C_2021286LV.01014601.xml

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts)”

(COM(2021) 130 final – 2021/0068 (COD))

(2021/C 286/25)

Ziņotājs:

George VERNICOS

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 21.4.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	251/0/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Covid-19 pandēmija ir ārkārtēji satricinājusi mūsu ekonomiku, sabiedrību un dzīvi un vēl nepieredzētā apmērā ietekmējusi tūrisma nozari. Pašreizējā krīze ir atklājusi, ka Eiropā tūrisms ir nozīmīgs ne tikai no ekonomiskā viedokļa, bet arī runājot par līdzāspastāvēšanu un kopīga likteņa veidošanu.

1.2.

EESK uzskata, ka digitālajam zaļajam sertifikātam vajadzētu mazināt ar ceļošanu saistītās pasažieru problēmas un atvieglot viņu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā.

1.3.

Pēc EESK domām, jāprecizē, ka digitālā zaļā sertifikāta iegūšana nav brīvas pārvietošanās priekšnosacījums un ka ierosinātajā regulā nav noteikts pienākums vai tiesības vakcinēties. Tomēr Komiteja iesaka rūpēties par to, lai sociāli atstumtām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām būtu pieejama attiecīga informācija, un pienācīgi jānovērtē un jāuzrauga zaļā sertifikāta ietekme uz šīm grupām.

1.4.

1.5.

EESK norāda, ka visām Eiropas valstīm būtu jāsadarbojas, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu vienotus pamatnosacījumus (t. i., sertifikāta saturu, formātu, principus un tehniskos standartus), jo nevaram atļauties zaudēt vēl vienu vasaras tūrisma sezonu.

1.6.

EESK norāda, ka ceļošanas protokoliem jābūt skaidriem un tādiem, ko var piemērot starptautiskiem gaisa, autotransporta un jūras transporta pārvadājumiem.

1.7.

EESK uzsver: tā kā personas dati ietver sensitīvus medicīniskos datus, ir ļoti svarīgi, lai visās dalībvalstīs būtu sadarbspējīgas sistēmas ar vienlīdz stingriem datu aizsardzības noteikumiem. Digitālā zaļā sertifikāta vajadzībām nedrīkst prasīt izveidot un uzturēt centrālu datubāzi ES līmenī. EESK iesaka arī gādāt, lai digitālais zaļais sertifikāts būtu noformēts tā, ka tikai ceļotājam būtu redzama informācija par ceļošanas vajadzībām aizpildītajām kategorijām.

1.8.

EESK vēlas vērst uzmanību arī uz to, ka digitālais zaļais sertifikāts atvieglos arī ar uzņēmējdarbību un komandējumiem saistītu ceļošanu. Tas nedrīkst radīt diskrimināciju darbavietā vai ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaustos, sliktos darba apstākļos nodarbinot vakcinētas personas no trešām valstīm.

1.9.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka sertifikāts un tā atjaunināšana ir bez maksas.

1.10.

EESK uzsver, ka, veicinot vakcīnu ražošanu un nodrošinot lielāku pārredzamību un prognozējamību, ir jāpaātrina vakcinācija, lai ar koordinētu un vienotu pieeju visā ES garantētu pietiekamu skaitu vakcīnu. Vienlaikus, lai cīnītos pret dezinformāciju, valstīm būtu jāturpina ieguldīt izglītojošās kampaņās par vakcinācijas priekšrocībām.

1.11.

EESK uzskata, ka arī paštestēšana un asins analīzes, kas ļauj noteikt antivielas pret Covid-19, ir jāmin kā metodes, kuras ļauj iegūt digitālo zaļo sertifikātu.

1.12.

EESK atbalsta nostāju, ka Eiropas valstu valdībām būtu jānodrošina visiem iedzīvotājiem viegla bezmaksas piekļuve testēšanas iespējām, lai novērstu nevienlīdzīgus pārvietošanās brīvības ierobežojumus tiem, kas nav vakcinēti.

1.13.

EESK uzskata, ka sertifikāts ir jāatzīst visās ES dalībvalstīs, lai Covid-19 pandēmijas laikā Eiropas Savienībā nodrošinātu pilnīgu pārvietošanās brīvību.

2. Vispārīga informācija

2.1.

Lai nodrošinātu labi koordinētu, prognozējamu un pārredzamu pieeju attiecībā uz pārvietošanās brīvības ierobežojumu pieņemšanu, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Padome 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 (1).

