EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2021

SWD(2021) 706 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2021. gada ziņojums par tiesiskumu



Valstu sadaļa - tiesiskuma situācija Vācijā

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2021. gada ziņojums par tiesiskumu

Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2021) 700 final} - {SWD(2021) 701 final} - {SWD(2021) 702 final} - {SWD(2021) 703 final} - {SWD(2021) 704 final} - {SWD(2021) 705 final} - {SWD(2021) 707 final} - {SWD(2021) 708 final} - {SWD(2021) 709 final} - {SWD(2021) 710 final} - {SWD(2021) 711 final} - {SWD(2021) 712 final} - {SWD(2021) 713 final} - {SWD(2021) 714 final} - {SWD(2021) 715 final} - {SWD(2021) 716 final} - {SWD(2021) 717 final} - {SWD(2021) 718 final} - {SWD(2021) 719 final} - {SWD(2021) 720 final} - {SWD(2021) 721 final} - {SWD(2021) 722 final} - {SWD(2021) 723 final} - {SWD(2021) 724 final} - {SWD(2021) 725 final} - {SWD(2021) 726 final} - {SWD(2021) 727 final}

I.Tiesu sistēma

Tiesu sistēma Vācijā ir strukturēta federāli. Jurisdikciju īsteno federālās tiesas un 16 federālo zemju tiesas. Attiecībā uz tiesvedību lielākā kompetence un darba slodze ir federālajām zemēm 1 . Tiesu struktūru veido vispārējās jurisdikcijas (civiltiesiskās un krimināltiesiskās) un specializētās tiesas (administratīvās, finanšu un sociālās tiesas). Tiesnešu un prokuroru iecelšana, izņemot federālās tiesas un Ģenerālprokuratūru, kas pastāv pie Federālās tiesas, ir federālo zemju kompetencē. Lai gan konkrētās iecelšanas procedūras federālo zemju starpā atšķiras, visām ir kopīgi pamatelementi, īpaši princips par nopelniem kā noteicošo kritēriju 2 un iecelšanas procesa un lēmuma par iecelšanu pārbaude tiesā. Federālo tiesu gadījumā tiesnešu atlases komiteja (Richterwahlausschuss) izvēlas tiesnešus iecelšanai, ko veic izpildvara, un procesa gaitā ir jākonsultējas ar attiecīgo tiesu tiesnešu padomēm (Präsidialräte) 3 . Pašlaik 16 federālajās zemēs darbojas 638 vietējās tiesas, 115 reģionālās tiesas un 24 federālo zemju augstākās tiesas, kā arī 51 administratīvā tiesa un 15 augstākās administratīvās tiesas 4 . Darbojas piecas federālās tiesas: Federālā tiesa, Federālā administratīvā tiesa, Federālā finanšu tiesa, Federālā darba lietu tiesa un Federālā sociālo lietu tiesa. Atbilstības konstitūcijai pārbaudi nodrošina Federālā konstitucionālā tiesa un federālo zemju konstitucionālās tiesas. Prokuratūras Vācijā ir daļa no izpildvaras, federālā līmenī darbojas Ģenerālprokuratūra, kas pastāv pie Federālās tiesas. Federālo zemju līmenī katrai zemei ir sava prokuratūra. Vācija ir iesaistīta Eiropas Prokuratūrā. Vācijā ir 27 reģionālās advokātu kolēģijas 5 , kuru jumta organizācija ir Vācijas Federālā advokātu kolēģija.

Neatkarība

Joprojām tiek uzskatīts, ka tiesu neatkarības līmenis ir augsts. Kopumā 2021. gadā 80 % iedzīvotāju un 69 % uzņēmumu uzskata, ka tiesu un tiesnešu neatkarības līmenis ir “ļoti augsts“ vai “diezgan augsts” 6 . Attiecībā uz šo priekšstatu par tiesu sistēmas neatkarības augsto līmeni pēdējos piecos gados ir vērojama stabila tendence, un iedzīvotāju gadījumā tas ir vēl nedaudz palielinājies, salīdzinot ar 2020. gadu, savukārt uzņēmumu gadījumā tas ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar stabilo līmeni iepriekšējos gados.

Tiek izvērtētas izmaiņas tieslietu ministru tiesībās dot norādījumus prokuroriem atsevišķās lietās. 2021. gada janvārī apspriešanai federālo zemju iestādēm un ieinteresētajām personām tika iesniegts priekšlikuma projekts par grozījumiem prokuroriem paredzētu norādījumu sistēmā atsevišķās lietās, par kuru notikušas diskusijas pēdējo gadu laikā 7 . Priekšlikumā cita starpā ir ņemta vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderi 8 . Ar priekšlikumu tiktu kodificēts pienākums ievērot likumības principu un tiktu ieviesta prasība, ka norādījumiem atsevišķās lietās jābūt pamatotiem un izdotiem rakstveidā 9 . Šādas paredzētās garantijas atbilstu Eiropas Padomes ieteikumiem 10 . Turklāt ar priekšlikumu tiktu atcelta iespēja dot norādījumus atsevišķās lietās ES tiesu iestāžu sadarbības jomā krimināllietās, saglabājot to citos gadījumos 11 . Ieinteresētās personas ir plaši atbalstījušas ierosinātās garantijas 12 , tomēr reakcija uz ierosināto norādījumu došanas atcelšanu ir neviennozīmīga. Dažas federālās zemes 13 un ieinteresētās personas 14 uzskata, ka ir jāsaglabā pašreizējā norādījumu sistēma, lai nodrošinātu konstitucionālās demokrātijas principa ievērošanu un tādējādi prokuratūras atbildību. Citas ieinteresētās personas 15 uzskata, ka pilnvaras dot norādījumus atsevišķās lietās pilnībā jāatceļ un ka ar priekšlikumu tiktu mākslīgi nodalīti valsts jautājumi no jautājumiem, kuros notiek ES tiesu iestāžu sadarbība. Valdība pārskata apspriešanas rezultātus, lai izlemtu, vai un kā rīkoties tālāk saistībā ar priekšlikumu 16 .

Reaģējot uz kritiku par ierosināto konkrētu pieredzes prasību atcelšanu, notiek apspriešana par federālo tiesu galveno tiesnešu atlases kritērijiem. Lēmumus par paaugstināšanu federālo tiesu senāta 17 priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un galvenā tiesneša amatā pieņem federālais prezidents saskaņā ar atbildīgā ministra priekšlikumu 18 . Priekšlikums ir balstīts uz procedūru, kas ietver attiecīgās tiesas tiesnešu padomes obligātu līdzdalību. Princips par nopelniem kā galveno kritēriju kandidātu atlasē ir noteikts, izmantojot tiesību aktos paredzētās prasības, un it īpaši galveno tiesnešu amata gadījumā, izmantojot attiecīgā amata atlases kritērijus 19 , un pieteikumi tiek izvērtēti, it īpaši pamatojoties uz attiecīgās tiesas priekšsēdētāja veikto profesionālo novērtējumu. 2020. gada septembrī Tieslietu ministrija pārskatīja visu tās pārziņā esošo federālo tiesu galveno tiesnešu amata atlases kritērijus, it īpaši atceļot parasti piemērojamo prasību par piecu gadu pieredzi attiecīgajā federālajā tiesā, kas jāizpilda, lai kļūtu par galveno tiesnesi 20 . Federālo tiesu priekšsēdētāji 21 un ieinteresētās personas 22 ir to kritizējušas, apgalvojot, ka šāda pieredze ir nepieciešama, lai galvenie tiesneši varētu veikt savus pienākumus, un paužot nožēlu, ka viņi nepiedalījās 23 izmaiņu izstrādē 24 . Ministrija arī tika kritizēta par atlases kritēriju pārskatīšanu notiekošās darbā pieņemšanas procedūras laikā. Reaģējot uz kritiku, Tieslietu ministrija ir iesaistījusies dialogā ar federālajām tiesām. 2021. gada sākumā ministrija federālajam prezidentam piedāvāja divus kandidātus vakantajam Federālās finanšu tiesas priekšsēdētāja vietnieka un priekšsēdētāja amatam, kurus ievēlēja federālā tiesnešu atlases komiteja, bet kuriem nebija piecu gadu pieredzes Federālajā finanšu tiesā 25 . Pašlaik tiek izskatītas apelācijas sūdzības pret paaugstināšanas procedūru priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatā 26 , apturot lēmuma par iecelšanu izpildi. Eiropas Padome ir norādījusi, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāju iecelšanas procedūra ir jāparedz tiesību aktos, pamatojoties uz principu par nopelniem kā noteicošo kritēriju, un oficiāli jāizslēdz politiskās ietekmes iespēja 27 .

Kvalitāte

Notiek darbs pie 2019. gada Tiesiskuma pakta īstenošanas, tomēr joprojām pastāv ilgtermiņa problēmas attiecībā uz pieņemšanu darbā tiesu sistēmā 28 . Turpinās 2000 tiesnešu un prokuroru amata vietu izveide un aizpildīšana federālajās zemēs atbilstoši Tiesiskuma paktam. Vairumā federālo zemju ir izveidotas visas piešķirtās amata vietas (dažās no tām pat ir pārsniegtas noteiktās prasības), un pārējās federālajās zemēs visas paredzētās amata vietas tiks izveidotas līdz 2021. gada decembrim. Ir izveidotas arī federālajā līmenī paredzētās amata vietas 29 . 2021. gada 10. jūnijā tika prezentēts federālās valdības un federālo zemju iestāžu kopīgais ziņojums par pakta īstenošanas stāvokli, kurā secināts, ka īstenošana labi virzās uz priekšu, un it īpaši norādīts, ka pagaidām ir izveidotas vairāk nekā 2700 tiesnešu un prokuroru amata vietas un 2500 vietas ir aizpildītas 30 . Tomēr ieinteresētās personas 31 uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki ieguldījumi, it īpaši ņemot vērā arvien apjomīgākus jaunos tiesu sistēmas pienākumus, un tādēļ tās ir ierosinājušas paplašināt Tiesiskuma pakta darbību. Tieslietu ministru konferences 2021. gada 16. jūnija lēmumā 16 federālo zemju pārstāvji kopīgi pieprasīja Tiesiskuma pakta darbības turpināšanu un paplašināšanu pēc 2021. gada, tostarp attiecībā uz tiesu sistēmas digitalizācijā veikto ieguldījumu finansēšanu 32 . Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, joprojām pastāv problēmas attiecībā uz ilgtermiņa situāciju darbā pieņemšanas jomā tiesām un prokuratūrām, ņemot vērā tuvojošos pensionēšanās vilni 33 ; ieinteresētās personas šajā saistībā turpina norādīt uz jaunāko tiesnešu un prokuroru algu konkurētspēju un atšķirīgo algu līmeni dažādās federālajās zemēs 34 . Federālās zemes, it īpaši Vācijas austrumu daļā, īsteno vairākas iniciatīvas, lai piesaistītu absolventus tiesu sistēmas profesijām, gaidot turpmākajos gados to tiesnešu pensionēšanos, kuri pieņemti darbā pēc atkalapvienošanās 35 .

Turpinās centieni uzlabot tiesu sistēmas digitalizāciju, tostarp Covid-19 pandēmijas kontekstā 36 . Vācijā attiecībā uz civilo un administratīvo tiesvedību pastāv aptveroši procesuālie noteikumi par digitālo rīku izmantošanu. Tomēr to lietošana ir zemākā līmenī galvenajās tiesas sēdēs kriminālprocesu ietvaros, it īpaši attiecībā uz iespēju īstenot procesa mutisko daļu ar apsūdzēto, izmantojot distances saziņu 37 . Elektronisko sakaru rīki tiesām un prokuratūrām ir pilnībā ieviesti 38 . Digitālie risinājumi tiesvedības uzsākšanai un sekošanai tai civillietās un administratīvajās lietās ir labi attīstīti, taču to izmantošanas līmenis krimināllietās praksē ir zemāks 39 . Ņemot vērā kopējo mērķi līdz 2026. gadam pilnībā pāriet uz elektronisko datņu izmantošanu, turpinās trīs projektu īstenošana federālo zemju līmenī attiecībā uz elektronisko datņu ieviešanu. Federālā valdība, sadarbojoties ar federālajām zemēm un federālajām tiesām, izstrādā vairākus turpmākās digitalizācijas projektus, tostarp kopīgas videokonferenču platformas izveidi visām tiesām un IT lietojumprogrammas izveidi, kas ļaus iedzīvotājiem saņemt palīdzību, iesniedzot prasības tiesā 40 . Valdības un ieinteresētās personas ziņo, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos esošās iespējas rīkot tiesas sēdes digitāli, kuras paredzētas civilprocesa kodeksā, veicināja tiesu nepārtrauktu darbību 41 .

