31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/1

Ziņotāja:

Catelijne MULLER

1.1.

Mākslīgo intelektu pašlaik skar vairākas būtiskas pārmaiņas un tas strauji gūst pielietojumu sabiedrībā. Mākslīgā intelekta tirgus apmērs sasniedz aptuveni 664 miljonus ASV dolāru (USD), un saskaņā ar aplēsēm 2025. gadā tas varētu palielināties līdz 38,8 miljardiem USD. Tā kā mākslīgais intelekts sabiedrību var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi, EESK ir apņēmusies uzmanīgi sekot līdzi šajā jomā notiekošajām pārmaiņām ne vien no tehniskā, bet arī no ētiskā, sabiedrības un drošības viedokļa.

1.2.

EESK, būdama Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, drīzumā uzsāks, centralizēs un stimulēs sabiedrības debates par mākslīgo intelektu un šajā procesā iesaistīs visus iesaistītos dalībniekus: politisko lēmumu pieņēmējus, nozares pārstāvjus, sociālos partnerus, patērētājus, NVO, aprūpes un izglītības iestādes, kā arī ekspertus un akadēmiķus, kas pārstāv dažādas disciplīnas, piemēram, mākslīgo intelektu, drošību, ētiku, ekonomiku, darba zinātnes, tieslietas, uzvedības zinātnes, psiholoģiju un filozofiju.

1.3.

Lai gan tās ir ļoti svarīgas, diskusijas par augstākā līmeņa intelektu pašlaik dominē pār debatēm par pašreizējo mākslīgā intelekta pielietojumu ietekmi un tās aizēno. Tāpēc minētā procesa uzdevums un mērķis galvenokārt būs veidot un paplašināt zināšanas par mākslīgo intelektu un tādējādi veicināt uz informāciju balstītu un līdzsvarotu diskusiju, cenšoties nepieļaut sliktākos iespējamos scenārijus vai pārmērīgu relativizāciju. Turklāt EESK rūpēsies par mākslīgā intelekta attīstību cilvēces labā. Šā procesa gaitā būs jāveic vēl kāds svarīgs uzdevums un mērķis: uzskaitīt, veidot un kontrolēt radikālās pārmaiņas mākslīgā intelekta attīstībā un saistītajās jomās tā, lai pienācīgi un piemērotā brīdī vērstu uz tām uzmanību. Tas nostiprinās sabiedrības iesaistīšanos, kā arī tās uzticēšanos un atbalstu ilgtspējīgai attīstībai un mākslīgā intelekta izvēršanai.

1.4.

Mākslīgā intelekta ietekme pārsniedz valstu robežas, tāpēc būs jāpieņem starptautiski stratēģiskie satvari. EESK iesaka ES uzņemties vadošo lomu pasaules līmenī un pieņemt skaidrus un universālus stratēģiskos satvarus mākslīgā intelekta jomā, ievērojot Eiropas vērtības un pamattiesības. Komiteja var un vēlas ar savu ieguldījumu piedalīties šā jautājuma risināšanā.

1.5.

Šobrīd EESK uzsver 11 jomas, kurās mākslīgais intelekts rada izaicinājumu sabiedrībai: ētika, drošība, privātums, pārredzamība un pārskatatbildība; darbs, izglītība un prasmes; (ne)vienlīdzība un iekļaušana; likumdošana un regulējums; pārvaldība un demokrātija; pieejamība; karš; augstākā līmeņa intelekts. Šajā atzinumā EESK ir formulējusi vairākus ieteikumus.

1.6.

EESK atbalsta tā dēvēto cilvēka vadības – human-in-command  – pieeju mākslīgajam intelektam, kuras nosacījumi būtu atbildīga, droša un lietderīga mākslīgā intelekta veidošana, iekārtām joprojām paliekot iekārtām, ko pastāvīgi kontrolē cilvēki.

1.7.

EESK iesaka izveidot ētikas kodeksu mākslīgā intelekta veidošanai, izvēršanai un izmantošanai ar mērķi panākt, lai mākslīgā intelekta sistēmas visa to izmantošanas procesa gaitā nepārkāptu cilvēka cieņas, neaizskaramības, brīvības, privātuma ievērošanas, kultūras daudzveidības un vīriešu un sieviešu līdztiesības, kā arī pamattiesību principus.

1.8.

EESK vēlas, lai tiktu ieviesta standartizācijas sistēma mākslīgā intelekta sistēmu pārbaudīšanai, apstiprināšanai un kontrolēšanai. Tās pamatā vajadzētu būtu plašam drošības, pārredzamības, saprotamības, pārskatatbildības un ētikas vērtību klāstam.

1.9.

EESK aicina izveidot tādu Eiropas mākslīgā intelekta infrastruktūru, ko veidotu atvērtā pirmavota (open source) un privātumu nepārkāpjoši mācīšanās satvari, vide izmēģinājumiem reālās dzīves situācijā (real life) un augstas kvalitātes datu virknes mākslīgā intelekta sistēmu attīstīšanai un veidošanai. Aicina pievērst uzmanību (konkurences) priekšrocībām, ko Eiropas Savienībai pasaules tirgū var nodrošināt “ES līmenī apstiprinātas mākslīgā intelekta sistēmas”, kurām tiktu nodrošināta Eiropas sertificēšana un marķēšana.

1.10.

Eiropas Savienībai, valstu pārvaldes iestādēm un sociālajiem partneriem vajadzētu kopīgi noteikt, kurus darba tirgus sektorus, cik lielā mērā un pēc cik ilga laika skars mākslīgais intelekts, un atrast risinājumu to seku novēršanai, ko šis process atstās nodarbinātības, darba satura, sociālo sistēmu un (ne)vienlīdzības jomā. Ir jāiegulda arī darba tirgus nozarēs, kurās mākslīgā intelekta ietekme ir neliela vai tādas nav vispār.

1.11.

EESK iesaka šiem dalībniekiem kopīgi strādāt pie komplementārām mākslīgā intelekta sistēmām un to kopīgas ieviešanas darba vietā. Var iedomāties, piemēram, cilvēka un iekārtas komandas, kurās mākslīgais intelekts papildinātu un uzlabotu cilvēku darbu. Tiem būtu jāiegulda arī visiem paredzētā formālajā un neformālajā mācību procesā, izglītībā un apmācībā, lai varētu strādāt ar mākslīgo intelektu, kā arī nolūkā veidot prasmes, kuras mākslīgais intelekts nenodrošinās vai nevarēs nodrošināt.

1.12.

Būtu jāuzsāk konkrēts novērtējums par Eiropas normatīvajiem aktiem sešās Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas nodaļas (STOA) noteiktajās jomās, kurām varētu tikt piemērota pārskatīšana vai atjaunināšana. EESK var un vēlas piedalīties šajā novērtēšanas procesā. Komiteja iebilst pret īpaša juridiskas personas statusa ieviešanu robotiem vai mākslīgajam intelektam. Tas faktiski atņemtu saturu civiltiesiskās atbildības korektīvi preventīvajiem aspektiem. Turklāt tas radītu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, kā arī bezrūpīgas rīcības risku gan mākslīgā intelekta izstrādes, gan izmantošanas līmenī.

1.13.

Gan publiskā, gan privātā līmenī ir aktīvi jāveicina un jāatbalsta tādu mākslīgā intelekta pielietojumu veidošana, kas pozitīvi ietekmē sabiedrību, veicina iekļautību un uzlabo cilvēku dzīvi. Eiropas Komisijai savu programmu ietvaros būtu jāfinansē pētnieciskais darbs, kas būtu vērsts uz mākslīgā intelekta sociālo ietekmi, kā arī uz to inovāciju sociālo ietekmi, ko mākslīgā intelekta jomā finansējusi ES.

1.14.

EESK atbalsta Human Rights Watch un citu organizāciju pausto aicinājumu aizliegt autonomu ieroču sistēmas. Komiteja atzinīgi vērtē apspriešanos, kas šajā jautājumā ir izsludināta ANO, taču uzskata, ka tai būtu jāskar arī mākslīgā intelekta pielietojums kiberkara jomā.

2.1.

Nav vienas vienīgas precīzas mākslīgā intelekta definīcijas. Tā ir koncepcija, kas aptver daudzas (apakš)nozares, piemēram, kognitīvo informātiku (cognitive computing – algoritmus, kas spriež un mācās augstākā, t. i., pārcilvēciskā līmenī), mašīnmācīšanās (machine learning – algoritmi, kas neatkarīgi apgūst uzdevumu izpildi), pastiprinātais intelekts (augmented intelligence – sadarbība starp cilvēku un iekārtu), viedā robotika (robotos integrēts mākslīgais intelekts). Tomēr galvenais pētniecības un izstrādes mērķis mākslīgā intelekta jomā ir automatizēt viedo uzvedību, tostarp spēju domāt, vākt informāciju, plānot, mācīties, sazināties, veikt manipulācijas, raidīt signālus un pat radīt, sapņot un uztvert.

2.2.

Kopumā tiek izšķirti divi mākslīgā intelekta veidi: šaurais mākslīgais intelekts (narrow AI) un vispārīgais mākslīgais intelekts (general AI). Šaurais mākslīgais intelekts spēj izpildīt konkrētus uzdevumus. Vispārīgais mākslīgais intelekts spēj veikt visus intelektuālos uzdevumus, ko spēj paveikt cilvēks.

2.3.

Pēdējā laikā ir gūts daudz panākumu šaurā mākslīgā intelekta jomā, ko jo īpaši ir veicinājis datorapstrādes jaudas (computer processing power) pieaugums, liela datu apjoma pieejamība un mašīnmācīšanās attīstība. Mašīnmācīšanās ietvaros algoritmi var iemācīties autonomi izpildīt konkrētus uzdevumus, kuriem tie nav īpaši programmēti. Šīs metodes pamatā ir mācīšanās datu apstrāde, balstoties uz kuriem algoritms iemācās atpazīt modeļus un izveidot noteikumus. Dziļā mācīšanās (deep learning), kas ir mašīnmācīšanās paveids, izmanto struktūras (neuronal networks – neironu tīklus), kas radītas pēc līdzības ar atsevišķām cilvēka smadzeņu funkcijām, kurās mācīšanos nodrošina pieredze un atgriezeniskā informācija. Pateicoties šādai attīstībai mākslīgā intelekta sistēmas tagad var būt autonomas (ar algoritmu palīdzību), spējīgas pielāgoties, kā arī mācīties automātiski.

2.4.

Jau kādu laiku pētniecība un izstrāde mākslīgā intelekta jomā ir vērsta uz domāšanu, zināšanu ieguvi, plānošanu, saziņu un uztveri (vizuālo, dzirdes un sensoro). Tas ir ļāvis izveidot vairākus uz mākslīgo intelektu balstītus pielietojumus – virtuālos palīgus, pašvadošas automašīnas, informācijas automātisku apkopošanu, balss atpazīšanu, tulkošanas ierīces, tekstrunas (text-to-speak) ierīces, automatizētas finanšu darbības, elektronisko izmeklēšanu (e-discovery) tiesu jomā u. c.

2.5.

EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka pielietojumu skaits šajā jomā un mākslīgajam intelektam piešķirtais investīciju apjoms nesen ir eksponenciāli palielinājies. Mākslīgā intelekta tirgus apmērs pašlaik sasniedz aptuveni 664 miljonus USD un saskaņā ar aplēsēm 2025. gadā tas varētu sasniegt 38,8 miljardus USD.

3.1.

Tikpat kā neviens neapstrīd to, ka mākslīgais intelekts var radīt daudzus ieguvumus sabiedrībai. Vajag tikai iedomāties par pielietojumiem ilgtspējīgākas lauksaimniecības, lielākas drošības uz ceļiem, stabilākas finanšu sistēmas, mazāk piesārņojošu ražošanas procesu, medicīnas attīstības, papildu drošības darba vietā, individualizētākas izglītības, labāka tiesiskuma un drošākas sabiedrības nolūkā. Iespējams, ka tas pat palīdzēs novērst slimības un nabadzību. Mākslīgais intelekts var pat būtiski veicināt rūpniecības izaugsmi un stiprināt ES konkurētspēju.

3.2.

Tomēr, tāpat kā visas revolucionārās tehnoloģijas, arī mākslīgais intelekts rada riskus un sarežģītus stratēģiskus izaicinājumus drošības un kontrolējamības jomās, kā arī sociālekonomiskajos, ētikas, privātuma aizsardzības, uzticamības un citos aspektos.

3.3.

Esam nonākuši būtiski svarīgā posmā, lai noteiktu (pamata) nosacījumus mākslīgā intelekta pašreizējai un turpmākajai attīstībai un izmantošanas izvēršanai. Ilgtermiņā šīs priekšrocības no mākslīgā intelekta būs iespējams gūt tikai tad, ja pareizi tiks noteiktas arī ar to saistītās problēmas. Šajā nolūkā ir jāizdara politiska izvēle.

a)

Ētika

3.4.

Mākslīgā intelekta attīstība rada daudzus ar ētiku saistītus jautājumus. Kāda ir autonoma mākslīgā intelekta ietekme uz personas neaizskaramību, autonomiju, cieņu, neatkarību, vienlīdzību, drošību, izvēles brīvību? Kā nodrošināt, lai vienmēr tiktu ievēroti un garantēti mūsu pamatstandarti, mūsu vērtības un cilvēktiesības?

3.5.

Šajā saistībā ir jāpiezīmē, ka pašlaik mākslīgā intelekta veidošana notiek viendabīgā vidē, ko pārsvarā veido gados jauni baltie vīrieši, tā (apzināti vai neapzināti) veicinot kultūras un dzimumu nevienlīdzības iesakņošanos mākslīgajā intelektā, jo īpaši tādēļ, ka mākslīgā intelekta sistēmas mācās, balstoties uz mācību datu pamata. Ir svarīgi, lai šādi dati būtu pareizi, kā arī kvalitatīvi, dažādoti, pietiekami padziļināti un objektīvi. Pastāv vispārējs, taču maldinošs uzskats, ka dati pēc definīcijas ir objektīvi. Ar datiem ir viegli manipulēt, tie var būt tendenciozi, un tos var ietekmēt ar kultūru, dzimumu vai ar citiem aspektiem saistīta izvēle un aizspriedumi, turklāt dati var būt arī kļūdaini.

3.6.

Mākslīgā intelekta sistēmas, kas pašlaik tiek izstrādātas, neietver integrētas ētiskās vērtības. Par to ieviešanu mākslīgā intelekta sistēmās un vidē, kurā šādas sistēmas tiek izmantotas, ir jārūpējas cilvēkiem. Mākslīgā intelekta sistēmu (gan publisko, gan komerciālo) izstrāde, ieviešana un izmantošana ir jāveic atbilstoši mūsu standartiem, vērtībām un pamatbrīvībām, kā arī cilvēktiesībām. Tāpēc EESK aicina jau tagad veidot un ieviest vienotu, pasaules mērogā piemērojamu ētikas kodeksu mākslīgā intelekta veidošanai, ieviešanas izvēršanai un izmantošanai.

b)

Drošība

3.7.

Mākslīgā intelekta izmantošana reālajā pasaulē neapstrīdami rada jautājumus saistībā ar drošību. Ir iespējams nošķirt iekšējo un ārējo drošību.

3.8.

EESK uzskata, ka mākslīgā intelekta sistēmas var izmantot tikai tad, ja tās atbilst īpašām prasībām iekšējās un ārējās drošības jomā. Šīs prasības kopīgi būtu jānosaka politisko lēmumu pieņēmējiem, mākslīgā intelekta un drošības speciālistiem, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

c)

Pārredzamība, saprotamība, kontrolējamība un pārskatatbildība

3.9.

Mākslīgā intelekta atzīšana, kā arī ilgtspējīga attīstība un ieviešana ir cieši saistītas ar to, ka ir iespējams, jo īpaši a posteriori, saprast, kontrolēt un izskaidrot mākslīgā intelekta sistēmu darbību, rīcību un lēmumus.

3.10.

Mākslīgā intelekta sistēmu rīcība un lēmumi (kas ir viedu algoritmu rezultāts) arvien vairāk ietekmē cilvēku dzīvi. Piemērs tam ir mākslīgā intelekta izmantošana uz informāciju balstītajā policijas darbā, hipotekārā kredīta pieprasījumu novērtēšanā vai arī apdrošināšanas jomā procedūrās, kurās tiek izskatīta seguma piekrišana. No šāda viedokļa mākslīgā intelekta sistēmas lēmumu pieņemšanas procesa saprotamība un kontrolējamība, kā arī spēja atbildēt par savu rīcību ir izšķiroši svarīga.

3.11.

Daudzas mākslīgā intelekta sistēmas lietotājiem jau tagad ir ļoti grūti saprotamas. Taču tas pats arvien biežāk ir sakāms arī par šādu sistēmu izstrādātājiem. Īpaši var minēt neironu tīklus, kas bieži vien ir melnās kastes (black boxes), kurās notiek (lēmumu pieņemšanas) procesi, kas ir kļuvuši nesaprotami un attiecībā uz kuriem nav sniegta nekāda skaidrojoša rokasgrāmata.

3.12.

EESK vēlas, lai mākslīgā intelekta sistēmas būtu pārredzamas, saprotamas un kontrolējamas un lai to darbību būtu iespējams izskaidrot arī a posteriori. Turklāt ir jānosaka, kādus lēmumu procesus var uzticēt mākslīgā intelekta sistēmām un kādus nevar, un kādos gadījumos cilvēka darbība būtu vēlama vai obligāta.

d)

Privātuma aizsardzība

3.13.

Privātuma aizsardzība mākslīgā intelekta sistēmu kontekstā ir satraucošs jautājums. Daudzos (patēriņa) produktos mākslīgā intelekta sistēma jau ir iekļauta. Būtu jāpiemin mājsaimniecības ierīces, rotaļlietas, mašīnas, pulksteņi, viedās aproces vai viedtālruņi. Visi minētie produkti sūta datus (bieži vien personiskus) ražotāju platformām mākonī. Raizes par to, vai privātums ir pietiekami aizsargāts ir īpaši spēcīgas tāpēc, ka datu tirdzniecība, t. i., ražotāja ievākto datu pārdošana trešām pusēm, ir pilnā plaukumā.

3.14.

Turklāt mākslīgais intelekts, izmantojot ļoti liela datu (bieži vien personas datu) apjoma analīzi, spēj ietekmēt indivīdu izvēli ļoti daudzās jomās (komerciāli lēmumi, lēmumi saistībā ar vēlēšanām un referendumiem). Bērni veido īpaši neaizsargātu grupu. EESK raizējas par tādu mākslīgā intelekta izmantošanu, kas ir tieši vērsta uz to, lai ietekmētu bērnu rīcību un vēlmes.

3.15.

Nevar pieļaut, ka mākslīgā intelekta piemērošana personas datiem ierobežo indivīdu faktisko vai šķietamo brīvību. Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir paredzēts pastiprināti aizsargāt privāto dzīvi saistībā ar personisku datu pārsūtīšanu ar digitāliem līdzekļiem. Ņemot vērā mākslīgā intelekta jomā notiekošās izmaiņas ir rūpīgi jākontrolē, vai praksē tiek pietiekami nodrošinātas cilvēku tiesības uz informētu piekrišanu un brīvu izvēli datu pārsūtīšanas gadījumā, kā arī tiesības piekļūt pārsūtītajiem datiem, tos labot un pārbaudīt.

e)

Standarti un infrastruktūra

3.16.

Ir jāizstrādā jaunas standartizācijas procedūras mākslīgā intelekta sistēmu pārbaudei un apstiprināšanai, kas būtu balstītas uz plašu standartu klāstu, lai būtu iespējams novērtēt un kontrolēt mākslīgā intelekta sistēmu drošību, pārredzamību, saprotamību, spēju atbildēt un ētisko atbildību.

3.17.

EESK iesaka Eiropas Savienībai izstrādāt pašai savu mākslīgā intelekta infrastruktūru, ko veidotu atvērtā pirmkoda (open source) un privātumu nepārkāpjoši mācīšanās satvari un augstas kvalitātes datu virknes mākslīgā intelekta sistēmu attīstīšanai un sagatavošanai. Atbalsts Eiropas līmenī apstiprinātām mākslīgā intelekta sistēmām var Eiropas Savienībai nodrošināt (konkurētspējas) priekšrocības pasaules tirgū. EESK iesaka šajā nolūkā izskatīt mākslīgā intelekta sistēmu Eiropas sertificēšanas un etiķetēšanas iespējas.

f)

Ietekme uz darbu, nodarbinātību, darba apstākļiem un sociālajām sistēmām

3.18.

Viedokļi par to, cik ātri un kādā mērā tas notiks, atšķiras, taču ir skaidrs, ka mākslīgais intelekts ietekmēs nodarbinātības līmeni, kā arī daudzu amatu būtību un raksturu un sociālās sistēmas.

3.19.

Saskaņā ar Brynjolfsson un McAfee (MIT) pašreizējā tehnoloģiskā attīstība (tostarp mākslīgais intelekts) veido mehanizācijas otro laikmetu. Tomēr pastāv divas būtiskas atšķirības: i) senās iekārtas galvenokārt aizstāja fizisko darbu, savukārt mūsdienās jaunās iekārtas aizstāj intelektuālos pakalpojumus un kognitīvās prasmes – tas ietekmē ne tikai mazkvalificēto darbaspēku (blue collar workers), bet arī diplomētos darbiniekus (white collar workers); ii) mākslīgais intelekts ir vispārējas nozīmes tehnoloģija (general purpose technology), kas vienlaicīgi ietekmē teju visas nozares.

3.20.

Mākslīgais intelekts var radīt reālas priekšrocības bīstamu, mokošu, nogurdinošu, netīru, nepatīkamu, monotonu vai garlaicīgu darbību gadījumā. Jāņem vērā, ka mākslīgā intelekta sistēmas arvien vairāk spēj veikt rutīnas uzdevumus, piemēram, datu apstrādi un analīzi vai uzdevumus, kas galvenokārt ietver plānošanu un prognozēšanu un kurus bieži veic augsti kvalificētas personas.

3.21.

Tomēr lielākā daļa amatu ietver vairākas atšķirīgas darbības. Tāpēc risks, ka mākslīgais intelekts vai roboti aizstās visas viena cilvēka profesionālās darbības, ir ļoti neliels. Tomēr gandrīz visi saskarsies ar savu profesionālo darbību daļēju automatizāciju. Šādi atbrīvoto laiku varētu veltīt citiem uzdevumiem, taču tas nevar notikt bez valsts iestāžu un sociālo partneru ieguldījuma. No šāda viedokļa ir jāņem vērā šo pārmaiņu iespējamā ietekme uz darba ņēmējiem un vadošajiem darbiniekiem un jāveicina viņu iesaiste šajā procesā, lai viņi saglabātu situācijas kontroli un nekļūtu par upuriem.

3.22.

Bez tam dienas gaismu ieraudzīs arī jaunas darbvietas. Pašlaik gan vēl nav iespējams noteikt, kādas tās būs, cik daudz to būs vai cik ātri tas notiks. Tādi uzņēmumi kā Google un Facebook veiksmīgi rada ievērojamu vērtību, izmantojot salīdzinoši nelielu darbinieku skaitu. Tomēr jaunradītās darbvietas ne vienmēr nozīmē kvalitatīvas darbvietas. Turpinoties mākslīgā intelekta attīstībai, var bažīgi jautāt, vai drīzumā nepaliks vien vāji atalgoti sīkuzdevumi arvien lielākai elastīgu darbinieku grupai.

3.23.

Mākslīgais intelekts ietekmēs ne tikai darba apjomu, bet arī veiktā darba raksturu. Mākslīgā intelekta sistēmas sniedz arvien vairāk iespēju darbiniekus izsekot un uzraudzīt, kas var apdraudēt autonomiju un privātuma nodrošināšanu. Jau tagad darbs bieži tiek noteikts un sadalīts ar algoritmu starpniecību un bez jebkādas cilvēka iejaukšanās. Tas ietekmē darba raksturu un darba apstākļus. Mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana var arī radīt darbību samazināšanās risku un izraisīt nozīmīgu prasmju zaudēšanu.

3.24.

Tomēr mēs neesam pakļauti tehnoloģijām. Publiskā pārvalde un sociālie partneri var izvēlēties veidu, kādā notiks turpmākā mākslīgā intelekta attīstība un kā tas tiks piemērots profesionālās darbības apstākļos – un tas ir jādara apņēmīgi. Šajā saistībā ir svarīgi vērst uzmanību ne tikai uz to, ko mākslīgais intelekts ļauj sasniegt, bet arī uzdot jautājumu par to, ko cilvēki var darīt ar mākslīgo intelektu (radošums, empātija, sadarbība), kādus uzdevumus mēs arī turpmāk vēlamies veikt paši, un meklēt risinājumus, kas ļautu uzlabot sadarbību starp cilvēku un iekārtu (komplementaritāte).

3.25.

Pastiprinātā intelekta (augmented intelligence – komplementaritāte) veids, kurā cilvēks un iekārta sadarbojas un viens otru stiprina, ir pats interesantākais mākslīgā intelekta pielietojums, jo runa ir par cilvēku ar iekārtu pretstatā cilvēkam iekārtas vietā. Kopīgai radīšanai gan piemīt kāds nozīmīgs aspekts – darbiniekiem ir jābūt iesaistītiem šādu mākslīgā intelekta komplementāru sistēmu izstrādē, lai nodrošinātu, ka mākslīgā intelekta sistēmas ir efektīvas un darbinieki saglabā pietiekamu autonomiju un kontroli (human-in-command), apmierinātību un prieku strādāt.

g)

Izglītība un prasmes

3.26.

