Eiropas Savienības C 14/2020

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas sociālo tiesību pīlārs – sākotnējās īstenošanas novērtējums un ieteikumi nākotnei”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 14/01)

Ziņotājs: Bernd SCHLÜTER

Līdzziņotāja: Cinzia DEL RIO

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	117/44/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Uzskatīdama, ka Eiropas Savienības reālas nākotnes pamatā var būt tikai stabila ekonomiskā bāze, kas apvienota ar spēcīgu sociālo dimensiju (1), EESK ir konsekventi atbalstījusi augšupēju konverģenci un efektīvāku sociālo politiku gan ES, gan dalībvalstu līmenī (2). Eiropas Sociālais modelis, kas ir starptautiska atsauces sistēma, arī būtu jāstiprina un jāatjaunina. 2017. gadā pieņemtā Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīva īstenošana vēlreiz apliecina kopīgo apņemšanos jaunas sociāli iekļaujošas stratēģijas satvarā iedzīvināt Eiropas sociālo modeli.

1.2.

Gan ar politikas programmām, gan ar likumdošanas iniciatīvām ES un dalībvalstu līmenī veicot pasākumus ar mērķi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, līdzsvaroti ir jārespektē Līgumu mērķi un principi, ES iestāžu un dalībvalstu pilnvaru sadalījums un, vajadzības gadījumā, aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzula.

1.3.

Pieņemot Eiropas tiesību aktus attiecīgajās jomās, būtu jārada satvars, kurā noteikti vispārēji kopēji standarti, ņemti vērā valstu īpašie apstākļi un sociālā nodrošinājuma sistēmas, kā arī atzītas iedzīvotāju efektīvas un īstenojamas sociālās tiesības gan ES, gan valstu līmenī. Pīlāra mērķi būtu jārespektē visās ES politikas jomās, piemērojot horizontālo klauzulu (3).

1.4.

Pašlaik Eiropas sociālo tiesību pīlārs tiek īstenots ar leģislatīviem un neleģislatīviem pasākumiem, izmantojot īpašu finansējumu un veicot izmaiņas Eiropas pusgada procesā, un šim īstenošanas procesam vajadzētu būt vērstam uz to, lai veicinātu augšupēju konverģenci, noteiktu obligātos sociālos standartus un vienlaikus radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

1.5.

Svarīgi ir izstrādāt un pieņemt pamatstandartus, kas attiecas uz stabilām un efektīvām sociālās aizsardzības sistēmām (4) un vispārējas nozīmes pamatpakalpojumiem un kas regulāri būtu jānovērtē neatkarīgiem novērtētājiem.

1.6.

Komisijai un Eiropas Parlamentam būtu jāierosina mehānismi pienācīgai visu reprezentatīvo sociālās jomas ieinteresēto personu, tostarp sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, iesaistei visu attiecīgo līmeņu centienos īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (5). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš darba koplīguma slēgšanas sarunu dažādajai nozīmei un to stiprināšanai valstu līmenī, jo šajās sarunās var prognozēt tiesību aktu nepieciešamību vai tās var būt alternatīva tiesību aktiem noteiktās darba tirgus jomās.

1.7.

1.8.

Eiropas pusgads un valstu reformu programmas, ko vienādi piemēro valstīm, kas nav eurozonas dalībvalstis, un sociālo rezultātu pārskats ir nozīmīgi pīlāra īstenošanas un uzraudzības instrumenti (7).

1.9.

Ar jaunu Eiropas pusgada procesu, veicot sociālās nelīdzsvarotības uzraudzību, būtu jācenšas sasniegt sociālus mērķus, un būtu jāievieš jauni, izmērāmi rādītāji un konkrētām valstīm adresēti ieteikumi sociālajā jomā.

1.10.

Būtu jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas regulāra uzraudzība un jāparedz obligāta apspriešanās ar sociālās jomas ieinteresētajām personām; EESK ierosina izveidot ES sociālās politikas forumu, kas būtu saistīts ar Eiropas pusgada procesu.

1.11.

EESK jau aicināja izstrādāt skaidru un koordinētu ceļvedi, kurā būtu noteiktas pīlāra īstenošanas prioritātes, un panākt spēkā esošo sociālo tiesību un standartu ievērošanu. Prioritāri uzmanība būtu jāpievērš it īpaši mazāk aizsargāto grupu pamatvajadzībām un pamattiesībām, iespēju, ienākumu un labklājības atšķirībām dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, iekļaušanas politikas pasākumiem un atbilstošiem nosacījumiem, kas vajadzīgi publisku un bezpeļņas pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem uzņēmumiem.

1.12.

Šajā atzinumā ir noteiktas vispārīgas pamatnostādnes, sniegts vispārīgs pirmo darbību novērtējums un piedāvāti ieteikumi galvenajiem instrumentiem. Tajā iekļauta atjaunināta informācija par ES līmenī panākto progresu saistībā ar pieņemtajiem pasākumiem un pieejamajiem instrumentiem, aplūkotas trīs Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatjomas – vienlīdzīgas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi un sociālā aizsardzība un iekļaušana – un izvirzīti priekšlikumi turpmākajai rīcībai.

2. Konteksts un īstenošanas pamatnostādnes

2.1.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs tika svinīgi pasludināts sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi Gēteborgā 2017. gada novembrī. Pīlārs balstīts uz vispārējiem principiem, kas definēti Eiropas Līgumos, kuros nostiprinātas iedzīvotāju pamattiesības, un par šo tiesību ievērošanas panākšanu joprojām atbildīgi ir visi attiecīgie dalībnieki. LESD 9. un 151. pantā ir noteikti Eiropas sociālā modeļa mērķi, kas jaunas sociāli iekļaujošas stratēģijas satvarā ir jāpielāgo nodarbinātības jomā un mūsu sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām.

2.2.

ES un dalībvalstis ir pakāpeniski ieviesušas un pilnveidojušas politikas pasākumus, kuru mērķis ir iedzīvotāju darba un dzīves apstākļu uzlabošana, izmantojot Eiropas sociālo modeli, kas ir arī Eiropas ekonomikas konkurētspējas instruments, un vienlaikus atzīst, ka šā modeļa iedzīvināšana un pilnveidošana joprojām ir viens no Eiropas Savienības mērķiem. ES dalībvalstīs un starp tām ir vērojamas lielas sociālo grupu un sociālā nodrošinājuma sistēmu atšķirības. Daudzas valstis saskaras ar problēmām, dažās ES valstīs ir iekļaujošākas sociālās sistēmas, bet citās tās neapmierina pamatvajadzības. Eiropas sociālo tiesību pīlāram būtu jāmudina dalībvalstu un Eiropas Savienības līmenis nodrošināt mūsdienīgus risinājumus pašreizējām problēmām, ar ko saskaras Eiropas iedzīvotāji, un garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ilgtspējīgiem uzņēmumiem globālajā konkurencē. Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir politiska apņemšanās, un tā īstenošanā savstarpējas cieņas garā un tiešās visu iedzīvotāju interesēs būtu jāiesaistās ES iestādēm, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un visām pārējām ieinteresētajām personām attiecīgajās to kompetences jomās.

2.3.

Starptautiskajā Darba konferencē pieņemtajā SDO deklarācijā par simtgades iniciatīvu “Nodarbinātības nākotne” iezīmēti daži svarīgi darbības virzieni un minēti pasākumi, kuri modernizētu darba tiesības un novērstu atstumtību. Deklarācijā paredzēta arī virkne ieguldījumu cilvēku spējās, darba iestādēs un pienācīgā un ilgtspējīgā nodarbinātībā, lai radītu iespējami labāku vidi uzņēmumu uzplaukumam un iedzīvotāju virzībai uz taisnīgākiem darba un dzīves apstākļiem, un vienlaikus norādīts, ka jāņem vērā valstu apstākļi un sociālo partneru īpašā nozīme.

2.4.

ANO programmā 2030. gadam ir izvirzīti 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, ko Eiropas Savienība ir apņēmusies sasniegt līdz 2030. gadam, un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana to veicinās.

2.4.1.

EESK uzskata, ka reālu Eiropas nākotni var veidot, tikai apvienojot stabilu ekonomisko pamatu ar spēcīgu sociālo dimensiju. Komiteja ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai vajadzīgs atjaunināts konsenss par ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo stratēģiju, lai izpildītu savu solījumu rīkoties, līdzsvarojot ekonomikas izaugsmi un sociālo progresu, kas palielinātu iedzīvotāju labklājību (8).

2.4.2.

Sibiu 2019. gada 9. maija deklarācijā (9) ES dalībvalstis apņēmās strādāt tur, kur tas visvairāk ir vajadzīgs, un turpināt būt lielas svarīgās lietās, kā arī vienmēr pieturēties pie taisnīguma principa.

2.5.

ES līmenī Eiropas sociālo tiesību pīlārs līdz šim īstenots:

a)	īstenojot leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus ar uzsvaru uz spēkā esošā sociālā acquis izpildi un pārbaudi (tas vajadzības gadījumā ir jāatjaunina);

b)	piešķirot īpašu finansējumu; un

c)	veicot dažas sākotnējas izmaiņas Eiropas pusgada procesā.

2.6. Leģislatīvie un neleģislatīvie pasākumi ES un valstu līmenī

2.6.1.

Lai veicinātu jaunas un daudzveidīgākas karjeras iespējas un vienmērīgu pāreju starp darbvietām, nozarēm un nodarbinātības statusiem, ir vajadzīgi atvērti, dinamiski un mobili darba tirgi. Ir jārīkojas, lai novērstu darba tirgus piedāvājuma neatbilstību pieprasījumam. Izglītības un apmācības sistēmas ir labāk jāpielāgo darba tirgus vajadzībām. Reformas būtu jāorientē uz pozitīviem pasākumiem, lai veicinātu aktīvu darbaspēka novecošanu, veidotu ilgtspējīgas un atbilstošas pensiju sistēmas un integrētu migrantus darba tirgū.

2.6.2.

ES un tās dalībvalstis, cenšoties īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, izmantos visus politikas instrumentus, tostarp politikas programmas un leģislatīvus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai varētu sasniegt kopējos mērķus. Subsidiaritātes un proporcionalitātes princips un saistošo līgumu vērtības, mērķi un principi noteiks, kuram līmenim būtu jārīkojas, un šajā izvēlē prioritāri jāizraugās tas līmenis, kas radīs vislielāko pievienoto vērtību attiecīgajām ieinteresētajām personām un sekmēs efektīvu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu. Pilnvaru sadalījums un attiecīgā gadījumā aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzula būtu jārespektē.

2.6.3.

Saskaņā ar 153.–155. pantu un līdzdalības demokrātijas un labāka regulējuma prasībām ES un dalībvalstis vispirms apspriedīsies ar sociālajiem partneriem. Jā šādās konsultācijās sociālie partneri paudīs vēlmi rīkoties autonomi sociālā dialoga satvarā, ES un dalībvalstis atturēsies no iejaukšanās attiecīgajā politikas jomā, ciktāl sociālie partneri spēs nodrošināt attiecīgās rīcības mērķu sasniegšanu.

2.6.4.

Īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jāņem vērā citu attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, publisko sociālo pakalpojumu sniedzēju, bezpeļņas sociālo pakalpojumu un mājokļu nodrošinātāju apvienību, publisku apdrošināšanas iestāžu, sociālās ekonomikas uzņēmumu, labklājības un jaunatnes organizāciju, sociālo pakalpojumu patērētāju un neaizsargāto grupu pārstāvju pilnvaras un iesaiste.

2.6.5.

Dalībvalstīm, ES iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsoniskas sabiedrības organizācijām būtu jāpārrauga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana un pašreizējo pasākumu efektivitāte. ES iestādēm būtu jāatbalsta dalībvalstu un sociālās jomas ieinteresēto personu centieni valstu līmenī īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

2.6.6.

Pieņemot Eiropas tiesību aktus attiecīgajās jomās, būtu jārada satvars, kurā noteikti vispārēji un skaidri kopēji standarti un ņemti vērā valstu īpašie apstākļi, kuru var pielāgot sociālā nodrošinājuma sistēmu daudzveidībai un sociālo partneru nozīmei, kurā arī atzītas iedzīvotāju efektīvas un īstenojamas sociālās tiesības gan ES, gan valstu līmenī un kurš rada Eiropas pievienoto vērtību (10). Pīlāra mērķi būtu jāievēro visās ES politikas jomās, tostarp piemērojot horizontālo klauzulu (LESD 9. pants).

2.6.7.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas mērķis ir veicināt augšupēju konverģenci, uzlabot Eiropas darba ņēmēju un iedzīvotāju sociālos un darba tirgus apstākļus, uzlabot un izveidot efektīvas un uzticamas sociālā nodrošinājuma sistēmas (11) un mūsdienīgus, uz zinātnes atziņām balstītus un kvalitatīvi novērtētus sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, it īpaši publiskos un bezpeļņas pakalpojumus, noteikt obligātos standartus sociālā dempinga apkarošanai un vienlaikus radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tautsaimniecībām ar augstiem rādītājiem, nodarbinātības jomā un ilgtspējīgiem uzņēmumiem, līdztekus palielinot iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai. Sociālās politikas stratēģijās jāņem vērā MVU intereses, lai tiem tiktu nodrošināti taisnīgi tirgus nosacījumi. Svarīgi ir izstrādāt un apstiprināt pamatstandartus vispārējas nozīmes pakalpojumiem, piemēram, mājokļiem, ūdensapgādei un sociālajiem pakalpojumiem, kas regulāri būtu jānovērtē, tostarp neatkarīgiem novērtētājiem (pētniecības institūtiem, akadēmiskajām aprindām utt.), kurus var finansiāli atbalstīt un kuru ziņojumi būtu jāpublisko. Prioritāri ir jāpievēršas iedzīvotāju un neaizsargāto grupu pamatvajadzībām un bīstamajām iespēju, ienākumu un labklājības atšķirībām dalībvalstīs un starp dalībvalstīm.

2.6.8.

Īpaša uzmanība būtu jāvelta darba koplīguma slēgšanas sarunu dažādajai nozīmei valstu līmenī un koplīgumiem, jo tajās var prognozēt tiesību aktu nepieciešamību vai tās var būt šādu tiesību aktu alternatīva, regulējot īpašas darba tirgus un darba tiesisko attiecību jomas. Tādā veidā sociālie partneri var ietekmēt īstenošanas procesu, apliecinot, ka var panākt tādu pašu juridisko ietekmi. Dažās dalībvalstīs koplīguma slēgšanas sarunu procesi nav strukturēti un koplīguma slēgšanas sarunu tvērums ir ļoti vājš, tādēļ joprojām ir vērojamas atšķirības Eiropas sociālo tiesību pīlārā nostiprināto sociālo pamattiesību nodrošināšanā. Šādos gadījumos būtu jāveic juridiski pasākumi.

2.6.9.

Četrpusējā deklarācijā “Jauns sākums sociālajam dialogam” rosināts veidot efektīvas darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālo partneru kopīgo apņemšanos īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru atspoguļo Eiropas sociālo partneru kopīgā darba programma 2019.–2021. gadam, kas tiks īstenota arī valstu līmenī un tādā veidā sekmēs valstīs notiekošo reformu procesu. 2019.–2021. gada darba programmā būs minēti konkrēti priekšlikumi par tematiem, kas ir saistīti ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, piemēram, sarunām par autonomu pamatlīgumu par digitalizāciju, tostarp sasniedzamības un nesasniedzamības nodrošināšanas iespējām un kārtību, kā arī darba tirgu un sociālo sistēmu veiktspējas uzlabošanu un prasmju pilnveidošanu (12).

2.6.10.

Ir skaidrāk jāatzīst pilsoniskās sabiedrības nozīme, kas ir jāpalielina. Būtu jāstiprina pilsoniskais dialogs, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji, tostarp jaunieši (13) un neaizsargātas vai diskriminētas personas, sajūt, ka tām ir iespēja piedalīties politikas veidošanas procesu izstrādē, īstenošanā un pārskatīšanā (14). EESK pašlaik sāk dalībvalstu mēroga debates izraudzītās ES dalībvalstīs par to, kā panākt pilsoniskās sabiedrības labāku iesaistīšanu Eiropas pusgada ciklā (15).

2.6.11.

Komisija ir veikusi praktiskus pasākumus pīlāra īstenošanai Eiropas līmenī un nesen publicējusi atjauninātu faktu lapu, kurā minētas līdz šim pieņemtās leģislatīvās un neleģislatīvās iniciatīvas (16). EESK jau aicināja izstrādāt skaidru un koordinētu ceļvedi (17), kurā būtu noteiktas pīlāra īstenošanas prioritātes.

2.6.12.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas pasākumi būtu jābalsta uz zinātnisku pašreizējā sociālās politikas un veselības aprūpes politikas juridiskā un praktiskā stāvokļa analīzi dalībvalstīs un ES līmenī un tajos būtu jāparedz sociālās jomas ieinteresēto personu iesaiste. EESK ierosina izveidot ES sociālās politikas forumu, jo Eiropas Savienībai ir vajadzīgs pastāvīgs forums saziņai, labas prakses piemēru apmaiņai, novērtēšanai, ekspertu semināriem, sociālām programmām, atbilstības ES un dalībvalstu noteikumiem nodrošināšanai un dalībvalstu un ES politikas reformu projektiem. Tā kā bažas rada tas, ka joprojām neizdodas panākt spēkā esošo sociālo tiesību normu labāku izpildi, Komisijai un dalībvalstīm ir jāuzlabo ES noteikumu ievērošana. Jaunais forums būtu cieši jāsaista ar EESK un Eiropas pusgada procesu.

2.6.13.

Neleģislatīvie pasākumi, kas var būt papildinoši instrumenti pīlāra efektīvai īstenošanai, ir ieteikuma tiesību instrumenti, piemēram, labi darbojošos sistēmu savstarpēja atzīšana, kopēji stimuli, atvērtā koordinācijas metode, savstarpēja mācīšanās, salīdzinoša izvērtēšana, dalībvalstu aktivitātes plašsaziņas līdzekļos, kā arī atturēšanas programmas (18). EESK atzinīgi vērtē iniciatīvas ar mērķi mobilizēt pilsonisko sabiedrību un ieinteresētās personas, un, iespējams, ka šīs iniciatīvas, piemēram, ierosme Stand Up for the Social Pillar, būtu jāatbalsta finansiāli (19).

2.7. Finanšu politikas pasākumi un saskaņota un mērķtiecīga ES līdzekļu izmantošana

2.7.1.

Lai Eiropas sociālo tiesību pīlāru varētu pienācīgi īstenot, ir vajadzīgas fiskālās rīcības iespējas un ieguldījumi gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī; izmantojot holistisku un saskaņotu pieeju, tas būtu jāintegrē ekonomikas, finanšu un budžeta politikā un turpmākajā ES stratēģijā. Šajā ziņā svarīga nozīme ir tādam mērķim kā produktivitātes paaugstināšana un mazākas ienākumu atšķirības, kas panākamas ar izglītību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu un sociālo integrāciju (20). Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai vajadzētu būt vienam no pamatprincipiem, kas tiek ievērots nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanā. Tāpēc līdzekļi ir jāizlieto saskaņoti, un pīlāram jākļūst par orientieri darbības programmām un par instrumentu, kas dod iespēju noteikt strukturālo un investīciju fondu, ESF+ un InvestEU un visu pārējo attiecīgo ES budžeta pozīciju ietekmi. ES līdzekļu saņemšanas kritērijiem konstruktīvā un atbilstīgā veidā vajadzētu būt vērstiem uz pīlārā nostiprinātajām tiesībām un principiem, vienlaikus ņemot vērā valstu apstākļus un visu sociālās jomas ieinteresēto ieguldījumu. ES līdzekļiem nebūtu jāaizstāj publiskais finansējums, ko dalībvalstis un dalībvalstīs piešķir mūsdienīgām, kvalitatīvām un pieejamām sociālā nodrošinājuma sistēmām.

2.7.2.

2.8. Eiropas pusgads

2.8.1.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs ietekmē Eiropas ekonomikas pārvaldību. Tas jau tiek minēts Eiropas pusgada svarīgākajos dokumentos, un uz to tika norādīts konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos 2018. gadā. 2019. gada vienotajam nodarbinātības ziņojumam (25) un gada izaugsmes pētījumam bija ievērojama nozīme Eiropas pusgadā.

2.8.2.

EESK uzskata, ka Eiropas pusgads un valsts reformu programmas, ko vienādi piemēro arī valstīm, kas nav eurozonas dalībvalstis, ir nozīmīgs pīlāra īstenošanas un uzraudzības instruments (26). Lai panāktu progresu, iespējams, būs vajadzīgs atsauces satvars, kritēriji un koordinēta politikas apmaiņa, kuru mērķis ir atbalstīt dalībvalstu, ES iestāžu un sociālo partneru centienus paaugstināt nodarbinātības un sociālās politikas efektivitāti.

Ar sociālo rezultātu pārskatu pīlāra īstenošanas progress regulāri būtu jāuzrauga gan vienotajā nodarbinātības ziņojumā, gan ziņojumos par dalībvalstīm. Sociālo rezultātu pārskats būtu jāizmanto integrētā veidā, proti, līdztekus ar dalībvalstu jau izstrādāto Nodarbinātības pārraudzības instrumentu un Sociālās aizsardzības pārraudzības instrumentu. Sociālo rezultātu pārskatus var pilnveidot, jo tā salīdzinošās novērtēšanas metodes, kuru pamatā ir atšķirība no ES vidējā rādītāja, var pārmērīgi optimistiski atspoguļot dalībvalstu sociālos rādītājus. 14 rezultātu pārskata rādītāji un apakšrādītāji (kopumā 35) būtu pastāvīgi jāpārskata, iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai šos rādītājus pielāgotu to politiskajiem mērķiem un mainīgajai sociāli ekonomiskajai situācijai Eiropā.

2.8.3.

Jaunajā Eiropas pusgada procesā būtu jāsasniedz sociāli mērķi, veicot sociālās nelīdzsvarotības uzraudzību, lai radītu pretsvaru fiskālo un makroekonomisko prasību pārsvaram. Ar sociālo rezultātu pārskatu būtu jāuzrauga un jāaptver visas pīlārā nostiprinātās tiesības un principi, un pārskatā būtu jāiekļauj uzlaboti un jauni izmērāmi rādītāji. Papildus statistikai šādi rādītāji varētu ietvert kvalitatīvu sociālo pakalpojumu reālo pieejamību, īstenojamas sociālās tiesības, migrantu sociālo un darba integrāciju, koplīguma kolektīvo sarunu tvērumu, sociālās jomas ieinteresēto personu līdzdalību pusgada procesā un piekļuvi māceklībai un kvalitatīvai augstākajai izglītībai. Komisijai ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāuzrauga valstu reformu plānu īstenošana, tādējādi veicinot konkrētām valstīm adresēto sociālo ieteikumu izpildi. Ieteikumu skaitam un struktūrai vajadzētu būt atbilstīgiem un atspoguļot gūto progresu ceļvedī norādīto prioritāšu jomā.

2.8.4.

Atbilstīgi LESD noteikumiem būtu jāstiprina sociālo partneru iesaiste, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar attiecīgajā valstī pieņemto praksi tiek rīkota apspriešanās ar sociālajiem partneriem par ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas izstrādi un īstenošanu. Plaša un savlaicīga sociālo partneru iesaiste ir būtiska, lai plašāk iesaistītu tos politikā un tādējādi sekmētu politikas veiksmīgu īstenošanu, ievērojot gan darba ņēmēju, gan darba devēju intereses. Sociālo partneru sadarbība var būt sekmīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas politikas pasākumu virzītājspēks (27). Apspriešanās ar sociālajiem partneriem būtu jāizvirza par obligātu prasību (28).

2.8.5.

Izrādījies, ka efektīva ir arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pakalpojumu sniedzēju apvienību un publisku apdrošināšanas iestāžu iesaiste to politikas pasākumu izstrādē, kuru mērķis ir īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, izmantojot Eiropas pusgada procesu.

2.8.6.

Tā kā pieaug ES pusgada nozīme ES budžeta izlietojuma virzīšanā, tam nevajadzētu kaitēt pašreizējām vai turpmākajām klauzulām, kas nodrošina pārredzamību, atklātumu un pārskatatbildību ES budžeta plānošanā un izlietošanā.

2.8.7.

Labi izstrādāti kritēriji var darboties kā orientieris nepieciešamajām valstu reformām, kuru mērķis ir uzlabot darba tirgus un sociālo sistēmu sniegumu. Būtu skaidri jānosaka, kuri no izskatītajiem jautājumiem ir prioritāri, un jākoncentrējas uz tiem jautājumiem, kas pozitīvi ietekmēs konkurētspēju un nodarbinātību, kā arī sociālo sistēmu ilgtspēju, efektivitāti, iekļautību un iedarbību. Šis uzdevums būtu kopīgi jāveic Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem. Tāpat valstu valdībām, īstenojot pīlāra principus un tiesības, būtu pilnībā jāiesaista valstu sociālie partneri.

3. Īstenošanas stāvoklis un priekšlikumi turpmākajai rīcībai

3.1.

Ņemot vērā īstenošanas kontekstu un pamatnostādnes un norādot uz 2.6.1., 2.6.2. un 2.6.3. punktu par ES iestāžu un dalībvalstu pilnvaru sadalījumu un visu ieinteresēto personu iesaistīšanu, šajā sadaļā ir minētas prioritātes, kam būtu jāpievērš uzmanība turpmākajos mēnešos. Tomēr šis nav izsmeļošs pasākumu kopums, kas būtu vajadzīgs pīlāra īstenošanai.

3.2. Vienlīdzīgas iespējas un darba tirgus pieejamība

3.2.1.

Direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru tika pieņemta 2019. gadā, un tai būtu jārada taustāmi ieguvumi ģimenēm, it īpaši sievietēm un bērniem, jo ar to tiek noteikts obligāts standarts attiecībā uz vecākiem un aprūpētājiem. Saskaņā ar LESD 153. pantu sociālajiem partneriem dalībvalstīs ir būtiska nozīme centienos ar koplīgumiem nodrošināt tās ātru transponēšanu, pielāgot ES tiesību aktus valsts faktiskajām vajadzībām un vienlaikus ievērot nolīgumus vai tiesību aktus, kas jau izpilda direktīvas prasības.

3.2.2.

Īstenojot Direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru, īpaša uzmanība būtu jāpievērš gan dzīvotspējīgiem un taisnīgiem risinājumiem, lai darba ņēmējiem, kas izmanto vecāku atvaļinājumu, nodrošinātu atbilstīgu kompensāciju, gan arī elastīgiem darba nosacījumiem, tostarp iespējai pārskatīt Barselonas mērķus. Cenšoties atbalstīt ģimenes, vērība būtu jāvelta arī bērnu aprūpei un citiem aprūpes pakalpojumiem.

3.2.3.

EESK ir norādījusi, ka vajadzīga integrēta dzimumu līdztiesības stratēģija (29). Ņemot vērā ES ministru dzimumu līdztiesības jautājumos kopīgo deklarāciju (30), EESK aicina izskaust no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības (31). Īpaša uzmanība jāpievērš MVU vajadzībām, lai novērstu, ka nerodas pārmērīgs administratīvais slogs.

3.2.4.

Joprojām ir ļoti svarīgi atzīt, ka uzmanība jāpievērš atalgojuma atšķirību ietekmei uz sieviešu turpmāko pensiju, tās atšķirībām un viņu nabadzības riska pieaugumu un ka šī ietekme ir jāmazina.

3.2.5.

EESK vēlreiz uzsver, ka dalība darba tirgū un darba kvalitāte var uzlaboties, ja vairāk līdzekļu tiks ieguldīts aktīvā darba tirgus politikā un ja tiks noteikti kopēji standarti efektīvai publisko nodarbinātības dienestu darbībai (32). Tas attiecas arī uz bezpeļņas nodarbinātības dienestiem, kuru mērķis ir saīsināt laika periodu pārejā no viena darba uz citu, nodrošināt apgūto prasmju izmantošanu, atbalstīt jaunas un daudzveidīgākas karjeras iespējas un veicināt virzību uz stabilu nodarbinātību (33). Ilgtermiņa bezdarba apkarošana, migrantu integrācija darba tirgū un apņēmību zaudējušu personu reintegrācija ir vēl viena svarīga politikas joma, kurā steidzami jāveic mērķtiecīgi pasākumi (viens no šādiem pasākumiem var būt darba ņēmēju tiesības saņemt atbalstu, ja viņi iesaistās darba meklēšanā, apmācībā un pārkvalificēšanā).

3.2.6.

ES darba programmā būtu jāparedz, ka jānodrošina visiem cilvēkiem tiesības uz mūžizglītību (34). Valstu izglītības, apmācības un māceklības sistēmas būtu jāpilnveido, īpašu vērību pievēršot tādām jomām kā zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika (STEM) un duālu sistēmu izveidei, kas dos iespēju labāk apmierināt darba tirgus vajadzības.

3.3. Taisnīgi darba nosacījumi

3.3.1.

Īstermiņā akcents būtu jāliek uz pārskatītās Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas, kurā nostiprināts vienlīdzīgas attieksmes princips, īstenošanas uzraudzību un direktīvu par pārredzamiem un prognozējamiem darba apstākļiem, kas nosaka minimālās tiesības, kuras jāievēro visās darba attiecībās, un centieniem izveidot Eiropas Darba iestādi, kuras mērķis ir uzlabot ES acquis īstenošanu un paaugstināt darba inspekcijas pārbaužu efektivitāti.

3.3.2.

EESK iesaka uzņēmumiem stiprināt darbinieku iesaisti, it īpaši tāpēc, ka tas dos iespēju paaugstināt produktivitāti un pārvaldīt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī izmantot to ietekmi uz darba organizāciju un darbaspēka prasmēm. Šajā saistībā EESK gaida, kādi rezultāti būs Eiropas sociālo partneru savstarpējām sarunām par pamatnolīgumu par digitalizāciju.

3.3.3.

EESK atbalsta ieceri sociālajā dialogā valstu un Eiropas līmenī izstrādāt atbilstošus “taisnīgas pārejas” nodrošināšanas pasākumus, proti, pasākumus un darbības, lai pārvaldītu, mainītu un garantētu minimālo aizsardzību darbvietu reorganizācijas vai kolektīvas atlaišanas gadījumos, kuru iemesls ir (tehnoloģiskas, demogrāfiskas, globalizācijas, klimata pārmaiņu, aprites ekonomikas izraisītas) pārmaiņas, un vienlaikus paredzēt tiesības iesaistīties sarunās par koplīgumu slēgšanu, lai prognozētu pārmaiņas un nodrošinātu atbalstu skartajiem darba ņēmējiem (Direktīvas par kolektīvu atlaišanu atjaunināšana (35)). EESK arī pauž cerību, ka līdztiesīgie likumdevēji pieņems lēmumu par Eiropas Globalizācijas fonda izveidi.

3.3.4.

Darba ņēmēju iesaiste korporatīvajā pārvaldībā kā daļa no viņu tiesībām uz informāciju un apspriešanos būtu jāpielāgo jaunajam tiesiskajam regulējumam attiecībā uz nefinanšu informāciju (36), un vienlaikus uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai rūpīgi ievērot uzņēmumu pārskatatbildības prasības.

3.3.5.

EESK uzskata, ka ir lietderīgi noteikt kritērijus, kas palīdz novērtēt zema atalgojuma atbilstību, lai varētu novērst šāda atalgojuma saņēmēju nabadzību, un vienlaikus atbalstīt labas prakses piemēru analīzi un apmaiņu, izmantojot pieejamos savstarpējās mācīšanās procesus, un ieviest kopējus standartus pārredzama un prognozējama minimālā atalgojuma noteikšanai, kur tas ir paredzēts un sociālie partneri to vēlas.

3.3.6.

Arī ņemot vērā to, ka SDO deklarācijā par simtgades iniciatīvu īpaši uzsvērta tādu aspektu nozīme kā veselība un drošība, EESK iesaka rīkoties, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji var izmantot labākās tehnoloģijas, lai uzlabotu veselību un drošību darba vietā un lai novērstu negadījumus, un pienācīgi ņemt vērā ietekmi, kāda tam var būt uz privātumu un veikuma kontroli.

3.3.7.

Visām dalībvalstīm vajadzētu būt vienādai iespējai paļauties uz efektīvām kolektīvo sarunu sistēmām. Vajadzības gadījumā būtu jāizveido vai jāuzlabo tiesību un darbības sistēmas, lai varētu risināt brīvas, autonomas un efektīvas kolektīvās sarunas. Tiesību un darbības sistēmas būtu jāatbalsta ar piemērotiem ESF+ resursiem sociālo partneru spēju veidošanai, kā arī ar atbalstu sociālajam dialogam un sociālo partneru iesaistei – jo īpaši ES pusgada norisēs.

3.4. Sociālā aizsardzība un iekļaušana

3.4.1.

Eiropas sociālo tiesību pīlārā paredzēti pasākumi, lai nodrošinātu sociālo aizsardzību visiem ES iedzīvotājiem. ES un dalībvalstu līmenī veiktie sociālās politikas pasākumi palīdzēja uzlabot Eiropas sociālo modeli, kas ir jāatjaunina, ņemot vēra Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus. Līdzsvars starp darba ņēmēju un uzņēmumu, kas veic sociālās iemaksas, individuālo atbildību un solidaritāti ir jānodrošina, lai risinātu jaunās problēmas, ko rada globalizācija, digitalizācija, klimata pārmaiņas un darbaspēka mobilitāte.

3.4.2.

Īpaši svarīgi ir principi un tiesības, kas saistītas ar pīlāra 3. nodaļā minēto neaizsargāto grupu, piemēram, nelabvēlīgā situācijā nonākušu bērnu un jauniešu un personu bez pietiekamiem resursiem pamatvajadzībām un iespēju vienlīdzību. Efektīva programma attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti ir būtisks EESK mērķis (37). Pamattiesības un principi netiek ievēroti visās dalībvalstīs. Ne visās Eiropas Savienības valstīs tiek garantēti atbilstīgi minimālie ienākumi (14), aktīvs atbalsts nodarbinātībai (4), atbilstīgi ienākumi vecumdienās (15), izglītības un apmācības pieejamība (1), mājokļi un palīdzība bezpajumtniekiem (19), kā arī stabili un efektīvi pabalsti un pakalpojumi.

3.4.3.

Jaunu tehnoloģiju un digitalizācijas radītais inovācijas potenciāls būtu jāizmanto publisko pakalpojumu un sociālās ekonomikas interesēs, taču respektējot pilsoņu tiesības (38). Vienlaikus būtu jārisina tādi jautājumi kā komerciālo digitālo platformu, iespējams, radītās sociālās un kultūras problēmas (39) un konkurences nelīdzsvarotība, lai atjaunotu taisnīgu pamatu maziem un vidējiem uzņēmumiem, panāktu vietējo labklājību un arī sociālo iekļaušanu mazāk attīstītos reģionos.

3.4.4.

Dažās dalībvalstīs solidāri pabalsti un pakalpojumi netiek piešķirti visiem, un to piešķiršanu nevar panākt tiesiskā ceļā. Ziņojumos par valstīm minēti ne tikai labas prakses piemēri un progress, bet arī vāji koordinēta un vāji integrēta sociālā politika, neatbilstošas sistēmas, liels nabadzības risks, aktīvas integrācijas trūkums, būtiskas reģionālās atšķirības, nepietiekami ieguldījumi veselības aprūpē un citos vispārējas nozīmes pakalpojumos, kā arī veselības aprūpes un minēto pakalpojumu nepieejamība. Cenšoties risināt šo problēmu, būtu jārada atbilstoši apstākļi publiskajām iestādēm un atzītiem bezpeļņas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu publisko pakalpojumu sniegšanu.

3.4.5.

EESK atzinīgi vērtē Padomes ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, kurā runa ir par personu, kas nodarbinātas saskaņā ar nestandarta līgumiem un dažādos pašnodarbinātības veidos, nepietiekamajām iespējām piekļūt sociālajai aizsardzībai. Minētais ieteikums būtu jāpapildina ar citiem tā īstenošanas pasākumiem, piemēram, ar novērtējumu saskaņā ar ieteikumā minēto uzraudzības satvaru un balstoties uz dalībvalstu iesniegtajiem rīcības plāniem un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījumu.

3.4.6.

Steidzami ir arī jāstiprina dalībvalstu spēja veikt sociālos pārvedumus, lai cilvēku pamatvajadzības tiktu apmierinātas no dzimšanas līdz vecumdienām. Tāpēc ir:

—	jāpieņem Eiropas pamatdirektīva par minimālajiem ienākumiem, lai ierobežotu nabadzības pieaugumu un veicinātu iekļaujošu darba tirgu (40),

—	jāapsver iespējas ES dalībvalstīs noteikt kopīgus obligātos standartus bezdarba apdrošināšanas jomā (41),

—	jānodrošina cilvēkiem ar invaliditāti iespēja ieņemt sabiedriskus un politiskus amatus,

—	jāpārskata formula “novecošanas izmaksas” un tā jāaizstāj ar koncepciju “cieņpilnas vecumdienas”, kas ekonomiskās pārvaldības centrā izvirza tādus aspektus kā pensiju atbilstība, veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe, bet vienlaikus neaizmirst par pensijas sistēmu ilgtspēju,

—	jāizstrādā īpašas programmas, kas paredz nodrošināt publiskus mājokļus un mājokļu pieejamību mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem,

—	jāiegulda līdzekļi bērnu aprūpes iestādēs, tādā veidā apmierinot tieši bērnu un nelabvēlīgā situācijā nonākušu jauniešu intereses; EESK atzinīgi vērtē Komisijas un EP priekšlikumu ieviest garantiju bērniem, un

—	jānodrošina vispārēja kvalitatīvas izglītības pieejamība un jāturpina garantija jauniešiem.

3.4.7.

EESK lūdz ES līdztiesīgajiem likumdevējiem atsākt sarunas par Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu pārskatīšanu un aicina dalībvalstis paātrināt Eiropas Pieejamības akta īstenošanu.

3.4.8.

Ar mērķtiecīgiem pasākumiem un īpašu finansējumu būtu jāstiprina sociālo pakalpojumu sniedzēju, sociālās ekonomikas uzņēmumu un bezpeļņas organizāciju nozīme.

3.5. Transversāli pasākumi

3.5.1.

Eiropas sociālo tiesību pīlāram būtu jāpārveido labāka regulējuma rādītāji un prasības ES un valstu līmenī, lai visi kritēriji, tostarp izmaksu un ieguvumu analīze regulētajās jomās pilnīgi atspoguļotu ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, kā arī ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

3.5.2.

Īpaši resursi, tostarp īpašas budžeta pozīcijas, būtu jādara pieejamas vietējām iestādēm, sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai veicinātu un atbalstītu pasākumus, kas tām jāveic Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai (konferences, pētījumi, apmācības, informācija, ekspertu apmaiņa utt.).

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp. (1.2. un 1.3. punkts).

(2) Piemēram, Komitejas atzinumos OV C 13, 15.1.2016., 40. lpp.; OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.; OV C 440, 6.12.2018., 135. lpp.