Vairākās federālajās zemēs ir izveidotas specializētās komerclietu tiesas, kuras galvenokārt izskata starptautiskus strīdus. 2020. gada novembrī Bādenē-Virtembergā darbību uzsāka jauna komerclietu tiesa, kura izskata augstas finanšu vērtības komerclietas, it īpaši ar starptautisku dimensiju 42 , un kuras mītnes vietas atrodas Manheimā un Štutgartē 43 . Pēc pušu pieprasījuma tiesvedība var tikt pilnībā īstenota angļu valodā. Hesenē, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Zārā jau bija izveidotas specializētas palātas, kuras izskata komerctiesiskus strīdus un kurās ir iespēja īstenot tiesvedību angļu valodā 44 . Šo iniciatīvu vispārīgais mērķis ir palielināt Vācijas pievilcību kā valstij, kurā var veikt starptautisku tiesvedību komerclietās. Nostājas dokumentā, kuru 2020. gada novembrī pieņēma federālo zemju tieslietu ministru konference, federālo zemju pārstāvji aicina izveidot tiesiskos nosacījumus neobligātai tādu komerclietu tiesu ieviešanai, kas izskata vienīgi tādas komerclietas ar starptautisko dimensiju, kuru vērtība pārsniedz 2 miljonus EUR, īstenojot tiesvedību angļu valodā 45 . Bundesrātam iesniegtais Ziemeļreinas-Vestfālenes un Hamburgas pārstāvju likumprojekts tika iesniegts Bundestāgam 2021. gada maijā, un tajā bija piedāvāts grozīt Tiesu konstitūcijas likumu, lai atļautu šādu tiesu izveidi 46 .

Efektivitāte

Tiesu sistēma turpina darboties efektīvi, un ir novērojami efektivitātes uzlabojumi administratīvo lietu gadījumā 47 . 2019. gadā ir uzlabojies gan administratīvo lietu izskatīšanas laiks (no 435 dienām 2018. gadā līdz 397 dienām 2019. gadā), gan pabeigšanas koeficients (no 97,1 % 2018. gadā līdz 109 % 2019. gadā), tādējādi mainot iepriekšējo gadu negatīvo tendenci, kad efektivitāte administratīvajās lietās samazinājās 48 . Pateicoties efektivitātes palielinājumam, samazinājās arī nepabeigto administratīvo lietu skaits, taču tas joprojām ir salīdzinoši augsts — 1,0 lieta uz 100 iedzīvotājiem 49 . Strīdīgu civillietu un komerclietu gadījumā darbības rādītāji ir saglabājušies stabili (pabeigšanas koeficients nedaudz palielinājās no 97,2 % 2018. gadā līdz 98,8 % 2019. gadā) 50 . Kā norāda ieinteresētās personas, šķiet, ka Covid-19 pandēmija pagaidām nav būtiski ietekmējusi tiesu sistēmas efektivitāti 51 . Lai izprastu, kāpēc ierosināto lietu skaits pakāpeniski samazinās, Tieslietu ministrija ir pasūtījusi pētījumu par šo tēmu 52 .

II.Pretkorupcijas regulējums

Vācijā vairākas iestādes ir atbildīgas par korupcijas novēršanu federālajā līmenī, tostarp Federālā iekšlietu, būvniecības un mītnes zemes ministrija un Augstākā revīzijas iestāde. Pašlaik tiek pārskatīts 2004. gada Rīkojums par korupcijas novēršanu federālajā administrācijā, kurā nodrošināts stratēģiskais tiesiskais regulējums attiecībā uz korupcijas novēršanu federālajā valsts pārvaldē. Pašlaik arī tiek pārskatīti papildu sīki izstrādāti noteikumi par dāvanām un pakalpojumiem federālajām amatpersonām un Korupcijas novēršanas direktīvas ietvaros arī visaptveroši rīcības kodeksi, kuru mērķis ir novērst korupciju federālajā līmenī. Attiecībā uz korupcijas apkarošanu Vācija izvēlas decentralizētu pieeju. Sešpadsmit federālās zemes ir atbildīgas par korupcijas pārkāpumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu visā Vācijā. Dažās federālajās zemēs ir izveidota specializēta korupcijas apkarošanas policija un prokuratūra. Federālās Kriminālpolicijas birojs piedalās informācijas apmaiņā starp starptautisko līmeni un vietējo līmeni, kā arī starp policijas birojiem federālo zemju līmenī.

Ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatā korupcijas līmenis publiskajā sektorā joprojām ir zems. 2020. gada Transparency International korupcijas uztveres indeksā Vācijas rezultāts ir 80/100, un tā ierindojas 4. vietā Eiropas Savienībā un 9. vietā pasaulē 53 . Šis priekšstats pēdējos piecos gados 54 ir bijis salīdzinoši stabils 55 .

Vācija ir sākusi pārskatīt savu aptverošo stratēģisko satvaru korupcijas novēršanai federālajā līmenī. Šajā kontekstā atjauninājumi federālās valdības 2004. gada Rīkojumā par korupcijas novēršanu federālajā administrācijā 56 , kas ir galvenais tiesiskais regulējums korupcijas novēršanai, cita starpā tiek plānoti, ņemot vērā korupcijas riska analīzi 57 . Pašlaik tiek pārskatīti arī 2004. gada noteikumi par aizliegumu pieņemt pakalpojumus un dāvanas, lai novērtētu, vai būtu nepieciešami atjaunināti un saskaņoti noteikumi un lielāka juridiskā noteiktība 58 . Vācija pirmo reizi publicēs aptverošu apkopojuma ziņojumu par federālās valsts pārvaldes godprātību 2021. gadā 59 .

Ņemot vērā valsts federālo struktūru, Vācijas pretkorupcijas institucionālais regulējums korupcijas apkarošanai ir decentralizēts. Sešpadsmit Vācijas federālās zemes ir atbildīgas par korupcijas apkarošanu 60 . Attiecīgo 16 federālo zemju iekšlietu ministriju kompetences jomu līmenis ir atkarīgs no konkrētās federālās zemes tiesiskā regulējuma. Tās var ietvert politikas koordināciju un korupcijas novēršanu, kā arī dažos gadījumos izmeklēšanas uzdevumus 61 . Policija, tostarp Valsts kriminālpolicijas biroji (Landeskriminalämter) un vietējā policija, ir pakļauta 16 federālo zemju tiesību aktiem. Dažas federālās zemes ir izveidojušas īpašas policijas vienības un īpašas prokuratūras, kas koncentrējas konkrēti uz ekonomisko noziedzību un korupcijas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu 62 . Lēmuma pieņemšanai korupcijas lietās ir izveidotas īpašas kriminālnoziegumu novēršanas nodaļas reģionālajās tiesās, kuras specializējas “balto apkaklīšu” noziegumu jomā, tostarp korupcijā. Federālās Kriminālpolicijas birojam (Bundeskriminalamt) ir svarīga loma sadarbībā un informācijas apmaiņā starp federālajām zemēm un ar starptautiskajiem partneriem kriminālizmeklēšanas procesā.

Ziņoto korupcijas gadījumu skaits ir palielinājies, taču kopējie korupcijas radītie finansiālie zaudējumi sabiedrībai samazinās. Informācija par Vācijas policijas centieniem apkarot korupciju, par kuru ir plaši paredzēta kriminālatbildība 63 , ir pieejama publiski. Jaunākajos oficiālajos federālās policijas ziņojumos par korupciju ir norādīts, ka 2019. gadā policija ir reģistrējusi 5428 korupcijas gadījumus 64 . Tas ir būtisks palielinājums par 42,7 % salīdzinājumā ar 2018. gadu. Ziņojumā arī ir norādīts neliels aizdomās turēto skaita palielinājums par 3,3 %. 67 % no personām, kuras pieņēma kukuli, bija amatpersonas. Visvairāk skartā nozare ir publiskie iepirkumi. Tradicionālā kukuļošana, kurā izmanto skaidras naudas maksājumus, samazinās, un līdz ar to ir ievērojami samazinājušies korupcijas radītie finansiālie zaudējumi — par 61,2 %, kas ir attiecīgi 47 miljoni EUR 2019. gadā. Tās vietā populārāki kļūst citi nemonetāras kukuļošanas veidi un iespējamā neatļautā ietekme, tostarp galvenokārt nodrošinot pasākumu brīvbiļetes, kas citādi nav pieejamas sabiedrībai, un privātas vakariņas, kurās tiekas uzņēmēji un politiķi. Parlamentārās izmeklēšanas komitejas regulāri sasauc un rīko komitejas sanāksmes, lai risinātu augsta līmeņa korupcijas lietas, kas saistītas ar valdības locekļiem vai federālajiem ministriem. Pastāv zināmas bažas par spēju konstatēt un izmeklēt iespējamos ar korupciju saistītos finanšu noziegumus 65 . Lai kliedētu bažas par neizskatīto lietu uzkrāšanos, Vācijas Finanšu ziņu vākšanas vienība paziņoja, ka tā palielinās savu darbinieku skaitu līdz 800 darbiniekiem nākamo trīs gadu laikā un ieviesīs īpašu programmatūru riska jomu noteikšanai 66 . Ārvalstu kukuļošanas gadījumos Vācijas tiesībaizsardzība uzņēmumu saukšanā pie atbildības joprojām ir kritiski zema, neraugoties uz tās vadošo lomu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un sankciju noteikšanā personām, kuras veic ārvalstu kukuļošanu 67 .

2021. gada martā tika pieņemts jauns federālais likums, ar kuru ievieš lobiju reģistru interešu pārstāvjiem, un tas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tiesību akta 68 mērķis ir uzlabot federālo lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību. Ar to ievieš noteikumus lobēšanas darbībām Vācijas Federālajā parlamentā, valdībā un ministrijās. Ieinteresētās personas atzinīgi vērtē plašo paredzēto personu tvērumu, ieskaitot arī advokātus un tādu konsultāciju sabiedrību klientus, kuras veic lobēšanas viņu vārdā 69 . Tomēr tādi dalībnieki kā arodbiedrības, darba devēju asociācijas, baznīcas un reliģiskās apvienības kā svarīgākie lobēšanas dalībnieki Vācijā, ir atbrīvoti no obligātās reģistrācijas prasības. Finanšu informācijas sniegšana par summām, kas ieguldītas lobēšanā, arī joprojām nav obligāta. Turklāt reģistrācijas prasība attiecas vienīgi uz sanāksmēm ar augstākā līmeņa valdības amatpersonām. Tehniskais līmenis ministrijās, kur regulāri notiek lielākā daļa lobēšanas darbību, nav iekļauts, tādējādi nebūs šādu sanāksmju uzskaites datu. Par prasību neievērošanu var piemērot sodu līdz 50 000 EUR. Elektroniskais lobiju reģistrs sāks darbu līdz 2022. gada 1. janvārim, un to pārvaldīs parlaments (Bundestāgs). Jēdziena “ietekme uz likumdošanu” ieviešana, kas ļautu pārraudzīt un izsekot visus interešu pārstāvjus, kuri vēlas ietekmēt un piedalīties noteiktu tiesību aktu veidošanā, nav saņēmusi politiskā vairākuma atbalstu federālajā līmenī lobiju reģistra apspriešanas ietvaros. Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) arī ir ieteikusi uzlabot tiesību aktu priekšlikumos izmantotās ārējās informācijas pārredzamību 70 . Joprojām arī pastāv bažas par Vācijas tiesību aktu attiecībā uz virpuļdurvju efekta noteikumu konsekventu piemērošanu, tostarp dažādiem nogaidīšanas periodiem un plašo rīcības brīvību, kas ir vadītājiem, pieņemot lēmumu par valsts sekretāru un ģenerāldirektoru turpmāko nodarbinātību 71 .

