EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2021

SWD(2021) 713 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2021. gada ziņojums par tiesiskumu




Valstu sadaļa - tiesiskuma situācija Horvātijā

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2021. gada ziņojums par tiesiskumu
Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2021) 700 final} - {SWD(2021) 701 final} - {SWD(2021) 702 final} - {SWD(2021) 703 final} - {SWD(2021) 704 final} - {SWD(2021) 705 final} - {SWD(2021) 706 final} - {SWD(2021) 707 final} - {SWD(2021) 708 final} - {SWD(2021) 709 final} - {SWD(2021) 710 final} - {SWD(2021) 711 final} - {SWD(2021) 712 final} - {SWD(2021) 714 final} - {SWD(2021) 715 final} - {SWD(2021) 716 final} - {SWD(2021) 717 final} - {SWD(2021) 718 final} - {SWD(2021) 719 final} - {SWD(2021) 720 final} - {SWD(2021) 721 final} - {SWD(2021) 722 final} - {SWD(2021) 723 final} - {SWD(2021) 724 final} - {SWD(2021) 725 final} - {SWD(2021) 726 final} - {SWD(2021) 727 final}

I.Tiesu sistēma

Horvātijā ir trīspakāpju tiesu sistēma, tostarp vispārējās un specializētās jurisdikcijas tiesas. Pirmās instances vispārējās jurisdikcijas tiesas, kuras izskata civillietas un krimināllietas, ir municipālās tiesas (34), savukārt županiju tiesas (15) ir otrās instances vispārējās jurisdikcijas tiesas, kurām dažas kompetences ir tādas pašas kā pirmās instances tiesām. Specializētās jurisdikcijas tiesas pirmās instances līmenī ietver deviņas komerctiesas un četras administratīvās tiesas, bet otrās instances līmenī — Augsto krimināltiesu, Augsto likumpārkāpumu tiesu, Augsto komerctiesu un Augsto administratīvo tiesu. Augstākā tiesa izskata visu veidu lietas. Konstitucionālā tiesa veic pārbaudi par atbilstību Konstitūcijai. Tiesu varas autonomiju un neatkarību nodrošina neatkarīga Valsts tiesnešu padome 1 . Valsts prokuratūra (DO) ir autonoma un neatkarīga tiesu iestāde, kas veic kriminālvajāšanu un īsteno tiesvedību valsts īpašuma aizsardzības nolūkos, kā arī piemēro tiesiskās aizsardzības līdzekļus Konstitūcijas un likumu aizsardzībai. Katru prokuratūru vada valsts prokurors. Horvātijas Republikas Valsts prokuratūru (DORH), kas ir augstākā prokuratūras iestāde, vada ģenerālprokurors. Par valsts prokuroru un valsts prokuroru vietnieku iecelšanu un darbību ir atbildīga Valsts prokuroru padome, savukārt par pārstāvību un pārvaldību ir atbildīgs valsts ģenerālprokurors 2 . Valsts prokuroru padome ir neatkarīga pašpārvaldes struktūra, kuras uzdevums ir nodrošināt Valsts prokuratūras autonomiju un neatkarību 3 . Horvātija ir iesaistīta Eiropas Prokuratūrā (EPPO). Horvātijas Advokātu asociācija ir neatkarīga profesionālā pašpārvaldes organizācija, kas ir atbildīga par disciplinārlietām, kuras ierosinātas pret advokātiem 4 .

Neatkarība

Priekšstatam par tiesu sistēmas neatkarības līmeni ir vērojama pasliktināšanās tendence. 2021. gadā plašas sabiedrības vidū ir pasliktinājies priekšstats par tiesu sistēmas neatkarības līmenis, un tas joprojām ir zemākais Eiropas Savienībā (respondentu īpatsvars, kas tiesu sistēmas neatkarību uzskata par diezgan lielu vai ļoti lielu, samazinājās no 24 % līdz 17 %) 5 . Arī uzņēmumu vidū valda priekšstats, ka tiesu sistēmas neatkarības līmenis ir ļoti zems, un tas ir samazinājies līdz zemākajam Eiropas Savienībā (tiesu sistēmas neatkarību par diezgan lielu vai ļoti lielu uzskata 16 % respondentu, savukārt respondentu īpatsvars, kas neatkarību uzskatīja par ļoti zemu, palielinājās no 36 % līdz 43 %) 6 . 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā liecina, ka kopš 2016. gada ir vērojama lejupslīdes tendence. Galvenais iemesls, kuru plaša sabiedrība min saistībā ar tiesu un tiesnešu neatkarības trūkumu, ir priekšstats par valdības un politiķu iejaukšanos vai spiedienu 7 . Detalizētākas aptaujas varētu palīdzēt risināt šos jautājumus, aplūkojot konkrētus dažādu tiesu sistēmas ieinteresēto personu iemeslus attiecībā uz priekšstatu par pastāvīgi zemo tiesu sistēmas neatkarības līmeni 8 .

Notiekošais jaunā Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanas process ir izraisījis strīdus, un Konstitucionālā tiesa ir uzsvērusi valsts iestāžu sadarbības nozīmīgumu. 2021. gada 15. jūlijā beidzās iepriekšējā Augstākās tiesas priekšsēdētāja četrus gadus ilgais pilnvaru termiņš. Jaunā priekšsēdētāja iecelšanas process ir izraisījis aktīvu viedokļu apmaiņu starp augstākā līmeņa valsts iestāžu pārstāvjiem, kuras ietvaros ir atkārtoti izskanējuši negatīvi paziņojumi par Augstākās tiesas un citiem tiesnešiem 9 . Saskaņā ar Konstitūciju Augstākās tiesas priekšsēdētāju ieceļ parlaments, pamatojoties uz Republikas prezidenta priekšlikumu 10 . Augstākās tiesas Ģenerālā asambleja un kompetentā parlamentārā komiteja sniedz savus atzinumus par kandidātiem 11 . Kā paskaidrojusi Konstitucionālā tiesa, šie atzinumi, kuri ir jāsniedz par visiem kandidātiem, nav saistoši Republikas prezidentam 12 . Saskaņā ar 2018. gadā pieņemtajiem grozījumiem 13 2021. gada februārī Valsts tiesnešu padome nosūtīja Republikas prezidenta birojam trīs kandidātu pieteikumus (tostarp amatā esošā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pieteikumu). Republikas prezidents iesniedza parlamentam priekšlikumu par kandidātu, kurš nebija iesniedzis amata pieteikumu, apgalvojot, ka 2018. gada grozījumi Likumā par tiesām, kurās ir noteikta amata vakances procedūra, “neatbilst Konstitūcijai” 14 . Pēc tam Konstitucionālā tiesa konstatēja, ka 2018. gada grozījumi atbilst Konstitūcijai 15 . Tiesa paskaidroja, ka Republikas prezidents var izvēlēties vienīgi no tiem kandidātiem, kuri ir iesnieguši amata pieteikumu, tomēr prezidents arī var izvēlēties neizvirzīt nevienu no kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumu, un informēt parlamentu 16 . Noraidīts kandidāts var pieprasīt pārskatīt parlamenta lēmumu Konstitucionālajā tiesā 17 . Tiesa arī uzsvēra Konstitūcijā paredzēto prasību par valsts iestāžu sadarbību, lai rastu kopīgus risinājumus, ievērojot tiesiskumu un izvairoties no destabilizējošām situācijām, kas kavētu Augstākās tiesas darbību 18 . Pēc Konstitucionālās tiesas sprieduma pieņemšanas Republikas prezidents pieprasīja atkārtoti publicēt paziņojumu par vakanci 19 . Pēc jaunā paziņojuma Republikas prezidents 2021. gada jūnijā iesniedza parlamentam priekšlikumu par vienu no pieciem kandidātiem, kuri bija iesnieguši pieteikumu (pieteikumu neiesniedza neviens no amatā esošajiem Augstākās tiesas tiesnešiem), taču parlaments neiecēla nevienu kandidātu 20 . 2021. gada 7. jūlijā Valsts tiesnešu padome publicēja trešo publisko uzaicinājumu. Tā kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs netika iecelts līdz iepriekšējā prezidenta pienākumu veikšanas termiņa beigām, šo lomu, iespējams, ilgāku laiku veiks Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks 21 . Ņemot vērā, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts arī var vienlaicīgi tikt iecelts kā jauns tiesnesis (ja attiecīgā persona vēl nebija tiesnesis), jānorāda, ka atbilstoši Eiropas Padomes ieteikumiem par tiesnešu atlases procesu, ja konstitucionālās vai citas tiesību normas paredz, ka lēmumus pieņem valsts, valdības vai likumdevējas iestādes vadītājs, attiecīgai iecēlējai iestādei praksē būtu jāņem vērā neatkarīgas un tādas kompetentas struktūras viedoklis, kuras sastāvā galvenokārt ir tiesu sistēmas pārstāvji (šajā gadījumā Augstākās tiesas Ģenerālā asambleja) 22 .

Valsts tiesnešu padome sniedza priekšlikumus stiprināt tās lomu tiesnešu atlasē. 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu tika konstatēts, ka Valsts tiesnešu padome un Valsts prokuroru padome saskaras ar grūtībām pēc grozījumiem, ar kuriem tika mazināta to loma tiesnešu un valsts prokuroru atlasē 23 . Attiecībā uz tiesnešiem ar 2018. gada grozījumiem tika samazināts punktu skaits, ko Valsts tiesnešu padome var piešķirt kandidātiem, pamatojoties uz interviju, un tādējādi samazināta padomes iespēja ranžēt kandidātus 24 . 2021. gada martā Valsts tiesnešu padome sagatavoja analīzi attiecībā uz tiesību normām par tiesnešu atlasi un ierosinātajiem grozījumiem 25 . Padome uzsvēra, ka pašreizējie noteikumi par punktu piešķiršanu kandidātiem atlases procedūras ietvaros nelabvēlīgi ietekmēja tās spēju rīkoties kā neatkarīgai un autonomai struktūrai, kuras uzdevums ir nodrošināt tiesu varas neatkarību. Padome ir norādījusi, ka tai nav būtiskas lomas vai ietekmes tiesnešu atlases procesā, jo pašreizējā sistēma paredz, ka izšķirošā nozīme tiesnešu atlasē ir punktiem, kuri iegūti Valsts tiesu amatpersonu skolā. Jaunie priekšlikumi attiecas uz to, kā uzlabot padomes lomu atlases procesā. Padome arī ierosināja uzlabojumus disciplināro procedūru regulējumā attiecībā uz tiesnešiem, it īpaši attiecībā uz termiņiem. Šajā saistībā Valsts tiesnešu padomei un Valsts prokuroru padomei pieejamie resursi ir svarīgi elementi, lai uzlabotu abu padomju darba kvalitāti.

Valsts tiesnešu padome un Valsts prokuroru padome saņēma papildu resursus tiesnešu un valsts prokuroru aktīvu nesen publicēto deklarāciju pārbaudei. 2021. gada janvārī tiesnešu un prokuroru aktīvu deklarācijas tika publicētas internetā un kļuva publiski pieejamas 26 . 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu tika konstatēts, ka, lai Valsts tiesnešu padome un Valsts prokuroru padome varētu rezultatīvi un ātri pārbaudīt deklarācijas (ja iespējams, jau pirms to publicēšanas tiešsaistē), būtu nepieciešams atbalsts ar elektroniskajiem rīkiem un atbilstošiem cilvēkresursiem. Abas padomes ir sākušas veikt pasākumus, lai iespējotu to IKT sistēmu savienojumu ar kompetento iestāžu datubāzēm 27 . Tomēr pēc padomju sistēmu savienojuma izveides ar minētajām datubāzēm tiktu uzlabota aktīvu pārbaudes efektivitāte 28 . Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, šīs IKT sistēmas automātiski nekonstatē tiesnešu un prokuroru deklarēto un faktisko aktīvu neatbilstību. 2021. gada aprīlī uz padomēm tika nosūtītas trīs amatpersonas (viens civildienesta ierēdnis tika pārcelts uz Valsts prokuroru padomi un divi tika pārcelti uz Valsts tiesnešu padomi), kas uz laiku pārceltas no Tieslietu un valsts pārvaldes ministrijas, lai palīdzētu īstenot aktīvu deklarāciju manuālu pārbaudi 29 . Līdz 2021. gada beigām abās padomēs ir paredzēts ieviest automatizētu programmatūras risinājumu, kura mērķis ir automatizēta datu salīdzināšana. Turpmāki programmatūras risinājumu uzlabojumi abās padomēs, kā arī Interešu konfliktu risināšanas komisijā (kura izmanto programmatūras risinājumu kopš 2018. gada) ir paredzēti tikai 2024. gadā 30 saskaņā ar nacionālo atveseļošanas un noturības plānu.

Valsts tiesnešu padome, tiesnešu padomes un izmeklēšanas iestādes reaģē uz vairākiem iespējamiem tiesnešu ētikas pārkāpumiem un disciplinārpārkāpumiem. 2021. gada sākumā presē tika plaši ziņots un publiskajā telpā izskanēja diskusijas par vairākiem gadījumiem, kuros iesaistīti tiesneši un kuri, iespējams, notika 2020. un 2021. gadā. Vienā gadījumā bija iesaistīti pieci tiesneši, kuri, iespējams, bija pārkāpuši Covid-19 pandēmijas ierobežojumus. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsāka tiesvedību par Tiesnešu ētikas kodeksa pārkāpumu 31 . Martā viena no tiesnešu padomēm konstatēja pārkāpumu viena tiesneša gadījumā, savukārt cita tiesnešu padome nekonstatēja pārkāpumu pārējo četru tiesnešu gadījumā. Visu piecu lēmumu apelācijas procesa ietvaros Ētikas padome 2021. gada 13. maijā nolēma, ka visi pieci tiesneši pārkāpa tiesu ētikas kodeksu Covid-19 pandēmijas ierobežojumu neievērošanas rezultātā 32 . Otrā situācija bija saistīta ar iespējamiem objektivitātes prasību pārkāpumiem un neatļautiem dāvinājumiem tiesnešiem, kuri pieņēma lēmumu, no aizdomās turētā kādā krimināllietā (sabiedrībā ievērojama persona), un tajā attiecīgās tiesas priekšsēdētājs uzsāka disciplināro procedūru Valsts tiesnešu padomē. Tiesvedība attiecībā uz tiesnešiem, ieskaitot kriminālprocesus, joprojām nav pabeigta 33 . Tiesās esošās tiesnešu padomes pieņem lēmumus par tiesu ētikas kodeksa pārkāpumiem attiecībā uz tiesnešiem konkrētajās tiesās 34 . Lēmumu var apstrīdēt Ētikas padomē, ko veido visu tiesnešu padomju priekšsēdētāju izvēlēti tiesneši 35 . Lēmumus par disciplinārajām sankcijām attiecībā uz tiesnešiem pieņem Valsts tieslietu padome, un tos var apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā 36 .