(3) LESD 9. pants.

(4) OV C 13, 15.1.2016., 40. lpp.

(5) Kā uzskaitīts 2.6.3. punktā.

(6) OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp. (1.5. un 1.6. punkts).

(7) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp., 6.3.1. punkts.

(8) OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp., 2.2. punkts.

(9) https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2019/05/09/the-sibiu-declaration/

(10) OV C 440, 6.12.2018., 28. lpp., 3.3. punkts.

(11) OV C 13, 15.1.2016., 40. lpp.

(12) Eiropas sociālais dialogs, darba programma 2019.–2021. gadam.

(13) Vairākās dalībvalstu mēroga debatēs, piemēram, Slovēnijā, tika uzsvērts, ka liela nozīme ir jauniešu līdzdalībai dialogā.

(14) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.

(15) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.

(16) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/european_pillar_one_year_on.pdf

(17) OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp., 1.3. punkts.

(18) Tas attiecas uz labāka regulējuma instrumentu kopumu, ko veido papildinoši vai alternatīvi pasākumi, kuri aizstāj saistošus tiesību aktus.

(19) https://www.etuc.org/en/pressrelease/stand-social-pillar-alliance-social-economy-enterprises-trade-unions-and-civil-society

(20) OV C 271, 19.9.2013., 91. lpp., 2.3. punkts.

(21) OV C 177, 18.5.2016., 35. lpp.

(22) OV C 227, 28.6.2018., 1. lpp., 1.8. un 3.6. punkts; OV C 327, 12.11.2013., 11. lpp.; OV C 227, 28.6.2018., 95. lpp., 1.4. punkts, OV C 226, 16.7.2014., 21. lpp.; OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp., 3.14. punkts un OV C 190, 5.6.2019., 24. lpp., 1.8. punkts.

(23) OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp., 1.5. punkts.

(24) OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp., 1.6. punkts.

(25) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-6167-2019-INIT/lv/pdf

(26) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp., 6.3.1. punkts.

(27) OV C 282, 20.8.2019., 32. lpp., 3.3.2. punkts.

(28) OV C 282, 20.8.2019., 32. lpp., 3.3.5. punkts.

(29) OV C 240, 16.7.2019., 3. lpp., 1.3. punkts.

(30) Kopīgā deklarācija par tematu “Dzimumu līdztiesība kā Eiropas Savienības prioritāte šodien un nākotnē”, kas parakstīta ES ministru dzimumu līdztiesības jautājumos neformālajā sanāksmē, kura 2018. gada 12. oktobrī notika Vīnē.

(31) OV C 110, 22.3.2019., 26. lpp., 3.1.1. un 3.1.3. punkts.

(32) EESK ir pieņēmusi īpašu atzinumu par publiskajiem nodarbinātības dienestiem, OV C 353, 18.10.2019., 46. lpp.

(33) OV C 353, 18.10.2019., 46. lpp.

(34) OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp., 4.10. punkts.

(35) Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).

(37) SOC616 – “Eiropas Savienības programmu veidošana invaliditātes tiesību jomā 2020.–2030. gadam” (tiek patlaban izstrādāts).

(38) OV C 353, 18.10.2019., 1. lpp.

(39) OV C 353, 18.10.2019., 17. lpp.

(40) OV C 190, 5.6.2019., 1. lpp.

(41) EESK gatavo atzinumu SOC/583 – “Kopēji minimālie standarti tādā jomā kā bezdarba apdrošināšanas shēmas ES dalībvalstīs” (patlaban tiek izstrādāts).

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 59. panta 3. punkts).

2.3. punkts

Grozīt šādi:

2.3.

Starptautiskajā Darba konferencē (SDK) pieņemtajā SDO deklarācijā par simtgades iniciatīvu “Nodarbinātības nākotne” iezīmēti daži svarīgi SDO darbības virzieni. Minētajā deklarācijā SDK arī aicina visus dalībniekus, ņemot vērā attiecīgo valstu apstākļus un pamatojoties uz trīspusēju pieeju un sociālo dialogu un ar SDO atbalstu, strādāt gan individuāli, gan kolektīvi, lai attiecībā uz darba nākotni turpinātu izvērst uz cilvēku koncentrētu pieeju. un minēti pasākumi, kuri modernizētu darba tiesības un novērstu atstumtību. Deklarācijā skarti tādi jautājumi kā paredzēta arī virkne ieguldījumu stiprināt cilvēku spējās, spējas un darba iestādēs iestādes un veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un pilnīgu, produktīvu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem pienācīgā un ilgtspējīgā nodarbinātībā, lai radītu iespējami labāku vidi uzņēmumu uzplaukumam un iedzīvotāju virzībai uz taisnīgākiem darba un dzīves apstākļiem, un vienlaikus norādīts, ka jāņem vērā valstu apstākļi un sociālo partneru īpašā nozīme.

Pamatojums

Ierosināto izmaiņu mērķis ir nodrošināt, ka šā punkta teksts atbilst SDO simtgades deklarācijas saturam. Turklāt saistībā ar šo atzinumu skatīt vispārējo paziņojumu par to, kā SDO dalībvalstīm individuāli un kolektīvi būtu jāstrādā, lai atbalstītu savu pieeju nodarbinātībai nākotnē.

Balsojuma rezultāts

Par	56
Pret	121
Atturas	3

2.5. punkts

Grozīt šādi:

2.5.

ES līmenī Eiropas sociālo tiesību pīlārs līdz šim īstenots:

a)	īstenojot leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus ar uzsvaru uz spēkā esošā sociālā acquis izpildi un pārbaudi (tas vajadzības gadījumā ir jāatjaunina) ,

b)	piešķirot īpašu finansējumu un

c)	veicot dažas sākotnējas izmaiņas Eiropas pusgada procesā.

Pamatojums

Šajā punktā runa ir par to, kāda veida pasākumi līdz šim ir veikti ES līmenī, lai īstenotu ESTP. Tādējādi nav loģiski atsaukties uz esošā acquis atjaunināšanu.

Balsojuma rezultāts

Par	56
Pret	124
Atturas	2

2.6. punkts

Grozīt šādi:

2.6.

Vispārīgas piezīmes par pasākumiem Leģislatīvie un neleģislatīvie pasākumi ES un valstu līmenī

Pamatojums

Ierosināts grozīt šīs nodaļas virsrakstu un apakšvirsrakstu, lai tie atspoguļotu tekstu, ko ierosināts pievienot turpmākajos jaunajos punktos.

Balsojuma rezultāts

Par	49
Pret	126
Atturas	8

Pirmais jaunais punkts pirms pašreizējā 2.6.1. punkta

Pirms pašreizējā 2.6.1. punkta pievienot šādu pirmo jauno punktu:

Īstenošanas pamatpriekšnoteikums – vispārēja pieeja

Pamatojums

Ierosināts grozīt šīs nodaļas virsrakstu un apakšvirsrakstu, lai tie atspoguļotu tekstu, ko ierosināts pievienot turpmākajos jaunajos punktos.

Balsojuma rezultāts

Par	55
Pret	119
Atturas	5

Jauns punkts aiz 2.6.1. punkta

Aiz 2.6.1. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Par pamatprincipu jānosaka, ka problēmjautājumus, kuriem darba tiesību jomā nav skaidras starptautiskas dimensijas, ir piemērotāk risināt valsts līmenī. Ir jāizvairās pieņemt tādus ES tiesību aktus, kuri ir balstīti uz vienu universālu modeli visiem gadījumiem un kuros nav ņemtas vērā uzņēmumu, nozaru vai dalībvalstu tradīciju un sistēmu rakstura un mēroga atšķirības. Šādi tiesību akti arī mazina arodbiedrību un darba devēju apvienību iespējas risināt sarunas par dažādām nozarēm konkrēti pielāgotiem nolīgumiem, kas ir īpaši svarīgi valstīs, kurās sociālajiem partneriem ir liela rīcības brīvība reglamentēt darba un nodarbinātības nosacījumus gan neatkarīgi, gan kā papildinājumu nacionālajiem tiesību aktiem.

Pamatojums

Tiks sniegts mutiski.

Balsojuma rezultāts

Par	51
Pret	116
Atturas	6

2.6.4. punkts

Grozīt šādi:

2.6.4.

Dalībvalstīm, un ES iestādēm Eiropas pusgada ietvaros , sociālajiem partneriem un pilsoniskas sabiedrības organizācijām būtu jāpārrauga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana un pašreizējo pasākumu efektivitāte, vienlaikus nodrošinot sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos. ES iestādēm būtu jāatbalsta dalībvalstu un sociālās jomas ieinteresēto personu centieni valstu līmenī īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

Pamatojums

Šis grozījums veikts, lai atspoguļotu to, ka ESTP īstenošanas uzraudzības ziņā dalībvalstu un ES uzdevumi atšķiras no sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības uzdevumiem.

Balsojuma rezultāts

Par	54
Pret	120
Atturas	1

2.6.5. punkts

Svītrot pašreizējo punktu:

2.6.5.

Pieņemot Eiropas tiesību aktus attiecīgajās jomās, būtu jārada satvars, kurā noteikti vispārēji un skaidri kopēji standarti un ņemti vērā valstu īpašie apstākļi, kuru var pielāgot sociālā nodrošinājuma sistēmu daudzveidībai un sociālo partneru nozīmei, kurā arī atzītas iedzīvotāju efektīvas un īstenojamas sociālās tiesības gan ES, gan valstu līmenī un kurš rada Eiropas pievienoto vērtību (1). Pīlāra mērķi būtu jāievēro visās ES politikas jomās, tostarp piemērojot horizontālo klauzulu (LESD 9. pants).

Pamatojums

Tiks sniegts mutiski.

Balsojuma rezultāts

Par	48
Pret	123
Atturas	5

2.6.5. punkts

Grozīt šādi:

2.6.5.

Pieņemot Eiropas tiesību aktus attiecīgajās jomās, būtu jārada satvars, ar kuru kurā noteikti vispārēji un skaidri kopēji izpildāmi standarti un ņemti vērā valstu īpašie apstākļi, kuru var pielāgot sociālā nodrošinājuma sistēmu daudzveidībai un sociālo partneru nozīmei, kurā arī atzītas iedzīvotāju efektīvas un īstenojamas sociālās tiesības gan ES, gan valstu līmenī un kurš rada Eiropas pievienoto vērtību (2). Pīlāra mērķi būtu jāievēro visās ES politikas jomās, tostarp piemērojot horizontālo klauzulu (LESD 9. pants).

Pamatojums

Ja ir izvirzīts mērķis ievērot dalībvalstu sociālo sistēmu daudzveidību, nevar aicināt noteikt vispārējus vai kopējus standartus.

Balsojuma rezultāts

Par	48
Pret	120
Atturas	4

2.6.6. punkts

Grozīt šādi:

2.6.6.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas mērķis ir veicināt augšupēju konverģenci nodarbinātības un sociālo rezultātu jomā, uzlabot un pielāgot Eiropas darba ņēmēju un iedzīvotāju sociālos un darba tirgus apstākļus, uzlabot un izveidot efektīvas, ilgtspējīgas un uzticamas sociālā nodrošinājuma sistēmas (3) un mūsdienīgus, uz zinātnes atziņām balstītus un kvalitatīvi novērtētus sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, it īpaši publiskos un bezpeļņas pakalpojumus, lai radītu godīgus darba apstākļus, noteikt obligātos standartus sociālā dempinga apkarošanai un vienlaikus radīt radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus tautsaimniecībām ar augstiem rādītājiem, nodarbinātības jomā un ilgtspējīgiem uzņēmumiem, līdztekus un palielinot iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai. Sociālās politikas stratēģijās jāņem vērā MVU intereses, lai tiem tiktu nodrošināti taisnīgi tirgus nosacījumi. Svarīgi ir izstrādāt un apstiprināt pamatstandartus vispārējas nozīmes pakalpojumiem, piemēram, mājokļiem, ūdensapgādei un sociālajiem pakalpojumiem, kas regulāri būtu jānovērtē, tostarp neatkarīgiem novērtētājiem (pētniecības institūtiem, akadēmiskajām aprindām utt.), kurus var finansiāli atbalstīt un kuru ziņojumi būtu jāpublisko. Prioritāri ir jāpievēršas iedzīvotāju un neaizsargāto grupu pamatvajadzībām un bīstamajām iespēju, ienākumu un labklājības atšķirībām dalībvalstīs un starp dalībvalstīm. Visām dalībvalstīm būtu jāveicina sociālā iekļaušana, kuras pamatā ir vienlīdzīgas iespējas un taisnīgi dzīves apstākļi.

Pamatojums

Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošanai būtu jāveicina nodarbinātības un sociālo rezultātu augšupvērsta konverģence, kas ir rādītājs tam, vai politikas lēmumi ir bijuši sekmīgi. Kā teikts ESTP (sk. 12. punktu): “Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķis ir būt par ceļrādi uz efektīvu nodarbinātību un sociālajiem rezultātiem, risinot pašreizējās un nākotnē paredzamās problēmas (..).” Tekstā būtu arī attiecīgi jānorāda uz sociālo un darba apstākļu pielāgošanu (nevis tikai uzlabošanu), jo tas varētu būt nepieciešams mūsu sabiedrībā un darba vidē notiekošo pārmaiņu dēļ. Sociālā nodrošinājuma sistēmām jābūt uzticamām un efektīvām, kā arī ilgtspējīgām.

Ar ESTP nav paredzēts noteikt minimālos standartus, lai cīnītos pret sociālo dempingu, tāpēc šī daļa būtu jāsvītro.

Prioritāri risināmo jautājumu sarakstā nevajadzētu minēt jautājumus, kas nav ietverti ESTP principos (piemēram, labklājības un ienākumu atšķirības starp dalībvalstīm vai pašās dalībvalstīs).

Balsojuma rezultāts

Par	53
Pret	115
Atturas	3

2.6.7. punkts

Grozīt šādi:

2.6.7.

Pamatojums

Ierosinām svītrot otrā teikuma beigas, jo nav skaidrs, kas ir domāts ar frāzi “panākt tādu pašu juridisko ietekmi”. Valstu sistēmas atšķiras atkarībā no koplīgumu slēgšanas sarunu un tiesību aktu attiecīgās lomas darba tirgus regulēšanā, un līmeņiem, kuros sarunas notiek (starpnozaru, nozaru, uzņēmumu un darbvietu, reģionālajā, profesionālajā), kā arī atkarībā no tā, kādā veidā sarunas dažādos līmeņos var mijiedarboties (artikulācija) [avots: Eurofound].

Balsojuma rezultāts

Par	59
Pret	114
Atturas	2

2.6.8. punkts

Grozīt šādi:

2.6.8.

Četrpusējā deklarācijā “Jauns sākums sociālajam dialogam” rosināts veidot efektīvas darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālo partneru kopīgo apņemšanos īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru atspoguļo Eiropas sociālo partneru kopīgā darba programma 2019.–2021. gadam, kas tiks īstenota arī valstu līmenī un tādā veidā sekmēs valstīs notiekošo reformu procesu. 2019.–2021. gada darba programmā minētas šādas sešas prioritātes: digitalizācija; darba tirgu un sociālo sistēmu veiktspējas uzlabošana; prasmes; pievērsties psihosociālajiem aspektiem un riskiem darbavietā; spēju veidošana spēcīgākam sociālajam dialogam; aprites ekonomika būs minēti konkrēti priekšlikumi par tematiem, kas ir saistīti ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, piemēram, sarunām par autonomu pamatlīgumu par digitalizāciju, tostarp sasniedzamības un nesasniedzamības nodrošināšanas iespējām un kārtību, kā arī darba tirgu un sociālo sistēmu veiktspējas uzlabošanu un prasmju pilnveidošanu (4).

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt, lai atzinuma teksts atbilstu formulējumam, kas izmantots Eiropas sociālo partneru darba programmā. (Piemēram, sasniedzamība un nesasniedzamība darba programmā ir minētas saistībā ar paziņojumu par kopīga faktu vākšanas semināra rīkošanu, kurā tiks pētīta dažāda pieredze).

Balsojuma rezultāts

Par	53
Pret	115
Atturas	6

2.6.10. punkts

Grozīt šādi:

2.6.10.

Komisija ir veikusi praktiskus pasākumus pīlāra īstenošanai Eiropas līmenī un nesen publicējusi atjauninātu faktu lapu, kurā minētas līdz šim pieņemtās leģislatīvās un neleģislatīvās iniciatīvas (5). EESK jau ir norādījusi, ka precīzs ceļvedis, kas saistīts ar ESTP īstenošanu, palīdzētu sekmēt konverģenci un sasniegt tā mērķus. aicināja izstrādāt skaidru un koordinētu ceļvedi (6), kurā būtu noteiktas pīlāra īstenošanas prioritātes.

Pamatojums

Ierosinām precīzi pārņemt formulējumu no atzinuma SOC/564.

Balsojuma rezultāts

Par	50
Pret	113
Atturas	4

2.6.11. punkts

Grozīt šādi:

2.6.11.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas pasākumi būtu jābalsta uz zinātnisku pašreizējā sociālās politikas un veselības aprūpes politikas juridiskā un praktiskā stāvokļa analīzi dalībvalstīs un ES līmenī un tajos būtu jāparedz sociālās jomas ieinteresēto personu iesaiste. EESK varētu uzņemties koordinatora funkciju. EESK ierosina izveidot ES sociālās politikas forumu, jo Eiropas Savienībai jāveicina ir vajadzīgs pastāvīgs forums saziņai saziņa, labas prakses piemēru apmaiņai apmaiņa, novērtēšanai novērtēšana, ekspertu semināriem semināri, sociālām programmām sociālās programmas, atbilstības atbilstība ES un dalībvalstu noteikumiem, kā arī nodrošināšanai un dalībvalstu un ES politikas reformu projektiem projekti. Tā kā bažas rada tas, ka joprojām neizdodas panākt spēkā esošo sociālo tiesību normu labāku izpildi, Komisijai un dalībvalstīm ir jāuzlabo ES noteikumu ievērošana. Jaunais forums būtu cieši jāsaista ar EESK un Eiropas pusgada procesu.

Pamatojums

Nav skaidrs, kas ir domāts ar atsauci uz ES sociālās politikas foruma izveidi. Nav nepieciešams veidot jaunus instrumentus/platformas, un atsauce uz šo forumu būtu jāsvītro. Svarīgi ir apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un šīs ieinteresētās personas iesaistīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā.

Balsojuma rezultāts

Par	52
Pret	114
Atturas	3

2.7.2. punkts

Grozīt šādi:

2.7.2.

Sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu vajadzētu būt vērstām uz to, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu nodarbinātības un sociālajai politikai. ES budžeta un parāda noteikumi (7) būtu jāpārskata, lai nodrošinātu gan pamattiesību, gan Līgumu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķu respektēšanu. Spēcīgām tautsaimniecībām, parāda kontrolei un sociāliem mērķiem ir jābūt pienācīgā līdzsvarā. Kā EESK vairākkārt jau agrāk norādījusi (8), sociālo tiesību pīlāra īstenošana būs lielā mērā atkarīga no dalībvalstu līmenī pieejamajiem resursiem. Dažos nākamajos gados tas prasīs valsts budžeta finansējumu gan ieguldījumiem, gan kārtējo darbības izmaksu segšanai. To varētu ierobežot ES budžets un parāda noteikumi (9). EESK jau vairākkārt uzsvērusi (10), ka jāapdomā veidi, kā palielināt šajā saistībā pieļaujamo elastīgumu, piemēram, izmantojot “līdzsvarota budžeta normu”, kas sociālā pīlāra mērķu sasniegšanas labad ļautu veikt publiskos ieguldījumus ar sociālu mērķi, piemēram, paaugstinot ienākumu līmeni, stiprinot sociālo kohēziju un nepieļaujot, ka tiek atstumtas nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, kas citādi nevarētu pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē, un vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. publisko ieguldījumu pieaugumu dalībvalstīs var arī stimulēt, “līdzsvarota budžeta normu” piemērojot publiskiem ieguldījumiem ar sociālu mērķi, un šī norma dotu iespēju palielināt budžeta noteikumu elastību. Apsverami ir tādi kopēji mērķi kā ienākumu līmeņa paaugstināšana, ilgtspējīga izaugsme, spēcīgāka sociālā kohēzija un atstumtības novēršana. Publisko ieguldījumu pieaugumu var arī atbalstīt it īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), kurus var precīzāk vērst uz Eiropas sociālo tiesību pīlārā izvirzītajiem mērķiem (11). Atbilstoša nodokļu politika, kuras mērķis cita starpā ir efektīvi apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu, nodrošinātu iespēju piesaistīt papildu līdzekļus, kurus ieguldīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansēšanā. Lai nodrošinātu papildu finansējuma efektīvu izmantošanu, ir jāīsteno sociālā pīlāra īstenošanas rīcības programmas un ceļveži, kas ir Eiropas pusgada neatņemama daļa, it īpaši valsts reformu programmu un konverģences programmu izstrāde (12).

Pamatojums

Ir svarīgi izmantot minētā atzinuma precīzu formulējumu, lai nodrošinātu labāku līdzsvaru tekstā, un arī atsaukties uz nostājām, kas sniegtas iepriekšējos atzinumos par pīlāra īstenošanu Eiropas pusgada ietvaros.

Balsojuma rezultāts

Par	55
Pret	112
Atturas	4

2.8.4. punkts

Grozīt šādi:

2.8.4.

Jaunajā Eiropas pusgada procesā ciklā būtu jāsasniedz sociāli mērķi, veicot sociālās nelīdzsvarotības visaptverošu uzraudzību, lai radītu pretsvaru fiskālo un makroekonomisko prasību pārsvaram. Ar sociālo rezultātu pārskatu būtu jāuzrauga un jāaptver visas pīlārā nostiprinātās tiesības un principi, un pārskatā būtu jāiekļauj uzlaboti un jauni izmērāmi rādītāji. Papildus statistikai šādi rādītāji varētu ietvert kvalitatīvu sociālo pakalpojumu reālo pieejamību, īstenojamas sociālās tiesības, migrantu sociālo un darba integrāciju, koplīguma kolektīvo sarunu tvērumu, sociālās jomas ieinteresēto personu līdzdalību pusgada procesā un piekļuvi māceklībai un kvalitatīvai augstākajai izglītībai. Komisijai ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāuzrauga valstu reformu plānu īstenošana, tādējādi veicinot konkrētām valstīm adresēto sociālo ieteikumu izpildi. Ieteikumu skaitam un struktūrai vajadzētu būt atbilstīgiem un atspoguļot gūto progresu ceļvedī norādīto prioritāšu jomā.

Pamatojums

Nav nepieciešamības runāt par “jaunu” Eiropas pusgadu, jo Eiropas pusgads tika ieviests jau 2010. gadā. Turklāt nav vajadzības tiekties uz “jaunu” Eiropas pusgadu, jo visiem spēkiem būtu jācenšas nodrošināt pašreizējā Eiropas pusgada efektīvu un uz rezultātiem orientētu darbību. Drīzāk būtu jāatsaucas uz jauno Eiropas pusgada ciklu. Eiropas sociālo tiesību pīlāram ir pievienots sociālo rezultātu pārskats, kas seko līdzi tendencēm un sniegumam visās ES valstīs trijās ar pīlāra principiem saistītās jomās. Sociālo rezultātu pārskats iekļaujas Eiropas pusgadā attiecībā uz ekonomikas politikas koordinēšanu un kalpo progresa vērtēšanai virzībā uz “sociālo AAA reitingu” ES kopumā. Tas nozīmē, ka notiek visaptveroša uzraudzība.

Balsojuma rezultāts

Par	49
Pret	117
Atturas	4

Jauns punkts pirms pašreizējā 3.1. punkta

Pirms pašreizējā 3.1. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

EESK savā ar šo tematu saistītajā atzinumā (13) jau ir uzsvērusi, ka pīlārs varētu sniegt labu iespēju parādīt, ka ES līmenī joprojām ir iespējams – kur tas ir atbilstoši – pienācīgi reaģēt uz problēmām, ar kurām saskaras iedzīvotāji, vienlaikus pilnībā ievērojot kompetenču sadalījumu un subsidiaritātes principu.

Pamatojums

Šajā teikumā norādīts, kas jāņem vērā saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, proti, pīlārs varētu sniegt labu iespēju parādīt, ka ES spēj – kur tas ir atbilstoši – pienācīgi reaģēt uz problēmām. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka pilnībā jārespektē pilnvaru sadalījums un subsidiaritātes princips.

Balsojuma rezultāts

Par	50
Pret	114
Atturas	4

Pirmais jaunais punkts aiz pašreizējā 3.1. punkta:

Aiz 3.1. punkta pievienot šādu pirmo jaunu punktu:

Būtiski ir nodrošināt sinerģiju starp ES un valstu sociālo politiku un darbībām. Tā kā ES sociālais modelis ir balstīts uz atšķirīgiem valstu modeļiem, kas jāsaglabā, Eiropas Savienībai ir jāievēro valstu kompetence un dalībvalstu sociālo sistēmu dažādība, jo to pamatā ir dziļi pamatotas politiskās izvēles un sabiedrības modeļi. Tāpēc ES galvenajam uzdevumam vajadzētu būt nodrošināt labākos iespējamos apstākļus tās dalībvalstīm un sociālajiem partneriem un atbalstīt to centienus īstenot noteiktas reformas.

Pamatojums

Arī secinājumu un ieteikumu sadaļā ir jānorāda, ka svarīga ir ES un valstu sociālās politikas un darbību sinerģija. Eiropas sociālo tiesību pīlāra preambulā skaidri teikts: “Rezultātu sasniegšana Eiropas sociālo tiesību pīlāra jomā ir [ES un tās dalībvalstu] kopīga politiska apņemšanās un atbildība.” Preambulā arī skaidri norādīts, ka jārespektē pilnvaru sadalījums un pienācīgi jāņem vērā atšķirīgie sociāli ekonomiskie apstākļi un valstu sistēmu dažādība, tostarp sociālo partneru loma, un subsidiaritātes un proporcionalitātes principi.

Balsojuma rezultāts

Par	45
Pret	116
Atturas	4

3.2.2. punkts

Grozīt šādi:

3.2.2.

Īstenojot Direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru, īpaša uzmanība būtu jāpievērš gan dzīvotspējīgiem, izmaksu ziņā pieņemamiem un taisnīgiem risinājumiem, lai darba ņēmējiem, kas izmanto vecāku atvaļinājumu, nodrošinātu atbilstīgu kompensāciju, gan arī elastīgiem darba nosacījumiem, kas pielāgoti darbavietas vajadzībām tostarp iespējai pārskatīt Barselonas mērķus. Cenšoties atbalstīt ģimenes, vērība būtu jāvelta arī bērnu aprūpei un citiem aprūpes pakalpojumiem.

Pamatojums

Risinājumiem, ko dalībvalstis, īstenojot Direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru, ievieš attiecībā uz pienācīgu kompensāciju darbiniekiem, kuri izmanto vecāku atvaļinājumu, ir jābūt pieejamiem arī izmaksu ziņā. Jebkurā risinājumā, kas saistīts ar elastīgiem darba nosacījumiem, ir jāņem vērā arī darbavietas vajadzības.

Barselonas mērķus noteica Eiropadome (2002. gadā), tāpēc to iespējamā pārskatīšana nav saistīta ar darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas īstenošanu, līdz ar to šī daļa būtu jāsvītro.

Balsojuma rezultāts

Par	49
Pret	109
Atturas	5

3.2.3. punkts

Grozīt šādi:

3.2.3.

EESK ir norādījusi, ka vajadzīga integrēta dzimumu līdztiesības stratēģija (14). Ņemot vērā ES ministru dzimumu līdztiesības jautājumos kopīgo deklarāciju (15), EESK aicina izskaust nepamatotas no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības (16). Īpaša uzmanība jāpievērš MVU vajadzībām, lai novērstu, ka nerodas pārmērīgs administratīvais slogs.

Pamatojums

Ar šo papildinājumu teksts kļūst precīzāks. Darba samaksas atšķirību novēršanas pasākumi ir jāorientē uz nepamatotu samaksas atšķirību izskaušanu.

Balsojuma rezultāts

Par	45
Pret	114
Atturas	5

3.2.5. punkts

Grozīt šādi:

3.2.5.

EESK vēlreiz uzsver, ka dalība darba tirgū un darba kvalitāte var uzlaboties, ja vairāk līdzekļu tiks ieguldīts aktīvā darba tirgus politikā un ja tiks noteikti kopēji standarti efektīvai publisko nodarbinātības dienestu darbībai (17). Tas attiecas arī uz bezpeļņas nodarbinātības dienestiem, kuru mērķis ir saīsināt laika periodu pārejā no viena darba uz citu, nodrošināt apgūto prasmju izmantošanu, atbalstīt jaunas un daudzveidīgākas karjeras iespējas un veicināt virzību uz ilgtspējīgām darbvietām stabilu nodarbinātību (18). Ilgtermiņa bezdarba apkarošana, migrantu integrācija darba tirgū un apņēmību zaudējušu personu reintegrācija ir vēl viena svarīga politikas joma, kurā steidzami jāveic mērķtiecīgi pasākumi (viens no šādiem pasākumiem var būt atbalsts darba ņēmējiem ņēmēju tiesības saņemt atbalstu, ja viņi iesaistās darba meklēšanā, apmācībā un pārkvalificēšanā).

Pamatojums

Pirmās izmaiņas mērķis ir tuvināt formulējumu tam, kāds izmantots citētajā atzinumā. Kas attiecas uz steidzamiem mērķtiecīgiem pasākumiem, šeit vēlamāka būtu aktīva izteiksme. Runa ir par darbinieku atbalstīšanu darba meklējumos, apmācībā un pārkvalificēšanā, nevis par jēdzienu “tiesības”.

Balsojuma rezultāts

Par	47
Pret	110
Atturas	2

3.2.6. punkts

Grozīt šādi:

3.2.6.

ES darba programmā būtu jāparedz, ka jānodrošina visiem cilvēkiem tiesības uz piekļuve mūžizglītību ai (19). Valstu izglītības, apmācības un māceklības sistēmas būtu jāpilnveido, īpašu vērību pievēršot tādām jomām kā zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika (STEM) un duālu sistēmu izveidei, kas dos iespēju labāk apmierināt darba tirgus vajadzības.

Pamatojums

Uzsvars būtu jāliek uz tādu politikas pasākumu atbalstīšanu, kas nodrošina visaptverošu mūžizglītības pieejamību. Turklāt citētajā atzinumā norādīts uz mūžizglītības nozīmi un nepieciešamību veicināt dalību mūžizglītības pasākumos, taču tajā nav teikts, ka tiesību uz mūžizglītību nodrošināšana būtu jāiekļauj ES darba programmā.

Balsojuma rezultāts

Par	48
Pret	116
Atturas	2

3.3.1. punkts

Grozīt šādi:

3.3.1.

Īstermiņā akcents būtu jāliek uz pārskatītās Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas, kas nodrošina norīkoto darba ņēmēju aizsardzību ar pakalpojumu sniegšanu saistītā norīkojuma laikā kurā nostiprināts vienlīdzīgas attieksmes princips, īstenošanas uzraudzību un direktīvu par pārredzamiem un prognozējamiem darba apstākļiem, kas nosaka minimālās tiesības, kuras jāievēro visās darba attiecībās, un centieniem izveidot Eiropas Darba iestādi, kuras mērķis ir uzlabot ES acquis īstenošanu un paaugstināt darba inspekcijas pārbaužu efektivitāti.

Pamatojums

Grozījumā aprakstīts Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas mērķis.

Balsojuma rezultāts

Par	43
Pret	118
Atturas	2

3.3.2. punkts

Grozīt šādi:

3.3.2.

EESK rosina uzņēmumiem us stiprināt iesaistīt darbiniekus iesaisti, it īpaši tāpēc, ka tas dos iespēju paaugstināt vispārējo produktivitāti un pārvaldīt atbalstīt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī izmantot to ietekmi uz darba organizāciju un darbaspēka prasmēm. Šajā saistībā EESK gaida, kādi rezultāti būs Eiropas sociālo partneru savstarpējām sarunām par pamatnolīgumu par digitalizāciju.

Pamatojums

Ierosināto izmaiņu mērķis ir uzsvērt darbinieku iesaistīšanas nozīmi saistībā ar atbalstu jaunu tehnoloģiju ieviešanai.

Balsojuma rezultāts

Par	46
Pret	118
Atturas	4

3.3.3. punkts

Grozīt šādi:

3.3.3.

EESK atbalsta ieceri sociālajā dialogā valstu un Eiropas līmenī izstrādāt atbilstošus “taisnīgas pārejas” nodrošināšanas pasākumus, proti, ieviest pasākumus un darbības, lai pārvaldītu, mainītu kas, pirmkārt, atvieglotu pārmaiņas, un, otrkārt, garantētu minimālo atbilstīgu aizsardzību darbvietu reorganizācijas vai kolektīvas atlaišanas gadījumos, kuru iemesls ir (tehnoloģiskas, demogrāfiskas, globalizācijas, klimata pārmaiņu, aprites ekonomikas izraisītas) pārmaiņas, un vienlaikus paredzēt tiesības iesaistīties sarunās tostarp atbalstu sarunām par koplīgumu slēgšanu, lai prognozētu pārmaiņas pārmaiņu prognozēšanai, un nodrošinātu atbalstu skartajiem darba ņēmējiem (Direktīvas par kolektīvu atlaišanu atjaunināšana (20)). EESK arī pauž cerību, ka līdztiesīgie likumdevēji pieņems lēmumu par Eiropas Globalizācijas fonda izveidi.

Pamatojums

Būtu jāsvītro atsauces uz “tiesībām iesaistīties sarunās par koplīgumu slēgšanu” un “Direktīvas par kolektīvu atlaišanu atjaunināšanu”, jo visos dokumentos, kas atspoguļo EESK viedokli par ESTP īstenošanu, būtu jāuzsver jautājumi, kas dalībvalstīm jāņem vērā, cenšoties attīstīt savu darba tirgu un/vai sociālās aizsardzības sistēmas.

Balsojuma rezultāts

Par	49
Pret	109
Atturas	1

3.3.4. punkts

Grozīt šādi:

3.3.4.

Darba ņēmēju iesaiste korporatīvajā pārvaldībā kā daļa no viņu tiesībām uz informāciju un apspriešanos būtu jāizvērtē, ņemot vērā jauno tiesisko regulējumu jāpielāgo jaunajam tiesiskajam regulējumam attiecībā uz nefinanšu informāciju (21) , un vienlaikus uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai rūpīgi ievērot uzņēmumu pārskatatbildības prasības.

Pamatojums

Grozījums ierosināts, lai tekstā saglabātu vispārīgāku formulējumu. Ir pāragri runāt par jaunā nefinanšu informācijas tiesiskā regulējuma pielāgošanu.

Balsojuma rezultāts

Par	49
Pret	114
Atturas	1

3.3.5. punkts

Grozīt šādi:

3.3.5.

Pamatojums

Kopīgu standartu ieviešana attiecībā uz minimālās darba algas noteikšanu nav nedz vēlama, nedz pieņemama, jo algas ir jautājums, kas jāapspriež valsts līmenī.

Balsojuma rezultāts

Par	51
Pret	114
Atturas	2

3.4.6. punkts

Grozīt šādi:

3.4.6.

Steidzami ir arī jāstiprina dalībvalstu spēja veikt sociālos pārvedumus vai citus pasākumus, lai cilvēku pamatvajadzības tiktu apmierinātas no dzimšanas līdz vecumdienām. Tāpēc ir:

—	arī Eiropas līmenī darbs, ko dalībvalstis iegulda minimālo ienākumu sistēmu veidošanā un atjaunināšanā, ir jāatbalsta un jāstiprina jāpieņem Eiropas pamatdirektīva par minimālajiem ienākumiem, lai ierobežotu nabadzības pieaugumu un veicinātu iekļaujošu darba tirgu (22),

—	jāapsver iespējas ES dalībvalstīs noteikt izstrādāt kopīgus principus obligātos standartus bezdarba apdrošināšanas jomā (23) ,

—	jānodrošina cilvēkiem ar invaliditāti iespēja ieņemt sabiedriskus un politiskus amatus;

—	jāpārskata formula “novecošanas izmaksas” un tā jāaizstāj ar koncepciju “cieņpilnas vecumdienas”, kas ekonomiskās pārvaldības centrā izvirza tādus aspektus kā pensiju atbilstība, veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe, bet vienlaikus neaizmirst par pensijas sistēmu ilgtspēju;

—	jāizstrādā īpašas programmas, kas paredz nodrošināt publiskus mājokļus un mājokļu pieejamību mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem;

—	jāiegulda līdzekļi bērnu aprūpes iestādēs, tādā veidā apmierinot tieši bērnu un nelabvēlīgā situācijā nonākušu jauniešu intereses; EESK atzinīgi vērtē Komisijas un EP priekšlikumu ieviest garantiju bērniem; un

—	jāizveido patiesa Eiropas izglītības telpa, veicinot jānodrošina vispārējas kvalitatīvas izglītības pieejamība u, un jāturpina garantija jauniešiem.

Pamatojums

Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķis ir dalībvalstīm dot ievirzes sociālo sistēmu veidošanas jomā, tāpēc uzmanība uz to būtu jāvērš ievilkumā par minimālajiem ieteikumiem. Atzinumā arī norādīts, ka pielikumā iekļauts pretatzinums, kurā pausts atšķirīgs viedoklis.

Tā kā konkrēta priekšlikuma par garantiju bērniem nav, ir pāragri paust tai atbalstu.

Būtu jānorāda arī uz nepieciešamību izveidot īstu Eiropas izglītības telpu.

Balsojuma rezultāts

Par	51
Pret	112
Atturas	2

1.1. punkts

Grozīt šādi:

1.1.

Uzskatīdama, ka Eiropas Savienības reālas nākotnes pamatā var būt tikai stabila ekonomiskā bāze, kas apvienota ar spēcīgu sociālo dimensiju (24), EESK ir konsekventi atbalstījusi augšupēju konverģenci nodarbinātības un sociālo rezultātu ziņā un efektīvāku sociālo politiku gan ES, gan dalībvalstu līmenī (25). Eiropas Sociālais modelis, kas ir starptautiska atsauces sistēma, arī būtu jāstiprina un jāatjaunina. 2017. gadā pieņemtā Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīva īstenošana vēlreiz apliecina kopīgo apņemšanos jaunas sociāli iekļaujošas stratēģijas satvarā iedzīvināt Eiropas sociālo modeli.

Pamatojums

Lai nodrošinātu spēcīgu sociālo dimensiju, svarīga ir nodarbinātības un sociālo rezultātu augšupvērsta konverģence, jo rezultāti ir rādītājs tam, vai politikas lēmumi ir bijuši sekmīgi. Tas skaidri norādīts arī ESTP preambulā, kuras 12. punktā teikts, ka “Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķis ir būt par ceļrādi uz efektīvu nodarbinātību un sociālajiem rezultātiem, risinot pašreizējās un nākotnē paredzamās problēmas (..)”.