Vācija stiprina noteikumus par parlamentāriešu un finanšu uzraudzības struktūru dalībnieku iespējamajiem interešu konfliktiem. Lai ierobežotu federālā parlamenta deputātu sekundārās darbības, 2020. gada decembrī parlamentam tika iesniegti grozījumi Likumā par federālā parlamenta deputātiem 72 un tie tika pieņemti 2021. gada jūnijā 73 . Reforma ietver aizliegumu parlamentāriešiem papildus veikt algotu lobēšanas darbību, kā arī sniegt atalgotas lekcijas, kas ir saistītas ar viņu darbu parlamentā. Publiski jāatklāj sekundārās darbības, par kurām ienākumi pārsniedz 1000 EUR mēnesī vai 3000 EUR gadā. Grozījumi neparedz, ka jānorāda papildu darbības veikšanai faktiski veltītais laiks. Likumā par finanšu tirgus integritātes uzlabošanu (FISG), kas stājies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, Federālās Finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes darbiniekiem papildus ir aizliegta privāta finanšu instrumentu tirdzniecība 74 .

Tiek pārskatīti Vācijas noteikumi par aktīvu deklarācijām. Likuma par federālā parlamenta deputātiem grozījumi paredz prasību federālā parlamenta deputātiem atklāt savus finanšu ieguldījumus uzņēmumos bez juridiskās personas statusa un uzņēmumos, kuros akciju kapitāls pārsniedz 5 %, kā arī ieņēmumus no šādiem ieguldījumiem 75 . Par parlamentāriešu aktīviem un finanšu interesēm ir jāpaziņo, ja attiecīgā parlamenta deputāta pārziņā ir kāds jautājums parlamentārajā komitejā un tajā pašā laikā viņš saņem atalgojumu, veicot sekundāro darbību. Tomēr joprojām pastāv bažas attiecībā uz regulējuma trūkumu federālās valdības locekļiem atklāt aktīvus un īpašumus 76 .

Tiek izstrādāti jauni noteikumi par trauksmes cēlēju aizsardzību. Tiesību aktu projekta par trauksmes cēlēju aizsardzību mērķis ir nodrošināt aizsardzību gadījumos, kad tiek atklāti ES un valsts tiesību aktu pārkāpumi, un tas attiecas gan uz privāto, gan publisko sektoru 77 . Praksē federālajā un federālo zemju līmenī ir izveidoti vairāki kontaktpunkti trauksmes cēlēju informācijas sniegšanai, tostarp korupcijas apkarošanas pārstāvji, specializēti ombudi, piemēram, Bruņoto spēku ombuds federālajā līmenī un pilsoņu ombudi un uzticēšanās juristi federālo zemju līmenī, kuri sekmē korupcijas pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu. Tika kritizēta sadrumstalotība iestāžu un administratīvajā līmenī, jo potenciālajiem trauksmes cēlējiem un sūdzību iesniedzējiem var būt grūtības noteikt atbilstošos informācijas atklāšanas kanālus 78 .

Politisko partiju finansēšanu regulē konkrēts likums, kurā paredzētas samērā atturošas sankcijas. Politiskajām partijām ir jāiesniedz gada finanšu pārskati federālā parlamenta priekšsēdētājam, tostarp par politiskās partijas aktīviem, saistībām, ienākumiem un izdevumiem gan kampaņas periodos, gan periodos starp kampaņām 79 . Neprecizitāšu gadījumā attiecīgajai partijai var piemērot naudas sodu, kas divas reizes pārsniedz attiecīgās neprecizitātes vērtību 80 . Ir paustas bažas par būtisku laikposmu, kas pagājis no partijas ienākumu gūšanas līdz paziņošanai 81 . Par ziedojumiem, kuri pārsniedz 50 000 EUR, nekavējoties jāziņo, un attiecīgā informācija jāpublicē federālā parlamenta tīmekļa vietnē. Ziedojumi, kuri pārsniedz 10 000 EUR, ir publiski jāatklāj gada pārskatā, turklāt maksimālā anonīma ziedojuma summa ir 500 EUR un maksimālā ziedojuma skaidrā naudā summa ir 1000 EUR. Starptautiskie pārbaudītāji ir atkārtoti norādījuši, ka nepieciešams samazināt robežvērtības un stiprināt uzskaiti 82 . Sponsorēšana aizvien lielākoties netiek regulēta, neraugoties uz to, ka tā var nodrošināt piekļuvi svarīgām valdības amatpersonām 83 .

Covid-19 pandēmija ietekmēja cīņu ar korupciju Vācijā, norādot pandēmijas apstākļiem raksturīgos korupcijas riskus. Finanšu ziņu vākšanas vienība saņem arvien vairāk ziņojumus valdības piedāvāto Covid-19 atbalsta pasākumu kontekstā, tostarp attiecībā uz korupciju un galvenokārt krāpšanas novēršanu 84 . Turklāt tas, ka parlamentārieši, kuri bijuši starpnieki ķirurģisko masku darījumos ar valdību, iespējams saņēmuši slēptās komisijas maksas, ir izraisījis sabiedrisku apspriešanu un korupcijas izmeklēšanu uzsākšanu 85 . Lai veicinātu korupcijas novēršanu, tostarp Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās, Vācija 2021. gadā uzsāks elektroniskā konkurences reģistra izmantošanu, lai atbalstītu publiskā iepirkuma procesus 86 . Pēc darbības uzsākšanas reģistrā tiks ievietota un atzīmēta tāda informācija publiskām līgumslēdzējām iestādēm, kura ir nozīmīga pretendentu izslēgšanai no iepirkuma, tostarp par galīgiem notiesājošiem spriedumiem, rīkojumiem par sodu un naudas sodiem par korupciju, kukuļošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu nemaksāšanu un citiem smagiem noziegumiem.

III.Mediju plurālisms un mediju brīvība

Vācijā ir labi izstrādāts regulējums mediju brīvībai un plurālismam, tas lielākoties ir federālo zemju kompetencē. Četrpadsmit mediju iestādes ir neatkarīgas regulatīvās iestādes, kuru politisko neatkarību nodrošina juridiskās garantijas 87 . Konstitūcija (Grundgesetz) un sekundārie tiesību akti skaidri garantē žurnālistu tiesības aizsargāt savu avotu konfidencialitāti un tiesības piekļūt informācijai 88 . Jaunais Līgums par valsts medijiem (Medienstaatsvertrag) un papildu tiesību akti 89 tika pieņemti, lai transponētu pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu 90 Vācijas tiesību aktos 91 .

Mediju iestāžu un apraides padomju neatkarības līmenis joprojām ir augsts 92 . Līdz ar pārskatītā Līguma par valsts medijiem stāšanos spēkā mediju iestādēm ir piešķirtas jaunas kompetences, it īpaši attiecībā uz mediju starpniecību. Tomēr mediju iestādes tikai pakāpeniski sāks pilnībā piemērot jaunos noteikumus, pakāpeniski pieņemot kopīgos statūtus atbilstoši prasībām, kas paredzētas Līgumā par valsts medijiem, un sīki izklāstot dažus nosacījumus (piemēram, par tāda satura atrodamību, kas uzskatāms par būtisku sabiedriskās domas veidošanā) 93 .

Preses nozares pašregulācija turpina sekmīgi darboties ar nelielām problēmām attiecībā uz aizrādījumu publicēšanu 94 . Vācijas Preses padome sastāv no žurnālistu un izdevēju asociācijām. Tās 2020. gada ziņojumā ir uzsvērts, ka ir strauji pieaudzis sūdzību skaits saistībā ar dažiem strīdīgiem preses rakstiem (2020. gadā tika saņemtas 4085 sūdzības salīdzinājumā ar 2175 sūdzībām 2019. gadā) 95 . Tajā pašā laikā ziņojumā ir secināts, ka attiecīgie izdevēji publicēja tikai 34 no kopumā 53 publiskajiem aizrādījumiem, kurus izdeva Preses padome 2020. gadā. Preses kodeksā ir paredzēta prasība izdevējiem publicēt šādus publiskus aizrādījumus, tādēļ tas varētu norādīt uz iespējamām problēmām attiecībā uz šā pašregulatīvā Preses kodeksa aspekta efektivitāti.

Vācijas tiesību akti turpina garantēt augstu mediju īpašumtiesību informācijas pārredzamības līmeni 96 . Tas saistīts ar prasībām, kuras paredz, ka komerciālajām raidorganizācijām ir jāsniedz īpašumtiesību informācija un jāziņo par plāniem, kas ietekmē akcionāru struktūru 97 . Turklāt tiešsaistes medijiem īpašumtiesību informācija ir skaidri jānorāda to tīmekļa vietnēs. Attiecībā uz preses izdevumiem īpašumtiesību pārredzamības pienākumi ir noteikti attiecīgajos federālo zemju preses likumos 98 . Valsts mediju iestāžu Mediju koncentrācijas komisija (KEK) uzrauga koncentrāciju privāto raidorganizāciju sektorā un uztur publisku datubāzi par mediju īpašumtiesību informāciju, kas aptver TV, radio, presi un tiešsaistes medijus 99 . 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments liecina par zemu riska līmeni saistībā ar mediju īpašumtiesību pārredzamību un vidēju risku attiecībā uz informatīvu mediju koncentrāciju 100 . Mediju koncentrāciju regulē Līgums par valsts medijiem, un Mediju koncentrācijas komisija veic tās regulatīvu uzraudzību 101 .

Mediju organizācijas ir izmantojušas ar Covid-19 saistītās atbalsta shēmas. Kopējais mediju plurālisma līmenis Vācijā joprojām ir augsts. Tajā pašā laikā ieinteresētās personas norāda uz daudzu reģionālo un vietējo preses izdevumu arvien lielākām ekonomiskajām grūtībām, kas apdraud viedokļu daudzveidību reģionālā līmenī 102 . Mediju nozares dalībnieki varēja pieteikties Vācijas valdības vispārējām atbalsta programmām, kuru mērķis bija novērst Covid-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi uz uzņēmumiem un ārštata darbiniekiem. Turklāt radio apraides sektoram bija paredzēta mērķtiecīga atbalsta programma 103 . Lai gan ar valsts atbalsta shēmām izdevās mazināt Covid-19 pandēmijas ietekmi, mediju plurālisma uzraudzības instruments liecina par bažām attiecībā uz nozares ilgtermiņa ilgtspēju, pat ņemot vērā to, ka mediju nozares dalībnieki lēnām var gūt lielākus ieņēmumus no digitālajiem piedāvājumiem 104 .

Ir ieviestas garantijas pret politisko partiju kontroli pār medijiem 105 . 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta radītājs attiecībā uz mediju politisko neatkarību liecina par zemu risku 106 . Politiskā reklāma nav atļauta nedz televīzijas apraidē, nedz radio un telemedijos, kuri nodrošina apraidei līdzīgus pakalpojumus 107 , izņemot īsā laikposmā pirms vēlēšanām, un tā tiek stingri regulēta attiecībā uz ētera laika sadalījumu starp partijām 108 . Runājot par mediju saturu, uz kuru neattiecas šie noteikumi par telemedijiem, kas nodrošina apraidei līdzīgus pakalpojumus, ar pārskatīto Līgumu par valsts medijiem ir paplašināti pārredzamības noteikumi attiecībā uz tiešsaistes politisko reklāmu, nosakot prasību atbilstoši marķēt šādu reklāmu 109 .

Ir izveidots regulējums žurnālistu piekļuvei informācijai, taču ir kritizēti daži trūkumi. Konstitūcija, Informācijas brīvības likums un preses likumi, kuri ir spēkā vairumā federālo zemju, nodrošina žurnālistiem piekļuvi informācijai 110 . Tomēr, salīdzinot pasaules mērogā, “Reportieri bez robežām” vērtē šo regulējumu kā diezgan vāju 111 . GRECO ieteica veikt Informācijas brīvības likuma neatkarīgu novērtējumu un uz tā pamata ieviest iespējamos uzlabojumus, it īpaši attiecībā uz izņēmumiem, atbilstoši kuriem var noraidīt likumā paredzētos pieprasījumus 112 .