Tomēr realitātē šis ieteikums gandrīz netika īstenots, savukārt dažādās dalībvalstīs tika piemēroti atšķirīgi ierobežojumi.

2.2.

Vēl svarīgāk ir tas, ka deklarācijā, kas pieņemta pēc neformālām videokonferencēm, kas notika 2021. gada 25. un 26. februārī, Eiropadomes locekļi aicināja turpināt darbu pie vienotas pieejas attiecībā uz vakcinācijas sertifikātiem. Lai sagatavotu šo sertifikātu sadarbspēju, Komisija ir sadarbojusies ar dalībvalstīm, izmantojot e-veselības tīklu, kas ir brīvprātīgs tīkls, kurā apvienojušās par e-veselību atbildīgās valstu iestādes. E-veselības tīklā tika panākta vienošanās arī par kopīgiem, saskaņotiem datu kopumiem attiecībā uz vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātiem saistībā ar Covid-19 un 2021. gada 12. martā tika panākta vienošanās par uzticamības satvara uzmetumu.

2.3.

Pamatojoties uz līdz šim paveikto tehnisko darbu, Komisija 2021. gada 17. martā nāca klajā ar priekšlikumu regulai par digitālo zaļo sertifikātu; minētā regula veido sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā (2021/0068 (COD)), un tai ir pievienots priekšlikums par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo Eiropas Savienībā (2021/0071 (COD)).

Paredzētais Eiropas sertifikāts dos iespēju, respektējot pamattiesības, tostarp privātumu un nediskrimināciju, nodrošināt

—	pierādījumu, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19, un/vai

—	neseno SARS-CoV-2 infekcijas testu rezultātus un/vai

—	informāciju par personas atveseļošanos no SARS-CoV-2 infekcijas.

2.4.

Tas būs pieejams ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dzīvo ES, un iebraucējiem, kuriem ir tiesības ceļot uz citām dalībvalstīm. Tā kā to iekļaus EEZ līgumā, sertifikāts būs derīgs visās ES dalībvalstīs un Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Arī Šveice var nolemt to ieviest.

2.5.

Par tā izsniegšanu būs atbildīgas ES dalībvalstu iestādes (slimnīcas, testēšanas centri vai veselības aprūpes iestādes). Sertifikātā iekļaus personas vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, izdošanas datumu, informāciju par vakcīnu, testa vai pārslimošanas statusu un unikālu identifikatoru. Lai apstiprinātu sertifikāta autentiskumu, nodrošinātu datu drošību un aizsargātu pret viltošanu, tiks izveidots kvadrātkods jeb QR kods.

2.6.

Priekšlikums neuzliek dalībvalstīm pienākumu atcelt brīvas pārvietošanās ierobežojumus (ciktāl tie ir nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības veselību) ceļotājiem, kuriem ir zaļais sertifikāts, taču, ja tās nolemj ierobežojumus atcelt, ar šādu sertifikātu dalībvalstu rīcībā būs uzticami, autentiski un saskaņoti dokumenti. Tāpēc acīmredzami saglabāsies rīcības brīvība, lai gan ierosinātajā regulējumā ir ieteikts mazināt ierobežojumus līdz absolūti nepieciešamajiem un pausts pieņēmums, ka ierobežojumi sertifikātu turētājiem tiks atcelti, pieprasot dalībvalstīm informēt citas dalībvalstis un Komisiju par to, vai tās turpina piemērot šādus ierobežojumus.

2.7.

Ierosinātā sistēma dod iespēju veikt atjauninājumus, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem pierādījumiem par vakcīnu efektivitāti SARS-CoV2 pārnešanas apturēšanā un par aizsargimunitātes ilgumu pēc iepriekšējās inficēšanās. Pašlaik regulējums nosaka, ka pārslimošanas sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā 180 dienas pēc iepriekšējās Covid-19 infekcijas. Priekšlikumā teikts, ka digitālā zaļā sertifikāta darbība tiks apturēta, tiklīdz Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņos, ka pasaulē veselības jomā Covid-19 pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija ir beigusies. Taču minēto sertifikātu varētu atkārtoti izmantot turpmāku pandēmiju gadījumā.

3. Vispārīgas piezīmes par pašreizējo krīzi tūrisma nozarē

3.1.