Balsojuma rezultāts

Par	47
Pret	116
Atturas	1

1.3. punkts

Svītrot pašreizējo punktu:

1.3.

Pamatojums

Tiks sniegts mutiski.

Balsojuma rezultāts

Par	48
Pret	123
Atturas	5

1.3. punkts

Grozīt šādi:

1.3.

Pieņemot Eiropas tiesību aktus attiecīgajās jomās, būtu jārada satvars, kurā noteikti vispārēji kopēji kura mērķis ir īstenojami standarti, un kurā ņemti vērā valstu īpašie apstākļi un sociālā nodrošinājuma sistēmas, kā arī atzītas iedzīvotāju efektīvas un īstenojamas sociālās tiesības gan ES, gan valstu līmenī. Pīlāra mērķi būtu jārespektē visās ES politikas jomās, piemērojot horizontālo klauzulu (27).

Pamatojums

Ja ir izvirzīts mērķis ievērot dalībvalstu sociālo sistēmu daudzveidību, nevar aicināt noteikt vispārējus vai kopējus standartus.

Balsojuma rezultāts

Par	48
Pret	120
Atturas	4

1.4. punkts

Grozīt šādi:

1.4.

Pašlaik Eiropas sociālo tiesību pīlārs tiek īstenots ar leģislatīviem un neleģislatīviem pasākumiem, izmantojot īpašu finansējumu un veicot izmaiņas Eiropas pusgada procesā, un šim īstenošanas procesam vajadzētu būt vērstam uz to, lai veicinātu augšupēju konverģenci nodarbinātības un sociālo rezultātu ziņā, noteiktu obligātos sociālos standartus un vienlaikus virzītos uz īstenojamiem standartiem, kas radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Pamatojums

Balsojuma rezultāts

Par	47
Pret	116
Atturas	1

Jauns punkts aiz pašreizējā 1.4 punkta

Aiz pašreizējā 1.4. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Par pamatprincipu jānosaka, ka jautājumus, kuriem nav skaidras starptautiskas dimensijas, ir jārisina valsts līmenī. ES primārā funkcija būtu nodrošināt stimulus, informāciju un zinātību dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, lai tie varētu izstrādāt, īstenot un novērtēt politiku, ar ko risina strukturālās darba tirgus problēmas, ar kurām tie saskaras.

Pamatojums

Tiks sniegts mutiski.

Balsojuma rezultāts

Par	49
Pret	113
Atturas	3

Jauns punkts aiz pašreizējā 1.4. punkta

Aiz pašreizējā 1.4. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Pamatojums

Balsojuma rezultāts

Par	45
Pret	116
Atturas	4

1.7. punkts

Grozīt šādi:

1.7.

Lai Eiropas sociālo tiesību pīlāru varētu īstenot, ir vajadzīgs gan stabils ES un dalībvalstu līmenī radīts budžeta pamats un veikti ieguldījumi, ko var nodrošināt gan ar daudzgadu finanšu shēmā paredzētu pienācīgu finansējumu, “līdzsvarota budžeta normas” piemērošanu publiskiem ieguldījumiem ar sociālu mērķi un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), kurus var precīzāk vērst uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru, gan atbilstoša nodokļu politika (28). EESK jau iepriekš ir norādījusi, ka sociālā pīlāra īstenošanas finansēšana lielā mērā būs atkarīga arī no resursiem, kas pieejami dalībvalstu līmenī. Dažos nākamajos gados tas prasīs valsts budžeta finansējumu gan ieguldījumiem, gan kārtējo darbības izmaksu segšanai. To var ierobežot ES budžets un parāda noteikumi. EESK jau vairākkārt uzsvērusi, ka būtu jāaplūko pieļaujamās elastīguma uzlabošanas iespējas, piemēram, “zelta likuma” izmantošana, kas ļauj veikt publiskās investīcijas ar sociālu nolūku, lai sasniegtu sociālā pīlāra mērķus (29).

Pamatojums

Lai tekstā nodrošinātu labāku līdzsvaru, ir svarīgi izmantot precīzu formulējumu no atzinuma, uz kuru sniegta atsauce.

Balsojuma rezultāts

Par	55
Pret	112
Atturas	4

1.9. punkts

Grozīt šādi:

1.9.

Ar jaunu Eiropas pusgada procesu ciklu, veicot sociālās nelīdzsvarotības visaptverošu uzraudzību šā procesa ietvaros, būtu jācenšas sasniegt sociālus mērķus, un būtu jāievieš jauni, izmērāmi rādītāji un konkrētām valstīm adresēti ieteikumi sociālajā jomā.

Pamatojums

Nav nepieciešams runāt par “jaunu” Eiropas pusgadu, jo Eiropas pusgads tika ieviests jau 2010. gadā. Drīzāk būtu jāatsaucas uz jaunu Eiropas pusgada ciklu. Turklāt nav nepieciešams meklēt “jaunu” Eiropas pusgadu, bet visi centieni būtu jāorientē uz to, lai nodrošinātu spēkā esošā Eiropas pusgada efektīvu un uz rezultātiem orientētu darbību. Eiropas sociālo tiesību pīlāram ir pievienots “sociālo rezultātu pārskats”, kurā atspoguļotas tendences un rezultāti visās ES valstīs trīs jomās, kas saistītas ar pīlāra principiem. Rezultātu apkopojums iekļaujas Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā un kalpo tam, lai novērtētu progresu virzībā uz “sociālo AAA reitingu” ES kopumā. Tas nozīmē, ka notiek visaptveroša uzraudzība.

Balsojuma rezultāts

Par	49
Pret	117
Atturas	4

1.10. punkts

Grozīt šādi:

1.10.

Būtu jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas regulāra uzraudzība un jāparedz obligāta regulāra apspriešanās ar sociālās jomas ieinteresētajām personām; EESK ierosina izveidot ES sociālās politikas forumu, kas būtu saistīts ar Eiropas pusgada procesu. EESK varētu veicināt šādu apspriešanos.

Pamatojums

Vārda “obligāta” nozīme nav skaidra, un tas būtu jāaizstāj ar vārdu “regulāra”. Vispār nav skaidrs, kā saprotams aicinājums izveidot “ES sociālās politikas forumu”. Nav jāveido jauni instrumenti/forumi, un tāpēc norāde uz forumu ir jāsvītro. Bet svarīga ir apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un to iesaistīšana Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā.

Balsojuma rezultāts

Par	52
Pret	114
Atturas	3

1.11. punkts

Grozīt šādi:

1.11.

EESK jau ir norādījusi, ka precīzs ceļvedis, kas saistīts ar ESTP īstenošanu, palīdzētu sekmēt konverģenci un sasniegt tā mērķus (30). EESK arī ir aicināja aicinājusi izstrādāt skaidru un koordinētu ceļvedi, kurā būtu noteiktas pīlāra īstenošanas prioritātes, un panākt spēkā esošo sociālo tiesību un standartu principu ievērošanu. Prioritāri uzmanība būtu jāpievērš it īpaši mazāk aizsargāto grupu pamatvajadzībām un pamattiesībām, iespēju, ienākumu un labklājības atšķirībām dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, iekļaušanas politikas pasākumiem un atbilstošiem nosacījumiem, kas vajadzīgi publisku un bezpeļņas pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem uzņēmumiem.

Pamatojums

Ierosinām precīzi pārņemt formulējumu no atzinuma SOC/564. Prioritāri risināmo jautājumu sarakstā nevajadzētu minēt jautājumus, kas nav ietverti ESTP principos (piemēram, labklājības un ienākumu atšķirības starp dalībvalstīm vai pašās dalībvalstīs).

Balsojuma rezultāts

Par	50
Pret	113
Atturas	4

(1) OV C 440, 6.12.2018., 28. lpp. 3.3. punkts.,

(2) OV C 440, 6.12.2018., 28. lpp., 3.3. punkts.

(3) OV C 13, 15.1.2016., 40. lpp.

(4) Eiropas sociālais dialogs, darba programma 2019.–2021. gadam.

(5) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/european_pillar_one_year_on.pdf

(6) OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp., 8.3. un1.3. punkts.

(7) OV C 177, 18.5.2016., 35. lpp .

(8) OV C 227, 28.6.2018., 1. lpp. , 1.8. un 3.6. punkts; OV C 327, 12.11.2013., 11. lpp. ; 2018. gada izaugsmes pētījums, 1.4. punkts, vēl nav publicēts; OV C 226, 16.7.2014., 21. lpp. ; un OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp. , 3.14. punkts un OV C 190, 5.6.2019., 24. lpp. , 1.8. punkts.

(9) OV C 177, 18.5.2016., 35. lpp .

(10) OV C 227, 28.6.2018., 1. lpp., 1.6. punkts; “Eurozonas ekonomikas politika 2018. gadā”, 1.8. un 3.6. punkts; OV C 327, 12.11.2013., 11. lpp., 1.4. punkts, OV C 226, 16.7.2014., 21. lpp .

(11) OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp. , 1.5. punkts.

(12) OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp. , 1.6. punkts.

(13) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp .

(14) OV C 240, 16.7.2019., 3. lpp. , 1.3. punkts.

(15) Kopīgā deklarācija par tematu “Dzimumu līdztiesība kā Eiropas Savienības prioritāte šodien un nākotnē”, kas parakstīta ES ministru dzimumu līdztiesības jautājumos neformālajā sanāksmē, kura 2018. gada 12. oktobrī notika Vīnē.

(16) OV C 110, 22.3.2019., 26. lpp. , 3.1.1. un 3.1.3. punkts.

(17) EESK ir pieņēmusi īpašu atzinumu par publiskajiem nodarbinātības dienestiem, OV C 353, 18.10.2019, 46. lpp .

(18) OV C 353, 18.10.2019., 46. lpp .

(19) OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp. , 4.10. punkts.

(20) Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu.

(22) OV C 190, 5.6.2019., 1. lpp .

(23) EESK gatavo atzinumu SOC/583 — “Kopēji minimālie standarti tādā jomā kā bezdarba apdrošināšanas shēmas ES dalībvalstīs”.

(24) OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp. (1.2. un 2.2. punkts).

(25) Piemēram, Komitejas atzinumos OV C 13, 15.1.2016., 40. lpp.; OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp. ; OV C 440, 6.12.2018., 135. lpp .

(26) LESD 9. pants.

(27) LESD 9. pants.

(28) OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp., 1.5. punkts un 1.6. punkts.

(29) OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp., 3.1.4. punkts (un tajā ietvertās atsauces).

(30) OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp., 8.3. punkts.

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/24

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Īstenot globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, pamatojoties uz ES vērtībām”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 14/02)

Ziņotājs: José Antonio MORENO DÍAZ

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā:	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	138/3/8

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK konstatē, ka nav panākts progress ES kopējās migrācijas politikas īstenošanā: tas mazina dalībvalstu solidaritāti, kā arī kavē ar starptautiskajām tiesībām saistīto pienākumu izpildi.

1.2.

ANO atzīst, ka migrācijas pārvaldība ir jāskata daudzpusēji: Apvienoto Nāciju Organizācijas globālais pakts (1) par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju ir nolīgums, kurā ietverti vairāki prioritāri virzieni attiecībā uz dialogu un globālo pārvaldību migrācijas jomā.

1.3.

Pakta saturs pilnībā atbilst Līguma par Eiropas Savienību 2. pantam, kurā par pamatvērtībām atzīta cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana.

1.4.

EESK norāda, ka ar šo paktu migrācijas un patvēruma jautājums tiek izvirzīts starptautiskā un daudzpusējā līmenī, lai veicinātu ciešāku sadarbību un dialogu starp migrācijas plūsmu izcelsmes, galamērķa un tranzīta valstīm un tādējādi sekmētu sakārtotu, drošu un likumīgu migrāciju.

1.5.

EESK atgādina, ka globālais pakts nav saistošs instruments un neparedz nekādus jaunus pienākumus ES dalībvalstīm, un tā saturs būtiski veicina Eiropas Savienības principus un vērtības.

1.6.

EESK pauž nožēlu, ka ne visas dalībvalstis ir pieņēmušas paktu, un uzskata, ka tā pieņemšana būtu bijusi lieliska iespēja virzīties uz priekšu vienotas ES nostājas veidošanā migrācijas jomā pasaules mērogā. Tādēļ EESK uzskata, ka šis pakts ir jāratificē visām ES dalībvalstīm, un iesaka Eiropas Savienībai ar atbilstīgu mehānismu palīdzību skaidrot un pilnveidot tā mērķus. EESK uzskata, ka būtu interesanti izpētīt iespējas piedalīties starpvaldību konsultāciju un sarunu procesā, kas saistīts ar Starptautiskā migrācijas pārskata foruma (IMRF) izveidi, un pašā forumā, kas būs ANO instruments globālā pakta īstenošanai.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē darbu, ko veic ES pilsoņi, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ar savu apņemšanos un darbību ir apliecinājuši, ka tiek ievērotas ES vērtības un pakta mērķi.

1.8.

EESK atkārtoti pauž bažas par to, ka galēji labējie politiskie spēki mēģina pārvērst migrācijas parādību par problēmu, kas rada spriedzi un veicina naida runas, kas palielina sašķeltību un konfrontāciju Eiropas Savienībā, kura nespēj nākt klajā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju (turpmāk tekstā – “globālais pakts”) tika pieņemts 2018. gada decembrī Marrākešā (Marokā).

2.2.

Globālais pakts ir nesaistošs nolīgums, kura mērķis ir noskaidrot galvenos jautājumus migrācijas pārvaldībā gan izcelsmes, gan tranzīta un galamērķa valstīs, kā arī censties veidot konstruktīvas un reālistiskas pasaules mēroga debates par daudzpusēju migrācijas pārvaldību.

2.3.

Globālais pakts ir balstīts uz divām iepriekšējām iniciatīvām, pirmkārt, dalībvalstu pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas ietver kopīgu stratēģisko pieeju (2). Otrkārt, Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kura apliecina pasaules līderu politisko gribu glābt dzīvības, aizsargāt cilvēktiesības un dalīt atbildību par migrācijas pārvaldību pasaules mērogā un kuru ir apstiprinājušas visas dalībvalstis.

2.4.

Paktu 2018. gada 10. decembrī Marrākešā pieņēma 164 valstis, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja to apstiprināja tā paša gada 19. decembrī ar 152 balsīm par, 12 atturoties un 5 balsīm pret (Čehijas Republika, Ungārija, Izraēla, Polija un Amerikas Savienotās Valstis).

2.5.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) turpmākais darbs pakta īstenošanā ir saistīts ar Globālā migrācijas tīkla izveidi un Starptautisko migrācijas forumu (IMRF – International Migration Review Forum), kas tiks rīkots reizi četros gados un pirmoreiz notiks 2022. gadā.

3. ES normatīvie akti un EESK darbs par migrācijas tematiku

3.1.

LES 2. pantā ir noteikts: “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”

3.2.

Eiropas Komisija 2018. gada martā iesniedza Padomei priekšlikumu lēmumam par pakta apstiprināšanu (3), uzskatot, ka tas atbilst Eiropas Savienības veiktajiem pasākumiem imigrācijas un patvēruma jomā.

3.3.

Priekšlikumā lēmumam Komisija atgādina, ka paktā ir ietverts kopīgu mērķu saraksts attiecībā uz drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un ka tas nerada nekādu juridisku pienākumu saskaņā ar valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem, un ka tās mērķis nav tādu noteikt.

3.4.

EESK vienmēr ir paudusi spēcīgas idejas attiecībā uz to, ka migrācija ir jāuztver kā parasta parādība vēstures un cilvēces attīstības gaitā, kā arī attiecībā uz vajadzību pārvaldīt migrācijas plūsmas uz Eiropas Savienību likumīgi, efektīvi, sakārtoti un droši, vai tas būtu ekonomisku iemeslu vai starptautiskās aizsardzības apsvērumu dēļ.

3.5.

Lai veicinātu atklātas un konstruktīvas daudznozaru debates, EESK kopš 2015. gada ir izveidojusi Eiropas Migrācijas forumu, kurā pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī ES iestādes un dažādu līmeņu ES dalībvalstu politiskie dalībnieki ir apsprieduši migrācijas jautājumu (4).

3.6.

Turklāt EESK ir vadošā loma atzinumu par migrācijas tematiku izstrādē, it īpaši pēdējos gados (5).

3.7.

Savukārt Eiropas Komisija kopš 2015. gada, kad tika izstrādāta Eiropas programma migrācijas jomā, ir centusies uzlabot gan ekonomiskās migrācijas, gan starptautiskās aizsardzības tiesisko regulējumu, un saskārusies ar lielu pretestību no Padomes, kas ir kavējusi jaunu instrumentu izstrādi, kā arī dažu dalībvalstu liktajiem šķēršļiem šajā jomā.

3.8.

Jebkurā gadījumā kopš 2015. gada sasniegtie rezultāti ir neapmierinoši, un tiem ir jārosina konstruktīvas pārdomas, jo ir panākts progress tikai ierastajā neatbilstīgas imigrācijas un kontrabandas tīklu apkarošanā, kā arī robežu necaurlaidības nodrošināšanā.

4. EESK nostāja attiecībā uz globālā pakta saturu

4.1.

Pakta preambulā norādīts, ka “bēgļiem un migrantiem ir tās pašas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas vienmēr jāievēro, jāaizsargā un jāīsteno”.

4.2.

Paktā atzīts, ka “likuma varas ievērošana, taisnīgs process un pieeja justīcijai ir visu migrācijas pārvaldības aspektu pamatā. Tas nozīmē, ka valsts, publiskās iestādes un privātās organizācijas, kā arī cilvēki ir atbildīgi ievērot likumus, kuri ir publiski izsludināti, vienlīdzīgi ieviesti un saskaņā ar kuriem notiek neatkarīgs tiesas darbs, un kuri atbilst starptautiskajām tiesībām”.

4.3.

Globālajā paktā ietverti 23 mērķi attiecībā uz sakārtotu, drošu un likumīgu migrāciju un daudzkārt norādīts, ka tie visi ir jāīsteno saskaņā ar valstu kompetenci un gribu.

4.4.

Pirmais mērķis ir “vākt un izmantot precīzus un detalizētus datus kā pamatu pierādījumos balstītai rīcībpolitikai”. EESK norāda, ka Eurostat konkrētais mērķis ir apkopot datus, lai veicinātu izpratni par Eiropas realitāti un dalībvalstu salīdzinājumu nolūkā uzlabot publisko darbību kvalitāti (6).

4.5.

Otrais mērķis ir “līdz minimumam samazināt nelabvēlīgu nosacījumu un strukturālu faktoru ietekmi, kas piespiež cilvēkus atstāt savas izcelsmes valstis”, un tas ir saistīts ar mērķiem, kas apkopoti, sākot ar 2004. gada Hāgas programmu un beidzot ar 2015. gada ES trasta fondu Āfrikai, kuros Eiropas Savienība ir uzsvērusi nepieciešamību izveidot visaptverošu imigrācijas politiku, kas aptvertu visus tās posmus un cita starpā “risinātu migrācijas pamatcēloņus” (7).

4.6.

Trešais mērķis ir “sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju visos migrācijas posmos”. EESK atgādina par Eiropas Komisijas darbu nolūkā izveidot likumīgus migrācijas ceļus, izmantojot izmēģinājuma projektus (8), kā arī informēt un palielināt izpratni par neatbilstīgu maršrutu riskiem (9), jo īpaši visneaizsargātāko migrantu vidū.

4.7.

Ceturtais mērķis ir “nodrošināt, lai visiem migrantiem būtu likumīgi izdotas personas apliecības un atbilstoši dokumenti”. EESK norāda, ka LESD 79. panta 2. punkta a) apakšpunkts paredz pieņemt instrumentus, lai izstrādātu “dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standartus,” un ka ieceļošanai Šengenas zonā ir vajadzīgi attiecīgie dokumenti.

4.8.

Piektais mērķis ir “uzlabot regulētas migrācijas kanālu pieejamību un elastību”. Šajā saistībā EESK mudina Komisiju turpināt vēl straujāk attīstīt likumīgus migrācijas ceļus, no kuriem daži tika norādīti pēdējā apspriedē par stāvokli Eiropas Savienībā (10).

4.9.

Sestais mērķis ir “veicināt taisnīgu un ētisku iekārtošanu darbā un nodrošināt apstākļus pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai”. EESK saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijām un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) ir vairākkārt uzsvērusi, cik svarīga nozīme ir pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un tās pieejamībai ārvalstu darba ņēmējiem (11).

4.10.

Septītais mērķis ir “apzināt un samazināt neaizsargātību migrācijas procesā”. EESK vēlreiz norāda uz LES 2. pantā izklāstītajiem pamatprincipiem un kopējās migrācijas un patvēruma politikas mērķi samazināt migrantu, nepilngadīgo vai to personu, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, neaizsargātību (12).

4.11.

Astotais mērķis ir “glābt dzīvības un koordinēt starptautiska mēroga centienus bez vēsts pazudušu migrantu problēmas risināšanai”. EESK pauž nožēlu par dažu dalībvalstu attieksmi pret kuģu katastrofās cietušo glābšanu un atgādina, ka dalībvalstis ir apņēmušās ievērot starptautiskās jūras tiesības attiecībā uz glābšanu jūrā un palīdzību kuģu katastrofās cietušajiem, kā arī par ES veiktajām darbībām šajā saistībā. EESK vēlas arī uzsvērt privātpersonu un organizāciju ieguldīto darbu palīdzības un dzīvības glābšanas jomā, dažkārt pat neraugoties uz atsevišķu ES valstu valdību izteiktajiem draudiem un noteikto kriminālatbildību (13).

4.12.

Devītais mērķis ir “stiprināt transnacionālo pasākumu efektivitāti, apkarojot migrantu kontrabandu”. EESK atgādina, ka tas ir viens no mērķiem Atbalstīšanas direktīvā (14) (bet pauž nožēlu, ka direktīvā paredzētais izņēmums attiecībā uz humāno palīdzību nav pietiekami transponēts) un ES Rīcības plānā cīņai pret migrantu kontrabandu.

4.13.

Desmitais mērķis ir “novērst, apkarot un izskaust cilvēktirdzniecību starptautiskās migrācijas kontekstā”. EESK norāda, ka šī ir prioritāte (15), kuras īstenošanā iesaistīts arī Eiropols un izstrādātas operācijas (kuram vēl var uzlabot), piemēram, EU NAVFOR MED operācija SOPHIA.

4.14.

Vienpadsmitais mērķis ir “nodrošināt integrētu, drošu un saskaņotu robežas pārvaldību”. EESK norāda, ka tas ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem, kā noteikts LESD 67. pantā.

4.15.

Divpadsmitais mērķis ir “paaugstināt noteiktību un paredzamību migrācijas procedūrās, lai nodrošinātu atbilstīgu pārbaudi, izvērtēšanu un migrantu nosūtīšanu uz attiecīgām iestādēm”. EESK atgādina, ka šis ir viens no Frontex uzdevumiem, taču norāda, ka prognozēšana ne vienmēr nozīmē labāku politiskās reaģēšanas spēju.

4.16.

Trīspadsmitais mērķis ir “izmantot migrantu ievietošanu aizturēšanas centros tikai kā galēju līdzekli un izstrādāt alternatīvas”. EESK norāda, ka Atgriešanas direktīvā (16) jau ir noteikts, ka aizturēšanai jābūt saistītai ar atgriešanās procesu, ko veic tikai noteiktos apstākļos un ņemot vērā garantijas, piemēram, pārskatīšanu tiesā, un tā nedrīkst būt ilgāka par sešiem mēnešiem (17).

4.17.

Četrpadsmitais mērķis ir “paaugstināt konsulārās aizsardzības, palīdzības un sadarbības līmeni visā migrācijas ciklā”. EESK uzskata, ka ir jāizskata iespējas, ko paver Eiropas Parlamenta likumdošanas iniciatīva par humanitārajām vīzām (18), kas ļautu personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, pieteikties vīzas saņemšanai ES vēstniecībās vai konsulātos ārvalstīs.

4.18.

Piecpadsmitais mērķis ir “nodrošināt migrantiem piekļuvi pamatpakalpojumiem”. EESK atgādina, ka Eiropas Savienība kopš 1999. gada strādā, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā. Komiteja arī atgādina, ka PVO Eiropas reģionālā biroja ziņojumā (19) norādīts, ka nav iespējams nodrošināt sabiedrības veselību, ja bēgļiem un migrantiem nav pieejama veselības aprūpe.

4.19.

Sešpadsmitais mērķis ir “nodrošināt plašākas iespējas migrantiem un sabiedrībai īstenot pilnīgu iekļaušanos un sociālo kohēziju”. EESK uzsver, ka būtiska nozīme ir migrantu sociālajai iekļaušanai Eiropas sabiedrībā, kas kopš Tamperes sanāksmes ir Eiropas Savienības prioritāte un par kuru ir izstrādātas daudzas nozīmīgas iniciatīvas, tostarp 2016. gada Rīcības plāns trešo valstu valstspiederīgo integrācijai (20).

4.20.

Septiņpadsmitais mērķis ir “izskaust visus diskriminācijas veidus un veicināt pierādījumos balstītu viedokļu apmaiņu sabiedrībā, lai veidotu sabiedrības uztveri un izpratni par migrāciju”. EESK vairākkārt ir uzsvērusi, ka ir svarīgi cīnīties pret diskrimināciju visās jomās un veicināt pasākumus cīņai pret ksenofobiju un rasismu. Šajā ziņā būtiska nozīme ir Pamattiesību aģentūras darbam. Saistībā ar to EESK (21) uzstāj, ka ir jāizstrādā jauns vēstījums par migrāciju, kas Eiropas sabiedrībai palīdzētu to labāk izprast, izmantojot izglītojošus un didaktiskus diskursus, kuri novērš maldīgus priekšstatus un naida runas par migrāciju un attiecīgi veicina jauna vēstījuma radīšanu.

4.21.

Astoņpadsmitais mērķis ir “ieguldīt prasmju attīstībā un veicināt prasmju, kvalifikāciju un kompetenču savstarpēju atzīšanu”. Jau 2004. gadā, kad tika pieņemti migrantu integrācijas politikas kopējie pamatprincipu, tika uzsvērts, ka nodarbinātībai un izglītībai ir būtiska nozīme, lai veicinātu ārvalstnieku integrāciju Eiropas Savienībā. Šajā saistībā ir ļoti svarīgi atzīt pieredzi, diplomus un prasmes, un EESK uzskata, ka ir būtiski panākt virzību jautājumā par Eiropas Savienības atzīšanas un apstiprināšanas procedūru attiecināšanu uz ārvalstniekiem saskaņā ar priekšlikumiem, kas formulēti Eiropas Padomes bēgļu un izsūtīto personu jautājumos (ECRE) 2007. gada ziņojumā (22).

4.22.

Deviņpadsmitais mērķis ir “radīt apstākļus, kas migrantiem un diasporām dotu iespēju sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu visu valstu ilgtspējīgā attīstībā”. Pēdējos gados Eiropas Komisija ir atzinusi, ka diasporas ir kā saikne starp Eiropas un to izcelsmes valstu realitāti. To apliecina AMIF nesenais aicinājums diasporām – uzticamiem partneriem sarunās par migrācijas maršrutiem to izcelsmes valstī – iesniegt priekšlikumus. EESK uzskata, ka diasporu potenciālu var pētīt vēl plašāk, izmantojot to radītās kopīgo iespēju perspektīvas (23).

4.23.

Divdesmitais mērķis ir “veicināt ātrākus, drošākus un lētākus naudas pārskaitījumus un sekmēt migrantu finansiālo iekļautību”. ES strādā finansiālas integrācijas jomā gan saistībā ar ES dalībvalstīs dzīvojošo ārvalstnieku finansiālo integrāciju, gan kaimiņvalstu finansiālo stiprināšanu (24). EESK uzskata, ka ir jāturpina garantēt ārvalstu iedzīvotāju vienlīdzību šajā jomā un ka ir jāveicina naudas pārvedumu nozīme, lai tiem būtu pozitīva ietekme gan galamērķa, gan izcelsmes valstī, kā to norādīja arī Eiropas Investīciju banka (25).

4.24.

Divdesmit pirmais mērķis ir “sadarboties, lai veicinātu migrantu drošu un cieņpilnu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu, kā arī ilgtspējīgu reintegrāciju”. Kopējās imigrācijas politikas veidošanā svarīga nozīme ir atgriešanās un atpakaļuzņemšanas politikai. EESK vēlas atgādināt, ka vienmēr ir jānodrošina šo instrumentu izstrāde saskaņā ar Eiropas tiesību aktu noteikumiem, stingri ievērojot individuālās un procesuālās tiesības. Savukārt EESK atkārtoti uzsver, ka ir jāveicina droša un cieņpilna reintegrācija, kā paredzēts ES un IOM kopīgajā iniciatīvā par migrantu aizsardzību un reintegrāciju (26).

4.25.

Divdesmit otrais mērķis ir “izveidot sociālā nodrošinājuma un iegūto pabalstu pārnesamības mehānismus” – joma, kurā ES ir paveikusi nozīmīgu darbu. EESK uzskata, ka ir jāturpina virzīties uz priekšu šajās tiesību pārnesamības jomās, kas garantē drošāku mobilitāti, un jāizskata tādas iniciatīvas kā Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu daudzpusējā vienošanās par sociālo nodrošinājumu (27), kurā iesaistītas tādas dalībvalstis kā Spānija un Portugāle.

4.26.

Divdesmit trešais mērķis ir “stiprināt starptautisko sadarbību un globālās partnerības drošai, sakārtotai un likumīgai migrācijai”, kas ir būtisks Eiropas imigrācijas un patvēruma politikas pīlārs jau kopš tās pirmsākumiem.

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) ANO Rezolūcija 73/195.

(2) COM(2016) 739 final.

(3) COM(2018) 167 final.

(4) Eiropas Migrācijas forums 2015. gadā pievērsās jaukto ienākošo plūsmu pārvaldībai Vidusjūras reģionā, 2016. gadā – darbaspēka migrācijai un integrācijai, 2017. gadā – migrantu piekļuvei ES tiesībām un pakalpojumiem un 2018. gadā – migrantu integrācijai darba tirgū. 2019. gada aprīlī tika izskatīts jautājums par to, kā nodrošināt likumīgus un drošus migrācijas ceļus uz ES.

(5) OV C 62, 15.2.2019., 184. lpp.; OV C 125, 21.4.2017., 40. lpp.; OV C 75, 10.3.2017., 97. lpp.; OV C 34, 2.2.2017., 144. lpp.; OV C 75, 10.3.2017., 75. lpp.; OV C 264, 20.7.2016., 19. lpp.; OV C 71, 24.2.2016., 46. lpp.

(6) Eurostat migrācijas un migrantu statistika.

(7) OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(8) COM(2017) 558 final.

(9) COM(2017) 558 final.

(10) Eiropas Komisija – Stāvoklis Savienībā 2018. gadā – Drošas un likumīgas ieceļošanas iespējas Eiropā.

(11) EESK atzinums “Mērķi laikposmam pēc 2015. gada Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs”, OV C 383, 17.11.2015., 44. lpp.

(12) COM(2015) 240 final.

(13) Skatīt http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/536490/IPOL_STU(2016)536490_EN.pdf un http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/608838/IPOL_STU(2018)608838_EN.pdf.

(14) Padomes 2002. gada 28. novembra Direktīva 2002/90/EK.

(15) The EU’s global engagement to counter human smuggling and trafficking networks, 2019. gada marts.

(16) OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.

(17) OV C 159, 10.5.2019., 53. lpp.

(18) 2018/2271 (INL) Humanitarian visas (Humanitārās vīzas).

(19) Pasaules Veselības organizācija – Ziņojums par bēgļu un migrantu veselības stāvokli PVO Eiropas reģionā.

(20) COM(2016) 377 final.

(21) OV C 110, 22.3.2019., 1. lpp.

(22) Skatīt: https://www.ecre.org/wp-content/uploads/2016/07/ECRE-Submission-in-response-to-the-European-Commission-s-Green-Paper-on-the-Future-of-the-CEAS_September-2007.pdf, COM(2007) 301 final. Šis jautājums jau apskatīts dokumentā COM (2016) 377 final.

(23) ES publikācijas How West African migrants engage with migration information en-route to Europe (Kā Rietumāfrikas migranti izmanto informāciju par migrāciju ceļā uz Eiropu).

(24) EU Initiative for Financial Inclusion (ES iniciatīva finansiālās integrācijas jomā).

(25) FEMIP – Study on improving the efficiency of workers' remittances in Mediterranean countries (Pētījums par darba ņēmēju naudas pārvedumu efektivitāti Vidusjūras valstīs).

(26) EU – IOM joint initiative for migrant protection and reintegration (ES un IOM kopīgā iniciatīva par migrantu aizsardzību un reintegrāciju).

(27) OISS – Convenio Multilateral Iberoamericano de Seguridad Social (Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu organizācija sociālā nodrošinājuma jomā – Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu daudzpusējā vienošanās par sociālo nodrošinājumu)

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/34

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Austrumu partnerības 10. gadadiena: pārdomas par sasniegumiem un Austrumu partnerības turpmākās politikas veidošana”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 14/04)

Ziņotāja: Indrė VAREIKYTĖ

Pilnsapulces lēmums	20.2.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	26.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	155/3/6

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka Austrumu partnerība (AP) ir ļoti vajadzīga un potenciāli sekmīga ES iniciatīva, un aicina jaunievēlēto Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju pilnībā tajā iesaistīties. EESK arī apņemas palikt cieši iesaistīta stiprākas un demokrātiskākas sabiedrības veidošanā kaimiņvalstīs (1).

1.2.

Lai gan Austrumu partnerības galvenie sasniegumi ir asociācijas nolīgumi (AN), tostarp padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona (DCFTA) un nolīgumi par bezvīzu režīmu ar Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu (Asociētā trijotne), nākamo desmit gadu laikā no partnerības tiek gaidīts lielāks un mērķtiecīgāks progress.

1.3.

Komiteja uzsver, ka Asociētā trijotne ir parādījusi lielāku progresu un gatavību veikt reformas kopā ar Armēniju, kura seko šim pozitīvajam piemēram, savukārt Baltkrievija un Azerbaidžāna lielākoties ir nonākušas stagnācijā, un dažos aspektos tās ir vēl vairāk attālinājušās no demokrātijas definīcijas.

1.4.

EESK uzskata, ka ES pirmkārt ir vērtību savienība, tādēļ tās attiecībām ar kaimiņvalstīm jābūt balstītām uz tām pašām vērtībām un jābūt atkarīgām no to ievērošanas.

1.5.

Komiteja uzskata, ka Austrumu partnerības galvenie uzdevumi ir šādi: reāli īstenot AN/DCFTA un citas attiecīgās apņemšanās, nostiprināt tiesiskumu, īstenot tiesu reformas un cīnīties pret korupciju; turpināt aizsargāt vidi un aktīvi risināt klimata pārmaiņu jautājumu; palielināt sabiedrības izturētspēju, vēršoties pret hibrīddraudiem un dezinformāciju; stiprināt pilsoniskās sabiedrības un brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu vidi; palielināt ES iesaisti, lai palīdzētu uzlabot to iedzīvotāju dzīvi, kurus skāruši reģionā notiekošie konflikti.

1.6.

EESK iesaka Komisijai noteikt katrai partnervalstij pielāgotus mērķus un rezultātus, kas jāsasniedz nākamajā Austrumu partnerības periodā. Lai nodrošinātu papildu instrumentu progresa aktīvai uzraudzībai, izšķiroša šajā procesā būs pilsoniskās sabiedrības līdzdalība.

1.7.

EESK ierosina noteikt grafiku obligātiem secīgiem progresa novērtējumiem, lai mudinātu Austrumu partnerības valstu valdības izstrādāt savus plānus papildus divpusējiem ceļvežiem, kā arī veikt un uzraudzīt sasniedzamo rezultātu un mērķu īstenošanu.

1.8.

Komiteja arī iesaka pakāpeniski palielināt to rādītāju un datu apjomu, kas Austrumu partnerības valstīm jāiesniedz Eurostat.

1.9.

Ņemot vērā dezinformāciju, ko veicina Krievijas valdība, un Ķīnas un Krievijas agresīvās ieguldījumu projektu kampaņas, kā arī citus draudus reģionā, ES iestādēm ir jāpārskata Austrumu partnerības reģiona komunikācijas stratēģija, lai tā sasniegtu iedzīvotājus.

1.10.

EESK uzskata, ka ir nepieciešama lielāka uzmanība un vairāk instrumentu, lai Austrumu partnerības valstīs uzlabotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO), valsts ierēdņu un politisko līderu prasmes, kā arī veidotu arodbiedrību un uzņēmēju apvienību spējas.

1.11.

Komiteja uzskata, ka lielāka prioritāte būtu jāpiešķir prasmju trūkumu un neatbilstību novēršanai AP valstīs, izglītības vispārējās efektivitātes uzlabošanai un saiknes stiprināšanai starp izglītību, pētniecību un inovāciju, lai uzlabotu sadarbību starp publisko un privāto sektoru.

1.12.

Lai gan tirdzniecība starp AP valstīm un ES palielinās, būtu jāpastiprina tirdzniecība starp reģioniem, lai nodrošinātu tirdzniecības ienākumu dažādošanu un ilgtspēju.

1.13.

EESK ir stingri pārliecināta, ka jābūt obligātam tiesiskajam regulējumam, kas ļautu pilsoniskajai sabiedrībai piekļūt informācijai, nodrošināt valdības pārskatatbildību un piedalīties politikas veidošanas procesos katrā no Austrumu partnerības valstīm.

1.14.

Komiteja stingri atbalsta ierosmi veidot pastiprinātu dialogu starp ES un asociēto trijotni par reformām, kas saistītas ar AN/DCFTA, iekļaujot salīdzinošus elementus konkrētām Asociācijas nolīguma valstīm adresētajos ieteikumos un sinhronizējot to ieviešanu, lai veicinātu pozitīvu konkurenci.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Austrumu Partnerība tika uzsākta 2009. gadā kā kopīga politikas iniciatīva, un tās mērķis ir padziļināt un stiprināt attiecības starp Eiropas Savienību, tās dalībvalstīm un sešām austrumu kaimiņvalstīm: Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu.

2.2.

Šajā satvarā visi partneri ir vienojušies panākt jūtamus uzlabojumus savu iedzīvotāju ikdienas dzīvē, stiprinot iestādes un labu pārvaldību, nodrošinot tiesiskumu un tiesību aktu izpildi, īstenojot būtiskas tiesu iestāžu reformas, cīnoties pret korupciju, palielinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti, nostiprinot sieviešu tiesības un nodrošinot dzimumu līdzsvaru, stiprinot stratēģisko komunikāciju un atbalstot plurālismu un plašsaziņas līdzekļu neatkarību; atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi, piesaistot ieguldījumus, radot kvalitatīvas darbvietas jaunās nozarēs, palielinot tirdzniecības iespējas, kas paveras, atbalstot piekļuvi jauniem tirgiem; uzlabojot transporta savienojumus un infrastruktūru, veicinot energoapgādes noturību un efektivitāti, kā arī izmantojot atjaunojamos energoresursus; ieguldot jauniešu prasmju uzlabošanā, uzņēmējdarbībā un nodarbināmībā.