Ir pastiprinājušās bažas par žurnālistu fizisko drošību, it īpaši protestu atspoguļošanas laikā 113 . Neraugoties uz esošo regulējumu žurnālistu aizsardzības jomā 114 , ieinteresētās personas ziņo par agresīvāku izturēšanos pret žurnālistiem un mediju darbiniekiem, kad tie atspoguļo protestus 115 . Konkrētāk, ar Covid-19 pandēmiju saistīto protestu laikā vairākkārt tika ziņots par vardarbību pret žurnālistiem 116 . Līdz 2020. gada decembrim policijas statistikas datos par attiecīgo gadu bija norādīti 252 incidenti pret mediju pārstāvjiem 117 (salīdzinot ar 104 gadījumiem 2019. gadā un 93 gadījumiem 2018. gadā 118 ). Minētajos 252 incidentos bija 29 draudu gadījumi un 30 vardarbīgi nodarījumi, no kuriem 22 gadījumi tika klasificēti kā miesas bojājumu nodarīšana 119 . Kopš 2020. gada oktobra Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma publicēja vienu brīdinājumu par Vāciju saistībā ar agresīvu rīcību pret žurnālistiem demonstrācijas laikā 120 . Žurnālistu asociācijas un biedrības norāda, ka žurnālistiem protestu laikā trūkst policijas atbalsta un aizsardzības 121 . Vācijas Preses padome aicina nodrošināt labāku aizsardzību preses brīvībai un ir ierosinājusi atjaunināt esošos mediju un policijas rīcības principus 122 . Federālo zemju iestādes pašlaik novērtē minēto rīcības principu izmaiņas. Turklāt dažās federālajās zemēs ir veikti pasākumi, kas uzlabo žurnālistu un policijas attiecības 123 . 2021. gada aprīlī žurnālistu asociācijas publicēja rīcības kodeksu medijiem, lūdzot izdevējus apņemties ievērot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt žurnālistus pret vardarbību un draudiem 124 . Lai gan 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta radītājs saistībā ar žurnālista profesiju, standartiem un aizsardzību liecina par zemu risku, attiecīgais rādītājs saistībā ar žurnālistu fizisko drošību liecina par augstu risku 125 .

Pastāv zināmas bažas par žurnālistu privātumu tiesvedības laikā. Žurnālistu asociācijas pauda bažas par žurnālistu privātajiem datiem un it īpaši viņu privātās adreses publiskošanu, ja tie uzsāk tiesvedību pret fizisku aizskaršanu vai aizskaršanu tiešsaistē 126 . NVO un žurnālistu asociācijas saskata iespējamos riskus, ka žurnālisti tiks pakļauti izlūkdienestu īstenotiem elektroniskās novērošanas pasākumiem, it īpaši tad, kad tie sazinās ar potenciālajiem informatoriem, un aicina paredzēt stingrākus aizsardzības pasākumus attiecīgajos tiesību aktos, it īpaši pārskatītajā Federālā izlūkdienesta (BND) likumā 127 . Parasti pirmstiesas mehānismu izmantošanas rezultātā iespējamie stratēģiskas tiesvedības gadījumi pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) tiek noraidīti pirms nonākšanas tiesā 128 . Tomēr, lai gan ir neliels augsta līmeņa lietu skaits, ieinteresētās personas norāda un pētījumi liecina, ka Vācijā arī var konstatēt preventīvu tiesvedību pret vai draudus žurnālistiem 129 .

IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Vācija ir federatīva demokrātiska republika, kurā pilnvaras ir sadalītas starp federālo valdību un 16 federālo zemju valdībām. Varas sadale ir nostiprināta Pamatlikumā 130 un federālo zemju konstitūcijās. Federālā līmenī federālās likumdošanas pilnvaras ir federālajam parlamentam (Bundestag) un federālās zemes pārstāvošajai struktūrai (Bundesrat) 131 . Valdība, Bundesrāts vai Bundestāga deputāti var iesniegt tiesību aktu priekšlikumus 132 . Vācijas Cilvēktiesību institūts un Federālā Diskriminācijas novēršanas aģentūra palīdz aizsargāt pamattiesības.

Ir izteiktas bažas par likumdošanas procesa pārredzamību un tendenci saīsināt apspriešanās periodus. Kopumā likumdošanas procesā ir izveidots stabils apspriešanās ar ieinteresētajām personām regulējums 133 . 2020. gada septembrī federālā valdība arī izveidoja platformu, kurā apvienotas dažādu ministriju tīmekļa vietnes, kurās atrodas informācija par ieinteresēto personu (agrīnas) iesaistīšanās iespējām 134 . Tomēr federālo zemju tieslietu ministru konferences 2020. gada novembra nostājas dokumentā ir uzsvērta prasība nodrošināt pietiekamu federālo zemju apspriešanās laiku attiecībā uz likumprojektu un ir pieprasīts, lai Bundesrāta sagatavotos tiesību aktu priekšlikumus bez nepamatotas kavēšanās izskatītu Bundestāgs 135 . Turklāt ieinteresētās personas ir paudušas bažas par regulāru saīsinātu apspriešanās periodu izmantošanu garu un sarežģītu priekšlikumu izskatīšanai un izteica bažas par to, ka informācija, kas ietekmē likumdošanas procesu pirms oficiālās apspriešanas procedūras, nav pietiekami pārredzama 136 . GRECO 2020. gada decembrī arī ieteica identificēt un atklāt būtisku ārējo informāciju, ko izmanto tiesību aktu priekšlikumos un kas saņemta pirms apspriešanās uzsākšanas 137 . Lai gan saīsināti apspriešanās periodi ir izmantoti arī Covid-19 pandēmijas kontekstā, ieinteresētās personas uzskata, ka tā ir plašāka tendence 138 .

Regulējums ar Covid-19 pandēmiju saistīto pasākumu pieņemšanai ir grozīts vairākas reizes, un attiecībā uz pasākumiem ir veikta visaptveroša pārbaude tiesā. Pasākumi saistībā ar pandēmiju tiek veikti, pamatojoties uz Likumu par aizsardzību pret infekcijām (IfSG), kurā ir paredzēta iespēja federālo zemju valdībām (kuru kompetencē ir ieviest pasākumus atbilstoši IfSG) ieviest ierobežojumus, izdodot rīkojumu. Covid-19 pandēmijas apstākļos 2020. gada martā tika paplašinātas arī federālās valdības pilnvaras veikt IfSG paredzētos pasākumus 139 . Vairumu šo pilnvaru var izmantot tikai tad, ja Bundestāgs ir izsludinājis “epidēmijas stāvokli”, kuru tas var atcelt jebkurā brīdī un kurš ir atkārtoti jāapstiprina ik pēc trim mēnešiem 140 . Balstoties uz diskusijām par federālā parlamenta līdzdalības trūkumu 141 , 2020. gada novembrī tika pieņemti grozījumi, lai palielinātu parlamenta kontroli, galvenokārt ieviešot tādu standarta pasākumu sarakstu, kurus var pieņemt, izdodot rīkojumu, un kuri iepriekš nebija noteikti tiesību aktos 142 . 2021. gada aprīlī tika pieņemti papildu grozījumi, ieviešot tā dēvēto avārijas bremzi, kas paredz noteiktu ierobežojošu pasākumu automātisku ieviešanu ar federālo likumu, ja trīs dienu laikā pilsētā vai reģionā tiek sasniegta noteikta Covid-19 gadījumu robežvērtība 143 . Saistībā ar minētajiem grozījumiem notika nozīmīgas diskusijas par šādu tiesību normu atbilstību Konstitūcijai un proporcionalitāti 144 . Lai pielāgotos pandēmijas apstākļiem, federālais parlaments ir grozījis savu reglamentu, atļaujot elektroniskos balsojumus komitejās un samazinot balsošanai nepieciešamo kvorumu plenārsēdēs 145 . Pasākumiem, kas īstenoti pandēmijas kontekstā, ir veiktas visaptverošas pārbaudes tiesā, galvenokārt federālo zemju augstākajās administratīvajās tiesās un konstitucionālajās tiesās, un līdz 2020. gada beigām bija reģistrētas vairāk nekā 6000 lietu 146 . Daudzas no šīm lietām pagaidām ir izskatītas tikai ārkārtas procedūras ietvaros, un galvenais lēmums vēl nav pieņemts. Kopš marta Konstitucionālā tiesa ir saņēmusi 321 konstitucionālo sūdzību saistībā ar Covid-19 pasākumiem un ir slēgusi 273 no tām 147 .

Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Vāciju par ES tiesību pamatprincipu pārkāpumu saistībā ar Federālās konstitucionālās tiesas 2020. gada 5. maija spriedumu. 2021. gada 9. jūnijā Komisija pieņēma lēmumu nosūtīt Vācijai oficiālu paziņojumu par Savienības tiesību aktu autonomijas, prioritātes, iedarbīguma un vienveidīgas piemērošanas principu pārkāpumu, kā arī Tiesas jurisdikcijas ievērošanu saskaņā ar LESD 267. pantu 148 . Saskaņā ar 2020. gada 5. maija spriedumu 149 Federālā konstitucionālā tiesa ir atcēlusi Tiesas sprieduma juridisko spēku Vācijā 150 . Ar Federālās konstitucionālā tiesas 2021. gada 29. aprīļa rīkojumu, kurā prasība par sprieduma izpildi ir atzīta par nepieņemamu 151 , netiek atcelta tiesiskā situācija, kuru radīja Federālās konstitucionālā tiesas spriedums, it īpaši attiecībā uz ES tiesību aktu prioritātes principu.

Federālās Diskriminācijas novēršanas aģentūras vadītāja amats joprojām ir vakants. Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem Federālās Diskriminācijas novēršanas aģentūras vadītāju ieceļ federālā valdība saskaņā ar Ģimenes lietu, vecāka gadagājuma iedzīvotāju, sieviešu un jauniešu ministrijas priekšlikumu, un tas neatkarīgi pilda savus pienākumus 152 . Kopš 2018. gada aprīļa amata pienākumi tiek pildīti ad interim, jo atlases procedūras rezultātā izvēlētā jaunā direktora iecelšana tika atcelta tiesā, ņemot vērā, ka netika nodrošināta atbilstība principam par nopelniem kā galveno kritēriju 153 . Kā norāda atbildīgā ministrija, bija vairāki atšķirīgi tiesas lēmumi par atlases procedūru, izraisot neskaidrību par atlases kritērijiem 154 .

Neraugoties uz dažiem regulējuma uzlabojumiem, problēmas joprojām rada neskaidrība attiecībā uz atbrīvojuma no nodokļiem statusu civilās sabiedrības organizācijām 155 . Kopumā pilsoniskās sabiedrības telpa joprojām tiek uzskatīta par “atvērtu” 156 un ir izveidota stabila sistēma pilsoniskajai sabiedrībai 157 . Ar Nodokļu kodeksa reformu 2020. gada decembrī tika ieviestas papildu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku kategorijas darbībām, uz kurām attiecas atbrīvojuma no nodokļiem statuss sabiedriskā labuma bezpeļņas organizācijām 158 . Tomēr šī reforma nav novērsusi neskaidrību, kas radās ar Federālās finanšu tiesas 2019. gada nolēmumu 159 un kas vēlāk tika apstiprināta ar 2020. gada decembra 160 nolēmumu par atbrīvojuma no nodokļiem statusa darbības jomu. Saskaņā ar judikatūru pilsoniskās sabiedrības organizācijas nedrīkst iesaistīties politikā vispārīgā izpratnē, bet tām ir atļauts to darīti vienīgi tad, ja tas ir nepieciešams Nodokļu kodeksā ietverto darbību veikšanai. Tās drīkst sniegt sabiedrībai informāciju neitrālā veidā, tomēr praksē šo nosacījumu interpretācija pilsoniskās sabiedrības organizācijām rada ievērojamu neskaidrību, it īpaši organizācijām, kuras darbojas cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvēšanas jomā 161 . Pēc ieinteresēto personu domām, baidoties zaudēt atbrīvojuma no nodokļiem statusu, pilsoniskās sabiedrības organizācijas var izlemt nepaust viedokli par potenciāli sensitīviem jautājumiem, un tās norāda, ka draudus vērsties tiesā saistībā ar nodokļu maksātāja statusu arī var izmantot kā politisku taktiku 162 . Tajā pašā laikā jaunizveidotais Vācijas Federālais pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un brīvprātīgā darba fonds, kurš sāka darbību 2020. gada jūlijā un kura pamatā ir vairāku federālo ministriju kopīga iniciatīva, ir izveidojis atbalsta programmu, lai palīdzētu pilsoniskās sabiedrības organizācijām tikt galā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, un tā budžets 2020. gadā bija 20 miljoni EUR 163 .