Kvalitāte

Elektronisko saziņas rīku izmantošana tiesās pakāpeniski palielinās 37 . Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā Horvātija joprojām ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropas Savienībā saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu lietu pārvaldībai un elektroniskai saziņai starp tiesām un iesaistītajām pusēm 38 . Attiecībā uz IKT izmantošanu lietu pārvaldībā tiek veikta sistēmas “e-File” ieviešana pēdējās atlikušajās tiesās, un tās darbību paredzēts uzsākt līdz 2021. gada beigām 39 . Attiecībā uz elektroniskajiem saziņas rīkiem sistēma “e-Communication”, kas ļauj veikt elektronisku dokumentu apmaiņu ar tiesu, ir ieviesta komerctiesās, županiju tiesās un municipālajās tiesās, Augstajā komerctiesā un Augstākajā tiesā (tikai civillietās). Pašlaik minētās sistēmas galvenie lietotāji ir advokāti, notāri, tiesu eksperti, vērtētāji un tulki un maksātnespējas procesa administratori 40 . 2020. gadā palielinājās sistēmas “e-Communication” izmantošana, jo tiesību aktos tika paredzēta prasība, ka elektroniska saziņa ir obligāta juridiskām personām (fiziskas personas arī turpmāk var izvēlēties izmantot papīra formātu) 41 . Tomēr joprojām ir iespējami uzlabojumi, it īpaši krimināllietās: lai gan pastāv tehniski nosacījumi elektroniskai saziņai starp valsts prokuroriem un tiesām, tomēr būs nepieciešami Kriminālprocesa kodeksa grozījumi, kurus paredzēts veikt 2022. gadā 42 . Attiecībā uz elektronisko saziņu starp valsts prokuroriem un policiju ir veikts sākotnējais tests. Policija nosūta tiesām apsūdzības rakstus likumpārkāpumu lietas, taču tiesu elektroniskas saziņas nodrošināšanai ar policiju ir nepieciešami likumdošanas grozījumi. Pirmās un otrās instances tiesu spriedumu publicēšana joprojām ir ļoti ierobežota 43 . Līdz 2023. gadam sistēmu “e-File” ir paredzēts uzlabot 44 ar īpašu anonimizācijas moduli, ļaujot publicēt spriedumus publiski pieejamā portālā, kurā iespējams veikt meklēšanu 45 .

Valsts tiesnešu padomē un Valsts prokuroru padomē uz laiku tika palielināts darbinieku skaits, taču cilvēkresursu trūkums nav pilnībā novērsts. Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Valsts tiesnešu padomei un Valsts prokuroru padomei ir ievērojamas pilnvaras 46 , taču to administratīvās spējas joprojām ir ļoti ierobežotas 47 un situācija nav būtiski uzlabojusies. 2020. gadā abas padomes oficiāli ir saņēmušas vairāk finanšu resursu (par 25 % vairāk Valsts tiesnešu padomei un par 40 % vairāk Valsts prokuroru padomei salīdzinājumā ar 2019. gadu), tomēr ar Covid-19 pandēmiju saistītu ierobežojumu dēļ tika atlikta šo resursu izmantošana jauna personāla pieņemšanai darbā. Pagaidām padomēm ir nodrošināti papildu darbinieki tikai uz laiku, lai pārbaudītu tiesnešu un valsts prokuroru aktīvu deklarācijas 48 .

Jauna Augstā krimināltiesa uzsāka darbu kā specializēta apelācijas tiesa krimināllietās. 2021. gadā Augstā krimināltiesa uzsāka darbu kā specializēta tiesa, kurai ir jurisdikcija lemt par pārsūdzībām pret županiju tiesu lēmumiem (kas darbojas kā pirmās vai otrās instances krimināltiesas) 49 . Tiesa sāka darbu pēc Konstitucionālās tiesas sprieduma, kurā tika atzīts, ka Augstā krimināltiesa neapdraud Augstākās tiesas stāvokli, kas paredzēts Konstitūcijā 50 . Ir nodrošināti nepieciešamie profesionālie un administratīvie darbinieki un atbilstoši aprīkotas tiesas telpas. Valsts tiesnešu padome iecēla 11 no kopējā 15 tiesnešu skaita, kā noteikts tieslietu un valsts pārvaldes ministra lēmumā attiecībā uz šo tiesu, kā arī jauno tiesas priekšsēdētāju 51 . Ir paredzēts, ka jaunajai tiesai būtu jāatvieglo Augstākās tiesas kā otrās instances tiesas darbība. Augstākā tiesa varētu pievērst uzmanību juridiskiem jautājumiem krimināllietu ietvaros, darbojoties kā trešās instances tiesa.

Efektivitāte

Uzkrāto neizskatīto lietu skaits un tiesvedības ilgums samazinājās otrās instances tiesās un galvenokārt palielinājās pirmās instances tiesās, un joprojām ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā 52 . Covid-19 pandēmija, kā arī lielās zemestrīces Zagrebā un Petriņā jo īpaši negatīvi ietekmēja pirmās instances tiesu efektivitāti, galvenokārt atlikto tiesas sēžu dēļ, savukārt otrās instances tiesas un Augstākā tiesa, kuras galvenokārt darbojas, pamatojoties uz rakstiskiem lietas materiāliem, turpināja strādāt ar uzlabotu efektivitāti 53 . 2020. gadā vidējais tiesvedības ilgums pirmās instances tiesās joprojām bija viens no garākajiem Eiropas Savienībā un galvenokārt palielinājās — 1000 dienas strīdīgu komerclietu gadījumā (735 lietas 2019. gadā) un 705 dienas krimināllietu gadījumā municipālajās tiesās (691 diena 2019. gadā), savukārt strīdīgu civillietu gadījumā tas samazinājās līdz 826 dienām (854 dienas 2019. gadā) 54 . Vidējais tiesvedības ilgums galvenokārt samazinājās županiju tiesās — strīdīgu civillietu izskatīšanas laiks otrās instances līmenī bija tikai 233 dienas (258 dienas 2019. gadā), un krimināllietu izskatīšanas laiks bija 804 dienas (930 dienas 2019. gadā). Pirmās instances tiesās uzkrāto neizskatīto lietu skaits samazinājās par 13 % komerclietu gadījumā (salīdzinājumā ar 2019. gadu), taču palielinājās par 15 % 2020. gadā strīdīgu civillietu gadījumā, par 12 % administratīvo lietu gadījumā un par 9 % krimināllietu gadījumā. Otrās instances županiju tiesās uzkrāto neizskatīto lietu skaits strīdīgu civillietu gadījumā samazinājās par 22 % un krimināllietu gadījumā — par 9 %. Gan Augstajā komerctiesā, gan Augstākajā tiesā vēl vairāk palielinājās tiesvedības ilgums un uzkrāto neizskatīto lietu skaits attiecīgi komerclietās un civillietās. 2021. gada sākumā Tieslietu un valsts pārvaldes ministrija sāka izstrādāt rīcības plānus, lai uzlabotu tiesu darba efektivitāti, paredzot, ka katrai tieslietu jomai un specializētajām tiesām tiks izstrādāts pielāgots plāns 55 .

II.Pretkorupcijas regulējums

Tieslietu un valsts pārvaldes ministrija ir centrālā korupcijas novēršanas iestāde ar īpašu struktūrvienību pretkorupcijas stratēģiju un saistīto rīcības plānu ieviešanas koordinēšanai. Tā rīkojas arī kā centrālā iestāde datu apmaiņai par korupcijas apkarošanu. Korupcijas novēršanas padome, kas ir valdības konsultatīva iestāde, kurā ietilpst publisko iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, un Korupcijas apkarošanas stratēģijas īstenošanas uzraudzības valsts padome uzrauga pretkorupcijas stratēģijas īstenošanu un ziņo parlamentam divas reizes gadā. Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas birojs (USKOK) ir specializēta prokuratūra, kas ir atbildīga par korupcijas nodarījumu kriminālvajāšanu, un Korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas valsts policijas birojs (PNUSKOK) ir specializēts policijas departaments, kas ir atbildīgs par sarežģītu ar korupciju saistītu noziegumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu. Jaunā Augstā krimināltiesa sāka darbību 2021. gadā kā otrās instances tiesa korupcijas gadījumos, kuros kriminālvajāšanu veic USKOK 56 . Ombuda birojs izstrādā jaunu uzdevumu par trauksmes cēlēju sagatavoto ziņojumu pārvaldību.

Ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatā korupcijas līmenis publiskajā sektorā joprojām ir augsts. 2020. gada Transparency International korupcijas uztveres indeksā Horvātija rezultāts ir 47/100, un tā ierindojas 18. vietā Eiropas Savienībā un 63. vietā pasaulē 57 . Šis priekšstats pēdējos piecos gados 58 ir pasliktinājies 59 .

Par jaunu pretkorupcijas stratēģiju 2021.–2030. gadam notiek sabiedriskā apspriešana, savukārt iepriekšējās stratēģijas darbība ir beigusies. Lēmums par jaunas stratēģijas izstrādes procesa uzsākšanu tika pieņemts 2020. gada 19. novembrī 60 . Pēc iekšējās apspriešanas stratēģijas priekšlikuma projekts tagad ir publicēts sabiedriskai apspriešanai 61 . Jaunā stratēģija tiks papildināta ar trīs gadu īstenošanas plāniem. Paredzēts, ka pirmais īstenošanas plāns aptvers 2022.–2024. gadu, un projekta izstrāde sāksies tikai pēc stratēģijas pieņemšanas 62 . Kā norāda iestādes, aptverošās pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis būs risināt plašu atklātu jautājumu kopumu, nosakot konkrētas korupcijas apkarošanas jomas, kuras jāstiprina arī atbilstoši starptautiskajiem ieteikumiem 63 . Galvenās stratēģijas darbības jomas attiecas uz novēršanu 64 , korupcijas apkarošanas iestāžu sistēmas un tiesiskā regulējuma stiprināšanas, plašas sabiedrības informētības palielināšanu par korupcijas kaitīgo ietekmi, valsts struktūru darbības pārredzamības uzlabošana un integritātes sistēmu uzlabošana vairākās prioritāšu jomās 65 .

Korupcijas apkarošanas iestāžu sistēmai ir veiktas zināma institucionālā reorganizācija efektivitātes uzlabošanai. 2020. gada 22. jūlijā Tieslietu ministrija un Valsts pārvaldes ministrija tika apvienotas Tieslietu un valsts pārvaldes ministrijā 66 . Šīs jaunās struktūras mērķis ir uzlabot korupcijas novēršanas sektora darbību, kurā tagad ietilpst divas jaunas organizatoriskās vienības 67 . Turklāt Korupcijas novēršanas padomē tagad ietilpst pārstāvji no Valsts vēlēšanu komisijas, Ombuda un Centrālā valsts biroja digitālās sabiedrības attīstībai. Nesen ir nedaudz palielinājušies cilvēku un finanšu resursi 68 . Tomēr Interešu konfliktu risināšanas komisijā ir ierobežots darbinieku skaits 69 .

Korupcijas apkarošanas tiesiskajam regulējumam joprojām nepieciešama reforma. Par valdības locekļu politiskās neaizskaramības atcelšanu tika paziņots valdības programmā 2020.–2024. gadam 70 , taču pagaidām ir spēkā Likuma par valdību 34. pantā norādītie noteikumi, saskaņā ar kuriem ir paredzēta neaizskaramība par visiem noziegumiem, par kuriem var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. Atbilstoši kriminālkodeksā paredzētajiem sodiem par kukuļošanu var piemērot brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem, un tie paši noteikumi attiecas arī uz ārvalstu amatpersonām 71 . Pašreizējā pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projektā, par kuru notiek sabiedriskā apspriešana, ir paredzēts konkrēts kritērijs uzlabot regulējumu kukuļošanas apkarošanai starptautiskos uzņēmējdarbības darījumos 72 . Šajā kontekstā priekšlikuma projektā ir ierosināts stiprināt tiesisko regulējumu par valdības locekļu neaizskaramību, izslēdzot neaizskaramību par korupcijas pārkāpumiem, ko ieteica arī GRECO 73 .