Tūrisma nozare – ļoti dinamiska un savstarpēji saistīta nozare – ir viens no Eiropas ekonomikas dzinējspēkiem, kas veido 50 % (2) no pasaules tūrisma. Lai kāds būtu valstu attīstības līmenis, daudzi miljoni darbvietu un uzņēmumu ir atkarīgi no spēcīgas un plaukstošas tūrisma nozares. Tūrisma nozare tiešā un netiešā veidā nodrošina gandrīz 10 % no ES IKP.

3.2.

Covid-19 pandēmija ir ārkārtēji satricinājusi mūsu ekonomiku, sabiedrību un dzīvi. Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos pāri nacionālajām robežām, valstis ir piemērojušas virkni pasākumu, no kuriem daži ir negatīvi ietekmējuši došanos uz dalībvalstīm un ceļošanu to iekšienē.

Tūrisms ir ietekmēts vēl nepieredzētā mērogā, un 2020. gads tam ir bijis vissliktākais, kāds līdz šim pieredzēts. Eiropā 2020. gadā ieceļojušo personu skaits samazinājās par 69 %, bet 2021. gada janvārī – par 85 % (3).

3.3.

Situācija ir īpaši sarežģīta ES valstīs, kas ir populārākie tūrisma galamērķi, proti, Itālijā, Grieķijā, Portugālē, Maltā, Kiprā, Spānijā un Francijā. Tiek lēsts, ka Covid-19 uzliesmojuma dēļ ES tūrisma nozare, kurā nodarbināti aptuveni 13 miljoni cilvēku (4), mēnesī zaudē ieņēmumus aptuveni viena miljarda euro apmērā.

3.4.

Tas, ka vairāk nekā viena trešdaļa no iekšzemes ekonomikā radītās tūrisma pievienotās vērtības ir netiešas ietekmes rezultāts, liecina par to, cik ciešas un pamatīgas saiknes pastāv starp tūrismu un citām nozarēm (5). Tādēļ tūristu plūsmu samazināšanās smagi ietekmē ekonomiku kopumā (6).

3.5.

Saistībā ar tūrisma nozari ir svarīgi uzsvērt arī tās sociālo ietekmi. Tūrisms, nodrošinot ienākumu papildavotus, sekmē lauku kopienu attīstību un tādējādi mūsu sabiedrībā veicina līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Tūrisms jau vienmēr ir bijis arī spēks, kas virzījis dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un tā saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

3.6.

Raugoties nākotnē, Pasaules Tūrisma organizācija lēš, ka šā gada otrajā pusē, iespējams, atjaunosies starptautiskie ceļojumi. Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, it īpaši no tā, vai ceļošanas ierobežojumi tiks lielā mērā atcelti, no vakcinācijas programmu panākumiem un no saskaņotu protokolu, piemēram, Eiropas Komisijas plānotā digitālā zaļā sertifikāta, ieviešanas.

4. Īpašas piezīmes par priekšlikumu regulai par digitālo zaļo sertifikātu

4.1.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu, kas paredz e-veselības tīkla ietvaros sadarboties ar dalībvalstīm saistībā ar vakcinācijas sertifikātu sadarbspējas sagatavošanu, lai rastu kopīgi īstenojamu risinājumu, novērstu sarežģījumus, sertifikāta turētāju sensitīvo datu aizsardzības nolūkā ierobežotu vakcinācijas sertifikātu datu kopu līdz absolūtam minimumam un izstrādātu unikālu identifikatoru. Ja ES līmenī nerīkotos, dalībvalstis, visticamāk, pieņemtu atšķirīgas, nekoordinētas un sarežģītas sistēmas.

4.2.

EESK norāda, ka zaļais sertifikāts ir lielisks kopējs standarts, kas atvieglotu administratīvās procedūras, tomēr to nevar uzskatīt par galveno faktoru, kas paātrinās brīvu pārvietošanos. Pārvietošanās brīvība joprojām būs atkarīga no dalībvalstu ierobežojumiem, ko ietekmēs vienīgi katras valsts spējas un veselības aprūpes sistēmas kapacitāte. Tādēļ pasākumi, kas piemērojami pārrobežu ceļotājiem (piemēram, karantīna vai pašizolācija, papildu un atkārtota testēšana pirms un/vai pēc ierašanās), paliks spēkā un būs dalībvalstu pārziņā, lai gan ierosinātajā regulējumā ir sniegti konkrēti ieteikumi valstīm šādus ierobežojumus samazināt līdz absolūti nepieciešamajiem.