I pielikums. Informācijas avotu saraksts alfabētiskā secībā* 

* To iesūtīto dokumentu saraksts, kas saņemti 2021. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanas laikā, ir pieejams vietnē https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2021-rule-law-report-targeted-stakeholder-consultation .

“Beteiligung auf Bundesebene” (Līdzdalība federālajā līmenī) ( https://www.bundesregierung.de/breg-de/service/gesetzgebungsverfahren-beteiligung ).

Bundeskriminalamt (2020), “Bundeslagebild Korruption 2019”, ( https://www.bka.de/SharedDocs/Downloads/DE/Publikationen/JahresberichteUndLagebilder/Korruption/korruptionBundeslagebild2019.html;jsessionid=BB07C9D8DF5A361AB3C08080C0AC57C7.live0612?nn=28078 )

Mediju plurālisma un brīvības centrs (2021), “Media pluralism monitor 2021”.

Civicus, “Monitor tracking civic space — Germany” ( https://monitor.civicus.org/country/germany/ ).

Tieslietu ministru konference (2020), “Bericht der Länderarbeitsgruppe „Justizstandort Deutschland: Stärkung der Gerichte in Wirtschaftsstreitigkeiten/Commercial Courts” (Valsts darba grupas ziņojums “Vācija kā tiesiskuma nodrošinātāja: ekonomisku strīdu izskatīšanas tiesu / komerclietu tiesu stiprināšana) ( https://www.justiz.nrw.de/JM/jumiko/beschluesse/2020/Herbstkonferenz_2020/Top-I-25-Bericht-der-Laenderarbeitsgruppe-Justizstandort-Deutschland---Staerkung-der-Gerichte-in-Wirtschaftsstreitigkeiten.pdf ). 

Tieslietu ministru konference (2020), “Föderalismus in der Praxis stärken — Die Beteiligung der Länder an Gesetzgebungsvorhaben des Bundes und die Behandlung von Gesetzesinitiativen des Bundesrates durch die Bundesregierung” (Federālisma stiprināšana praksē — Federālo zemju līdzdalība federālo tiesību aktu priekšlikumu izstrādē un Federālās padomes likumdošanas iniciatīvu izskatīšana federālajā valdībā) ( https://www.justiz.nrw.de/JM/jumiko/beschluesse/2020/Herbstkonferenz_2020/Top-I-8-Foerderalismus-in-der-Praxis-staerken---Die-Beteiligung-der-Laender-an-Gesetzgebungsvorhaben.pdf )

Tieslietu ministru konference (2021), “Personalverstärkungen nachhaltig fortsetzen und Digitalisierung der Justiz vorantreiben — Pakt für den Rechtsstaat 2.0” (Lēmums — Ilgtspējīgas personāla skaita palielināšanas un tiesu sistēmas digitalizācijas turpināšana — Tiesiskuma pakts 2.0) ( https://www.justiz.nrw.de/JM/jumiko/beschluesse/2021/Fruehjahrskonferenz_2021/TOP-I_-1-u-I_-20---Pakt-fuer-den-Rechtsstaat.pdf ).

Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome (2016), Atzinums Nr. 19 “The role of court presidents”.

Eiropas Padomes Ministru komiteja (2000), Ministru komitejas Ieteikums Nr. Rec(2000)19 “Role of Public Prosecution in the criminal justice system”.

Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma — Vācija ( https://www.coe.int/en/web/media-freedom/germany ).

Eiropas Savienības Tiesa (2020), paziņojums presei Nr. 58/20.

Federālā Konstitucionālā tiesa, 2021. gada 29. aprīļa lēmums,  
2 BvR 1651/15, 2 BvR 2006/15.

Deutsche Richterzeitung (2020), “Corona führt zu Digtialisierungsschub” (Koronavīruss rada virzību digitalizācijā).

Deutsche Richterzeitung (2020), “Corona-Krise sorgt für tausende Verfahren” (Koronavīrusa krīze izraisa tūkstošiem gadījumu).

Deutsche Richterzeitung (2021), “Pakt mit durchwachsener Zwischenbilanz” (Pakts ar viduvējiem starpposma rezultātiem).

“Richtlinie der Bundesregierung zur Korruptionsprävention in der Bundesverwaltung” (2004) (Federālās valdības Rīkojums par korupcijas novēršanu federālajā administrācijā (2004)) ( https://www.verwaltungsvorschriften-im-internet.de/bsvwvbund_30072004_O4634140151.htm ).

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2019), “Flash Eurobarometer 482: businesses’ attitudes towards corruption in the EU”.

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020), “Special Eurobarometer 502: corruption”.

DRB (2021), “Große Besoldungsunterschiede zwischen den Bundesländern” (Būtiskas algas atšķirības dažādās federālajās zemēs) ( https://www.drb.de/newsroom/presse-mediencenter/nachrichten-auf-einen-blick/nachricht/news/grosse-besoldungsunterschiede-zwischen-den-bundeslaendern ). 

Eiropas Preses un mediju brīvības centrs (2021), Eiropas Preses un mediju brīvības centra sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Eiropas Preses un mediju brīvības centrs, Mediju brīvības kartēšanas platforma ( https://www.ecpmf.eu/monitor/mapping-media-freedom/ ).

Eiropas Komisija (2020), Ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā.

Eiropas Komisija (2021), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

Eiropas Komisija (2021. gada 9. jūnijs), Pārkāpuma lietu pakete jūnijā: svarīgākie lēmumi.  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/inf_21_2743  

Eiropas Žurnālistu federācija (2021), “Germany: 252 attacks against media workers in 2020 ( https://europeanjournalists.org/blog/2021/01/21/germany-252-attacks-against-media-workers-in-2020/ ).

Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkls (2021), Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkla sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Vācijas Federālais pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un brīvprātīgā darba fonds, “Förderprogramm 2020: Gemeinsam wirken in Zeiten von Corona” ( https://www.deutsche-stiftung-engagement-und-ehrenamt.de/foerderung/ ).

Vācijas Federālās Tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija (2019. gads), Tiesiskuma pakts.

Vācijas Tiesnešu un prokuroru asociācija (2021), Vācijas Tiesnešu un prokuroru asociācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu. 

Vācijas Advokātu kolēģija (2021), Vācijas Advokātu kolēģijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Vācijas Bundestāgs (2021), Federālās valdības atbilde, Drucksache 19/25940 ( https://dip21.bundestag.de/dip21/btd/19/259/1925940.pdf )

Vācijas Federālā Advokātu kolēģija (2021), Vācijas Federālās Advokātu kolēģijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Vācijas Žurnālistu federācija (2020), Drošības uzlabošana ( https://www.djv.de/startseite/profil/der-djv/pressebereich-download/pressemitteilungen/detail/news-sicherheit-verbessern ).

Vācijas Žurnālistu federācija (2021), BND likums: Labāka aizsardzība informatoriem ( https://www.djv.de/suche/meldungen/news-informanten-besser-schuetzen )

Vācijas Žurnālistu federācija (2021), Mediju rīcības kodekss ( https://www.djv.de/startseite/info/themen-wissen/schutzkodex-journalistinnen-vor-gewalt-und-bedrohungen-schuetzen ).

Vācijas valdība (2021), Vācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Vācijas Žurnālistu savienība (2020), dju in ver.di nosoda uzbrukumus mediju darbiniekiem “Querdenken” demonstrācijā Leipcigā ( https://dju.verdi.de/presse/pressemitteilungen/++co++79521560-21a6-11eb-bdd1-001a4a16012a );

Vācijas Preses padome (2020), Mediju un policijas rīcības principi ar mērķi novērst šķēršļus policijas pienākumu veikšanai un žurnālistikas brīvībai ( https://www.presserat.de/files/presserat/dokumente/download/Verhaltensgrunds%C3%A4tze_MedienPolizei_Entwurf_24_11_2020.pdf )

Vācijas Preses padome (2021), 2020. gada ziņojums ( https://www.presserat.de/jahresberichte-statistiken.html ).

Gesellschaft für Freiheitsrechte (2021), Gesellschaft für Freiheitsrechte sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Gesellschaft für Freiheitsrechte un Open Society Foundations (2020), “Shrinking spaces in Germany; shrinking spaces in Europe”.

GFF (2021), GFF sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Gostomzyk T. un Moßbrucker D. (2019), ““If you write that, I'll sue you!” Study on preventive attorney strategies towards the media.”

GRECO (2020) piektā novērtēšanas kārta. “Preventing corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”. Novērtēšanas ziņojums par Vāciju.

H. Steinharter, Financial Intelligence Unit (2020): “Anti-Geldwäsche-Behörde FIU plant Hunderte neue Stellen, Handelsblatt” ( https://www.handelsblatt.com/finanzen/banken-versicherungen/banken/financial-intelligence-unit-anti-geldwaesche-behoerde-fiu-plant-hunderte-neue-stellen/26745786.html?ticket=ST-55488-FuqUZPM3mm6lk6jLHzJ6-ap6 )

Hesenes, Bavārijas, Brandenburgas, Ziemeļreinas-Vestfālenes, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas, Zāras, Lejassaksijas un Šlēsvigas-Holšteinas iestādes (2021), kopīgā vēstule.

Federālā konstitucionālā tiesa, 2016. gada 29. novembra spriedums, 2 BvR 2453/15.

Federālā konstitucionālā tiesa, 2020. gada 5. maija spriedums, 2 BvR 859/15.

Federālā konstitucionālā tiesa (19.5.2020.), paziņojums presei Nr. 37/2020 ( https://www.bundesverfassungsgericht.de/SharedDocs/Pressemitteilungen/EN/2020/bvg20-037.html )

Federālā finanšu tiesa, 2020. gada 10. decembra spriedums, V R 14/20.

Federālā Finanšu tiesa, 2019. gada 10. janvāra spriedums, V R 60/17.

Eiropas Savienības Tiesa, 2019. gada 27. maija spriedums apvienotajās lietās C-508/18 OG un C-82/19 PPU PI un 2020. gada 24. novembra spriedums lietā C-510/19.

KEK (2021), Mediju koncentrācija ( https://www.kek-online.de/medienkonzentration ).

LTO (2021), Steidzamas apelācijas attiecībā uz vadības nomaiņu Federālajā finanšu tiesā. ( https://www.lto.de/recht/justiz/j/vg-muenchen-eilantraege-neubesetzung-praesident-bmjv-bundesgerichte-richter-auswahl-erfahrung-politische-einflussnahme-bundes-finanzhof/ ) 

Kultūras un mediju valsts ministrs (2020), “Neustart Kultur”: Privātās raidorganizācijas ( https://www.bundesregierung.de/breg-de/bundesregierung/staatsministerin-fuer-kultur-und-medien/private-rundfunkveranstalter-1777032 )

ESAO (2021), “Phase 4 Two-Year Follow-Up Report: Germany” ( https://www.oecd.org/corruption/germany-oecdanti-briberyconvention.htm )

Bādenes-Virtembergas policijas Preses kodekss (Iekšlietu, digitalizācijas un pašvaldību ministrija (2021), Federālās zemes mēroga standarti par attiecībām ar presi ( https://im.baden-wuerttemberg.de/de/service/presse-und-oeffentlichkeitsarbeit/pressemitteilung/pid/landesweite-standards-fuer-die-pressearbeit/ )

“Reportieri bez robežām” (2021), 2021. gada pasaules preses brīvības indekss — Vācija ( https://rsf.org/en/germany ) 

“Reportieri bez robežām” (2021), organizācijas “Reportieri bez robežām” sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

“Reportieri bez robežām” (2021), Neizmantota iespēja veicināt preses brīvību ( https://www.reporter-ohne-grenzen.de/pressemitteilungen/meldung/verpasste-chance-fuer-die-pressefreiheit )

Hamburgas valdība (2021), Hamburgas nostājas dokuments par Tiesiskuma paktu. ( https://www.hamburg.de/bjv/unsere-themen/14908648/positionspapier-zum-pakt-fuer-den-rechtsstaat/ ) 

Hamburgas valdība (2021), Hamburgas nostājas dokuments par Tiesiskuma paktu.

Priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojums (2020), Statement/20/846.

SWR (2021), Bettina Limperg: “Das muss sich unbedingt ändern” ( https://www.swr.de/swraktuell/baden-wuerttemberg/karlsruhe/bettina-limperg-praesidentin-des-bghs-100.html )

Transparency International (2021), 2020. gada korupcijas uztveres indekss.

Transparency International Vācijas nodaļa (2020), Nostājas dokuments par likumprojektu, ar ko ieviešu lobiju reģistru ( https://www.transparency.de/fileadmin/Redaktion/Aktuelles/Stellungnahmen/2020/Stellungnahme_Transparency_Deutschland_Lobbyregister_20-09-29.pdf )

Transparency International-Deutschland (2018), “Comments and Recommendations to UNCAC Second Review Cycle” ( https://www.transparency.de/fileadmin/Redaktion/Aktuelles/Stellungnahmen/2018/18-09-10_Comments_and_Recommendations_UNCAC_Second_Review_Cycle.pdf )

Transparency International-Deutschland (2020), “Stellungnahme zum Entwurf eines Gesetzes zur Stärkung der Finanzmarktintegrität” ( https://www.transparency.de/fileadmin/Redaktion/Aktuelles/Stellungnahmen/2020/20-11-09_Stellungnahme_Transparency_Deutschland_Referentenentwurf_Gesetz_zur_Staerkung_der_Finanzmarktaufsicht_-_Website-Version__1_.pdf )

UNCAC (2019), “Review of implementation of the United Nations Convention Against Corruption, Review Cycle 1 (Chapter III and IV), Executive Summary: Germany, Implementation Review Group (July 2020) un Review Cycle 2 (Chapter II and V), Executive Summary: Germany, Implementation Review Group” ( https://www.unodc.org/documents/treaties/UNCAC/WorkingGroups/ImplementationReviewGroup/ExecutiveSummaries2/V2000216e.pdf )

ZDF (2021), ZDF sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

II pielikums. Vācijas apmeklējums

Komisijas dienesti 2021. gada martā rīkoja virtuālas sanāksmes, kurās piedalījās:

·Tieslietu ministru konferences Eiropas lietu komiteja

·Federālā administratīvā tiesa

·Federālā Advokātu kolēģija

·Federālā Kriminālpolicija

·Federālā Augstākā tiesa

·Finanšu ziņu vākšanas vienība

·Vācijas Tiesnešu un prokuroru asociācija

·Vācijas Advokātu kolēģija

·Vācijas Cilvēktiesību institūts

·Gesellschaft für Freiheitsrechte

·Mediju iestāžu apvienotais birojs

·Lobbycontrol DE

·Kultūras un mediju valsts ministrs

·Veselības ministrija

·Tieslietu ministrija

·Iekšlietu ministrija

·Preses padome

·Minhenes Specializētā korupcijas un ekonomisko noziegumu prokuratūra

·Transparency International Vācijas nodaļa

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Reproduktīvo tiesību centrs

·CIVICUS

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas Baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs

·Eiropas Preses un mediju brīvības centrs

·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums

·Eiropas Žurnālistu federācija

·Eiropas Demokrātijas partnerība

·Eiropas Jaunatnes forums

·Front Line Defenders

·Human Rights House Foundation 

·Human Rights Watch 

·ILGA Eiropas nodaļa

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·Starptautiskās ģimenes plānošanas federācijas Eiropas tīkls (IPPF EN)

·Starptautiskais Preses institūts

·Nīderlandes Helsinku komiteja

·Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·Philanthropy Advocacy

·Protection International 

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International ES nodaļa

(1)      Kā paskaidrots 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Vācijas tiesu sistēmas neatkarību nodrošina vairākas garantijas, tostarp tiesu kontrole pār iecelšanu, profesionālo novērtējumu, paaugstināšanu, disciplinārsodiem un atbrīvošanu no amata, un vairāki tiesnešu pašadministrēšanas elementi.

(2)    Princips par nopelniem (Leistungsprinzip) ir nostiprināts Pamatlikuma 33. panta 2. punktā; galvenokārt, ņemot vērā divu valsts eksāmenu atzīmes.

(3)    Tiesnešu atlases komitejas (Richterwahlausschuss) sastāvā vienādā skaitā ir federālo zemju atbildīgie ministri un federālā parlamenta izvēlēti locekļi. Sk. Tiesnešu ievēlēšanas likumu (Richterwahlgesetz) un Vācijas Tiesnešu likuma (Deutsches Richtergesetz) 54.–55. pantu. Līdzīgas komitejas pastāv dažās federālajās zemēs. Turklāt process un lēmums par iecelšanu vai neiecelšanu ir pilnībā pakļauts tiesiskai pārbaudei administratīvajās tiesās.

(4)      Papildus tam darbojas 18 finanšu tiesas, 108 darba tiesas, 18 augstākās darba tiesas, 68 sociālo lietu tiesas un 14 augstākās sociālo lietu tiesas. Vācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(5)      Pastāv arī īpaša kolēģija advokātiem ar tiesībām pārstāvēt personas civillietās Federālajā tiesā.

(6)      48. un 50. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. Priekšstatu par tiesu varas neatkarības līmeni iedala šādās kategorijās: ļoti zems (tiesu varas neatkarību kā diezgan lielu un ļoti lielu uztver mazāk nekā 30 % respondentu), zems (30–39 %), vidējs (40–59 %), augsts (60–75 %), ļoti augsts (vairāk nekā 75 %).

(7)      Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, tas, ka šīs tiesības praksē tiek izmantotas reti, kopā ar pastāvošajām tiesiskajām garantijām, šķiet, mazina risku, ka tiesības dot norādījumus varētu tikt izmantotas ļaunprātīgi (2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 3. lpp.).

(8)      Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 27. maija spriedums apvienotajās lietās C-508/18 OG un C-82/19 PPU PI un 2020. gada 24. novembra spriedums lietā C-510/19.

(9)      Tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija (2021), Likumprojekts, kura mērķis ir stiprināt prokuroru neatkarību un sadarbību krimināltiesību jomā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

(10)      Sk. Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikuma Nr. Rec(2000)19, 13. punkta d)–e) apakšpunktu. Eiropas Padomes ieteiktās papildu garantijas cita starpā paredz ietvert norādījumus lietas dokumentācijā un sniegt tai piekļuvi attiecīgajām pusēm.

(11)      Konkrētāk, projekts attiecas uz Gesetz über die internationale Rechtshilfe in Strafsachen (Likums par starptautisko tiesisko palīdzību krimināllietās) 8.–11. un 13. daļu, kura cita starpā attiecas uz ES tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

(12)      Sk. informāciju, kas minēta 13., 14. un 15. zemsvītras piezīmē.

(13)      Hesenes, Bavārijas, Brandenburgas, Ziemeļreinas-Vestfālenes, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas, Zāras, Lejassaksijas un Šlēsvigas-Holšteinas iestāžu 2021. gada 3. februāra kopīgā vēstule.

(14)      Vācijas Advokātu kolēģijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 7. lpp.

(15)    Vācijas Tiesnešu un prokuroru asociācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 7. lpp.

(16)      Tieslietu ministrijai sniegtā informācija Vācijas apmeklējuma laikā.

(17)      Galvenajiem tiesnešiem ir tādas pašas balsstiesības kā citiem tiesnešiem senātā, tomēr tie vada sēdes un sagatavo profesionālos novērtējumus paaugstināšanai amatā, turklāt galvenajiem tiesnešiem ir lielāka alga.

(18)      Tieslietu ministra pārziņā ir Federālā tiesa, Federālā finanšu tiesa un Federālā administratīvā tiesa, savukārt darba ministra pārziņā ir Federālā sociālo lietu tiesa un Federālā darba lietu tiesa.

(19)      Federālās konstitucionālās tiesas judikatūrā ir noteikta principa par nopelniem kā galveno kritēriju izmantošana attiecībā uz federālajiem tiesnešiem; sk., piemēram, Federālās konstitucionālās tiesas 2016. gada 29. novembra spriedumu 2 BvR 2453/15.

(20)      Līdz ar to saskaņā ar līdzšinējiem kritērijiem bija iespējami izņēmumi no prasības par piecu gadu pieredzi.

(21)      Sk., piemēram, SWR (2021), Bettina Limperg: “Das muss sich unbedingt ändern” un informāciju, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(22)      Vācijas Tiesnešu un prokuroru asociācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 6. lpp. Tiesnešu asociācija min risku, ka uzskats, ka politiskie apsvērumi ietekmē paaugstināšanu amatā, varētu nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai. Deutsche Richterzeitung (4/21), “Ein verstörender Verdacht”.

(23)      Lai gan tiesību aktos nav noteikta šādas līdzdalības prasība, iepriekšējie atlases kritēriji tika noteikti 2016. gadā, vienojoties Tieslietu ministrijai un federālajām tiesām.

(24)      Tieslietu ministrija uzskata, ka pieredzi var iegūt arī citās attiecīgajās tiesās.

(25)      Tiek apspriests tas, vai kritēriji galvenajiem tiesnešiem attiecas uz tiesu priekšsēdētājiem un tiesas priekšsēdētāja vietniekiem. Ieinteresētās personas uzskata, ka jo īpaši priekšsēdētāja vietniekiem galvenokārt ir pienākumi saistībā ar tiesas spriešanu un tādēļ viņiem būtu jāatbilst pieredzes kritērijiem. Tieslietu ministrija uzskata, ka, ņemot vērā priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku administratīvos pienākumus, piecu gadu pieredze nav uzskatāma par obligātu kritēriju (informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā).

(26)      LTO (2021), Steidzamas apelācijas attiecībā uz vadības nomaiņu Federālajā finanšu tiesā.

(27)      Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome (2016), Atzinums Nr. 19 “The role of court presidents”, 53. punkts. Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem jebkuram lēmumam par paaugstināšanu amatā, tostarp attiecībā uz Augstākās tiesas priekšsēdētājiem, jābūt balstītam uz nopelniem kā noteicošo kritēriju (Pamatlikuma 33. panta 2. punkts, Vācijas tiesnešu likuma 46. pants, Federālā civildienesta ierēdņu likuma 9. pants un 22. panta 1. punkts). Turklāt visiem šādiem lēmumiem veic pārbaudi tiesā.

(28)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 4. un 5. lpp.

(29)      24 amata vietas Federālajā tiesā un 71 amata vieta Federālajā Ģenerālprokuratūrā; Vācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 9. lpp.

(30)      Federālās valdības un federālo zemju iestāžu kopīgais ziņojums par 2019. gada 31. janvārī apstiprināto pasākumu īstenošanu attiecībā uz Tiesiskuma paktu; sk. arī izdevumu: Federālā Tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija (2019), Tiesiskuma pakts.

(31)      Vācijas Tiesnešu un prokuroru asociācija norāda uz aptuveni 2000 neaizpildītām tiesnešu un prokuroru amata vietām un iesaka pagarināt pakta darbību līdz 2025. gadam. Deutsche Richterzeitung (2021), “Pakt mit durchwachsener Zwischenbilanz” (Pakts ar viduvējiem starpposma rezultātiem).

(32)      Tieslietu ministru konference (2021), Lēmums — Ilgtspējīgas personāla skaita palielināšanas un tiesu sistēmas digitalizācijas turpināšana — Tiesiskuma pakts 2.0.

(33)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 4. lpp.

(34)      Vācijas Tiesnešu un prokuroru asociācijas 2021. gadā veiktā aptauja liecina, ka federālajās zemēs ar lielāko un mazāko mēneša algu jaunākajiem tiesnešiem alga atšķiras par 685 EUR. DRB (2021), “Große Besoldungsunterschiede zwischen den Bundesländern” (Būtiskas algas atšķirības dažādās federālajās zemēs).