Kriminālvajāšana un izmeklēšana augsta līmeņa korupcijas gadījumos turpinās, taču ilgstošās tiesvedības dēļ notiesāšanas bieži vien ir aizkavētas. Tika turpināta pozitīvā tendence attiecībā uz korupcijas izmeklēšanām un kriminālvajāšanām, tostarp vietējā līmenī 74 . 2020. gadā Valsts prokuratūra izvirzīja apsūdzības 84 personām (109 personām 2019. gadā). Tajā pašā laikposmā tiesas pieņēma spriedumus attiecībā uz 92 personām, no kurām 78 personas tika notiesātas (85 %). Runājot par sankcijām par korupcijas pārkāpumiem, 31 personai tika piespriests cietumsods (12 personām cietumsods tika aizstāts ar sabiedrisko darbu) un 47 personām tika piespriesti nosacīti sodi. 2020. gadā palielinājās valsts prokuroru veikto izmeklēšanu ilgums Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas birojā (ņemot vērā lietu sarežģītību un Covid-19 pandēmiju). Tikai aptuveni 28 % no USKOK lietām izmeklēšana tika pabeigta sešu mēnešu laikā (90 % 2019. gadā). Aptuveni 35 % gadījumu izmeklēšana ilga līdz vienam gadam, savukārt atlikušajos 35 % gadījumu izmeklēšanas ilgums sasniedza 18 mēnešus vai vairāk. Lietām nonākot tiesās, vairākos augsta līmeņa korupcijas gadījumos ir ilgstoša tiesvedība, kas aizkavē tiesu lēmuma pieņemšanu 75 . Nav veikti skaidri pasākumi, lai risinātu tiesu sistēmas nepilnības, par kurām tika ziņots 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu. Lai risinātu šo jautājumu, stratēģijas projektā ir noteikts uzdevums uzlabot tiesisko regulējumu korupcijas pārkāpumu kriminālvajāšanai ar mērķi paātrināt tiesvedību 76 . Runājot par pašlaik pieejamajiem resursiem, USKOK ziņoja par grūtībām pieņemt darbā jaunus valsts prokurorus, jo kandidāti neatbilst zināšanu prasībām 77 . Gan USKOK, gan Policijas valsts korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas birojs (PNUSKOK) ziņoja, ka sadarbība korupcijas pārkāpumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā sniedz labus rezultātus. Valsts iestādes ziņoja, ka pieejamie resursi ir uzskatāmi par pietiekamiem un tiešsaistē ir pieejamas specializētas apmācības korupcijas apkarošanas jomā. Ir konstatēti trūkumi attiecībā uz iekārtu pieejamību sarežģītu izmeklēšanas darbību veikšanai 78 . Saskaņā ar stratēģijas projektu PNUSKOK gūs labumu no digitalizācijas un atjaunošanas gan valsts, gan vietējā līmenī 79 .

Kopš 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu ir panākta ierobežota virzība attiecībā uz tiesiskā regulējuma stiprināšanu interešu konflikta novēršanas jomā 80 . 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu tika konstatēts, ka ir nepieciešams uzlabot tiesisko regulējumu interešu konfliktu jomā attiecībā uz tā īstenošanu un lai nodrošinātu, ka Interešu konfliktu risināšanas komisijai ir pietiekamas pilnvaras, lai piemērotu preventīvas iedarbības sankcijas un izpildītu savu būtisko preventīvo uzdevumu 81 . Tiesiskais regulējums interešu konfliktu jomā nav mainījies, tomēr Pretkorupcijas stratēģijas 2021.-2030. gadam priekšlikuma projektā ir pausta apņemšanās to uzlabot, sniedzot sīkāku informāciju par tā saturu 82 . Administratīvās tiesas un Konstitucionālā tiesa ir pieņēmušas vairākus spriedumus attiecībā uz Interešu konfliktu risināšanas komisijas lēmumiem 83 . Piemēram, 2019. gada 12. septembrī Augstā administratīvā tiesa attiecībā uz komisijas pilnvarām saskaņā ar Likuma par interešu konfliktu novēršanu 5. pantu apstiprināja komisijas praksi un tās piemērotās sankcijas. 2020. gada 10. decembrī Augstā administratīvā tiesa pieņēma spriedumu par apelāciju un, atsaucoties uz Likuma par interešu konfliktu novēršanu 5. panta noteikumiem, lēma, ka Interešu konfliktu risināšanas komisijai nav pilnvaru noteikt sankcijas tikai par amatpersonu rīcības principu pārkāpumu 84 . Jautājums attiecas uz 5. panta 85 interpretāciju un iespēju komisijai piemērot sankcijas amatpersonām, tikai pamatojoties uz šo tiesību normu 86 . Šā sprieduma ietekme ir svarīga, jo tas attiecas uz Interešu konfliktu risināšanas komisijas pilnvarām piemērot sankcijas 87 . Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) izvērtēja Interešu konfliktu risināšanas komisijas pilnvaras un norādīja, ka komisija var vienīgi konstatēt, vai pastāv pārkāpums, taču nevar piemērot sankcijas atbilstoši likuma 2. un 5. pantam 88 . Šajā saistībā GRECO ieteica pārskatīt pieejamās sankcijas par Interešu konfliktu novēršanas likuma pārkāpumiem, lai nodrošinātu, ka visiem pārkāpumiem ir atbilstošas sekas. Pilsoniskā sabiedrība pauda bažas par to, ka pēc Augstās administratīvās tiesas lēmuma var samazināties komisijas pilnvaras noteikt sankcijas 89 . Interešu konfliktu risināšanas komisija ir paudusi satraukumu par nekonsekventu judikatūru un ir ieteikusi Valsts prokuratūrai ierosināt Augstākajā tiesā ārkārtas pārbaudes procedūru attiecībā uz Augstās administratīvās tiesas spriedumu, lai to atceltu, taču tas tikai noraidīts 14. maijā 90 . 2021. gada 27. maijā Augstā administratīvā tiesa pieņēma papildu spriedumu saistībā ar likuma 5. pantu, apstiprinot administratīvās tiesas 2020. gada 19. decembrī pieņemto spriedumu 91 .

Nav pieņemti ētikas noteikumi valdības locekļiem un parlamenta deputātiem, un “virpuļdurvju efekts” tiek regulēts tikai daļēji, kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu 92 . GRECO norādīja 93 uz to, ka nav pieņemts valdības locekļu 94 un parlamenta deputātu 95 ētikas kodekss un ir veikti daži pasākumi, lai ņemtu vērā šos ieteikumus 96 . Noteikumi par virpuļdurvju efektu nav padarīti stingrāki, un to piemērošanas joma joprojām ir šaura 97 . GRECO uzskata, ka noteikumā, ar kuru amatpersonām ir aizliegts strādāt privātajā sektorā 12 mēnešus pēc civildienesta beigām 98 , noteiktais periods ir pārāk īss, un tā arī ieteica Interešu konfliktu novēršanas komisijai piešķirt vidutāja lomu šajā jomā.

Valsts līmeņa amatpersonām ir ieviests ētikas kodekss, taču daudzos gadījumos nepastāv ētikas kodeksi vietējā un reģionālajā līmenī. Valsts līmeņa amatpersonu ētikas kodekss ir ieviests kopš 2011 99 . Tomēr vietējā līmenī amatpersonām ir savs ētikas kodekss vienīgi tad, ja to ir pieņēmusi vietējā/reģionālā valdība 100 . Saskaņā ar pretkorupcijas stratēģijas 2021.-2030. gadam priekšlikuma projektu vietējās un reģionālās pārvaldes līmenī pastāv 142 ētikas kodeksi. Stratēģijā ir paredzēts šo daudzumu palielināt līdz 576 kodeksiem 2030. gadā.

Kopš 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu ir panākta zināma virzība lobēšanas darbību jomā, tomēr joprojām nav ieviests visaptverošs tiesību akts 101 . Valdības programmā 2020.–2024. gadam un pretkorupcijas stratēģijas 2021.-2030. gadam priekšlikuma projektā ir paredzēta visaptveroša regulējuma pieņemšana. Šim mērķim Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu 102 . GRECO arī uzsvēra nepieciešamību reglamentēt lobēšanas darbības, jo tās ieteikumi šajā jomā joprojām nav īstenoti 103 .

Publiskā iepirkuma procedūru ietvaros ir iesniegts liels apelāciju skaits, un tās joprojām ir paaugstināta riska joma korupcijas ziņā. Pretkorupcijas stratēģijas 2021.-2030. gadam priekšlikuma projektā publiskie iepirkumi ir noteikti kā neaizsargāta joma korupcijas risku ziņā 104 . Valsts komisija publiskā iepirkuma procedūru uzraudzībai ir neatkarīga lēmējinstitūcija (tiesa), kas atbildīga par apelācija izskatīšanu attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem 105 . Gadu gaitā tās darba apjoms ir palielinājies: 2020. gadā 66 % no publiskajiem iepirkumiem tika apstrīdēti Valsts komisijā publiskā iepirkuma procedūru uzraudzībai 106 . Valsts komisijas publiskā iepirkuma procedūru uzraudzībai būtiskā loma ir atzīta arī pretkorupcijas stratēģijā, kurā ir paredzēta tās tiesiskā regulējuma turpmāka stiprināšana 107 . Ir svarīgi, lai valsts komisijas reforma nodrošinātu tās neatkarības aizsardzību, it īpaši attiecībā uz valsts komisijas locekļu iecelšanu un disciplīnu, saskaņā ar ES tiesību aktiem un ņemot vērā Eiropas Padomes ieteikumus 108 . Saskaņā ar pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projektu publisko iepirkumu tiesiskais regulējums arī tiks uzlabots, stiprinot pārraudzības mehānismu un procedūru pārredzamību 109 .

Ombuda birojs ir sācis saņemt ārējus ziņojumus no trauksmes cēlējiem. Pēc Likuma par ziņotāju par pārkāpumiem aizsardzību 110 apstiprināšanas kopš 2019. gada Ombuda birojs var saņemt ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem vai noziegumiem. Saskaņā ar Ombuda biroja sniegtajiem datiem 2020. gadā tika izskatītas 45 sūdzības 111 . Tajā pašā periodā tika atklātas vairākas augsta profila korupcijas lietas, balstoties uz trauksmes cēlēju ziņojumiem 112 .

Lai mazinātu korupcijas risku iepirkumu jomā Covid-19 pandēmijas laikā, amatpersonām ir nodrošinātas jaunas īpašas apmācības 113 . Kriminālvajāšanas jomā aizkavēšanās pandēmijas dēļ skāra tikai dažas Valsts prokuratūras darbības, un tiesībaizsardzības iestādes strādāja divās maiņās, lai mazinātu saskares risku 114 . Turklāt Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrija izdeva īpašus ieteikumus, kuru mērķis bija stiprināt publiskā iepirkuma sistēmu pandēmijas kontekstā 115 .

III.Mediju plurālisms un mediju brīvība

Vārda un informācijas brīvība ir paredzēta Konstitūcijā 116 , savukārt mediju plurālismu nodrošina dažādi tiesību akti, it īpaši Likums par elektroniskajiem medijiem un Likums par medijiem. Tajos ir paredzēts neatkarīgs mediju regulators Elektronisko mediju aģentūra (AEM), un tie garantē, ka sabiedrībai ir pieejama informācija par mediju īpašumtiesībām. Galvenokārt ir ieviests regulējums attiecībā uz piekļuvi informācijai un publiskiem dokumentiem 117 . Notiek Likuma par elektroniskajiem medijiem pārskatīšana, lai transponētu pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVPMD) 118 . Turklāt valdība ir paredzējusi atjaunināt Horvātijas tiesiskā regulējuma mediju jomā — Likuma par medijiem — otro pīlāru, un paredzams, ka priekšlikums tiks sagatavots līdz 2021. gada beigām 119 .

Elektronisko mediju aģentūras pārvaldes struktūras potenciālajiem locekļiem ir paredzētas jaunas kvalifikācijas prasības. Aģentūru vada direktors, kurš vada arī Elektronisko mediju padomi, kas ir aģentūras pārvaldes struktūra. Tās finansiālā neatkarība ir nodrošināta, jo tā ir saistīta ar elektronisko mediju pakalpojumu ieņēmumiem 120 . Padomes locekļus ieceļ parlaments ar vienkāršu balsu vairākumu saskaņā ar valdības priekšlikumu, pamatojoties uz publisku uzaicinājumu izvirzīt amata kandidātus 121 . Tas, ka padomes locekļi var tikt iecelti atkārtoti uz vairākiem piecu gadu termiņiem, kā arī parlamenta vairākuma izšķirošā nozīme struktūras iecelšanas procesā ir minēti kā faktori, kuri var apdraudēt regulatora politisko neatkarību 122 . Ar Likuma par elektroniskajiem medijiem projektu valdība ir paredzējusi ieviest papildu prasības attiecībā uz iespējamo padomes locekļu izglītību, prasmēm un profesionālo pieredzi 123 .

Nepastāv neatkarīga, pašregulējoša mediju padome, kas pārstāvētu gan preses un informatīvo mediju sektoru, gan izdevējus un žurnālistu asociācijas. Pašregulējošā Horvātijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodeksa piemērošanas joma attiecas tikai uz asociācijā esošajiem žurnālistiem, un šķiet, ka tas nav pietiekami plaši atzīts, lai nodrošinātu žurnālistu aizsardzību praksē 124 . Kultūras un mediju ministrija izvērtē iespēju atbalstīt neatkarīgas, pašregulējošas mediju padomes izveidi jaunā Likuma par medijiem priekšlikuma kontekstā 125 .

Ir paredzēts veikt papildu uzlabojumus attiecībā uz mediju īpašumtiesību informācijas pārskatāmības regulējumu. Pārskatītā Likuma par elektroniskajiem medijiem projektā valdība ir paredzējusi padarīt pieejamo informāciju aptverošāku, nosakot prasību ietvert izrakstu no faktisko īpašumtiesību reģistra un nosakot prasību reģistrēt elektroniskos izdevumus 126 . Pašlaik informācija par mediju īpašumtiesībām attiecībā uz audiovizuālajiem un digitālajiem medijiem ir pieejama Elektronisko mediju aģentūras tīmekļa vietnē. Informāciju par drukātajiem medijiem apkopo Tautsaimniecības kamera, un tā tiek publicēta Oficiālajā vēstnesī 127 . 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta rādītājs attiecībā uz mediju īpašumtiesību informācijas pārskatāmību liecina par vidēju riska līmeni, norādot, ka pašreizējā regulējuma ietvaros var noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti 128 . Ieinteresētās personas apgalvo, ka Elektronisko mediju aģentūras uzturētajā reģistrā var būt nepilnības attiecībā uz elektronisko publikāciju tvērumu 129 . Kā liecina 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, Horvātijā vadošajiem medijiem pieder lielas tirgus daļas dažādos tirgus segmentos 130 .