Lai ikviens varētu pielāgoties mākslīgā intelekta straujajai attīstībai, ir būtiski svarīgi uzturēt digitālās prasmes vai dot iespēju iegūt jaunas. Ar savu Digitālo prasmju un darbvietu koalīciju (Digital Skills and Jobs Coalition) Eiropas Komisija spēcīgi atbalsta digitālo prasmju veidošanu. Tomēr ne visiem būs interese par programmatūras izstrādātāja vai programmētāja profesiju vai spējas apgūt kādu no šīm profesijām. Tāpēc politika un finanšu līdzekļi būs jāvērš arī uz izglītību un prasmju veidošanu jomās, kurās nebūs mākslīgā intelekta sistēmu radīta apdraudējuma riska (piemēram, uzdevumi, kuros cilvēka darbs ir izšķiroši svarīgs vai kuros cilvēks un iekārta darbojas saskaņoti, vai kurus mēs nevēlamies uzticēt iekārtai).

3.27.

Pievēršoties cilvēka un mākslīgā intelekta komplementaritātei (pastiprinātais intelekts), ir būtiski nepieciešams paredzēt visu cilvēku apmācību jau no visagrīnākā vecuma, lai apgūtu attiecības ar mākslīgo intelektu un tā izmantošanu ar mērķi saglabāt lietotāju autonomiju un kontroli (human-in-command). Šajā saistībā ir svarīgi mācīt arī ētiku un privātuma ievērošanu, ņemot vērā mākslīgā intelekta spēcīgo ietekmi šajās jomās.

h)

Pieejamība, sociālā (ne)vienlīdzība, iekļaušana un sadalījums

3.28.

Mākslīgā intelekta un visu ar to saistīto elementu (attīstības platformas, dati, zināšanas, ekspertzināšanas) attīstības lielākā daļa ir piecu lielo tehnoloģisko uzņēmumu (Amazon, Google, Apple, Facebook un Microsoft) rokās. Lai arī minētie uzņēmumi atbalsta mākslīgā intelekta brīvu izstrādi un daži pat piedāvā piekļuvi savām mākslīgā intelekta izstrādes platformām atvērtā pirmkoda veidā (open-source), ar to nav pietiekami, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmu pilnīgu pieejamību. Eiropas Savienībai, starptautiskajiem lēmumu pieņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām šajā saistībā ir būtiska nozīme, gādājot par to, lai šīs sistēmas būtu pieejamas visiem, kā arī par to, lai šādu sistēmu izstrāde notiktu atvērtā vidē.

3.29.

Ar kapitālu finansētā tehnoloģiskā attīstība, kuras ietvaros inovācijas galvenokārt rada peļņu to īpašniekiem, izraisa darba pozīcijas pazemināšanos attiecībā pret kapitālu. Tehnoloģiskās pārmaiņas var izraisīt arī cilvēku (ienākumu) nevienlīdzību (vietējā, reģionālā un pasaules līmenī). Mākslīgais intelekts rada šādas tendences pastiprināšanās risku.

3.30.

Šīm tendencēm būtu rūpīgi jāseko līdzi un jāsniedz piemērotas atbildes. Pašlaik jau tiek pausts atbalsts nodokļa piemērošanai mākslīgajam intelektam, mākslīgā intelekta dividendēm vai mākslīgā intelekta sistēmu īpašumtiesību sadalīšanai starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Arvien biežāk tiek minēta arī nepieciešamība pēc beznosacījuma pamatienākumiem.

3.31.

Kādā no iepriekšējiem atzinumiem (1) EESK minēja digitālo dividenžu iespēju un to taisnīgu sadalījumu ar mērķi panākt pozitīvu ietekmi uz izaugsmi. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi meklēt šādus risinājumus – to ietvaros ir jāatrod precīzs līdzsvars starp tāda mākslīgā intelekta attīstību, kas ir izdevīgs cilvēkiem, un šo risinājumu iespējamām negatīvām sekām. Ir arī jānovērš bezrūpīgas rīcības risks, ko radītu atbildības par mākslīgā intelekta sistēmu nodošana struktūrai, no kuras praksē atbildību nebūs iespējams prasīt.

i)

Likumdošana un regulējums

3.32.

Mākslīgā intelekta ietekme uz esošajiem normatīvo aktu noteikumiem ir ievērojama. Eiropas Parlamenta STOA nodaļa 2016. gada jūnijā publicēja to Eiropas normatīvo aktu sarakstu, kurus skars situācijas attīstība robotikas, kiberfizisko sistēmu un mākslīgā intelekta jomā. STOA norāda sešas jomas (transports, divējāda lietojuma sistēmas, pilsoņu brīvības, drošība, veselība un enerģētika), kurās ES varētu būt jāpārskata vai jāatjauno vismaz 39 regulas, direktīvas, deklarācijas un paziņojumi, kā arī ES Pamattiesību harta. Šis novērtējums būtu jāveic bez kavēšanās un apņēmīgi, turklāt EESK var un vēlas piedalīties šajā procesā.

3.33.

Jautājums par to, kam tiks piemērota atbildība par mākslīgā intelekta sistēmu radīto kaitējumu, tiek risināts daudzās debatēs. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kuros sistēma ir autonoma un turpina mašīnmācīšanos pēc darbības uzsākšanas. Eiropas Parlaments ir sagatavojis ieteikumus par civiltiesību noteikumiem robotikā, jo īpaši priekšlikumu izskatīt iespēju robotiem piešķirt “elektroniskas personas statusu” (e-personību) – ar to tiktu noteikts, ka viņiem varētu piemērot civiltiesisko atbildību par viņu radīto kaitējumu. EESK iebilst pret sava veida juridiskas personas statusa piešķiršanu robotiem vai mākslīgajam intelektam un mākslīgā intelekta sistēmām, ņemot vērā tā izraisīto nepieņemamo bezrūpīgas rīcības risku. Ja šāds priekšlikums tiks īstenots, ar civiltiesiskās atbildības tiesībām saistītā korektīvā preventīvā ietekme zudīs, tiklīdz ražotājs vairs neuzņemsies atbildības risku, jo tas jau būs nodots robotam (vai mākslīgā intelekta sistēmai). Turklāt pastāv šāda veida juridisks nepienācīgas vai ļaunprātīgas izmantošanas risks. Salīdzinājums ar sabiedrību ierobežoto atbildību nav pamatots, jo šādos gadījumos vienmēr ir kāda fiziska persona, kas tomēr ir atbildīga. No šāda viedokļa ir jāpārbauda, kādā mērā pašreizējie Eiropas un dalībvalstu likumi, noteikumi un judikatūra atbildības jomā (saistībā ar produktiem un riskiem) un paša vainas jomā sniedz pietiekamu atbildi uz šo jautājumu un – pretējā gadījumā – kādi ir iespējamie risinājumi juridiskā aspektā.

3.34.

Lai mākslīgā intelekta jomā varētu radīt pienācīgu leģislatīvu un normatīvu pieeju, ir būtiski nepieciešams arī skaidri noteikt, ko mākslīgais intelekts spēj vai nespēj darīt un ko tas varētu darīt īsā, vidējā un ilgā termiņā.

3.35.

Mākslīgais intelekts nezina robežu. Tāpēc ir svarīgi pievērsties pasaules mēroga regulējumam, jo ar reģionālu regulējumu nepietiks un tam var būt pat nevēlamas sekas. Ņemot vērā pārbaudīto ES produktu un drošības standartu sistēmu, protekcionisma mēģinājumus, kas konstatēti citos kontinentos, augsto zināšanu līmeni Eiropā, Eiropā spēkā esošo pamattiesību un sociālo tiesību sistēmu, kā arī sociālo dialogu, EESK iesaka Eiropas Savienībai uzņemties vadošo lomu skaidru un universālu stratēģisko ietvardokumentu izstrādē mākslīgā intelekta jomā un veicināt šo procesu pasaules līmenī.

j)

Pārvaldība un demokrātija

3.36.

Mākslīgā intelekta pielietojums var uzlabot pilsoņu iesaisti publiskajā pārvaldē un palielināt politisko lēmumu pieņemšanas pārredzamību. EESK aicina ES un valstu iestādes izmantot mākslīgo intelektu šajā nolūkā.

3.37.

EESK raizējas par mērķtiecīgu mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu (viedu algoritmu formā) informācijas apkopošanas nolūkā, piemēram, sociālajos medijos, kas, šķiet, ir izraisījusi informācijas ierobežošanu un pastiprinājusi sabiedrības šķelšanos (piemēram, tā dēvētie filtru burbuļi (filter bubbles) un maldinošā informācija, kas Twitter un Facebook portālos publicēta ASV prezidenta vēlēšanu laikā).

3.38.

Komiteju uztrauc arī zīmes, kas liecina par mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu ar nolūku ietekmēt pilsoņu (balsošanas) rīcību. Pastāv aizdomas, ka ar viedo algoritmu palīdzību ir izdevies paredzēt cilvēku rīcību un viņus vadīt. Tas ir apdraudējums atklātai un taisnīgai demokrātijai. Pašreizējā viedokļu polarizācijas un starptautisko institūciju graušanas kontekstā šāda veida precīza un iedarbīga propaganda strauji varētu nodarīt mūsu sabiedrībai vēl lielāku kaitējumu. Tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ ir nepieciešams veidot (viedo) algoritmu pārredzamības un kontrolējamības standartus.

k)

Kara stāvoklis

3.39.

ANO Parasto ieroču konvencijā tika nolemts 2017. gadā rīkot ekspertu apspriedes par autonomo ieroču sekām. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Human Rights Watch un citu organizāciju pausto aicinājumu aizliegt autonomo ieroču sistēmas. Komiteja uzskata, ka šāds aizliegums ir jāuztver nopietni un rūpīgi jāizskata. Tomēr nepietiek ar atbilstīgas atbildes sniegšanu saistībā ar mākslīgā intelekta pielietošanas iespējām kara un konfliktu situācijās. Ir svarīgi, lai šāda apspriešanās ar ANO attiektos arī uz mākslīgā intelekta pielietošanu kiberkarā.

3.40.

Turklāt ir jānovērš mākslīgā intelekta nonākšana tādu personu vai režīmu rokās, kas to varētu izmantot terorisma nolūkos.

l)

Augstākā līmeņa intelekts

3.41.

Visbeidzot rodas jautājums par to, kādas ir ar augstākā līmeņa intelekta attīstību saistītās izredzes un riski. Kā uzskata Stephen HAWKING, vispārīga mākslīgā intelekta izveide liecinās par cilvēces beigām. Tādā gadījumā mākslīgais intelekts turpinās attīstīties tempā, kuram cilvēki nespēs sekot. Daži speciālisti jau tagad iesaka izveidot atslēgšanas funkciju (kill-switch) vai atiestatīšanas slēdzi (reset-button), kas ļautu izslēgt vai atiestatīt augstākā līmeņa mākslīgā intelekta sistēmu vai mākslīgā intelekta sistēmu, pār kuru zaudēta kontrole.

3.42.

EESK atbalsta tā dēvēto cilvēka vadības (human-in-command) pieeju, kuras nosacījumi būtu mākslīgā intelekta atbildīga un droša izstrāde un izmantošana un kuras ietvaros iekārtas joprojām paliktu iekārtas, ko pastāvīgi kontrolē cilvēki. Diskusija par augstākā līmeņa intelektu tātad ir svarīga, taču pašlaik tā aizēno diskusiju par mākslīgā intelekta pašreizējā pielietojuma ietekmi.

4.1.

Lielie tirgus dalībnieki (piemēram, OpenAI) jau ir uzsākuši dažādas iniciatīvas nolūkā attīstīt mākslīgo intelektu atvērtā, drošā un sociāli atbildīgā veidā. Taču politisko lēmumu pieņēmēji nevar atstāt šī jautājuma risināšanu uzņēmumiem un arī viņiem pašiem ir jāuzņemas atbildība. Ir jāparedz mērķtiecīgi pasākumi un atbalsts, lai sekmētu pētījumus par sabiedrības izaicinājumiem saistībā ar mākslīgo intelektu un par drošu un noturīgu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi.

4.2.

ES programmas, tostarp “Apvārsnis 2020”, ir īpaši veidotas šī izaicinājuma pārvarēšanai. EESK konstatēja, ka ar programmas “Apvārsnis 2020” pīlāru “Sabiedrības izaicinājumi” saistītais finansējums atpaliek no abu pārējo pīlāru “Zinātnes izcilība” un “Līderība rūpniecībā” finansējuma un ir samazināts. EESK uzsver, ka liela uzmanība ir jāvelta pētniecībai par galvenajiem sabiedrības izaicinājumiem, kā arī par mākslīgā intelekta sociālo pielietojumu pīlāra “Sabiedrības izaicinājumi” kontekstā.

4.3.

Turklāt ir arī jārisina mākslīgā intelekta radītās iespējamās horizontālās sekas. Līdztekus revolucionārām inovācijām mākslīgā intelekta jomā jāfinansē arī šo inovāciju ietekmes uz sabiedrību pētījumi, kā arī jāfinansē līdzekļi šīs ietekmes izraisīto problēmu risināšanai.

4.4.

Cilvēcei kalpojoša mākslīgā intelekta pētniecībai un izstrādei ir nepieciešams arī viss specializētās mācīšanās un pārbaudes datu klāsts, kas pieejams plašai sabiedrībai, un vide izmēģinājumiem reālās dzīves situācijā (real life). Līdz šim mākslīgā intelekta infrastruktūra un liela daļa īpašo datu bija pieejama tikai ierobežotam skaitam privāto dalībnieku un viņu lietošanai, un pastāv šķēršļi mākslīgā intelekta izmēģināšanai publiskajā jomā, kas kavē mākslīgā intelekta pielietojumu citās jomās. Specializētu un visiem pieejamu datu, kā arī Eiropas mākslīgā intelekta infrastruktūras izstrādei ir būtiska loma droša, noturīga un lietderīga mākslīgā intelekta radīšanā.

5.1.

Mākslīgā intelekta plašo ietekmi uz sabiedrību pašlaik vēl nav iespējams pilnībā novērtēt. Taču visi ir vienisprātis, ka ietekme būs spēcīga. Pašlaik attīstība mākslīgā intelekta jomā notiek strauji, kas padara nepieciešamu kritisku un visaptverošu kontroli, lai pienācīgi un veiksmīgi varētu izprast izšķiroši svarīgas un radikālas pārmaiņas – gan tehniskas, gan sociālas –, kas varētu mainīt situāciju mākslīgā intelekta attīstībā vai saistībā ar to.

5.2.

Šādas izšķiroši svarīgas pārmaiņas tehniskajā aspektā varētu definēt kā nozīmīgu vai būtisku progresu mākslīgā intelekta prasmju attīstībā, kas varētu radīt pamatu vispārīgam mākslīgajam intelektam. Noteicošie apstākļi sociālajā aspektā varētu būt saistīti ar darbvietu masveida zaudēšanu bez izredzēm uz aizstājošām darbvietām, ar nestabilām situācijām, sistēmas darbības traucējumiem, negaidītiem pavērsieniem starptautiskajā kontekstā u. c.

5.3.

Politisko lēmumu pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem, patērētājiem, NVO, aprūpes un izglītības iestādēm, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvjiem un dažādu jomu ekspertiem (tostarp mākslīgā intelekta teorijā vai praksē, ētikā, drošībā, ekonomikā, darba zinātnēs, tiesību jomā, uzvedības zinātnēs, psiholoģijā un filozofijā) ir kopīgiem spēkiem rūpīgi jāseko līdzi attīstībai mākslīgā intelekta jomā un regulāri jāpārbauda situāciju mainošie elementi, lai īstajā brīdī varētu veikt piemērotus pasākumus, piemēram, politiskus, leģislatīvus un regulatīvus, pašregulējošus un sociālā dialoga pasākumus.

5.4.

Kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāve EESK drīzumā pievērsīsies šo debašu par mākslīgā intelekta tematiku uzsākšanai, centralizēšanai un veicināšanai starp daudzām iesaistītajām pusēm.

31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/10

Ziņotājs:

John BRYAN

1.1.

EESK uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir ļoti nozīmīga ES politikas joma, kuras uzdevums ir nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem un lauksaimniecības nozarē patiesi kopēju politiku un kura ir sasniegusi Romas līgumā tai izvirzītos galvenos mērķus. Kaut arī izpētes atzinuma pieprasījumā runa ir par KLP pārveidošanu, EESK uzskata, ka iesaistīto dalībnieku interesēs KLP būtu jāpilnveido, izmantojot piesardzīgu un organisku pieeju. Pret KLP pilnveidošanu ir jāattiecas pozitīvi, un KLP budžetam ir jābūt pietiekamam, lai ņemtu vērā līdzšinējās un jaunās prasības lauksaimniecības ekonomikas jomā, kā arī sociālos un vides kritērijus.

1.2.

Pārveidotai KLP ir jāspēj risināt jaunās problēmas, ar ko saskaras Eiropa, tostarp izpildīt ES saistības atbilstīgi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un saistības klimata pārmaiņu jomā saskaņā ar Pušu konferences 21. sesiju (COP21), divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem un risināt tirgus nestabilitātes jautājumu.

1.3.

Kopējai lauksaimniecības politikai ir stingri jāatbalsta Eiropas lauksaimniecības modelis, kuram ir raksturīgas tradicionālās ģimenes lauku saimniecības, lauksaimniecības kooperatīvi un uzņēmumi, kā arī, iesaistot lauksaimniecības sektoru organizācijas, jāmazina ievērojamā ienākumu nevienlīdzība gan starp lauku un pilsētu apgabaliem, gan lauksaimniecības nozarē.

1.4.

Nodrošinot augsti kvalitatīvas un nekaitīgas pārtikas ilgtspējīgu apgādi vairāk nekā 500 miljoniem ES iedzīvotāju un eksportējot produktus 131 miljarda EUR apmērā, kas ir 7,5 % no ES kopējā eksporta, KLP budžetā, kas sasniedz 38 % no ES kopējā budžeta, jārod līdzsvars, lai nodrošinātu atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Turpmākam finansējumam ir jābūt pietiekamam, lai apmierinātu papildu finansiālās prasības, kas izriet no Brexit, spiediena uz lauksaimnieku ienākumiem un paaugstināta sabiedrisko labumu pieprasījuma.

1.5.

EESK atbalsta KLP divu pīlāru modeļa saglabāšanu. Ar 1. pīlāra tiešajiem maksājumiem jāatbalsta lauku saimniecību ienākumi, tirgus pārvaldības pasākumi un sabiedrisko labumu sniegšana aizvien plašākā apmērā. Lauku attīstības maksājumiem 2. pīlārā būtu jākoncentrējas uz ekonomikas, vides un sociālajām programmām, kuru pamatā ir Korkas 2.0 deklarācijā noteiktie mērķi neaizsargātu reģionu atbalstam, un būtu jānodrošina mērķtiecīga pieeja sabiedrisko labumu sniegšanai.

1.6.

Lauksaimniecības vērtīgais devums videi nav pienācīgi novērtēts. Zālāji, meži, kūdrāji un dzīvžogi ir oglekļa dioksīda piesaistītāji, kas jāņem vērā, jāaizsargā un jāatbalsta gan ar KLP 1. pīlāra, gan 2. pīlāra maksājumiem.

1.7.

Ir jāīsteno spēcīgas un mērķorientētas programmas, kas vērstas uz gados jauniem lauksaimniekiem, it īpaši sievietēm, un pensijas vecuma cilvēkiem, lai risinātu nozīmīgo paaudžu maiņas jautājumu. Turklāt būtu jāpieņem programmas, ar kurām vispārēji palielina sieviešu lomu lauksaimniecībā.

1.8.

Nozīmīgai pārveidotās KLP daļai ir jābūt vienkāršošanai, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, lai vienkāršotu un samazinātu arvien pieaugošo birokrātijas slogu, ar ko saskaras lauksaimnieki. Ir jāievieš izmaiņas revīzijas/pārbaudes procesā, ietverot slēgšanas modeli, “dzeltenās kartes” sistēmu, samazinātas savstarpējās atbilstības prasības un lielāku toleranci, un visiem šiem pasākumiem jābūt vērstiem uz vienkāršošanu un uzlabojumiem maksājumu veikšanā.

1.9.

Pārveidotā KLP būtu jāsaglabā Kopienas priekšrokas un teritoriāli līdzsvarotas uztursuverenitātes principi: ES pārtika ES iedzīvotājiem. Lauksaimniecības potenciāls jāuzsver visos divpusējos vai daudzpusējos tirdzniecības darījumos, neupurējot nozari, lai iegūtu priekšrocības citās jomās. Visai Eiropas Savienībā importētajai pārtikai – ievērojot atbilstības principu – ir pilnībā jāatbilst ES standartiem attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS), darba un vides nosacījumiem.

1.10.

Ir jāstiprina lauksaimnieku pozīcija pārtikas apritē. Ir jāpieņem un jāīsteno ES Lauksaimniecības tirgus darba grupas pozitīvie ieteikumi. Ļoti svarīgi ir arī turpmāk vēl intensīvāk, orientējoties uz nozarēm un reģioniem, sekmēt sadarbību starp ražotājiem un esošajiem kooperatīviem un ražotāju organizācijām, īpaši mazajām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nozarēm un reģioniem, kur sadarbības līmenis ir zems.

1.11.

Jaunai un pārveidotai KLP ļoti svarīgs ir gan spēcīgs 1. pīlārs, gan 2. pīlārs ar elastīgām lauku attīstības programmām, kas pieejamas visās dalībvalstīs, tostarp apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi, un kas ir vērstas uz neaizsargātiem reģioniem un nozarēm.

1.12.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visu dalībvalstu lauksaimniekiem un lauku teritoriju līdzsvarotu attīstību visā Eiropas Savienībā, ir jāturpina saskaņot ES dalībvalstu lauksaimniekiem piešķiramo tiešo maksājumu līmeņi.

2.1.

Lauksaimniecība ir vairāk integrēta Eiropas Savienībā nekā jebkura cita ekonomikas nozare. Tā ir vienīgā no lielajām nozarēm, kurā ir kopēja politika un kura saņem centralizētu finansējumu no ES budžeta. Lauksaimnieciskās aktivitātes un lauksaimniecības pārtikas nozare ir ļoti svarīgs darba devējs ekonomikā, aptverot 11 miljonus lauksaimnieku, 22 miljonus lauksaimniecības darba ņēmēju un vēl 22 miljonus saistīto darbvietu pārtikas pārstrādes, pārtikas mazumtirdzniecības un pakalpojumu jomā (1). Daudzas darbvietas atrodas nabadzīgākos lauku reģionos. Lauksaimniecība dod ieguldījumu ekonomikā ikvienā dalībvalstī un visos reģionos. Pēdējo 10 gadu laikā ES lauksaimniecības pārtikas un dzērienu eksporta vērtība ir augusi vidēji par 8 % gadā, 2016. gadā sasniedzot 131 miljardu EUR (2).

2.2.

KLP ir svarīga ES politikas joma, kas 500 miljoniem ES iedzīvotāju nodrošina ilgtspējīgu apgādi ar nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku par pieejamu cenu. KLP uzdevums ir arī a) nodrošināt pienācīgu ienākumu līmeni ES lauksaimniekiem un b) dot ieguldījumu lauku apgabalu sociālajā, vides un ekonomiskajā attīstībā. Lauksaimnieki un mežsaimnieki apsaimnieko vairāk nekā 82 % no ES zemes platības (3) un tādējādi tie būtisks elements ilgtspējīgā lauksaimniecības ekonomikā, kurai jābūt daudzfunkcionālai.

2.3.

KLP ar 59 miljardu EUR budžetu sniedz būtisku atbalstu lauksaimniekiem un viņu uzņēmumiem, izmantojot tiešos maksājumus, tirgus atbalsta pasākumus un lauku attīstības programmas. Jānorāda, ka KLP atbalsts ir saistīts ar sabiedriskā labuma sniegšanu un atbilstību augstākiem Eiropas standartiem. Šie 1. pīlāra tiešie maksājumi, kas ir nepārprotami saistīti ar savstarpējo atbilstību un tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām, ar pasākumiem attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku un augu veselību un labturības standartiem, kā arī ar vides aizsardzību, ir svarīgi, lai palīdzētu lauksaimniekiem stabilizēt ienākumus un neciest no tirgus svārstībām. Pašlaik 30 % tiešo maksājumu ir saistīti ar zaļināšanas prasībām, kas vērstas uz augsnes kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un oglekļa dioksīda piesaisti; tomēr joprojām pastāv vides un sociālās problēmas, kuras ir jārisina. Tirgus pasākumi iepriekšējā KLP reformā tika ievērojami samazināti, taču tie joprojām ir nozīmīgi, jo īpaši tirgus krīžu laikā. Ir nepieciešami jauni pasākumi svārstīguma problēmas risināšanai. Līdzfinansētā lauku attīstības programma nodrošina nozīmīgu otrā pīlāra finansējumu ekonomikas, vides un sociālajām programmām, kas tiek īstenotas gan atsevišķo lauku saimniecību līmenī, gan lauku apgabalos.