4.3.

EESK uzsver: tas, ka ir iegūts zaļais sertifikāts, nebūtu jāuztver kā ceļotāju atbrīvošana no citu riska mazināšanas noteikumu ievērošanas – šāds sertifikāts būtu jāuzskata par pārejas stratēģiju valstīm, kad epidemioloģiskā situācija attaisnotu ceļošanas ierobežojumu atvieglošanu, taču vienlaikus aizvien prasītu palielināt ceļošanas drošību. Nav skaidrības par to, cik efektīvas ir vakcīnas, lai mazinātu pārnešanu vai cīnītos pret noteiktām mutācijām, un par to, cik lielā apmērā un uz cik ilgu laiku antivielas rada imunitāti pret atkārtotu inficēšanos ar SARS-CoV-2. Turklāt joprojām nav atbildēti jautājumi par testu derīgumu. Tāpēc EESK ļoti iesaka pieņemt papildu pasākumus ceļotāju un darba ņēmēju veselības aizsardzībai, jo īpaši slēgtās un pārpildītās vietās.

4.4.

EESK norāda, ka ir vajadzīgi efektīvi un steidzami pasākumi, piemēram, ciešāka koordinācija attiecībā uz ceļošanas protokoliem starp valstīm, lai nodrošinātu drošu tūrisma atsākšanu, jo nevaram atļauties zaudēt vēl vienu vasaras tūrisma sezonu. Pandēmija ir globāla problēma, tādēļ tās pārvarēšanai ir vajadzīga globāla pieeja un uzticēšanās – individuāli valstu risinājumi nebūs iedarbīgi.

4.5.

EESK uzsver: lai zaļais sertifikāts būtu efektīvs, tam jābūt pilnībā sadarbspējīgam, drošam un pārbaudāmam. Tādēļ visām Eiropas valstīm būtu jāsadarbojas, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu vienotus pamatnosacījumus (t. i., sertifikāta saturu, formātu, principus un tehniskos standartus). Tas nozīmē arī kopīgus standartus attiecībā uz to, cik ilgu laiku (un kādi) testi un vakcīnas ir derīgas un cilvēki uzskatāmi par pārslimojušiem.

EESK norāda, ka ceļošanas protokoliem jābūt skaidriem un tādiem, ko var piemērot starptautiskiem gaisa, autotransporta un jūras transporta pārvadājumiem. Jāatzīmē, ka par zaļā sertifikāta piemērošu kopīgi atbild robežu iestādes un pārvadātāji.

4.6.

EESK uzskata, ka zaļais sertifikāts ir izstrādāts tā, lai tas būtu pēc iespējas vienkāršāks, tiktu īstenots kā pakete, balstītos uz iesaistīto valstu savstarpēju uzticēšanos, un ka tam būs vajadzīgs arī pastāvīgs mehānisms sistemātiskai novērtēšanai pēc tā ieviešanas.

4.7.

EESK piekrīt, ka sistēmas pamatā jābūt šādiem principiem: a) zaļajam sertifikātam vajadzētu būt vērstam uz riska ietekmes samazināšanu līdz tādam līmenim, ko valsts iestādes uzskata par pieņemamu un kas atbilst PVO nostājai; b) ierobežojumiem attiecībā uz starptautiskiem ceļojumiem vajadzētu būt samērīgiem ar epidemioloģisko situāciju izcelsmes un galamērķa valstī; c) karantīna vajadzības gadījumā arī turpmāk varētu būt iestādēm pieejams instruments; d) sistēmā iesaistītās valstis akceptē testus, ko apstiprinājušas citu iesaistīto valstu iestādes; e) būtu pēc iespējas jāsamazina procesu sarežģītība un apkopotās un uz citām valstīm nosūtītas informācijas apjoms; f) sistēmai vajadzētu būt sadarbspējīgai un balstītai uz kopīgu informācijas pārsūtīšanas nomenklatūru un formātu; g) sistēmai vajadzētu darboties atbilstīgi integrētas privātuma aizsardzības principam, kas nozīmē, ka no paša sākuma attiecīgajai personai ir skaidrs, kādus datus, kādā veidā un kādam nolūkam apkopo un cik ilgi uzglabā konkrētus vai visus apkopotos datus.

4.8.