Lai gan pastāv pamatnoteikumi, kur reglamentē valsts reklāmu 131 , ieinteresētās personas ziņo, ka valsts reklāma bieži vien traucē mediju politisko neatkarību, it īpaši vietējā līmenī 132 . Likumā par elektroniskajiem medijiem ir noteikts, ka publiskām iestādēm un galvenokārt valstij piederošiem uzņēmumiem ir jāizmanto 15 % no gada budžeta, kas paredzēts pakalpojumu un darbību reklamēšanai, reklāmām reģionālajos vai vietējos televīzijas vai radio raidījumos 133 . 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumentā ir secināts, ka pašreizējā regulējuma ietvaros “raidorganizācijas bieži vien ir atkarīgas no reģionālajiem un vietējiem politiķiem, savukārt laikraksti bieži vien atbalsta politiku un viedokļus atbilstoši īpašnieka politiskajiem uzskatiem” 134 . Konkrētāk, reģionālie un vietējie mediji bieži vien ir ļoti atkarīgi no vietējo pārvaldes iestāžu reklāmas, tādējādi potenciāli apdraudot redakcionālo neatkarību 135 .

Horvātijas iestādes īstenoja konkrēti uz medijiem vērstus pasākumus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi. Pandēmijas rezultātā samazinājās laikrakstu pārdošanas apjoms un reklāmas ieņēmumi un daudzi mediji samazināja algas un atlaida darbiniekus 136 . Tas jo īpaši skāra ārštata žurnālistus 137 . Horvātijas Žurnālistu arodbiedrība uzskata, ka žurnālistu darba apstākļi pandēmijas laikā ir ievērojami pasliktinājušies 138 . Mediju uzņēmumi varēja izmantot valdības vispārējās atbalsta programmas. Reaģējot uz ieinteresēto personu atbalsta lūgumu, valdība izdeva publisku uzaicinājumu ar Elektronisko mediju aģentūras starpniecību atbalstīt ārštata žurnālistus un mediju darbiniekus, kuri strādā nepilnu darba laiku 139 .

Tiesību aktos ir nodrošināta piekļuve informācijai, taču joprojām pastāv ievērojami kavējumi žurnālistu pieteikumu apstrādē, ko veic valsts iestādes. 140 . Likuma par tiesībām piekļūt informācijai 141 īstenošanu nodrošina informācijas komisārs un tā birojs. Nozīmīgā gadījumu skaitā ir nepieciešama informācijas komisāra biroja iejaukšanās, lai nodrošinātu turpmākus pasākumus attiecībā uz piekļuvi žurnālistu informācijas pieprasījumu gadījumā 142 . 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments liecina par vidēju riska līmeni saistībā ar tiesību uz informāciju aizsardzību 143 . GRECO ieteica īstenot pasākumus, lai stiprinātu informācijas komisāra lēmumu izpildi saskaņā ar likumu 144 .

Ir ieviests tiesiskais regulējums žurnālistu aizsardzībai, taču pret žurnālistiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē joprojām tiek vērsta naida runa un draudi 145 . Vairākos augsta līmeņa gadījumos politiķi ir vērsuši mutiskus uzbrukumus pret žurnālistiem, tādējādi izceļot spriedzi attiecībās starp dažiem politiķiem un medijiem 146 . Turklāt ieinteresētās personas pauda nopietnas bažas attiecībā uz iespējamo atlaišanu no darba vai atlaišanas draudiem, kurus Horvātijas Radio un televīzija pauda attiecībā uz Horvātijas Žurnālistu asociācijas un Horvātijas Žurnālistu arodbiedrības pārstāvjiem 147 . Kopš 2020. gada oktobra Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platformā ir reģistrēti pieci brīdinājumi saistībā ar notikumiem Horvātijā, proti attiecībā uz draudu vai apvainojumu izteikšanu žurnālistiem, kā arī tiesas procesu pret mediju par neslavas celšanu 148 . Lai gan 2020. gadā notika fiziski uzbrukumi žurnālistiem, nešķiet, ka tie ir izplatīta parādība, un policijas iestādes reaģē uz šādiem gadījumiem 149 .

Stratēģiskas tiesvedības gadījumi pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), kas vērsti pret žurnālistiem, joprojām ir nopietna problēma 150 . Horvātijas Žurnālistu asociācijas aptaujas ietvaros 2021. gada aprīlī tika saskaitītas 924 aktīvas tiesas prāvas pret žurnālistiem un medijiem Horvātijā 151 (salīdzinājumā ar 905 tiesas prāvām 2020. gadā 152 ). Asociācija uzsvēra, ka šīm tiesas prāvām ir spēcīga ietekme uz attiecīgajiem medijiem, un tās jo īpaši apdraud mazāku, vietējo mediju un ārštata žurnālistu pastāvēšanu 153 . Šādu lietu piemēri cita starpā ir tiesas prāvas pret žurnālistiem, kuras ierosina prominenti politiķi vai amatpersonas 154 . Tiesas bieži vien lemj par labu attiecīgajiem žurnālistiem 155 , tomēr SLAPP rada būtisku finansiālo risku žurnālistiem, un tiem var būt nozīmīga iebiedējoša ietekme. Daudzi no SLAPP gadījumiem pret žurnālistiem balstās uz apsūdzībām par neslavas celšanu 156 . Ieinteresētās personas ir aicinājušas valdību risināt šo jautājumu, tostarp atcelt kriminālatbildību par neslavas celšanu 157 . Horvātijas iestādes ir izveidojušas ekspertu grupu konsultēšanai par politikas iniciatīvām SLAPP gadījumu novēršanai.

IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Horvātijā ir vienpalātas parlamentārā pārvaldes sistēma, kurā Konstitucionālā tiesa var veikt ex post konstitucionālo pārskatīšanu, tostarp konkrētās lietās, pamatojoties uz konstitucionālu sūdzību. Likumprojektus var iesniegt ikviens parlamenta deputāts vai valdības loceklis. Gan Tautas ombuds, kas ir atbildīgs par cilvēktiesību un brīvību veicināšanu un aizsardzību, gan informācijas komisārs, gan arī Ombuds dzimumu līdztiesības jautājumos 158 , kurš pilda vienlīdzību veicinošas iestādes lomu, ir neatkarīgas struktūras, kuras darbojas līdzsvara un atsvara sistēmas ietvaros.

Neraugoties uz to, ka sabiedriskā apspriešana ir iekļauta likumdošanas procedūrās, ieinteresētās personas uzskata, ka iedzīvotāju līdzdalība ir formālā, nevis tiek īstenota pēc būtības. Sabiedriskā apspriešana tiek veikta, izmantojot centralizēto valsts apspriešanas portālu “e-Consultations”. Valdības likumdošanas birojs koordinē sabiedriskās apspriešanas un pārvalda elektroniskās apspriešanas portālu. Gadā īstenoto sabiedrisko apspriešanu skaits kopumā palielinās 159 . Parasto darbību ietvaros Informācijas komisāra birojs uzraudzīja, kā tika rīkotas apspriešanas 2020. gadā 160 . Tāpat kā iepriekšējos gados novirzes visbiežāk bija saistītas ar apspriešanas ilgumu un nepamatotu termiņa saīsināšanu. Sūdzības arī ir saistītas arī ar to, ka nav publicēts ziņojums par veikto apspriešanu un ka nav pieņemti vai nav publicēti sabiedriskās apspriešanas plāni. Turklāt ieinteresētās personas uzskata, ka sabiedriskās apspriešanas, tostarp ar pilsonisko sabiedrību un nevalstiskām organizācijām, ir formālas, nevis tiek īstenotas pēc būtības 161 . 2021. gadā ir paredzēts veikt portāla “e-Consultations” uzlabojumus, kuru mērķis galvenokārt ir paplašināt un uzlabot esošās funkcionalitātes.

Ir paredzēts uzlabot regulējuma politikas īstenošanu. 2021. gada martā Valdības tiesību aktu birojs sāka tehniskā atbalsta projektu 162 , lai uzlabotu analītiskās spējas, ko nodrošina piemērotu metodoloģisko rīku un procesu izmantošana attiecībā uz ex-ante un ex-post regulējuma ietekmes novērtējumu. Projekta ietvaros tiktu izplatīta saistīto metodiku un procesu izmantošana svarīgākajās valsts struktūrās, veicot regulējuma ietekmes novērtējuma sistēmas galveno dalībnieku un ieinteresēto personu, piemēram, nozaru ministriju, apmācības. Mērķis ir uzlabot kopējo darbspēju un regulējuma rezultātus, tomēr var saglabāties problēmas saistībā ar sekundāro tiesību aktu neiekļaušanu un ierobežotiem resursiem vietējā un reģionālajā līmenī 163 . Regulējuma ietekmes novērtējuma īstenošanas trūkumi arī saglabājas. Regulējuma ietekmes novērtējumus galvenokārt veic ministrijas, savukārt Valdības tiesību aktu birojs nodrošina apmācību saistībā ar metodiku un likumdošanas izstrādi. Valdības tiesību aktu biroja pilnvaras attiecas tikai uz ietekmes novērtējumu pārbaudi primārajiem tiesību aktiem. Līdz ar to subordinētie noteikumi netiek pārbaudīti, izņemot MVU pārbaudi 164 . Turklāt valsts iestādēm, it īpaši vietējām un reģionālajām iestādēm pietrūkst cilvēkresursu vai pieredzes, lai produktīvi īstenotu regulatīvo politiku 165 .

Covid-19 pandēmijas pasākumi ir pieņemti, pamatojoties uz divas reizes grozīto likumu par infekcijas slimībām. Horvātija neizsludināja ārkārtas stāvokli. Tā vietā ir pieņemti pasākumi Covid-19 pandēmijas ietekmes novēršanai, pamatojoties uz Likumu par iedzīvotāju aizsardzību pret infekcijas slimībām un pamatojoties uz Likumu par civilās aizsardzības sistēmu, kuri abi ir grozīti divas reizes kopš pandēmijas sākuma 166 . Gan grozītā tiesiskā regulējuma, gan konkrētu ieviesto ierobežojošo pasākumu atbilstība Konstitūcijai un likumība tika apstrīdēta Konstitucionālajā tiesā, kura apstiprināja to atbilstību Konstitūcijai. Tiesa arī izskatīja prasības, ko iesniedza personas, kuras pieprasīja pārbaudīt dažu saistīto Civilās aizsardzības iestādes pieņemto lēmumu atbilstību Konstitūcijai un likumību. Tiesa apstiprināja to likumību, atzīstot, ka tām ir likumīgs mērķis, proti, aizsargāt pilsoņu dzīvību un veselību, un ka tās bija nepieciešamas mērķa sasniegšanai. Atsevišķā tiesvedībā, kuru tā uzsāka pēc savas iniciatīvas, tiesa konstatēja, ka viens Civilās aizsardzības iestādes pasākums neatbilda proporcionalitātes prasībai 167 .

Konstitucionālā tiesa lēma, ka parlamentam jārod alternatīvi veidi, lai nodrošinātu parlamenta deputātu līdzdalību Covid-19 pandēmijas laikā. Parlaments turpināja darbu Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc 2020. gada decembrī notikušās zemestrīces. 2020. gada aprīlī tika grozīts reglaments, īpašos gadījumos ierobežojot parlamenta deputātu skaitu, kuri vienlaicīgi var atrasties balsošanas palātā, un vēl vairāk saīsinot debašu ilgumu. 2020. gada oktobrī Konstitucionālā tiesa pasludināja šos grozījumus par neatbilstošiem Konstitūcijai, norādot, ka pastāv tehniskās iespējas organizēt parlamenta darbu tādā veidā, lai parlamenta dalībnieku līdzdalība plenārsēdēs un citās debatēs netiktu ierobežota. 2020. gada novembrī tika pieņemti jauni reglamenta grozījumi, lai nodrošinātu, ka visi parlamenta deputāti var piedalīties debatēs. Plenārsēdes tiek rīkotas vairākās palātās vienlaicīgi, tostarp izmantojot attālinātu piekļuvi. Tomēr IT sistēma neļauj reģistrēt atsevišķu parlamenta deputātu balsojumu, un attālinātā dalība ir pieejama vienīgi deputātiem, kuri atrodas pašizolācijā vai izolācijā. Saistībā ar parlamenta uzraudzību attiecībā uz Covid-19 pasākumiem 2020. gada decembrī parlaments pieprasīja valdībai trīs reizes gadā iesniegt parlamentam ziņojumu par Likuma par iedzīvotāju aizsardzību pret infekcijas slimībām īstenošanas ietekmi, kamēr ir spēkā lēmums par epidēmijas izsludināšanu 168 . 2021. gada janvārī valdība iesniedza pirmo ziņojumu par laikposmu no 2020. gada marta līdz 2021. gada janvārim, kuru parlaments pieņēma ar balsu vairākumu. Attiecībā uz likumdošanas procesu no 2020. gada janvāra līdz 2021. gada martam 51 % no kopējā tiesību aktu skaita tika pieņemti, izmantojot steidzamības procedūru, un minētā vērtība ir samazinājusies salīdzinājumā ar 2019. gadu 169 . Būtiska šo tiesību aktu daļa bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju.

Tautas ombuds sāka īstenot savas jaunās pilnvaras. 2020. gadā parlaments pieņēma jaunus Noteikumus par Ombuda veiktajām procedūrām, ar kuriem tika izveidots jauns Ombuda departaments trauksmes cēlēju aizsardzībai, pēc tam norīkojot vienu papildu darbinieku attiecīgo uzdevumu veikšanai 170 . Kā norāda Tautas ombuds, Iekšlietu ministrija turpina Ombudam liegt piekļuvi informācijai par izturēšanos pret neatbilstīgajiem imigrantiem 171 . Šajā saistībā Ombuds un Iekšlietu ministrija turpina diskusiju par jautājumu saistībā ar piekļuves informācijai nodrošināšanu Ombuda biroja pārstāvjiem, pamatojoties uz attiecīgo valsts tiesību aktu interpretāciju. Valstu cilvēktiesību iestāžu Eiropas tīkla ieteikumi 172 nodrošināt, lai valsts institucionālajām struktūrām, piemēram, Ombudam, tiktu piešķirta piekļuve informācijai, lai nodrošinātu neatkarīgas, atbilstošas un savlaicīgas izmeklēšanas, ir īpaši svarīgi, ņemot vērā apgalvojumus par migrācijas šķēršļu radīšanu pie ārējām robežām 173 , ar mērķi nodrošināt pastāvīgu pamattiesību ievērošanu. Horvātijas iestādes, sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, ES aģentūrām un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Ombudu, ir izveidojušas neatkarīgu uzraudzības mehānismu robežkontrolei, kas stājās spēkā 2021. gada 8. jūnijā.