2.3.

Lai gan trīs AN/DCFTA un bezvīzu ceļošanas nolīgumi ar parakstītājām valstīm ir visnotaļ atzinīgi vērtējami sasniegumi, diemžēl kopumā progress, kas vērojams lielākajā daļā minēto jomu, ir mērens, un vēl nav pilnībā sasniegti iepriekš noteiktie mērķuzdevumi.

2.4.

EESK uzskata, ka ES pirmkārt ir vērtību savienība (2) un tādēļ tās attiecībām ar kaimiņvalstīm jābūt balstītām uz tām pašām vērtībām. Austrumu partnerībā lielāka nozīme būtu jāpiešķir nosacījumu ievērošanai un jāparedz skaidri, ar Austrumu partnerības valstīm savstarpēji saskaņoti ceļveži ar mērķi nodrošināt cilvēktiesības, pilsonisko, plašsaziņas līdzekļu un preses brīvību, tiesiskumu, pārredzamu pārvaldību, dzimumu līdztiesību, sociālo dialogu, vides aizsardzību un citas pamatvērtības, bez kurām mūsdienu Eiropa nebūtu iedomājama. Viss reģions gūs vislielāko labumu, kad ES kaimiņvalstīs demokrātija būs līdzvērtīga tai, kas valda Eiropas Savienībā. Partnervalstīm būtu arī jānāk klajā ar visu 18 starptautisko cilvēktiesību līgumu ratificēšanas grafiku (3) un jāiegūst (vai jāsaglabā) “A” kategorijas akreditācijas statuss, ko piešķir Valsts cilvēktiesību iestāžu globālā alianse (4).

2.5.

Komiteja atzīst, ka ir nepieciešami skaidri un izmērāmi mērķuzdevumi, un iesaka Komisijai noteikt katrai partnervalstij pielāgotus mērķus un rezultātus, kas jāsasniedz nākamajā Austrumu partnerības periodā. Ir svarīgi nodrošināt, ka turpmākie mērķi un uzdevumi ir vērsti ne tikai uz ekonomiskajiem rādītājiem, bet arī uz sociālo labklājību un uzplaukumu. Koncentrēšanās tikai uz ekonomikas attīstību ir pierādījusi, ka tā nedod gaidītos rezultātus. Piemēram, Ukrainai piešķirto ES dotāciju kopējais apjoms līdz 2020. gadam sasniegs 4,8 miljardus EUR (5), tomēr tā joprojām ir reģiona visnabadzīgākā valsts.

2.6.

Lai vēlēšanu cikliem un politiskajām pārmaiņām būtu mazāka ietekme uz plānotajām reformām, šajā procesā izšķirīga būs pilsoniskās sabiedrības līdzdalība. Pārveides procesu un nepieciešamo reformu īstenošanu var nodrošināt tikai tad, ja likumdošanas procesā, reformās un to īstenošanā tiek iesaistīti sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šajā nolūkā uzņēmēju apvienībām un atbalsta organizācijām vajadzētu būt iesaistītām ekonomikas attīstības un reģionālās sadarbības stratēģiju izstrādē un īstenošanā.

2.7.

Lai mērķuzdevumi tiktu pilnībā īstenoti un būtu ilgtspējīgi, tiem ir vajadzīga spēcīga vietējā līmeņa līdzdalība. Ja tie netiek apzināti, apspriesti, atbalstīti un īstenoti sadarbībā ar vietējo pilsonisko sabiedrību, panāktie rezultāti var viegli iet zudumā. Turklāt līdz šim galvenie par īstenošanu atbildīgie dalībnieki bija Eiropas Komisija un AP valstu attiecīgās ministrijas, savukārt valdības, kam ir jānodrošina pastāvīga politiskā griba īstenot reformas, vēl nav iekļautas galveno dalībnieku lokā attiecībā uz mērķu sasniegšanu (6).

2.8.

Plānojot nākamo ilgtermiņa mērķu kopumu, lielāka uzmanība būtu jāpievērš to īstenošanas progresa uzraudzībai. Līdz šim novērtējumu galvenokārt veica Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un pilsoniskā sabiedrība Austrumu partnerības valstīs. EESK ierosina noteikt grafiku obligātam secīgam progresa novērtējumam, lai mudinātu Austrumu partnerības valstu valdības izstrādāt savus plānus papildus divpusējiem ceļvežiem, kā arī veikt un uzraudzīt sasniedzamo rezultātu un mērķu īstenošanu.

2.9.

EESK iesaka apsvērt iespēju pakāpeniski palielināt to rādītāju apjomu, kas Austrumu partnerības valstīm jāiesniedz Eurostat, lai nodrošinātu galveno reformu īstenošanas ciešāku uzraudzību un pārredzamāku un objektīvāku novērtējumu. AN/DCFTA valstu rīcībā vajadzētu būt skaidram grafikam, lai visbeidzot panāktu, ka tās sniedz datus Eurostat vajadzībām tikpat lielā apmērā kā ES dalībvalstis.

2.10.

Lai novērtētu ietekmi, kāda ir pilsoniskās sabiedrības iesaistei AP reformās, komiteja ierosina sagatavot salīdzinošu analīzi, kurā izmērītu atšķirības panākumu un pilsoniskās sabiedrības ietekmes ziņā valstīs ar vietējām konsultantu grupām (VKG) un pārējās AP partnervalstīs.

2.11.

Komiteja ir stingri pārliecināta, ka pašreizējā prioritāte jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai ir panākt konsensu par to Austrumu partnerības valstu asociācijas un, iespējams, dalības perspektīvām, kuras paredzamā nākotnē vēlas un spēj pievienoties Eiropas Savienībai. Gan progresu, gan plānošanu būtiski kavē tas, ka trūkst skaidra redzējuma par to, kas ir galīgais mērķis, un kāda būs balva par visiem centieniem katrai partnervalstij, ja tā pilnībā īsteno noteiktos mērķus un veicamos uzdevumus.

2.12.

Ilgākā termiņā AP stratēģija pēc 2020. gada varētu ietvert dažu pakalpojumu, tostarp finanšu pakalpojumu, liberalizāciju, asociēto valstu pievienošanos vienotajai euro maksājumu telpai (SEPA) un pievienošanos Eiropas Ekonomikas zonai (EEZ), izmantojot AN/DCFTA, integrācijas padziļināšanu digitālā tirgus jomā, piem., datu pārsūtīšanā, un profesionāļu pārvietošanās brīvības paplašināšanu, ar ES noslēdzot līgumus par profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu.

2.13.

ES vērtību veicināšana ir bijusi un joprojām ir AP politikas galvenā ideja. Austrumu partnerības valstu iedzīvotāji joprojām pauž lielu atbalstu ciešākām attiecībām un galu galā dalībai Eiropas Savienībā; tomēr, lai mainītu cilvēku mentalitāti, ir vajadzīgi ilgstoši centieni. Lai gan lielākā daļa ES iedzīvotāju atzīst, cik svarīga ir tiesiskuma ievērošana, nodokļu maksāšana un ēnu ekonomikas novēršana, ekonomiskā stāvokļa dēļ AP valstīs cilvēki ik dienu cīnās par izdzīvošanu un līdz ar to neuzskata par prioritāti noteiktu ES vērtību pieņemšanu.

2.14.

Lai uzlabotu pārvaldību un lai efektīvākas kļūtu tās atbalsta shēmas un instrumenti, kuru mērķis ir nodrošināt iekļaujošu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību visaptverošajos Austrumu partnerības procesos, būtu jāapsver šādu instrumentu koncentrēšana EESK pārziņā, ņemot vērā komitejas unikālās spējas, pieredzi šajā jomā, institucionālo vēsturi un sabiedrisko atvērtību.

2.15.

Ņemot vērā to, ka Krievijas valdības veicinātajai dezinformācijai un Ķīnas un Krievijas agresīvajām ieguldījumu projektu informatīvajām kampaņām, kā arī citiem draudiem šajā reģionā ir milzīga ietekme uz sabiedrību, ES iestādēm ir jāpārskata Austrumu partnerības reģiona komunikācijas stratēģija. Viens no pārbaudītiem veidiem, kā izplatīt informāciju par vērtībām, mērķiem, ietekmi un labiem piemēriem par sadarbību ar ES, ir sekmēt vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, vienkārši palīdzot tām panākt labāku ietekmi to ikdienas darbā.

2.16.

Eiropas Savienībai arī turpmāk būtu jāveicina mierīgs konfliktu noregulējums Austrumu partnerības reģionā. Būtu vairāk jāizmanto tādas pieejas kā Eiropas partnerība Kalnu Karabahas konflikta mierīgai atrisināšanai (EPNK), kurā ES dalībvalstu un AP valstu PSO ir apvienojušās kopīgos centienos veidot savstarpēju sapratni un uzticēšanos izlīguma procesam.

3. Sabiedrība

3.1.

Jaunākajām AP organizētās pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) finansējuma shēmām ir nosacījums – pilsoniskajai sabiedrībai ir jāstrādā pie AN īstenošanas un reformām, PSO ir jākļūst par ES aģentēm un dažkārt jāstrādā pie tematiem, kuri tām nav pierasti. Šā nosacījuma dēļ PSO vienkārši piesakās finansējumam, kas ir pieejams, nevis koncentrējas uz saviem mērķiem un to, kas ir vajadzīgs sabiedrībai, tādējādi kļūstot par vēl vienu pakalpojumu sniedzēju.

3.2.

ES ziņojums par PSO un salīdzinošie dati apstiprina (7), ka vairumam to AP partneru trūkst pat projektu vadības pamatprasmju, tostarp attiecībā uz to, kā sagatavot projekta priekšlikumus un budžetus. Tāpēc joprojām ļoti svarīga ir ES organizāciju loma ar reformu uzraudzību saistīto rezultātu sasniegšanā, “ēnu ziņojumu” sagatavošanā, kā arī dažādu jautājumu analīzē un ieteikumu sniegšanā. EESK uzskata, ka mazāk kvalificētās PSO AP valstīs nevajadzētu ignorēt vai novērtēt par zemu – vienkārši gaidām attiecībā uz tām jābūt reālistiskām: tās ir svarīgi dalībnieki savās kopienās, taču no tām nebūtu jāgaida, lai tās dara to pašu, ko spēj pieredzējušas Eiropas organizācijas.

3.3.

Tāpēc EESK iesaka Komisijai sadarbībā ar ES dalībvalstīm izveidot pieejamu izglītības programmu, kuras mērķis būtu uzlabot Austrumu partnerības valstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju, valsts ierēdņu un vadītāju prasmes. Šāda programma varētu arī novērst kompetenču trūkumu, ar ko saskaras PSO pārstāvji, stājoties publiskajā dienestā, kā tas bija pēc Pašcieņas revolūcijas Ukrainā un Samta revolūcijas Armēnijā.

3.4.

Turklāt komiteja uzskata, ka par prioritāti būtu skaidri jānosaka Austrumu partnerības valstu jaunatnes organizācijām paredzētu atbalsta shēmu un partnerības iekļaušana un turpmāks atbalsts to līdzdalībai starptautiskās sadarbības un mobilitātes programmās (piemēram, “Jaunatne darbībā” un Erasmus+). Ja visās Austrumu partnerības valstīs tiktu izveidotas Eiropas skolas – līdzīgi tai, kas jau atvērta Tbilisi (Gruzijā), tas varētu būt labs sākums, lai paaugstinātu izglītības standartu atbilstoši ES dalībvalstu labākajiem piemēriem.

3.5.

EESK uzskata, ka sociālās kohēzijas programmai ir jānovērš nepilnības un neatbilstības Austrumu partnerības valstīs, lai uzlabotu vispārējo izglītības efektivitāti, pielāgojot labākos piemērus un sistēmas no saviem ES partneriem. Inovāciju nodrošinošas izglītības kvalitāte reģionā joprojām ir zema, un tādēļ ir nepieciešams reformēt izglītības sistēmas un mācību programmu izstrādē iesaistīt attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un praktiķus. Ir jāuzlabo saikne starp izglītību, pētniecību un inovāciju, lai pastiprinātu sadarbību starp publisko un privāto sektoru (8).

3.6.

Komiteja atzinīgi vērtē Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) un tās Eiropas Reģionālās padomes (PERC) un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) iesaisti neatkarīgo arodbiedrību spēju veidošanā Austrumu partnerības valstīs. Šādi projekti un iniciatīvas ir svarīgas centienos veicināt Eiropas sociālo modeli, tostarp sociālo dialogu un sociālo nodrošinājumu, kā arī sarunas par darba koplīguma slēgšanu. Spēcīgu neatkarīgu arodbiedrību organizāciju esamība ir izšķiroša, lai panāktu sekmīgu ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo progresu, kas izriet no pārveides procesiem, kuri saistīti ar asociācijas vai partnerības nolīgumu īstenošanu. Spēcīgas arodbiedrības ir arī sekmīgas un aktīvas pilsoniskās sabiedrības priekšnoteikums.

4. Ekonomika

4.1.

ES un Austrumu partnerības valstu sadarbības centrā ir ekonomikas noturības stiprināšana un konkurētspējas uzlabošana, koncentrējoties uz kopīgu darbu ar mērķi radīt darbvietas un attīstīt spēcīgāku, diversificētāku, dinamiskāku un ilgtspējīgāku ekonomiku. Šajā jomā ir panākts ievērojams progress, tostarp tirdzniecības pieaugums starp visām sešām partnervalstīm un ES.

4.2.

EESK uzskata, ka apņemšanās saskaņot digitālos tirgus AP reģionā vēl nav efektīvi īstenota, tādējādi kavējot progresu un digitālo pakalpojumu attīstību. Vienlaikus EESK atzinīgi vērtē panākto konsensu par plāniem attiecībā uz viesabonēšanas nolīgumu reģionam līdz 2020. gadam, kas ne tikai palielinātu iedzīvotāju piekļuvi komunikācijām, bet arī sekmētu tūrismu un sniegtu papildu ekonomiskos ieguvumus.

4.3.

Kaut arī tirdzniecība starp AP valstīm un ES palielinās, lielāki centieni būtu jāveltī starpreģionālās tirdzniecības stiprināšanai, lai nodrošinātu tirdzniecības ienākumu dažādošanu un ilgtspēju.

4.4.

EESK uzskata: kā svarīgākie kopējie ekonomikas projekti gan AP partnervalstīm, gan ES kopumā būtu jāapsver un jāattīsta reģionālās tirdzniecības integrācija, kas ļautu panākt kopēju ekonomikas telpu, bezmaksas viesabonēšanu, kopēju migrācijas telpu, elektrotīklu sinhronizāciju un neatkarīgu tīru energoresursu attīstību, kā arī lauksaimniecības standartu konversiju uz ES standartiem.

4.5.

Komiteja uzsver, ka reģionā ir jāattīsta uzņēmējdarbības apvienības un atbalsta organizācijas. Šādām organizācijām jābūt vairāk un labāk iesaistītām uzņēmējdarbības attīstībā un DCFTA īstenošanā. Vienlaikus AP MVU ir jāveido apvienības un/vai jumta organizācijas, kuras pārstāvētu to intereses un padarītu tos stiprākus attiecībā uz savu interešu aizstāvēšanu likumdošanas procesā un tirgus daļas nodrošināšanu vietējos un ES tirgos.

5. Pārvaldība

5.1.

Centienu palielināšana iestāžu un labas pārvaldības stiprināšanas jomā ir galvenā ES prioritāte AP valstīs, kurās joprojām pastāv problēmas. Jo īpaši ir jāpieliek lielākas pūles attiecībā uz tiesiskumu, galveno tiesu sistēmas reformu īstenošanu un korupcijas apkarošanu. Šie ir galvenie priekšnoteikumi, lai iedzīvotāji uzticētos valstij, ilgtermiņa stabilitātei un ieguldījumiem drošam klimatam.

5.2.

Komiteja vērš uzmanību uz apstākli, ka tiesību akti par obligātu valdības apspriešanos ar sabiedrību pastāv tikai Moldovas Republikā un Ukrainā. Ir jābūt obligātam tiesiskajam regulējumam, kas pilsoniskajai sabiedrībai ļautu piekļūt informācijai, pieprasīt valdības pārskatatbildību un piedalīties politikas veidošanas procesos. Turklāt, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, AP valstu valdībām ir jāapņemas konsekventāk un tiešākā veidā atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

5.3.

Attiecībā uz spēju veidošanu vairāk nekā jebkad agrāk izšķirīgi ir tas, lai AP valstu iestādes būtu labi funkcionējošas un spētu veikt vajadzīgās reformas, tādēļ Eiropas Savienībai vajadzētu oficiāli noteikt un iespējami atbalstīt mērķsadarbības pasākumus (piemēram, pārtikas nekaitīguma aģentūru tīklu, standartizācijas struktūras, pretkorupcijas aģentūras utt.).

5.4.

Kopīga spēju veidošana, sadarbības un tīklu veidošanas pasākumi, prakses apmaiņa, kopīgu pieeju un instrumentu izstrāde – to visu varētu atbalstīt ar kopīgu asociācijas mehānismu. Varētu arī apsvērt reformu grupu finansēšanu saskaņā ar vadlīnijām, kas izstrādātas Ukrainas vajadzībām.

5.5.

EESK arī uzsver, ka ir jāpalīdz AP valstu valdībām un pilsoniskajai sabiedrībai, izstrādājot instrumentus, kas vajadzīgi, lai novērtētu un novērstu dzimumu nevienlīdzību. Ir svarīgi nodrošināt, ka atbalsts valsts statistikas birojiem ietver tirdzniecības un dzimumu statistikas vākšanu, tostarp izmantojot konkrētus jautājumus mājsaimniecību un uzņēmumu aptaujās, un īpašus rādītājus, lai uzraudzītu ar tirdzniecību saistītu ietekmi laika gaitā.

6. Savienojamība

6.1.

Ir panākts būtisks progress ES darbā ar partnervalstīm, lai uzlabotu transporta savienojumus un infrastruktūru, veicinātu enerģētikas noturību un efektivitāti, kā arī izmantotu atjaunojamo enerģiju siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Turpinot ieguldīt šajās jomās, tiks panākta lielāka ilgtspējīgas ekonomikas attīstība un konkrēti ieguvumi iedzīvotāju dzīvē, jo tiks radīti alternatīvi enerģijas avoti, samazināta energoatkarība no viena dominējoša piegādātāja un mazināts enerģijas patēriņš.

6.2.

Tādēļ komiteja uzsver, ka ir svarīgi turpmāk dažādot enerģijas piegādi, samazināt CO2 emisijas un izveidot efektīvus valsts emisiju uzraudzības mehānismus, kā arī pastiprināt darbības bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā.

7. Asociācijas nolīgumi/Padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona

7.1.

7.2.

Sadarbību starp asociēto trijotni un Eiropas Savienību būtu jāturpina institucionalizēt, sevišķi izpildes līmenī. Labs sākuma punkts varētu būt kopīgas izpildgrupas un dažu tādu apakšgrupu izveide, kas atspoguļotu institucionalizēšanas procesu parlamentu līmenī. Tai varētu sekot līdzīgas organizētas pilsoniskās sabiedrības grupas Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības platformu, uzņēmējdarbības apvienību un atbalsta organizāciju, arodbiedrību un citu struktūru ietvaros. Kā piemēru varētu izmantot pieredzi un tīklus, kas izveidoti ar Demokrātijas un ekonomiskās attīstības organizācijas (GUAM) palīdzību. Šādu institucionalizāciju būtiski sekmētu ES un tās atsevišķo dalībvalstu atbalsts.

7.3.

Savas sarežģītības dēļ AN/DCFTA ir grūti īstenojams, jo tam ir vajadzīgi ievērojami politiskie, finanšu resursi un cilvēkresursi, un tajā ir daudz problēmu, jo īpaši tādēļ, ka tas ir vērsts uz tirgus reformām, lai gan galvenais patiesais ieguvums, kas tiek gaidīts no ES reformām, ir tiesiskums un laba pārvaldība. Komiteja uzskata, ka izšķirīgi ir atspoguļot šādas gaidas un atbalstīt AN/DCFTA īstenošanu ar paralēlām iniciatīvām, lai stiprinātu attiecīgo valstu demokrātiju. Varētu apsvērt iespēju ieviest papildu atbalsta mehānismus, kas tiktu nodrošināti tikai tad, ja šādu paralēlu iniciatīvu gadījumā pilnībā īstenotu savstarpēji saskaņotus mērķus, un tādi atbalsta mehānismi varētu sniegt arī papildu stimulus.

7.4.

EESK arī visnotaļ iesaka regulāri pievērsties sieviešu darba tiesību un atalgojuma jautājumiem, jo īpaši rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, kurās pastāv vislielākās – un daudzveidīgākās – atšķirības. AN/DCFTA tuvināšanas programma piedāvā vispusīgu pieeju attiecībā uz likumdošanas darbību un to, kā ieviest starptautiskas konvencijas, tai skaitā par dzimumu atšķirībām un diskriminācijas novēršanu. Ir īpaši svarīgi uzraudzīt šo procesu, uzlabot metodes, kā vākt pa dzimumiem sadalītu statistiku par nodarbinātību un atalgojumu, un atbalstīt sieviešu apvienības viņu interešu aizstāvēšanā.

Briselē, 2019. gada 26. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Pēdējo desmit gadu laikā EESK ir pieņēmusi vairāk nekā divpadsmit atzinumus par dažādiem Austrumu partnerības aspektiem. Tā ir arī izveidojusi pastāvīgu koordinācijas komiteju “Austrumu kaimiņvalstis” un ES un Austrumu partnerības valstu divpusējās pilsoniskās sabiedrības platformas, kā arī vietējās konsultantu grupas (VKG) un organizējusi Austrumu partnerības uzņēmējdarbības forumus paralēli Austrumu partnerības samitiem.

(2) Eiropas Savienības Pamattiesību harta (2016/C 202/02).

(3) https://indicators.ohchr.org

(4) https://nhri.ohchr.org/

(5) Rebuilding Ukraine: An assessment of EU assistance, Chatham House, the Royal Institute of International Affairs, 2018.

(6) EaP CSF policy brief, Joint Staff Working Document, "EaP – Focusing on key priorities and deliverables – Assessment and recommendations by the civil society", 2017.

(7) Ukraine Analytica, 3. izdevums (13), 2018. gads.

(8) http://eu4business.eu/files/medias/regional-position-paper_final_kyiv-21-june-2017-2_0.pdf

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/40

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Starptautiskā tirdzniecība un tūrisms – globāla ilgtspējīgas attīstības programma”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 14/05)

Ziņotājs: Alfred GAJDOSIK

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	26.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	134/0/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) jo īpaši uzsver daudzpusīgās dažādās saiknes, kas pastāv starp tūrismu un tirdzniecību kopumā. Tā kā tūrisms aug ātrāk nekā ekonomika kopumā, tūrismu neapšaubāmi var uzskatīt par nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes nozīmīgu virzītājspēku. Tādējādi tūrisms un starptautiskā tirdzniecība ir noteicoši faktori virzībā uz to, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus (1). Tādēļ komiteja rosina atbildīgos attiecīgo ekonomikas nozaru dalībniekus, skaidri uzņemoties atbilstīgas saistības, piemēram, radot cilvēka cienīgas un stabilas darba vietas, kā to paredz 8. ilgtspējīgas attīstības mērķis, iesaistīties ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

1.2.

EESK norāda uz finanšu plānošanas nozīmi politisko prioritāšu īstenošanā, un uzsver, ka budžets ir vissvarīgākais politikas īstenošanas līdzeklis. Tādēļ tā aicina ņemt vērā tūrisma nozīmi, arī pārskatot nesenāko priekšlikumu attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam, lai tūrismam izveidotu atsevišķu budžeta pozīciju.

1.3.

EESK pauž nožēlu, ka tūrisms vēl nav iekļauts kā atsevišķs mērķis Eiropas strukturālo un investīciju fondu regulās, bet ir ņemts vērā tikai kā līdzeklis vai nozare. Lai gan ir atzinīgi vērtējams fakts, ka regulas paredz iespēju veikt ieguldījumus viedajā tūrismā, EESK tomēr uzskata, ka ar to nepietiek, lai atspoguļotu tūrisma vispārējo ekonomisko, sociālo un kultūras nozīmi arī tā ārējās ietekmes ziņā. Tādēļ EESK aicina iekļaut tūrismu kā tematisku mērķi Eiropas strukturālajos un investīciju fondos.

1.4.

Salīdzinoši zemie šķēršļi ienākšanai tirgū tūrisma nozarē nedrīkst radīt ekonomisku un sociālu kaitējumu tūrisma nozarē nodarbinātajām personām.

1.5.

EESK aicina īstenot pasākumus, lai tūrisma jomā saskaņotu un/vai atzītu dokumentus, kas apliecina izglītību, profesionālos standartus un profesionālo kvalifikāciju, tādējādi pastiprinot centienus Eiropas profesionālās kvalifikācijas pases ieviešanai un mūžizglītības veicināšanai tūrismā.

1.6.

Tā kā papildus ekonomiskajai nozīmei starptautiskais tūrisms neapšaubāmi sniedz arī būtisku ieguldījumu tautu savstarpējas saprašanās veicināšanā un aizspriedumu mazināšanā un tādējādi stingri atbalsta Savienības ārējo ietekmi, īpaši tūrisma veidi, piemēram, kultūras tūrisms un sociālais tūrisms, būtu jāatbalsta ar īpašiem pasākumiem. Turklāt komiteja norāda uz vajadzību veicināt veselības, sporta, lauksaimniecības tūrismu, kā arī ekotūrismu un cita veida tūrismu.

1.7.

Ir ārkārtīgi svarīgi un steidzami, izmantojot koplīgumus un saskaņā ar 8. IAM, nodrošināt pienācīgas un ilgtspējīgas darbvietas šajā nozarē. EESK aicina izskaust tūrisma nozarē visu veidu nelegālu un nedrošu nodarbinātību.

1.8.

Tūrisma ilgtspēju būtiski ietekmē arī tādu transporta veidu izvēle, kuri iespējami mazāk kaitē videi; īpaša vērība tāpēc jāvelta apdomīgai un atbildīgai transportlīdzekļu izmantošanai.

2. Ievads

2.1.

Ar šo atzinumu EESK vēlas uzsvērt ciešo saikni starp tūrismu un starptautisko tirdzniecību un uzsvērt to kopīgo nozīmi Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanā.

2.2.

Starptautiskajai tirdzniecībai ir senas tradīcijas, tomēr tās īpašā sociālā un politiskā nozīme vēstures gaitā ir būtiski palielinājusies. Lai gan starptautiskā tirdzniecība tradicionāli ir bijusi regulēta ar divpusējiem līgumiem, kopš 2. pasaules kara to aizvien vairāk regulē daudzpusēji līgumi. Kopš Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveides pastāv tirdzniecības struktūra, kura regulē starptautisko tirdzniecību un kuras ietvaros Eiropas Komisija kopš 2011. gada atbalsta Kopienas ārējo tirdzniecību, izmantojot jaunas paaudzes tirdzniecības nolīgumus, kuru mērķis ir stiprināt ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar noteiktiem tirdzniecības partneriem.

2.3.

Spriedze starp brīvo tirdzniecību un protekcionismu liecina arī par to, ka starptautisko tirdzniecību var izmantot arī kā politiskas ietekmes elementu.

2.4.

Tūrisms ir trešā lielākā starptautiskās tirdzniecības bilances nozare; tās ieguldījums pasaules IKP sasniedz 10,4 % (ES – 10,3 %) un tas nodrošina 313 miljonus darbvietu visā pasaulē. Katra vienpadsmitā darbvieta visā pasaulē ir saistīta ar tūrismu. Trešdaļai jaunattīstības valstu tūrisms ir galvenais eksporta faktors, un tādējādi tam ir būtiska ietekme uz šo valstu ekonomikas stāvokli.

2.5.

Tāpēc tūrismam ir svarīga nozīme ilgtspējas mērķu sasniegšanā, lai gan jāņem vērā, ka 8 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām ir attiecināmi uz globālo tūrismu.

2.6.

Tūrisms visā pasaulē veicina ekonomisko un sociālo integrāciju lauku apvidos un tālākajos reģionos. Tomēr ir jāņem vērā un pēc iespējas jānovērš arī nevēlamas sekas, piemēram, lauksaimniecības zemes zudums, dabas aizsardzības apdraudējums, gaisa piesārņojums utt.

2.7.

Starptautiskais tūrisms 2017. gadā sasniedza 1,32 miljardus ceļotāju (+ 7 %) visā pasaulē, no kuriem Eiropā ieceļoja un 671 miljons personu, piesaistot Eiropai 51 % no tirgus (+ 8 %). Tomēr Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) ilgtermiņa perspektīvas pētījumā prognozēts, ka laikā līdz 2030. gadam Eiropas tūrisma nozares izaugsmes temps palēnināsies, proti, saskaņā ar aplēsēm tūristu skaits pieaugs līdz 744 miljoniem (+ 1,8 %), tomēr Eiropas tūrisma īpatsvaram kopumā pazeminoties līdz 41,1 % no pasaules tirgus.

2.8.

Ar Lisabonas līgumu (2009. gada 1. decembris) tika izveidots atsevišķs juridiskais pamats Savienības tūrisma nozarei (2). Attiecīgi Komisija 2010. gadā publicēja paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (3). Tomēr ne pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam, ne jaunākajā priekšlikumā laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam nav paredzēta atsevišķa budžeta pozīcija tūrismam.

2.9.

Tomēr, ņemot vērā to, ka pēdējos gados Eiropas Savienībā nodarbinātība tūrisma nozarē palielinājās un līdz ar to šajā jomā bija vērojama aizvien izteiktāka izaugsme salīdzinājumā ar citām nozarēm, pieejamie dati liecina, ka ārējā tūrisma politikas padziļināšana, kā arī attiecīgi budžeta politikas pasākumi Kopienas līmenī ir ne tikai pamatoti, bet arī steidzami vajadzīgi.

2.10.

Komiteja ļoti atzinīgi vērtē Padomes 2019. gada 27. maija secinājumus (4), kuros tā – ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras tūrisma nozare (digitalizācija, ilgtspēja un nozarei specifiskas zināšanas un prasmes) – izsaka konkrētus priekšlikumus par Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un aicina veikt atbilstošus pasākumus tūrisma atbalstam, lai saglabātu ES kā pasaules līdera lomu tūrisma jomā.

2.11.

Tūrisma nozarei ir augsts potenciāls darbvietu radīšanā. Attiecībā uz ilgtspējas mērķu, jo īpaši 5. un 10. mērķa, sasniegšanu ir jāņem vērā arī fakts, ka tūrisma nozarē visā pasaulē strādā vidēji vairāk sieviešu un jauniešu nekā citās nozarēs.

2.12.

Lielākajā daļā valstu tūrisma un viesmīlības nozarēs atalgojums ir zemāks par vidējo algu, tādēļ ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu atbilstīgu atalgojumu visām nozarē nodarbināto personu kategorijām. Tas ir jo īpaši svarīgi, jo darba apstākļi tūrisma nozarē nereti ir ļoti skarbi un bieži vien netiek ievēroti sociālo partneru nolīgumi par minimālo un maksimālo darba laiku un noteikumi par darba drošību un veselības aizsardzību. Tādēļ saskaņā ar 8. ilgtspējas mērķi ir steidzami jārada cilvēka cienīgas un stabilas darba vietas šajā nozarē. Komiteja uzskata, ka šajā nolūkā ir jāstiprina regulējums, jāvienojas par skaidriem koplīgumiem un jāatbalsta nozares digitalizācija.

3. Tūrisms un ekonomika

3.1.

Tūrisma kā ekonomikas izaugsmes būtiska dzinējspēka nozīme ir daudz plašāka par tūrisma nozares jomu un ietekmē starptautisko tirdzniecību un sadales tirdzniecību, kā arī visas publiskā un privātā sektora jomas, kā arī lauksaimniecības un transporta nozari.

3.2.

Turklāt daudzos reģionos, piemēram, mazās salās vai izolētos kalnu apgabalos, tūrisms ir viena no nedaudzajām un dažos gadījumos vienīgā saimnieciskā darbība mūsdienu starptautiskajā darba sadalē.

3.3.

Turklāt tūrisms ir palīdzējis daudziem reģioniem atdzīvināt panīkušas teritorijas.

4. Tūrisms un ilgtspējība

4.1.

Tūrisma konkurētspēja ir cieši saistīta ar tās ilgtspējību, jo tūrisma galamērķu pievilcību un kvalitāti lielā mērā ietekmē to daba un kultūras vide, kā arī to integrācija vietējā infrastruktūrā.

4.2.

Tūrisma ilgtspēja balstās uz dažādiem elementiem, piemēram:

—	dabas resursu (īpaši ūdens) atbildīga izmantošana,

—	tīru enerģijas avotu izmantošana,

—	tūrisma darbību izraisītās ietekmes uz vidi iekļaušana (piemēram, atkritumu apsaimniekošana, palielināts augsnes un ūdens piesārņojums),

—	bioloģiskās daudzveidības saglabāšana,

—	kultūras mantojuma aizsardzība,

—	tūrisma radīto darbvietu kvalitātes un izturības saglabāšana,

—	ietekmes uz vietējiem iedzīvotājiem novērtējums,

—	cilvēkresursu attīstība,

—	transports.

4.3.

Ilgtspējīgs tūrisms ir atzīts par būtisku nozari ilgtspējīgu patēriņa ieradumu un ražošanas modeļu 10 gadu pamatprogrammā (10YFP). Tādējādi ilgtspējīgam tūrismam kā nākotnes nozarei ir potenciāls kļūt ne tikai par visas jomas standartu, bet arī piesaistīt visas pasaules valstu tautsaimniecību (5).

Komiteja uzskata, ka tiem, kas atbildīgi par starptautisko tirdzniecību un tūrismu, šis potenciāls būtu jāizmanto, lai rastu līdzekļus un veidus, kā efektīvi sekmēt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu (jo īpaši 3., 6., 7., 12., 14. un 15. mērķis), un arī jācenšas saskaņā ar 17. mērķi veidot atbilstīgas partnerības.

4.4.

Tūrisma ekonomiskā nozīme, ņemot vērā tajā nodarbināto personu īpatsvaru 17 % (44 % no tām ir sievietes) visā pasaulē, būtiski ietekmē daudzas ilgtspējības politikas jomas.

4.5.

Tūrismam kā starpnozaru ekonomiskai darbībai papildus ekonomiskajai dimensijai ir arī ekoloģiska, sociāla un kultūras dimensija, un tāpēc tas ir nozīmīgs faktors ilgtspējības mērķu sasniegšanā. Šajā saistībā jānorāda, ka šā sektora radītajiem ieņēmumiem var būt būtiska loma ilgtspējīgas tūrisma teritoriju apsaimniekošanas atbalstīšanā.

4.6.

Viena no pieejām, kas būs jāīsteno, ir ne tikai analizēt tūrisma negatīvās sekas, bet arī aplūkot tā pozitīvo ietekmi uz dažādiem faktoriem (vidi, sociālo jomu utt.). Šāda veida “ietekmes tūrisms”, kas izstrādāts Slovēnijā un balstās uz 10 + 1 “ietekmes rādītājiem”, ņem vērā arī tūrisma pozitīvo ietekmi visās būtiskajās dzīves jomās (6).

4.7.

Jaunās tehnoloģijas ir izraisījušas strukturālas pārmaiņas arī ekonomikā, kas ir kļuvušas īpaši pamanāmas mazākām struktūrām. Kas attiecas uz tūrismu, tas skar ne tikai pakalpojumu piedāvājumu, bet arī tirdzniecību un rezervācijas veikšanas tendences.

4.8.

Īpaša problēma ir visā pasaulē pieaugošais rezervāciju apjoms dažādās privātās platformās visā tūrisma nozarē. Neapšaubāmi, ka šis jaunais tirdzniecības veids sniedz priekšrocības piedāvātājiem, kas nav nozares profesionāļi, un tūrisma ziņā neattīstītām vai nepietiekami attīstītām teritorijām. Tomēr makroekonomikas ziņā ir nepieņemami, ka privāti piedāvātāji iegūst konkurences priekšrocības tāpēc, ka viņi, iespējams, neveic nekādus vai veic tikai minimālus nodokļu maksājumus un viņiem nav saistošas tūrisma nozarē parasti piemērojamās stingrās prasības attiecībā uz higiēnu un drošību. Tāpēc vajadzētu nodrošināt, ka, piemēram, reģistrācijas pienākumi un novērtēšanas kritēriji, kas jāievēro komerciālajiem izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, attiecas arī uz šiem privātajiem piedāvātājiem.

5. Tūrisms un vide

5.1.

Ilgtermiņā sekmīga tūrisma politika nav pretrunā efektīvai vides aizsardzībai, bet gan būtu jāsaprot un jāizmanto kā savstarpēji papildinoši un atbalstoši pasākumi.

5.2.

Viena no problēmām, kas saistīta ar starptautiskā tūrisma paplašināšanos, neapšaubāmi ir transporta līdzekļu (kuģu, lidmašīnu, autobusu un automašīnu) izmantošana un to ietekme uz vidi.

5.3.

Būtu jāatgādina lielajiem tūrisma operatoriem par to, kāda ir viņu loma atbildīgā ilgtspējīgas attīstības politikā un jāaicina to īstenot, kā arī viņiem jāpieņem darbā par vides jautājumiem atbildīgie darbinieki, kuri konsultēšanā un plānošanā ņem vērā ilgtspējas mērķus.

5.4.

Dažiem reģioniem pārmērīgs tūrisms jau ir kļuvis par problēmu, kura apdraud vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vidi. Tā kā nav vienotas definīcijas attiecībā uz “pārmērīgu tūrismu”, jēdziens joprojām nav skaidrs un nepārprotami piemērojams. Tomēr šī problēma nav jauna. Jau laikā no 1980. līdz 1990. gadam jēdziens “Maļorkas efekts”tika izmantots darbā ar koncepcijām, kas ļautu piesaistīt pludmalēm pēc iespējas vairāk tūristu, neradot pārmērīgas blakusparādības. Starptautiskās tūrisma organizācijas galvenokārt strādā pie paraugprakses piemēriem, lai sniegtu vadlīnijas un norādījumus attiecīgajiem reģioniem.

5.5.

Turklāt komiteja iesaka lielākajām starptautiskā tūrisma federācijām vienoties arī par rīcības kodeksu attiecībā uz tūrisma galamērķu tirdzniecību, ņemot vērā vidi un ilgtspēju, kā arī cenšoties novērst pārmērīgu tūrismu, jo tas cita starpā ietekmē vidi un ilgtspēju.

6. Tūrisms un ētika

6.1.

Tūrisms attiecas uz personu un pakalpojumu apriti gan valstīs, gan uz starp tām un starptautiskā mērogā; tas ietekmē ne tikai ekonomiku, bet arī sociālo un kultūras dzīvi izcelsmes un galamērķa valstīs, pie tam ne tikai tiem, kas iesaistīti tūrismā.