2.4.

Neraugoties uz KLP trūkumiem, pēdējo sešdesmit gadu laikā tā ir radījusi vērā ņemamus ieguvumus ES iedzīvotājiem, ražotājiem, patērētājiem, nodokļu maksātājiem un plašākai ES sabiedrībai. Tomēr daži reģioni saskaras ar bioloģiskās daudzveidības, vides un ainavu problēmām, kas noteikti jārisina. Tā ir apliecinājusi savu elastīgumu un spēju pielāgoties laikmeta prasībām. KLP 1. un 2. pīlāra unikālā struktūra ir ļāvusi šai politikai mainīties un pievērsties dažādiem mērķiem, vienlaikus saglabājot tās vispārējo mērķi – veicināt Eiropas lauksaimniecības modeli un lauksaimnieku ģimenes uzņēmumus.

2.5.

Kompensāciju maksājumi KLP ietvaros gadu gaitā ir ievērojami mainījušies no galvenokārt tirgus un cenu atbalsta līdz atdalītajam atbalstam ar būtisku vides elementu. 2. pīlārs tika ieviests neaizsargāto reģionu un nozaru atbalstam. Tas nodrošina viedu un ilgtspējīgu lauku attīstību un atrodas ES lauksaimniecības politikas centrā. Lauksaimniecībā ir vajadzīga integrēta lauku attīstības politika.

2.6.

Pozitīvi pārveidotā, modernizētā un vienkāršotā kopējā lauksaimniecības politikā lauksaimniecībai ir būtiska loma Eiropas ilgtspējas, vides un dabas, konkurētspējas, investīciju, izaugsmes un darbvietu radīšanas mērķu sasniegšanā.

2.7.

Pārveidotajā KLP ir jāsaglabā pašreizējās politikas pozitīvie aspekti un jāpieņem jauni pasākumi, lai risinātu jaunos uzdevumus, starp kuriem ir sabiedrības pieprasījums pēc sabiedrisko labumu nodrošināšanas, ES saistības saskaņā ar ANO IAM, saistības klimata pārmaiņu jomā saskaņā ar COP21, divpusējie tirdzniecības darījumi un tirgus nestabilitāte. Pārveidotajā KLP ir arī jānodrošina pareizais līdzsvars starp patērētāju, nodokļu maksātāju un ražotāju vajadzībām.

2.8.

Ar pārveidotu KLP Eiropas Savienībai arī turpmāk ir stingri jāatbalsta Eiropas lauksaimniecības modelis un ilgtspējīga ģimenes saimniecību darbība, kas atšķiras no citās teritorijās, piemēram, Mercosur, ASV un Okeānijā, izveidotā rūpnieciskā lauksaimnieciskās ražošanas modeļa. Īpaša uzmanība jāvelta mazām un vidējām lauku saimniecībām. Pārtikas nekaitīguma jomā Eiropas lauksaimnieki rīkojas saskaņā ar piesardzības principu, kas lauksaimniecības pamatproduktu un pārtikas produktu starptautiskajā tirdzniecībā viņus padara mazāk konkurētspējīgus salīdzinājumā ar Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Okeānijas un citu pasaules daļu lauksaimniekiem, kuri izmanto ES aizliegtas vielas, piemēram, hormonus un bēta agonistus.

2.9.

Eiropas lauksaimniecības modelis ir sabiedrisks līgums starp ES lauksaimniekiem un sabiedrību, saskaņā ar kuru lauksaimnieki ilgtspējīgi ražo augstas kvalitātes pārtiku un citus sabiedriskos labumus, vienlaikus nodrošinot vides aizsardzību un ainavas apsaimniekošanu. Savukārt KLP vajadzētu sniegt atbalstu ģimenes saimniecību, kooperatīvu un ilgtspējīgas saimniekošanas modeļa uzņēmumu darbības turpināšanai un lauku apgabaliem. Šis modelis ir radījis milzīgus ieguvumus Eiropas sabiedrībai, nodrošinot daudzveidīgu, veselīgu, nekaitīgu un augstas kvalitātes pārtiku par pieņemamu cenu, veicinot teritoriālo līdzsvaru, saglabājot lauku apgabalus un palīdzot aizsargāt vidi un ainavu.

2.10.

Turklāt ES ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki un ES iedzīvotāji pienācīgi izprot un atbalsta KLP un ar to saistītos ieguvumus.

3.1.

Pēdējos 60 gadus KLP ir veiksmīgi kalpojusi Eiropai un ES iedzīvotājiem un radījusi būtiskus ieguvumus lauksaimniecības nozarē un labu atdevi nodokļu maksātājiem. Tomēr daudzās ES valstīs pieaug ienākumu nevienlīdzība starp lauku un pilsētu apgabaliem, kā arī lauksaimniecības nozares iekšienē. Lielākajā daļā dalībvalstu lauku saimniecību ienākumi nav pietiekami un ir būtiski zemāki par vidējiem ienākumiem valstī vai reģionā. Lauksaimniecības produktu cenas nav augušas atbilstoši inflācijai, pieaugot ražošanas resursu, piemēram, mēslošanas līdzekļu un enerģijas, cenām. Pēdējos gados cenu svārstīgums ir radījis lauku saimniecībām problēmas gūt ienākumus.

3.2.

Pašreizējā lauku attīstības politika un tās plašais elastīgu instrumentu klāsts ir izrādījušies ļoti svarīgi lauku apgabalu atbalstam, jo īpaši apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi. Vienai no pārveidotās KLP galvenajām prioritātēm jābūt vērienīgajam lauku attīstības plānam, kas izklāstīts Korkas 2.0 deklarācijā “Labāka dzīve lauku apgabalos” (A Better Life in Rural Areas). Nozīmīgi pārveidotās KLP uzdevumi ir ieguldījumi lauku dzīvotspējā un dzīvīgumā, kā arī sekmīgāka darbvietu radīšana ekonomiski vājākajos un tālākajos apgabalos un atbalsts lauksaimniecības dažādošanai (4).

3.3.

Izdevumi KLP Eiropas Savienības budžetā procentuāli ir samazinājušies no 65–75 % 20. gs. astoņdesmitajos gados līdz 38 % pašlaik. Taču ir gaidāms, ka papildus augstas kvalitātes pārtikas nodrošināšanai par pieejamu cenu lauksaimniecība sniegs arvien nozīmīgāku ieguldījumu ES COP21 mērķu un IAM sasniegšanā. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES rada ievērojamas problēmas KLP turpmākai finansēšanai.

3.4.

Tā kā saskaņā ar prognozēm pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam pieaugs no 7 miljardiem līdz 9,5 miljardiem, turpmākajos gados ir noteikti ievērojami jāpalielina pasaulē saražotās pārtikas apjoms. Viens no galvenajiem ANO noteiktajiem IAM ir ievērojami samazināt nepietiekama uztura dominanci – saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumu datiem pašlaik pasaulē no nepietiekama uztura cieš katrs septītais cilvēks. Ir skaidrs, ka globālajai pārtikas ražošanai būs jāaug ilgtspējīgi, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc pārtikas un palīdzētu izskaust badu. ES un pārveidotai KLP jāuzņemas būtiska loma kā atbildīgam pārtikas ražotājam pasaules mērogā. KLP ir jābūt arī atbildīgai attiecībā uz eksportu un jāturpina atbalstīt jaunattīstības valstis, lai tās palielina iekšzemes ražošanu.

3.5.

ES lauksaimniecībai un KLP ir būtiska nozīme ES saistībās attiecībā uz ANO IAM un ES vērienīgajiem mērķiem saskaņā ar COP21 globālo klimata nolīgumu. Kopš 1990. gada ES lauksaimniecības radītās oglekļa dioksīda emisijas ir samazinājušās par 23 %, savukārt nitrātu daudzums upēs kopš 1992. gada ir samazinājies par 17,7 % (5). Lai gan vides jomā KLP ietvaros ir sasniegts ievērojams progress, KLP pārveidē vēl ir daudz izaicinājumu, lai lauksaimniecība varētu paveikt vēl vairāk un dot nozīmīgu ieguldījumu, palīdzot Eiropai sasniegt COP21 izvirzītos mērķus un IAM.

3.6.

Lauksaimniecības nozare sniedz nozīmīgus ekosistēmu pakalpojumus, veicina dzīvotņu pārvaldību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dzīvnieku labturības standartus un ainavu estētiku, kā arī augsnes un ūdens aizsardzību. Jāatzīst, ka lauksaimniecības nozarei jāsniedz lielāks ieguldījums bioloģiskās daudzveidības, vides un ainavu saglabāšanas ziņā. Ievērojams daudzums ES pārtikas tiek ražots, izmantojot dabīgo ūdeni, kas pretējā gadījumā ietu zudumā. Liela daļa ES lauksaimnieciskās darbības ir arī veltīta zālāju, mežu un kūdrāju apgabalu apsaimniekošanai, kas visi ir vērtīgi oglekļa dioksīda piesaistītāji. Pārveidotajā KLP ir jāietver un jāatbalsta visas šīs svarīgās lauksaimniecības funkcijas, kas saistītas ar ekosistēmām.

3.7.

KLP ietvaros ES iedzīvotāji izmanto spēcīgu pārtikas nodrošinājumu un bagātīgu nekaitīgas pārtikas piedāvājumu par pieņemamu cenu. Lai gan ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, ienākumu daļa, ko ES iedzīvotāji tērē pārtikai, ir samazinājusies no 50 % laikposmā pēc Otrā pasaules kara līdz 10 % mūsdienās. Pārveidotai KLP ir jānodrošina, ka patērētājiem arī turpmāk ir pieejama augstas kvalitātes un nekaitīga pārtika, kuras ražošana atbilst spēkā esošajiem ES standartiem, par pieņemamu cenu.

3.8.

Tā kā lielākā daļa lauksaimnieku ir vecāki par 55 gadiem, nozīmīgs uzdevums ir jaunu cilvēku piesaistīšana un nozari skar paaudžu maiņas problēmas. Finanšu un zemes pieejamība, zemi ienākumi, kā arī zināšanu pārnese un izglītības pieejamība ir praktiski šķēršļi gados jauniem cilvēkiem. Turklāt zemi lauksaimniecības ienākumi neļauj veidot pensijas uzkrājumus. Dažos apgabalos zeme tiek apsaimniekota arvien mazāk, kas rada gan sociālas, gan ekoloģiskas sekas, it īpaši tālākajos apgabalos. Pārveidotas KLP būtiski elementi ir spēcīga koncentrēšanās uz paaudžu maiņu, tai skaitā gados jauniem lauksaimniekiem, jaunpienācējiem un kvalificētiem laukstrādniekiem, it īpaši tiem, kuri jau strādā lauku saimniecībās, kā arī pensionēšanās atvieglošana.

3.9.

Sievietēm lauksaimniecības nozarē ir ļoti svarīga funkcija: viņas veic lielu darba daļu lauku saimniecībās un uzņemas arvien lielāku birokrātiskā sloga daļu. Daudzos gadījumos sievietes nav pienācīgi pārstāvētas arī lauku saimniecību īpašumtiesībās. Pateicoties ienākumiem, kas gūti, veicot algotu darbu ārpus lauku saimniecības vai individuālu uzņēmējdarbību, sievietes nodrošina arī lielu ieguldījumu lauku saimniecību dzīvotspējā. Gadījumos, kad abi dzīvesbiedri pilnu darba laiku strādā saimniecībā, šim ieguldījumam vajadzētu tikt atspoguļotam un stimulētam lauku saimniecības īpašumtiesībās.

3.10.

Saimniecību un lauksaimniecības pārtikas nozare var būt nozīmīga imigrantu iekļaušanai darbaspēkā, kā arī sniegt palīdzību nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, izmantojot sociālās programmas.

3.11.

Ir svarīgi modernizēt un vienkāršot KLP, lai tā būtu gatava nākotnei. Iepriekšējās reformās tika konstatēta vajadzība pēc vienkāršošanas, taču praktiskie apstākļi ir tādi, ka KLP lauku saimniecību līmenī ir kļuvusi daudz sarežģītāka un birokrātiskāka. Tas īpaši attiecas uz pārbaužu un revīzijas procesiem, kā arī atbilstības kritēriju piemērošanu un savstarpējās atbilstības prasību izpildi saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un noteikumiem par labu lauksaimniecības un vides stāvokli.

3.12.

EESK atzīst būtiskos ieguvumus un darbvietas, ko rada lauksaimniecības ražojumu tirdzniecība un eksports. Tomēr problēmas, kas saistītas ar globalizāciju un tirdzniecības darījumiem, varētu ievērojami kaitēt lauksaimniecībai un apdraudēt ES pārtikas nekaitīguma un kvalitātes standartu augsto līmeni. Ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp jaunu tirgu atvēršanu un iespēju radīšanu un sensitīvu nozaru un apgabalu, kā arī ES standartu aizsardzību. Turklāt jāsaglabā teritoriāls līdzsvars starp Kopienas priekšrokas principu un uztursuverenitātes principu (6).

3.13.

Pārtikas apritē starp lielajiem mazumtirgotājiem un pārstrādātājiem, no vienas puses, un lauksaimniekiem, no otras puses, pastāv ievērojama spēku nesamērība, kas rada spiedienu samazināt cenas, nereti zem ražošanas izmaksām. Ir jāstiprina lauksaimnieku pozīcija pārtikas apritē, izmantojot labi strādājošus tirdzniecības kooperatīvus. Būtu jāievieš Eiropas tiesiskais regulējums, ar kuru apkarot negodīgu komercpraksi pārtikas un mazumtirdzniecības ķēdēs. Turklāt līdz ar mazāku ES tirgus atbalstu un lielāku pakļautību pasaules tirgiem un ģeopolitiskām krīzēm, piemēram, Krievijas ieviestajam aizliegumam, cenu un ienākumu nestabilitāte ir kļuvusi par ievērojamu problēmu ES lauksaimniekiem. ES Lauksaimniecības tirgus darba grupas darbs šajā jomā ir vērtējams atzinīgi un ir jāturpina. Ir jāvēršas pret negodīgu tirdzniecības praksi un pārdošanu zem pašizmaksas.

3.14.

Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liela nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā lauku apgabalos. Minētās nozares ir svarīgas arī citos ar laukiem saistītos ekonomikas uzņēmumos un pakalpojumos, piemēram, lauku tūrismā, nodarbinātībā vai kultūras pasākumos. Pārveidota KLP ar spēcīgu 2. pīlāra komponentu ir būtiska, lai risinātu lauku attīstības problēmas lauku apgabalos un saglabātu spēcīgu lauksaimniecību visos ES reģionos. Jāizvirza mērķis saglabāt lauksaimnieku maksimālo skaitu.

4.1.

Pārveidotai KLP, kas stingri atbalsta ES lauksaimniecības modeli, arī turpmāk jābūt vērstai uz galvenajiem mērķiem, kuri noteikti 1957. gada Romas līgumā izklāstītajā kopējā lauksaimniecības politikā. Būtu jāiekļauj jauni mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un COP21. LESD 39. pantā ir minēti šādi KLP konkrētie mērķi:

4.2.

Ar pārveidoto KLP ir jāspēj arī risināt svarīgās problēmas saistībā ar vides aizsardzību, klimata pārmaiņu mazināšanu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

4.3.

Minētos būtiskos mērķus vislabāk var sasniegt, saglabājot KLP pašreizējo struktūru ar divu pīlāru modeli, kur KLP 1. pīlāra pamatā ir tiešie maksājumi aktīvajiem lauksaimniekiem, ko papildina tirgus pārvaldības pasākumi, un KLP 2. pīlāra pamatā ir lauku attīstības pasākumi un politika, ar kuriem tiek ņemtas vērā jaunās prasības saistībā ar sabiedrisko labumu nodrošināšanu. 1. pīlāra tiešie maksājumi ir nozīmīgi, lai atbalstītu lauku saimniecību ienākumus un palīdzētu mazināt svārstīgumu, tie ir piesaistīti savstarpējās atbilstības pasākumiem attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku un augu veselību un labturības standartiem, kā arī vides aizsardzību. KLP 2. pīlāra pasākumi piedāvā svarīgas papildu ekonomiskā, vides un sociālā atbalsta programmas.

4.4.

KLP budžetam pēc 2020. gada ir jābūt pietiekamam, lai segtu finansiālās papildu prasības, ko izraisa lēmums par Brexit, spiediens uz saimniecību ienākumiem un paaugstināts pieprasījums pēc sabiedriskajiem labumiem.

4.5.

Attiecībā uz pamata maksājumu modeli tiek ierosināts, ka valstīm, kuras ir pieņēmušas citu modeli, kas nav vienotas likmes pamatmaksājumu sistēma, būtu jāatļauj šo modeli saglabāt arī pēc 2020. gada, jo tas labāk atbilst situācijai attiecīgajās valstīs. Dažās valstīs vienotas likmes maksājumu modelis neatspoguļo investīciju, lauksaimniecības aktivitātes un sabiedrisko labumu nodrošināšanas līmeņu atšķirības.

4.6.

Ir jāturpina saskaņot atsevišķo ES dalībvalstu lauksaimniekiem piešķiramo tiešo maksājumu apjoms, lai tiktu ņemti vērā atšķirīgie nosacījumi un tādējādi būtu radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visu dalībvalstu lauksaimniekiem un nodrošināta lauku teritoriju līdzsvarota attīstība visā Eiropas Savienībā.

4.7.

Tiešie maksājumi būtu jāsaņem tikai aktīviem lauksaimniekiem, kuri nodrošina sabiedriskos labumus un sabiedriskos pakalpojumus.

4.8.

Lai atbalstītu un aizsargātu spēcīga 1. pīlāra tiešos maksājumus lauksaimniekiem, pārveidotā kopējā lauksaimniecības politikā būtu paredzēts, ka aktīvi lauksaimnieki darbojas atbilstoši gadskārtējai vai daudzgadu programmai, kuras prioritātes būtu vide, klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība un kurā būtu iekļauta oglekļa dioksīda samazināšanas stratēģija (carbon navigator) un uzturvielu apsaimniekošanas plāns. Šajā gadskārtējā vai daudzgadu programmā būtu paredzēta izmērāma sabiedrisko labumu sniegšana, un šī programma nodrošinātu lielāku elastību lauksaimniekiem. Izmērāmības pamatā jābūt objektīviem un standartizētiem ES līmeņa kritērijiem.

4.9.

Individuāliem lauksaimniekiem paredzēto 1. pīlāra tiešo maksājumu maksimālā robeža būtu jānosaka taisnīgā un pieņemamā līmenī (piemēram, tiem vajadzētu būt līdzīgiem kvalificēta darba ņēmēja ienākumiem). Būtu jāparedz pielāgošanas iespējas un jāņem vērā partnerības, kooperatīvi, uzņēmumi un to darbinieku skaits, kam vajadzīga apdrošināšana.

4.10.

Saistītie tiešie maksājumi būtu galvenokārt jāpiešķir neaizsargātām nozarēm un reģioniem. Ar abiem šiem maksājumiem būtu jānovērš lauku pamešana un jāaizsargā bioloģiskā daudzveidība, galvenokārt saglabājot lopkopību un nozares, kuras piedzīvo lejupslīdi.

4.11.

Pašreizējā KLP 30 % no 1. pīlāra maksājumiem ir saistīti ar zaļināšanu un 70 % – ar tiesību aktos noteiktajām 15 pārvaldības prasībām un pieciem noteikumiem attiecībā uz labu lauksaimniecības un vides stāvokli, kuriem jābūt izpildītiem, lai kvalificētos. Lai patiešām veicinātu KLP vienkāršošanu, būtu ieteicams visus 1. pīlāra maksājumus piesaistīt sabiedrisko labumu sniegšanai. Lai to panāktu, zaļināšana un tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības ir pareizi jāizvērtē ar nolūku saglabāt visefektīvākos un īstenojamākos pasākumus, kā arī izvirzīt jaunus mērķus, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām un nepieciešamību palielināt oglekļa dioksīda piesaisti augsnē.

4.12.

Šajās savstarpējās atbilstības tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību programmās būtu ietverti izmērāmi rezultāti vides aizsardzības, klimata pārmaiņu mazināšanas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā, pamatojoties uz attiecīgu pašreizējo savstarpējās atbilstības noteikumu ieviešanu.

4.13.

Pārveidotai KLP būtu jāietver viedas lauksaimniecības koncepcija, kas atmaksātos divkārši kā lauku saimniecību ieņēmumu palielināšanās un labvēlīga ietekme uz vidi. Tai būtu jāietver zināšanu pārneses un tehnoloģiju izmantošana precīzas lauksaimniecības atbalstam, lai samazinātu ūdens, enerģijas, rūpniecisko mēslošanas līdzekļu un citu ražošanas resursu, piemēram, pesticīdu, it īpaši fungicīdu un insekticīdu, patēriņu.

4.14.

Ir jāsaglabā tirgus pasākumi, tostarp intervence un atbalsts privātai uzglabāšanai. Ir svarīgi, lai slieksnis, kas iedarbina šos atbalsta veidus, tiktu noteikts reālistiskā līmenī, lai ražotāji vajadzības gadījumā varētu saņemt nozīmīgu ienākumu atbalstu.

4.15.

Visefektīvākā aizsardzība pret ienākumu nestabilitāti ir droši un piemēroti 1. pīlāra tiešie maksājumi un tirgus pārvaldības instrumenti. Taču ārkārtēja cenu svārstīguma gadījumos ir nepieciešami un būtu jāapsver citi instrumenti, tostarp ražošanas samazināšanas shēmas. Ir jāatvieglo iespēja izmantot 2. pīlāra līdzekļus tādiem pasākumiem kā brīvprātīgās apdrošināšanas shēmas.

4.16.

Kopš 140 gadiem ražotāju kooperatīvi ir uzskatāmi parādījuši, ka tie ir noturīgāki pret satricinājumiem lauksaimniecības produktu tirgos un palīdz izvairīties no pārtikas ražošanas pārvietošanas. Tādēļ ir svarīgi arī turpmāk vēl intensīvāk, orientējoties uz nozarēm un reģioniem, sekmēt sadarbību starp ražotājiem un esošajiem kooperatīviem un ražotāju organizācijām, īpaši mazajām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tām nozarēm un reģioniem, kur sadarbības līmenis ir zems.

4.17.

Galvenie ES Lauksaimniecības tirgus darba grupas apzinātie elementi ir lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana piegādes ķēdē, labāka pārredzamība, obligāta cenu paziņošana, riska pārvaldības pasākumi, negodīgu tirdzniecības prakšu novēršana un citi jautājumi, kas visi ir jārisina. Minētajās jomās ir jāpieņem regulējums, kas ir pilnībā jāiekļauj pārveidotā KLP. Tiek ierosināts pieņemt stingrāku regulējumu, lai negodīgas tirdzniecības prakses padarītu nelikumīgas, aizliegtu pārdošanu zem pašizmaksas un ieviestu obligātu cenu paziņošanu, kas aptver ražotāja, pārstrādes un mazumtirdzniecības līmeņus. Turklāt lauksaimnieku pozīcija ir jāstiprina, atbalstot spēcīgu ražotāju organizāciju izveidi.

4.18.

Pārveidotas KLP centrā jābūt efektīva un pienācīgi funkcionējoša ES vienotā tirgus saglabāšanai. Nesenās renacionalizācijas tendences vienotajā tirgū ir pamats lielām bažām un izraisa lielākas cenu un tirgu atšķirības. Turklāt tur, kur tas nav izdarīts, ir svarīgi ieviest noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu izcelsmes obligātu marķēšanu, lai novērstu maldināšanu un ļautu patērētājiem veikt apzinātu izvēli. Šādi noteikumi nedrīkst kavēt vai ierobežot preču brīvu apriti ES vienotajā tirgū.

4.19.

Brexit ir nozīmīgs apdraudējums ES un būtiski ietekmēs KLP un vienoto tirgu. Jebkāda KLP budžeta nepietiekamība, ko rada Apvienotās Karalistes aiziešana no ES, ir pilnībā jāsedz dalībvalstīm. Turklāt ir svarīgi, lai starp ES un Apvienoto Karalisti tiktu saglabāta lauksaimniecības produktu un pārtikas beztarifu tirdzniecība un līdzvērtīgi dzīvnieku veselības, labturības un vides standarti, kā arī kopēja ārējā tarifa piemērošana importam gan uz ES, gan uz Apvienoto Karalisti.

4.20.

Vienam no KLP pamatmērķiem jābūt Kopienas priekšrokas principam – ES pārtika ES iedzīvotājiem. Šīs politikas nozīmīgam principam ir jābūt ES standartu saglabāšanai un aizsardzībai izsekojamības, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku un augu veselības kontroles un vides aizsardzības jomā, kā arī pilnīgai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) aizsardzībai. Jebkurās tirdzniecības politikas sarunās ES patērētājiem ir svarīgi, lai ES prasītu ievērot vienādus standartus attiecībā uz visu importēto pārtiku. Turklāt ir būtiski, lai ES jebkādās turpmākās tirdzniecības sarunās saglabātu spēcīgu un pienācīgu tarifu aizsardzību sensitīvām nozarēm un neaizsargātiem apgabaliem.

4.21.