Valdība joprojām gatavo Valsts plānu pilsoniskās sabiedrības attīstībai piemērotas vides izveidei un nodrošināšanai 2021.-2027. gadam 174 . Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, paredzētā valsts plāna mērķis ir turpināt tiesiskā, finanšu un institucionālā atbalsta sistēmas uzlabošanu tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbībai, kuras ir uzskatāmas par svarīgām Horvātijas sociālekonomiskajai attīstībai un attiecīgo ES un starptautisko politiku veidošanā un īstenošanā. Valdības birojs sadarbībai ar NVO plāno ar publiska uzaicinājuma starpniecību iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas ekspertu darba grupā. Valdības birojs turpina NVO atvērto durvju dienas 175 . Pilsoniskās sabiedrības telpa Horvātijā ir uzskatāma par sašaurinātu 176 . 2020. gadā Ombuda birojs ierosināja lietu saistībā ar pilsoniskās sabiedrības telpas un cilvēktiesību aizstāvjiem Covid-19 pandēmijas kontekstā. 177

I pielikums. Informācijas avotu saraksts alfabētiskā secībā*

* To iesūtīto dokumentu saraksts, kas saņemti 2021. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanas laikā, ir pieejams vietnē https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2021-rule-law-report-targeted-stakeholder-consultation .

Tiesnešu asociācija (2021), 2021. gada 29. aprīļa paziņojums presei, ( http://uhs.hr/archives/1544 ).

Patvēruma informācijas datubāze, “Country Report Croatia”, 2020. gada atjauninājums, ( https://asylumineurope.org/wp-content/uploads/2021/05/AIDA-HR_2020update.pdf ).

Miera pētījumu centrs un Horvātijas Starptautiskās pilsoņu solidaritātes platforma (2021), sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Eiropas Padome (2021), Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma, “President of Croatian Journalists’ Union Maja Sever Threatened with Dismissal”, Nr. 40/2021.

Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma (2021), “Defamation Lawsuit against INDEX d.o.o.”, Nr. 80/2021.

Horvātijas Žurnālistu asociācija (2021), “Bačić's persecution of the leaders of the CJA and the Journalists' Union is a new blow to media freedom”, 2021. gada 13. marts, ( https://hnd.hr/eng/bacic-s-persecution-of-the-leaders-of-the-cja-and-the-journalists-union-is-a-new-blow-to-media-freedom ).

Horvātijas Žurnālistu asociācija un Horvātijas Žurnālistu arodbiedrība (2021), sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Horvātijas Žurnālistu asociācija (2020), “CJA's poll: over 905 lawsuits against journalists and the media currently active in Croatia”, 2020. gada 1. maijs, ( https://hnd.hr/eng/cja-s-poll-over-905-lawsuits-against-journalists-and-the-media-currently-active-in-croatia ).

Horvātijas Žurnālistu asociācija (2021), “At least 924 lawsuits against journalists and the media currently active in Croatia”, 2021. gada 16. aprīlis, ( https://hnd.hr/eng/cja-survey-at-least-924-lawsuits-against-journalists-and-the-media-currently-active-in-croatia ).

Horvātijas Parlaments, Pretkorupcijas stratēģija 2015.–2020. gadam, 2015. gada 27. februāris, ( https://narodne-novine.nn.hr/clanci/sluzbeni/2015_03_26_545.html ).

Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam projekts, kas publicēts sabiedriskajai apspriešanai, 2021. gada 25. jūnijs, ( https://esavjetovanja.gov.hr/ECon/MainScreen?entityId=16930 ).

Augstākās tiesas Ētikas padome, Augstākās tiesas Ētikas padome ir pieņēmusi lēmumu par tiesnešu sūdzībām tiesu ētikas kodeksa pārkāpumu esības novērtēšanas procedūras ietvaros — 2021. gada 31. maija paziņojums presei, ( http://www.vsrh.hr/EasyWeb.asp?pcpid=560 ; http://www.vsrh.hr/CustomPages/Static/HRV/Files/2021dok/Priopcenja/Ev%205-2021-3.pdf ; http://www.vsrh.hr/CustomPages/Static/HRV/Files/2021dok/Priopcenja/Ev%207-2021-4.pdf ; http://www.vsrh.hr/CustomPages/Static/HRV/Files/2021dok/Priopcenja/Ev%208-2021-3.pdf ; http://www.vsrh.hr/CustomPages/Static/HRV/Files/2021dok/Priopcenja/Ev%208-2021-4.pdf ).

Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums (GONG) (2021), sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Eiropas Komisija (2019–2021), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

Valstu cilvēktiesību iestāžu Eiropas tīkls (2021), sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Augstākās tiesas Ģenerālā asambleja (2021), 2021. gada 18. maija paziņojums presei, ( http://www.vsrh.hr/EasyWeb.asp?pcpid=560 ).

Horvātijas Augstākās tiesas Ģenerālā asambleja (2021), 2021. gada 26. marta paziņojums presei, ( http://www.vsrh.hr/EasyWeb.asp?pcpid=560 ).

GONG (2021), “Letter to GRECO: The Commission must not be destroyed”, 2021. gada 4. februāris, ( https://www.gong.hr/en/good-governance/anti-corruption-policy/letter-to-greco-plenkovic-undermines-the-fight-aga/ ).

GRECO (2020), piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums par Horvātiju “Preventing corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”, 2020. gada 24. marts, ( https://rm.coe.int/fifth-round-evaluation-report-on-croatia-preventing-corruption-and-pro/16809cff22 ).

GRECO (2020), piektā novērtēšanas kārta. “Preventing corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”, 2020. gada 24. marts, ().

GRECO, ceturtā novērtēšanas kārta. “Fourth Evaluation Round, Addendum to the Second Compliance Report Croatia, Addendum to the Second Compliance Report Croatia”, 2020. gada 21. oktobris, ( https://rm.coe.int/fourth-evaluation-round-corruption-prevention-in-respect-of-members-of/1680a010c3 ).

Augstā administratīvā tiesa, 2021. gada 3. februāra paziņojums presei, ( https://sudovi.hr/sites/default/files/priopcenja/2021-02/Visoki%20upravni%20sud%20Republike%20Hrvatske%20-%20priop%C4%87enje%20za%20javnost%203.%20velja%C4%8De%202021.pdf ).

Human Rights House Zagreb (2021), sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

ILGA-Europe (2021), sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu. 

Konstitucionālās tiesas 2020. gada 14. septembra spriedums, U-II-2379/2020, ( https://narodne-novine.nn.hr/clanci/sluzbeni/full/2020_09_105_1969.html ).

Konstitucionālās tiesas 2019. gada 2. jūlija spriedums, U-III-673/2018, ( https://sljeme.usud.hr/usud/praksaw.nsf/fOdluka.xsp?action=openDocument&documentId=C12570D30061CE54C125842D00218646 ).

Konstitucionālās tiesas 2021. gada 23. marta spriedums, U-I-1039/2021, ( https://sljeme.usud.hr/Usud/Praksaw.nsf/C12570D30061CE54C12586A200446E08/$FILE/U-I-1039-2021%20i%20dr.pdf ).

Konstitucionālās tiesas 2020. gada 3. novembra spriedums, U-I-4658/2019, ( https://sljeme.usud.hr/Usud/Praksaw.nsf/C12570D30061CE54C1258615004B58C4/$FILE/U-I-4658-2019%20i%20dr.pdf ).

Augstās administratīvās tiesas 2020. gada 10. decembra spriedums, Usž–2745/18-5, ( https://www.sukobinteresa.hr/sites/default/files/akti/2021/milan_bandic_p-130-14_presuda_visokog_upravnog_suda_republike_hrvatske.pdf ).

Augstās administratīvās tiesas 2019. gada 12. septembra spriedums, Usž-1948/19-2, ( https://www.sukobinteresa.hr/sites/default/files/akti/2019/p-73-18-19-27.pdf ).

Augstās administratīvās tiesas 2020. gada 27. maija spriedums, Usž – 2889/20-2, ( https://www.sukobinteresa.hr/sites/default/files/akti/2021/andrej_plenkovic_p-381-18_presuda_visokog_upravnog_suda_usz-2889-20.pdf ).

Novi list (2021), “A new vacancy for the President of the Supreme Court has been published, the deadline for candidacies is 30 days”, 2021. gada 31. marts, ( https://www.novilist.hr/novosti/hrvatska/raspisan-novi-poziv-za-predsjednika-vrhovnog-suda/?meta_refresh=true ).

Republikas prezidenta birojs (2021), 2021. gada 8. marta paziņojums presei, ( https://www.predsjednik.hr/vijesti/predsjednik-republike-predlozio-je-zlatu-durdevic-za-predsjednicu-vrhovnog-suda-republike-hrvatske/ ).

Republikas prezidenta birojs (2021), 2021. gada 25. marta paziņojums presei, ( https://www.predsjednik.hr/vijesti/ured-predsjednika-republike-hrvatske-uputio-dopis-drzavnom-sudbenom-vijecu/ ).

Osservatorio Balcani Caucaso Transeuropa (2021), sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Horvātijas Augstākā tiesa (2021), 2021. gada 18. maija paziņojums presei, ( http://www.vsrh.hr/EasyWeb.asp?pcpid=560 ).

Horvātijas Augstākā tiesa (2021), Augstākās tiesas priekšsēdētāja pieprasījums, 2021. gada 5. marts, ( http://www.vsrh.hr/CustomPages/Static/HRV/Files/2021dok/Priopcenja/Prituzba-2021.pdf ).

Telegram (2021), “Ovo je bomba. Telegram otkriva tajnu snimku: ovako HDZ-ov gradonačelnik Požege diktira koje firme moraju dobiti poslove”, 2021. gada 12. janvāris, ( https://www.telegram.hr/politika-kriminal/ovo-je-bomba-telegram-otkriva-tajnu-snimku-ovako-hdz-ov-gradonacelnik-pozege-diktira-koje-firme-moraju-dobiti-poslove/ ).

Valstu ziņojumi, kurus izstrādāja Francijas NHRI (CNCDH), Horvātijas, Grieķijas, Serbijas un Slovēnijas valsts cilvēktiesību iestādes [datums tiks atjaunināts], ( http://ennhri.org/rights-at-borders/ ).

Večernji list (2020), “Dosje o Bandićevoj poskupjeloj Žičari: Laži, aneksi, tužbe ljubavne afere, osvete...”, 2020. gada 29. novembris, ( https://www.vecernji.hr/vijesti/dosje-o-bandicevoj-poskupjeloj-zicari-lazi-aneksi-tuzbe-ljubavne-afere-osvete-1449799 ).

Večernji list (2020), “USKOK i PNUSKOK provode izvide o sljemenskoj žičari”, 2020. gada 27. novembris, ( https://www.vecernji.hr/vijesti/uskok-i-pnuskok-provode-izvide-o-sljemenskoj-zicari-1449498 ).

II pielikums. Valsts (Horvātijas) apmeklējums

2021. gada aprīlī un maijā notika Komisijas dienestu virtuālas sanāksmes, kurās piedalījās:

·Tieslietu un valsts pārvaldes ministrija

·Kultūras un mediju ministrija

·Birojs sadarbībai ar NVO

·Valdības tiesību aktu birojs

·Augstākā tiesa

·Valsts tiesnešu padome

·Valsts prokuroru padome

·Valsts prokuratūra (tostarp USKOK — specializēta pretkorupcijas prokuratūra)

·PNUSKOK — specializēta pretkorupcijas policija

·Valsts komisija publiskā iepirkuma procedūru uzraudzībai

·Interešu konfliktu novēršanas komisija

·Parlamentārā Valsts padome pretkorupcijas stratēģijas īstenošanas uzraudzībai

·Valdības Korupcijas novēršanas padome

·Parlamenta sekretariāts

·Elektronisko mediju aģentūra

·Informācijas komisāra birojs

·Horvātijas Žurnālistu birojs

·Horvātijas Žurnālistu arodbiedrība

·Horvātijas Žurnālistu asociācija

·Horvātijas Laikrakstu izdevēju asociācija

·Valsts revīzijas iestāde

·Tiesnešu asociācija (tiesnesis Damir Kontrec)

·Advokātu asociācija

·GONG

·Miera pētījumu centrs

·Human Rights House

·Crosol

·Miera pētniecības institūts

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Reproduktīvo tiesību centrs

·CIVICUS

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs

·Eiropas Preses un mediju brīvības centrs

·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums

·Eiropas Žurnālistu federācija

·Eiropas Demokrātijas partnerība

·Eiropas Jaunatnes forums

·Front Line Defenders

·Human Rights House Foundation 

·Human Rights Watch 

·Starptautiskās Lesbiešu un geju asociācijas Eiropas reģionālā nodaļa (ILGA-Europe)

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·Starptautiskās ģimenes plānošanas federācijas Eiropas tīkls (IPPF EN)

·Starptautiskais preses institūts

·Nīderlandes Helsinku Komiteja

·Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·Philanthropy Advocacy

·Protection International 

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International EU

(1)    Valsts tiesnešu padome tiesu pašpārvaldes struktūra. Tajā ir 11 locekļi, kuru vidū ir 7 tiesneši, kurus ievēlē viņu līdzgaitnieki, divi universitātes tiesību zinātņu profesori un divi parlamenta deputāti, no kuriem viens pārstāv opozīciju. Padomes locekļi tiek ievēlēti uz četru gadu termiņu un var tikt ievēlēti atkārtoti tikai vienu reizi. Padome ir atbildīga par tiesnešu un tiesas priekšsēdētāju iecelšanu un atcelšanu, lēmumu pieņemšanu par tiesnešu neaizskaramību, pārcelšanu un ārējo darbību, disciplināro procedūru veikšanu un lēmumu pieņemšanu par tiesnešu disciplināro atbildību, dalību tiesnešu un tiesas sekretāru apmācībās, tiesnešu novērtēšanas metodikas pieņemšanu, personālo lietu glabāšanu un tiesnešu aktīvu deklarāciju pārbaudi.