6.2.

Pasaules Tūrisma organizācija (UNWTO) kā starptautisks tūrisma politikas forums un atbildīgo publisko iestāžu starptautiskā komunikācijas platforma ir ņēmusi vērā šo faktu un 1999. gadā izdeva “Globālo tūrisma ētikas kodeksu” (7), kurā izklāstītie 10 principi un 49 punkti sīki reglamentē ļoti dažādos globālā tūrisma aspektus (8). Tāpēc ētikas kodekss tiek dēvēts arī par “Ētiskas rīcības noteikumiem tūrisma jomā”.

6.3.

Šajā ētikas kodeksā ņemta vērā šīs ekonomikas nozares sarežģītība, pievēršoties ne tikai ekonomiskajiem, sociālajiem un kultūras aspektiem, bet arī tādiem jautājumiem kā pamattiesību un cilvēktiesību ievērošana (sk. pasākumi vardarbības pret bērniem, bērnu darba, bērnu seksuālās izmantošanas izskaušanai).

6.4.

Tā kā šis ētikas kodekss ir tikai ieteikums un tas nav saistošs tā parakstītājiem, 2017. gada septembrī Pasaules Tūrisma organizācija (UNWTO) nāca klajā ar pamatnolīgumu par ētiku tūrismā (Starptautiskā pamatkonvencija par tūrisma ētiku) (9), kuru parakstīja vairāk nekā puse tās dalībnieku. Šīs vienošanās saturs ir balstīts uz ētikas kodeksu, un tajā nav būtisku izmaiņu, taču tās priekšrocība ir tāda, ka tā ir saistoša tās parakstītājiem.

7. Tūrisms un kultūra

7.1.

Viens no svarīgākajiem tūrisma virzītājspēkiem ir galamērķa valsts kultūras mantojums.

7.2.

Kultūras tūrisms palielina interesi par ārvalstu kultūru, veicina starptautisku izpratni un palīdz arī novērst aizspriedumus.

8. Tūrisms un demogrāfija

8.1.

Demogrāfiskā attīstība ietekmē arī tūrismu: vecuma piramīda, kurā ievērojamu īpatsvaru veido vecāka gadagājuma cilvēki ar kustību spējām un lielākoties nodrošinātu ienākumu līmeni, ir sekmējusi vecāka gadagājuma cilvēku ceļošanas dinamiku. Šie vecāka gadagājuma cilvēku ceļojumi veido ievērojamu daļu no grupu tūrisma un dažās jomās ir mainījuši arī tūrisma uzņēmumu piedāvājuma struktūru, kas ir saistīts arī ar to, ka vecāka gadagājuma cilvēki bieži rezervē ilgtermiņa atvaļinājumu un tikai nosacīti ir atkarīgi no sezonas. Šo faktu ņēma vērā arī pasaules tūrisma organizācijas (PTO) augstākā līmeņa sanāksmē, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta vecāka gadagājuma cilvēku tūrismam.

8.2.

Eiropas Komisija ir sniegusi ilgtspējīgu ieguldījumu sociālā tūrisma attīstībā, nākot klajā ar savu iniciatīvu “Calypso – ikviens var atļauties ceļot”un tādējādi atbalstot tūrisma attīstības pasākumus vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī mazāk nodrošinātām iedzīvotāju grupām. Tas ir sekmējis jaunus tūrisma piedāvājumus, kā arī “ārpus sezonas”laika izmantošanu. Šajā saistībā būtu lietderīgi dalīties šādā pieredzē ar partneriem ārpus Eiropas Savienības un veicināt savstarpēju tūrismu.

8.3.

Papildus populāriem demogrāfiskajiem parametriem vērojama arī citu īpašu tūrisma veidu, piemēram, svētceļojumu, attīstība.

9. Tūrisms un apmācība

9.1.

Ņemot vērā tirgus attīstību un patērētāju augošās prasības, tūrisma daudzveidība ir saistīta ar īpašām apmācības prasībām, sākot no atbilstošām valodas prasmēm un datorprasmēm līdz ekonomiskajām prasmēm un gastronomiskajām zināšanām.

9.2.

Daudzās Eiropas Savienības valstīs tiek piedāvātas dažādas mācību metodes un dažādas mācību iespējas ar atšķirīgu ilgumu, kas apgrūtina savstarpēju atzīšanu. Lai palielinātu dažādu profesionāļu profesionālās iespējas, noteiktu mācību standartu izveide varētu sekmēt dažādu profesionāļu profesionālās iespējas gan ES mērogā, gan ārvalstīs. Tikai nosakot vispārēji saistošas apmācību prasības – un tas jāveic saistībā ar iepriekš minēto nozares pamatnosacījumu nostiprināšanu –, būs iespējams ilgtermiņā nozarē samazināt kvalificētā darbaspēka trūkumu.

9.3.

Tāpat būtu lietderīgi arī uzlabot ilgtermiņa karjeras iespējas tūrisma nozares profesijās, ņemot vērā to, ka darba apstākļi tūrismā nereti ir smagāki nekā citās nozarēs.

10. Tūrisms un digitalizācija

10.1.

Digitalizācija plaši ietekmē tūrisma jomu, jo tā ietekmē ne tikai tūristu rīcības iespējas, bet arī tūrisma pakalpojumu sniedzējus.

10.2.

Tiešsaistes tūrisms kļūst arvien populārāks, tāpat kā tiešsaistes vērtējumi; Vācijā vien 2017. gadā 40 % no visiem ceļojumiem tika rezervēti tiešsaistē. Tas atvērs jaunus tirgus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), bet būtu jāsniedz tiem arī finansiāls atbalsts šīs inovācijas ieviešanai.

10.3.

Turklāt elektronisko tīklu veidošana un digitalizācija ir būtiski ietekmējusi arī tūrisma uzņēmumu iekšējos procesus; mūsdienās arī vairums mazo uzņēmumu piedāvā saviem apmeklētājiem vismaz interneta piekļuvi.

10.4.

Digitalizācijai būs svarīga loma arī virzībā uz to, lai tūrisma jomā izstrādātu inovatīvus sadarbības veidus, kas savukārt var būtiski ietekmēt galamērķu attīstību. Daudzas modernās tehnoloģijas (piemēram, AI, VR, AR, blokķēdes u. c.) var palīdzēt visattālākajām vietām kļūt par interesantiem mērķiem. Lai izmantotu jaunās iespējas, tūrisma nozarei jābūt vairāk vērstai uz pētniecību un izstrādi.

10.5.

Digitalizācija varētu sniegt ieguvumus arī kultūras tūrismam, jo virtuālā realitāte varētu stimulēt arī ceļošanu.

Briselē, 2019. gada 26. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Ilgtspējīgas attīstības mērķi:

1. mērķis: nabadzības izskaušana

2. mērķis: bada izskaušana

3. mērķis: veselīga dzīve un labklājība

4. mērķis: kvalitatīva izglītība

5. mērķis: dzimumu līdztiesība

6. mērķis: tīra ūdens un sanitārijas pieejamība

7. mērķis: tīra enerģija par pieejamu cenu

8. mērķis: pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme

9. mērķis: rūpniecība, inovācija un infrastruktūra

10. mērķis: nevienlīdzības samazināšana

11. mērķis: ilgtspējīgas pilsētas un kopienas

12. mērķis: ilgtspējīgi patēriņa ieradumi un ražošanas modeļi

13. mērķis: pasākumi klimata aizsardzībai

14. mērķis: dzīvība ūdenī

15. mērķis: dzīvība uz sauszemes

16. mērķis: miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes

17. mērķis: mērķu īstenošanas partnerības

(2) Līguma par Eiropas Savienības darbību 195. pants.

(3) COM(2010) 352 final.

(4) Padomes 2019. gada 27. maija dokuments 9707/19 “Tūrisma nozares konkurētspēja — tūrisms kā ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas virzītājspēks Eiropas Savienībā nākamajā desmitgadē”.

(5) Sk. Tirdzniecības un attīstības konferences UNCTAD 2017 ziņojumu “Tūrisms kā pārveidojošas un iekļaujošas izaugsmes avots”.

(6) https://www.impact-tourism.net/

(7) www.tourism-watch.de/content/globaler-ethik-kodex-für-den-tourismus-der-welttourismus-organisation-wto

(8) Globālā ētikas kodeksa principi:

1. pants. Tūrisma ieguldījums savstarpējas saprašanās un cieņas veicināšanā starp tautām un sabiedrībām

2. pants. Tūrisms kā individuālās un kolektīvās izaugsmes līdzeklis

3. pants. Tūrisms – ilgtspējīgu izaugsmi veicinošs faktors

4. pants. Tūrisms – joma, kurā izmanto cilvēces kultūras mantojumu un kura veicina tā bagātināšanu

5. pants. Tūrisms – uzņēmējām valstīm un kopienām izdevīga darbība

6. pants. Tūrisma attīstībā ieinteresēto personu pienākumi

7. pants. Tiesības uz tūrismu

8. pants. Tūristu pārvietošanās brīvība

9. pants. Tūrisma nozares darba ņēmēju un uzņēmēju tiesības

10. pants. Pasaules Tūrisma ētikas kodeksa principu īstenošana

(9) UNWTO Starptautiskā pamatkonvencija par tūrisma ētiku

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/46

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Digitalizācija, mākslīgais intelekts un taisnīgums. Kā stiprināt Eiropas Savienību globālajā sacensībā par nākotnes prasmēm un izglītību, vienlaikus nodrošinot sociālo iekļaušanu”

(izpētes atzinums pēc Padomes prezidentvalsts Somijas pieprasījuma)

(2020/C 14/06)

Ziņotāja: Tellervo KYLÄ - HARAKKA - RUONALA

Līdzziņotāja: Giulia BARBUCCI

Padomes prezidentvalsts Somijas pieprasījums	Vēstule, 7.2.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	118/0/0

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Prasmēm un kompetencēm ir svarīga nozīme ES panākumu nodrošināšanā ar digitalizāciju un mākslīgo intelektu saistītajā globālajā konkurencē. Papildus augsta līmeņa talantu nodrošināšanai ir jāpanāk, lai visa sabiedrība gūtu “mākslīgā intelekta laikmetam” vajadzīgo izpratni, zināšanas un prasmes un spētu pilnībā izmantot kopējo potenciālu, turklāt neviens netiktu atstāts novārtā.

1.2.

EESK aicina ES izglītības un apmācības politiku skatīt visaptveroši un ņemt vērā divvirzienu saiknes ar tādām jomām kā dati, pētniecība, inovācijas un rūpniecības politika, kā arī ekonomikas un sociālā politika. Tā kā šajā nolūkā ir jāveic arī nepieciešamie publiskie un privātie ieguldījumi, EESK atkārto ieteikumu īstenot reformas ar mērķi izveidot privātā sektora ieguldījumiem labvēlīgu vidi un īstenot “zelta likumu”, kas ļautu no dalībvalstu budžetiem finansēt sociāli un ekonomiski produktīvus ieguldījumus, kuri neapdraudētu turpmāko budžeta ilgtspēju (1).

1.3.

EESK uzskata, ka panākumi globālajā sacensībā lielā mērā ir atkarīgi no intensīvas sadarbības starp dalībvalstīm. Lai uzlabotu ar mākslīgo intelektu saistītas kompetences, būtu jāveicina sadarbības tīklu veidošana starp Eiropas universitātēm. Jāuzlabo sadarbība arī profesionālās apmācības jomā. EESK aicina palielināt ES finansējumu, lai atbalstītu vajadzīgās reformas, pārrobežu apmaiņu un sadarbību izglītības un apmācības jomā, kā arī strādājošo pārkvalificēšanu ar mērķi veikt digitālo pāreju.

1.4.

Atbilstīgi Eiropas sociālo tiesību pīlārā teiktajam, EESK uzsver, ka ikvienam ir jābūt individuālai piekļuvei pastāvīgas mācīšanās un mūžizglītības iespējām, lai tiktu līdzi norisēm digitālajā un mākslīgā intelekta jomā, ietekmētu progresu un cilvēki saglabātu procesu kontroli (2).

1.5.

Komiteja iesaka izstrādāt ES stratēģiju, lai veicinātu pastāvīgu mācīšanos, kuras centrā ir izglītojamais, un stratēģijas pamatā likt digitalizāciju un uzticama mākslīgā intelekta ieviešanu. Stratēģijā būtu jānorāda pielāgojumi, kas nepieciešami 1.4. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, ņemot vērā valstu sistēmu atšķirības.

1.6.

EESK uzskata, ka mākslīgā intelekta laikmetā ir vajadzīgs spēcīgs transversālo prasmju pamats: loģiskā un kritiskā domāšana, radošums un saskarsmes prasmes. Tajā ir vajadzīgas arī spēcīgas kompetences zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM), kā arī humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Mākslīgā intelekta laikmeta prasmju un kompetenču vidū liela nozīme ir arī ētiskai domāšanai un uz uzņēmējdarbību vērstai pieejai.

1.7.

Saskaņā ar iekļautības principu ikvienam neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai sociāli ekonomiskās situācijas ir jābūt piekļuvei digitālajām un mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kā arī vajadzīgajām prasmēm. Publiskās izglītības nozīme no šāda viedokļa ir īpaši svarīga. Neformālai izglītībai ir būtiska nozīme iekļautības un aktīva pilsoniskuma stiprināšanā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš prasmju nodrošināšanai sievietēm un meitenēm, kā arī vecākiem cilvēkiem.

1.8.

Konkurētspējas priekšnosacījums ir gan izcili talanti, gan arī plaša izglītotu un kvalificētu cilvēku bāze. Profesionālās kvalifikācijas ir pastāvīgi jāpielāgo, lai tās atbilstu jaunākajām attīstības tendencēm un vajadzīgajām kompetencēm. EESK uzskata, ka jaunus pasaules līmeņa talantus labāk var atbalstīt, izmantojot pētniecības projektus. Sadarbības projekti ar ražotājiem ir viens no veidiem, kā talantus noturēt Eiropas Savienībā un tos piesaistīt no ārvalstīm.

1.9.

EESK uzsver, ka starp politikas veidotājiem, izglītības pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir noteikti vajadzīga cieša sadarbība digitalizācijas un mākslīgā intelekta, kā arī saistītās izglītības un prasmju attīstības jomā. Tā kā Līgumā noteikts, ka sociālajiem partneriem ir īpaša loma ar darbu saistītos jautājumos, viņi, ievērojot valstu noteikumus, būtu jāiesaista lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem, tehnoloģijām un darba organizāciju.

2. Ievads

2.1.

Straujais progress digitalizācijas un mākslīgā intelekta jomā liek Eiropas Savienībai labi nodrošināties, lai gūtu panākumus globālajā konkurencē. Šajā ziņā liela nozīme ir prasmju un kompetenču uzlabošanai un tāpēc ir vajadzīga aktīva izglītības un apmācības attīstība, kurai būtu jāpalīdz cilvēkiem piemēroties mainīgajam pieprasījumam un ietekmēt progresu, ievērojot tā dažādos veidus un sekas.

2.2.

Šis izpētes atzinums ir atbilde uz Padomes prezidentvalsts Somijas pieprasījumu saistībā ar to, kā digitalizācijas un mākslīgā intelekta kontekstā stiprināt Eiropas Savienību globālajā sacensībā par nākotnes prasmēm un izglītību, vienlaikus nodrošinot sociālo iekļaušanu. Lai ilustrētu uz nākotni vērstu pieeju, atzinumā ir izmantots mākslīgā intelekta laikmeta jēdziens.

2.3.

EESK ir iepriekš sniegusi vairākus atzinumus, kuros skatīta digitalizācijas un mākslīgā intelekta ietekme uz turpmāko darbu, prasmju pieprasījumu un vajadzīgajām investīcijām, kā arī aplūkoti mākslīgā intelekta ētiskie aspekti (3). Šajā atzinumā galvenā uzmanība ir pievērsta saiknei starp digitālajām un ar mākslīgo intelektu saistītajām prasmēm, konkurētspēju un iekļautību (neņemot vērā citas nākotnes prasmes, kas būs nepieciešams, piemēram, klimata pārmaiņu dēļ).

2.4.

Digitalizācija un mākslīgais intelekts ir vairākos veidos saistīti ar izglītību un prasmju attīstību. Tie rada jaunu pieprasījumu pēc prasmēm un kompetencēm un dod iespēju veidoties jauniem mācīšanās un mācīšanas veidiem. Digitālās un mākslīgā intelekta tehnoloģijas var arī izmantot, lai sagatavotos pārmaiņām darbā un ikdienas dzīvē un attiecīgi – izglītības un apmācības vajadzību pārmaiņām. Turklāt izglītība un apmācība dod iespēju cilvēkiem ietekmēt digitālo attīstību.

2.5.

Digitalizācija un mākslīgais intelekts ir arī vairākos veidos saistīti ar iekļautību. Piemēram, tie palīdz cilvēkiem ar invaliditāti strādāt un uzlabot ikdienas dzīvi. Tie var arī palīdzēt mazināt cilvēku izolētību. No otras puses, saskaņā ar iekļautības principu ikvienam neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai sociāli ekonomiskās situācijas ir jābūt piekļuvei šīm tehnoloģijām un vajadzīgajām prasmēm.

2.6.

Izglītība vispār ir dalībvalstu kompetences joma. Tomēr pastāv dažāda veida sadarbība, piemēram, labas prakses apmaiņa. Notiek darbs arī pie Eiropas izglītības telpas izveides, balstoties uz programmu Erasmus+ un citiem ES finansēšanas instrumentiem. Svarīgs sadarbības veids ir arī profesionālās kvalifikācijas atzīšana.

2.7.

Lai atbildētu uz jautājumu par digitālajām un ar mākslīgo intelektu saistītajām prasmēm un izglītību gan vērtējot pēc globālajā konkurencē gūtajiem panākumiem, gan pēc sociālās iekļautības, EESK apsver šādus trīs jautājumus:

—	Kāda veida prasmes un kompetences ir noderīgākās mākslīgā intelekta laikmetā?

—	Kā šīs prasmes un kompetences labāk apgūt un uzlabot?

—	Kāda veida politika ir vajadzīga valstu un ES līmenī, lai sekmētu šo progresu?

3. Kāda veida prasmes un kompetences ir noderīgākās mākslīgā intelekta laikmetā?

3.1.

Tā kā digitalizācija un jo īpaši mākslīgais intelekts ievērojami ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi un nākotnes uzņēmumu, darbvietu un darba iespēju attīstību, pārmaiņas un progress ir vajadzīgi vairākos kognitīvos līmeņos. No vienas puses, runa ir par informētību, zināšanām un izpratni, bet, no otras puses, – par kompetencēm un prasmēm. Lai gūtu panākumus globālajā konkurencē, ir vajadzīgas ne tikai augsta līmeņa kompetences un talanti, bet arī plaša izglītotu un kvalificētu cilvēku bāze.

3.2.

Ir acīmredzams, ka cilvēki daudzējādā ziņā neapzinās iespējas, kāda veida palīdzību viņiem sniedz digitalizācija, mākslīgais intelekts un robotika, savukārt bažas par darbu, drošību un privātumu ir pašsaprotamas. Tāpēc ir jāuzlabo informētība par iespējām, ko digitalizācija un mākslīgais intelekts sniedz sabiedrībai kopumā.

3.3.

Ir vajadzīgas arī plašākas zināšanas un izpratne par MI būtību un darbību un kritiskā domāšana par to, kur un kā mākslīgo intelektu izmantot. Vajadzība pēc lielākas izpratnes vienlīdz attiecas uz darba devējiem un uzņēmumiem, darba ņēmējiem, patērētājiem un politikas veidotājiem.

3.4.

Turklāt mākslīgā intelekta laikmets nosaka prasību pēc ētiskās domāšanas spējām, kas ir vajadzīgas digitālo risinājumu un mākslīgā intelekta izstrādes un izmantošanas virzīšanai atbilstoši cilvēktiesībām. Papildus cilvēktiesību apsvērumiem ir jāsaprot ar digitalizāciju un mākslīgo intelektu saistītie vides un klimata aspekti – gan iespējas, ko šīs tehnoloģijas paver, gan riski, ko tās rada. Šo ētisko un citu apsvērumu pamatā jābūt līdzdalīgai pārvaldībai, kas nozīmē pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanu dažādās jomās un procesos.

3.5.

Īstermiņā steidzamā vajadzība attīstīt kompetences un prasmes ir saistīta ar prasmju trūkuma samazināšanu un prasmju neatbilstības novēršanu darba tirgū.

3.6.

Tā kā ir aizvien grūtāk sagatavoties konkrētām profesijām ilgtermiņā, pastāvīgi ir jāpielāgo profesionālās kvalifikācijas, lai tās atbilstu jaunākajām attīstības tendencēm, un to pamatā jāliek tāds prasmju un kompetenču kopums, kas ir vajadzīgs neatkarīgi no precīzas attīstības.

3.7.

Šajā saistībā ir būtiski noskaidrot, kādas prasmes nodrošina pievienoto vērtību salīdzinājumā ar mašīnām un robotiem un kuras prasmes mēs vēlamies saglabāt jebkurā gadījumā. Tas izceļ vajadzību pēc stingra pamata, ko veido tādas pamatprasmes kā loģiskā un kritiskā domāšana, radošums, saskarsmes iemaņas un mijiedarbības spējas.

3.8.

Gan īstermiņā, gan ilgtermiņā ir arī vajadzīgs, lai visai sabiedrībai būtu vismaz pamata digitālās prasmes. Papildus prasmei lietot digitālos līdzekļus un mākslīgo intelektu vispārējām prasmēm būtu jāietver spēja izmantot mākslīgo intelektu tā, lai ikdienas dzīvē un darbā radītu un īstenotu novatoriskus risinājumus. Tas attiecas uz visu vecumu un sociālo grupu cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti, ņemot vērā iespējas, ko viņiem sniedz mākslīgais intelekts.

3.9.

Mākslīgā intelekta laikmets izceļ zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM), kā arī humanitāro un sociālo zinātņu nozīmi. Tas arī saasina vajadzību pēc daudznozaru un starpnozaru kompetencēm, kas nepieciešamas, lai izprastu sistēmiskas parādības un daudzdimensionālas problēmas, kuru risināšanā var izmantot digitalizāciju un mākslīgo intelektu.

3.10.

Pārmaiņas darbā izceļ arī uzņēmējdarbības prasmju nozīmi. Šīs prasmes ir vajadzīgas ne tikai pašreizējiem uzņēmējiem, bet ikvienam sava darba un ikdienas dzīves organizēšanai. Šo straujo pārmaiņu dēļ darbā un sabiedrībā kopumā ir vajadzīgas arī pielāgošanās spējas un noturība. Uzņēmumiem jānodrošina darba ņēmēju apmācība, lai darba vidē viņiem atvieglotu šādas pārmaiņas.

3.11.

Mākslīgā intelekta laikmetā ir vajadzīgas arī dažādas sadarbības, komunikācijas un mācīšanas prasmes: sadarbība un komunikācija starp cilvēkiem un intelektiskām sistēmām, piemēram, mākslīgo intelektu un robotiku, kļūst izplatītāka gan darbā, gan arī ikdienas dzīvē. Turklāt mākslīgo intelektu un robotiku aizvien biežāk apmāca, nevis tikai programmē.

3.12.

Lai ES spētu gūt panākumus globālajā konkurencē un varētu uzņemties vadību digitalizācijas un mākslīgā intelekta inovācijā un veicot investīcijas šajās jomās, papildus uzlabotām zināšanām, kompetencēm un prasmēm visā sabiedrībā ir vajadzīgi augsta līmeņa talanti. Bez mākslīgā intelekta izstrādātājiem ir vajadzīgs lielāks skaits talantīgu personu un profesionāļu, lai mākslīgo intelektu pielietotu konkrētās nozarēs – no ražošanas līdz pakalpojumiem. Tam visam ir vajadzīgas augsta līmeņa zinātniskas, matemātiskas un tehniskas kompetences.

3.13.

Ir vajadzīgas arī stabilas uzņēmējdarbības prasmes, lai, piemēram, uzņēmuma palielināšanas nolūkā izmantotu digitalizācijas un mākslīgā intelekta sniegtās uzņēmējdarbības iespējas. Tā kā uzticams mākslīgais intelekts varētu ES nodrošināt konkurences priekšrocības, ētikai vajadzētu būt būtiskai visu mākslīgā intelekta izstrādātāju un lietotāju kompetenču krājuma daļai.

3.14.

Lai gūtu panākumus sacensībā par prasmēm, ir pilnībā jāizmanto viss sabiedrības potenciāls. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu un meiteņu digitālajām prasmēm un interesei par STEM, lai viņas intensīvāk iesaistītu digitalizācijas un mākslīgā intelekta procesā. Tas uzlabotu apstākļus vairākās nozarēs, kā arī ekonomikā un sabiedrībā kopumā un palīdzētu arī pārvarēt uz dzimumu balstītus un ar datiem un tehnoloģijām saistītus aizspriedumus.

4. Kā labāk apgūt un uzlabot mākslīgā intelekta laikmeta prasmes un kompetences?

4.1.

Ir skaidrs, ka mākslīgā intelekta laikmeta prasmju un kompetenču uzlabošanas nolūkā ir vajadzīgas reformas pašreizējās izglītības un apmācības sistēmās, kā arī tam nepieciešamais finansējums. No otras puses, digitalizācija un mākslīgais intelekts nozīmē tik lielas pārmaiņas, ka ir vajadzīgs pilnīgi jauns skatījums uz visu mācīšanās un mācīšanas ideju. Tāpēc ir ļoti svarīgi sagatavot skolotājus un visus pedagogus jaunai domāšanai un kultūrai.

4.2.

Ikvienam jābūt tiesīgam uz pastāvīgu mācību procesu, lai tiktu līdzi pašreizējām un turpmākajām pārmaiņām ekonomikā un sabiedrībā un spētu ietekmēt progresu; tam būtu jānotiek atbilstoši principam “vienlīdzīgas iespējas” un “nevienu neatstāt novārtā”. Pastāvīgs mācību process nozīmē mācīšanos darba vajadzībām, bet tā arī veicina personisko un profesionālo izaugsmi, sociālo iekļautību un aktīvu pilsoniskumu.

4.3.

Pamatskolā skolēniem būtu jāiegūst pamata digitālās prasmes, bet vissvarīgākais ir, lai tajā tiktu ielikti pastāvīgas mācīšanās pamati. Ikvienam tajā jāapgūst kompetences un prasmes, lai iemācītos mācīties un padziļinātu mākslīgā intelekta laikmetā vajadzīgās prasmes, izpratni par sociālajiem un ētiskajiem aspektiem un lai cilvēki varētu saglabātu procesu kontroli.

4.4.

Būtu jātiecas uz individuālu mācību plānošanu, nevis jāuzskata mācīšanās par dažādu izglītības pasākumu virkni. Mākslīgā intelekta laikmetā mācību plānošanai ir vajadzīgas piemērotas individuālo mācību vajadzību novērtēšanas metodes, kā arī pielāgots mācīšanās iespēju piedāvājums, un vienlaikus ir jāsaglabā publiskās izglītības īpašā loma. Turklāt cilvēkiem, uzstādot pašiem sev mērķus, jāveic jauna veida darbības.

4.5.

Mākslīgais intelekts dod iespēju mācīšanās centrā vairāk likt izglītojamo. Plānojot mācības ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams analizēt prasmju un kompetenču pieprasījumu, veikt pašnovērtējumu, tas palīdz izveidot individuālus mācību plānus, kā arī apvienot formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās izvēli. Mākslīgo intelektu var arī izmantot uz izglītojamo vērstas izglītības un apmācības satura veidošanā.

4.6.

Lai nodrošinātu vairāk personalizētus mācību plānus un uzlabotu starpnozaru un starpiestāžu studiju iespējas, izglītības iestādēm būtu jānodrošina modulāri mācību elementi, kurus būtu iespējams elastīgi kombinēt.

4.7.

Papildus pamatizglītībai un arodmācībām pastāv skaidra vajadzība pēc kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas. Šāda mācīšanās arvien vairāk norisinās darba kontekstā. Lai uzlabotu apmācību, kas ir vajadzīga darbā, būtiski svarīga ir sadarbība starp izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem ar tādu tīklu izveides palīdzību, kas ietver gan lielos uzņēmumus, gan MVU.

4.8.

Tā kā to cilvēku skaits, kuri piedalās pastāvīgā mācību procesā, nepārtraukti pieaug, ir vajadzīgas viegli pielāgojamas metodes. Šajā ziņā daudzsološu iespēju sniedz masveida atvērtie interneta kursi (MOOC). Tos var izmantot, lai, piemēram, paplašinātu vispārējās zināšanas par mākslīgo intelektu (tāds ir Somijā izveidotais kurss “Mākslīgā intelekta elementi”) vai uzlabotu prasmes un kompetences, pielietojot mākslīgo intelektu un izmantojot arī, piemēram, virtuālo vai paplašināto realitāti.

4.9.

Neformālā izglītība ir nosacījums, lai varētu pietuvoties iekļaujošai izglītības sistēmai, un tā ir atslēga uz mūžizglītību un plaštvēruma izglītību. Tāpēc lielāks uzsvars būtu jāliek uz neformālās izglītības un ikdienējā mācīšanās rezultātu novērtēšanu un validēšanu pēc iespējas salīdzināmā veidā un uz visu ieinteresēto personu atbalstu šajā nolūkā, kā ierosinājusi EESK savos iepriekšējos atzinumos (4).

4.10.

Liela nozīme ir jaunatnes organizācijām, kas sagatavo jauniešus darbam un pilsoniskai aktivitātei. Tās sniedz izglītību, kas atbilst individuālām vajadzībām un spēj uzrunāt jauniešus, kurus formālās izglītības iestādes nespēj sasniegt, un papildināt formālo izglītību ar atšķirīgu prasmju un kompetenču kopumu.

4.11.

Pastāv pozitīva atbilsme starp darba devēju pieprasītajām vispārīgajām prasmēm un prasmēm, kas veidotas jauniešu organizācijās. Neformālajai izglītībai ir liela nozīme arī pārkvalificēšanā un kvalifikācijas celšanā, kā arī digitālo prasmju attīstīšanā vecāku cilvēku vidū.

4.12.

Globālajā sacensībā par talantiem būs nepieciešama sadarbība gan pētniecībā, gan izglītībā. Pētniecības projekti ir efektīva augstākās izglītības forma un labs veids jaunu pasaules līmeņa talantu atbalstīšanai. Tīkli, kas izveidoti starp saistītiem pētniecības izcilības un inovācijas centriem, ir svarīgs kompetenču apmaiņas līdzeklis. Kad pētniecības projekti ir balstīti uz sadarbību starp universitātēm un nozarēm, talanti bieži vien dodas strādāt uzņēmumos. Tādā veidā augsta līmeņa pētniecības projekti var arī palīdzēt talantus noturēt Eiropas Savienībā, kā arī tos piesaistīt no ārvalstīm.

5. Kāda veida politika ir vajadzīga, lai uzlabotu mākslīgā intelekta laikmeta prasmes un kompetences?

5.1.

EESK uzskata, ka investīcijām izglītībā un apmācībā ir jābūt digitalizācijas un mākslīgā intelekta stratēģiju centrā un ka digitalizācijai un mākslīgajam intelektam vajadzētu būt uz nākotni vērstas izglītības politikas un sistēmu galvenajai dimensijai. Eiropas Savienībai būtu jācenšas kļūt par līderi šajā jomā.

5.2.

Digitalizācija un mākslīgais intelekts ir pacēluši pastāvīgas mācīšanās nozīmi jaunā līmenī. Tas ir viens no galvenajiem veidiem, kā globālajā sacensībā par prasmēm un izglītību stiprināt Eiropas Savienību un kā to darīt iekļaujošā veidā. Komiteja iesaka izstrādāt ES stratēģiju, kurā būtu izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai veicinātu pastāvīgu mācīšanos, kuras centrā ir izglītojamais, un stratēģijas pamatā likt digitalizāciju un uzticama mākslīgā intelekta ieviešanu, kā arī ņemt vērā valstu sistēmu atšķirības. Attiecīgi būtu jāpaaugstina mērķi saistībā ar ES izglītības telpu: ar to, ka pastāvīgas mācīšanās procesā ir iesaistīta ceturtā daļa cilvēku, nepietiek – ikvienam jābūt tiesīgam uz to.

5.3.

EESK mudina dalībvalstis intensīvi sadarboties izglītības un apmācības jomā. Pilnībā jāizmanto kopējās izglītības un apmācības programmas, tostarp mākslīgā intelekta maģistratūras un doktorantūras programmas. EESK uzskata, ka Eiropas universitāšu tīkla iniciatīva ir labs līdzeklis, lai uzlabotu ar mākslīgo intelektu saistītās augsta līmeņa kompetences. Starptautiskā sadarbība ar vadošajām pētniecības un izglītības organizācijām par uzticamu mākslīgo intelektu arī ir vajadzīga, un ir jāveicina sadarbība profesionālās apmācības jomā. Turklāt būtu vēl vairāk jāveicina kvalifikāciju atzīšana, lai nodrošinātu elastīgu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm.

5.4.

EESK prasa palielināt ES finansējumu, kas piešķirts iniciatīvām ar mākslīgo intelektu saistītas izglītības un apmācības jomā. Būtu jāturpina pētīt iespējas, ko sniedz programma Erasmus+ un citi finansēšanas instrumenti, lai stiprinātu pārrobežu apmaiņu un sadarbību. Augsta līmeņa talantu radīšanai un piesaistei būtisks ir arī palielināts finansējums tādām pētniecības programmām kā Eiropas mākslīgā intelekta izcilības centru tīkls, kas dibināts ar programmas “Apvārsnis 2020” palīdzību.

5.5.

Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds arī būtu jāizmanto, lai atbalstītu digitālo un mākslīgā intelekta prasmju iekļaujošu attīstību un ar labu publicitāti nodrošinātu programmu, kas būtu paredzēta strādājošiem jaunu tādu prasmju ieguvei, kas vajadzīgas digitālajai pārejai.

5.6.

Datiem un digitālajai infrastruktūrai ir būtiska nozīme digitālo rīku un mākslīgā intelekta izmantošanas veicināšanā izglītībā un apmācībā. Tāpēc izglītībai un apmācībai mākslīgā intelekta laikmetā ir ārkārtīgi vajadzīgi pieejami, kvalitatīvi, ticami, piekļūstami, savstarpēji izmantojami un brīvi plūstoši dati. Tas ir jāņem vērā datu politikā kopā ar datu aizsardzības un privātuma aspektiem. Visās jomās ļoti svarīgas ir arī investīcijas digitālajā infrastruktūrā, lai uzlabotu digitālās izglītības un apmācības iespējas un novērstu digitālo plaisu.

5.7.

Vēl viena joma, kas cieši saistīta ar izglītību, ir investīcijas ar mākslīgo intelektu saistītā inovācijā. Gan publiskajam, gan arī privātajam sektoram vairāk resursu jāpiešķir inovācijai. Eiropas Savienībai ir arī jāpievērš pienācīga uzmanība rūpniecības stratēģijai, jānodrošina Eiropas rūpniecības nozarēm labvēlīga vide un jāveicina uz pamatuzdevumu vērsta inovācija un investīcijas, lai risinātu galvenās ekonomikas, sociālās un vides problēmas.

5.8.

Kopumā Eiropas Savienībai ir vajadzīga visaptveroša pieeja izglītības un apmācības politikai, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi un divvirzienu sasaisti ar citām politikas jomām, tostarp ekonomikas un sociālo politiku. Šajā nolūkā ir jāatbalsta nepieciešamie publiskie un privātie ieguldījumi un tas būtu jāveicina gan ar reformām, ar ko rada labvēlīgu vidi privātā sektora ieguldījumiem, gan ar atbilstīgu ES budžetu un apņemšanos īstenot “zelta likumu” (golden rule), kas ļauj no dalībvalstu budžetiem finansēt sociāli un ekonomiski produktīvus ieguldījumus, kuri neapdraud turpmāko budžeta ilgtspēju (5). Attiecīgi izglītībai un prasmēm vajadzētu būt būtiskai lomai Eiropas semestra procesā. Pati pirmā kopīgā ES izglītības un finanšu ministru sanāksme, kas notiks Somijas ES prezidentūras laikā varētu būt lieliska iespēja, lai to veicinātu.

5.9.

Visbeidzot, Komiteja uzsver, cik svarīgi ir cieši iesaistīt pilsonisko sabiedrību izglītības un apmācības politikas un saistīto politikas jomu veidošanā, kā arī tādu jaunu izglītības un apmācības programmu izstrādē, kas ietver ētikas aspektus. Ir vajadzīga sadarbība starp valdībām, izglītības iestādēm, sociālajiem partneriem, patērētāju organizācijām un pārējām iesaistītajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

5.10.

Kā noteikts Līgumā, sociālajiem partneriem ir īpaša loma. Tā kā viņi pilda sevišķu uzdevumu ar darbu saistītos jautājumos, viņi, ievērojot attiecīgos valstu noteikumus, būtu jāiesaista, lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem, tehnoloģijām un darba organizāciju. EESK piezīmē, ka digitalizācija ir viena no sešām prioritātēm, kas skatītas Eiropas sociālā dialoga darba programmā 2019.–2021. gadam.

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 190, 5.6.2019., 24. lpp.

(2) Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. princips: vispārīgā un profesionālā izglītība un mūžizglītība. Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū.

(3) OV C 240, 16.7.2019., 51. lpp., OV C 228, 5.7.2019., 16. lpp., OV C 62, 15.2.2019., 292. lpp., OV C 440, 6.12.2018., 1. lpp., OV C 110, 22.3.2019., 41. lpp., OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp., OV C 434, 15.12.2017., 36. lpp., OV C 288, 31.8.2017., 43. lpp.

(4) OV C 13, 15.1.2016., 49. lpp.

(5) OV C 190, 5.6.2019., 24. lpp.

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/52

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ar ieguldījumiem darba aizsardzībā saistīto izmaksu un ieguvumu kopsavilkums”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Somijas pieprasījuma)

(2020/C 14/07)

Ziņotājs: Adam ROGALEWSKI

Līdzziņotāja: Ana BONTEA

Atzinuma pieprasījums	Padomes prezidentvalsts Somija, 7.2.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	26.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	149/14/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Šajā atzinumā norādīts uz jaunām problēmām darba aizsardzības jomā, piemēram, uz nodarbinātības kvalitāti, līdztiesību, digitalizāciju un klimata pārmaiņām, kam vajadzētu būt nozīmīgai lomai ne tikai debatēs par darba aizsardzībā veikto ieguldījumu radītajiem ieguvumiem, bet arī plašākā mērogā, proti, turpmākajā ES darba aizsardzības politikā.

1.2.

EESK uzsver, ka sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir svarīga loma ilgtspējīgu darba aizsardzības politikas pasākumu izstrādē un īstenošanā. Ieguldījumi darba aizsardzībā sniegs ieguvumus tikai tad, ja tiks veidots stabils sociālais dialogs un nodrošināts plašs koplīguma slēgšanas sarunu tvērums. Svarīgi ir palielināt darba aizsardzības komiteju un darba ņēmēju pārstāvju nozīmi.