Vienam no pārveidotās KLP nozīmīgiem elementiem jābūt paaudžu maiņai. Tiek ierosināts turpināt pašreizējos palielinātos KLP 1. pīlāra maksājumus jauniem lauksaimniekiem vecumā līdz 40 gadiem. Tiek ierosināts pārskatīt piecu gadu noteikumu, lai novērstu elastības trūkumu, kas gados jauniem lauksaimniekiem liedz piekļuvi augstākiem maksājumiem. Turklāt tiek ierosināts piemērot augstākas maksājumu likmes gados jaunajiem lauksaimniekiem vispārīgās LAP shēmas pasākumu ietvaros. Strukturālā atbalsta programmās maksājumu līmenis gados jauniem lauksaimniekiem būtu jāpaaugstina līdz 70 %. Šādam atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī jaunajiem lauksaimniekiem un gados jauniem darbiniekiem, kas iesaistīti partnerībās, kooperatīvos un uzņēmumos. Ļoti svarīga ir faktiska valsts rezerve, lai ļautu gados jaunajiem lauksaimniekiem un jaunpienācējiem pastāvīgi piekļūt atbalstam. Vajadzētu būt pieejamai iespējai 2. pīlāra ietvaros īstenot efektīvu pensionēšanās programmu. Dalībvalstīm ir vajadzīgas elastīguma iespējas ieviest papildu pasākumus gados jauniem lauksaimniekiem, it īpaši sievietēm. Būtiski svarīga ir spēcīga pievēršanās izglītībai un prasmju uzlabošanai. Lai uzlabotu sieviešu situāciju lauksaimniecībā, sievietēm būtu jābūt pieejamiem līdzīgiem stimuliem kā gados jaunajiem lauksaimniekiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi zemei, kredītiem, apmācībai un statusam.

4.22.

Savstarpējās atbilstības/laba lauksaimniecības un vides stāvokļa un tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību ietvaros varētu ieviest pozitīvu vienkāršošanu lauksaimniekiem, pakāpeniski atsakoties no revīzijas/pārbaužu pieejas un vairāk izmantojot tehnoloģijas. Sistēma būtu jāpieņem, izmantojot kontrolsarakstu, kas ietver atbilstības pozitīvos un negatīvos aspektus. Pieteikumu iesniedzēji, kuri atbilst galvenajām nepieciešamajām prasībām un iegūst noteiktu punktu skaitu, būtu jāapstiprina maksājumam bez sankcijām. Tas būtu jau ieviestās jaunās “dzeltenās kartes” pieejas paplašinājums. Savstarpējās atbilstības un tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību skaits būtu jāsamazina, atceļot dažas tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, kas vairs nav piemērotas vai nozīmīgas. Labs piemērs tam būtu atcelt prasību pārbaudīt dzīvnieku identifikāciju lauku saimniecībās un šādas pārbaudes, izmantojot tehnoloģijas, veikt tirdzniecības vietās, piemēram, gaļas pārstrādes uzņēmumos, savākšanas vietās un lauksaimniecības dzīvnieku tirgos.

4.23.

Savstarpējās atbilstības prasību pārbaudes sistēmā būtu arī jānodrošina tiesības, neizpildes gadījumā piemērojot slēgšanas pieeju, noteiktā laikā novērst trūkumus bez sankciju piemērošanas. Attiecībā uz sankcijām un toleranci būtu jāpiemēro proporcionālāka un taisnīgāka pieeja. Ar vienkāršošanu nebūtu jāmazina mērķu vērienīgums, it īpaši vides aizsardzības (zaļināšanas) vai sanitārajā un fitosanitārajā jomā.

4.24.

Pārbaudēm nevajadzētu aizkavēt maksājumus, un būtu jāpiemēro politika, ar kuru iespējamās sankcijas attiecībā uz visām atbilstības un savstarpējās atbilstības/tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām ir piemērojamas nākamajā gadā.

4.25.

Jaunai un pārveidotai KLP, kas vērsta uz lauku dzīvotspēju, dzīvīgumu un darbvietu radīšanu, svarīgs ir spēcīgs, uzlabots un efektīvāks 2. pīlārs, kas atbilst ekonomikas, vides un sociālajām prasībām reģionos. Tā pamatā vajadzētu būt Korkas 2.0 deklarācijā noteiktajiem mērķiem. Turklāt ir svarīgi, lai dalībvalstis pienācīgi līdzfinansētu visus LAP pasākumus, tostarp to apgabalu maksājumus, kuros ir dabas ierobežojumi.

4.26.

Pieaugot problēmām un uzdevumiem saistībā ar Eiropas saistību ievērošanu, kas noteiktas ar ANO IAM un COP21 mērķiem, KLP 2. pīlāra ietvaros ir jāpaplašina, mērķtiecīgi jāizvērš un jāapmaksā plašāki vides pasākumi. Lai tas būtu iespējams, ir svarīgi, lai, respektējot pašreizējo budžeta piešķīrumu 2. pīlārā, šī iecere atspoguļotos turpmākajā budžeta sadalījumā starp dalībvalstīm.

4.27.

Pastiprinātus KLP 2. pīlāra vides, klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības pasākumus un maksājumus varētu vērst uz lauksaimnieku sniegtiem uzlabotiem ekosistēmu pakalpojumiem, koncentrējoties uz šādiem aspektiem:

4.28.

Maksājumi tās shēmas ietvaros, kas paredzēta apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, ir izšķiroši svarīgi lauksaimniekiem nabadzīgākos un izolētākos ES reģionos.

4.29.

Zemu finansējuma izmaksu nodrošināšana ir nepieciešama izaugsmes virzīšanai lauksaimniecības nozarē, jo īpaši, lai palīdzētu gados jauniem lauksaimniekiem, bez kuriem nav iespējama paaudžu maiņa.

4.30.

Pārveidotai KLP jābūt visaptverošas pārtikas politikas papildinājumam, ilgtspējīgu lauksaimniecību apvienojot ar līdzsvarotu teritoriālo attīstību, veselīgu uzturu, nodarbinātību un tirdzniecību. Nav lieki vēl un vēlreiz uzsvērt veselīga uztura nozīmi patērētājiem un ar to saistītos visas sabiedrības ieguvumus attiecībā uz dzīves kvalitāti, veselīgiem dzīves apstākļiem, aptaukošanās novēršanu un zemākām veselības izmaksām. Ir vajadzīgi plašāki resursi un programmas, lai šo vēstījumu nodotu patērētājiem, vienlaikus īstenojot programma pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai un otrreizējās pārstrādes veicināšanai.

4.31.

Lai sasniegtu ES mērķi līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu izmantojumu līdz vismaz 27 %, ir jāveic pasākumi stabilitātes un juridiskās noteiktības nodrošināšanai. Maksājumi ir mērķtiecīgi jāvirza uz atbalstu investīcijām saules, biomasas un vēja enerģijā un energoefektivitātes un energotaupības programmām.

4.32.

Lai saglabātu konkurētspēju, ir svarīgi, lai lauksaimniecības nozares rīcībā būtu jaunākie pētniecības un inovācijas sasniegumi un tie būtu pieejami lauku saimniecību līmenī. Ir jābūt piekļuvei un jāsniedz atbalsts efektīvai zināšanu pārnesei, izglītībai, paraugpraksei, kā arī programmām un pakalpojumiem konsultāciju paplašināšanai.

4.33.

Pieaugot tehnoloģiju izmantošanai lauksaimniecībā, it īpaši viedajās lauku saimniecībās, un kā devums vienkāršošanā, ļoti svarīgs visos lauku apgabalos ir platjoslas pārklājums.

4.34.

Jaunajā viedo lauku saimniecību ekonomikā, kurā plašāk tiek izmantotas tehnoloģijas, ļoti svarīga ir lauksaimnieku individuālo datu aizsardzība un konfidencialitāte. Turklāt ir būtiski, lai lauksaimnieki pilnībā saglabātu īpašumtiesības uz visiem individuālajiem datiem, kas tiek uzglabāti saistībā ar viņu uzņēmējdarbību.

4.35.

Atkritumu samazināšanā visās nozarēs liela nozīme var būt aprites ekonomikai. Tradicionālie lauksaimniecības modeļi ir resursu ziņā efektīvas bezatkritumu aprites ekonomikas paraugs. Lauksaimniecībai jāuzņemas pozitīva loma atkārtotas izmantošanas un otrreizējās pārstrādes nozarē, tai skaitā attiecībā uz augsnes, ūdeņu un gaisa ekonomisku pārvaldību.

4.36.

Jaunās un pārveidotās KLP ieviešanai ir vajadzīgs saprātīgs pārejas periods no 2020. gada, jo īpaši, lai ņemtu vērā budžeta jautājumus saistībā ar Brexit un citus politiskos lēmumus (7).

31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/20

Ziņotājs:

Erik SVENSSON

Līdzziņotāja:

Ariane RODERT

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīvu un ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir likvidēt lielākos šķēršļus, bet uzsver, ka ne visi straujas izaugsmes uzņēmumi ir augsto tehnoloģiju uzņēmumi un ka rīcība ir vajadzīga visās nozarēs.

1.2.

EESK uzskata, ka svarīgāk būtu atsākt centienus īstenot atjauninātu Mazās uzņēmējdarbības aktu, kas visas iniciatīvas apvienotu vienā programmā un vairotu atpazīstamību un saskaņotību.

1.3.

EESK rosina jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem piemērot koordinētas politikas pieeju, kas ņem vērā uzņēmumu daudzveidību, un atzinīgi vērtē īpašos sociālās ekonomikas uzņēmumiem paredzētos pasākumus. Tomēr visu iniciatīvu mērķim jābūt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kas paver iespēju uzņemties risku un eksperimentēt inovācijas procesā.

1.4.

Viens no jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu lielākajiem šķēršļiem joprojām ir administratīvais slogs un birokrātija. Tādēļ EESK mudina Eiropas Komisiju pilnībā īstenot šajā jomā paredzētās iniciatīvas un panākt to izpildi.

1.5.

EESK uzsver, ka svarīga ir strukturāla sociālo partneru iesaistīšana un svarīgi ir panākt, ka tiek ievēroti ES noteikumi par darba apstākļiem, darba tiesībām un darba koplīgumiem.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātos inovācijas pasākumus, taču rosina vienkāršot noteikumus un nosacījumus, jo MVU un mikrouzņēmumu resursi ir ierobežoti.

1.7.

Partnerattiecību stiprināšana un resursu kopienu veidošana ir nozīmīgs panākumu faktors. Eiropas Komisijai būtu jāveicina tīklu veidošana, tostarp starpniekstruktūru, veicināšanas struktūru, paātrināšanas struktūru un inkubatoru veidošana.

1.8.

Lai varētu atraisīt jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu izaugsmes potenciālu, ir svarīgi veidot pielāgotus finansēšanas risinājumus, kas nodrošina gan kapitāla, gan kredītu pieejamību, pavērt iespējas piekļūt iepirkuma līgumiem un uzlabot fiskālo vidi. EESK atzinumos ir minēti piemēroti pasākumi.

1.9.

Ļoti svarīga ir prasmju attīstība, tādēļ uzsvars ir jāliek uz izglītojošām uzņēmējdarbības programmām visos līmeņos un agrīnā izglītības sistēmas posmā. Turklāt ir jāveicina un jāpopularizē mentorēšana, apmācība darbvietā un neformālās un ikdienējās mācīšanās programmas.

1.10.

Vajadzīgi pasākumi, kas nevērstu Eiropas Savienībā vērojamo lielo nevēlēšanos uzņemties risku, un tie jāveic, pārskatot otrās iespējas principu un sniedzot attīstības atbalstu, piemēram, nodrošinot finanšpratību/finanšu izglītību.

1.11.

EESK rosina Eiropas Komisiju apkopot visas pašreizējās un jaunās sociālās ekonomikas uzņēmumu atbalsta iniciatīvas, publicējot paziņojumu ar rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā. Uz to norādīts Padomes secinājumos “Veicināt sociālo ekonomiku – vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā” (2015. gada 7. decembris).

2.1.

Paziņojumā “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva” ir norādīts:

2.2.

Paziņojumā Komisija ierosina virkni pasākumu, kas būtu jāveic, lai samazināt un/vai likvidētu šos šķēršļus.

2.2.1.

Šķēršļu novākšana:

2.2.2.

Savešana kopā ar vajadzīgajiem partneriem:

2.2.3.

Finansējuma pieejamība:

3.1.

Šis atzinums ir atbilde uz Eiropas komisijas paziņojumu “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva”, kurā ierosināti pasākumi, kuru mērķis ir pilnībā atraisīt strauji augošu uzņēmumu potenciālu. EESK tomēr nolēma paplašināt atzinuma darbības jomu un aplūkot šos pasākumus no visu veidu uzņēmumu, tostarp no potenciālo jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu viedokļa.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu un centienus likvidēt lielākos šķēršļus. EESK vēlas norādīt uz tās visaptverošo dabu jau pieņemtos atzinumos, kuru mērķis bija veidot labvēlīgu vidi dažādu veidu uzņēmumiem Eiropas Savienībā (3), un uz jau iepriekš pausto ierosmi aktīvāk rīkoties saistībā ar uzņēmējdarbības programmu (4).

3.3.

Tā kā jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīva ir izvērsts un paplašināts Mazās uzņēmējdarbības akts, EESK uzskata, ka būtu efektīvāk apsvērt iespēju atsākt atjaunināta Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu nekā turpināt tādu pasākumu uzsākšanu, kas paredzēti katram uzņēmumu veidam atsevišķi. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta šo un citas iniciatīvas, kas atbalsta jaunuzņēmumus un augošos uzņēmumus, taču ir grūti gūt pilnīgu priekšstatu par visiem pasākumiem, ja dažādās iniciatīvas netiek apkopotas vienotā un visaptverošā politikas programmā.

3.4.

EESK uzsver, ka vajadzīgs vispārējs efektīvs politikas pasākumu kopums, kurā būtu ņemta vērā uzņēmumu daudzveidība un kurš tādā veidā atbalstītu Eiropas Komisijas mērķi veicināt koordinētu pieeju visās ES politikas jomās.

3.5.

EESK rosina Eiropas Komisiju pievērst uzmanību EESK gatavotajam atzinumam, kurā ir minēta virkne ieteikumu, kas ir cieši saistīti ar jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem:

3.6.

Savukārt 2016. gada decembra atzinumā (5) EESK mudināja Eiropas Komisiju atbalstīt strauji augošus uzņēmumus:

3.7.

Īpaši svarīgi ir atzīt pastāvošo mikrouzņēmumu lielo potenciālu (daudzi no šiem uzņēmumiem ir ģimenes uzņēmumi), kā arī sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstības iespējas. EESK turklāt rosina Eiropas Komisiju apsvērt to, ka ne visi strauji augošie uzņēmumi darbojas progresīvo tehnoloģiju nozarē un ka tādām nozarēm kā pakalpojumu nozarei, modes nozarei un elektroniskās komercijas nozarei, kā arī citām novatoriskām nozarēm ir vajadzīga uzmanība un atbalsts.

3.8.

EESK arī mudina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka visās iniciatīvās tiek ņemti vērā tādi jauni uzņēmējdarbības veidi kā sadarbīga ekonomika (6). Uzsākot darbību un izvēršot darbību vienotajā tirgū, tie visi saskaras ar līdzīgiem un papildu šķēršļiem.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē vienotas digitālās vārtejas ieviešanas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi informācijai, taču uzskata, ka šā instrumenta ietekme uz apgrūtinošu noteikumu un regulējuma atcelšanu būs ierobežota. EESK arī iesaka šajā vienotajā digitālajā vārtejā iekļaut pētniecībai un izstrādei veltītu interneta vietni. Strukturāla sadarbība ar starpniekorganizācijām ir ļoti efektīvs līdzeklis jaunuzņēmumu informēšanas uzlabošanai.

3.10.

Eiropas Komisija cenšas likvidēt dažus vistraucējošākos šķēršļus, it īpaši regulējuma, nodokļu un administratīvā sloga jomā. EESK vēlas uzsvērt, ka ļoti sarežģītā un birokrātiskā regulējuma un administratīvā sloga pārvaldības jomā MVU, tostarp mikrouzņēmumu, ģimenes uzņēmumu vai sociālās ekonomikas uzņēmumu iekšējās prasmes bieži vien ir mazas vai to vienkārši nav, un tādēļ vienkāršošana ir ļoti svarīga.

3.11.

EESK atbalsta ierosināto salīdzinošo izvērtēšanu ar mērķi dalīties ar labas prakses piemēriem un apzināt atšķirības starp dalībvalstīm, lai uzlabotu iniciatīvu saskaņošanu. Ja vēlamies panākt salīdzinošās izvērtēšanas secinājumu efektivitāti, tiem ir jābūt pārredzamiem un tie ir jāizplata ieinteresētajām personām.

3.12.

EESK atbalsta arī Eiropas Komisijas lēmumu papildināt Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (Enterprise Europe Network) konsultatīvo dienestu ar īpašiem jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu konsultantiem tādos jautājumos kā valstu un Eiropas noteikumi, finansēšanas iespējas, partnerību veidošana un piekļuve pārrobežu publiskajam iepirkumam. Šajā saistībā EESK vēlētos vēlreiz uzsvērt, cik nozīmīga un kādu labumu sniedz strukturētāka sadarbība ar starpniekstruktūrām un iesaistītajām organizācijām, tostarp sociālās ekonomikas ietvaros.

3.13.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas nodomu starptautiskos tirdzniecības nolīgumos ņemt vērā jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu intereses, jo arvien lielākam skaitam jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu ir steidzami jāsasniedz globālais tirgus (bieži vien ļoti šaurā segmentā).

3.14.

EESK atzīmē un atbalsta šajā iniciatīvā pausto Eiropas Komisijas apņemšanos panākt atbilstību ES noteikumiem par darba apstākļiem, darba tiesībām un darba koplīgumiem.

3.15.

EESK vēlas paust viedokli par šo Eiropas Komisijas paziņojumā iekļauto formulējumu: “cita starpā piedāvājot elastīgākus un modernākus darba apstākļus”. Šis apgalvojums varētu izraisīt pārpratumus un, iespējams, ļaunprātīgu izmantošanu.

3.16.

Strukturāla sociālo partneru iesaistīšana ir ļoti svarīga un būtu jāveicina, lai nodrošinātu uzņēmumu godīgu konkurenci un novērstu sociālā dempinga draudus, kā EESK norādījusi vairākos atzinumos (7).

3.17.

EESK vēlas pievērsties pašreizējam procesam, kas saistīts ar ģeogrāfisko bloķēšanu (8). Ģeogrāfiskā bloķēšana varētu būt jauns liels šķērslis jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem, kuriem nav iespēju vienlaikus izvērst darbību vairākās valstīs un dažādās valodās. Ļoti svarīgi ir informēt par aktīvās un pasīvās pārdošanas atšķirībām. Jāpielāgojas tikai tās valsts tiesību aktiem, kurā iecerēts izvērst aktīvu darbību.

3.18.

EESK atbalsta priekšlikumu uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, īpaši augošo uzņēmumu, iespējas piekļūt “Apvārsnis 2020” programmām. Eiropas Inovācijas padome un Inovāciju radars var būt efektīvi instrumenti, ja tie nerada pārmērīgu slogu un ja ar tiem patiešām var sekmēt MVU izvirzīto mērķu sasniegšanu. Turklāt EESK iesaka šajās iniciatīvās īpašu uzmanību pievērst sociālai inovācijai, kurā bieži vien rodas jauni uzņēmējdarbības modeļi.

3.19.

EESK atzinīgi vērtē arī īpaši pieminētos pasākumus, kas vērsti uz jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, kas darbojas sociālajā ekonomikā, un uz sociāliem uzņēmumiem, proti, jomu, kurā EESK ir īpašas zināšanas un par kuru tā ir pieņēmusi atzinumus (9).

3.20.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir atzinusi MVU lielās grūtības aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgās izmaksas maziem uzņēmumiem ir ļoti augstas, un ievērošanas panākšanas izmaksas ir vienlīdz augstas, un tas nozīmē, ka gandrīz neviens jaunuzņēmums un augošais uzņēmums nevar tās atļauties. EESK rosina Eiropas Komisiju rast praktiski īstenojamu šīs problēmas risinājumu.

4.1.1.

Kopumā labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir izaugsmes un inovācijas pamatakmens. EESK uzskata, ka šī Eiropas Komisijas iniciatīva būs sekmīga tikai tad, ja tās mērķis būs vispārēja uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paverot iespēju uzņemties risku un eksperimentēt inovācijas procesā.

4.1.2.

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem ir ļoti svarīgi izveidot kontaktus ar īstajiem partneriem. Tā kā Eiropas tirgus galvenokārt ir nacionāls un riska uzņemšanās jomā vairāk tradicionāls, pūliņi jāvelta, ņemot vērā divus aspektus:

4.1.3.

EESK atbalsta EK plānu stiprināt pašreizējo iniciatīvu “Start-up Europe” (Jaunuzņēmumu Eiropa) un koordinēt ES darbu, kas vērsts uz puduru un ekosistēmu sasaisti visā Eiropā.

4.1.4.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisija rīkojusies pareizi, uzsvaru liekot uz kopienu veidošanu, kas ietver partnerības un īpašas ekosistēmas, jo no tām ir atkarīga jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu sekmīga darbība. Šajā saistībā EESK pozitīvi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija pievērš īpašu uzmanību sociālās ekonomikas uzņēmumiem, atzīdama to īpašās iezīmes un devumu Eiropas sabiedrībai. Tādēļ EESK vēlreiz (10) rosina Eiropas Komisiju visas esošās un jaunās iniciatīvas apkopot saskaņotā ES sociālās ekonomikas rīcības plānā ar mērķi uzlabot atpazīstamību un dažādu iniciatīvu sasaisti.

4.2.1.

EESK aktīvi atbalsta Eiropas Komisijas apņemšanos uzlabot jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iespējas iepirkuma jomā. Papildus ierosinātajiem pasākumiem EESK rosina Eiropas Komisiju rūpīgi uzraudzīt iepirkuma direktīvas transponēšanu un piemērošanu dalībvalstu līmenī. Tas ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var pilnībā izmantot priekšrocības, kas dod iespēju uzlabot MVU, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumu iespējas iepirkuma jomā. EESK norāda uz jau pieņemtu atzinumu par iepirkumu (11).

4.2.2.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka paziņojumā īpaša uzmanība pievērsta inovācijas iepirkumam un inovācijas partnerībām. Tomēr tādēļ ir nepieciešams vienkāršots regulējums. Direktīvas priekšlikumā aprakstītais inovācijas iepirkums vairāk varētu būt piemērots lieliem uzņēmumiem. Lai varētu piedalīties inovācijas partnerībās, ir vajadzīga atsevišķa nodaļa, un tāpēc jaunuzņēmumi un augošie uzņēmumi nevar tajās piedalīties, jo jaunuzņēmumiem parasti nav tam speciāli paredzētas nodaļas.

4.2.3.

EESK vēlas norādīt, ka Eiropas Komisijas ieviestais instruments (pašdeklarācija, izmantojot Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu), kura mērķis ir palīdzēt MVU piedalīties publiskajā iepirkumā, daudzos gadījumos nesis pretējus rezultātus un tiek uzskatīts par šķērsli dalībai iepirkumā. Jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem ir grūti apkopot visu vajadzīgo informāciju un veidlapas. Tāpēc ir nepieciešama palīdzība, kas būtu jāsniedz starpniekorganizācijām (MVU organizācijām un citām saistītām organizācijām).

4.3.1.

EESK piekrīt, ka ar jauno Prasmju programmu Eiropai, uzmanību vienlaikus vēršot gan uz kvalitāti, gan uz darba tirgus prasībām atbilstošām prasmēm, tiek risināti daži no vissvarīgākajiem uzdevumiem. Taču to izdosies paveikt tika tad, ja iniciatīvas sasniegs vissvarīgākās mērķgrupas, un tādēļ ir vajadzīga īstenošana, uzraudzība un turpmākā darbība, lai nodrošinātu efektivitāti.

4.3.2.

EESK uzsver, ka jaunā Prasmju programma Eiropai un it īpaši iecerētā iniciatīva “Digitālo prasmju un arodu koalīcija” ir ļoti svarīga un var būt viens no nākotnes pamatakmeņiem.

4.3.3.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi izstrādā atbildes uz jaunām sabiedrības vajadzībām vai vajadzībām, kas nav pietiekami ņemtas vērā. Šie uzņēmumi ir sociālās inovācijas pionieri. Sociālie Sociālās ekonomikas (un citi) uzņēmēji tādēļ uzskata, ka līdztekus digitālo prasmju iniciatīvām jārīkojas arī citās prasmju jomās, piemēram, uzņēmējdarbības attīstība un gatavība veikt ieguldījumus. Šīs prasmes vienlīdz svarīgas ir arī veiksmīgiem jaunuzņēmumiem.

4.3.4.

EESK mudina Eiropas Komisiju rosināt dalībvalstis un palīdzēt tām izveidot izglītības programmas uzņēmējiem un atvieglot labas prakses piemēru apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Ieteicams šādas programmas īstenot agrīnā izglītības sistēmas posmā, jo pierādīts, ka tad tām ir lielāka ietekme.

4.3.5.

Jānorāda arī, ka inkubatori un centralizēti pakalpojumi (piemēram, attīstības, mentorēšanas un finanšu atbalsta jomā) bieži vien ir ļoti svarīgi agrīnajā un paplašināšanās posmā. EK būtu jāpopularizē un jāizplata labas prakses piemēri šajā jomā.