(2)    2019. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 55.–57. attēls.

(3)    Valsts prokuroru padome ir prokuroru pašpārvaldes struktūra. Tajā ir 11 locekļi, kuru vidū ir 7 valsts prokuroru vietnieki, kurus ievēlē viņu līdzgaitnieki, divi universitātes tiesību zinātņu profesori un divi parlamenta deputāti, no kuriem viens pārstāv opozīciju. Padomes locekļi tiek ievēlēti uz četru gadu termiņu un var tikt ievēlēti atkārtoti tikai vienu reizi. Padomes pilnvaras ietver valsts prokuroru un valsts prokuroru vietnieku iecelšanu un atcelšanu, lēmumu pieņemšanu par ārējo darbību, dalību apmācībās, lēmumu pieņemšanu par novērtēšanas iebildumiem, personālo lietu glabāšanu un aktīvu deklarāciju pārbaudi, kā arī lēmumu pieņemšanu par pārcelšanu, disciplināro procedūru veikšanu un lēmumu pieņemšanu par valsts prokuroru vietnieku disciplināro atbildību.

(4)      Advokātu asambleja saskaņā ar Horvātijas Advokātu asociācijas statūtiem ievēlē disciplinārtiesu (kurā ir vismaz pieci locekļi un kura pieņem lēmumus par nopietniem pārkāpumiem, kā arī disciplināro padomju lēmumu pārsūdzībām) un augstāko disciplinārtiesu (kurā ir vismaz pieci locekļi un kura pieņem lēmumu par disciplinārās tiesas lēmumu pārsūdzībām), savukārt Advokātu asociācijas valde ievēlē disciplinārās padomes (kurās ir trīs locekļi un kuras pieņem lēmumus par mazāk smagiem pārkāpumiem).

(5)      2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 48. attēls. Priekšstatu par tiesu varas neatkarības līmeni iedala šādās kategorijās: ļoti zems (tiesu varas neatkarību kā diezgan lielu un ļoti lielu uztver mazāk nekā 30 % respondentu), zems (30–39 %), vidējs (40–59 %), augsts (60–75 %), ļoti augsts (vairāk nekā 75 %).

(6)      2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 50. attēls.

(7)      2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 49. attēls. Galvenais iemesls, kuru norāda uzņēmumi, ir priekšstats, ka pastāv ekonomisko vai citu īpašu interešu iejaukšanās vai spiediens, un tam cieši seko priekšstats par valdības un politiķu iejaukšanos vai spiedienu. 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 51. attēls. Jānorāda, ka piecu gadu laikā tādu plašas sabiedrības un uzņēmumu respondentu īpatsvars, kuras norāda šos iemeslus, joprojām ir salīdzinoši lielākais Eiropas Savienībā.

(8)      Iepriekšējā visaptverošā tiesu pakalpojumu lietotāju vai praktizējošu juristu aptauja tika veikta 2015. gadā par tiesas pakalpojumu pieejamību, klientu apkalpošanu tiesās, tiesas sēdes norisi, tiesas spriedumu/nolēmumu un advokāta sniegto pakalpojumu. 2017. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 45. attēls. Skatīt arī 2018. gada ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 49. attēlu, 2019. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 42. attēlu, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 42. attēlu un 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 37. attēlu, kas liecina, ka 2016.–2019. gadā aptaujas netika veiktas.

(9)      Šos paziņojumus pauda daži izpildvaras pārstāvji. Reaģējot uz tiem, Tiesnešu asociācija un Augstākā tiesa izdeva paziņojumus presei, kuros nosodīja šādus izteikumus, piemēram, Augstākās tiesa Ģenerālās asamblejas 2021. gada 26. marta paziņojums presei; Tiesnešu asociācijas 2021. gada 29. aprīļa paziņojums presei, Augstākās tiesas Ģenerālās asamblejas 2021. gada 18. maija paziņojums presei.

(10)      Horvātijas Republikas Konstitūcija, 116. panta 2. punkts.

(11)      Horvātijas Republikas Konstitūcija, 116. panta 2. punkts.

(12)      Konstitucionālās tiesas 2021. gada 23. marta spriedums, U-I-1039/2021, 18.1. punkts.

(13)      Ar 2018. gada grozījumiem Likumā par tiesām tika ieviesta prasība, ka paziņojums par Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata vakanci jāpublicē Oficiālajā vēstnesī un ka vakances procedūras pārvaldība jāveic Valsts tiesnešu padomei. Likums par tiesām, grozītais 44., 44.a un 44.b pants. Valsts tieslietu padome publicē kandidātu iesniegtos dzīvesgājuma aprakstus (CV) un Augstākās tiesas darba programmas savā tīmekļa vietnē. Pēc tam padome nosūta kandidātu pieteikumus Republikas prezidenta birojam, kas pieprasa Augstākās tiesas tiesnešu Ģenerālajai asamblejai un kompetentajai parlamentārajai komitejai sniegt atzinumus par kandidātiem. Jāatzīmē, ka Valsts tiesnešu padomei ir tikai administratīva loma vakances procedūras ietvaros, un tā nesniedz atzinumu par kandidātiem, kā arī neveic to atlasi.

(14)      Republikas prezidenta biroja 2021. gada 8. marta paziņojums presei. Iepriekš sniegtā intervija Republikas prezidents norādīja, ka viņš neplāno izvirzīt kādu no trīs kandidātiem, jo tā “būtu ievērojama novirze no ierastajām konstitucionālajām normām”. Viņš arī apgalvoja, ka “likums, ar kuru Valsts tiesnešu padomei ir piešķirta loma [vakances procedūras ietvaros], ir bezjēdzīgs” un ka viņš neizvēlēsies kandidātu no Augstākās tiesas tiesnešu vidus.

(15)    Konstitucionālās tiesas 2021. gada 23. marta spriedums, U-I-1039/2021, U-I-1620/21. Konstitucionālās pārskatīšanas iniciatīvu ierosināja iedzīvotājs.

(16)    Konstitucionālās tiesas 2021. gada 23. marta spriedums, U-I-1039/2021, U-I-1620/21, 18.2. un 18.2.1. punkts. Tiesa paskaidroja, ka Valsts tiesnešu padomei būtu jānodod Republikas prezidentam vienīgi tie pieteikumi, kuri ir derīgi un atbilst likumiskajiem kritērijiem. (18.1. punkts). Tiesa arī uzsvēra, ka saskaņā ar 2018. gada grozījumiem padomei ārpus parastajām tiesneša iecelšanas procedūrām ir jāieceļ Augstākās tiesas priekšsēdētājs kā tiesnesis bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ja attiecīgā persona pirms tam nepildīja tiesneša pienākumus. (18.2.6. punkts).

(17)      Konstitucionālās tiesas 2021. gada 23. marta spriedums, U-I-1039/2021, U-I-1620/21, 18.2.6. punkts.

(18)      Konstitucionālās tiesas 2021. gada 23. marta spriedums, U-I-1039/2021, U-I-1620/21,18.2.1. punkts.

(19)      Republikas prezidenta biroja 2021. gada 25. marta paziņojums presei.

(20)      Augstākās tiesas Ģenerālā asambleja nesniedz labvēlīgu atzinumu ne par vienu no tiem. Augstākās tiesas 2021. gada 18. maija paziņojums presei. 2021. gada 8. jūnijā pēc tam, kad kandidāti bija iepazīstinājuši parlamentāro komiteju tiesu jautājumos ar savām Augstākās tiesas darba programmām, neviens no četriem atlikušajiem kandidātiem (viens kandidāts atsauca kandidatūru) nesaņēma Komitejas locekļu balsu vairākumu. 2021. gada 25. jūnijā izvirzītais kandidāts parlamenta kopsapulcē nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu.

(21)      Likums par tiesām, 44.c pants. Iecelšanas process ir izraisījis domstarpības, un tā rezultātā jau ir izsludināti divi turpmāki publiski uzaicinājumi, turklāt, nepanākot vienošanos parlamentā, šis process var turpināties.

(22)      CM/Rec(2010)12, 47. punkts. Saskaņā ar ES tiesību aktiem tādas struktūras kā tiesu iestāžu padomes iesaistīšanās tiesnešu iecelšanas procedūrā var padarīt attiecīgo procesu objektīvāku, ierobežojot izpildvaras rīcības brīvību attiecībā uz šādiem iecelšanas gadījumiem, ja vien šāda padome ir pietiekami neatkarīga. ES Tiesas spriedums lietā C-824/18, A. B. u. c., 124.–127. punkts un tajā citētā judikatūra.

(23)      2018. gada grozījumi Likumā par Valsts tiesnešu padomi.Tiesnešu un prokuroru amati tiek aizpildīti, izmantojot uz nopelniem balstītu procedūru, kuras pamatā ir novērtēšanas sistēma, kas ņem vērā divus elementus. Pirmais elements ir vai nu kandidāta galīgais vērtējums Valsts tiesnešu vai valsts prokuroru skolā, vai, ja esošs tiesnesis tiek iecelts darbam citā tiesā, amata funkciju izpildes novērtējums. Otrais elements ir intervija attiecīgajā padomē. 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 3–4. lpp.

(24)    Grozījumu rezultātā arī tika ierobežotas to kandidātu izvēles iespējas, ar kuriem padome varēja veikt intervijas. Šo grozījumu sekas bija redzamas dažās iecelšanas procedūrās 2019. un 2020. gadā, kuru ietvaros padomes saskārās ar problēmām, mēģinot izvairīties no tā, ka iecelšanas procedūra kļūst par vienkāršu punktu skaitīšanu. 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 4. lpp.

(25)      Valsts tiesnešu padome ierosināja izmaiņas Likumā par Valsts tiesnešu padomi, it īpaši pēc intervijas ar kandidātu piešķirto punktu skaita palielināšanu līdz tādam līmenim, kurš bija spēkā pirms 2018. gada grozījumiem, un tādu noteikumu pārskatīšanu, saskaņā ar kuriem kandidātus var uzaicināt uz interviju. Informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā.

(26)      Grozījumi attiecībā uz sistēmu, kurā tiek iesniegti, sagatavoti, kontrolēti un publicēti ziņojumi par tiesnešu, valsts prokuroru un valsts prokuroru vietnieku īpašumu (aktīvu deklarācijas), tika ieviesti tiesību aktos 2018. gadā. Tiesnešiem un valsts prokuroriem ir elektroniski jāiesniedz aktīvu deklarācijas, un dati par to īpašumu ir publiski un tiek publicēti padomju tīmekļa vietnēs, ievērojot datu aizsardzības noteikumus. Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 3.–5. un 17.–18. lpp.

(27)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 3. un 17. lpp. Lai iegūtu piekļuvi datubāzēm citās iestādēs (piemēram, Nodokļu pārvalde, Finanšu aģentūra, Transporta ministrija, Lauksaimniecības ministrija, Zemesgrāmata, Kadastrs), abām padomēm jānoslēdz līgumi ar katru iestādi, kurā norādīts, kāda informācija tiks kopīgota, un kurā ietverti datu aizsardzības noteikumi.

(28)    Informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā.

(29)      2021. gada februārī Tieslietu un valsts pārvaldes ministrija rīkoja trīspusēju sanāksmi ar Interešu konfliktu risināšanas komisijas un Valsts tiesnešu padomes pārstāvjiem, lai apmainītos ar pieredzi par IKT pielietojuma jomām. Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 18. lpp.

(30)      Par to ir paziņots nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā, kuru Horvātijas valdība iesniedza 2021. gada 18. maijā.

(31)      Augstākā tiesa, Augstākās tiesas priekšsēdētāja pieprasījums, 2021. gada 5. marts.

(32)      Horvātijas Republikas Augstākās tiesas Ētikas padome ir pieņēmusi lēmumu par tiesnešu sūdzībām tiesu ētikas kodeksa pārkāpumu esības novērtēšanas procedūras ietvaros, 2021. gada 31. maija paziņojums presē.

(33)      2021. gada 9. jūnijā trīs tiesneši tika apcietināti saistībā ar iespējamiem korupcijas pārkāpumiem. Jānorāda, ka attiecīgās tiesas priekšsēdētājs arī pieprasīja jaunu drošības pārbaudi attiecībā uz tiesnešiem, kuri konkrētajā tiesā izskata korupcijas un organizēto noziegumu lietas.

(34)      Lēmums, ar ko konstatē ētisku pārkāpumu, tiek iekļauts tiesnešu personālajā lietā un nosūtīts attiecīgajam tiesas priekšsēdētājam.

(35)      Likums par tiesām, 106., 107. un 107.a pants.

(36)      Likums par Valsts tiesnešu padomi, 62.–79. pants. Salīdzinājumu par iestādēm, kuras piedalās disciplinārajās procedūrās attiecībā uz tiesnešiem, visās dalībvalstīs skatiet 52.–53. attēlā 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā.

(37)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 4. lpp.

(38)    2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 40.–47. attēls.

(39)      Četros gadījumos administratīvās tiesas un Augstā administratīvā tiesa. Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 9. lpp.

(40)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 8. lpp.

(41)      2020. gada beigās komerctiesās elektroniski nosūtīti un saņemti tika aptuveni 49 % visu dokumentu un municipālajās tiesās — 26 %. Informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā.

(42)      Par to ir paziņots nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā, kuru Horvātijas valdība iesniedza 2021. gada 18. maijā.

(43)      2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 46. attēls. 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 6.–7. lpp.

(44)      Par to ir paziņots nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā, kuru Horvātijas valdība iesniedza 2021. gada 18. maijā.

(45)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 8.–9. lpp.

(46)    Skatīt iepriekš 1. un 3. zemsvītras piezīmi.

(47)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 4.–5. lpp.