(35)      Federālo zemju tieslietu ministrijām sniegtā informācija Vācijas apmeklējuma laikā.

(36)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 4. lpp.

(37)      2021. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 40. attēls. Valdība norāda, ka tas ir saistīts ar uzsvaru uz mutiskās uzklausīšanas principu un apsūdzētās personas līdzdalību galvenajā tiesas sēdē.

(38)      2021. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 42. un 43. attēls.

(39)      2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 44. un 45. attēls.

(40)    Vācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 14. lpp.

(41)      Vācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 14. lpp.; Vācijas Tiesnešu un prokuroru asociācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 9. lpp.

(42)      Jo īpaši uzņēmumu strīdi, uzņēmumu pārņemšanas un būtiski finanšu strīdi B2B nozarē.

(43)      Komerclietu tiesa: https://www.commercial-court.de/.

(44)      Zārā 2019. gadā tika izveidota (pārrobežu) komerctiesisko strīdu izskatīšanas palāta, kā arī pārrobežu patērētāju strīdu izskatīšanas palāta, paredzot iespēju īstenot tiesvedību franču valodā.

(45)      Tieslietu ministru konference (2020), valsts darba grupas ziņojums “Vācija kā tiesiskuma nodrošinātāja: ekonomisku strīdu izskatīšanas tiesu / komerclietu tiesu stiprināšana”.

(46)      Bundesrāts (2021), likumprojekts ekonomisku strīdu izskatīšanas tiesu stiprināšanai.

(47)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 5. lpp.

(48)      Ierosināto administratīvo lietu skaits joprojām ir ļoti liels. 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 5., 9. un 13. attēls.

(49)      2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 16. attēls.

(50)      2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 12. attēls.

(51)      Deutsche Richterzeitung (2020), “Corona führt zu Digtialisierungsschub” (Koronavīruss rada virzību digitalizācijā), un informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(52)    Vācijas Federālās Advokātu kolēģijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 10. lpp.

(53)      Transparency International 2020. gada korupcijas uztveres indekss (2021), 2. un 3. lpp. Priekšstatu par korupcijas līmeni iedala šādās kategorijās: zems (saistībā ar ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatu par korupciju publiskajā sektorā iegūtais rezultāts pārsniedz 79), salīdzinoši zems (79–60), salīdzinoši augsts (59–50), augsts (mazāk nekā 50).

(54)      Eirobarometra dati attiecībā uz priekšstatu par korupciju un iedzīvotāju un uzņēmumu pieredzi, kas ziņoti pagājušajā gadā, tiek atjaunināti ik pēc diviem gadiem. Jaunākais datu kopums ir Eirobarometra 502. speciālaptauja (2020) un Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(55)      2015. gadā rezultāts bija 81, bet 2020. gadā — 80. Ja pēdējos piecos gados rezultāts mainās par vairāk nekā pieciem punktiem, uzskatāms, ka tas ievērojami palielinās/samazinās, ja izmaiņas ir četru līdz piecu punktu robežās, — uzlabojas/pasliktinās, bet, ja izmaiņas ir viena līdz trīs punktu robežās, — ir salīdzinoši stabils.

(56)      Federālās valdības Rīkojums par korupcijas novēršanu federālajā administrācijā (2004).

(57)      Tieslietu ministrijai sniegtā informācija Vācijas apmeklējuma laikā.

(58)    Vācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 18. lpp.

(59)      Šajā ziņojumā tiks apkopota informācija no trīs iepriekš pastāvošiem avotiem, tostarp no šādiem: i) Ziņojums par korupcijas novēršanas tendencēm un rezultātiem valsts pārvaldē, tostarp vairākiem iespējamās korupcijas gadījumiem un konkrētu departamentu veiktiem korupcijas novēršanas pasākumiem; ii) valsts pārvaldes pārstāvju pieņemtās sponsorētās summas un iii) ārštata darbinieku izmantošanas apjoms Vācijas valsts pārvaldē. Vācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 19. lpp.

(60)      Federālajā līmenī Iekšlietu, būvniecības un mītnes zemes ministrija ir atbildīga par vispārējās politikas koordināciju attiecībā uz korupcijas novēršanu federālajā pārvaldē. Tādējādi ministrija pieņem pamatnostādnes par to, kā īstenot korupcijas novēršanas noteikumus, visām federālajām pārvaldes struktūrām, un izdod rīcības kodeksus darbiniekiem un vadītājiem. Ja iedzīvotājiem un darbiniekiem rodas ar korupciju saistīti jautājumi vai bažas, tie var sazināties ar īpašiem kontaktpunktiem. Tieslietu ministrija īsteno vadību krimināltiesību jomā saistībā ar korupciju. Nedz Federālajai prokuratūrai, nedz Federālajai kriminālpolicijai nav pilnvaru korupcijas apkarošanai.

(61)      Piemēram, brīvās pilsētas Brēmenes un Hamburgas iekšlietu ministrija veic izmeklēšanas uzdevumus.

(62)      Brandenburgā, Lejassaksijā, Ziemeļreinā-Vestfālenē, Tīringenē un Šlēsvigā-Holšteinā ir izveidotas specializētas prokuratūras (“Schwerpunktstaatsanwaltschaften”) ar dažādām pilnvarām, kas aptver korupcijas gadījumus visā konkrētajā federālajā zemē vai tikai noteiktā, vietēji ierobežotā jurisdikcijā federālās zemes teritorijā.

(63)      Vācijā par korupciju, tostarp aktīvo un pasīvo kukuļošanu (Kriminālkodeksa 331.–337. pants), ir paredzēta kriminālatbildība visās federālajās zemēs. Par kukuļošanu privātajā sektora ir paredzētas papildu sankcijas Kriminālkodeksa 299.–300. pantā, savukārt par valsts amatpersonu kukuļošanu ir paredzēta kriminālatbildība 108.e pantā. Vācijā ir spēkā īpašs likums ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai, un tā ir arī reglamentējusi juridisko personu kriminālatbildību, paredzot sodu līdz 10 miljoniem EUR.

(64)      Bundeskriminalamt, “Bundeslagebild Korruption 2019” (2020), 2. lpp.

(65)      Sk. Transparency International-Deutschland, “Stellungnahme zum Entwurf eines Gesetzes zur Stärkung der Finanzmarktintegrität” (2020. gada novembris).

(66)      H. Steinharter, Financial Intelligence Unit: “Anti-Geldwäsche-Behörde FIU plant Hunderte neue Stellen, Handelsblatt” (2020. gada 23. decembris).

(67)      ESAO, “Phase 4 Two-Year Follow-Up Report: Germany” (2021), 3. lpp. “Pastāvošā neatbilstība prokuratūras pieejā attiecībā uz fizisku personu saukšanu pie atbildības salīdzinājumā ar juridisku personu saukšanu pie atbildības dažādās federālajās zemēs un sadrumstalotā izmeklēšanas pieeja apvienojumā ar atsavināšanas rīkojumu alternatīvu izmantošanu turpina ievērojami traucēt Vācijas spējai saukt uzņēmumus pie atbildības ārvalstu kukuļošanas gadījumos.”

(68)      “Gesetz zur Einführung eines Lobbyregisters für die Interessenvertretung gegenüber dem Deutschen Bundestag und gegenüber der Bundesregierung (Lobbyregistergesetz — LobbyRG)”, 2021. gada 16. aprīlis, Bundesgesetzblatt 2021, Teil I Nr. 19, 2021. gada 27. aprīlis, 818. lpp., https://www.bgbl.de/xaver/bgbl/start.xav#__bgbl__%2F%2F*%5B%40attr_id%3D%27bgbl121s0818.pdf%27%5D__1625212991548 .

(69)      Transparency International Vācijas nodaļa (2020), Nostājas dokuments par likumprojektu, ar ko ieviešu lobiju reģistru, un informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(70)      GRECO, piektā novērtēšanas kārta. Novērtējuma ziņojums par Vāciju (2020), 60. punkts. Sk. arī IV pīlāru par citiem institucionāliem jautājumiem saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu, lai iegūtu plašāku informāciju par pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā. Sk. arī IV iedaļu.

(71)      Sk. GRECO, piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums par Vāciju (2020), 89. un 91. punkts. Uz politiķiem un ģenerāldirektoriem attiecas nogaidīšanas noteikumi, kuri paredzēti Civildienesta ierēdņu likuma 105. pantā.

(72)      “Gesetz über die Rechtsverhältnisse der Mitglieder des Deutschen Bundestages (Abgeordnetengesetz — AbgG)”.

(73)      “Gesetz zur Änderung des Abgeordnetengesetzes — Verbesserung der Transparenzregeln für Mitglieder des Deutschen Bundestages”, https://dserver.bundestag.de/btd/19/287/1928784.pdf

(74)      “Gesetz zur Stärkung der Finanzmarktintegrität (Finanzmarktintegritätsstärkungsgesetz — FISG)”, Bundesgesetzblatt Teil I, 2021. gada 3. jūnijs, 1534. lpp.

(75)      Informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(76)      GRECO, piektā novērtēšanas kārta, 95. punkts, un kā iepriekš norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 7. lpp.

(77)      Vācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 21. lpp. un informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(78)      Transparency International-Deutschland, “Comments and Recommendations to UNCAC Second Review Cycle” (2018), 3. lpp.

(79)      Vācijas politisko partiju likums.

(80)      Saskaņā ar Politisko partiju likuma 23. panta a) punktu. Turklāt, ja neprecizitātes attiecas uz īpašumu vai ieguldījumiem uzņēmumos bilancē vai pievienotajā pielikumā, tiek piemērots naudas sods 10 % apmērā no neiekļauto vai nepareizi norādīto aktīvu vērtības.

(81)      Iestādei LobbyControl sniegtā informācija Vācijas apmeklējuma laikā, kurā norādīts, ka dati par 2019. gadu vēl nebija publicēti 2021. gada aprīlī.

(82)      Kā aktuālākos piemērus sk. UNCAC, “Review of implementation of the United Nations Convention Against Corruption, Review Cycle 1 (Chapter III and IV), Executive Summary: Germany, Implementation Review Group (July 2020) un Review Cycle 2 (Chapter II and V), Executive Summary: Germany, Implementation Review Group, January 2019” .

(83)      Informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(84)      Finanšu ziņu vākšanas vienībai sniegtā informācija Vācijas apmeklējuma laikā.

(85)      Divi politiķi tiek apsūdzēti par vairākus simtus tūkstošus euro slēptu komisijas maksu saņemšanu pēc tam, kad tie federālajai valdībai ieteica noteiktus ķirurģisko masku ražotājus. Informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(86)    Vācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 23. lpp.

(87)      Četrpadsmit mediju iestādes ir atbildīgas par privātām raidorganizācijām, savukārt katra sabiedriskā medija uzraudzību veic konkrētas apraides padomes.

(88)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā.

(89)      Jo īpaši Likums, ar ko groza Telemediju likumu un citus likumus, 2020. gada 19. novembris.

(90)      Direktīva (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva).

(91)      2021. gadā atbilstoši preses brīvības indeksam Vācija ieņēma 13. vietu pasaulē un 9. vietu ES dalībvalstu vidū (“Reportieri bez robežām”, Vācija). Pēdējo gadu laikā situācija ir stabila un Vācijā saglabājas augsts mediju brīvības un žurnālistu aizsardzības līmenis. 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta vērtējumā kopējais mediju plurālisma risks Vācijā ir diezgan zems (2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 8. lpp.).

(92)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 11. lpp. Sk. arī 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 8. lpp.

(93)      Informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā. Līgums par valsts medijiem, 84. lpp.

(94)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 13. lpp. Publisks aizrādījums (öffentliche Rüge), saskaņā ar kuru attiecīgajam medijam jāpublicē labojums, ir visstingrākais Vācijas Preses padomes sods (lai aizsargātu iesaistītās puses, padome arī var pieņemt lēmumu izteikt nepublisku aizrādījumu).

(95)      Vācijas Preses padome (2021), 2020. gada ziņojums.

(96)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 12. lpp.; 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 9. lpp.

(97)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 9. lpp.

(98)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 12. lpp.; 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 9. lpp.