4.4.1.

EESK piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka nodokļi var būt būtisks šķērslis jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem. Lielākās problēmas, kas jārisina, ir atbilstības nodrošināšanas augstās izmaksas, it īpaši tās, kuras rada dažādu valstu nodokļu sistēmas.

4.4.2.

EESK rosina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju nedz apmēra, nedz laika ziņā neierobežot to zaudējumu pārnešanu, kas rodas uzņēmuma darbības sākumposmā un izaugsmes posmā.

4.4.3.

EESK atzinīgi vērtē arī Eiropas Komisijas paziņojumā minēto iespēju, ka mazie un vidējie uzņēmumi var iekļauties kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes sistēmā.

4.4.4.

Jānorāda arī, ka patēriņa aplikšana ar nodokļiem PVN sistēmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir ļoti sarežģīta. Turklāt jaunuzņēmumiem papildu sarežģījumus rada katrai konkrētai precei vai pakalpojumam piemērojamās PVN likmes noteikšana dalībvalstīs, un tādēļ rodas augstas izmaksas, kas mazina vēlmi nodarboties ar pārrobežu tirdzniecību. Tāpēc EESK atbalsta Eiropas Komisijas nodomu izveidot vienotu PVN zonu un ierosināt MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, paredzētu PVN regulējuma vienkāršošanas pasākumu kopumu; tādā veidā tiks likvidēti būtiski šķēršļi, kas kavē mikrouzņēmumu darbību.

4.4.5.

Nodokļu uzlikšana privātpersonu ienākumiem no investīcijām daudzās dalībvalstīs arī mazina ieguldījumus jaunuzņēmumos un augošajos uzņēmumos, īpaši tad, ja pastāv citas ieguldījumu iespējas ar mazāku nodokļu nastu vai vispār bez nodokļiem. Nodokļu uzlikšanai akciju iegādes iespējām no šāda viedokļa būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Tāpēc EESK piekrīt viedoklim, ka Eiropas Komisijai būtu pastāvīgi jāuzrauga dalībvalstu nodokļu sistēmas/atvieglojumi ieguldījumiem jaunuzņēmumos/augošajos uzņēmumos.

4.4.6.

Sociālās ekonomikas uzņēmumiem jābūt iespējai izmantot nodokļu telpu, kas ļautu tiem pilnībā izvērst ekonomisko potenciālu, vienlaikus ņemot vērā to vides un sociālos mērķus atbilstoši brīvas konkurences principiem vienlīdzīgos apstākļos. To var panākt, paredzot šādus dažādus pasākumus:

4.5.1.

Jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi ir atkarīgi no kapitāla un kredītu pieejamības. Iepriekš pieņemtos atzinumos (12) EESK atzīmēja, ka iespējas piekļūt riska kapitālam Eiropas Savienībā ir daudz sliktākas nekā ASV. Tā galvenais iemesls ir ievērojami sadrumstalotā ES riska kapitāla nozare (kas koncentrēta dažās dalībvalstīs). EESK konstatē, ka Eiropas Komisija šo problēmu risina, izveidojot Eiropas riska kapitāla fondu, un rosina Eiropas Komisiju ņemt vērā EESK priekšlikumus (13) un rūpīgi pārraudzīt tā izmantošanu un ietekmi.

4.5.2.

Šajā pašā atzinumā komiteja norādīja uz vietējo ieguldītāju nepietiekamu iesaisti un ieteica stimulus publiskā un privātā sektora partnerībām, ja pastāv asimetrisku fondu izveides iespēja (tādi jau eksistē Somijā, Apvienotajā Karalistē, Grieķijā un Nīderlandē). EESK tagad atzinīgi vērtē līdzīgu risinājumu, kas dod iespēju privātīpašumā esošiem ieguldījumu fondiem iegūt publiskā sektora garantijas ieguldījumiem jaunuzņēmumos un augošajos uzņēmumos.

4.5.3.

EESK atzinīgi vērtē arī priekšlikumu palielināt ESIF un COSME budžetu ar mērķi nodrošināt papildu finansējumu efektīvai jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu politikai, kurā ņemta vērā to daudzveidību.

4.5.4.

Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka lielākā daļa jaunuzņēmumu ir finansēti ar banku aizdevumiem, kas nodrošināti ar personiskām un ģimenes garantijām. Aizņemšanās bankā ir plaši izplatīta, taču jānodrošina, ka finansēšanai ir pieejams arī riska kapitāls, kas Eiropā netiek pietiekami izmantots, jo nodokļu sistēmas ir orientētas uz sodīšanu, riska kapitāla kultūra nav attīstīta, finanšpratība ir slikta un maksātnespējas sistēmas ir sadrumstalotas.

4.5.5.

EESK mudina ES dalībvalstis ar Eiropas Komisijas atbalstu meklēt un popularizēt citas juridiskās formas, kā veikt uzņēmējdarbību, piemēram, vienkārša akciju sabiedrība (Simple Joint Stock Company) ar lielu inovācijas un izaugsmes potenciālu. Šāda forma ir raksturīga jaunuzņēmumiem (Francija un Slovākija).

4.5.6.

EESK arī mudina dalībvalstis ar Eiropas Komisijas atbalstu vienkāršot un saskaņot bankrota tiesības, tostarp “otrās iespējas” principa piemērošanu, kā EESK ierosinājusi atzinumā par uzņēmumu maksātnespēju (14).

4.5.7.

Maksātnespējas procesā un tiesību aktos problēmas sagādā bankrotējošo jaunuzņēmumu aktīvu atbilstīga novērtēšana. Daudzos gadījumos galvenā vērtība ir zinātība nevis pamatlīdzekļi, kā EESK jau iepriekš norādījusi (15).

4.5.8.

Iepriekšējos atzinumos EESK visaptveroši raksturojusi sociālās ekonomikas uzņēmumiem nepieciešamo finanšu ekosistēmu (16). Tāpat kā jaunuzņēmumiem arī sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir jāpiedāvā jaukta kapitāla risinājumi ar garantijas elementu, kā arī novatoriski instrumenti otrajam finansēšanas posmam un iespējas iegūt finanšu izglītību, tostarp gatavību veikt ieguldījumus. Ieguldījumiem sociālās ekonomikas uzņēmumos un šo uzņēmumu finansēšanai piemīt īpaša iezīme, proti, ienākumi no ieguldījumiem ir arī to sociālā ietekme. Eiropas Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni šajā jomā.

5.1.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka paziņojumā īpaši norādīts uz konkrētiem pasākumiem, kas paredzēti sociālās ekonomikas uzņēmumu jomai, un minēti citi pasākumi jauniem uzņēmējdarbības veidiem.

5.2.

Šajā saistībā būtiski ir norādīt uz EESK atzinumā (17) jau aplūkoto saikni starp sociālo inovāciju un sociālās ekonomikas jaunuzņēmumiem un jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem. Īpaši svarīga ir izpratne, ka sociālās inovācijas pamatā ir atšķirīgs inovācijas process, kas balstīts uz īpašiem kritērijiem un principiem. Visu sociālās ekonomikas jaunuzņēmumu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu atbalsta pasākumu pamatā tāpēc jābūt izpratnei par to pamatvērtībām, piemēram, sociālo un ekoloģisko ietekmi, kopējo vērtību un “open source” aspektiem, kas saistīti ar sociālo inovāciju (18). Tikai tādā gadījumā sociālās ekonomikas uzņēmumi un šie jaunie sociālo uzņēmumu modeļi gūs labumu no šiem atbalsta pasākumiem, būs ilgtspējīgi un sekmīgi paplašināsies.

5.3.

Svarīgi ir arī izprast, kā sociālās ekonomikas uzņēmumi un šie jauna veida uzņēmumi paplašinās un vai tie to dara (tā vietā tie var nolemt, ka tie paši nepaplašināsies, bet dalīsies ar kādu labu ideju). Kā EESK uzsvērusi iepriekš, svarīgi ir šo dažādo uzņēmumu veidu loģiku pilnībā ņemt vērā visās iniciatīvās, kas paredzētas jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, un atbilstoši pielāgot atbalsta instrumentus. Atbalsta mehānismi bieži nav balstīti uz šiem sociālās ekonomikas vai pilnīgi jaunajiem ekonomikas modeļiem, bet gan uz tradicionālo uzņēmējdarbības modeli, kas pašlaik ir norma.

6.1.

EESK pastāvīgi uzsvērusi nepieciešamību palielināt dažādu uzņēmumu veidu atpazīstamību, atzīšanu un veicināšanu. Tas arī nozīmē, ka jāuzlabo statistikas apkopošana un jāpēta Eiropas Savienībā pašlaik pastāvošie dažādie uzņēmējdarbības modeļi un to īpašā loģika.

6.2.

Ļoti noderīga būtu datu bāze, kurā apkopoti labas prakses piemēri, kas saistīti ar visu daudzveidīgo jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu veicināšanas pasākumiem. Eiropas Komisijai ir visas iespējas atvieglot dalībvalstu labas prakses piemēru apmaiņu.

6.3.

Būtu jāpopularizē sociālās ekonomikas uzņēmumu vērtības, principi un mērķi, jo tie var iedvesmot uzņēmējus. Šās nozares pieredzi un metodes ir viegli pārnest uz parastiem uzņēmējdarbības modeļiem. Tas attiecas uz partnerības un iesaistīšanās principiem, kuru pamatā ir kopīga radīšana, balstoties uz sadarbību starp nozarēm un ieinteresētajām personām, licencēšanas nolīgumi, spēju veidošana, tā dēvētā “pikpaunā sēdēšanas” (piggybacking) stratēģija, kas ļauj izmantot citu uzņēmumu radītās iespējas, open source ātrai risinājumu izplatīšanai, viedie tīkli, kuri balstīti uz dalīšanos ar vērtībām vai kolektīvām vērtībām, un jaunu standartu ieviešana, piemēram, kustības ar mērķi mainīt politiku. Pēdējā gadījuma piemērs ir tas, ka sociālā inovācija parasti ved uz sociālās politikas inovāciju. Tieši tādā pašā veidā parastie uzņēmumi var iedvesmot sociālās ekonomikas uzņēmumus, piemēram, tirgvedībā, tirdzniecībā un uzņēmējdarbības vadībā, vēlreiz apliecinot labas prakses piemēru apmaiņas noderību.

6.4.

EESK, būdama Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, ir piemērota aktīvai dalībai uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā un uzlabošanā Eiropas Savienībā, tādā veidā pozitīvi ietekmējot nodarbinātību, sociālo labklājību un izaugsmi. Tāpēc rosinām Eiropas Komisiju saistībā ar citām MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem paredzētām iniciatīvām izmantot komitejas iespējas un spējas.

31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/29

Ziņotājs:

Jorge PEGADO LIZ

1.1.

EESK pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā tās iepriekšējos atzinumus un ka Komisijai bija jāatsāk sarunas, lai vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgotu LESD 290. un 291. pantam.

1.2.

EESK atgādina, ka savos iepriekšējos atzinumos tā norādīja uz virzienu, kurš komitejas ieskatā būtu vispiemērotākais, lai aizsargātu šīs procedūras ietekmētās pamatvērtības – juridisko noteiktību, pamattiesību ievērošanu un iestāžu pilnvaru efektīvu, līdzsvarotu un demokrātisku īstenošanu.

1.3.

EESK ieskatā šiem principiem būtu jāvirza jaunā ar regulatīvo kontroles procedūru joprojām saistīto tiesību aktu saskaņošana ar LESD 290. un 291. pantā paredzēto deleģēto aktu un īstenošanas aktu jauno sistēmu.

1.4.

Neskarot sīkāku analīzi, kas veikta katra atzinumam iesniegtā akta atkārtotajā izskatīšanā, EESK sniedz kopsavilkumu ar piezīmēm, ko tā uzskata par atbilstošām, par katru priekšlikumā minēto tiesību akta priekšlikumu.

2.1.

Savā priekšlikumā Komisija konstatē, ka ievērojams skaits leģislatīvo pamataktu, uz kuriem attiecas Padomes Lēmums 2006/512/EK (“Komitoloģijas lēmums”), vēl ir jāpielāgo LESD 290. un 291. pantam atbilstoši Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (“Komitoloģijas regula”).

2.2.

Tā bija apņēmusies pielāgošanu veikt līdz 2013. gadam un šajā saistībā 2013. gadā ierosināja trīs horizontālās saskaņošanas priekšlikumus jeb Kopoto regulu I, II un III.

2.3.

Pēc ilgām diskusijām ar EP un daudziem minēto priekšlikumu grozījumiem Padome atteicās atbalstīt šādu automātisku visu tā saukto “regulatīvo kontroles procedūru aktu” kopus saskaņošanu ar deleģētajiem aktiem, jo trūka garantijas, ka ar dalībvalstu ekspertiem notiks sistemātiska apspriešanās deleģēto aktu sagatavošanas posmā. Tā kā priekšlikumi palika iestrēguši iestādēs, Komisija savus priekšlikumus atsauca.

2.4.

Pēc Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pārskatīšanas un tam pievienotās Kopējās vienošanās par deleģētajiem aktiem pieņemšanas Komisija iesniedza jaunu priekšlikumu, reaģējot uz Padomes iebildumiem. Tajā ir ņemti vērā ar jauno iestāžu nolīgumu veiktie grozījumi attiecībā uz apspriešanos ar dalībvalstu ekspertiem deleģēto aktu sagatavošanā un vienlaicīgu apspriešanos ar EP.

2.5.

Priekšlikums ir izklāstīts 13 pielikuma nodaļās, kurās hronoloģiskā secībā ir uzskaitīti 168 akti, ko Komisija ir klasificējusi 4 tabulās:

1. tabula – pārskats par aktiem, kuriem attiecībā uz konkrētiem pilnvarojumiem ir ierosināta saskaņošana ar īstenošanas aktiem;

2. tabula – pārskats par aktiem, kam ir paredzēta konkrētu pilnvarojumu svītrošana;

3. tabula – Komisijas pieņemtie priekšlikumi;

4. tabula – akti, par kuriem ir plānots iesniegt priekšlikumus.

3.1.

EESK 2013. gada jūlijā pieņēma ļoti sīki izklāstītu informatīvo ziņojumu, kura mērķis bija “vērst uzmanību uz to, kā praksē norit deleģēto tiesību aktu pieņemšanas procedūra, kuru ieviesa ar Lisabonas līgumu”.

3.2.

EESK tajā konstatēja, ka “deleģēto aktu konkrētais tiesiskais raksturs joprojām ir samērā nenoteikts. Jēdzienu “nebūtisks elements” Tiesa atkarībā no jomas interpretē atšķirīgi; Komisijas rīcības brīvība šķiet samērā plaša, jo tās kompetencē ir ierosināt deleģējuma apjomu un ilgumu”.

3.2.1.

Tajā minēts, ka ir “daudz neatbildētu jautājumu par to, cik pārredzama ir iepriekšējas apspriešanās sistēma, kuras pamatā ir juridiski nesaistošs, 2011. gada 4. aprīlī pieņemts dokuments (..) (“Kopēja vienošanās par deleģēto aktu izmantošanas praktisko kārtību”)”.

3.2.2.

EESK arī konstatēja, ka “LESD 290. panta īstenošana ir paredzēta 2009. gada 9. decembrī pieņemtajā Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, kas ir juridiski nesaistošs dokuments, savukārt noteikumi par īstenošanas pilnvaru izmantošanu pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra regulu, proti, vispārēji un tieši piemērojamu tiesību aktu, kura visi elementi ir obligāti”.

3.2.3.

Tā secināja, ka “joprojām nav zudušas šaubas par procedūras vienkāršumu; par to, vai Eiropas iedzīvotāji patiešām apzinās jautājumu būtību; par šīs procedūras pareizu izmantošanu un kontroles mehānismu efektivitāti”. Attiecīgi EESK piedāvāja izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par šo tematu, lai formulētu komitejas nostāju par minētajā ziņojumā objektīvi veiktajām piezīmēm un secinājumiem nolūkā potenciāli uzlabot ES likumdošanas procedūru.

3.3.

2013. gada jūlijā un septembrī EESK saņēma atzinuma pieprasījumu par priekšlikumu regulai, ar ko “vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam” (COM(2013) 451 final), un regulai, ar ko “vairākus tādus tiesību aktus tiesiskuma jomā, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam” (COM(2013) 452 final), pēc tam 18. novembrī un 10. decembrī vēl vienu atzinuma pieprasījumu par priekšlikumu regulai, ar ko “vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam” (COM(2013) 751 final). Minētās regulas tika dēvētas par Kopoto regulu I, II un III.

3.3.1.

16. oktobra un 2. janvāra atzinumos EESK uzsvēra, ka, lai arī tā ir nepieciešama, šāda kopus pielāgošana, kas skar vairāk nekā 165 tiesību aktus (regulas, direktīvas un lēmumus) 12 dažādās jomās, rada daudz juridiskas un praktiskas dabas jautājumu.

3.3.2.

Attiecīgi “vairāki deleģēšanas procedūras aspekti joprojām ir neskaidri. Jādefinē būtu (..) jēdziens “nebūtiski elementi”. Turklāt būtu precīzi jāizvērtē mehānisma darbība”.

3.3.3.

Papildus tam EESK konstatēja, ka “atsevišķos regulu priekšlikumos nav ievēroti visi nosacījumi, kas izriet no leģislatīvajiem pamataktiem, un deleģēšana paredzēta uz nenoteiktu laiku vai arī noteikti ļoti īsi termiņi Parlamenta un Padomes īstenotajai kontrolei”.

3.3.4.

Pēc visu priekšlikumu sistemātiskas analīzes EESK ieteica Komisijai “izdarīt izmaiņas “kopus pielāgošanas” procesā tā, lai vairāk tiktu ņemtas vērā dažu tiesību pamataktu īpatnības”, un “Padomei un Parlamentam rīkoties ar vislielāko rūpību un sīki izvērtēt visus tiesību aktus, uz kuriem minētā pielāgošana attiecas”.

3.3.5.

Ja process tiek veikts saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, EESK uzsvēra, ka ir svarīga:

3.3.6.

Visbeidzot, komiteja prasīja izvērtēt jauno reglamentējošo noteikumu ietekmi un regulāri ziņot Parlamentam, Padomei un arī komitejai par efektivitāti, pārredzamību un informācijas izplatīšanu.

3.4.

Tikmēr Komisija, pamatojoties uz LESD 295. pantu, publicēja priekšlikumu saistošam iestāžu nolīgumam, kas iekļaujas tiesību aktu kopumā par labāku likumdošanas procesu un kurā deleģētie akti skatīti divos īpašos pielikumos.

3.4.1.

Savā 2015. gada jūlija atzinumā EESK pauda, ka tā “ir (..) gandarīta par Komisijas centieniem panākt līdzsvaru starp tādām pamatvērtībām kā “tiesību normu” ievērošana, demokrātiska līdzdalība, pārredzamība, tuvināšanās iedzīvotājiem un tiesības uz plašu informāciju par likumdošanas procedūrām, no vienas puses, un tiesību aktu vienkāršošanu, elastīgāku un attiecīgām interesēm piemērotāku regulējumu, kura atjaunināšana un pārskatīšana ir vienkāršota, no otras puses”.

3.4.2.

Tā atzinīgi vērtēja arī to, ka ““Komisija apņemas pirms deleģēto aktu pieņemšanas apkopot visu vajadzīgo informāciju, (..) apspriežoties ar dalībvalstu ekspertiem un sabiedrību” un ka tā ierosina izmantot tādu pašu apspriešanās metodi attiecībā uz īstenošanas aktu pieņemšanu”.

3.4.3.

Tomēr EESK pauda bažas, ka visas šīs apspriedes pārmērīgi un nevajadzīgi paildzinās aktu izstrādi.

3.4.4.

EESK neatbalstīja kazuistisko pieeju, ar ko nosaka jomas, uz kurām jāattiecina deleģētie vai īstenošanas akti, jo izmantotie kritēriji bija neskaidri un pieļāva pārāk plašas interpretācijas iespējas.

3.4.5.

EESK arī iebilda pret to, ka:

3.4.6.

EESK vēlējās, lai vadlīnijās skaidri paredzētu to, ka tiek noteikti visi deleģēšanas elementi, proti:

3.4.7.

EESK uzskatīja, ka “LESD 290. un 291. panta redakcija ir pilnveidojama un ka gadījumā, ja Līgumi tiktu pārskatīti, minētie panti būtu jāuzlabo. Arī to piemērošanas noteikumus vajadzētu uzlabot, lai nepieļautu, ka lēmumi attiecībā uz tiesiskā instrumenta izvēli ir vairāk politiski nekā tehniski”.

3.5.

Tā kā Parlaments un Padome nevienojās par kopus pielāgošanas procedūru, Komisijai savus priekšlikumus nācās atsaukt un iesniegt šo priekšlikumu.

4.1.

Ņemot vērā iepriekšējos atzinumus, EESK šaubās, vai vairāk nekā četrus gadus ilga kavēšanās tik delikātā jomā ir pamatota.

4.2.

EESK principā bija skaidri norādījusi šādas nostādnes:

4.3.

EESK arī nepiekrita Komisijai attiecībā uz 3.3.5. punktā minētajiem aspektiem.

4.4.

Izskatāmajā priekšlikumā daudzi no šiem negatīvajiem aspektiem ir laboti. Tomēr joprojām pastāv vairākas viedokļu atšķirības:

31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/43

Ziņotājs:

Arno METZLER

Līdzziņotājs:

Stefano PALMIERI

1.1.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas centienus pilnībā izmantot visas vienotā tirgus iespējas attiecībā uz pakalpojumu nozari. Tomēr EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka pašreizējā politiskajā situācijā, kāda vērojama daudzās dalībvalstīs, jebkāda ES iejaukšanās stingri noteiktajā dalībvalstu kompetencē var izraisīt politiskas nesaskaņas. Pat tajos gadījumos, kad juridiski ir iespējams piemērot stingrākus atbilstības izpildes pasākumus, nopietnas politiskas krīzes laikā tas nebūtu īsti pareizi. Tādēļ EESK iesaka pēc iespējas īstenot pozitīvu pieeju – paraugpraksi un konsultācijas, nevis piespiedu izpildes pasākumus.

1.2.

EESK visnotaļ atbalsta Komisijas mērķi – veicināt dialogu starp ES un dalībvalstīm ikviena likumdošanas procesa sākumposmā, lai nepieļautu tādu tiesību aktu pieņemšanu valsts līmenī, kuri kavē Eiropas integrācijas procesu. EESK iesaka paplašināt šo dialogu un koncentrēties uz atbilstību ne vien Pakalpojumu direktīvai, bet arī ES primārajiem tiesību aktiem, īpaši Pamattiesību hartai, lai garantētu līdzsvaru starp darba ņēmēju tiesībām un patērētāju aizsardzību, no vienas puses, un ekonomiskajām brīvībām, no otras puses. Ir skaidri jānorāda par atbilstības kontroli atbildīgās struktūras sastāvs, kas jāveido tā, lai pilnīgi atbilstu iepriekš minētajiem tiesību aktiem un principiem.

1.2.1.

EESK iesaka izvēlēties pozitīvu pieeju un ieviest principu, ka tikai pozitīvas konsultāciju procedūras iznākumā pasākuma projektam var piešķirt “atbilstības garantiju”. Gadījumos, kad atbilstības novērtējums nav pozitīvs, Komisijas lēmums nebūtu saistošs, un būtu jāpiemēro jau spēkā esošās pēcpieņemšanas procedūras.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē dalībvalstīm pieejamā un uz ES Tiesas judikatūru pamatotā, sīki un rūpīgi izstrādātā samērības novērtējuma ieviešanu. Komiteja uzskata, ka šāda koncepcija varētu uzlabot dalībvalstu samērības novērtējuma procedūras. EESK uzsver, ka samērības novērtējuma nolūkā būs cieši jāsadarbojas ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm un profesionālajām organizācijām.

1.3.1.

EESK uzskata, ka pienākums izmantot samērības pārbaudi pirms ikviena jauna profesiju regulējuma pieņemšanas nav vispiemērotākā pieeja, kā nodrošināt efektīvu un ieinteresētu šādas pārbaudes piemērošanu. Tādēļ komiteja iesaka ieviest šo pārbaudi tikai kā pakalpojumu piedāvājumu valstu regulatoriem.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē centienus veicināt pakalpojumu sniedzēju mobilitāti un uzskata, ka izpēte un atbilstība dalībvalstu prasībām attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī pakalpojumu sniedzējiem joprojām var būt grūti izpildāma. Tomēr, ja galvenā atbildība par procedūru tiek pārlikta uz izcelsmes dalībvalsts iestādēm, veidojas pretruna ar pašreizējo uzņēmējas dalībvalsts principu, saskaņā ar kuru uzņēmumu un darbinieku darbību reglamentē ar tās valsts tiesību aktiem, kurā darbība tiek veikta.

1.4.1.