(48)      Skatīt iepriekš sadaļu “Neatkarība”.

(49)      Kriminālprocesa kodekss, 490. pants: (1) Otrās instances spriedumu ir atļauts pārsūdzēt trešās instances tiesā vienīgi tad, ja: 1) otrās instances tiesa ir piespriedusi ilgtermiņa brīvības atņemšanu vai ir apstiprinājusi pirmās instances spriedumu, ar kuru piespriests šāds sods; 2) otrās instances tiesa ir atcēlusi pirmās instances spriedumu, ar kuru apsūdzētais tiek attaisnots, un ir pasludinājusi spriedumu, ar kuru apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu.

(50)      Pieprasījumā pārbaudīt atbilstību Konstitūcijai cita starpā tika apgalvots, ka ar Likumu par tiesām un Kriminālprocesa kodeksu tika Konstitūcijai neatbilstoši ierobežota Augstākās tiesas jurisdikcija, paredzot tai darboties vienīgi kā trešās instances tiesai, un tika Konstitūcijai neatbilstoši atcelta jurisdikcija darboties kā otrās instances tiesai. Konstitucionālā tiesa atzina, ka likumdevējām iestādēm ir tiesības lemt par jautājumiem, kuri ir noteiktu tiesu kompetencē. Tā arī norādīja, ka Augstākās tiesas izmantotie pasākumi judikatūras konsekvences nodrošināšanai netiks apdraudēti, it īpaši tad, ja Augstākā tiesa uz savām sanāksmēm par judikatūras konsekvenci (saskaņā ar Likuma par tiesām 27. pantu) uzaicinātu arī Augstās krimināltiesas priekšsēdētāju. Konstitucionālās tiesas 2020. gada 3. novembra spriedums , U-I-4658/2019.

(51)      Pārējie četri tiesnešu amata kandidāti nesaņēma pietiekami daudz balsu Valsts tiesnešu padomē, un vakance netika izsludināta atkārtoti, daļēji arī tādēļ, ka pašlaik ir mazs tiesā izskatāmo lietu skaits.

(52)    2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 6.–19. attēls.

(53)      2020. gada 2. novembrī Augstākās tiesas priekšsēdētājs izdeva norādījumus tiesu priekšsēdētājiem darba organizācijai izmantot šādus divus modeļus. Saskaņā ar A modeli pirmās instances tiesas darbojas visu veidu lietās, kuras ir to pārziņā, ievērojot visus epidemioloģiskos pasākumus un ar mērķi samazināt cilvēku skaitu tiesu ēkās, savukārt ārējās darbības ir ierobežotas, paredzot vienīgi steidzamu lietu veikšanu. Ir ieteicams lietot sistēmu “e-Communication”, kā arī rīkot otrās instances tiesas sēdes, izmantojot videokonferenču/audiokonferenču rīkus. Saskaņā ar B modeli, ko izmanto pēc tam, kad ir saņemts Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprinājums epidemioloģiskās situācijas nelabvēlīgas attīstības gadījumā, pirmās instances tiesas darbojas vienīgi steidzamās lietās, un tiesā ierodas vienīgi tiesneši, kas norīkoti attiecīgajām lietām. Visās pārējās lietās tiesas sēdes tiek atliktas par 14 dienām. Darbības ārpus tiesas ēkas tiek apturētas. Otrās instances tiesās tiesas priekšsēdētājs nosaka sēžu grafiku, izmantojot ieteiktos videokonferenču/audiokonferenču rīkus. Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 14. lpp.

(54)    Dati par 2020. gadu, Tieslietu ministrija.

(55)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 11. lpp.

(56)      Plašāku informāciju par Augstās krimināltiesas darbību un Konstitucionālās tiesas 2020. gada 3. novembra spriedumu U-I-4658/2019 skatiet iepriekšējā sadaļā par tiesu sistēmas kvalitāti.

(57)      Transparency International 2020. gada korupcijas uztveres indekss (2021), 2.–3. lpp. Priekšstatu par korupcijas līmeni iedala šādās kategorijās: zems (saistībā ar ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatu par korupciju publiskajā sektorā iegūtais rezultāts pārsniedz 79), salīdzinoši zems (79–60), salīdzinoši augsts (59–50), augsts (mazāk nekā 50).

(58)      Eirobarometra dati attiecībā uz priekšstatu par korupciju un iedzīvotāju un uzņēmumu pieredzi, kas ziņoti pagājušajā gadā, tiek atjaunināti ik pēc diviem gadiem. Jaunākais datu kopums ir Eirobarometra speciālaptauja Nr. 502 (2020) un Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(59)      2015. gadā rezultāts bija 51, bet 2020. gadā — 47. Ja pēdējos piecos gados rezultāts mainās par vairāk nekā pieciem punktiem, uzskatāms, ka tas ievērojami palielinās/samazinās, ja izmaiņas ir četru līdz piecu punktu robežās, — uzlabojas/pasliktinās, bet, ja izmaiņas ir viena līdz trīs punktu robežās, — ir salīdzinoši stabils.

(60)      Pretkorupcijas stratēģija 2015.–2020. gadam.

(61)      Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts ir publicēts valdības elektroniskās apspriešanas portālā.

(62)      Horvātijas valdības rakstveidā sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 12. lpp.

(63)      Starptautisko ieteikumu saraksts atbilstoši pretkorupcijas stratēģijas projektam, 6. lpp.

(64)      Pretkorupcijas stratēģijā 2015.–2020. gadam uzmanība tika pievērsta novēršanai, skatīt 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 9. lpp.

(65)      Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts, 5. lpp.

(66)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 15. lpp.

(67)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 15. lpp. Divas jaunās vienības ir: stratēģiskās plānošanas, nacionālās dokumentu ieviešanas koordinācijas un sabiedriskās informētības veicināšanas dienests un starptautiskās sadarbības un normatīvā regulējuma izstrādes un uzlabošanas dienests.

(68)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 15. lpp.    

(69)      Interešu konfliktu novēršanas komisijas sniegtā informācija Horvātijas apmeklējuma laikā.

(70)      Horvātijas Republikas valdība, valdības programma 2020.–2024. gadam, 45. lpp. Valdības likumdošanas darbību plānā 2021. gadam attiecībā uz 4. ceturksni ir norādīta atsauce uz darba struktūru procedūru saistībā ar grozījumiem. Šā tiesību akta mērķis būtu atcelt valdības locekļu neaizskaramību par kriminālpārkāpumiem saistībā ar korupciju, par kuriem tiek veikta kriminālvajāšana ex officio.

(71)      Ar 293. un 294. pantu tiek noteikta kriminālatbildība par kukuļošanu, tomēr nav skaidras norādes par ārvalstu amatpersonām. Kriminālkodeksa 89. panta 3. punktā ir definēts jēdziens “oficiāla persona”. ESAO, “Foreign Bribery Offence and its Enforcement in Eastern Europe and Central Asia”, 2016, 69. lpp.

(72)      Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts, 30. lpp.

(73)      GRECO piektās novērtēšanas kārtas novērtējuma ziņojums, 2019. gada 6. decembris, 99. punkts.

(74)      2020. gadā Valsts prokuratūra saņēma paziņojumus par kriminālpārkāpumiem attiecībā uz 1230 iespējamiem korupcijas pārkāpumiem, kas veido 72 % no visiem USKOK saņemtajiem paziņojumiem par kriminālpārkāpumiem (2019. gadā bija 1003 aizdomās turētie, kas veidoja 73 % no kopējā paziņojumu skaita). Tas liecina par iespējamo aizdomās turamo skaita pieaugumu par aptuveni 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Jānorāda, ka vairāk nekā 90 % šo paziņojumu tika noraidīti un vairumu no tiem iesniedz iedzīvotāji. Valsts prokuratūra, 2020. gada ziņojums, 2021. gada 29. aprīlis, 187.–188. lpp.

(75)      2020. gadā vidējais kriminālprocesa ilgums pirmās instances līmenī bija 733 dienas municipālajās tiesās un 804 dienas županiju tiesās (kas izskata nopietnas krimināllietas). Tieslietu un valsts pārvaldes ministrijas dati. Runājot par korupcijas gadījumiem, viens piemērs ir Fimi-media lieta, kura tiek izskatīta jau 11 gadus.

(76)      Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts, 32. lpp.

(77)      USKOK sniegtā informācija Horvātijas apmeklējuma laikā. Piemēram, nav specializētas programmatūras vai kriminālistikas rīku elektronisko iekārtu izmeklēšanai.

(78)      PNUSKOK sniegtā informācija Horvātijas apmeklējuma laikā.

(79)      Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts, 36. lpp.

(80)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — Horvātija, 10. lpp.

(81)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — Horvātija, 10. lpp.

(82)      Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts, 44.–45. lpp.

(83)      Piemēram, Konstitucionālās tiesas 2019. gada 2. jūlija spriedums, U-III-673/2018. Ar šo spriedumu tika atcelti administratīvās tiesas un Augstās administratīvās tiesas spriedumi, cita starpā balstoties uz pamatojumu, ka tiesas nenodrošināja rezultatīvu tiesisko pārbaudi.

(84)    Augstās administratīvās tiesas 2020. gada 10. decembra spriedums, Usž – 2745/18-5.

(85)      Likuma 5. pants attiecas uz principiem, kuri amatpersonām jāievēro, īstenojot savas amatpersonu funkcijas, — jārīkojas godīgi, apzinīgi, atbildīgi un objektīvi, saglabājot uzticamību un cieņu.

(86)      Saskaņā ar Augstās administratīvās tiesas lēmumu Interešu konfliktu risināšanas komisija var vienīgi piemērot sankcijas atbilstoši konkrētā likuma 42. pantā ietvertajam pārkāpumu sarakstam un 5. panta prasības nav paredzētas minētajā sarakstā. Augstās administratīvās tiesas 2020. gada 10. decembra spriedums, Usž – 2745/18-5.

(87)      Tajā pašā laikā līdzīgas procedūras, ko īsteno Interešu konfliktu novēršanas komisija, var ietekmēt Augstās administratīvās tiesas lēmums.

(88)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. “Preventing corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”, 2020. gada 24. marts, 92. punkts.

(89)      GONG, “Letter to GRECO: The Commission must not be destroyed”, 2021. gada 4. februāris.

(90)      2021. gada 3. februārī Augstā administratīvā tiesa izdeva paziņojumu presei par tās judikatūru interešu konfliktu jomā, norādot, ka administratīvo tiesu kompetencē ir novērtēt Interešu konfliktu novēršanas komisijas lēmumu likumību un nodrošināt likumību, kā arī nodrošināt tādu fizisku un juridisku personu, kā arī citu pušu tiesību un juridisko interešu tiesisko aizsardzību, kuru tiesības ir pārkāptas ar atsevišķiem valsts struktūru lēmumiem vai darbībām. Tiesa arī norādīja, ka korupcijas apkarošana nenozīmē, ka tiesām nekritiski un bez iebildumiem jānovērtē kā likumīgi visi komisijas lēmumi, jo tādējādi administratīvo tiesu iepriekš minētā loma valsts struktūru pieņemto lēmumu likumības kontrolē būtu bezjēdzīga. Augstās administratīvās tiesas 2021. gada 3. februāra paziņojums presei.2021. gada 14. maijā Valsts prokuratūra noraidīja komisijas iniciatīvu attiecībā uz Augstās administratīvās tiesas 2020. gada decembra spriedumu, jo attiecīgā persona, Zagrebas mērs, nomira.

(91)    Augstās administratīvās tiesas 2020. gada 27. maija spriedums, Usž – 2889/20-2.

(92)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 11. lpp.

(93)      Notiek sagatavošanas darbs, lai izveidotu parlamenta deputātu ētikas kodeksu un valdības locekļu ētikas kodeksu.

(94)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. “Preventing corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”, 2020. gada 24. marts, 15.–16. lpp.

(95)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. “Fourth Evaluation Round, Addendum to the Second Compliance Report Croatia, Addendum to the Second Compliance Report Croatia”, 2020. gada 21. oktobris, 3. lpp.

(96)      Darba grupa, kas ir atbildīga par parlamenta deputātu ētikas kodeksa izstrādi, nosūtīja projektu Komitejai Konstitūcijas, reglamenta un politiskās sistēmas jautājumos pēc apspriešanās prezidentūras sēdē.

(97)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. “Preventing corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”, 25. lpp.

(98)      Likuma par interešu konfliktu novēršanu 20. pantā ir noteikts, ka amatpersonas 12 mēnešu laikposmā pēc civildienesta beigām nedrīkst strādāt sabiedrībā, ar kuru tiem bija tieša saziņa.

(99)      “Etički kodeks državnih službenika”, Oficiālais vēstnesi 40/201.

(100)      Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts, 64. lpp.

(101)      Tas, ka šādi sīki izstrādāti noteikumi nepastāv parlamenta deputātiem un augstākā līmeņa izpildvaras amatpersonām, jau tika norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Valstu sadaļā — tiesiskuma situācija Horvātijā, 11. lpp.

(102)      Horvātijas valdības rakstveidā sniegtā informācija Horvātijas apmeklējuma laikā, pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts, 46. lpp. un Horvātijas Republikas valdības programma 2020.–2024. gadam, 45. lpp. Darba grupas sastāvā būs pārstāvji no Horvātijas Republikas valdības, Valsts prokuratūras, Informācijas komisāra biroja, Interešu konfliktu risināšanas komisijas, Personas datu aizsardzības aģentūras, Horvātijas Lobistu asociācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijām Transparency International un GONG, kā arī akadēmiskajām aprindām. Horvātijas Darba devēju asociācija un arodbiedrības arī var tikt uzaicinātas piedalīties darba grupā.

(103)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. “Preventing corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”, 2020. gada 24. marts, 20. lpp.

(104)      Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts, 23. lpp.

(105) Saskaņā ar 8. pantu Likumā par Valsts komisiju publiskā iepirkuma procedūru uzraudzībai valdība, pamatojoties uz publisko vakanci, sniedz parlamentam priekšlikumu par kandidātiem iecelšanai par valsts komisijas locekļiem bez neatkarīgas struktūras līdzdalības. Parlaments arī pieņem lēmumu par locekļu iespējamo disciplināro atbildību.