1.3.

Daudzi pētījumi, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze liecina, ka ieguldījumi darba aizsardzībā ne tikai palīdz uzlabot darba ņēmēju un uzņēmēju labklājību, bet arī nodrošina lielu atdevi, kas it īpaši izpaužas kā samazinātas izmaksas, augstāka produktivitāte un sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēja.

1.4.

Tā kā 3,3 % Eiropas IKP katru gadu tiek tērēti darba traumu un arodslimību ārstēšanai, sabiedrības ieguldījumiem darba aizsardzībā ir skaidrs ekonomisks pamatojums. Turklāt būtiska to izmaksu daļa, kuras rada ar darbu saistīti nelaimes gadījumi, gulstas ne tikai uz publiskajām veselības aprūpes sistēmām, bet arī uz darba ņēmējiem un viņu ģimenēm (1).

1.5.

EESK aicina palielināt gan publiskos un privātos ieguldījumus darba aizsardzībā, gan arī finansiālos stimulus uzņēmumiem, kas iegulda darba aizsardzībā. Publiskie ieguldījumi jāpielāgo konkrētu veidu darba tirgus dalībnieku vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Lielākiem uzņēmumiem, kas ir finansiāli spēcīgāki, būtu jāveicina darba aizsardzība un jāiegulda līdzekļi darba aizsardzībā, tostarp savu piegādātāju tīklā.

1.6.

EESK uzskata, ka jāīsteno holistiska pieeja ieguldījumiem darba aizsardzībā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem kā psihosociālie riski, balsta un kustību aparāta slimības, asinsrites sistēmas slimības un vēzis, jo tie ir saistīti ar nodarbinātību, sabiedrību un vidi.

1.7.

Eiropas Savienībai jāiegulda līdzekļi tādā jomā kā Eiropas iedzīvotāju garīgā veselība. It īpaši augošajā pakalpojumu sektorā palielinās tādu darba vietu skaits, kurās darbs emocionālā ziņā ir grūts, un visi darba tirgus dalībnieki – arī mazie un vidējie uzņēmēji – saskaras ar stresu.

1.8.

EESK aicina veikt plašākus pētījumus, lai varētu gūt labāku priekšstatu par ieguvumiem, ko sniedz ieguldījumi darba aizsardzībā. Tāpēc dalībvalstīm ir jārīkojas pārredzamāk, kad runa ir par dalīšanos statistikas informācijā par slimībām un infekcijām, kas saistītas ar darbu, un arodslimību atzīšanas un reģistrācijas saskaņošanu.

1.9.

EESK aicina ES, dalībvalstis un visus pārējos attiecīgos dalībniekus veicināt labas darba aizsardzības prakses apmaiņu. It īpaši tas attiecas uz finansiāliem stimuliem uzņēmumiem, kuri veic ieguldījumus darba aizsardzībā.

1.10.

EESK uzsver, ka darba apstākļi, tostarp dzimumu līdztiesība, ietekmē darbinieku veselību un labklājību. Ieguldījumi darba aizsardzībā jāaplūko no nodarbinātības kvalitātes viedokļa. Standartam atbilstoši darba apstākļi un dzimumu līdztiesība vislabāk palīdz novērst psihosociālos riskus, tādējādi uzlabojot labklājību un paaugstinot produktivitāti.

1.11.

EESK pauž bažas par to, ka darba aizsardzības pieejamība un līdz ar to arī ieguvumi, ko sniedz ieguldījumi darba aizsardzībā, nav vienmērīgi sadalīti starp ES dalībvalstīm. Iniciatīvās būtu jāņem vērā tādas dimensijas kā dzimums, etniskā izcelsme, vecums vai invaliditāte un darba aizsardzības stratēģija jāsaista ar debatēm par līdztiesību.

1.12.

Digitalizācijas process varētu radīt daudz pozitīvu attīstības tendenču darba aizsardzības jomā. Tomēr EESK ir ļoti nobažījusies par to, ka digitalizācijas radītie jaunie darba veidi varētu neietilpt darba aizsardzības regulējuma darbības jomā. Minētajam regulējumam ir jāaizsargā visi strādājošie Eiropas Savienībā.

1.13.

EESK uzsver, ka darba aizsardzība ne tikai sniedz ieguvumus ES ekonomikai, bet ir arī viena no darba ņēmēju pamattiesībām. Darba aizsardzības standarti būtu jāveicina ne tikai ES dalībvalstīs, bet arī citās pasaules valstīs, it īpaši tajās, ar kurām ES ir ratificējusi tirdzniecības nolīgumus vai sadarbojas citādā veidā, piemēram, ar Austrumu partnerības vai dienvidu kaimiņreģiona valstīm. Veicot ieguldījumus Eiropā, priekšroka jādod uzņēmumiem, kuriem ir pārdomāta darba aizsardzības politika un kuri savās piegādes ķēdēs atbalsta darba aizsardzību.

2. Pamatinformācija

2.1.

Katru gadu Eiropas Savienībā notiek vairāk nekā 3,2 miljoni nelaimes gadījumu bez letālām sekām un negadījumos iet bojā gandrīz 4 000 cilvēku. Piesardzīgas aplēses liecina, ka 100 000 cilvēku mirst, jo darba dēļ saslimuši ar vēzi. Par daudziem nelaimes gadījumiem netiek ziņots, un faktiskie skaitļi varētu būt daudz lielāki. Piemēram, šajā skaitlī nav ietverti dati par darba ņēmējiem, kuri miruši ceļā uz darbu, ne arī ar darbu saistīto pašnāvību skaits. Daži darba ņēmēji neziņo par tādiem nelaimes gadījumiem darbā, kuriem nav letālu seku (2).

2.2.

24,2 % darba ņēmēju uzskata, ka viņu darbs apdraud viņu veselību, savukārt 25 % norāda, ka darbs pārsvarā nelabvēlīgi ietekmē viņu labklājību (3). 7,9 % darba ņēmēju cieš no arodveselības problēmām, un 36 % no minētajiem gadījumiem šo problēmu izraisītie darba kavējumi sasniedza vismaz 4 dienas gadā (4).

2.3.

Eiropas Savienībā 30 gadus darbojas tiesību aktu sistēma, kuras mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus no nelaimes gadījumiem un cita veida saslimšanām, kas saistītas ar darbu. Darba aizsardzības jomā ES acquis pamatu veido LESD 153. pants un Eiropas pamatdirektīva (89/391/EEK). Direktīvā noteikti vispārīgi veselības un drošības aizsardzības principi, un tā piemērojama visiem darba ņēmējiem visās darbības nozarēs Eiropas Savienībā. Turklāt ES ir pieņēmusi 23 atsevišķas direktīvas darba aizsardzības jomā. Nesen darba aizsardzība tika pieminēta Eiropas sociālo tiesību pīlāra desmitajā principā.

2.4.

Dažādi Eiropas apsekojumi liecina, ka darba aizsardzības jomā ir vērojami uzlabojumi, bet kopējais izmaksu slogs, ko rada nelaimes gadījumi darbā un arodslimības, joprojām ir liels. Saskaņā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) aplēsēm 3,9 % no pasaules IKP un 3,3 % no Eiropas IKP tiek tērēti darba traumu un arodslimību ārstēšanai. Šis procents starp valstīm atšķiras atkarībā no valsts ekonomikas, tiesiskā regulējuma un profilakses pasākumiem. Galvenais izmaksu faktors ir ar darbu saistītā saslimšana ar vēzi, un tai seko balsta un kustību aparāta slimības (5).

2.5.

Pētījumi rāda, ka labas darba aizsardzības pārvaldības nodrošināšana mazos un vidējos uzņēmumos un ģimenes lauku saimniecībās joprojām ir liela problēma. Piemēram, ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam norādīts, ka viens no svarīgākajiem darba aizsardzības stratēģiskajiem mērķiem ir uzlabot MVU spējas ieviest efektīvus un lietderīgus riska novēršanas pasākumus.

2.6.

Pētījumos par darba aizsardzības kontekstu un pasākumiem ES mazos un vidējos uzņēmumos ir norādīts uz resursu trūkumu, kas ir vispārējs un izpaužas ļoti dažādos veidos (6), un tādēļ būtiska daļa mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbības jomā īsteno “vieglākā ceļa”stratēģijas. Šādu uzņēmumu galvenās iezīmes ir slikts ekonomiskais stāvoklis, bažas par ekonomisko izdzīvošanu, nepietiekami ieguldījumi darba aizsardzībā, ierobežotas zināšanas, informētība un kompetence darba aizsardzības jomā.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Daudzi pētījumi, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze liecina, ka ieguldījumi darba aizsardzībā ne tikai palīdz uzlabot darba ņēmēju labklājību, bet arī nodrošina lielu atdevi, kas it īpaši izpaužas kā samazinātas izmaksas, augstāka produktivitāte un sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēja (7). Somijā veikti pētījumi atklājuši, ka pozitīva ietekme uz rentabilitāti ir iespējama pat bez tiešas izmērāmas ietekmes uz produktivitāti, un tas nozīmē, ka darba aizsardzības ekonomisko ieguvumu mehānismi ir smalkāki, nekā bieži tiek uzskatīts (8).

3.2.

Tā kā ar arodslimībām vai nelaimes gadījumiem saistītā izmaksu sloga lielākā daļa gulstas uz darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, sabiedrības ieguldījumiem darba aizsardzībā ir skaidrs ekonomisks pamatojums (9).

3.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka dažās dalībvalstīs ir ieviestas dažādas shēmas, lai finansiāli apbalvotu organizācijas par drošām un veselībai nekaitīgām darbvietām, un aicina arī pārējās dalībvalstis ieviest līdzīgas shēmas. Šie stimuli var būt mazākas apdrošināšanas prēmijas, nodokļu atvieglojumi vai valsts subsīdijas un padara shēmas ekonomiski izdevīgas apdrošinātājiem, samazinot prasību skaitu, apmēru un izmaksas.

3.4.

EESK uzskata, ka ar stimulu shēmām jāatlīdzina ne tikai par iepriekšējiem labas darba aizsardzības pārvaldības rezultātiem (tādiem kā maz nelaimes gadījumu), bet arī par konkrētiem profilakses pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt nelaimes un saslimšanas gadījumu skaitu nākotnē. Līdztekus finanšu shēmām īpaša uzmanība būtu jāvelta esošajām brīvprātīgajām nozaru iniciatīvām, kas saistītas ar rūpniecisko produktu pārvaldību un snieguma izcilību (10).

3.5.

Tā kā tādu nelaimes gadījumu skaits, kuros cilvēki darba laikā gūst ievainojumus vai iet bojā, kopumā samazinās, EESK iesaka vairāk uzmanības veltīt ar darbu saistītām slimībām, tādām kā vēzis, asinsrites sistēmas slimības, balsta un kustību aparāta slimības un ar psihosociālajiem riskiem saistītās slimības, kas ir nāvējošākās un biežākais iemesls slimības atvaļinājumiem Eiropas Savienībā.

3.6.

EESK uzskata, ka jāīsteno holistiskāka pieeja ieguldījumiem darba aizsardzībā. Ar šādu pieeju būtu jāizvairās no pārmērīgas vispārināšanas un, tā kā resursu trūkst, uzsvars būtu jāliek uz visefektīvākajiem darba drošības politikas pasākumu uzlabošanas veidiem.

3.7.

Ieguldījumi darba aizsardzībā jāanalizē debatēs par nodarbinātības kvalitāti. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) dati liecina, ka gadījuma darba veicējiem ir vismazākā piekļuve informācijai par darba aizsardzības riskiem (11). Turklāt nestabila nodarbinātība un bezdarbs veicina garīgās saslimšanas. Standartam atbilstoši darba apstākļi un dzimumu līdztiesība vislabāk palīdz novērst psihosociālos riskus, tādējādi uzlabojot labklājību un paaugstinot produktivitāti. Šādā nolūkā EESK piekrīt nesen veiktajam Eurofound pētījumam, kurā norādīts: “Ja tiek ņemti vērā valsts līmeņa faktori, kas var ietekmēt saikni starp darba apstākļiem un darbinieku veselību un labklājību, tad analīze liecina, ka augstāks arodbiedrību blīvums, labāka nodarbinātības aizsardzība un lielāka dzimumu līdztiesība saistās ar lielākiem ieguvumiem, labākiem darba resursiem un mazāku darba ekstensitāti. Tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina ieguldīt līdzekļus tādās iniciatīvās, kuras veicina arodbiedrību blīvumu, nodarbinātības aizsardzību un dzimumu līdztiesību, tādējādi sekmējot darbaspēka veselības uzlabošanos vidējā termiņā un ilgtermiņā” (12).

3.8.

Vajadzīgi plašāki pētījumi, lai varētu palielināt informētību par darba drošības jomā veikto ieguldījumu sniegto labumu. Komiteja atzinīgi vērtē pēdējā laikā veiktos pētījumus un aicina veikt dziļākus pētījumus, kas dod iespēju palielināt izpratni par darba drošības jomā veikto ieguldījumu nozīmību un sekmē līdzekļu efektīvāku piešķiršanu, proti, to ieguldīšanu jomās, kur tie visātrāk var dot vislielāko atdevi.

3.9.

Eiropas Savienībā ir jāsaskaņo arodslimību atzīšana un reģistrācija un jāievieš saistīto datu vākšana, lai varētu sekot attīstības tendencēm ES līmenī. EESK uzskata: nesaskaņojot arodslimību atzīšanu, var tikt diskriminēti daži ES uzņēmumi un darba ņēmēji no valstīm, kurās ir augstāks vai zemāks arodslimību atzīšanas līmenis.

3.10.

Turklāt dalībvalstu vidū ir vajadzīga lielāka pārredzamība, daloties statistikas informācijā par slimībām un infekcijām, kas saistītas ar darbu.

3.11.

EESK ierosina, ka attiecīgajām ES struktūrām, Eurostat un dalībvalstīm, balstoties uz izmēģinājuma projektu “Eiropas arodslimību statistika”, būtu jācenšas izveidot pārdomātu informācijas un datu vākšanas sistēmu.

3.12.

Tā kā izglītība un profilakse ir darba aizsardzībā veikto ieguldījumu svarīga sastāvdaļa, EESK vērš īpašu uzmanību uz arodbiedrību pārstāvjiem vai citiem brīvprātīgajiem, kuri ir iesaistīti veselības un drošības jautājumu risināšanā. Svarīgi ir palielināt darba aizsardzības komiteju un darba ņēmēju pārstāvju nozīmi un vajadzības gadījumā uzlabot darba ņēmēju pārstāvju juridisko aizsardzību.

3.13.

EESK jau ieteica, ka attiecīgajām darba aizsardzības, profilakses, izpildes nodrošināšanas un pētniecības struktūrām ir vajadzīgi pietiekami finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, lai tās varētu pildīt savus pienākumus (13).

3.14.

EESK pauž bažas par to, ka piekļuve darba aizsardzībai visās ES dalībvalstīs nav vienlīdzīga, tāpēc nav vienmērīgi sadalīti arī ieguvumi, ko sniedz ieguldījumi darba aizsardzībā. Dažādās iniciatīvās jāņem vērā tādas dimensijas kā dzimums, etniskā izcelsme, vecums vai invaliditāte un darba aizsardzības stratēģija jāsaista ar debatēm par līdztiesību.

3.15.

EESK uzsver, ka darba aizsardzība ne tikai sniedz ieguvumus ES ekonomikai, bet ir arī viena no darba ņēmēju pamattiesībām. Darba aizsardzības standarti būtu jāveicina ne tikai ES dalībvalstīs, bet arī citās pasaules valstīs, it īpaši tajās, ar kurām ES ir ratificējusi tirdzniecības nolīgumus vai sadarbojas citādā veidā, piemēram, ar Austrumu partnerības vai dienvidu kaimiņreģiona valstīm. Veicot ieguldījumus Eiropā, priekšroka jādod uzņēmumiem, kuriem ir pārdomāta darba aizsardzības politika un kas savās piegādes ķēdēs atbalsta darba aizsardzību.

4. Darba aizsardzībā veikto ieguldījumu nozīme mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

4.1.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nākas segt virkni ar darba aizsardzību saistītu izmaksu, ko veido: sākotnējie ieguldījumi (jaunu iekārtu iegāde, uzstādīšana, pielāgošana, personāla apmācība), regulārie izdevumi (apkope, periodiski nomaināmas iekārtas, apmācības izmaksas gan finansiālā izteiksmē, gan darba stundu izteiksmē) un darba aizsardzības pakalpojumu izmaksas. Vairumam MVU ir ierobežoti ekonomiskie un vadības resursi, tāpēc ir jānodrošina zemu izmaksu vai bezmaksas darba aizsardzības programmas, lai aptvertu lielāku MVU daļu.

4.2.

Politikas pasākumi nozaru, apakšnozaru un darba procesu līmenī ir jāpielāgo MVU, tostarp ģimenes lauku saimniecību, vajadzībām, konkrētajiem uzņēmējdarbības apstākļiem un pamatnosacījumiem. Attiecīgās uzņēmējdarbības organizācijas un sociālie partneri var palīdzēt pasākumus pielāgot MVU vajadzībām un prasībām.

4.3.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem vajadzīgs vairāk atbalsta, lai tie varētu nodrošināt stabilu darba aizsardzību. Šādu atbalstu veido:

4.3.1.

finansiāls atbalsts (finansiāli stimuli), pielāgoti norādījumi un konsultācijas;

4.3.2.

atbalsts no darba aizsardzības inspektoriem, kuri būtu plašāk jāiesaista gan centienos palielināt izpratni par darba aizsardzības tiesību aktiem, gan atbalsta un padomu sniegšanā;

4.3.3.

pielāgoti, praktiski izmantojami un rentabli instrumenti;

4.3.4.

darba devēju un darba ņēmēju informētības palielināšana, labas prakses piemēru apmaiņa;

4.3.5.

principa “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta (Small Business Act) noteikumu un MVU sūtņu funkciju konsekventa respektēšana un atbilstības uzlabošana, neradot nevajadzīgu/nesamērīgu slogu;

4.3.6.

it īpaši reģionālajā/vietējā līmenī labāka un uz MVU atbalstīšanu vērsta sadarbība un partnerības ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem, apdrošināšanas struktūrām un publiskajām iestādēm.

4.4.

MVU bieži vien dod priekšroku dažādu veidu starpniekiem. Tomēr klātienes tikšanās ir arī dārgas, tāpēc ir svarīgi rast izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

4.5.

EU-OSHA un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls var piedāvāt praktisku atbalstu, piemēram, lietotājdraudzīgus bezmaksas rīkus, informāciju un konsultācijas, un tiem jāturpina paplašināt īpašās programmas šajā jomā.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

Psihosociālie riski ir viena no lielākajām veselības un drošības problēmām darbavietās, un šī problēma saasinās. Pat mazie un vidējie uzņēmēji saskaras ar lielu stresu (14). Stresa un psihosociālo risku mazināšana ir saistīta ar augstām izmaksām, taču pētījumi liecina, ka to ignorēšana uzņēmumiem un tautsaimniecībai izmaksā vēl vairāk.

5.2.

EESK uzsver, ka jāturpina debates un pētījumi par izdegšanu, lai varētu izstrādāt un īstenot attiecīgas stratēģijas tās novēršanai.

5.3.

Eiropas Savienībai ir arī jāpievērš uzmanība prezenteismam. Tas var ne tikai palielināt veselības traucējumu iespējamību, bet arī samazināt darba ņēmēju ražīgumu (15).

5.4.

Lai gan vīrieši un sievietes strādā vienās un tajās pašās darbvietās, viņi var saskarties ar dažādiem riskiem atšķirīgās bioloģijas, prasību vai riska līmeņa dēļ. Tāpēc EESK uzskata, ka vajadzīga uz dzimumu līdztiesības principu vairāk balstīta pieeju ieguldījumiem darba aizsardzībā. Konkrētāk, daudz uzmanības jāpievērš balsta un kustību aparāta slimību un vēža profilaksei sieviešu vidū.

5.5.

Saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām EESK, tāpat kā iepriekšējos atzinumos, aicina pievērst lielāku uzmanību cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte jebkādā tās izpausmē. EESK uzsver, ka saikne starp invaliditāti un darba tirgu attiecas ne vien uz pasākumiem, kas nodrošina piekļuves tiesības, piemēram, kvotām, stimuliem vai nodokļu atvieglojumiem, bet arī uz lielāku apņemšanos jebkura veida darba vidē novērst veselības apdraudējumu cilvēkiem ar invaliditāti. Ieguldījumi darba aizsardzībā būtu jāpielāgo cilvēku ar invaliditāti vajadzībām.

5.6.

Īpaša uzmanība jāpievērš mobilajiem un migrējošajiem darba ņēmējiem un sezonas strādniekiem, jo ar valodu saistītu un citu šķēršļu dēļ viņiem ir lielāka iespēja ciest nelaimes gadījumā darbā. Daudzi no viņiem, it īpaši neatbilstīgie migranti, nav pienācīgi iesaistīti sociālā nodrošinājuma sistēmās, un par viņiem netiek sniegti dati.

5.7.

EESK norāda, ka Eiropas iedzīvotāju straujās novecošanas īpašajā kontekstā darba aizsardzība ir būtisks jautājums, kurā Eiropas Savienībai ir svarīga loma. Piemēram, vecākie darba ņēmēji darbā ir pakļauti daudz lielākam letālu nelaimes gadījumu riskam nekā jaunākie, taču nelaimes gadījumos bez letālām sekām viņi cieš retāk. Viņi arī ir pakļauti daudz lielākam riskam saslimt ar ilgstoša latentuma slimībām, piemēram, darba izraisītu vēzi vai asinsrites sistēmas slimībām.

5.8.

Uzņēmumiem ar piegādātāju tīklu ir plašākas iespējas veikt ieguldījumus darba aizsardzībā un pienākums veicināt darba aizsardzību un ieguldīt līdzekļus tajā, lai savās piegādes ķēdēs nodrošinātu drošu un veselīgu vidi visiem darba ņēmējiem (16).

5.9.

Publiskā sektora struktūrām ir jāpiedāvā uzņēmumiem kvalitatīvi bezmaksas IT rīki, lai tiem palīdzētu novērtēt arodriskus. Šiem rīkiem ir jābūt arī vienkāršiem un praktiskiem un precīzi jāatbilst tam, ko sagaida uzņēmumi. Šie rīki jāintegrē plašākās iniciatīvās, lai mobilizētu attiecīgās nozares, un jāpapildina ar kampaņām, kas veicina riska novēršanas pasākumus. Sociālo partneru un darba ņēmēju iesaiste ir obligāta. Uzņēmumiem jābūt iespējai izmantot ieinteresētās personas kā ekspertus darba aizsardzības jomā.

5.10.

EESK norāda, ka inovācijas vēža apkarošanas jomā varētu sniegt lielus ieguvumus pacientiem, bet tās arī rada problēmas saistībā ar pašreizējiem darba aizsardzības standartiem. Ir būtiski pārbaudīt, vai slimnīcās tiek stingri ievērots augsts darba aizsardzības līmenis kodolmedicīnas un citotoksisko zāļu jomā, lai izmantotu vēža terapijas metožu potenciālu, neapdraudot veselības aprūpes speciālistus.

5.11.

Arvien vairāk zināms par dažiem ģenētiskajiem faktoriem, kas palielina uzņēmību pret ļaundabīgiem audzējiem, bet nav zināms, kāds vēža veids un kad vēzis varētu veidoties vai veidosies. No otras puses, zināms arvien vairāk ar vidi un darbu saistītu apstākļu, kas ir kancerogēni. Šo divu faktoru kombinācija, visticamāk, paaugstina vēža attīstības risku. Darba ņēmējiem jāzina, kāda veida ļaundabīga DNS struktūra viņiem var izveidoties, savukārt atbildīgiem darba devējiem jāinformē darba ņēmēji par iespējamiem riska faktoriem viņu darbvietā.

5.12.

Ir jāveicina pārdomāta darbā atgriešanās politika un prakse, lai nodrošinātu ilgtspējīgas darbvietas. Darba ņēmējiem, kuri vēlas atgriezties darbā, ir jāievieš atbilstoši rehabilitācijas procesi, piemēram, pielāgojot arī viņu darba vietas.

5.13.

EESK ir visnotaļ pārliecināta, ka klimata pārmaiņu dēļ darba aizsardzības stratēģijas būs jāpielāgo. Temperatūras paaugstināšanās vai neparastas dabas katastrofas reāli apdraudēs ES iedzīvotāju darba apstākļus.

6. Digitalizācija un darba aizsardzība

6.1.

Digitalizācijas process varētu radīt daudz pozitīvu attīstības tendenču darba aizsardzības jomā. Piemēram, paaugstināta riska darbā kalnrūpniecībā vai būvniecībā var izmantot robotus, un ar IT tehnoloģijām tiks uzlabota darba aizsardzības uzraudzības organizācija. Digitalizācija var arī mazināt monotona darba radīto psihosociālo risku, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki vai cilvēki ar invaliditāti varētu gūt labumu no digitālās palīdzības sistēmas.

6.2.

Tomēr EESK pauž bažas par digitalizācijas negatīvo ietekmi uz darba aizsardzību un darba ņēmējiem. Digitalizētajās darbvietās jau ir konstatēti būtiski riski, tādi kā darba intensitātes pieaugums, stress un psihosociāla vardarbība (17). Turklāt nākotnē varam sagaidīt mākslīgā intelekta izraisītus nelaimes gadījumus, kas mums jānovērš.

6.3.

Ar e-pasta un citu saziņas veidu palīdzību arī digitalizācija ir palielinājusi spēju būt nepārtrauktā sasaistē ar darbu, kas var nojaukt robežas starp privāto un profesionālo dzīvi un palielināt cilvēku atkarību no IT tehnoloģijas. It īpaši gados jauniem cilvēkiem var būt lielāka tendence būt atkarīgiem no IT tehnoloģijas un sociālajām platformām, un tas var slikti ietekmēt viņu veselību un drošību. EESK aicina sociālos partnerus izstrādāt atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību pret šiem draudiem, un ņemt vērā, ka ir jānodrošina darba un privātās dzīves līdzsvars. Svarīga nozīme šajā ziņā ir arī pilsoniskajam dialogam. Viens šādu pasākumu piemērs ir “tiesības uz nesasniedzamību”, kas nesen ieviestas Francijā un kas atsevišķās ES valstīs tiek piemērotas dažos nozaru un uzņēmumu līmeņa nolīgumos.

6.4.

EESK pauž nopietnas bažas par to, ka daži digitālo tehnoloģiju radīti jauni darba veidi (tādi kā darba platformas vai reižudarba ekonomika) varētu neietilpt darba aizsardzības regulējuma darbības jomā, kas tika izstrādāts, lai aizsargātu darba ņēmējus standarta nodarbinātības veidos. Tas varētu radīt nepieņemamo situāciju, kad daži jauna veida darba ņēmēji, piemēram, platformu darba ņēmēji, Eiropā nav pienācīgi aizsargāti. Ar darba aizsardzības tiesību aktiem jāaizsargā visi darba ņēmēji Eiropas Savienībā. Šajā saistībā EESK piekrīt Padomes secinājumam (18): “Tam, ka darba veids ir jauns, nevajadzētu mazināt vai ierobežot darba devēja pienākumu nodrošināt darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību visos ar minēto darbu saistītajos aspektos.”

Briselē, 2019. gada 26. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) https://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/value-occupational-safety-and-health-and-societal-costs-work/view

(2) Paziņojums par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam, COM(2014) 332 final.

(3) Eurostat (2015. gads), Statistikas dati par nelaimes gadījumiem darbā: http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=hsw_mi07&lang=en.

(4) ES Darbaspēka apsekojums, 2013. gads.

(5) https://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/international-comparison-cost-work-related-accidents-and

(6) https://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/contexts-and-arrangements-occupational-safety-and-health-micro

(7) https://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/reports/the-business-case-for-safety-and-health-cost-benefit-analyses-of-interventions-in-small-and-medium-sized-enterprises, EU-OSHA report from July 2019.

(8) Murphy, R. un Cooper, C. (2000. gads), Healthy and productive work.

(9) https://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/value-occupational-safety-and-health-and-societal-costs-work/view

(10) Viena šāda iniciatīva ir Responsible Care®, kas ir Eiropas un pasaules ķīmijas rūpniecības radīts ētikas satvars, kurš kalpo ražošanas drošības un ķīmisko vielu apstrādes un izmantošanas uzlabošanai piegādes ķēdēs.

(11) Skatīt pielikumu.

(12) Eurofound (2019. gads), Working conditions and workers’ health, Eiropas Savienibas Publikāciju birojs, 51. lpp.

(13) OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.

(14) Eiropas darba apstākļu apsekojums, 2015. gads.

(15) Eurofound (2019. gads), Working conditions and workers’ health, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(16) https://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/literature_reviews/promoting-occupational-safety-and-health-through-the-supply-chain/view

(17) Starptautiskā Darba organizācija (2019. gads), The Threat of Physical and Psychosocial Violence and Harassment in Digitalized Work.

(18) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome, EPSCO 9686/19, 2019. gada 13. jūnijs.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 59. panta 3. punkts).

3.12. punkts

Grozīt šādi:

Tā kā izglītība un profilakse ir darba aizsardzībā veikto ieguldījumu svarīga sastāvdaļa, EESK vērš īpašu uzmanību uz arodbiedrību pārstāvjiem vai citiem brīvprātīgajiem, kuri ir iesaistīti veselības un drošības jautājumu risināšanā. Svarīgi ir palielināt darba aizsardzības komiteju un darba ņēmēju pārstāvju nozīmi un vajadzības gadījumā valsts līmenī uzlabot darba ņēmēju pārstāvju juridisko aizsardzību, garantējot viņiem atbilstīgu juridisko aizsardzību.

Pamatojums

Tiks sniegts mutiski.

Balsojuma rezultāts

Par	:	50
Pret	:	86
Atturas	:	10

5.12. punkts

Grozīt šādi:

Tāpēc ir svarīgi optimizēt darba ņēmēju, kuri cieš no vēža, rehabilitāciju un atgriešanos darbā, lai uzlabotu šīs neaizsargātās grupas labklājību un mazinātu vēža sociālo un finansiālo ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem un sabiedrību kopumā. Ir jāveicina pārdomāta darbā atgriešanās politika, instrumenti, pasākumi un prakse, lai nodrošinātu ilgtspējīgas darbvietas. Darba ņēmējiem, kuri vēlas atgriezties darbā, ir jāievieš atbilstoši rehabilitācijas procesi, piemēram, pielāgojot arī viņu darba vietas. “Programmu sekmīgu īstenošanu veicina juridiskās iespējas strādāt nepilnu slodzi un centieni stimulēt darba ņēmējus atbalstīt” (1) rehabilitāciju un atgriešanos darbā pēc vēža diagnosticēšanas. Maziem un vidējiem uzņēmumiem būtu jāsaņem gan palīdzība, lai tie varētu palielināt darba nosacījumu elastību, gan atbalsts un informācija šajā jomā.

Pamatojums

Saslimšana ar vēzi tieši un būtiski ietekmē cilvēka ikdienas dzīvi. Pēc vēža diagnosticēšanas cilvēks parasti ir ilgstošā slimības atvaļinājumā, jo notiek ārstēšana un rodas funkcionāli ierobežojumi. Pēdējos trīsdesmit gados šīs slimības ārstēšana ir uzlabojusies un vēzi uzveikušo skaits palielinās, taču daudzi vēzi uzveikušie pēc ārstēšanas joprojām saskaras ar ilgstošiem simptomiem un traucējumiem, piemēram, nogurumu. Šie simptomi un traucējumi var ietekmēt vēzi uzveikušo cilvēku darba spējas un apgrūtina viņu iespējas noturēties vai atgriezties darba tirgū. Pētījumi liecina, ka vairums vēzi uzveikušo spēj noturēties vai atgriezties darbā, bet ka kopējais vēzi uzveikušo bezdarba risks ir 1,4 reizes lielāks nekā to cilvēku bezdarba risks, kuriem vēzis nekad nav diagnosticēts. Nav noliedzams, ka svarīgi ir instrumenti, prakse, politika un pasākumi, kuru mērķis ir veicināt atgriešanos darbā.

Uzņēmumiem (MVU), kuros ir nodarbināti mazāk nekā 250 cilvēku, trūkst informācijas un resursu, lai īstenotu darba ņēmēju, kas cieš no vēža, rehabilitācijas un darbā atgriešanās stratēģijas vai programmas. Šādiem uzņēmumiem ir vajadzīgs atbalsts un izglītojoši pasākumi. Būtu vērtīgi izveidot MVU darba drošības un veselības aizsardzības/palīdzības tīklu, jo MVU varētu mācīties viens no otra un kopā ir vienkāršāk piekļūt šāda veida palīdzībai, ko sniedz arodveselības dienesti. Taču ieinteresētās personas arī uzskata, ka MVU lielums ir priekšrocība, jo šādos uzņēmumos ir vieglāk radīt ģimenisku atmosfēru, kas rada labvēlīgāku vidi darba ņēmējiem, kuri cieš no vēža un cenšas atgriezties darbā.

Balsojuma rezultāts

Par	:	49
Pret	:	106
Atturas	:	10

(1) https://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/executive-summary-rehabilitation-and-return-work-after-cancer-0

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/60

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pārmaiņas darba pasaulē un ilgdzīvošana / sabiedrības novecošana. Nosacījumi gados vecāku strādājošo aktivitātes saglabāšanai jaunajā darba pasaulē”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Somijas pieprasījuma)

(2020/C 14/08)

Ziņotājs: Irinel Eduard FLORIA

Līdzziņotājs: Vladimír BÁLEŠ

Padomes prezidentvalsts Somijas pieprasījums	Vēstule, 7.2.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants Izpētes atzinums
Biroja lēmums	19.2.2019.
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	131/0/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē uzsvaru, ko prezidentvalsts Somija likusi uz iedzīvotāju, tostarp vecāku cilvēku labbūtības ekonomiku, un ir pārliecināta, ka šis ir pozitīvs solis virzībā uz labāku līdzsvaru starp demogrāfiskajām tendencēm, darba tirgu un sabiedrību.

1.2.

Dalībvalstis ir atzinušas iedzīvotāju novecošanas problēmu un beidzamo gadu laikā veikušas konkrētus pasākumus, tomēr tie ir vien izolēti pasākumi un to ietekme nav novērtēta. Turklāt tehnoloģiju attīstība un mainīgā darba vide šo jautājumu padara vēl sarežģītāku.

1.3.

Tieši sociālie partneri sadarbībā ar valdībām var vienkāršot pasākumu īstenošanu dažādos līmeņos. Pilsoniskajai sabiedrībai un Eiropas sociālajiem partneriem būtu jāuzņemas būtiska loma ilgāka darba mūža veicināšanā.

1.4.

Politiski pasākumi un ES līmeņa finansējums varētu palīdzēt pārvarēt šos šķēršļus, tomēr būs jārēķinās ar atšķirībām, kas starp dalībvalstīm pastāv demogrāfijas, ekonomikas, nodarbinātības un darba apstākļu ziņā. Dalībvalstīm pasākumu finansēšanai būtu jāizmanto Eiropas fondi, savukārt atbildība par darba mūža paildzināšanu kopīgi būtu jāuzņemas valdībām, uzņēmumiem un cilvēkiem pašiem.

1.5.

Komisija ar dažādām iniciatīvām un programmām (1) atbalsta dalībvalstu darbību, kuras mērķis ir efektīvi risināt novecošanas problēmu.

1.6.

Ir nepieciešamas visaptverošas stratēģijas, kas vērstas uz valsts politikas veidošanu, jo demogrāfiskās un nodarbinātības problēmas iespējams atrisināt tikai tad, ja tās skata kā vienotu veselumu. Iesakām šādus konkrētus ar vecumdienām saistīto problēmu risinājumus:

1.6.1.

sociālā dialoga stiprināšana un visu ieinteresēto personu iesaiste uz aktīvām vecumdienām vērstu integrētu stratēģiju un valsts politikas veidošanā;

1.6.2.

nodarbinātības un prasmju pilnveide ar mūžizglītības palīdzību;

1.6.3.

dinamiskas karjeras un dinamiska darba popularizēšana;

1.6.4.

senioru uzņēmējdarbības veicināšana;

1.6.5.

visu diskriminācijas veidu, īpaši ar vecumu un dzimumu saistītas diskriminācijas apkarošana;

1.6.6.

zināšanu pārneses un apmaiņas īstenošana;

1.6.7.

elastīga darba režīma un labāku darba apstākļu nodrošināšana;

1.6.8.

paaudžu solidaritātes un attieksmes maiņas pret novecošanu veicināšana.

1.7.

Visi pasākumi būtu pastāvīgi jāuzrauga, un rūpīgi būtu jāizvērtē strādājošu vecāka gadagājuma cilvēku dalība darba tirgū. Skaidrs priekšstats par šādu pasākumu ietekmi vēl vairāk mudinātu dalībvalstis izplatīt ar aktīvām vecumdienām saistītas labas prakses piemērus un veikt to apmaiņu.

2. Konteksts

2.1.

ES svarīgākais ieguldījums vecāku darba ņēmēju nodarbinātības jomā ir Vienlīdzīgas attieksmes direktīva (2), ar kuru lielākajā daļā nodarbinātības jomu ir aizliegta ar vecumu saistīta diskriminācija. Tomēr minētā direktīva nav palīdzējusi darba tirgū efektīvi izskaust slēptu diskrimināciju uz vecuma pamata, kas daudzus vecākus cilvēkus attur pat no darba meklēšanas.

2.2.

Eiropas līmenī stratēģijā “Eiropa 2020” spēcīgs uzsvars likts uz darbvietu radīšanu un izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam panākt pilnīgu nodarbinātību. Lai gan šīs stratēģijas īstenošana tuvojas noslēgumam, tajā nav spēcīga uzsvara uz strādājošiem vecākiem cilvēkiem kā īpašu kategoriju. Eiropas sociālo tiesību pīlārs izmainīja pieeju pret aktīvām vecumdienām, jo tajā minēti daudzi aspekti, kas ir būtiski vecāku cilvēku nodarbinātības veicināšanai. Tomēr sociālo tiesību pīlāram nav īstenošanas mehānisma.

2.3.

Nākamajā ES ilgtermiņa budžetā Komisija ir ierosinājusi iekļaut programmu “Digitālā Eiropa” – ES programmu, kas būtu vērsta uz ES stratēģisko digitālo spēju veidošanu un digitālo tehnoloģiju plašas ieviešanas veicināšanu. Iecerēts, ka šī programma veidos un atbalstīs Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi, kā arī nodrošinās, lai Eiropas iedzīvotājiem būtu digitālajā pārveidē nepieciešamās prasmes.

2.4.