EESK uzsver, ka ir jāgādā, lai izcelsmes valsts princips netiktu ieviests nekādā veidā. Šajā saistībā komiteja norāda, ka ar pakalpojumu e-karti tiks ieviesti vairāki elementi, kuru pamatā ir šis princips, kas dos iespēju pakalpojumu sniedzējiem veikt darījumus, kā starpnieci izmantojot tikai izcelsmes dalībvalsti, un nozīmēs, ka uzņēmējām dalībvalstīm būs jāakceptē izcelsmes dalībvalsts lēmumi par dokumentu autentiskumu, tādējādi ierobežojot kontroles mehānismus un līdz ar to saskaņojot datu apmaiņu pēc izcelsmes valsts principa.

1.4.2.

EESK uzsver, ka ir jāgādā, lai uzņēmējas dalībvalstis joprojām varētu pilnībā izlemt, kādas procedūras piemērot pakārtota uzņēmuma reģistrēšanai, tostarp attiecībā uz profesiju atzīšanas aspektiem. Pilnīgi elektroniska procedūra apvienojumā ar uzņēmēju dalībvalstu ierobežotajām iespējām pārbaudīt informāciju, kas, izmantojot pakalpojumu e-karti, sniegta izcelsmes dalībvalstij, ļaus vienkāršāk izveidot pastkastīšu uzņēmumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un īstenotu sociālo dempingu.

1.4.3.

Lai nodrošinātu, ka pakalpojumu e-kartē ietvertā informācija vienmēr ir atjaunināta, un lai nepieļautu “datu kapsētas” veidošanu, EESK iesaka pārskatīt vienreizējas iesniegšanas principu un ieviest pakalpojumu e-kartes derīguma termiņu.

1.4.4.

EESK arī iesaka svītrot ierobežojošās atcelšanas procedūras, īpaši prasību, ka galīgo lēmumu pieņem tiesas, lai tādējādi katra dalībvalsts varētu efektīvi kontrolēt saimniecisko darbību, kas tiek veikta tās teritorijā.

1.4.5.

Priekšlikumā ir noteikti īsi termiņi pakalpojumu e-kartes pieteikuma iesniedzēja sniegtās informācijas derīguma pārbaudei. Tie būtu jāpārskata, lai dotu iestādēm pietiekami daudz laika pieteikumu izskatīšanai.

1.4.6.

Tiesību akta priekšlikumā vajadzētu norādīt, ka par Eiropas pakalpojumu e-kartes ļaunprātīgu izmantošanu jāievieš efektīvas un preventīvas sankcijas, kas piemērojamas gan dalībvalstij, gan pieteikuma iesniedzējam uzņēmumam.

1.4.7.

EESK iesaka skaidrāk norādīt, ka visos profesiju atzīšanas aspektos saistībā ar jauno e-karti priekšroka ir Profesionālo kvalifikāciju direktīvai. Neatkarīgi no tā, vai profesionālo darbību veic pašnodarbināta persona vai uzņēmums, nepārprotami jānorāda, ka pakalpojumu e-karti nevar izdot speciālistiem, kas veic profesionālo darbību, kura tiek reglamentēta izcelsmes un/vai uzņēmējā dalībvalstī.

1.4.8.

Lai nepieļautu, ka e-karti ļaunprātīgi izmanto fiktīvas pašnodarbinātas personas, EESK uzskata, ka karti nevajadzētu izsniegt fiziskām personām, kuras nepieder pie kādas organizētas personu grupas un kurām nav aktīvu, kas ļauj veikt saimniecisko darbību.

1.4.9.

EESK pauž bažas, vai pašreizējā spēkā esošā Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas pamatota uz standartizētiem daudzvalodu jautājumiem/veidlapām un manuālo datu apmaiņu pēc dalībvalstu pieprasījuma un balstās uz optimālu sadarbību starp dalībvalstīm, ir atjaunināta atbilstīgi pašreizējām tendencēm elektroniskajā datu apmaiņā. Tādēļ EESK uzskata, ka IMI sistēma ir jānovērtē, lai nodrošinātu labāko iespējamo veiktspēju, saderību un papildināmību ar pašreizējām valsts un/vai sociālo partneru datu apmaiņas sistēmām, tostarp tādām nozaru iniciatīvām kā sociālās ID kartes.

1.4.10.

Ar šo priekšlikumu tiek ieviesta saskaņota, uz dalībvalstu brīvprātīgu izvēli balstīta Eiropas iepriekšējas paziņošanas sistēma darbā norīkotiem darba ņēmējiem, tādējādi virzoties uz obligātu piemērošanu vēlākā posmā. Tas nav nedz vēlami, nedz arī atbilst Direktīvai 2014/67/ES (1), tādēļ EESK ierosina vēlreiz pārdomāt, vai šāda sistēma būtu ieviešama.

1.4.11.

Pamatojoties uz paustajām bažām un to, ka, izmantojot šībrīža datu apmaiņas sistēmu, minētās garantijas prasības varētu būt neiespējami nodrošināt, EESK uzskata, ka e-kartes piemērošana tās pašreizējā veidā varētu radīt šajā atzinumā izklāstīto nelabvēlīgo ietekmi, kas būtu nesamērīga un pārsniegtu doto labumu. Tādēļ EESK ierosina ar iesaistītajām ieinteresētajām personām rūpīgāk apspriest šīs sistēmas uzbūvi, to pielāgojot tā, lai pirms procedūru uzsākšanas garantētu efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm. Varētu aicināt EESK sākt diskusiju nolūkā rast alternatīvu risinājumu pakalpojumu e-kartei, lai efektīvāk integrētu jau izveidotās reģistrācijas un kvalifikācijas sistēmas.

1.5.

EESK vēlētos uzsvērt, ka atšķirības starp normatīvajām koncepcijām vēl nenozīmē, ka tādēļ būtu jāveic reformas. Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izstrādāto jauno ierobežotības indikatoru, jo tas nodrošina augstākus analīzes standartus nekā ESAO PMR. Tomēr būtu skaidri jānorāda, ka ierobežotības indikators ir neitrāls un nenosaka noteikumu pamatojumu vai vērtību.

1.6.

EESK atzīmē, ka Pakalpojumu paketē nav ietvertas nostādnes attiecībā uz elektroniskiem pakalpojumiem, taču šī ir jauna un plaukstoša uzņēmējdarbības joma, kam jāvelta īpaša uzmanība. Tā kā mobilitātes iespējas šajā nozarē ir ārkārtīgi plašas, patērētājiem ir sevišķi grūti novērtēt kvalifikāciju un to, kā ir ievērotas juridiskās prasības un obligātās kvalitātes prasības; tam varētu būt vajadzīgi īpaši instrumenti. Tāpēc būtu vēlams izstrādāt iniciatīvu, kas būtu veltīta elektronisko pakalpojumu iekšējam tirgum. Ir vajadzīgi jauni elementi, uz kuriem balstīt personīgo uzticēšanos, kad pakalpojuma sniedzējs nav personiski pazīstams.

1.7.

Attiecībā uz savstarpējās uzticēšanās problēmu, kas ir būtisks aspekts diskusijā par Pakalpojumu paketi un konkrēti par pakalpojumu e-karti, EESK iesaka novērtēt pašreizējās speciālistu un uzņēmumu reģistrēšanas sistēmas un attiecīgos akreditācijas un kvalitātes nodrošināšanas mehānismus. Tā kā pakalpojumu iekšējais tirgus dalībvalstīs joprojām rada ievērojamas bažas, EESK atzinīgi vērtētu iniciatīvu, kuras mērķis būtu iegūt vairāk informācijas par pārrobežu darbības aktivizēšanas ietekmi. Šajā iniciatīvā varētu apsvērt ekonomisko ietekmi, taču galvenokārt pievērsties citiem jautājumiem, piemēram, nodarbinātībai, darba apstākļiem un patērētāju aizsardzībai. Ja problēmas tiktu apzinātas objektīvi, tās varētu novērst, lai palielinātu dalībvalstu uzticību ilgtermiņā. Bez pietiekamas savstarpējas uzticēšanās iekšējais tirgus pakalpojumu jomā nekad nebūs efektīvs.

2.1.

Pakalpojumi veido divas trešdaļas no ES tautsaimniecības un 90 % no jaunizveidotajām darbvietām. Pasākumu kopums, kura mērķis ir sekmēt uzņēmumu un speciālistu pakalpojumu sniegšanu 500 miljoniem iespējamo klientu Eiropas Savienībā, sekmēs pakalpojumu nozares uzplaukumu, ļaujot izmantot visas tās sniegtās iespējas.

2.2.1.

Stingrākas prasības paziņošanas procedūrai attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar pakalpojumu direktīvām, liegs dalībvalstīm pieņemt diskriminējošas, nepamatotas un nesamērīgas valsts atļauju piešķiršanas shēmas vai prasības attiecībā uz pakalpojumiem.

2.3.1.

Dalībvalstīm bieži ir dibināti iemesli profesiju regulējumam, kuru pamatā ir vajadzība aizsargāt sabiedrības interešu pamatmērķus. Dalībvalsts var katrā atsevišķā gadījumā novērtēt, vai būtu jānosaka ierobežojumi piekļuvei profesionālajām darbībām un to veikšanai.

2.3.2.

Lai novērstu negatīvu ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu un speciālistu mobilitāti tā iemesla dēļ, ka profesiju regulējuma samērības novērtējums ES ir nevienmērīgs, tiek ieviesta samērības pārbaude, ko dalībvalstis veic pirms valsts tiesību aktu profesiju jomā pieņemšanas vai grozīšanas.

2.3.3.

Direktīvā noteikti galvenie kritēriji, kas jāņem vērā šādā novērtējumā, piemēram, risku būtība, profesijai rezervēto darbību tvērums, saikne starp kvalifikāciju un darbībām, pasākuma ekonomiskā ietekme utt.

2.3.4.

Līgumos ir noteikts, ka regulējumam ir jābūt samērīgam; tomēr tālākā izvēle attiecībā uz to, vai un kā reglamentēt profesijas, paliek dalībvalstu kompetencē.

2.4.1.

E-karte ir jauna, pilnīgi elektroniska procedūra pašnodarbinātām personām un uzņēmumiem vairākās jomās, piemēram, būvniecības nozarē, uzkopšanā un uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā. Ar to tiek aizstātas administratīvās formalitātes dažādās valodās, jo pakalpojumu sniedzējs pilda procedūru izcelsmes valsts valodā un kopā ar izcelsmes valsts pārvaldes iestādi.

2.4.2.

E-kartes procedūras pamatā ir sadarbība starp izcelsmes un uzņēmēju dalībvalsti, un to īsteno, izmantojot spēkā esošo Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI). Tā nemaina spēkā esošos noteikumus, ko piemēro darba ņēmēju norīkošanai darbā un kas paredzēti Direktīvā 96/71/EK (2) un Direktīvā 2014/67/ES (3).

2.4.3.

Eiropas pakalpojumu e-karte ir līdzīga Eiropas profesionālajai kartei (EPC). Tomēr EPC veicina pakalpojumu sniegšanu, atzīstot fizisku personu kā darba ņēmēju vai pašnodarbinātu pakalpojumu sniedzēju profesionālo kvalifikāciju, savukārt e-karte nodrošina, ka tiek izpildīts daudz vairāk prasību.

2.5.1.

Tā kā profesionālo pakalpojumu regulējums ir dalībvalstu prerogatīva, spēkā ir dažādi regulējuma modeļi. Neatkarīgi no katrā valstī vai reģionā piemērojamā modeļa, paziņojuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm atcelt noteiktus nepamatotus materiālos ierobežojumus un radīt dalībvalstīm izpratni par “pozitīvu” regulējumu.

2.5.2.

Reformu ieteikumi ietver plašu prasību diapazonu un sīki izstrādātu analīzi par regulējumu, ko piemēro arhitektiem, būvinženieriem, grāmatvežiem, juristiem, patentu aģentiem, nekustamā īpašuma aģentiem un tūristu gidiem. Eiropas Komisija ne visus tos uzskata par tādiem, kas būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem.

2.5.3.

Lai palīdzētu kvalitatīvi analizēt šķēršļus, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu profesiju regulējuma ierobežotības indikatoru. Tas aptver regulatīvās pieejas aspektus, kvalifikācijas prasības, citas piekļuves prasības un īstenošanas prasības.

3.1.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas centienus izmantot visas vienotā tirgus iespējas attiecībā uz pakalpojumu nozari. Pakalpojumu paketē ietvertais pasākumu klāsts neapšaubāmi nodrošina stabilitāti virzībā uz šo mērķi. Tomēr EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka nopietnajā politiskajā krīzē, kāda vērojama daudzās dalībvalstīs, jebkāda ES iejaukšanās stingri noteiktajā dalībvalstu kompetencē var izraisīt politiskas nesaskaņas. Gan likumdošanas pilnvaras – ko šķietami varētu ietekmēt jaunā paziņošanas procedūra un obligātā samērības pārbaude –, gan jau nostabilizējušās, tradicionālās valstu profesiju regulējuma sistēmas bieži tiek uzskatītas par valsts sistēmas pamatu, tādēļ pret tām jāizturas uzmanīgi. Pat tad, ja juridiski ir iespējams piemērot stingrākus atbilstības noteikumu izpildes pasākumus, pašreizējā situācijā tas varētu nebūt īsti pareizi. Efektīvāka varētu izrādīties pozitīva pieeja – paraugprakses ieviešana vai konsultāciju metode.

3.1.1.

EESK uzsver, ka ir jāpievērš pienācīga uzmanība Eiropas Savienībā sniegto pakalpojumu kvalitātei un drošumam.

3.1.2.

Turklāt EESK vēlas norādīt uz īpašo jutīgumu, kāds piemīt veselības aprūpei un pacientu aizsardzībai. Ja Komisijas rīcība var papildināt dalībvalstu veiktos pasākumus, ir jārespektē tas, ka dalībvalstīm ir pilna atbildība, kā arī iespēja ieviest stingrākus pacientu aizsardzības pasākumus, kā paredzēts LESD 168. pantā.

3.2.

Ir svarīgi panākt, ka galvenās ieinteresētās personas ievēro jaunos savas profesijas noteikumus, tāpēc, lai nodrošinātu regulējuma kvalitāti un efektivitāti, EESK ierosina apspriesties ar ieinteresētajām personām, piemēram, profesionālajām organizācijām, sociālajiem partneriem, patērētāju aizsardzības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par plānoto pasākumu praktisko piemērošanu.

3.3.

Mums ir jāapzinās, ka, šajā kontekstā ieviešot jaunas saistības un piespiedu izpildes pasākumus, mēs varam radīt iespaidu, ka dalībvalstis kopumā netiek uzskatītas par pietiekami spējīgām izprast Pakalpojumu direktīvas un Profesionālo kvalifikāciju direktīvas prasības, lai gan patiesībā gandrīz visās dalībvalstīs tādi likumdošanas instrumenti kā samērības pārbaudes ir iekļauti visu likumdošanas procedūru pamatprasībās.

3.4.

Daudzi Pakalpojumu paketes noteikumi var padarīt neskaidrāku atšķirību starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tādēļ EESK uzsver, ka ir svarīgi saglabāt šo atšķirību (kas skaidri definēta Pakalpojumu direktīvā un Profesionālo kvalifikāciju direktīvā, kā arī Tiesas judikatūrā), novērtējot jaunam valsts profesiju regulējumam piemērotās samērības pārbaudes rezultātus un īstenojot Eiropas pakalpojumu e-kartes regulu un direktīvu. Lai garantētu godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, būtu jāaizliedz diskriminējoši pasākumi un jāievēro gan uzņēmējas dalībvalsts likumos un koplīgumos noteiktie nodarbinātības nosacījumi, gan patērētāju tiesības, gan veselības un drošības noteikumi.

3.5.

EESK norāda, ka pakalpojumu nozares izaugsme nedrīkst veicināt sociālo dempingu un krāpšanu (4). Tādēļ EESK uzsver, ka trūkst pietiekamas garantijas, ka visās dalībvalstīs darba ņēmēju tiesības un patērētāju aizsardzība saglabāsies augstā līmenī, un pastāv risks, ka tiks ieviests izcelsmes valsts princips, kas būtu pretrunā pamatnoteikumiem, saskaņā ar kuriem uzņēmumu un darba ņēmēju darbību reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā šī darbība tiek veikta.

3.6.

EESK ir vienisprātis ar to ieinteresēto personu viedokli, kas pārstāv nozares, uz kurām attiecas Eiropas pakalpojumu e-kartes priekšlikums, un nav pārliecināta par šīs likumdošanas iniciatīvas pievienoto vērtību un tās lietderīgumu.

3.7.

Diemžēl ierosinātais iekšējā tirgus tiesību aktu kopums nerisina faktiskās problēmas, ar kādām saskaras atsevišķas nozares, uz kurām priekšlikumi attiecas. EESK uzskata: lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm un dažādām ieinteresētajām personām, ir svarīgi mazināt apšaubāmas reputācijas uzņēmumu iespējas veikt krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas darbības iekšējā tirgū.

4.1.1.

EESK atbalsta Komisijas mērķi veicināt dialogu ar dalībvalstīm likumdošanas procesa sākumposmā, lai nepieļautu tādu standartu pieņemšanu, kas kavē vienotā tirgus darbību. Būtu pat jāapsver iespēja paplašināt šo dialogu un koncentrēties uz atbilstību ne vien Pakalpojumu direktīvai, bet arī ES primārajiem tiesību aktiem, īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, lai garantētu līdzsvaru starp darba ņēmēju tiesību un patērētāju aizsardzību, no vienas puses, un ekonomiskajām brīvībām, no otras puses. Ir jāprecizē par atbilstības kontroli atbildīgās struktūras sastāvs, kas jāveido tā, lai pilnīgi atbilstu iepriekš minētajiem tiesību aktiem un principiem, kā arī nodrošinātu tā reprezentativitāti un neatkarību.

4.1.2.

Tomēr EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka priekšlikumam, šķiet, būs vērā ņemama tieša ietekme uz valstu likumdošanas procedūrām.

4.1.3.

Ar šo priekšlikumu tiek paplašināta Pakalpojumu direktīvā noteiktās paziņošanas procedūras piemērošanas joma, turklāt tas ir diezgan sarežģīts. Tādējādi apvienojumā ar nogaidīšanas termiņu tas apgrūtina valstu likumdevēju iespējas veikt reformas īsā laikposmā, pat tad, ja jāveic tikai nelieli tiesību aktu grozījumi.

4.1.4.

Izpildes pasākumi, piemēram, nogaidīšanas termiņš, brīdinājuma mehānisms un Komisijas lēmums, ar ko dalībvalstij pieprasa atturēties no pasākuma projekta pieņemšanas, ievērojami palēnina valsts likumdošanas procesus un būtiski ierobežo valsts likumdevēju brīvību. Lai nodrošinātu demokrātisku likumdošanas procedūru, ir jāsaglabā visas valstu parlamentu likumdošanas pilnvaras. EESK ļoti apšauba, vai ir samērīgi – un arī prātīgi – iejaukties valsts likumdošanas procedūrās, ieviešot stingrākus izpildes pasākumus, pat tādos jautājumos, uz kuriem attiecas subsidiaritātes princips, ja ir pieejamas ļoti piemērotas pēcpieņemšanas procedūras.

4.1.5.

Negatīvi lēmumi par valsts likumu, tiesību normu vai administratīvo aktu projektu atbilstību nedrīkstētu būt saistoši. EESK iesaka “atbilstības garantiju” pasākuma projektam piešķirt tikai tad, ja konsultāciju procedūras iznākums ir pozitīvs. Šāda pozitīva pieeja dotu dalībvalstīm ievērojamu labumu un motivētu pilnībā iesaistīties paredzamajā konsultāciju procedūrā un pieņemt attiecīgus pasākumus. Gadījumos, kad atbilstības novērtējums nav pozitīvs, būtu jāpiemēro jau spēkā esošās pēcpieņemšanas procedūras.

4.1.6.

EESK uzsver: kā noteikts Pakalpojumu direktīvā, paziņošanas procedūra neietekmēs tiesības apspriest, noslēgt un īstenot koplīgumus.

4.2.1.

EESK atzinīgi vērtē dalībvalstīm pieejama un uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru pamatota, sīki un rūpīgi izstrādāta samērības novērtējuma ieviešanu. Komiteja uzskata, ka šāda koncepcija varētu uzlabot dalībvalstu samērības novērtējuma procedūras.

4.2.2.

EESK uzsver, ka samērīguma pārbaude, kurā galvenā uzmanība vērsta uz profesionālajām prasībām, nozīmē, ka dalībvalstu iestādēm būs cieši jāsadarbojas ar profesionālajām organizācijām, kuras attiecīgajā reglamentētajā profesijā atbild par kvalitātes nodrošināšanu. Ir jāparedz arī sociālo partneru un patērētāju aizsardzības organizāciju tiesības tikt uzklausītām, lai nodrošinātu darba ņēmēju un patērētāju tiesību pilnīgu ievērošanu. Šo organizāciju struktūra jāatstāj tikai un vienīgi dalībvalstu pārziņā.

4.2.3.

Tomēr EESK apšauba, ka direktīva, ar ko ievieš pienākumu veikt pārbaudi pirms jebkura jauna profesiju regulējuma pieņemšanas, ir labākais veids, kā panākt šīs pārbaudes izpildi. Tādēļ komiteja drīzāk ieteiktu ieviest norādes, kas ļautu dalībvalstīm pēc iespējas labāk pielāgot pārbaudi savām tiesību sistēmām.

4.2.4.

Daudzi ierosinātie samērības kritēriji, kas jāapsver, ir visai plaši un brīvi interpretējami un pieļauj dažādus atbilžu variantus, kas atkarīgi no izraudzītās pārbaudes pieejas, pārbaudē iesaistītajām personām/struktūrām utt. Šos kritērijus var izmantot kā atbalsta norādes, bet ne kā obligātu procedūru, kas būtiski ietekmē visu likumdošanas procesu. Turklāt, lai neradītu iespaidu, ka minētie kritēriji kopumā ir uzskatāmi par šķēršļiem, būtu jānodrošina, ka saraksts ir neitrāls un nenosaka noteikumu pamatojumu vai vērtību. Jebkurā gadījumā kritērijiem kā atskaites punktam jābūt pēc iespējas precīziem un objektīviem.

4.2.5.

Lielākajā daļā dalībvalstu samērības pārbaudes jau ir iekļautas visu valsts likumdošanas procedūru pamatprasībās. Samērības kritēriju saskaņošana būtu iejaukšanās valsts likumdošanas kompetencē un tādējādi varētu radīt nesamērīgas prasības dažās dalībvalstīs un vēl lielākus traucējumus tirgus darbībā.

4.2.6.

Direktīva attiecas tikai uz ex ante regulējumu (piemēram, statusa aizsardzību, obligāto reģistrāciju, kvalifikācijas prasībām utt.), lai gan ex post regulējumā (piemēram, profesijas sertifikācijas sistēmās, vietējos noteikumos vai būvatļaujās) var noteikt būtiskus ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ reglamentējošo sistēmu objektīva salīdzināšana var izrādīties sarežģīta.

4.2.7.

Pienākums sniegt samērības novērtējuma ziņojumus, pamatojoties uz diezgan sarežģītu un pat pa daļai zinātnisku pārbaudes sistēmu, varētu būtiski palēnināt vai pat kavēt jebkuras profesiju regulējuma reformas.

4.2.8.

Lai gan Eiropas Komisija uzsver, ka izvēle attiecībā uz to, vai un kā reglamentēt profesijas, paliek dalībvalstu kompetencē, šī izvēles brīvība ir lielā mērā teorētiska. Ja obligātā pārbaude būs negatīva, likumdevējs tik un tā faktiski nevarēs apliecināt atbilstību Pakalpojumu direktīvai. Turklāt priekšlikums ir jāaplūko saistībā ar jaunu paziņošanas procedūru, ko nosaka Pakalpojumu direktīva, jo ar profesiju regulējumu saistītie pasākumi bieži ietilpst abu direktīvu darbības jomā. Likumdevējam nav gandrīz nekādas rīcības brīvības, jo paziņošanas pienākums ietver arī pienākumu sniegt informāciju, kas apliecina atbilstību Pakalpojumu direktīvai, un tas – šādu dublējošos pasākumu gadījumā – nozīmē samērības pārbaudes rezultātus.

4.2.8.1.

Tāpēc EESK apšauba, vai negatīvo ietekmi, ko radīs saskaņotas samērības pārbaudes piemērošanas pienākums, ierobežojot valsts likumdevēja pilnvaras – īpaši ņemot vērā ierosināto stingrāku prasību paziņošanas procedūru –, var atsvērt tās sniegtās priekšrocības. EESK uzskata, ka fakultatīvas norādes vai konsultācijas var dot līdzīgu labumu, taču bez negatīvām sekām.

4.3.1.

EESK atzinīgi vērtē centienus veicināt pakalpojumu sniedzēju mobilitāti un uzskata, ka dalībvalstu prasību izpēte attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī – un atbilstība šīm prasībām – pakalpojumu sniedzējiem joprojām var būt grūti izpildāma.

4.3.2.

Tomēr, ja galvenā atbildība par procedūru tiek pārlikta uz izcelsmes dalībvalsts pārvaldes iestādēm, veidojas pretruna ar ieviesto uzņēmējas dalībvalsts principu. Pakalpojumu e-karte nedrīkst novērst vai traucēt kontroli, kas uzņēmējai dalībvalstij jāveic attiecībā uz tās teritorijā veiktajām saimnieciskajām darbībām. Tādēļ ierosinātajā pakalpojumu e-kartē nedrīkst ietvert izcelsmes valsts principa elementus. Tomēr EESK atbalsta ierosmi palielināt uzticēšanos starp dalībvalstīm, cita starpā skaidri nosakot saistības, kas nodrošina atbilstīgu un pareizu datu apmaiņu un kontroles sistēmas.