(106)      Valsts komisijas publiskā iepirkuma procedūru uzraudzībai sniegtā informācija Horvātijas apmeklējuma laikā. Valsts komisijas publiskā iepirkuma procedūru uzraudzībai 2020. gada pārskats vēl nav pieejams.

(107)      Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts, 49. lpp.

(108)      CM/Rec(2010)12, 66. un 69. punkts. Saskaņā ar ES tiesību aktiem prasība par neatkarību nozīmē, ka disciplinārajā režīmā attiecībā uz tiesnešiem jābūt nepieciešamajām garantijām, lai novērstu, ka režīms tiek izmantots kā tiesas nolēmumu satura politiskās kontroles sistēma. Piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 24. jūnija spriedums lietā Komisija/Polija C-619/18, ECLI:EU:C:2019:531, 77. punkts, 2018. gada 25. jūlija spriedums lietā LM, C-216/18 PPU, ECLI:EU:C:2018:586, 2016. gada 5. jūlija spriedums lietā Ognyanov, C-614/14, ECLI:EU:C:2016:514 un 2019. gada 12. februāra rīkojums, RH, C-8/19, ECLI:EU:C:2019:110.

(109)      Pretkorupcijas stratēģijas 2021.–2030. gadam priekšlikuma projekts, 51. lpp.

(110)      Likums par ziņotāju par pārkāpumiem aizsardzību.

(111)      Trīspadsmit no tām tika iesniegtas 2019. gadā, taču lietu izskatīšana turpinājās 2020. gadā.

(112)      Telegram, “Ovo je bomba. Telegram otkriva tajnu snimku: ovako HDZ-ov gradonačelnik Požege diktira koje firme moraju dobiti poslove”, 2021. gada 12. janvāris; Večernji list, “Dosje o Bandićevoj poskupjeloj Žičari: Laži, aneksi, tužbe ljubavne afere, osvete...”, 2020. gada 29. novembris; Večernji list, “USKOK i PNUSKOK provode izvide o sljemenskoj žičari”, 2020. gada 27. novembris.

(113)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 24. lpp.

(114)      PNUSKOK sniegtā informācija Horvātijas apmeklējuma laikā.

(115)      Ekonomikas, uzņēmējdarbības un amatniecības ministrijas ieteikumi par piedāvājumu garantiju noteikšanu un sniegšanu jaunajos apstākļos, ko izraisījis koronavīrusa uzliesmojums (http://www.javnanabava.hr/default.aspx?id=7221); un Ekonomikas, uzņēmējdarbības un amatniecības ministrijas ieteikums par publiski saistoša procesa īstenošanu jaunajos apstākļos, ko izraisījis koronavīrusa uzliesmojums (http://www.javnanabava.hr/default.aspx?id=7220).

(116)      Horvātijas Republikas Konstitūcija, 38. pants.

(117)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā.

(118)      Direktīva (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva).

(119)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 28. lpp.    2021. gadā atbilstoši preses brīvības indeksam Horvātija ieņēma 56. vietu pasaulē un 22. vietu ES dalībvalstu vidū (“Reportieri bez robežām”, Horvātija). 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments liecina par vidēju riska līmeni pamattiesību aizsardzības, sociālās iekļautības un politiskās neatkarības jomā un augstu risku attiecībā uz tirgus plurālisma rādītāju (2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 8. lpp.).

(120)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 9. lpp. 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 10. lpp.

(121)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 28. lpp.

(122)      Miera pētījumu centra un Horvātijas Starptautiskās pilsoņu solidaritātes platformas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 3.–4. lpp.; 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 13. lpp.; Horvātijas Žurnālistu asociācijas un Horvātijas Žurnālistu arodbiedrības sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 14.–15. lpp. Jānorāda, ka līdz šim trīs padomes locekļi ir atkārtoti iecelti ar dažādiem parlamenta vairākuma veidiem.

(123)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 28. lpp.

(124)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 11. lpp.

(125)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 28. lpp.

(126)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 30. lpp.

(127)      Informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā; Horvātijas Žurnālistu asociācijas un Horvātijas Žurnālistu arodbiedrības sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 17. lpp.

(128)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 10. lpp. Mediju plurālisma uzraudzības instruments liecina par augstu risku saistītajiem rādītājiem attiecībā uz informatīvo mediju koncentrāciju, tiešsaistes platformu koncentrāciju un konkurences normu izpildi un mediju dzīvotspēju.

(129)      Miera pētījumu centra un Horvātijas Starptautiskās pilsoņu solidaritātes platformas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 5. lpp.

(130)    Mediju plurālisma uzraudzības instrumenta 2021. gada izdevums, 10.–11. lpp. Saskaņā ar datiem, kas novērtēti mediju plurālisma uzraudzības instrumentā, “vadošajiem 4 audiovizuālo mediju īpašniekiem piederošā tirgus daļa 2019. gadā bija 96 %. 2020. gadā vadošo 4 audiovizuālo mediju īpašnieku auditorijas daļa bija 56 %. Vadošo 4 radio īpašnieku tirgus daļa 2019. gadā bija 70 % un auditorijas daļa 2020. gadā bija 39 %. Vadošo 4 laikrakstu īpašnieku tirgus daļa 2019. gadā bija 71 %” (2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 10. lpp.).

(131)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 13. lpp.

(132)      Horvātijas Žurnālistu asociācijas un Horvātijas Žurnālistu arodbiedrības sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 16.–17. lpp. Informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā.

(133) Pārskatītā Likuma par elektroniskajiem medijiem projekta mērķis ir paplašināt šo prasību attiecībā uz elektroniskajiem izdevumiem (paredzot pienākumu norādīt atbilstīgo informāciju tiešsaistē).

(134)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 12. lpp.

(135)      Horvātijas Žurnālistu asociācijas un Horvātijas Žurnālistu arodbiedrības sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 16.–17. lpp. Informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā.

(136)      Horvātijas Žurnālistu arodbiedrības sniegtā informācija Horvātijas apmeklējuma laikā.

(137)      “Reportieri bez robežām”, Horvātija; informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā.

(138)       Horvātijas Žurnālistu arodbiedrības sniegtā informācija Horvātijas apmeklējuma laikā.

(139)      Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 29. lpp.; Horvātijas Kultūras un mediju ministrijas sniegtā informācija Horvātijas apmeklējuma laikā.

(140)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 9. lpp.; 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 15. lpp.; Horvātijas Žurnālistu asociācijas un Horvātijas Žurnālistu arodbiedrības sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 20. lpp.

(141)    Likums par tiesībām piekļūt informācijai.

(142)      Horvātijas Žurnālistu asociācijas un Horvātijas Žurnālistu arodbiedrības sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 20. lpp.; Informācijas komisāra biroja sniegtā informācija Horvātijas apmeklējuma laikā.

(143)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 9. lpp.

(144)    GRECO, piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums par Horvātiju. “Preventing corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”, 2020. gada 24. marts, 19. lpp.

(145)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Horvātijā, 14. lpp. “Reportieri bez robežām”, Horvātija; Eiropas Preses un mediju brīvības centrs, Mediju brīvības kartēšanas platforma; 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 15. lpp.

(146)      Informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā; Eiropas Preses un mediju brīvības centrs, Mediju brīvības kartēšanas platforma; Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma (2021), “Croatian President Milanovic verbally attacked HRT journalists”, Nr. 89/2021.

(147)      Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma (2021), “President of Croatian Journalists’ Union Maja Sever Threatened with Dismissal”, Nr. 40/2021; “Croatian Journalists' Association, Bačić's persecution of the leaders of the CJA and the Journalists' Union is a new blow to media freedom”, 2021. gada 13. marts.

(148)      Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma. Šā dokumenta izstrādes brīdī Horvātijas iestādes bija sniegušas atbildes uz trīs no pieciem gadījumiem (pēdējie divi gadījumi tika reģistrēti attiecīgi 2021. gada aprīlī un maijā). Četri gadījumi atbilst kategorijai “Žurnālistu vajāšana un iebiedēšana”, un viens gadījums tika klasificēts kategorijā “ Citas darbības, kam ir negatīva ietekme uz mediju brīvību”.

(149)    Osservatorio Balcani Caucaso Transeuropa sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 9. lpp.; informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā.

(150)    Informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā; Human Rights House Zagreb sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 8. lpp.

(151)      Horvātijas Žurnālistu asociācija, “At least 924 lawsuits against journalists and the media currently active in Croatia”, 2021. gada 16. aprīlis.

(152)      Horvātijas Žurnālistu asociācija, “CJA's poll: over 905 lawsuits against journalists and the media currently active in Croatia”, 2020. gada 1. maijs.

(153)      Horvātijas Žurnālistu asociācija, “At least 924 lawsuits against journalists and the media currently active in Croatia”, 2021. gada 16. aprīlis.

(154)      Piemēram, Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma (2021), “Defamation Lawsuit against INDEX d.o.o.”, Nr. 80/2021; Eiropas Preses un mediju brīvības centrs, Mediju brīvības kartēšanas platforma; Horvātijas Žurnālistu asociācija, “At least 924 lawsuits against journalists and the media currently active in Croatia”, 2021. gada 16. aprīlis.

(155)      “Reportieri bez robežām”, Horvātija. Informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā.

(156)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 9. lpp.; Horvātijas Žurnālistu asociācija, “At least 924 lawsuits against journalists and the media currently active in Croatia”, 2021. gada 16. aprīlis; informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā.

(157)      Horvātijas Žurnālistu asociācijas un Horvātijas Žurnālistu arodbiedrības sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 18. lpp.; informācija, kas saņemta Horvātijas apmeklējuma laikā.

(158)      Jāatzīmē, ka Ombuda dzimumu līdztiesības jautājumos pilnvaras var tikt pārtrauktas, ja parlaments noraida tā gada ziņojumu.

(159)      2019. gadā kopumā tika rīkotas 1031 sabiedriskā apspriešana, un šī vērtība laika gaitā ir palielinājusies (2012. gadā notika tikai 144 apspriešanas). 2020. gadā ar portāla starpniecību kopumā tika rīkota 761 apspriešana, kurā piedalījās 7211 lietotāji. Kopumā tika saņemtas 21 798 piezīmes, no kurām līdz 2021. gada maijam 3321 piezīme tika pieņemta, 2057 piezīmes tika pieņemtas daļēji, 4902 piezīmes netika pieņemtas, 10 519 piezīmes tika ņemtas vērā un uz 999 piezīmēm netika sniegta atbilde. Vidējais apspriešanas ilgums 2020. gadā visiem noteikumu veidiem bija 17 dienas. Valdības tiesību aktu biroja dati.

(160)      (https://www.pristupinfo.hr/dokumenti-i-publikacije/izvjesca-o-provedbi-zppi/)

(161)      Miera pētījumu centra (CMS) un Horvātijas Starptautiskās pilsoņu solidaritātes platformas (CROSOL) sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 8. lpp. Eiropas Pilsoniskās sabiedrības foruma (GONG) sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 19. lpp. ILGA-Europe sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 18. lpp. Valstu cilvēktiesību iestāžu Eiropas tīkla sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 82. lpp.

(162)      Tehniskā atbalsta instruments 21HR31, “Strengthening the implementation of regulatory impact assessment”.

(163)      “Regulatory Policy in Croatia: Implementation is Key”, ESAO pārskats par regulatīvo reformu, 2019. gads, 105. lpp.

(164)      Likums par regulējuma ietekmes novērtējumu, Noteikumi par regulējuma ietekmes novērtējuma īstenošanu, Noteikumi par MVU pārbaudes īstenošanu un Regulējuma ietekmes novērtējuma stratēģija.

(165)      “Regulatory Policy in Croatia: Implementation is Key”, ESAO pārskats par regulatīvo reformu, 2019. gads, 105. lpp.

(166)      Parlaments pieņēma grozījumus 2020. gada aprīlī un decembrī.

(167)      Konstitucionālās tiesas 2020. gada 14. septembra spriedums , U-II-2379/2020.

(168)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 36. lpp.

(169)    Šādu likumu īpatsvars samazinājās no aptuveni 82 % 2014. gadā līdz 28 % 2016. gadā, tomēr tas atkal palielinājās līdz aptuveni 56 % 2019. gadā.

(170)    ENNHRI sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 78. lpp.

(171)      Ombudam, īstenojot pilnvaras darboties kā valsts preventīvajam mehānismam, ir piešķirta atļauja saskaņā ar Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu (OPCAT) fakultatīvā protokola 4., 19. un 20. pantu un Likuma par valsts preventīvo mehānismu 3. un 5. pantu, iepriekš nepaziņojot, apmeklēt vietas, kurās atrodas vai var atrasties aizturētas personas, un brīvi piekļūt informācijai par izturēšanos pret šīm personām. Parlaments tika vairākkārt informēts par šo praksi, un 2019. un 2020. gada ziņojumā ombuds sniedza ieteikumu Iekšlietu ministrijai nodrošināt iepriekš nepaziņotu un brīvu piekļuvi datiem par neatbilstīgajiem imigrantiem ombuda birojam un valsts preventīvajam mehānismam saskaņā ar OPCAT, Likuma par valsts preventīvo mehānismu un Likuma par ombudu prasībām. ENNHRI sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 78.–79. lpp.

(172) Valstu ziņojumi, kurus izstrādāja Francijas NHRI (CNCDH), Horvātijas, Grieķijas, Serbijas un Slovēnijas valsts cilvēktiesību iestādes [datums tiks atjaunināts].

(173)      Patvēruma informācijas datubāze, “Country Report Croatia”, 2020. gada atjauninājums.

(174)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — Horvātija, 16.–17. lpp.

(175)    Horvātijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 39.–40. lpp.

(176)      CIVICUS novērtējums; novērtējumus piecu kategoriju skalā izsaka šādi: atklāta, sašaurināta, ierobežota, apspiesta un noslēgta.

(177)    ENNHRI sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 80. lpp.