Vakcinācijas kampaņa un noteikumi par vakcīnām un sertifikāciju joprojām paliek valstu valdību ekskluzīvā kompetencē un atbildībā. Neviena dalībvalsts nav izvēlējusies noteikt, ka vakcinācija ir obligāta (izņemot īpašus gadījumus, piemēram, aprūpes darbiniekiem Itālijā), un ir visnotaļ maz ticams, ka tas tiks darīts turpmākajos mēnešos.

Tomēr, lai glābtu dzīvību, aizsargātu sabiedrības veselības sistēmu un ļautu ekonomikai atjaunoties, ir būtiski nodrošināt vispārēju un taisnīgu piekļuvi drošai un efektīvai vakcīnai pret Covid-19. EESK uzsver, ka, veicinot vakcīnu ražošanu un nodrošinot lielāku pārredzamību un prognozējamību, ir jāpaātrina vakcinācija, lai, izmantojot koordinētu un vienotu pieeju visā ES garantētu pietiekamu skaitu vakcīnu. Tas ir arī svarīgs priekšnoteikums, lai digitālais zaļais sertifikāts funkcionētu un lai pret iedzīvotājiem būtu vienlīdzīga attieksme.

4.9.

Pandēmijas seku novēršanas līdzekļi Eiropas valstu valdībām būtu jāizmanto vakcinācijas programmām, kas paredzētas tādu iedzīvotāju grupām, kurus citādi būtu grūtāk sasniegt, piemēram, tiem, kas dzīvo lauku apvidos vai mazāk pārtikušos apgabalos tālu no slimnīcām un klīnikām. Turklāt būtu jānovērš jebkāda etnisko minoritāšu diskriminācija.

Eiropas Savienībai būtu jāturpina ieguldīt arī izglītojošās kampaņās par vakcīnas priekšrocībām. Tas palīdzētu apkarot dezinformāciju, kas cilvēkus attur no vakcinēšanās.

4.10.

EESK atbalsta nostāju, ka Eiropas valstu valdībām, it īpaši ņemot vērā iespējamās atšķirības starp lauku un pilsētu teritorijām, būtu jānodrošina visiem iedzīvotājiem viegla bezmaksas piekļuve testēšanas iespējām (un ātrai testa rezultātu saņemšanai), lai novērstu nevienlīdzīgus pārvietošanās brīvības ierobežojumus tiem, kas nav vakcinēti.

4.11.

Pēc EESK domām, jāprecizē, ka digitālā zaļā sertifikāta iegūšana nav brīvas pārvietošanās priekšnosacījums un ka ierosinātajā regulā nav noteikts pienākums vai tiesības vakcinēties. EESK norāda, ka jebkāda imunitātes sertificēšana rada ētiskus jautājumus, kas saistīti ar cieņu, individuālajām tiesībām un interesēm, atbildību sabiedrības veselības jomā un sociālo taisnīgumu. Pienācīgi jānovērtē un jāuzrauga ietekme, it īpaši uz sociāli atstumtām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

4.12.

EESK norāda, ka digitālais zaļais sertifikāts dos iespēju atbalstīt tik ļoti nepieciešamo ceļošanas un tūrisma nozares atveseļošanu. Tas ir arī ļoti svarīgs apliecinājums ar uzņēmējdarbību un komandējumiem saistītai ceļošanai un jebkādiem citiem sociālajiem kontaktiem, kas veicinās ekonomiku, kultūras un citus sociālos pasākumus un pozitīvi ietekmēs cilvēku veselību (garīgajā vai fiziskajā aspektā). Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina, ka sertifikāts, kā arī tā atjaunināšana ir bez maksas, kā norādīts 3. panta 3. punktā. Uz sertifikāta vajadzētu būt kvadrātkodam, lai palīdzētu garantēt drošumu un autentiskumu, un tam vajadzētu būt izdevējas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un angļu valodā. Sertifikāts ir jāatzīst visās ES dalībvalstīs, lai Covid-19 pandēmijas laikā Eiropas Savienībā nodrošinātu pilnīgu pārvietošanās brīvību.

4.13.

EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka digitālais zaļais sertifikāts tiks izmantots ne tikai tūrismam. Tas atvieglos arī ar uzņēmējdarbību un komandējumiem saistītu ceļošanu Eiropā, taču var nelabvēlīgi ietekmēt atsevišķus darba ņēmējus. EESK iesaka dalībvalstīm veikt piesardzības pasākumus, lai tas neradītu diskriminācija darbavietā un neietekmētu nodarbināmību. Turklāt EESK brīdina, ka regula varētu tikt ļaunprātīgi izmantota, lai vakcinētas personas no trešām valstīm varētu vieglāk ieceļot strādāšanai sliktos darba apstākļos.