(99)      KEK (2021), Mediju koncentrācija.

(100)      Atbilstoši 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumentam: “Vadošo 4 audiovizuālo mediju īpašnieku (ProSiebenSat.1, Mediengruppe RTL, ARD, ZDF) auditorijas daļa Vācijā ir 89 %. Vadošo 4 laikrakstu īpašnieku (Springer, KKR, Media Union, Funke) tirgus daļa ir 60 %, un vadošo 4 tiešsaistes informatīvo mediju (Bertelsmann, Burda, Springer, United Internet) tirgus daļa ir 34 %”. Valsts mediju tiesību aktos ir paredzēti noteikumi par mediju koncentrāciju preses un raidorganizāciju sektorā, savukārt Līgums par valsts medijiem regulē īpašumtiesību koncentrāciju televīzijas jomā Mediju koncentrācijas komisijas (KEK) regulatīvajā pārraudzībā.

(101)      Līgums par valsts medijiem, 60. lpp. un 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 12. lpp.

(102)      “Reportieri bez robežām”, Vācija, un informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(103)      Kultūras un mediju valsts ministrs (2020), “Neustart Kultur”: Privātās raidorganizācijas.

(104)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 12. un 13. lpp. un 20.–22. lpp.

(105)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 9. lpp.

(106)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 14. lpp.

(107)      Līgumā par valsts medijiem telemediji, kuri nodrošina apraidei līdzīgus pakalpojumus, ir definēti kā “telemediji, kas piedāvā saturu, kurš ir līdzīgs radio vai televīzijas saturam veida un noformējuma ziņā un kurš ir pieejams no pakalpojuma sniedzēja piedāvāta kataloga pēc individuāla pieprasījuma lietotāja izvēlētajā laikā (audio un audiovizuālu mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma); saturs cita starpā ir radio iestudējumi, pilnmetrāžas filmas, seriāli, reportāžas, dokumentālās filmas, izklaides raidījumi, informatīvi raidījumi un raidījumi bērniem” (Līgums par valsts medijiem, 2. lpp.).

(108)      Vācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 31. un 32. lpp.

(109)      Līgums par valsts medijiem, 22. lpp.

(110)      Pamatlikuma 5. panta 1. punkts.

(111)      “Reportieri bez robežām”, Vācija.

(112)      GRECO (2020), piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums par Vāciju, 23. lpp.

(113)      ZDF sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 5. lpp.; Eiropas Preses un mediju brīvības centra sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 3.–4. lpp.; Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma; Eiropas Preses un mediju brīvības centrs, Mediju brīvības kartēšanas platforma.

(114)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 9. un 10. lpp.

(115)      RSF sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 29. lpp.; informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(116)      Vācijas Žurnālistu federācija (3.8.2020.), Drošības uzlabošana.

(117)      Vācijas Bundestāgs, Federālās valdības atbilde, Drucksache 19/25940, 5. lpp. Attiecīgajā noziegumu statistikā uzbrukumi žurnālistiem nav izdalīti atsevišķi, taču noziedzīgi nodarījumi pret medijiem kopumā tiek uzskaitīti.

(118)      Eiropas Žurnālistu federācija (21.1.2021.), “Germany: 252 attacks against media workers in 2020”.

(119)      Vācijas Bundestāgs, Federālās valdības atbilde, Drucksache 19/25940, 5. lpp.

(120)      Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma. Šā dokumenta izstrādes brīdī Vācijas iestādes vēl nebija sniegušas atbildes uz šo gadījumu, kas tika reģistrēts 2021. gada maijā kategorijā “Uzbrukumi žurnālistu fiziskajai drošībai un godprātīgumam”.

(121)      Piemēram, Vācijas Žurnālistu savienība (8.11.2020.), dju in ver.di nosoda uzbrukumus mediju darbiniekiem “Querdenken” demonstrācijā Leipcigā); informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(122)      Vācijas Preses padome (2020), Mediju un policijas rīcības principi ar mērķi novērst šķēršļus policijas pienākumu veikšanai un žurnālistikas brīvībai; informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(123)      Piemēram, Bādenes-Virtembergas policijas Preses kodekss (Iekšlietu, digitalizācijas un pašvaldību ministrija (21.4.2021.), Federālās zemes mēroga standarti par attiecībām ar presi. Informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(124)      Vācijas Žurnālistu federācija (2021), Mediju rīcības kodekss.

(125)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 10. lpp.

(126)      RSF sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 29. lpp.; informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā. 2021. gada 24. jūnijā Vācijas parlaments pieņēma likumu, kurā paredzētas sankcijas par tā dēvēto ienaidnieku sarakstu izplatīšanu, tomēr tas nenovērš problēmu, ka žurnālistu persondati kļūst pieejami tiesvedības laikā.

(127)      GFF sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 4. lpp.; “Reportieri bez robežām” (26.3.2021.) Neizmantota iespēja veicināt preses brīvību; Vācijas Žurnālistu federācija (19.2.2021.), BND likums: Labāka aizsardzība informatoriem. Federālā izlūkdienesta likuma pārskatīšanas ietvaros 2021. gadā tika ņemts vērā Federālās konstitucionālās tiesas 2020. gada 19. maija spriedums, kurā tiesa pasludināja, ka BND pilnvaras veikt ārvalstu telesakaru novērošanu pārkāpj pamattiesības, kas paredzētas Vācijas Pamatlikumā (Federālā konstitucionālā tiesa (19.5.2020.), paziņojums presei Nr. 37/2020.

(128)      Eiropas Preses un mediju brīvības centra sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 5. lpp.

(129)      Eiropas Preses un mediju brīvības centra sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 5. lpp.; RSF sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 33. un 34. lpp.; Gostomzyk T. un Moßbrucker D. (2019), ““If you write that, I'll sue you!” Study on preventive attorney strategies towards the media”, Otto Brenner Foundation Workbook 99.

(130)      Pamatlikuma 20. pants.

(131)      Pamatlikuma 70. un turpmākie panti.

(132)      Priekšlikumus Bundestāga vārdā var iesniegt (vismaz) 5 % tā deputātu. Praksē lielākā daļa tiesību aktu priekšlikumu nāk no valdības.

(133)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 10. lpp.

(134)      Tīmekļa vietne “Beteiligung auf Bundesebene” (Līdzdalība federālajā līmenī): https://www.bundesregierung.de/breg-de/service/gesetzgebungsverfahren-beteiligung. Šāda platforma arī tiek izmantota, lai savienotu dažādu ministriju oficiālās apspriešanās procedūras.

(135)      Tieslietu ministru konference (2020), Federālisma stiprināšana praksē — Federālo zemju līdzdalība federālo tiesību aktu priekšlikumu izstrādē un Federālās padomes likumdošanas iniciatīvu izskatīšana federālajā valdībā. 

(136)      ENNHRI sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 153. lpp.; sk. arī Vācijas Advokātu kolēģijas un Vācijas Federālās Advokātu kolēģijas sniegto informāciju 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(137)      GRECO (2020), piektā novērtēšanas kārta — Novērtējuma ziņojums par Vāciju, iv) ieteikums.

(138)      Vācijas Advokātu kolēģijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu un informācija, kas saņemta Vācijas apmeklējuma laikā.

(139)      Pirmais likums par iedzīvotāju aizsardzību valsts nozīmes epidēmijas situāciju gadījumā.

(140)      Sākotnēji grozījumiem bija noteikts termiņš — 2021. gada 31. marts. Sk. IfSG 5. panta 1. punktu.

(141)      Jānorāda, ka šajā kontekstā rūpīgu pārbaudi veic arī federālo zemju parlamenti, kuri dažos gadījumos ir pieņēmuši tiesību aktus, kuros paredzēta prasība par citu parlamentu līdzdalību ar Covid-19 saistīto pasākumu īstenošanā.

(142)      Sk. IfSG jauno 28.a pantu. Trešais likums par iedzīvotāju aizsardzību valsts nozīmes epidēmijas situāciju gadījumā, kas pieņemts 2020. gada 18. novembrī.

(143)      Sk. IfSG jauno 28.b pantu. Ceturtais likums par iedzīvotāju aizsardzību valsts nozīmes epidēmijas situāciju gadījumā, kas pieņemts 2021. gada 21. aprīlī.

(144)      Automātiskie pasākumi, kas paredzēti “avārijas bremzes” mehānisma gadījumā, jau tika ierobežoti salīdzinājumā ar sākotnējo valdības priekšlikumu, ņemot vērā pušu reakciju. Federālajā konstitucionālajā tiesā jau ir iesniegtas vairākas apstrīdēšanas prasības, it īpaši attiecībā uz federālās valdības kompetenci un automātiskajiem noteikumiem par komandantstundu.

(145)      Šie grozījumi pašlaik ir ieviesti līdz 2021. gada jūnijam; sk. parlamenta reglamenta 126.a pantu.

(146)      Deutsche Richterzeitung (2020), “Corona-Krise sorgt für tausende Verfahren”.

(147)      Visas slēgtās lietas ir noraidītas vai citā veidā slēgtas; 48 lietas joprojām nav izskatītas. Sīkāku informāciju sk. arī 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 11. lpp.

(148)      Eiropas Komisija (2021. gada 9. jūnijs), Pārkāpuma lietu pakete jūnijā: svarīgākie lēmumi.

(149)    Federālās konstitucionālās tiesas 2020. gada 5. maija spriedums, 2 BvR 859/15.

(150)      Attiecībā uz spriedumā paustajām bažām sk.: Eiropas Savienības Tiesa, 2020. gada 8. maija paziņojums presei Nr. 58/20; priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2020. gada 10. maija paziņojums, Statement/20/846. Sk. arī 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 11. lpp.

(151)      Federālās Konstitucionālās tiesas 2021. gada 29. aprīļa lēmums, 2 BvR 1651/15, 2 BvR 2006/15. Savā lēmumā Konstitucionālā tiesa cita starpā uzskatīja, ka pieprasījums arī nav pamatots, ņemot vērā to, ka federālā valdība un Bundestāgs būtībā izskatīja un izvērtēja monetārās politikas lēmumus, kurus pieņēma ECB Padome, balstoties uz 2020. gada 5. maija spriedumu, ieskaitot proporcionalitātes novērtējumu, kuru ECB veica un pamatoja attiecīgajos 2020. gada 3. un 4. jūnija lēmumos.

(152)      Vispārīgais likums par vienlīdzīgu attieksmi, 26. pants.

(153)      Berlīnes Administratīvās tiesas 2019. gada 8. februāra spriedums, 7 L 218.18.

(154) Ģimenes lietu, vecāka gadagājuma iedzīvotāju, sieviešu un jauniešu ministrijai rakstiski sniegtā informācija valsts apmeklējuma laikā.

(155)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 12. lpp.

(156)      CIVICUS novērtējums. Novērtējumus piecu kategoriju skalā izsaka šādi: atklāta, sašaurināta, ierobežota, apspiesta un noslēgta.

(157)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Vācijā, 12. lpp.

(158)      Piemēram, klimata aizsardzība un neaizsargātu grupu aizsardzība. 2020. gada nodokļu likums (Jahressteuergesetz).

(159)    Federālās Finanšu tiesas 2019. gada 10. janvāra spriedums, V R 60/17.

(160)      Federālās finanšu tiesas 2020. gada 10. decembra spriedums, V R 14/20.

(161)      ENNHRI un Gesellschaft for Freiheitsrechte sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(162)      Gesellschaft für Freiheitsrechte sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 5. lpp. Sniegtajā informācijā ir minēti vairāki gadījumi, kuros labējā politiskā partija pieprasīja atbrīvojuma no nodokļiem statusa un/vai valsts finansējuma atcelšanu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras strādāja diskriminācijas novēršanas jomā, jo tā uzskatīja, ka organizāciju darbībai bija politisks raksturs. Piemēram, sk. Gesellschaft für Freiheitsrechte un Open Society Foundations (2020), “Shrinking spaces in Germany; shrinking spaces in Europe”.

(163) Vācijas Federālais pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un brīvprātīgā darba fonds, “Förderprogramm 2020: Gemeinsam wirken in Zeiten von Corona”, https://www.deutsche-stiftung-engagement-und-ehrenamt.de/foerderung/