ES iedzīvotāju struktūra mainās un nākamajās desmitgadēs tā kļūs arvien sirmāka. ES iedzīvotāju skaits palielināsies no 511 miljoniem 2016. gadā līdz 520 miljoniem 2070. gadā, bet auglības, paredzamā mūža ilguma un migrācijas plūsmu dinamikas dēļ darbspējīgā vecuma iedzīvotāju (15–64) skaits (3) samazināsies no 333 miljoniem 2016. gadā līdz 292 miljoniem 2070. gadā (4). Paredzams, ka kopējais darbaspēka piedāvājums vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem būtiski samazināsies pēc 2070. gada un Eiropas Savienībā saruks par 9,6 %. Nebūtu jāizdara pārsteidzīgi secinājumi, ka šis gados vecāku cilvēku skaita būtiskais pieaugums radīs arī tikpat lielu sloga kāpumu sociālās nodrošināšanas sistēmai un, piemēram, ka izveidotās pensiju sistēmas turpmāk nespēs darboties.

2.5.

No sociālās nodrošināšanas sistēmu finansēšanas viedokļa izšķiroša nozīme ir nevis apgādājamo īpatsvara koeficientam, bet drīzāk ekonomiskās slodzes koeficientam. Vēl viens nozīmīgs faktors ir darba ražīguma paaugstināšana visā tautsaimniecībā, jo tā var palielināt “labumu”, ko sadalīt ne tikai starp strādājošiem, bet arī starp strādājošiem un tiem, kuri nestrādā (5).

2.6.

Demogrāfiskās problēmas var arī skatīt kā iespēju uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Tā kā, sabiedrībai novecojot, radīsies jaunas preces un pakalpojumi, uzņēmumiem, izvirzot mērķi radīt inovatīvus pakalpojumus un produktus (senioru ekonomika), šis faktors būtu jāietver savās inovācijas stratēģijās.

2.7.

Līdz 2070. gadam paredzamais mūža ilgums ES kopumā varētu pagarināties par 7,8 gadiem vīriešiem un par 6,6 gadiem sievietēm (6). Pozitīvā attīstība cilvēku dzīves ilguma un veselības ziņā tomēr nav izraisījusi arī darba dzīves ilguma pieaugumu. Darbvietu un piemērotas aktīva darba tirgus politikas un pasākumu trūkums, veselības problēmas, vajadzīgo prasmju neesamība, kā arī nepietiekams darba un privātās dzīves līdzsvars ir būtiski iemesli priekšlaicīgai aiziešanai no darba tirgus. Arī saskaršanās ar diskrimināciju uz vecuma pamata vai ar negatīviem stereotipiem ietekmē lēmumus par priekšlaicīgu aiziešanu no darba tirgus.

2.8.

Būtu jāapskata, kā dzimumu aspekts ietekmē vecāku darba ņēmēju nodarbinātību un darba apstākļus. Beidzamo desmit gadu laikā “puspensionēšanās” tendence ir turpinājusi izplatīties vairāk sieviešu nekā vīriešu vidū (7).

2.9.

Tā kā uz aktīvajiem indivīdiem tiek izdarīts liels spiediens, var veidoties vecāku cilvēku stigmatizācija, jo viņi var tikt uzskatīti par slogu. Tomēr stigmatizācija neskar vien sociālās grupas; tā raksturīga arī dažiem darba devējiem, kuri vecākus darba ņēmējus un pensionārus var uzskatīt par vārgiem, grūti apmācāmiem un darbam nederīgiem.

2.10.

Gados vecāku darba ņēmēju diskriminācija un pret viņiem vērsti negatīvi aizspriedumi ir jāapkaro. Vecāki strādājošie var arī nebūt mazāk produktīvi par jaunākajiem, bet viņu spējas un prasmes ir atšķirīgas, turklāt viņiem ir profesionālās zināšanas un pieredze.

3. Vispārīgas piezīmes par tehnoloģiju izmantošanu vecāka gadagājuma cilvēku vidū

3.1.

Ceturtā rūpniecības revolūcija un jaunu tehnoloģiju straujā attīstība un integrācija sabiedrībā un rūpniecībā pašlaik vēl nepieredzētā apmērā ietekmē darba vidi. Daudzus un dažādus fiziska un garīga darba uzdevumus arvien biežāk veic iekārtas un algoritmi, bet dažos gadījumos tie ir pilnībā automatizēti. Vienlaikus ar šo jauno tehnoloģiju iekļaušanu uzņēmējdarbības modeļos dažādās nozarēs rodas daudzas jaunas darbvietas, bet daudzi citi darba uzdevumi mainās. Šīs pārmaiņas liecina, ka globālie un reģionālie darba tirgi tuvāko gadu laikā nenovēršami un būtiski mainīsies.

3.2.

Tehnoloģiju progress būtiski ietekmē ekonomiku kopumā un rada ievērojamu spiedienu uz darba tirgu, jo darba devējiem būs iespēja daļu pašreizējā darbaspēka aizstāt ar tehnoloģijām (iespēju robežās), apmācīt cilvēkus jaunām profesijām un meklēt augsti kvalificētu darbaspēku, kas spēj ieviest, izmantot un pielāgot tehnoloģijas. Šajos apstākļus gados vecākais darbaspēks kļūs vēl neaizsargātāks.

3.3.

Pieņemot tehnoloģijas, seniori var iekļauties tiešsaistes laikmetā un izmantot to sniegtās priekšrocības. Eiropas Savienībā 87 % cilvēku, kas sasnieguši un pārsnieguši 75 gadu slieksni, nekad nav bijuši tiešsaistē (8). Vecākiem cilvēkiem var būt sveši ar digitālajiem medijiem saistītie termini un jēdzieni, turklāt dažiem no viņiem bieži vien ir fiziskas problēmas, piemēram, redzes vai dzirdes traucējumi, kā arī trūkst izpratnes par tehnoloģijām vai arī viņi tās nepārzina. E-atstumtība var būt viens no lielākajiem šķēršļiem, kas apgrūtina vecāku cilvēku nodarbinātības rādītāju palielināšanu, un šo cilvēku IKT prasmju uzlabošanas nolūkā būtu jāīsteno īpašas iniciatīvas (9).

4. Dalībvalstu īstenotie aktīvu vecumdienu veicināšanas pasākumi

4.1.

Vairākas Eiropas valstis ir izstrādājušas stratēģijas, kas ietver politikas pasākumus ilgākas darba dzīves veicināšanai (10). Tā kā šīs valstu iniciatīvas parasti tiek izstrādātas, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, un tās paredz daudzgadu sistēmas, kuru mērķis ir sagatavoties demogrāfiskai novecošanai un to pārvaldīt, tās varētu izmantot, lai izstrādātu un īstenotu integrētu pieeju aktīvām vecumdienām.

4.2.

Eurofound (11) īstenotais pētījums atklāj, ka nacionālās aktīvu vecumdienu stratēģijas pastāv vairākās valstīs un ka tās uzlabo demogrāfisko problēmu izpratni. Pārskatā par valstu ziņojumiem norādīts, ka valstu aktīva darba tirgus politika ir veicinājusi vecāku cilvēku prasmju veidošanu un viņu nodarbinātību, tomēr par šo darbvietu kvalitāti un ilgtspējību informācijas ir maz vai arī tā nav sniegta. Iniciatīvas galvenokārt vērstas uz stāvokļa uzlabošanu, piemēram, uz algu subsidēšanu vecāku darbinieku pieņemšanai darbā, uz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un priekšlaicīgas pensionēšanās ierobežošanu. Šādi individuāli pasākumi ir rūpīgi jāapsver un jāanalizē no ekonomiskās un sociālās ietekmes viedokļa un ar tiem var nepietikt, lai vecāki strādājoši cilvēki varētu veiksmīgi pagarināt savu karjeru.

4.3.

Lai gan parasti šie pasākumi un programmas tiek uzskatītas par veiksmīgām, oficiāli to efektivitāte nav vērtēta. Šajā kontekstā Komiteja uzsver, ka ir svarīgi analizēt un novērtēt šo pasākumu ietekmi uz vecāka gadagājuma cilvēku dalību darba tirgū.

5. Īpaši ieteikumi aktīvu vecumdienu problēmu risināšanai

5.1.

Šeit uzskaitīti pasākumi, kas nodrošinātu atbalstu aktīvu vecumdienu programmai Eiropas Savienībā:

5.2.

sociālā dialoga stiprināšana un visu ieinteresēto personu iesaiste uz aktīvām vecumdienām vērstu integrētu stratēģiju un valsts politikas veidošanā. Valdībām, darba devējiem, NVO, arodbiedrībām un pašiem strādājošiem ir kopīgi jāuzņemas atbildība un vienotiem spēkiem jāveicina aktīvas darba dzīves pagarināšana. Visu līmeņu dalībniekiem ir jāpiedalās pasākumu veidošanā, apspriešanā, īstenošanā un vērtēšanā ar mērķi pielāgot darba vidi tā, lai vecāki cilvēki varētu ilgāk saglabāt aktivitāti darba tirgū. Tomēr tas nedrīkst palielināt spiedienu uz vecākiem cilvēkiem vai radīt stresu tiem, kuri vairs nespēj strādāt.

5.3.

Nodarbināmības un prasmju attīstīšanas uzlabošana ar mūžizglītības palīdzību ir galvenais politikas instruments vecāku strādājošo saglabāšanai darba tirgū, jo, palielinoties vecumam, strādājošie mazāk piedalās apmācībā un, zaudējot darbu lielākā vecumā, viņiem ir grūtāk atrast jaunu darbu. Ir pierādījies, ka mūžizglītība un pieaugušo izglītība ne vien uzlabo ekonomisko līdzdalību, bet arī dzīves kvalitāti, veselību un spēju pielāgoties. Mūžizglītības un aktīvu vecumdienu pasākumiem nevajadzētu būt vērstiem tikai uz pašreizējo vecāko strādājošo paaudzi; īpašas iniciatīvas ar mērķi veidot izpratni par darba vides nākotni un par to, ka ieinteresētība mūžizglītībā ir svarīga, būtu jāparedz arī jauniešiem, studentiem un pat bērniem.

5.3.1.

Nodarbināmības un prasmju attīstīšanas uzlabošanu ar mūžizglītības palīdzību varētu īstenot:

5.3.1.1.

saglabājot publisko finansējumu un piešķirot līdzekļus proaktīvai darba tirgus politikai ar mērķi panākt vecāka gadagājuma bezdarbnieku reintegrāciju darba tirgū, kā arī sniedzot padomus un atbalstu darba meklētājiem un samazinot ilgtermiņa bezdarba risku;

5.3.1.2.

stiprinot publisko nodarbinātības dienestu lomu ar mērķi sniegt pilnu konsultatīvo un atbalsta pakalpojumu klāstu darba meklētājiem, kā arī īpaši pielāgotu darbā iekārtošanas atbalstu (piemēram, valsts subsidētas darbvietas, pārejas atbalstu un orientāciju un bezpeļņas sociālos projektus) un preventīvos un rehabilitācijas pakalpojumus ilgtermiņa reintegrācijas atbalstam;

5.3.1.3.

mudinot uzņēmumus ar koplīgumu vai tiesību aktu palīdzību īstenot pasākumus ar mērķi palielināt gados vecāku cilvēku iesaistīšanos mūžizglītības pasākumos (stimuli, kas, jo īpaši darbinieku ar zemu kvalifikāciju vidū, mazinātu nepietiekamo līdzdalību uzņēmuma organizētajos apmācības pasākumos, nepieciešamā finansējuma nodrošināšana par 45 gadiem vecāku cilvēku prasmju uzlabošanai un mācību atvaļinājuma tiesiskā satvara pilnveide);

5.3.1.4.

stiprinot NVO lomu pieaugošo izglītības programmu atbalstā un dodot šīm organizācijām iespēju kļūt par valdību partnerēm un īstenot plaša mēroga izglītības iniciatīvas vecāka gadagājuma cilvēkiem;

5.3.1.5.

uzlabojot vecāku cilvēku piekļuvi digitālajām tehnoloģijām, tostarp pielāgojot aprīkojumu un programmatūru viņu īpašajām vajadzībām (piemēram, vairākvalodu programmatūra), kā arī uz pieejamības kritērija pamata nodrošinot piekļuvi internetam universālā pakalpojuma tiesību ietvaros;

5.3.1.6.

vecuma grupai virs 45 gadiem ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību piedāvājot vairāk apmācības iespēju un uzmanību vēršot uz transversālo prasmju veidošanu, mācīšanos mācīties spējām un IKT prasmēm;

5.3.1.7.

ar apliecībām un kvalifikācijas apliecinājumiem atzīstot jaunās prasmes, neraugoties uz to, vai tās iegūtas formālās vai ikdienējās mācīšanās ceļā;

5.3.1.8.

īstenojot uz jauniešiem, studentiem un bērniem vērstas izpratnes veidošanas kampaņas par mūžizglītības nozīmību saistībā ar darba vides nākotnes kontekstu un domājot par aktīvām vecumdienām;

5.3.1.9.

veidojot ES dalībvalstu spēju apkopot, analizēt un interpretēt statistikas datus par darba tirgus tendencēm, vecāku strādājošo nodarbinātības līmeni un cilvēku prasmju trūkumu, kā arī par citām pārmaiņām sabiedrībā;

5.4.

Dinamisku karjeru un dinamiska darba popularizēšanai vajadzētu būt vēl vienai prioritārai jomai. Mūžizglītība un garāks paredzamā mūža ilgums nozīmēs to, ka cilvēkiem dzīves gaitā būs vairāk par vienu karjeru. Gaidāms, ka cilvēkiem darba mūžā būs vairāki pārtraukumi un mācībām, pārkvalifikācijai un ceļošanai veltīti gadi.

5.4.1.

Šajā saistībā galvenajām iniciatīvām, kas vērstas uz dinamisku karjeru un dinamiska darba veicināšanu, jāietver:

5.4.1.1.

gatavošanās jaunajām profesijām un karjerām, uz kurām cilvēki varētu pāriet dzīves laikā;

5.4.1.2.

uzlaboti valsts nodarbinātības dienestu sniegti karjeras konsultāciju pakalpojumi ar mērķi dot strādājošajiem cilvēkiem ievirzes grūtajā pastāvīgās kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās procesā;

5.4.1.3.

nodokļu atvieglojumu piešķiršana uzņēmumiem ar mērķi ieguldīt darbinieku mūžizglītības un pilnveides programmās, kā arī vecāku darba ņēmēju piesaistīšanai un pieņemšanai darbā;

5.4.1.4.

darba un karjeras gadatirgu rīkošana, diskusiju grupas “tiem kam pāri 50” un vecākiem cilvēkiem paredzētu nodarbinātības centru izveide;

5.4.1.5.

vecāku strādājošo darba grupu veidošana ar mērķi izstrādāt stratēģijas pieredzes bagātu vecāku cilvēku iesaistīšanai un noturēšanai darba tirgū.

5.5.

vecāku cilvēku uzņēmējdarbības veicināšana, jo tas ir efektīvs veids darba dzīves pagarināšanai, bezdarba mazināšanai vecāku cilvēku vidū un viņu sociālās iekļautības uzlabošanai. Daudzi vecāki cilvēki varētu vēlēties saglabāt ekonomisko aktivitāti un organizētas nodarbinātības vietā izvēlēties pašnodarbinātību. Senioru uzņēmējdarbība realitātē pastāvīgi ir Eiropas Komisijas uzmanības lokā, un tai šajā jomā ir vairākas iniciatīvas (12).

5.5.1.

Šādu uzņēmējdarbību varētu stimulēt ar politiku, kuras uzmanības centrā būtu šādi aspekti:

5.5.1.1.

apmācības, mentorēšanas un konsultāciju nodrošināšana ar mērķi veidot uzņēmējdarbības prasmes un iedrošināt tos vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību, un atbalstīt tos, kuri jau darbojas šajā jomā;

5.5.1.2.

atbalsts uzņēmējdarbības tīklu veidošanai, šajā nolūkā nodrošinot gan reālu, gan virtuālu telpu, kur tikties gados vecākiem uzņēmējiem, iestādēm un jauniem uzņēmējiem, meklēt iespējamos sadarbības veidus un veicināt paaudžu kontaktus;

5.5.1.3.

uzņēmējdarbības sākšanai paredzēto finansēšanas shēmu pieejamības nodrošināšana un aizdevumu garantēšana ar zemākām procentu likmēm uzņēmumu veidošanai;

5.5.1.4.

Eiropas atbalsta programmu veidošana ar mērķi veicināt senioru uzņēmējdarbību;

5.5.1.5.

izpratnes veicināšanas kampaņas par senioru uzņēmējdarbības pozitīvo ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku kopumā, kā arī uz pašiem vecāka gadagājuma cilvēkiem.

5.6.

Darba devēji vecākus strādājošos arvien vairāk uztver kā pieredzējušus, uzticamus un savam darbam ļoti pieķērušos cilvēkus. Tomēr joprojām pastāv aizspriedumi, ka vecāki strādājošie nav ieinteresēti prasmju attīstīšanā un nelabvēlīgi uztver pārmaiņas. Uzskats, ka vecāki cilvēki strādā mazāk efektīvi nekā jaunāki cilvēki ir atzīts par nepatiesu un tajos gadījumos, kad viņu darba efektivitāte ir zemāka, parasti viņiem nav piedāvāta apmācība. Pat ja vecāku strādājošo fiziskās un kognitīvās spējas ir sliktākas, viņi to var atsvērt ar gadu gaitā gūto pieredzi. Līdzīgi pētījumi ir atklājuši, ka diskriminācija uz vecuma pamata mazliet vairāk skar sievietes nekā vīriešus.

5.6.1.

Uz vecumu un dzimumu balstītas diskriminācijas apkarošanā būtu jāietver šādi aspekti:

5.6.1.1.

stingrāku tiesību aktu pieņemšana visu veidu diskriminācijas apkarošanai;

5.6.1.2.

pētījumu veikšana, lai noteiktu, vai gados vecāku cilvēku zemais nodarbinātības līmenis ir darba tirgū notiekošās diskriminācijas sekas;

5.6.1.3.

iniciatīvu un kampaņu plānošana sieviešu kvalifikācijas celšanai ar mērķi palīdzēt viņām atgriezties darbā pēc pārtraukuma;

5.6.1.4.

darbā pieņemšanas veicināšana, pamatojoties uz vajadzīgajām prasmēm un nopelniem;

5.6.1.5.

štatu samazināšanas lēmumu balstīšana uz objektīviem, ar darbu saistītiem kritērijiem tā, lai saglabātos vajadzīgās prasmes, un pensiju shēmu taisnīgas piemērošanas nodrošināšana.

5.7.

Prioritārai jomai vajadzētu būt arī zināšanu apmaiņas un pārneses iniciatīvu īstenošanai. Demogrāfisko pārmaiņu kontekstā vēl viens svarīgs uzdevums ir atrast efektīvus veidus zinātības un pieredzes pārnesei starp paaudzēm. No vienas puses, zināšanu pārnese no jaunākajām paaudzēm uz vecākajām ir būtiska paaudžu sapratnes stiprināšanai un vecāka gadagājuma strādājošo pārkvalificēšanai. No otras puses, pārnese no vecākajām uz jaunākajām paaudzēm var saglabāt vecāko strādājošo prasmes, palīdzēt šiem strādājošajiem un pensionāriem saglabāt motivāciju un tādējādi novērst viņu sociālu atstumtību.

5.7.1.

Zināšanu apmaiņas un pārneses iniciatīvām būtu jāaptver šādi aspekti:

5.7.1.1.

pašreizējas mentorēšanas un atgriezeniskās mentorēšanas attiecību veicināšana vecāku un jaunāku strādājošo vidū, uzmanību vēršot attiecīgi uz IT un digitālajām prasmēm, transversālajām prasmēm un klientu attiecību prasmēm;

5.7.1.2.

tādu apmācības programmu veidošana, kurās apmācību vadītu vecāki strādājošie, piemēram, apmācība darbvietā, mācības klasē, simulatori un e-mācības, un kuras papildinātu jaunāko strādājošo prasmju nostiprināšana praksē un atsauksmes;

5.7.1.3.

zināšanu tīklu un prakses kopienu veidošana;

5.7.1.4.

zināšanu pārvaldības sistēmu izmantošana ar mērķi dokumentēt un saglabāt vecāka gadagājuma strādājošo zināšanas;

5.7.1.5.

informētības palielināšanas pasākumu īstenošana ar mērķi atzīt vecāku strādājošo pieredzi un veicināt darba dzīves laikā uzkrātās darba pieredzes pārnesi jaunākiem strādājošiem, tostarp dažādas iespējas, kas saistītas ar grupās pastāvošo vecumu līdzsvaru;

5.7.1.6.

sadarbība ar izglītības iestādēm un valsts nodarbinātības dienestiem ar mērķi atvieglot pāreju uz darba tirgu un tā iekšienē.

5.8.

Mudināt vecākus strādājošos saglabāt aktivitāti darba tirgū arī iespējams, darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanas nolūkā nodrošinot elastīgu darba režīmu un labākus darba apstākļus. Tomēr, ieviešot elastīgus darba režīmus, ir jāsaglabā modrība, lai novērstu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu.

5.8.1.

Minētie jautājumi būtu jārisina, izmantojot sociālo dialogu un koplīgumus tādā līmenī, kas visvairāk atbilst attiecīgajai situācijai. Būtu jāsaglabā tiesības atgriezties pie sākotnējā darba modeļa un šādos darba režīmos būtu jāņem vērā gan darba devēju, gan darba ņēmēju vajadzības (13).

5.8.2.

Ja ir paredzēts palielināt vecāku cilvēku līdzdalību, nepieciešams nodrošināt, lai šie cilvēki varētu strādāt ilgāk. Gados vecāku cilvēku nodarbinātības līmeni nevar paaugstināt, tikai rūpējoties par to, lai viņi būtu veseli, darbspējīgi un noderīgi darba devējiem. Vecākiem cilvēkiem pašreiz pieejamās darba vietas ir jāpadara pievilcīgākas. Tādējādi darba vietas kvalitātei ir izšķiroša ietekme uz to, vai vecāka gadagājuma cilvēks atgriezīsies darba tirgū vai tajā paliks.

5.8.3.

Elastīgu darba režīmu un labākus darba apstākļus iespējams nodrošināt ar šādiem līdzekļiem:

5.8.3.1.

veicinot tādu veselību veicinošu darba laika modeļu veidošanu, kas būtu apspriesti ar nozares sociālajiem partneriem nozares un uzņēmumu līmenī, un darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanas nolūkā tos izmantojot visā karjeras laikā (piemēram, darba pārtraukumi, mācību atvaļinājums);

5.8.3.2.

ieviešot elastīgus darba režīmus vecākiem strādājošiem, piemēram, elastīgu darblaiku, īsākas darba nedēļas, tāldarbu, nepilnas slodzes darbu un programmu pakāpeniskai darba pārtraukšanai;

5.8.3.3.

izveidojot Eiropas atbalsta programmu, lai mudinātu darba devējus vecāka gadagājuma strādājošiem piemērot elastīgu darba režīmu;

5.8.3.4.

nodrošinot, ka tie darba devēji, kas vecākiem darba ņēmējiem noteiktās darba vietās izmanto elastīgu darba režīmu, var paust viedokli politikas veidošanas procesā;

5.8.3.5.

pielāgojot pašreizējās veselības aizsardzības un aprūpes sistēmas turpmākajām prasībām. Valstu politikas nostādnes un sociālo partneru iniciatīvas ir koncentrētas uz “darba spējas” koncepcijas veicināšanu;

5.8.3.6.

pielāgojot darba vietas, darba apstākļus un darba vidi dažādu vecumu strādājošiem (īpaši bīstama darba gadījumā) un vienlaikus neaizmirstot, ka darba prasību dēļ var būt nepieciešami ierobežojumi un ka šie ierobežojumi ir pienācīgi jāuzrauga un jāpārvalda;

5.8.3.7.

ieviešot efektīvas preventīvās stratēģijas un riska novērtēšanu, ņemot vērā spēkā esošajos tiesību aktos noteiktos pienākumus.

5.9.

Paaudžu solidaritāti un attieksmes maiņu pret novecošanu iespējams panākt ar šādiem līdzekļiem:

5.9.1.

veidojot informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas par demogrāfiskajām pārmaiņām un diskriminācijas novēršanas paņēmieniem ar mērķi veicināt attieksmes maiņu pret vecākiem strādājošiem un pret to, ka ir svarīgi strādāt ilgāk. Šīs kampaņas būtu jāatbalsta visām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumiem, valstu iestādēm, NVO u. c.;

5.9.2.

popularizējot “senioru ekonomikas” koncepciju un ar to saistītās iespējas un ieguvumus.

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) (novērtējuma ziņojums), Eiropas Komisija, 2014.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

(3) https://data.oecd.org/pop/working-age-population.htm

(4) 2018. gada ziņojums par novecošanu un ekonomikas un budžeta prognozes ES dalībvalstīm (2016.–2070. gads), Eiropas Komisija, 2018.

(5) “Nodarbinātības nākotne: dzīves cikla pieeja”, Eiropas Komisija, 2018.

(6) 2018. gada ziņojums par novecošanu un ekonomikas un budžeta prognozes ES dalībvalstīm (2016.–2070. gads), Eiropas Komisija, 2018.

(7) A gender perspective on older workers’ employment and working conditions (Dzimumu aspekta ietekme uz vecāku cilvēku nodarbinātību un darba apstākļiem), Patricia Vendramin un Gerard Valenduc, 2014.

(8) Digitālās ekonomikas un sabiedrības statistika – mājsaimniecības un fiziskas personas, Eurostat, 2018.

(9) OV C 228, 22.9.2009., 24. lpp.

(10) https://www.oecd.org/els/emp/ageingandemploymentpolicies.htm

(11) Role of governments and social partners in keeping older workers in the labour market (Valdības un sociālo partneru ietekme uz vecāku strādājošo saglabāšanu darba tirgū), Eurofound, 2013.

(12) https://ec.europa.eu/growth/smes/promoting-entrepreneurship/we-work-for/seniors_en

(13) OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp.

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/67

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Zivsaimniecības sociālā dimensija”

(izpētes atzinums)

(2020/C 14/09)

Ziņotājs: Gabriel SARRÓ IPARRAGUIRRE

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 27.3.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Pilnsapulces lēmums	14.5.2019.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	137/0/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Ilgtspējīgas konkurētspējas jēdziens ir jāpapildina ar divām jaunām dimensijām: vides un sociālo dimensiju (1). EESK uzskata, ka ir būtiski izstrādāt zivsaimniecības politiku ne tikai no vides viedokļa, bet arī ņemot vērā zivsaimniecības vispārējo nozīmi, tās ietekmi uz pārējo ekonomiku un tās lomu kuģošanas drošībā, veselīgas un pilnvērtīgas pārtikas nodrošināšanā un iedzīvotāju skaita saglabāšanā mazāk aizsargātās teritorijās (2). EESK uzsver mazapjoma zvejas nozīmīgumu un nepieciešamību garantēt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu šīs nozares ilgtspējīgu darbību un darbvietas, kurām ir īpaši svarīga nozīme daudzās piekrastes kopienās. Cenšoties nodrošināt dzimumu līdztiesību, ir labāk jāatzīst sieviešu loma un viņu ieguldījuma nozīme.

1.2.

EESK iesaka nodrošināt normatīvu saskaņotību starp pasākumiem, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un drošības standartiem, un darba apstākļiem jūrā, un šim nolūkam sagatavot ietekmes novērtējumus par i) nodarbinātību, ii) algām, iii) zvejas kuģu būvniecību un kuģojamību, iv) pienācīgiem dzīves un darba apstākļiem un v) zvejnieku prasmju pilnveidi un sertifikāciju. Komiteja arī prasa labāk saskaņot dažādu valsts pārvaldes iestāžu departamentu un dienestu darbību visos līmeņos, lai nodrošinātu integrētu nozares pārvaldību.

1.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju saskaņā ar savu darba programmu izstrādāt priekšlikumu direktīvai, ar kuru Kopienas tiesību kopumā tiktu iekļauta Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Konvencija par zvejas kuģu apkalpes sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem, lai nodrošinātu saskaņotus apmācības un sertifikācijas standartus un uzlabotu kuģošanas drošību zivsaimniecības jomā.

1.4.

EESK aicina visas iestādes un sociālos partnerus uzlabot priekšstatu par kvalificētā personāla un apkalpes locekļu profesionālo karjeru un darba iespējām zvejniecības nozarē, kā arī risināt problēmas, kas saistītas ar sociālo atstumtību un sliktiem dzīves un darba apstākļiem daudzās zvejnieku kopienās un ostas pilsētās.

1.5.

EESK mudina Eiropas Komisiju ierosināt precīzus grozījumus kopējās zivsaimniecības politikas pamatregulā, lai, paredzot dzīves un drošības apstākļu uzlabojumus uz zvejas kuģiem, zvejas kapacitātes aprēķinos netiktu ņemti vērā bruto tonnāžas un jaudas mērījumi (3).

1.6.

EESK aicina dalībvalstis ratificēt SDO Konvenciju Nr. 188, paredzot nepieciešamos līdzekļus gan pareizai tās transponēšanai valstu tiesību aktos, gan piemērošanai un vajadzības gadījumā deleģējot klasifikācijas sabiedrībām pārbaudes un sertifikātu izsniegšanas funkcijas, ņemot vērā problēmas ar šo funkciju koordinēšanu dažās valstīs.

1.7.

EESK atgādina dalībvalstīm, ka ir svarīgi, lai tās līdz 2019. gada 15. novembrim savos tiesību aktos transponētu Padomes Direktīvu (ES) 2017/159 (4), ar ko SDO Konvenciju Nr. 188 iekļauj Savienības acquis. Lai izveidotu saskaņotu pārbaužu režīmu, Komiteja arī mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu papildu direktīvai, kas ietvertu kontroles un izpildes noteikumus, kā tas jau darīts attiecībā uz jūras transportu.

1.8.

EESK ierosina panākt lielāku saskaņotību starp zivsaimniecības un tirdzniecības politiku. Tālab valstīm, kas saistītas ar nelegālu zveju un nopietniem darbaspēka ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, nebūtu nodrošināma preferenciāla piekļuve Kopienas tirgum. Šajā saistībā arī tarifa preferenču instrumenti, piemēram, autonomas kvotas, nebūtu jāpiešķir produktiem, kuru izcelsme ir šajās valstīs.

2. Ievads un vispārīga informācija

2.1.

Zveja ir tradicionāla nodarbe ar senām kultūras tradīcijām, un daudzās Eiropas Savienības piekrastes kopienās tā ir svarīgs pārtikas un uztura, nodarbinātības, tirdzniecības, ekonomiskās labklājības un atpūtas avots. Kaut arī zivju krājumu un vides resursu atjaunošana nenoliedzami ir steidzams uzdevums, kā jau uzsvērts iepriekšējos EESK atzinumos, tomēr daudzus gadus visi starptautiskie centieni ir vērsti uz vides ilgtspējas nodrošināšanu, nepievēršot pietiekamu uzmanību ekonomiskajam aspektam un vēl mazāk – sociālajam aspektam un kuģošanas drošībai.

2.2.

Tomēr, neraugoties uz pastāvīgo tehnoloģisko progresu, zvejniecība joprojām tiek uzskatīta par ļoti riskantu nodarbi tādu faktoru dēļ kā klimatiskie apstākļi, fiziskā piepūle un nepārtraukti mainīga darba vide. To savukārt pamato statistikas dati, kas liecina, ka zvejniecība salīdzinājumā ar citām nozarēm ir bīstama nodarbošanās. Konkrēti Eiropas Savienībā saskaņā ar EMSA publicēto statistiku par nelaimes gadījumiem darbā jūrniecības nozarē (5) 2011.–2017. gadā jūrā nogrima gandrīz 120 zvejas kuģu. 2016. gads bija īpaši smags, kad tika ziņots pat par 525 jūras negadījumiem un starpgadījumiem, kuros jūrā dzīvību zaudēja 55 zvejnieki, 30 tika smagi ievainoti, 184 ievainoti un 14 kuģi pazuda bez vēsts. Tas liecina, ka joprojām daudz zvejnieku tiek smagi ievainoti vai pat iet bojā, strādādami jūrā, lai nopelnītu iztiku un kalpotu sabiedrībai, nodrošinot tai pārtiku.

2.3.

Neraugoties uz iepriekš minēto, EMSA ziņojumā uzsvērts, ka 63 % negadījumu uz zvejas kuģiem bija saistīti ar cilvēku kļūdām, kas lielākoties (65 % gadījumu) pieļautas zvejas darbību laikā. Šie dati norāda uz to, cik svarīgi ir izglītot un apmācīt apkalpes locekļus visā zivsaimniecības nozarē, ne tikai uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai vairāk. Arī pašnodarbinātiem zvejniekiem un mazo kuģu īpašniekiem, kuri strādā kopā ar savu apkalpi, jābūt pieejamai apmācībai ne tikai kā zvejniekiem, bet arī kā uzņēmumu vadītājiem.

2.4.

Kopējā nodarbinātība ES flotē pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē kopš 2008. gada ir samazinājusies vidēji par 1,3 % gadā (6) – daļēji tādēļ, ka ir sarukusi flotes kapacitāte. Faktiski, neraugoties uz ES paplašināšanos, ES kuģu skaits 2018. gadā bija 81 644, tas ir, par 22 203 mazāk nekā 1996. gadā, un tikai 65 400 no tiem joprojām veic aktīvu darbību.

2.5.

Neraugoties uz iepriekš minēto, vidējā alga par pilnslodzes ekvivalentu ik gadu ir palielinājusies par 2,7 %. ES flotes ekonomiskie rādītāji 2016. gadā joprojām uzrāda rekordlielu neto peļņu 1,3 miljardu EUR apmērā (7). Šie labie rezultāti galvenokārt ir saistīti ar konkurētspējīgām pirmās pārdošanas cenām, zemām degvielas cenām, uzlabotu kuģu darbības efektivitāti un dažu svarīgu krājumu pieaugumu. Tomēr būtu jāprecizē, ka saskaņā ar datiem piecu dalībvalstu (Horvātijas, Kipras, Lietuvas, Maltas un Somijas) flotēm 2016. gadā ir reģistrēti neto zaudējumi. Dati liecina arī par to, ka 2016. gadā piekrastes flote ir guvusi neto peļņu 132 miljonu EUR apmērā, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu ir ievērojams uzlabojums (+ 36 %). Tomēr septiņās dalībvalstīs šis flotes segments 2016. gadā radīja tīros zaudējumus.

2.6.

Neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, labvēlīgajiem sociālajiem nolīgumiem un centieniem uzlabot gan algas, gan kuģu apdzīvojamības apstākļus, tāpat kā komfortu un telekomunikācijas, jauniešiem zvejniecība joprojām nešķiet saistoša. Dažkārt tāpēc, ka zvejniecības darbības tiek veiktas nelabvēlīgā dabiskā vidē, un arī tāpēc, ka apkalpes locekļi nespēj saglabāt darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, un dažkārt tāpēc, ka trūkst informācijas par veiktajiem uzlabojumiem, ir skaidrs, ka pat pēdējo gadu ekonomikas krīzes laikā nav izdevies piesaistīt jauniešus šai nozarei. Potenciālo uzņēmēju vidū nav daudz tādu, kuri zvejnieka profesiju izvēlas tādēļ, lai dibinātu savu uzņēmumu; dažās valstīs mazo kuģu īpašniekiem nav priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, lai gan viņu darba apstākļi ir tikpat smagi kā viņu nodarbinātajiem. Sociālie jautājumi neaprobežojas tikai ar zvejas apstākļiem uz kuģa. Ir jāuzlabo arī dzīves apstākļi krastā. Daži pētījumi liecina, ka zvejnieku kopienas un ostas pilsētas bieži saskaras ar augstu nabadzības līmeni, sabiedrisko pakalpojumu trūkumu un sliktiem dzīves apstākļiem. Tāpat netiek pietiekami novērtēta sieviešu, jo īpaši zvejnieku dzīvesbiedru, loma labklājības palielināšanā šajā nozarē. Par šiem sociālajiem aspektiem ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu.

2.7.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komiteja mudina Eiropas Komisiju veicināt, paziņot un ierosināt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ne tikai garantētu kuģošanas drošību un pienācīgus darba apstākļus, bet arī piesaistītu kvalificētu darbaspēku, kas ir būtiski svarīgi šīs Eiropas stratēģiskās nozares saglabāšanai un attīstībai.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atbalsta atbildīgu un visaptverošu kopējo zivsaimniecības politiku. Tādēļ jūras bioloģisko resursu saglabāšanas pasākumiem ir jābūt saskaņotiem, un tie nekad nedrīkst apdraudēt pienācīgus darba un zvejas kuģu apdzīvojamības apstākļus, drošību jūrā, kā arī zvejnieku apmācību un prasmju pilnveidi. Lai gan nav iespējams novērst jūrai raksturīgās briesmas, ir iespējams samazināt nelaimes gadījumu risku un uzlabot apstākļus uz kuģa, ja kompetentās iestādes apņemas regulēt zivsaimniecības nozari un padarīt to drošāku.

3.2.

EESK atgādina visām dalībvalstīm un Eiropas Savienībai, ka tās ir parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kas karoga valstīm nosaka pienākumu garantēt kuģošanas drošību ar iekšējiem tiesību aktiem, kuru pamatā jābūt starptautiski atzītiem standartiem, taču karoga valstis var arī, piemēram, ieviest pašas savus pasākumus, ar kuriem garantēt drošību jūrā. Lai gan dalībvalstis ir ļoti nopietni ņēmušas vērā savu pienākumu regulēt jūras transporta nozares sociālo dimensiju (daļēji pateicoties Eiropas Savienības likumdošanas centieniem), joprojām ļoti nelielā mērā ir ratificēti starptautiskie nolīgumi par drošību un darba apstākļiem jūras zivsaimniecības nozarē.

3.3.

Tāpēc Komiteja uzsver, ka ir jāturpina veicināt tādu spēkā esošo starptautisko tiesību aktu piemērošanu kā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencija Nr. 188, kas reglamentē sociālos apstākļus uz zvejas kuģiem, FAO Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveju), Keiptaunas nolīgums par zvejas kuģu drošību un SJO 1995. gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F).

3.4.

EESK atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt sociālo atbildību visā zivsaimniecības nozares vērtību ķēdē, un norāda uz Eiropas sociālā dialoga modeli kā kritēriju, pēc kura nodrošināt pienācīgus darba apstākļus zivsaimniecības nozarē. Šajā saistībā EESK pauž atzinību Eiropas sociālajiem partneriem, kuri saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 155. pantu ir apsprieduši un ierosinājuši Direktīvu (ES) 2017/159, ar ko SDO Konvenciju Nr. 188 transponē Savienības tiesību aktos.

3.4.1.

Tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka šos noteikumus nevar piemērot pašnodarbinātiem zvejniekiem, jo sarunas par minēto jautājumu nav sociālo partneru kompetencē. Šā iemesla dēļ un saistībā ar lielo pašnodarbināto zvejnieku skaitu Eiropas Savienībā dalībvalstīm būtu jāratificē Konvencija Nr. 188.