4.14.

EESK piebilst, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizveido digitālās uzticamības satvara infrastruktūra, kas ļautu droši izdot un verificēt sertifikātus un atbalstīt dalībvalstis tehniskajā īstenošanā, pēc iespējas nodrošinot sadarbspēju ar starptautiski izveidotām tehnoloģiju sistēmām.

4.15.

EESK uzsver, ka ir jānodrošina ļoti augsts datu aizsardzības līmenis un jāsaglabā datu minimizēšanas principi, jo persondati ietver sensitīvus medicīniskos datus.

Konkrētāk runājot, saistībā ar digitālā zaļā sertifikāta satvaru nav vajadzības izveidot un uzturēt datubāzi ES līmenī, taču šādam satvaram būtu jāļauj decentralizēti verificēt digitāli parakstītus sadarbspējīgus sertifikātus. Valdībām ir jānodrošina arī tas, ka personas dati tiek glabāti droši un netiek koplietoti vai ļaunprātīgi izmantoti citiem mērķiem. Turklāt attiecīgie dati ir jāapstrādā tikai digitālā zaļā sertifikāta vajadzībām, un kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, ka dati pēc tam tiek dzēsti. Ja zaļais sertifikāts ir vajadzīgs ceļošanai starp valstīm, tad ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu sadarbspējīgas sistēmas ar vienlīdz stingriem datu aizsardzības noteikumiem un datu pārziņu pienākums būtu pirms jebkādu datu apstrādes apspriesties ar savas valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādēm. Lai nodrošinātu pareizu īstenošanu, EESK iesaka Eiropas un valstu līmenī iesaistīt datu aizsardzības ekspertus.

4.16.

EESK brīdina arī par risku, ka digitālais zaļais sertifikāts varētu atklāt sensitīvus personas medicīniskos datus par ceļotāja statusu saistībā ar vakcināciju, antivielām vai testēšanu. Tāpēc EESK iesaka digitālo zaļo sertifikātu noformēt tā, lai šī informācija būtu redzama vienīgi ceļotājam un jebkura trešā persona redzētu tikai to, ka ceļotājs atbilst kādam nosacījumam.

4.17.

EESK uzskata, ka arī paštestēšana un asins analīzes, kas ļauj noteikt antivielas pret Covid-19, ir jāmin kā metodes, kuras ļauj iegūt digitālo zaļo sertifikātu. Prakse liecina, ka asins analīzes, ar ko nosaka antivielas pret Covid-19, ir tikpat piemērotas kā Covid-19 pārslimošanas sertifikāts.

4.18.

EESK uzskata, ka ir skaidri jānosaka, kas notiks ar vakcīnām, attiecībā uz kurām Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) pašlaik veic pārbaudes. Šis jautājums īpaši nodarbina tās ES valstis, kas ir izmantojušas šādas vakcīnas.

Briselē, 2021. gada 27. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.

(2) Lielākais ieceļojušo personu skaits laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam ir reģistrēts Eiropā, un visos minētajos gados tas ir vairāk nekā 50 % no visiem ārvalstu ceļojumiem pasaulē. Ceļojumi, kuru galamērķis bija kāda no Eiropas valstīm, 2014.–2018. gadā pieauga par 24,3 %.

(3) UNWT, 2021. gada marts.

(4) Eurostat.

(5) Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD) ir uzsvērts arī tas, cik nozīmīgi ir netiešie zaudējumi, kas tūrisma nozarē rodas starpnozaru saiknes dēļ: tiek lēsts, ka IKP zaudējumi ir aptuveni divas līdz trīs reizes lielāki nekā tūlītējie ieņēmumu zaudējumi starptautiskā tūrisma nozarē. UNCTAD ziņojumā aplēsts, ka pasaules mērogā Covid-19 izraisītie tiešie un netiešie zaudējumi tūrismam varētu sasniegt aptuveni 4 % no pasaules IKP, bet atšķirīgi ietekmēt dažādas valstis, ņemot vērā to, cik lielā mērā tās atkarīgas no ceļošanas un tūrisma.

(6) ESAO Economic Outlook (2020. gada decembra datubāze) un Pasaules Ceļojumu un tūrisma padomes datubāze.