4.3.3.

Ir pamats uzskatīt, ka daži pakalpojumu e-kartes elementi – informācijas vienreizējas iesniegšanas princips, nenoteiktais derīguma termiņš, dalībvalstīm uzliktais pienākums izmantot informāciju, kas ietverta pakalpojumu e-kartē, bez iespējām vēlāk pieprasīt sniegtās informācijas derīguma pierādījumu, kā arī ierobežojošās atcelšanas procedūras, par kurām galīgo lēmumu pieņem tiesa, – var būtiski traucēt kontrolēt atbilstību valsts tiesību aktiem un var apdraudēt darba ņēmēju un patērētāju tiesību ievērošanu.

4.3.4.

EESK arī uzsver, ka ir jānodrošina, lai IMI sistēmas izmantošana nemainītu spēkā esošos Direktīvas 2014/67/ES noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu darbā un lai pārskatītajā Direktīvā par darba ņēmēju norīkošanu darbā (patlaban to izskata Eiropas Parlaments un Padome) tiktu skaidri uzsvērts princips “vienāda samaksa par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā”, ievērojot uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos un koplīgumos noteiktos nodarbinātības nosacījumus, veselības aizsardzības un drošības, kā arī patērētāju tiesību un vides aizsardzības prasības.

4.3.5.

Nav skaidrs, kāda būs priekšlikuma par Eiropas pakalpojumu e-karti ietekme uz pašreizējām nozaru sociālajām ID kartēm, ko ierosinājušas valstu pārvaldes iestādes vai sociālie partneri, un kā tās varētu mijiedarboties ar ierosināto IMI sistēmas paplašināšanu. Turklāt ir liecības, tostarp Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums, ka IMI sistēmai tās pašreizējā veidolā ir daži trūkumi, kas jālabo, piemēram, ar to saistītās slodzes dēļ vai tādēļ, ka trūkst skaidrības atbildēs uz pieprasījumiem (5). Tādēļ EESK uzskata, ka IMI sistēma jānovērtē atkārtoti un ka tā pašlaik vēl nevar nodrošināt optimālu sadarbību starp dalībvalstīm. IMI sistēmas uzlabojumi būtu jāveic ar mērķi uzlabot kontroles iespējas tajā valstī, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība, un panākt papildināmību ar esošajām sistēmām, paturot prātā reāllaika datu apmaiņas iespējas (tiešu piekļuvi datubankām) līdzās manuālai datu apmaiņai, ko patlaban nodrošina IMI sistēma.

4.3.6.

EESK pauž bažas, ka izcelsmes valsts princips varētu tikt ieviests “pa sētas durvīm”. Ar pakalpojumu e-karti tiks ieviesti vairāki elementi, kuru pamatā ir šis princips, kas dos iespēju pakalpojumu sniedzējiem veikt darījumus, kā starpnieci izmantojot tikai izcelsmes dalībvalsti un pieprasot uzņēmējai dalībvalstij akceptēt izcelsmes dalībvalsts lēmumus par dokumentu derīgumu un to satura patiesīgumu, tādējādi ierobežojot kontroles mehānismus un saskaņojot datu apmaiņu pēc izcelsmes valsts principa.

4.3.7.

Īpaši problemātisks šķiet fakts, ka – saskaņā ar priekšlikumu – koordinējošās iestādes pienākums ir pēc iespējas ātrāk pārbaudīt valsts prasības. Šie termiņi būtu jāpārskata, jo kompetentajai iestādei, kas atbild par pakalpojumu e-karti, katrs gadījums dažādos juridisko prasību aspektos ir jākoordinē ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Turklāt būtu skaidrāk jānorāda, ka visos profesiju atzīšanas aspektos saistībā ar jauno e-karti priekšroka ir Profesionālo kvalifikāciju direktīvai.

4.3.8.

Pilnīgi elektroniska procedūra apvienojumā ar uzņēmēju dalībvalstu ierobežotajām iespējām pārbaudīt informāciju, kas, izmantojot pakalpojumu e-karti, sniegta izcelsmes dalībvalstij, ļaus vienkāršāk izveidot pastkastīšu uzņēmumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un īstenotu sociālo dempingu. Tādēļ EESK uzskata, ka procedūrā jāveic papildu korekcijas un jāgādā, lai šāda iespēja netiktu pieļauta.

4.3.8.1.

Turklāt priekšlikumā nav paskaidrots, kuri elementi izcelsmes valstij būtu jāizvērtē, lai varētu paziņot, ka pakalpojumu sniedzējs uzņēmējdarbību šajā valstī veic likumīgi. Piemēram, nav nevienas atsauces uz Direktīvā 2014/67/ES uzskaitītajiem faktiskajiem elementiem, kas palīdz noteikt, vai uzņēmums dalībvalstī patiešām veic būtiskas darbības.

4.3.9.

Identitātes pārbaudei un rūpīgai oriģinālo dokumentu pārbaudei ir izšķirīga nozīme, lai nepieļautu apšaubāmas reputācijas un noziedzīgu uzņēmumu piekļuves iespēju (līdzīgā diskusijā tika apturēta SUP direktīva (6)). Tādēļ uzņēmējai dalībvalstij jābūt pilnībā atbildīgai par Eiropas pakalpojumu e-kartes izdošanas procedūru.

4.3.9.1.

Uzņēmējām dalībvalstīm jābūt tiesīgām izlemt, kādas procedūras ievērot pakārtota uzņēmuma reģistrēšanai, tostarp attiecībā uz profesiju atzīšanas aspektiem. Iesaistot izcelsmes dalībvalstis kā starpnieces filiāles izveides procedūrā, tiks radīts papildu administratīvais slogs izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts iestādēm, tāpēc varētu būt grūtāk veikt rūpīgu pārbaudi valstī, kurā tiek ļaunprātīgi pārkāptas, piemēram, darba ņēmēju vai patērētāju tiesības.

4.3.10.

Ierosinātajā regulā noteikts, ka tā neattiecas uz iepriekšējas paziņošanas sistēmām, kas paredzētas darbā norīkotiem darba ņēmējiem, tomēr ar priekšlikumu tiek ieviesta saskaņota Eiropas iepriekšējas paziņošanas sistēma darbā norīkotiem darba ņēmējiem, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgu izvēli. Tādējādi tiktu pieļauta virzība uz obligātu piemērošanu vēlākā posmā, kas nav vēlami un neatbilst Direktīvai 2014/67/ES. Politiskajās diskusijās par Īstenošanas direktīvu 2014/67/ES tika skaidri panākta vienošanās, ka izpildes nodrošināšanas pasākumus var noteikt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde (Direktīvas 2014/67/ES 9. pants).

4.3.11.

Lai stātos spēkā ar pakalpojumu e-kartes atcelšanu saistītās procedūras, var būt vajadzīgs, lai galīgo lēmumu pieņem tiesa, un tikmēr ir jānodrošina pakalpojumu sniedzējiem vairāki mehānismi, kas ļauj tiem turpināt savu pakalpojumu sniegšanu. Tas mazinātu efektivitāti ex post kontrolei, ko veic uzņēmēja dalībvalsts, un apgrūtinātu darba ņēmēju tiesību un spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu. Turklāt tiesību aktu priekšlikumos nav ietvertas preventīvas sankcijas, kas būtu piemērojamas dalībvalstij vai pieteikuma iesniedzēja uzņēmumam par Eiropas pakalpojumu e-kartes ļaunprātīgu izmantošanu.

4.3.12.

Regulā paredzēts, ka pakalpojumu e-kartei var pieteikties fiziskas personas. Dažās nozarēs ir būtisks risks, ka karte tiks izmantota ļaunprātīgi, tādējādi veicinot fiktīvu pašnodarbinātību.

4.3.13.

Tas, vai persona kvalificējas kā pašnodarbinātais vai kā darba ņēmējs, ir atkarīgs no darbības veida, tāpēc izcelsmes dalībvalsts izdevējiestāde nevar izdot e-karti, kas apliecina, ka persona darbojas kā pašnodarbinātais saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts noteikumiem.

4.3.14.

Atsevišķos gadījumos, lai atceltu pakalpojumu e-karti, kas izdota pašnodarbinātai personai, galīgais lēmums jāpieņem tiesai. Tādējādi ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos nebūtu iespējama ātra atcelšana, un fiktīvi pašnodarbinātas personas varētu turpināt savu darbību līdz galīgā tiesas lēmuma pieņemšanai. Tas radītu būtiskas nepilnības, kas varētu kavēt centienus apkarot nedeklarētu darbu, piemēram, pasākumus, ko īsteno Eiropas platforma nedeklarēta darba novēršanai.

4.3.15.

EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka ES līmenī līdzīga procedūra – izsniegt PD A1 veidlapas, kas saistītas ar darba ņēmēju norīkošanu darbā, – jau ir uzrādījusi iespējamās problēmas, ko var radīt paļaušanās vienīgi uz izcelsmes dalībvalsti to datu apstiprināšanā, kas attiecas uz ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, it īpaši fiktīvas pašnodarbinātības gadījumā. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots priekšlikumam, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā, teikts, ka PD A1 dokumentos ietvertās informācijas precizitāti nav iespējams garantēt, jo cita starpā nosūtītāju valstu pārvaldes iestādes neveic oficiālu kontroli. (7)

4.3.16.

Ar šo priekšlikumu tiek ieviests saskaņots mehānisms informācijas sniegšanai par apdrošināšanas segumu. Tomēr, ņemot vērā, ka tas būs saistīts ar pakalpojumu e-karti, informācija būs jāsniedz tikai vienu reizi, un tādējādi, iespējams, samazināsies pārbaudes un kontroles efektivitāte uzņēmējās dalībvalstīs.

4.3.16.1.

Turklāt apdrošinātāji būs spiesti aprēķināt prēmijas, pamatojoties uz darījumu vēsturi izcelsmes dalībvalstī, un tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinātāju tiesības novērtēt riskus un atbildību šajā jomā.

4.3.17.

Komisijai ir plašas īstenošanas pilnvaras izstrādāt pakalpojumu e-kartes saturu un tehniskos elementus, tomēr saskaņošana šajā jomā var ierobežot dalībvalstu spēju efektīvi kontrolēt, vai citu valstu pakalpojumu sniedzēji ievēro darba ņēmēju tiesības uz veselības aizsardzību un drošību.

4.4.1.

EESK vēlētos uzsvērt, ka atšķirība starp normatīvajām koncepcijām vēl nenozīmē, ka tādēļ būtu jāveic reformas. Daudzu noteikumu pamatā ir tradīcijas un pieredze. Tie ir svarīgi patērētāju aizsardzībai, tāpēc saglabājami. Atšķirīgu sistēmu pastāvēšana ir līdzvērtīguma principa pamatā. EESK ņem vērā, ka dalībvalstu profesionālās sistēmas ir pamatotas uz senām tradīcijām. Izpētes projekts uzrāda visai atšķirīgus rezultātus attiecībā uz ieguvumiem, ko rada regulējuma atcelšanas pasākumi.

4.4.2.

EESK atzinīgi vērtē jauno ierobežotības indikatoru, jo tas ietver augstākus standartus analīzes veikšanai nekā ESAO PMR. Joprojām ir daži elementi, kurus būtu vērts pārskatīt (piemēram, šķiet nepiemērota pastāvīgas profesionālās izaugsmes iekļaušana negatīvajos ierobežojumos). EESK vēlas uzsvērt, ka, lai sniegtu nediskriminējošu priekšstatu par dažādām reglamentēšanas sistēmām, būtu jāietver ne tikai ex ante regulējums (piemēram, statusa aizsardzība, kvalifikācijas prasības), bet arī ex post regulējums (piemēram, prasības būvnormatīviem un būvatļaujām). Turklāt būtu skaidri jānorāda, ka ierobežotības indikators ir neitrāls un nenosaka noteikumu pamatojumu vai vērtību.

31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/52

Ziņotājs:

Giuseppe GUERINI

1.1.

EESK atzinīgi vērtē pasākumus, ko Eiropas Savienība īsteno, lai cīnītos pret visa veida izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un uzskata, ka apgrieztās maksāšanas sistēma pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanai var būt lietderīgs instruments, ar ko apkarot karuseļveida krāpšanu un ar PVN saistītu krāpšanu.

1.2.

Tomēr, tā kā apgrieztās maksāšanas sistēma ir atkāpe no vispāratzītajiem principiem PVN jomā, nav pieļaujams, ka tās izmantošana negatīvi ietekmē iekšējo tirgu, tā izmantojama tikai noteiktu laiku un Komisijai ir atbilstīgi jānovērtē tās izmantošanas iespējamā negatīvā ietekme uz iekšējo tirgu. Ņemot vērā arī to, kādi pirmie pasākumi paredzēti Komisijas pieņemtajā PVN rīcības plānā, kurā noteikts, ka tas pašlaik attiecas tikai uz noteiktu preču piegādi, bet neattiecas uz pakalpojumiem, EESK pauž bažas par to, ka ierosinātie pasākumi varētu sadrumstalot PVN sistēmu (1).

1.3.

Īpaši jānorāda, ka vajadzēs analizēt, vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz vienotā tirgus viendabību nenonivelēs priekšrocības, ko radīs krāpšanas apkarošana. Tāpēc Komisijai nemitīgi jāuzrauga vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas darbība, saglabājot iespēju iejaukties, ja tās ietekme izrādīsies nelabvēlīga.

1.4.

EESK iesaka īpašu uzmanību pievērst proporcionalitātes principam, jo ar apgrieztās maksāšanas sistēmas ieviešanu saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) varētu būt augstas un varētu ietekmēt naudas plūsmu, radot risku, ka it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi saskarsies ar vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas izraisītām likviditātes problēmām.

1.5.

EESK norāda uz pētījumiem (2), kas liecina, ka apgrieztās maksāšanas un dalītā maksājuma sistēmas, kur tās līdz šim ieviestas, bieži izraisījuši naudas plūsmas problēmas uzņēmumiem, kuri pilda nodokļu maksāšanas prasības. Citiem vārdiem sakot, centieni apkarot neliela skaita negodīgu uzņēmumu krāpšanos nodokļu jomā ir radījuši ievērojamas darbības problēmas ekonomikas dalībniekiem, kas ievēro nodokļu maksāšanas noteikumus un kas rada darbvietas un labklājību iekšējā tirgū.

1.6.

EESK uzsver, ka pieņemtie risinājumi, kuru mērķis ir apkarot krāpšanu PVN jomā, nedrīkstētu radīt pārmērīgu un neproporcionālu slogu uzņēmumiem, it īpaši MVU, kas ievēro nodokļu maksāšanas prasības. Kā saistībā ar Komisijas pieņemto PVN rīcības plānu EESK jau iepriekš norādījusi, godīgi uzņēmumi būtu jāaizsargā un tiem nebūtu jāuzliek jauns, pārmērīgs slogs (3).

1.7.

EESK secina: tā kā centieniem apkarot krāpšanu nodokļu jomā ir nacionāla dimensija, visām dalībvalstīm pilnībā jāuzņemas atbildība par savu nodokļu sistēmu darbību un jānodrošina tādi instrumenti PVN jomā vērojamās krāpšanas apkarošanai, kas netraucē un neietekmē nodokļu sistēmu darbību citās dalībvalstīs.

1.8.

EESK uzskata, ka ierosinātie pasākumi kopumā nedrīkst negatīvi ietekmēt PVN rīcības plāna mērķus un apgrūtināt vai aizkavēt tā pilnīgu un savlaicīgu īstenošanu. Komiteja uzskata, ka tagad ir pienācis laiks spert kvalitatīvu soli uz priekšu (panākt būtisku progresu) šajā jomā, lai atbalstītu vienoto tirgu un veicinātu nodarbinātību, izaugsmi, ieguldījumus un konkurētspēju. Komiteja uzskata arī, ka ir svarīgi īstenot visas rīcības plāna daļas kā nedalāmu kopumu (4).

1.9.

Lai Komisijas priekšlikums efektīvi darbotos un lai nākotnē samazinātu vajadzību izmantot papildu atkāpes no konsolidētiem principiem un noteikumiem par PVN sistēmas darbību Eiropas Savienībā, dalībvalstīm, kas prasa piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, būtu jāievieš konkrētas un īpašas prasības attiecībā uz elektronisko rēķinu sagatavošanu un tādā veidā jānodrošina maksājumu pilnīga izsekojamība.

2.1.

Eiropas Komisija 2016. gada 7. aprīļa paziņojumā nāca klajā ar rīcības plānu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Pēc minētā paziņojuma 2017. gadā tiks izstrādāts tiesību akta priekšlikums ar mērķi reformēt un modernizēt pašlaik spēkā esošos ES noteikumus, kas attiecas uz PVN.

2.2.

Komisijas rīcības plānā un tiesību akta priekšlikumā, kas gaidāms 2017. gadā, ierosināts “PVN iztrūkumu”, t. i., starpību starp paredzētajiem un faktiskajiem PVN ieņēmumiem, samazināt, iespējami ierobežojot krāpšanu PVN jomā.

2.3.

Gaidot, kad tiks pabeigta Eiropas PVN sistēmas reforma, un pēc dažu valstu valdību pieprasījuma Komisija atzina, ka ir nepieciešams steidzami dažām dalībvalstīm uz laiku atļaut ieviest vispārēju apgrieztās maksāšanas sistēmu.

2.4.

Komisija izstrādāto vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu ierosina priekšlikumā direktīvai (2016/0406 – CNS), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un kas tiek aplūkota šajā atzinumā.

2.5.

Tā kā vispārējā apgrieztās maksāšanas sistēma ir atkāpe no PVN jomā spēkā esošajos ES tiesību aktos noteiktajiem pamatprincipiem, Komisija nolēmusi atļaut dalībvalstīm šo sistēmu ieviest tikai ar īpašiem nosacījumiem.

2.6.

Proti, a) dalībvalstī PVN iztrūkums par 5 procentpunktiem pārsniedz ES mediāno vērtību; b) karuseļveida krāpšanas apmērs veido vairāk nekā 25 % no dalībvalsts kopējā PVN iztrūkuma; c) konstatēts, ka citi kontroles pasākumi nav pietiekami, lai novērstu krāpšanu dalībvalsts teritorijā.

2.7.

Lai nepieļautu apgrieztās maksāšanas sistēmas vispārēju piemērošanu, kas izraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību, kā to norādījušas dažas dalībvalstis, Komisijas paredzējusi iespēju pārskatīt sistēmas piemērošanu, ja tiek secināts, ka tai ir negatīva un vispārējiem ES mērķiem neatbilstoša ietekme uz iekšējo tirgu.

3.1.

Izvairīšanās no PVN maksāšanas ir Eiropā izplatīta “sērga”, kas ir jāapkaro. Vislielākās bažas raisa tāds PVN jomā vērojamās krāpšanas veids kā karuseļveida krāpšana, ko PVN apgrieztās maksāšanas sistēma cenšas apkarot.

3.2.

Tādēļ EESK atzinīgi vērtē atbilstošu krāpšanas apkarošanas sistēmu ieviešanu, taču vienlaikus norāda, ka jebkurai atkāpei no Eiropas PVN sistēmas vienotības ir jābūt pagaidu un proporcionālai atkāpei, kas tiek atbilstoši novērtēta, lai noteiktu iespējamo negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka Līguma 113. pants, kas ir Komisijas tiesību akta priekšlikuma pamatā, paredz iespēju rīkoties nodokļu jomā, īstenojot saskaņošanas pasākumus, kuru mērķis ir garantēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un nepieļaut konkurences izkropļojumus.

3.3.

Ierosinātie pasākumi kopumā nedrīkstētu negatīvi ietekmēt PVN rīcības plāna mērķus un apgrūtināt vai aizkavēt tā pilnīgu un savlaicīgu īstenošanu. Tagad ir pienācis laiks spert kvalitatīvu soli uz priekšu (panākt būtisku progresu), lai atbalstītu vienoto tirgu un veicinātu nodarbinātību, izaugsmi, ieguldījumus un konkurētspēju.

3.4.

Svarīgi ir arī centieni īstenot visas rīcības plāna daļas kā nedalāmu kopumu, jo tā pret lielo vairumu krāpšanas gadījumu varētu vērsties visaptverošā veidā.

3.5.

Tādēļ jānodrošina atbilstība Komisijas priekšlikumā tiesību aktam minētajam proporcionalitātes principam un pienācīgi jāņem vērā sabiedrības dažādās intereses, kas ir jāsaskaņo, tostarp vispārējās intereses negatīvi neietekmēt valstu PVN sistēmu saskaņošanu, lai varētu pilnībā pabeigt vienotā tirgus izveidi.

3.6.

Ņemot vērā iepriekš teikto, jāatzīst, ka nodokļu nemaksāšanas apkarošanas politika, tostarp saskaņotie nodokļi lielākoties ir dalībvalstu kompetencē un nodokļu iestādēm ir ļoti izteikts vietējs raksturs. Arī uz statistiku balstītā izpratne par šo jautājumu un izvairīšanās metodēm un veidiem un par izvairīšanās apkarošanu ir cieši saistīta ar attiecīgo valsti.

3.7.

No šāda viedokļa raugoties, nodokļu nemaksāšanas apkarošanas sistēma, kas ir dalībvalsts rīcībā un kas ir izņēmums no ES noteikumiem, atbilst lomai un pienākumiem, kuri uzticēti valstu valdībām cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā. Tādēļ Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, jo ļauj dalībvalstīm rīkoties valsts līmenī, lai apkarotu nelikumīgas darbības nodokļu jomā.

3.8.

Tomēr EESK secina: tā kā centieniem apkarot krāpšanu nodokļu jomā ir nacionāla dimensija, visām dalībvalstīm pilnībā jāuzņemas atbildība par savu nodokļu sistēmu darbību un jānodrošina tādi instrumenti PVN jomā vērojamās krāpšanas apkarošanai, kas netraucē un neietekmē nodokļu sistēmu darbību citās dalībvalstīs.

3.9.

Komisijas priekšlikumā paredzētā atkāpe, proti, apgrieztās maksāšanas sistēma nav vispārējs pasākums, bet uz to attiecas īpaši nosacījumi. Dalībvalstis var pieprasīt piemērot šo atkāpi, ievērojot īpašus nosacījumus, bet šī iespēja ir pilnībā fakultatīva.

3.10.

Dalībvalstīs, kas pieprasa atkāpi, proti, iespēju izmantot apgrieztās maksāšanas sistēmu, PVN iztrūkumam par 5 procentpunktiem jāpārsniedz ES mediānā vērtība. Ja ņemam vērā, ka ES mediānā vērtība ir 14 %, vēl 5 procentpunkti virs minētās mediānās vērtības, šķiet, būtu pietiekams un pamatots iemesls, lai veiktu ārkārtas pasākumus ar mērķi samazināt PVN iztrūkumu (5).

3.11.

Arī par Komisijas ierosināto noteikumu, ka karuseļveida krāpšanas apmēram jāveido vairāk nekā 25 % no dalībvalsts kopējā PVN iztrūkuma, var teikt to pašu, jo, ja salīdzina šo skaitli ar ES vidējo rādītāju (24 %) (6), šķiet, ka ierosinājuma pamatā ir iepriekš gūti pierādījumi.

3.12.

Arī vispārējo noteikumu, saskaņā ar kuru dalībvalstī jābūt nopietnām administratīvām grūtībām cīņā pret krāpšanu PVN jomā, EESK atbalsta, jo no šā nosacījuma izriet, ka vispārējā apgrieztās maksāšanas sistēma ir visefektīvākā un vissamērīgākā metode, lai sasniegtu mērķi samazināt PVN iztrūkumu atbilstoši gan ES, gan dalībvalstu sabiedrības interesēm.

3.13.

Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka apgrieztās maksāšanas sistēma ir piemērojama darījumiem, kuru vērtība pārsniedz 10 000 euro. Komiteja uzskata, ka minētais de minimis noteikums ir pieņemams, jo, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, saskaņojot nodokļu sistēmas un vienkāršojot ar fiskālajiem pienākumiem saistīto administratīvo slogu, vienlaikus ir jāņem vērā dažādas un bieži vien diametrāli pretējas intereses.

4.1.

Komisijas veiktais regulējuma ietekmes novērtējums liecina, ka vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas izmantošana noteikti nenovērsīs visus iespējamos krāpšanas gadījumus. Gluži pretēji, var rasties jauni krāpšanas veidi vai krāpšana var sākties citās dalībvalstīs, nevis tajās, kuras pašlaik krāpšana skar visvairāk. Tādēļ Komisijai vajadzētu pienācīgi uzraudzīt vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas funkcionēšanu, saglabājot iespēju iejaukties, ja tās ietekme uz Eiropas vienotā tirgus darbību izrādās nelabvēlīga.

4.2.

Lai šajā atzinumā aplūkotais priekšlikums tiesību aktam pareizi darbotos un lai nākotnē samazinātu vajadzību izmantot papildu atkāpes no konsolidētiem principiem un noteikumiem par PVN sistēmas darbību Eiropas Savienībā, dalībvalstīm, kas prasa piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, būtu nodokļu maksātājiem jāizvirza konkrētas prasības attiecībā uz elektronisko rēķinu sagatavošanu un tādā veidā jānodrošina maksājumu pilnīga izsekojamība.

