirīgās devās var tikt izmantotas gan pārtikā, gan medikamentos.

3.5.3.

EESK iesaka Komisijai, piemēram, Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas ekspertu grupas ietvaros, izveidot darba grupu robežproduktu jautājumos, kādas jau pastāv zāļu, medicīnisko ierīču, kosmētikas līdzekļu un biocīdu jautājumos. Tās uzdevums būtu publicēt dokumentus, kas varētu palīdzēt iestādēm un ekonomikas dalībniekiem noskaidrot produktu statusu. Eiropas darba grupas izveide neliedz radīt jauktas komisijas valstu līmenī, kuras nosaka produktu statusu.

3.5.4.

EESK ļoti iesaka iestādēm veikt īpaši uz šādiem produktiem vērstas pārbaudes, lai tos izņemtu no tirgus. Šādu produktu atrašanās tirgū rada negodīgu konkurenci farmācijas uzņēmumiem, kuriem ir jāsaņem atļauja zāļu laišanai tirgū. Veikto pārbaužu publicēšana arī ļautu patērētājiem uzzināt par riskiem, kas saistīti ar šādiem produktiem.

3.6.   Tiešsaistes tirdzniecības pieaugums – izvēles, taču arī nevienlīdzības avots

3.6.1.

Pēc Covid-19 pandēmijas pārtikas produktu tālpārdošana palielinājās. Uztura bagātinātāji ir produkti, kuriem parasti ir ilgs derīguma termiņš un kurus ir vienkārši pārvadāt.

3.6.2.

Diemžēl daļa šādu produktu sastāva un norāžu ziņā nav atbilstīgi, kas jo īpaši attiecas uz produktiem, kas ražoti ārpus Eiropas, un tas rada negodīgu konkurenci ar Eiropas ekonomikas dalībniekiem, kuri ievēro noteikumus. Turklāt dalībvalstis ir konstatējušas aizliegtu un bīstamu vielu (amfetamīni sportistiem paredzētajos uztura bagātinātājos, zāles u. c.) esamību dažos produktos, kas ir bīstami patērētājiem.

3.6.3.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt tiešsaistes tirdzniecības platformu un vietņu uzraudzību un kontroli, kā arī ņemt paraugus un veikt analīzes, un deklarēt neatbilstīgus produktus ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF).

3.6.4.

EESK arī uzskata, ka ir jāpastiprina komunikācija un patērētāju un veselības profesionāļu izglītošana, lai garantētu drošākus pirkumus internetā. Pārdošanā esošajai pārtikai ir jābūt nekaitīgai, tomēr patērētājiem ir jāapzinās, ka tiešsaistē piedāvātie produkti apdraud viņu veselību.

3.7.   Pārtikas uzraudzība – brīdināšanas rīks

3.7.1.

Dažas sastāvdaļas var izraisīt nevēlamu reakciju, pat ja produkti atbilst tiesību aktiem. Drošība netiek novērtēta katram produktam vai sastāvdaļai; netiek vērtēta arī to iespējamā mijiedarbība ar citiem produktiem, piemēram, zālēm.

3.7.2.

Tikai dažām dalībvalstīm ir strukturēta sistēma informācijas vākšanai par nevēlamu reakciju un tās uzraudzīšanai (pārtikas uzraudzība). Valstis, kurām tāda ir, ir Itālija, Francija, Dānija, Portugāle, Čehijas Republika, Slovēnija un Horvātija.

3.7.3.

EESK mudina ieviest nacionālo pārtikas uzraudzību, lai veicinātu produktu drošību un nodrošinātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, agrīni konstatējot pazīmes, lai novērstu veselības problēmas. Šādai sistēmai būtu jādod iespēja vākt informāciju par nevēlamām sekām, neskatoties uz to smaguma pakāpi, jo šī informācija palīdzētu produktu drošības novērtēšanā, veikt steidzamus pasākumus vai vajadzības gadījumā pielāgot tiesību aktus un radīt ekonomikas dalībniekiem iespēju, integrējot šo informāciju savā kvalitātes kontrolē, veidot drošākus produktus. Ražošanas līmenī uz uztura bagātinātājiem attiecas tādi paši drošības noteikumi kā uz citiem lauksaimniecības pārtikas nozares produktiem (HACCP (16) u. c.), un nav konstatēts nekāds īpašs risks šajā nozarē strādājošajiem.

3.7.4.

EESK arī ierosina Eiropas līmenī izveidot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes pārraudzībā esošu darba grupu dalībvalstīm, kura dotu iespēju veikt informācijas apmaiņu starp valstīm, dalīties ar labu praksi novērtēšanas saskaņošanās nolūkā, apmainīties ar zinātnisko informāciju un vajadzības gadījumā to ietvert ES tiesību aktos.

---

(1)  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

(2)  OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.

(3)  OV C 190, 5.6.2019., 9. lpp.

(4)  OV C 440, 6.12.2018., 158. lpp.

(5)  OV C 268, 14.8.2015, 1. lpp.

(6)  OV L 314, 1.12.2009., 36. lpp.

(7)  ES Tiesas spriedums, Lieta C-672/15.

(8)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai 6. pantu Komisijai ne vēlāk kā līdz 2009. gada 19. janvārim būtu bijis jānosaka uzturvielu maksimālais saturs pārtikā (ārpus uztura bagātinātājiem).

(9)  OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.

(10)  OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(11)  Padome pašlaik izskata ceļvedi, kam ir ierobežota ietekme uz uztura bagātinātājiem, attiecībā uz noteikumu pārskatīšanu par informāciju patērētājiem sastāvdaļu izcelsmes un derīguma termiņu jomā.

(12)  Eiropas tīkls krāpšanas apkarošanai pārtikas jomā un administratīvās palīdzības un sadarbības sistēma, 2018. gada ziņojums.

(13)  OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(14)  Pārbaužu rezultāti ir pieejami šeit.

(15)  Saskaņā ar ES Tiesas spriedumu produktu statuss ir valstu iestāžu kompetencē un kādam uztura bagātinātājam dažādās valstīs var būt atšķirīgs statuss: apvienotās lietas: C-211/03, C-299/03, C-316/03, C-317/03 un C-318/03.

(16)  Riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšana (HACCP – Hazard Analysis and Critical Control Points).