4.3.

Šajā saistībā EESK vēlētos īpaši norādīt uz iespēju ierobežot vai nepieļaut apgrieztās maksāšanas un dalītā maksājuma sistēmas, ja elektronisko rēķinu sagatavošana pārdošanas ieņēmumu deklarēšanai tiek lietota plaši un pareizi. Šī rēķinu sagatavošanas metode ļautu reāllaikā pārbaudīt pareizu PVN nomaksu un tādā veidā novērst kaitīgu finansiālu ietekmi uz daudziem uzņēmumiem, kas ievēro nodokļu maksāšanas prasības.

4.4.

Cīņa pret krāpšanu PVN jomā neapšaubāmi ir mērķis, ko enerģiski jācenšas sasniegt, dalībvalstīm veicot atbilstošus likumdošanas pasākumus. Tomēr jāatzīmē, ka apgrieztās maksāšanas sistēmas izmantošana B2B attiecībās starp privātām struktūrām un dalītā maksājuma sistēmas izmantošana attiecībās starp uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm var radīt ļoti nelabvēlīgus apstākļus uzņēmumiem, kas ievēro nodokļu maksāšanas prasības.

4.5.

Pirmkārt, kā liecina Komisijas ierosinātā regulējuma ietekmes novērtējums, ar apgrieztās maksāšanas sistēmas izmantošanu saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs ļoti augstas vietējos darījumos un vēl augstākas – pārrobežu darījumos. Saskaņā ar Komisijas veikto ietekmes novērtējumu apgrieztās maksāšanas sistēma par 43 % palielinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem (7). Kaut arī paredzams, ka vispārēja apgrieztās maksāšanas sistēma radīs mazākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas nekā apgrieztās maksāšanas sistēma tikai konkrētai nozarei, tas joprojām liecina, ka atbilstības izmaksas krasi pieaugs.

4.6.

Otrkārt, pētījumi (8) liecina, ka apgrieztās maksāšanas un dalītā maksājuma sistēmas, kur tās līdz šim ieviestas, bieži izraisījuši naudas plūsmas problēmas daudziem uzņēmumiem, kuri pilda nodokļu maksāšanas prasības.

4.7.

Citiem vārdiem sakot, centieni apkarot neliela skaita negodīgu uzņēmumu krāpšanos nodokļu jomā ir radījuši ievērojamas darbības problēmas ekonomikas dalībniekiem, kas ievēro nodokļu maksāšanas noteikumus un kas rada darbvietas un labklājību iekšējā tirgū.

4.8.

Tādēļ EESK atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka Komisijas priekšlikumā un katras valsts tiesību sistēmā ir jāievēro proporcionalitātes princips, lai nodrošinātu, ka īstenotie pasākumi ir proporcionāli nepieciešamībai apkarot krāpšanu PVN jomā, nekaitējot iekšējam tirgum. Tajā pašā laikā saskaņā ar šo pašu principu nelikumīgās darbības būtu jāapkaro ar pieņemtajiem risinājumiem, neuzliekot pārmērīgu un nesamērīgu slogu godīgiem uzņēmumiem, īpaši MVU.

4.9.

Iepriekš minētie apsvērumi ir papildu argumenti, kas runā par labu tam, ka vispārējai apgrieztās maksāšanas sistēmai ir jābūt pagaidu risinājumam. Pretējā gadījumā būsim liecinieki tam, ka nepieļaujami palielinās administratīvais slogs, it īpaši MVU, un tajā pašā laikā tiek kropļota Eiropas vienotā tirgus dinamika, jo pastāv nopietns risks, ka radīsies naudas plūsmas operāciju atšķirības uzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs.

31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/56

Ziņotāja:

Marjolijn BULK

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Kancerogēnu direktīvas pārskatīšanas procesa uzsākšanu un vēlas sniegt ieguldījumu šajās svarīgajās debatēs.

1.2.

EESK aicina Komisiju izvērtēt sekas, ko varētu izraisīt Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas piemērošanas jomas paplašināšana, tajā ietverot reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas.

1.3.

Komiteja ļoti iesaka Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pārskatīšanas procesā un 2018. gadā plānotajos grozījumos lielāku uzmanību pievērst kancerogēnu arodekspozīcijai, kas skar sievietes.

1.4.

EESK uzskata, ka Komisijai, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā ir jāuzlabo vienota metodika, kas paredzēta saistošu arodekspozīcijas robežvērtību pieņemšanai.

1.5.

Minētās robežvērtības ir jānosaka, pamatojoties uz zinātniskiem un statistiskiem pierādījumiem un ņemot vērā tādus dažādus faktorus kā īstenošanas iespējamība un iespēja izmērīt iedarbības līmeņus. Uz risku balstītu pieeju izmanto Nīderlandē un Vācijā, un tā palīdz noteikt saistošās arodekspozīcijas robežvērtības, ņemot vērā riska līmeni kā galveno sociālā kompromisa faktoru.

1.6.

EESK uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt programmas, kas valsts sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas ietvaros piedāvā veselības uzraudzību mūža garumā visām personām, kuras bijušas pakļautas kancerogēnu iedarbībai darbvietā.

1.7.

EESK uzsver: lai labāk aizsargātu darba ņēmējus no kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām darbvietā, dalībvalstīm būtu jāgādā par to, ka savu pienākumu veikšanai darba inspekciju rīcībā ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi.

1.8.

EESK atbalsta Eiropas sociālo partneru kopējo nostāju un iesaka pieņemt saistošu arodekspozīcijas robežvērtību formaldehīdam.

1.9.

EESK iesaka Komisijai dīzeļdzinēju izplūdes gāzu juridiskajā definīcijā ņemt vērā secinājumus, ko šajā sakarā izdarījusi Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL).

2.1.

Vēzis ir galvenais ar darba apstākļiem saistītas mirstības cēlonis. 2013. gadā Eiropas Savienībā tika konstatēti aptuveni 1,314 miljoni vēža izraisītu nāves gadījumu. Vairāk nekā 100 000 nāves gadījumu Eiropas Savienībā izraisīja vēzis kā arodslimība. Vēzis ir galvenais ar darbu saistītu nāves gadījumu cēlonis ES. Aptuveni 20 miljoni darba ņēmēju ES ir pakļauti kancerogēnu iedarbībai darbvietā. Pētījumā, ko 2015. gadā publicēja Nīderlandes Nacionālais sabiedrības veselības un vides institūts (1), ir aprēķināts, ka šo arodekspozīcijas izraisīto vēža gadījumu ikgadējās izmaksas sasniedz 334 miljardus EUR.

2.2.

Darba ņēmēju aizsardzības tiesību aktos arodekspozīcijas izraisīta saslimšana ar vēzi ir aplūkota vairākās direktīvās. 1989. gada pamatdirektīvā (2) izklāstītie vispārējie pienākumi attiecas uz visiem riskiem un nosaka vispārējos pasākumus, kas jāīsteno darbavietā. Ķīmisko vielu direktīvu (3) piemēro visām bīstamajām ķīmiskajām vielām. Azbesta direktīvā (4) ir ņemtas vērā dažas konkrētas vajadzības ar azbestu saistītu saslimšanu novēršanai. Svarīgākais tiesību akts, kas attiecas tieši uz šo jautājumu, ir 1990. gadā pieņemtā Kancerogēnu direktīva.

2.3.

Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā ir izklāstītas vispārējas obligātās prasības. Darba devējiem ir jānosaka un jānovērtē apdraudējumi un jānovērš šāda iedarbība, ja apdraudējumi pastāv. Ja tas ir tehniski iespējams, process vai ķīmiskā viela ir jāaizstāj ar nebīstamu vai mazāk bīstamu procesu vai ķīmisko vielu. Ja aizstāšana nav tehniski iespējama, ķīmiskie kancerogēni ir tehnisko iespēju robežās jāražo un jāizmanto noslēgtā sistēmā, lai novērstu iedarbību. Ja arī tas nav tehniski iespējams, iedarbība uz darba ņēmējiem ir jāsamazina līdz zemākajam tehniski iespējamajam līmenim.

2.4.

Papildus šīm vispārējām minimālajām prasībām Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā ir noteiktas konkrētu kancerogēnu un mutagēnu arodekspozīcijas robežvērtības, kas ir darba ņēmēju aizsardzības mehānisma neatņemama daļa. Konkrētu ķīmisko vielu saistošās arodekspozīcijas robežvērtības ir noteiktas Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas III pielikumā. Pašlaik šajā pielikumā ir noteiktas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības tikai trijām vielām vai procesā radītai iedarbībai. Šīs saistošās arodekspozīcijas robežvērtības attiecas tikai uz nelielu daļu darba ņēmēju, kuri pakļauti kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbībai.

2.5.

Eiropas Komisija 2016. gadā paziņoja, ka Kancerogēnu un mutagēnu direktīva tiks pārskatīta trīs posmos. Minētā gada maijā tā pieņēma sākotnējo priekšlikumu, ko pašlaik apspriež Eiropas Parlamentā un Ministru padomē. Otrais priekšlikums tika pieņemts 2017. gada janvārī, un trešo plānots pieņemt 2018. gadā.

2.6.

Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pārskatīšana ir nepārtraukts process. Pirmajā priekšlikumā ir pārskatītas divas pašreizējās saistošas arodekspozīcijas robežvērtības un pieņemtas vienpadsmit jaunas. Marita Ulvskog ziņojumā (5) Eiropas Parlaments atbalstīja Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pārskatīšanas procesu un cita starpā aicināja paplašināt tās darbības jomu, ietverot reproduktīvajai sistēmai toksiskās vielas, attiecībā uz arodekspozīciju ieviest stingrākas robežvērtības sešām vielām un noteikt pārejas robežvērtību, lai darba devējiem dotu papildu laiku īstenošanai. Eiropas Parlaments arī uzsvēra, ka Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā, kas tiks pārskatīts 2017. un 2018. gadā, cita starpā būtu jāietver tādas vielas, maisījumi un procesi kā dīzeļdzinēju izplūdes gāzes, formaldehīds, kadmijs un tā savienojumi, berilijs un tā savienojumi, niķeļa savienojumi, arsēns un tā savienojumi, un akrilnitrils. Pārliecinošs vairākums politisko grupu atbalstīja Eiropas Parlamenta ierosināto kompromisu.

2.7.

Otrā priekšlikuma galvenais mērķis ir pieņemt piecas jaunas saistošās arodekspozīcijas robežvērtības. Lai gan pielikumā, kur noteikta direktīvas piemērošanas joma, ir minēti kompleksi policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) maisījumi un izlietotās motoreļļas, nekādas robežvērtības šiem abiem kancerogēniem nav noteiktas. Pamatojoties uz savu analīzi, Komisija nolēma, ka attiecībā uz pieciem kancerogēniem (6) nekādi pasākumi šajā posmā nav jāveic.

3.1.

Kancerogēnu un mutagēnu direktīvu pašlaik attiecina vienīgi uz koncerogēniem un mutagēniem; būtu jāapsver iespēja to piemērot arī reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu gadījumā. EU-OSHA apgalvo: “Arodekspozīcijas ietekme uz sieviešu un vīriešu reproduktīvo sistēmu var izpausties kā izmaiņas dzimumhormonu līmenī, samazināta dzimumtieksme un potence, menstruālā cikla traucējumi, priekšlaicīga menopauze, novēlotas pirmās menstruācijas, olnīcu disfunkcija, spermas kvalitātes pasliktināšanās un samazināta sieviešu un vīriešu auglība. Toksisku vielu iedarbība var izraisīt tiešu šūnu bojājumu spermā un olšūnās, kuras vēl veidojas. Sievietes pakļaušana šādai iedarbībai grūtniecības laikā var kavēt augļa attīstību (..). Toksisku vielu iedarbība var radīt visdažādākās sekas, kā augļa bojāeja, intrauterīna augšanas aizture, priekšlaicīgas dzemdības, patoloģiskas dzemdības, jaundzimušā nāve, kognitīvās attīstības traucējumi, imunoloģiskās jutības izmaiņas vai bērna saslimšana ar vēzi. Mātes pakļaušana ķīmisko vielu iedarbībai darbvietā var izraisīt arī mātes piena piesārņojumu. Dažas ķīmiskās vielas ar hormonālu iedarbību, tā dēvētie endokrīnie disruptori, var mainīt endokrīnās sistēmas darbību un tādējādi nelabvēlīgi ietekmēt reproduktīvo funkciju, radot tādas sekas kā nekvalitatīva sperma un bojāti reproduktīvie audi vīriešiem un dažas ginekoloģiskas slimības sievietēm.”

3.1.1.

Saskaņā ar REACH regulu un vairākiem specifiskiem tiesību aktiem (par kosmētikas līdzekļiem, biocīdiem un pesticīdiem) kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ir iekļautas to vielu grupā, kas rada ļoti lielas bažas. Tām ir dažas kopīgas iezīmes, piemēram, akūta ietekme uz veselību, grūtības ar riska uztveri (jo iedarbības sekas bieži vien parādās pēc ilga latentā perioda), grūtības ar riska pārvaldību un problēmas, kas saistītas ar “kokteiļa efektu”, t. i., divu vai vairāku dažādu vielu vai procesu iedarbību. Ar sociālo partneru atbalstu valsts līmenī šāda pieeja ir pieņemta vairāku dalībvalstu tiesību aktos. EESK aicina Komisiju izvērtēt sekas, ko varētu izraisīt Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas piemērošanas jomas paplašināšana, tajā ietverot reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas.

3.2.

ES stratēģijā, kuras mērķis ir novērst ar darbu saistītas saslimšanas ar vēzi, lielāka uzmanība būtu jāpievērš sievietēm.

3.2.1.

Iedarbības veids un vēža atrašanās vieta sievietēm un vīriešiem var atšķirties. Piemēram, ar krūts vēzi vīrieši saslimst ļoti reti, savukārt sievietēm tas ir visbiežāk sastopamais vēža veids. Saslimšanu ar krūts vēzi var veicināt saskare ar dažādām vielām darbvietā.

3.2.2.

Komiteja aktīvi mudina Komisiju direktīvas pārskatīšanas procesā un 2018. gadā plānotajos grozījumos sistemātiskāk apsvērt kancerogēnu arodekspozīciju, kas skar sievietes. Daudzi darba veidi, kuros vērojams liels sieviešu īpatsvars (veselības aprūpe, uzkopšana, friziera pakalpojumi utt.), ietver saskari ar kancerogēnām vielām, kuras nav ņemtas vērā. Ir jādefinē kritēriji, kas ļauj noteikt un klasificēt endokrīnos disruptorus, kuri veicina dažus vēža veidus. Būtu jāuzlabo novēršanas pasākumi saistībā ar citostatisko līdzekļu (t. i., ķīmijterapijas) izmantošanu veselības nozares profesijās. Lai gan jonizējošais starojums netiek aplūkots šajā atzinumā, EESK uzstāj, ka ir jāstiprina citas direktīvas un jo īpaši Direktīva 2013/59/Euratom.

3.3.

Ieinteresēto personu vidū ir plaša vienprātība par saistošo arodekspozīcijas robežvērtību lomu un nozīmi. Saistošās arodekspozīcijas robežvērtības ir svarīgas, jo tās palīdz samazināt risku, lai arī nav tāda iedarbības līmeņa, kas būtu drošs. Tās jānosaka atbilstošā līmenī, ņemot vērā zinātniskos pierādījumus un īstenošanas iespējamības aspektus.

3.3.1.

Tomēr Eiropas Savienībā nav vienotas saistošo arodekspozīcijas robežvērtību noteikšanas metodikas. Pašlaik Komisija strādā, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Attiecībā uz pārredzamību un atbilstību varētu veikt uzlabojumus. Dažas saistošās arodekspozīcijas robežvērtības ir labas, savukārt citas nenodrošina pietiekamu aizsardzību. EESK uzskata, ka, runājot par veselību un cilvēka dzīvību, mērķiem jābūt tikpat tālejošiem kā problēmjautājumiem.

3.3.2.

Vēl viens faktors ir tas, ka dalībvalstīm ir atšķirīgas pieejas. Dažas no tām ir noteikušas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības vairāk nekā simts dažādām kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, savukārt citas – mazāk nekā desmit. Šo saistošo arodekspozīcijas robežvērtību līmenis starp valstīm var atšķirties. Tas rada problēmas uzņēmumiem, kuri darbojas dažādās valstīs ar atšķirīgiem standartiem, un dažos gadījumos varētu radīt negodīgu konkurenci.

3.3.3.

Tāpēc EESK uzskata, ka Komisijai Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā jānosaka saistošu arodekspozīcijas robežvērtību pieņemšanas metodika. Šim procesam būtu jāietver plaša apspriešanās ar sociālajiem partneriem, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, tostarp NVO. Valstu pieredze palīdz noteikt labu praksi. EESK uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš diviem turpmāk minētajiem elementiem:

3.3.3.1.

pirmkārt, saistošu arodekspozīcijas robežvērtību saskaņotībai, kas ļautu izvairīties no situācijas, kad zināmu vielu iedarbībai pakļauti darba ņēmēji varētu būt daudz vairāk apdraudēti saslimt ar vēzi nekā darba ņēmēji, kuri pakļauti citu vielu iedarbībai. Vācijā un Nīderlandē sociālie partneri atbalsta uz risku balstītu pieeju. Tas palīdz noteikt saistošas arodekspozīcijas robežvērtības, ņemot vērā riska līmeni kā sociālā kompromisa galveno noteicošo faktoru;

3.3.3.2.

otrkārt, saistošas arodekspozīcijas robežvērtības jānosaka, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem. Ir jāņem vērā tādi dažādi faktori kā īstenošanas iespējamība un iespēja izmērīt iedarbības līmeņus. Lai palīdzētu darba devējiem noteikt savus prioritāros novēršanas pasākumus, tajos būtu skaidri jānorāda ar iedarbības līmeni saistītā riska līmenis.

3.4.

Vairumā gadījumu pastāv ilgs latentais periods starp iedarbību un saslimšanu ar vēzi. Tāpēc EESK uzskata, ka iedarbībai pakļautie darba ņēmēji vai darba ņēmēji, kurus apdraud šāda iedarbība, ir jāaizsargā, valsts sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas ietvaros piedāvājot veselības uzraudzību mūža garumā visām personām, kas pakļautas iedarbībai.

3.5.

EESK iesaka vairāk koncentrēties uz zinātnisko un statistisko pētījumu jomu. Arodekspozīcijas izraisītai saslimšanai ar vēzi var būt arī šādi cēloņi: spriedze, darba organizācijas faktori, piemēram, maiņu darbs u. c. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš un finansējums būtu jāpiešķir pētījumiem par to, kādas sekas un iespējamo sinerģiju rada pakļaušana dažādu faktoru kombinācijai, piemēram, ķīmisko vielu un bioloģisko vai fizikālo aģentu, kā arī ķīmisko vielu un darba organizācijas u. c. faktoru iedarbībai.

3.6.

EESK uzsver, ka viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina, lai aizsargātu darba ņēmējus no kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām darbvietā, ir stingrāk uzraudzīt Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas īstenošanu un piemērošanu. Dalībvalstīm būtu jāgādā par to, ka savu pienākumu veikšanai darba inspekciju rīcībā ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, un vienlaikus jāpalīdz uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ievērot šos jaunos noteikumus. Dalībvalstīm vajadzētu stiprināt sadarbību ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, kas ir izstrādājusi dažādus instrumentus, kuri varētu darbvietā uzlabot profilakses pasākumu kvalitāti. Viens no šādiem instrumentiem ir tiešsaistes interaktīvais riska novērtējums (OIRA) – tīmekļa platforma, kas vienkāršā un standartizētā veidā ļauj izveidot nozaru riska novērtēšanas rīkus jebkurā valodā.

4.1.

Otrajā Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas priekšlikumā ir ieviestas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības vēl piecām kancerogēnām vielām.

4.1.1.

Epihlorhidrīns (ECH) ir kancerogēns arī devās, kas mazākas par nenovērojamas kaitīgas iedarbības līmeni. Iedarbībai pakļauto darba ņēmēju skaits Eiropas Savienībā ir 43 813. Komisija ierosina noteikt šādu saistošo arodekspozīcijas robežvērtību: 1,9 mg/m3. 15 dalībvalstīm būs jāievieš (7) vai jāatjaunina (8) sava arodekspozīcijas robežvērtība, to samazinot līdz 1,9 mg/m3. Ir aprēķināts, ka šajās 15 dalībvalstīs strādā aptuveni 69 % iedarbībai pakļautu darba ņēmēju, kuri šīs saistošās arodekspozīcijas robežvērtības ieviešanas rezultātā gūs labumu no uzlabotas tiesiskās aizsardzības. EESK uzskata, ka ierosinātā saistošā arodekspozīcijas robežvērtība palīdzēs samazināt slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

4.1.2.

Etilēndibromīds (EDB) ir genotoksisks kancerogēns bez robežvērtības. Ir aprēķināts, ka 1,2-dibrometāna iedarbībai varētu būt pakļauti mazāk par 8 000 darba ņēmēju ES. Komisija ierosina noteikt šādu saistošu arodekspozīcijas robežvērtību: 0,8 mg/m3 (0,1 ppm). 20 dalībvalstīm būs jāievieš (11) vai jāatjaunina (9) sava arodekspozīcijas robežvērtība, to samazinot līdz 0,8 mg/m3. Ir aprēķināts, ka šajās 20 dalībvalstīs strādā 81 % iedarbībai pakļautu darba ņēmēju, kuri šīs saistošās arodekspozīcijas robežvērtības ieviešanas rezultātā gūs labumu no uzlabotas tiesiskās aizsardzības. Sagaidāms, ka papildu izmaksas uzņēmumiem (tostarp mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem) būs ļoti zemas. EESK uzskata, ka ierosinātā saistošā arodekspozīcijas robežvērtība palīdzēs samazināt slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

4.1.3.

Etilēndihlorīds (EDC) ir klasificēts kā 1.B kategorijas kancerogēns atbilstīgi CLP jeb Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas regulai. Tā iedarbībai potenciāli pakļauto darba ņēmēju skaits Eiropā ir mazāks par 3 000 (7). Komisija ierosina noteikt šādu saistošo arodekspozīcijas robežvērtību: 8,2 mg/m3 (2 ppm). 23 dalībvalstīm būs jāievieš (5) vai jāatjaunina (18) sava arodekspozīcijas robežvērtība, to samazinot līdz 2 ppm, tādējādi ir sagaidāms, ka liela daļa iedarbībai pakļauto darba ņēmēju varētu gūt labumu no uzlabotas tiesiskās aizsardzības. EESK uzskata, ka ierosinātā saistošā arodekspozīcijas robežvērtība palīdzēs samazināt slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

4.1.4.

4,4'-metilēndianilīns (MDA) ir genotoksisks kancerogēns. Ir aprēķināts, ka gaisā esošā MDA iedarbībai ķīmijas rūpniecībā ir pakļauti aptuveni 70–140 cilvēku. To cilvēku skaits, kuri pakļauti iedarbībai caur ādu ir ievērojami lielāks – sagaidāms, ka tas varētu būt robežās no 390 000 līdz 3,9 miljoniem darba ņēmēju (8). Komisija ierosina noteikt šādu saistošu arodekspozīcijas robežvērtībi: 0,08 mg/m3. 23 dalībvalstīm būs jāievieš (12) vai jāatjaunina (11) sava arodekspozīcijas robežvērtība, to samazinot līdz 0,08 mg/m3. EESK uzskata, ka ierosinātā saistošā arodekspozīcijas robežvērtība palīdzēs samazināt slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

4.1.5.

Trihloretilēnu (TCE) Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) ir klasificējusi kā 2.A grupas kancerogēnu, bet Eiropas Savienībā saskaņā ar CLP regulu tas ir klasificēts kā 1.B kategorijas kancerogēns. Ir aprēķināts, ka TCE iedarbībai ir potenciāli pakļauti aptuveni 74 000 darba ņēmēju ES. Komisija ierosina šādu kombināciju: saistoša arodekspozīcijas robežvērtība, kas ir 54,7 mg/m3 (10 ppm), un īslaicīgas iedarbības robežvērtība, kura ir 164,1 mg/m3 (30 ppm). No 22 dalībvalstīm, kas jau ieviesušas valsts saistošā arodekspozīcijas robežvērtība trihloretilēnam, 16 ir pieņēmušas arī īslaicīgas iedarbības robežvērtību. 17 dalībvalstīm būs jāievieš (6) vai jāatjaunina (11) sava saistošā arodekspozīcijas robežvērtība, to samazinot līdz 54,7 mg/m3 (10 ppm). Ir aprēķināts, ka šajās 17 dalībvalstīs strādā gandrīz 74 % iedarbībai pakļautu darba ņēmēju, kuri arodekspozīcijas robežvērtības ieviešanas rezultātā gūs labumu no uzlabotas tiesiskās aizsardzības. EESK norāda, ka vairākās dalībvalstīs ir ieviesta zemāka saistošā arodekspozīcijas robežvērtība trihloretilēnam un to atbalsta darba devēju organizācijas un arodbiedrības. Zemāka saistošā arodekspozīcijas robežvērtība būtu jāparedz arī ES līmenī, lai samazinātu slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.