3.4.2.

Turklāt Komiteja mudina Komisiju pabeigt zivsaimniecības sociālās regulēšanas procesu, izstrādājot papildu direktīvas priekšlikumu, kas ietvertu kontroles un izpildes noteikumus, lai nodrošinātu nediskriminējošu pārbaužu režīmu starp dažādiem Eiropas ūdeņiem un flotēm attiecībā uz noteikumu interpretāciju un piemērošanu.

3.5.

Nesenā Eiropas Parlamenta pētījumā par zvejnieku apmācību (8) secināts, ka kopēju noteikumu trūkums zvejnieku apmācības un sertifikācijas jomā Eiropas Savienībā (9) apdraud ne tikai pašu zvejnieku, bet arī citu ES ūdeņu lietotāju drošību. Šo likumdošanas trūkumu var novērst, piemērojot STCW-F konvenciju. Tāpēc EESK aicina Komisiju ieviest procedūras, lai transponētu STCW-F konvenciju Eiropas Savienības tiesību aktos ar mērķi uzlabot zvejas drošību jūrā, jo zvejniecību plaši atzīst par vienu no bīstamākajām profesijām.

3.6.

EESK mudina Eiropas Komisiju veicināt jūrnieku un zvejnieku apmācību kā nozares profesionalizācijas metodi, kas uzlabotu arī tās spēju sekmēt nodarbinātības kvalitāti. Šajā ziņā profesionālās apmācības programmai jābūt orientētai uz empīrismu un praktisko darbu, vienlaikus nemazinot augsto kompetences un prasmju līmeni, kāds vajadzīgs jūrlietu profesionāļiem, un īpašu uzmanību pievēršot tādiem modeļiem kā duālā profesionālā izglītība. Šajā nolūkā Komiteja aicina intensīvāk izmantot EJZF, paplašināt iespējamos mērķus un atļaut izmantot ESF kā papildu fondu apmācībai, īpašu uzmanību pievēršot mazapjoma zvejai.

3.7.

EESK atgādina, ka Konvencijas iekļaušana Savienības acquis radītu vairākus ieguvumus šai nozarei, jo tas ļautu garantēt darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, izsniedzot visā ES spēkā esošu kompetences sertifikātu (pretēji tam, kā ir patlaban), atvieglot zvejnieku pārvietošanos starp zveju un citiem darbiem jūrā un izstrādāt saskaņotas mācību programmas Eiropas Savienībā. Tomēr, lai pienācīgi piemērotu Konvenciju, vēl ir jāizstrādā Eiropas pamatnostādnes par zvejnieku medicīniskajām pārbaudēm, ar kurām apliecina viņu piemērotību darbam. Šādas pamatnostādnes ir arī nepieciešamas, lai ievērotu Konvencijas Nr. 188 par darbu zvejniecībā 10. panta noteikumus, kas paredz, ka neviens zvejnieks nestrādā uz zvejas kuģa bez derīgas medicīniskās izziņas. Ņemot to vērā, Jūras zvejniecības nozaru sociālā dialoga komiteja izstrādās zvejnieku medicīniskās apskates vadlīnijas 2019.–2020. gadam.

3.8.

Saskaņā ar iepriekš minēto EESK uzskata par prioritāti uzlabot zvejniecības kā profesijas pievilcību, piesaistīt talantus un veicināt jauniešu iekļaušanu šajā profesijā, kurā strādā vairāk nekā 150 000 apkalpes locekļu, izmantojot valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ar galvenajiem nozares pārstāvjiem gan apmācībās, gan darba vidē. Tas ir nepieciešams, lai reaģētu uz apkalpes trūkumu – problēmu, kas apdraud nozares saglabāšanos un pašlaik ir atzīta par Eiropas zvejas flotes visnopietnāko problēmu. Nozares pārstāvji norāda: ja netiks atrasti īstermiņa un vidēja termiņa risinājumi, būs daudz pietauvojamu kuģu. Tāpēc ir jāīsteno stratēģiskie plāni sociālajā jomā, kuru mērķis ir zivsaimniecības nozarei piesaistīt Eiropas darba ņēmējus, no vienas puses, un atvieglot ārzemnieku pieņemšanu darbā, no otras puses. EESK iesaka nostiprināt jūras zvejas karjeru un popularizēt zvejniecību kā cienījamu profesionālu izvēli, kurā ir daudz iespēju jauniešiem.

3.9.

Nav pietiekami stimulēts sabiedrības atbalsts zivsaimniecības nozarei, tāpēc ir mazinājusies ES iedzīvotāju interese iesaistīties šajā profesijā. Tas savukārt veicinājis to, ka ES ūdeņos arvien biežāk tiek nodarbināti zvejnieki migranti (no valstīm, kas nav EEZ valstis), kas dažos gadījumos un dažās valstīs var tikt viegli pakļauti darbaspēka ļaunprātīgai izmantošanai (10). Zivsaimniecības nozares īpatnības, ņemot vērā darbu, kas tiek veikts jūrā ilgu laiku, zvejniekus migrantus padara īpaši neaizsargātus.

3.10.

Lai risinātu šo problēmu un saskaņā ar SDO rezolūciju, kas 2017. gadā pieņemta trīspusējā sanāksmē par jautājumiem saistībā ar zvejniekiem migrantiem (11), EESK uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt vispārīgus principus un praktiskas pamatnostādnes taisnīgiem pakalpojumiem, kas saistīti ar darba tirgu zivsaimniecības nozarē, tostarp a) adekvātus un atbilstošus norādījumus zvejas kuģu īpašniekiem un [pārrobežu] pakalpojumiem, kas saistīti ar darba tirgu; b) [pārrobežu] pakalpojumu līgumu paraugus saistībā ar darba tirgu zivsaimniecības nozarē; c) pietiekamus un pienācīgus norādījumus zvejniekiem, kuri meklē darbu uz zvejas kuģiem (ārzemniekiem), un d) sūdzību izskatīšanas mehānismus. Ņemot to vērā, Jūras zvejniecības nozaru sociālā dialoga komiteja izstrādās 2019.–2020. gada vadlīnijas pienācīgai migrantu izcelsmes zvejnieku nodarbināšanai.

3.11.

Komiteja arī aicina ES dalībvalstis ratificēt, piemērot un īstenot SDO Konvenciju Nr. 188. EESK arī aicina Eiropas Komisiju vākt datus un statistiku par zvejnieku migrantu stāvokli Eiropā.

3.12.

Saskaņā ar KZP pamatregulas 22. pantu dalībvalstis cenšas panākt stabilu un ilgstošu līdzsvaru starp savas flotes zvejas kapacitāti un zvejas iespējām. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka to flotu zvejas kapacitāte nepārsniedz maksimālo pieļaujamo kapacitāti, kas noteikta bruto tonnāžas (apjoms) un kW (jauda) izteiksmē. Eiropas sociālie partneri nesenajā ES līdzfinansētajā pētījumā par ierobežojumu sociālo ietekmi (12) ir norādījuši, ka bruto tonnāžas ierobežošana negatīvi ietekmē drošību, zvejnieku komfortu un zivju kvalitāti, jo tādējādi tiek sodītas tādas iniciatīvas, kas nodrošina papildu drošības, komforta un kvalitātes pasākumus kuģiem, ņemot vērā to, ka papildu kubikmetriem ir jākonkurē, piemēram, ar noliktavas apjomu, mašīntelpas tilpumu vai degvielas tvertnēm.

3.13.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, EESK uztic Eiropas Komisijai rast alternatīvas zvejas kapacitātes noteikšanas formulas, līdzīgi Norvēģijas vai Islandes praksei, kad no aprēķina izslēdz relaksācijas, komforta un atpūtas vietas, pamatojoties uz dažādiem faktoriem, piemēram, iedalīto kvotu vai kuģa izmēru. Turklāt šajā saistībā ir jāatļauj palielināt kuģu tonnāžu, ja papildu apjomi atbilst vajadzībai uzlabot apkalpes drošību un komfortu.

3.14.

EESK arī brīdina, ka gan Konvencijā Nr. 188, gan Direktīvā (ES) 2017/159 ir likumīgi prasīts nodrošināt vairāk vietas apkalpes izmitināšanai uz jauniem zvejas kuģiem (tādiem, kas uzbūvēti 2019. gada 15. novembrī vai vēlāk). Arī nesen Francijā veiktā pētījumā tiek ziņots par darba laika palielināšanos un atpūtas laika samazināšanos, kas palielina risku attiecībā uz zvejnieku veselību un arodslimībām. Līdzīgus secinājumus publicēja Vageningenas Universitāte Nīderlandē un AZTI Spānijā, apstiprinot darba apstākļu pasliktināšanos.

3.15.

EESK uzsver, ka izkraušanas pienākums prasa palielināt vietu tādas piezvejas uzglabāšanai, ko vairs nevar izmest jūrā, un rada lielāku degvielas patēriņu, jo mērķa sugas ir ierobežotas, kā arī papildu izkraušanas, manuālās šķirošanas, svēršanas un apstrādes izmaksas (13). Komiteja arī norāda, ka tiek apdraudēta drošība uz klāja un kuģa stabilitāte, ja gan skaitliski, gan augstumā palielinās sakrauto kastu skaits noliktavā, kas rada piekārtās kravas krišanas risku.

3.16.

Turklāt nepietiekama izmēra zivis nevar tikt tirgotas tiešai lietošanai pārtikā. Tas rada zivju krājumu izšķērdēšanu, it īpaši ES dienvidu dalībvalstīs, kurās nav zivju miltu rūpnīcu, un samazina to zvejnieku ienākumus, kuri par šo nozveju saņem nožēlojamu samaksu.

3.17.

Tas atklāj tiesību normu kolīziju starp KZP 15. pantu attiecībā uz izkraušanas pienākumu un Konvenciju Nr. 188, it īpaši tās noteikumiem par atpūtas stundām (14. pants). EESK aicina Eiropas Komisiju veikt ietekmes analīzi un ierosināt piemērotus pasākumus, lai pārvarētu juridiskās neatbilstības starp dažādiem ES pieņemtajiem tiesību aktiem, kuru dēļ nākas ciest zvejniekiem.

3.18.

Eiropas flotes vidējais vecums ir 23 gadi, dažos gadījumos pat vairāk, piemēram, Spānijā joprojām ir vairāk nekā 2 500 kuģu, kuru vecums pārsniedz 40 gadus. Vairums šo kuģu ir mazi un izmanto mazus zvejas rīkus. Lai garantētu drošību uz kuģa, labākus apdzīvojamības apstākļus apkalpei un labākos iespējamos darba apstākļus, EESK uzskata, ka ir jāīsteno flotes atjaunošanas un modernizācijas plāns. Šādu plānu varētu īstenot, ja tiktu izstrādāti finanšu instrumenti un ja Eiropas Investīciju banka (EIB) nodrošinātu zvejas uzņēmumiem piekļuvi finansējumam. No otras puses, būtu vēlams, lai nākamajā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā (EJZF) tiktu apsvērts atbalsts flotes atjaunošanai un modernizācijai, nepalielinot zvejas kapacitāti.

3.19.

Visbeidzot, EESK vēlas norādīt uz Eiropas Savienības tirdzniecības politiku. Pašlaik vairāk nekā 60 % no ES tirgū patērētajām zivīm nāk no trešām valstīm. Daudzi no šiem importētajiem zvejniecības produktiem ir pakļauti tirdzniecības nolīgumiem, kas piešķir tarifa preferences, it sevišķi jaunattīstības valstīm (VPS, ekonomisko partnerattiecību nolīgumi utt.). Dažos gadījumos šīs preferences tiek apspriestas ar trešām valstīm, kuras neievēro līdzvērtīgus sociālos un vides ilgtspējas standartus, kas Eiropas ražotājiem jāievēro saskaņā ar ES noteikumiem (14). Tas rada negodīgu konkurenci un mazina Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ES centieni padarīt zivsaimniecības un jūras produktu ražošanu ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu ir nesaderīgi ar tādu produktu importu no dažām valstīm, kurās ilgtspēja un sociālā atbildība tiek ievērota daļēji vai netiek ievērota vispār.

3.20.

Eiropas Savienībai būtu jāizmanto sava tirdzniecības politika, lai nodrošinātu, ka līdzīgi vides un sociālās ilgtspējas standarti tiek piemēroti gan Eiropas, gan ārvalstu operatoriem, atverot iekšējo tirgu tikai atbilstīgiem produktiem. Pretējā gadījumā ES raidītu kļūdainu vēstījumu starptautiskajai sabiedrībai, apbalvojot tos, kuri ir maz paveikuši saistībā ar zivju krājumu ilgtspēju un taisnīgu attieksmi pret cilvēkiem.

3.21.

EESK ierosina panākt lielāku saskaņotību starp zivsaimniecības politiku un tirdzniecības politiku. Līdz ar to valstīm, kas saistītas ar nelegālu zveju (NNN) un nopietniem darbaspēka ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, nevajadzētu nodrošināt preferenciālu piekļuvi Kopienas tirgum; drīzāk pretēji. Tāpat autonomās tarifu kvotas nebūtu jāpiemēro produktiem no valstīm, kuras ir atzītas par iesaistītām NNN zvejā (Taizemes gadījums, ko Eiropas Komisija iepriekš atzīmējusi ar dzelteno kartīti). EESK ierosina izmantot šos instrumentus tikai tad, ja ES tirgos nav pietiekama Eiropas produktu piedāvājuma, nevis lai importētu neilgtspējīgus produktus par vēl zemākām cenām. Šis tarifu instruments arī rada lielāku spiedienu uz ES ražotāju cenām.

3.22.

Būtu jāuzlabo zivju pieejamība par taisnīgām cenām cilvēkiem, kuri nepietiekami uzņem Omega-3 un citas uzturvielas; tas būtu jāuzskata par sociālās politikas uzdevumu, kas nekavējoties ietekmētu veselības aprūpes sistēmas izmaksas. Lai uzturs būtu daudzveidīgs un veselīgs, daudzās ES valstīs ir jāpalielina zivsaimniecības produktu patēriņš.

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) EESK atzinums par tematu “Eiropas iedzīvotāju uzklausīšana ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai (Sibiu un ne tikai)” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.).

(2) EESK atzinums par tematu “Zivsaimniecības kontrole” (OV C 110, 22.3.2019., 118. lpp.).

(3) EESK atzinums par tematu “Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds” (OV C 110, 22.3.2019., 104. lpp.).

(4) OV L 25, 31.1.2017., 12. lpp.

(5) http://www.emsa.europa.eu/emsa-documents/latest/item/3156-annual-overview-of-marine-casualties-and-incidents-2017.html

(6) https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/2018-annual-economic-report-eu-fishing-fleet-stecf-18-07

(7) https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/2018-annual-economic-report-eu-fishing-fleet-stecf-18-07

(8) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/617484/IPOL_STU(2018)617484_EN.pdf

(9) Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu noteiktas obligātās prasības zvejai iekšējos ūdeņos, bet zvejai jūrā šādas prasības vēl nav noteiktas.

(10) EESK atzinums par tematu “Daudzgadu plāns bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā” (OV C 75, 10.3.2017., 109. lpp.).

(11) https://www.ilo.org/sector/activities/sectoral-meetings/WCMS_552792/lang–en/index.htm

(12) http://www.chil.me/download-file/4bd3f613-0ecc-455b-a6ec-60262363eb24/analysis-on-gross-tonnage-and-propulsion-power-ceilings

(13) EESK atzinums par tematu “Izkraušanas pienākums” (OV C 311, 12.9.2014., 68. lpp.).

(14) EESK atzinums par tematu “Zivsaimniecības kontrole” (OV C 110, 22.3.2019., 118. lpp.).

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/72

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Labāks regulējums – padarītā novērtējums un apņemšanās saglabāšana””

(COM(2019) 178 final)

(2020/C 14/10)

Ziņotājs: Denis MEYNENT

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 3.6.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	99/0/0

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

ES regulējums ir būtisks integrācijas faktors. Ja regulējums ir samērīgs, tas garantē tiesisko aizsardzību un juridisko noteiktību, kas ir svarīga visiem ES dalībniekiem un iedzīvotājiem (1).

1.2.

Komiteja aicina turpināt programmas “Labāks regulējums” īstenošanu ar nosacījumu, ka tajā tiks veikti atsevišķi saturiski uzlabojumi (skatīt turpmāk izklāstītos ieteikumus). Komiteja iesaka atbildību par šo programmu uzticēt jaunās komisāru kolēģijas priekšsēdētāja vietniekam.

1.3.

EESK norāda, ka labāks regulējums nevar aizstāt politiskus lēmumus un nekādā gadījumā nedrīkst radīt situāciju, ka tiek atcelts regulējums un pazemināts sociālās, vides, patērētāju tiesību un pamattiesību aizsardzības līmenis (2).

1.4.

“Labāka regulējuma” rīki jāizmanto kā līdzeklis, lai nodrošinātu, ka patiešām tiek ņemta vērā ES politikas jomās veikto darbību ilgtspēja.

1.5.

EESK aicina Komisiju pārskatīt “Labāka regulējuma” rīkkopas pamatnostādnes un kritērijus, lai novērtēšanas procesos iekļautu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas izvirzīti programmā 2030. gadam. “Ilgtspējas uzraudzībai” ir jābūt konkrēti ietvertai “Labāka regulējuma” rīkkopā.

1.6.

EESK atkārtoti aicina arī turpmāk pilnveidot Eiropas ietekmes novērtēšanas un izvērtēšanas ekosistēmu ar mērķi uzlabot tās kvalitāti un veicināt organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību tiesību aktu izstrādē un īstenošanā (3).

1.7.

Ietekmes novērtējumos vienmēr priekšroka jādod izmaksu un ieguvumu izvērtējuma pieejai, kas balstīta uz ticamiem un pārbaudāmiem datiem, kā arī kvalitatīvai pieejai visu iesaistīto personu interesēs.

1.8.

EESK aicina Komisiju ieviest viedu izvērtēšanas matricu, kas ļautu dinamiski modelēt abu likumdevēju un ieinteresēto personu iesniegto būtisko grozījumu ietekmi, konkretizējot atsevišķu parametru, piemēram, emisiju līmeņa, procentuālās daļas, minimālās vai maksimālās kvantitatīvās robežvērtības, ietekmi. Šajā nolūkā EESK aicina īstenot viedas modelēšanas izmēģinājuma projektu.

1.9.

Ietekmes novērtējumiem ir jābūt integrētiem un tajos jāņem vērā visi kritēriji, jo īpaši sociālā aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, nodarbinātība, kā arī IAM, veselība, vide, klimats, teritoriālā ietekme, MVU un mikrouzņēmumi.

1.10.

Tādēļ EESK vēlas, lai tiktu īstenota konkrēta darbība MVU atbalstam (“vispirms rīkoties mazo uzņēmumu interesēs” (Act small First)), un prasa izvērtēt principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” (Think small first) un MVU testu nolūkā palielināt to efektivitāti un izstrādāt MVU pielāgotus tiesību aktus un veicinātu MVU attīstību iekšējā tirgū, nodrošinot tiem juridisku noteiktību.

1.11.

Ietekmes novērtējumu izstrādes metodoloģijai ir jābūt pārredzamai un kopīgai ar citām iestādēm un padomdevējām struktūrām, lai tajās formulētu grozījumus un atzinumus, kas būtu iepriekš izskatīti.

1.12.

Neatkarīgos un objektīvos apstākļos sagatavotajos ietekmes novērtējumos jāanalizē un vajadzības gadījumā jāierosina alternatīvi risinājumi, kuros skaidri norādītas dažādo scenāriju priekšrocības un trūkumi.

1.13.

Regulējuma kontroles padome, kura veic kvalitātes kontroli, ir lietderīga struktūrvienība, kas ietekmes novērtēšanas sistēmā ir pierādījusi savu efektivitāti. Minētajai padomei būtu jāuzņemas lielāka loma integrētas pieejas izstrādē.

1.14.

Pārskatīšanas klauzulas būtu jāformulē tā, lai Komisija un dalībvalstis varētu uzraudzīt attiecīgo tiesību aktu īstenošanu un sagatavot integrētu novērtējumu par to ietekmi uz ieinteresētajam personām.

1.15.

EESK ir izveidojusi tiešu saikni ar reālajiem vietējiem apstākļiem un tai ir plašs starpnieku tīkls un locekļu pieredze, un ir nolēmusi priekšroku dot kvalitatīviem ex post novērtējumiem, kas ļauj noteikt kādas likumdošanas darbības vai ES politikas ietekmi un apzināt Eiropas ekonomisko un sociālo partneru praktisko pieredzi (4).

1.16.

EESK uzskata, ka konsultācijās būtu plašāk jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas, īstenojot ar tām sadarbības partnerību.

1.17.

Anketām vajadzētu būt atklātām un nodrošināt, ka respondenti var sniegt detalizētākas atbildes. Komiteja aicina Komisiju piemērot atbildēm kvalitatīvu apstrādi, kas ļautu niansētāk vērtēt rezultātus.

1.18.

Komiteja uzskata, ka “inovācijas principam” nav nekāda juridiskā pamata un tas ir ļoti neskaidrs, un tāpēc tā izmantošana būtu jāparedz vienīgi īpašos gadījumos, kad minētais princips rada pievienoto vērtību, izņemot tādās jomās kā iekšējā tirgus efektīva darbība un sociālā, vides, patērētāju un veselības aizsardzība. Komiteja vēlreiz apstiprina savu atbalstu piesardzības principa piemērošanai (LESD 191. pants) un uzskata, ka ir lietderīgi izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par “inovācijas principa” saturu un izmantošanu, kā arī par abu minēto principu saderību.

1.19.

Nevajadzīgu izmaksu samazināšanas metodei ir jābūt balstītai uz katra atsevišķa pašreizējā tiesību akta izvērtēšanu, lai konkrēti noteiktu, kas būtu vienkāršojams, racionalizējams vai atceļams, nevis uz politiskajā līmenī ex ante noteiktajiem kvantitatīvajiem mērķiem.

1.20.

Šajā saistībā Komiteja aicina Komisiju precizēt kritērijus, ar kuriem nosaka, cik lietderīgs ir attiecīgais regulatīvais vai administratīvais slogs, ievērojot proporcionalitātes principu.

1.21.

EESK aicina sagatavot līdzsvarotu un objektīvu pārskatu par REFIT platformu. Komiteja uzskata, ka ir jānodrošina platformai noteikumi un līdzekļi, kas tai ļautu ātrāk atbildēt uz pieprasījumiem, kā arī jāprecizē darba metodoloģija.

1.22.

Platformas pilnvaras ir jāpārskata, lai REFIT darbotos divos virzienos, proti, lai tā neietekmētu regulējuma tālāko virzību: tiesību akta pievienošana, papildināšana, grozīšana vai atcelšana (5).

2. Paziņojuma kopsavilkums

2.1.

Komisija uzskata, ka labāks regulējums ir uzlabojis politikas veidošanu; tam arī turpmāk vajadzētu būt Komisijas darba metožu pamatā. Komisija norāda, ka tā nav slēpta deregulācijas programma. Neraugoties uz daudzsološiem rezultātiem, Komisija savu darbu vērtē kritiski.

2.2.

Pozitīvu elementu vidū var minēt iedzīvotāju, ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības plašāku līdzdalību Komisijas rīkotajā apspriešanā.

2.3.

Komisija uzskata, ka ietekmes novērtējumos tiek sistemātiski analizēta tās iniciatīvu ekonomiskā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz vidi.

2.4.

Attiecībā uz ES līmenī īstenotā regulējuma izvērtējumu Komisija pauž gandarījumu, ka trīs ceturtdaļas veikto ietekmes novērtējumu ir papildināti ar attiecīgās politikas vai nozares izvērtējumu.

2.5.

REFIT programmu Komisija vērtē pozitīvi. No 2015. gada līdz 2018. gadam Komisija ir ierosinājusi 150 pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot Savienības regulējumu.

2.6.

Neraugoties uz šiem pozitīvajiem rezultātiem, Komisija norādījusi virkni iespējamo uzlabojumu un formulējusi vairākas konkrētas saistības, piemēram, veidot ciešāku sadarbību ar EESK un RK, uzlabot un pārraudzīt sabiedriskās apspriešanas kvalitāti, sīkāk novērtēt subsidiaritāti un proporcionalitāti, izmantojot attiecīgās darba grupas ierosināto kopīgo vērtēšanas tabulu.

3. Komitejas novērtējums

3.1.

Komisijas un citu struktūru (Coreper, Regulējuma kontroles padomes, ESAO) vadībā ir paveikts liels darbs, lai novērtētu ES panākto progresu trīs jomās:

—	ietekmes novērtējums,

—	konsultācijas ar ieinteresētajām personām, pilsonisko sabiedrību un pilsoņiem,

—	vienkāršošana un regulatīvā sloga mazināšana.

Taču, neraugoties uz Komisijas pastāvīgajiem pūliņiem, joprojām vērojamas dažas problēmas.

3.2.

Ietekmes novērtējums

3.2.1.

Liels skaits ekonomiska rakstura kritēriju: gadu gaitā ir pievienoti vairāki ekonomiska rakstura novērtēšanas kritēriji (konkurētspējas tests, digitālais tests, MVU tests, nākotnes vajadzībām pielāgots regulējums, inovācijas princips). Šāds pārmērīgs kritēriju daudzums rada trīs problēmas: to hierarhija, pozicionēšana attiecībā pret sociālajiem un vides kritērijiem (kurš kritērijs pēdējā instancē ir noteicošais?) un zināma vērtēšanas birokratizācija.

3.2.2.

Metodoloģija galvenokārt orientēta uz izmaksām: dažādie rīkkopas (Toolbox) rīki (6), ko Komisija izmanto kādas iniciatīvas ietekmes novērtēšanai ir statiski, uz izmaksām orientēti un ietver tikai virkni vispārīgu jautājumu, neņemot vērā kvalitātes aspektu un neparedzot alternatīvus risinājumus. Rīki ir pretnostatīti un liedz izmantot integrētu pieeju, kurā ņemtas vērā izmaksas un ieguvumi un kura virzīta uz teritoriālo kohēziju, ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Visbeidzot, neviens rīks nav konkrēti paredzēts videi un klimatam.

3.2.3.

Nav ietekmes novērtējumu par deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem: šiem aktiem ir būtiska ietekme un tiem ir nozīmīga loma ES likumdošanā. 2018. gadā bija 861 īstenošanas akts, 96 deleģētie akti un 72 tiesību akti (7). Komisija atzīst, ka laika vai līdzekļu trūkuma dēļ par deleģētajiem aktiem ir sagatavots maz ietekmes novērtējumu. EESK arī uzskata, ka Komiteja būtu jāaicina izteikt savu atzinumu deleģēšanas procedūrā, tāpat kā attiecībā uz leģislatīvajiem aktiem, un iespējamiem grozījumiem minētajos aktos, ņemot vērā to ekonomisko un sociālo ietekmi (8).

3.2.4.

Nav ietekmes novērtējuma par līdztiesīgu likumdevēju būtiskajiem grozījumiem: kaut arī Iestāžu nolīguma (9) 15. punktā paredzēts, ka Padomei un Parlamentam ir jāsagatavo ietekmes novērtējums par būtiskiem grozījumiem, ko tie ierosina Komisijas priekšlikumā, Padome nav izstrādājusi nevienu ietekmes novērtējumu par būtisku grozījumu, ko ierosinājusi viena vai vairākas dalībvalstis. Patiesībā tai nav ne vajadzīgo līdzekļu, ne operatīvo spēju šim darbam.

3.2.5.

Komisijas ietekmes novērtējumu eksternalizācija: sistemātiskas ietekmes novērtējumu izstrādes rezultāts ir to izmaksas un daļēja privatizācija. Kādas ir garantijas, ka ietekmes novērtējumi tiek izstrādāti neatkarīgi un objektīvi, ja Komisijas dienests, kas sagatavo ietekmes novērtējumu, sagatavo arī leģislatīvo priekšlikumu?

3.2.6.

Regulējuma kontroles padomes loma: tā izvērtē ietekmes novērtējumu kvalitāti. Lai komisāru kolēģija apstiprinātu priekšlikumu, ir vajadzīgs minētās padomes pozitīvs atzinums. Regulējuma kontroles padome 2018. gadā negatīvi novērtēja 28 % ietekmes novērtējumu, jo tie nebija pietiekami kvalitatīvi. Atzinīgi vērtējama Regulējuma kontroles padomes locekļu profesionalizācija, un viņi ir spējuši apliecināt savu neatkarību. Tomēr Regulējuma kontroles padomes lietderība un tās mērķis joprojām nav zināmi plašai sabiedrībai. Regulējuma kontroles padome varētu uzņemties lielāku lomu integrētas pieejas izstrādē attiecībā uz ietekmes novērtējumu ekonomisko, sociālo un vides dimensiju.

3.2.7.

Ex post novērtējums par ES tiesību aktu ietekmi uz iekšējā tirgus darbību ir labas pārvaldības garantija. Pārskatīšanas klauzula dod iespēju pārbaudīt, vai attiecīgais tiesību akts tiek pareizi īstenots, un pilnveidot, grozīt vai pielāgot konkrēto tiesību aktu, ņemot vērā zinātnes atziņas, konstatējumus praksē vai apspriešanos ar sociālajiem partneriem. Taču vairāki nesenie piemēri liecina, ka šīs pārskatīšanas klauzulas ne vienmēr ir izstrādātas tā, lai Komisija un dalībvalstis varētu sagatavot integrētu analīzi par attiecīgā tiesību akta ietekmi. Turklāt Eiropas Revīzijas palāta uzsvērusi, ka pārskatīšanas klauzulu saturs ne vienmēr ir skaidrs, piemēram, gadījumos, kad ir jānoskaidro veicamie pasākumi un ex post pārskatīšanai piemērotākais laiks (10).

3.3.

“Inovācijas principa” rašanās

3.3.1.

Šis princips radies 2014. gada novembrī saistībā ar iniciatīvu European Risk Forum, un 2016. gadā Nīderlandes prezidentūras laikā to apstiprināja Padome. Inovācijas princips paredz prasību, ka pilnībā ir jānovērtē ikviena jauna leģislatīva priekšlikuma (pozitīvā) ietekme uz inovāciju, lai izstrādātu nākotnes vajadzībām piemērotus tiesību aktus (future proof legislation).

3.3.2.

Kopš tā laika šā “principa” virzītāji ir centušies to integrēt ES tiesību aktu kopumā. Vienā no programmas “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) apsvērumiem 2019. gadā cita starpā minēts “inovācijas princips”.

3.3.3.

Tomēr jākonstatē, ka “inovācijas principa” aprises ir ļoti neskaidras:

—	“inovācijas principam” trūkst juridiskā pamata atšķirībā no piesardzības principa (LESD 191. pants), kuram tas dažkārt tiek pretstatīts,

—	tas ir ļoti nekonkrēts: par kādu inovāciju ir runa? Par zinātnisku, tehnisku, organizatorisku vai sociālu inovāciju?

No empīriskā skatu punkta akadēmiskie pētījumi liecina, ka regulējums nekaitē inovācijai. Tieši pretēji: “ir konstatēts, ka regulējums drīzāk veicina inovāciju, un jo tuvāk progresīvām tehnoloģijām ir apskatāmais sektors, jo izteiktāka ir šāda ietekme” (11). ES Tiesas spriedumā lietā T-521/14 (Zviedrija pret Komisiju) apstiprināta zinātnisko kritēriju prioritāte pār jebkādu subjektīvu novērtējumu par Eiropas likumdevējam noteiktajām saistībām inovācijas vai citu mērķu vārdā.

3.3.4.

Komiteja prasa iepriekš izklāstītās piezīmes pienācīgi ņemt vērā paziņojumā par “inovācijas principu”, par ko Komisija paziņoja dokumentā “Rūpniecība 2030” (12).

3.3.5.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par “inovācijas principu” un jo īpaši par tā saderību ar piesardzības principu.

3.4.

Sabiedriskā apspriešana

3.4.1.

Neraugoties uz šiem konkrētajiem pasākumiem, apspriešanas procedūrā vērojamas vairākas nepilnības:

—	respondenti galvenokārt ir uzņēmumu federācijas (42,9 %) (13). REFIT platformā 60 % atbilžu tika saņemtas no lielajiem uzņēmumiem un uzņēmumu federācijām,

—

nepietiekamu resursu dēļ sociālie partneri plašākā nozīmē un, konkrēti, darba ņēmēju un patērētāju pārstāvji, salīdzinājumā ar starptautiskajiem uzņēmumiem un lielajām darba devēju federācijām ir mazāk labvēlīgā stāvoklī, lai gan ir atzīta to leģitīmā loma lēmumu pieņemšanas procesā (sk. LESD 154. pantu),

—	aptaujas ir mērķorientētas, nereti izstrādātas binārā formā un nedod iespēju sīki izvērtēt respondentus,

—	atbilžu kultūra bieži vien aprobežojas ar dažām dalībvalstīm. Tas neļauj pilnībā atspoguļot reālo situāciju,

—	atbilžu apstrāde ir standartizēta. Līdz ar to rezultātu apstrāde ir statiska un liedz iespēju gudri un niansēti izmantot atbildes, un izvērtēt konsultāciju rezultātus.

3.5.

Nevajadzīga regulatīvā sloga mazināšana

3.5.1.

Komisija 2018. gada novembrī publicēja 2018. gada apsekojumu par slogu (14), kurā sniegts pārskats par ES veiktajiem vienkāršošanas pasākumiem.

Neraugoties uz paziņojuma ietekmi, minētajā apsekojumā ir apkopoti pasākumi, kas vēl jākonkretizē, un rezultāti, kas vairāk attiecas uz digitālās ekonomikas progresu nekā birokrātijas apkarošanu (piemērs: zvejas kontroles regula un uzņēmējdarbības tiesību aktu kopums).

3.5.2.

Šis jautājums skatīts arī ESAO 2019. gada ziņojumā par labāku regulējumu (15). ESAO, šķiet, aicina daļēji likvidēt Kopienas acquis un dalībvalstu tiesību aktus nolūkā samazināt regulatīvo slogu un izmaksas, neatbildot uz sākotnējo jautājumu par to, cik lielā mērā ir jāsamazina izmaksas un kurā brīdī var rasties apdraudējums (sociālās, vides un teritoriālās) aizsardzības sistēmām.

3.5.3.

REFIT platforma tika izveidota 2015. gada maijā ar mērķi dot iespēju publiskajām pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām sniegt ieguldījumu ES tiesību aktu uzlabošanā. Komitejas skatījumā daži jautājumi negatīvi ietekmē situāciju:

—	pārklāšanās: platformas dalībvalstu grupa daļēji dublējas ar aptuveni 200 Padomes darba grupām,

—	lēns process: atzinumu pieņemšanas process bieži vien ilgst vairākus mēnešus, jo abām grupām, kuras tiekas tikai vienreiz un bez reāla dialoga, nav daudz kopīgu nostāju,

—

asimetrisks process: pieprasījumi galvenokārt tiek saņemti no darba devēju aprindām, t. i., uzņēmumu federācijām vai tirdzniecības palātām (sk. Komisijas publicētos statistikas datus), bet daudz retāk no pilsoniskās sabiedrības vai sociālajiem partneriem. Tajā ir pārstāvēta Komisija un dalībvalstis, bet ne EP,

—	struktūra, kurai faktiski trūkst īpašo zināšanu: uz kādu zinātnisko bāzi platformas locekļi balstās, lai analizētu viņiem iesniegtos daudzveidīgos priekšlikumus? Vienīgi Komisijai ir īpašās zināšanas, kuras tā dažkārt izmantojusi, lai virzītu pašas priekšlikumus,

—	nepietiekami atzīta EESK un RK loma salīdzinājumā ar citām ieinteresētajām pusēm, un tā rezultātā netiek pienācīgi ņemti vērā Komiteju sniegtie atzinumi,

—	izmaksu un ieguvumu izteikta nelīdzsvarotība: platformas izmaksas šķiet nesamērīgas salīdzinājumā ar līdz šim gūtajiem rezultātiem,

—	mērķorientēta platforma: Komiteja aicina izvērst darbību divos virzienos, proti, neietekmējot regulējuma tālāko virzību – tiesību akta pievienošanu, papildināšanu, grozīšanu vai atcelšanu.

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Sk. 1.1. punktu, OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp.

(2) Sk. 1.4. punktu, OV C 81, 2.3.2018., 81. lpp.

(3) OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp.

(4) OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp., 1.9. punkts.

(5) OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp., 1.11. punkts.

(6) Better regulation Toolbox (Labāka regulējuma rīkkopa), Eiropas Komisija, SWD(2017) 350 final, 2017. gada 7. jūlijs.

(7) Avots: Statistikas dati par leģislatīvajiem aktiem – EUR-Lex (https://eur-lex.europa.eu/statistics/legislative-acts-statistics.html).

(8) OV C 13, 15.1.2016., 145. lpp.

(9) 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(10) Eiropas Revīzijas palāta: “ES tiesību aktu ex post pārbaude – sistēma labi izveidota, tomēr nepilnīga” (2018).

(11) Lilas Demmou, Bruno Amable, Ivan Ledezma, “L’impact de la réglementation sur l’innovation: une analyse des performances selon la proximité à la frontière technologique”, Economie et prévision, 2013, 11. lpp. Skatīt https://hal.archives-ouvertes.fr/hal-01614139.

(12) 21. lpp.

(13) Avots: SWD(2019) 156 final, kas pievienots Komisijas paziņojumam Taking stock of the Commission’s Better regulation Agenda, 15.4.2019.

(14) The European Union’s efforts to simplify legislation, 2018. gada novembris.

(15) ESAO ziņojums (2019) Better Regulation Practices across the European Union.

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/78

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5”un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai”

(COM(2019) 208 final – 2019/0101 (COD))

(2020/C 14/11)

Vienīgais ziņotājs: Jorge PEGADO LIZ

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 15.7.2019. Padome, 24.6.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	107/1/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK pienācīgi ņem vērā to, ka Parīzes, Briseles un Madrides pilsēta ir iesniegušas prasību Vispārējā tiesā pret Komisijas Regulu (ES) 2016/646 (1) kā rezultātā 2018. gada 13. decembrī tika pieņemts spriedums, ar kuru tā daļēji tiek atcelta.

1.2.

EESK atzīmē, ka Vispārējā tiesa ir piešķīrusi Komisijai pietiekami ilgu termiņu (līdz 2020. gada februārim neatkarīgi no Komisijas iesniegtās pārsūdzības), lai, neapdraudot normālu tirgus darbību, novērstu trūkumus, kas, iespējams, konstatēti iepriekš minētajā regulā.

1.3.

EESK atgādina par apmēru, kāds bija “dīzeļgeitas”skandālam, ko tā jau ir izskatījusi vairākos savos atzinumos, un ir sarūgtināta, ka Komisija nav spējusi paredzēt notikumu secību un jau no paša sākuma ieviest efektīvus pasākumus.

1.4.

Tāpat Komiteja nav aizmirsusi to, ka, neraugoties uz uzstājīgajiem aicinājumiem, ko tā pauž vairāk nekā 20 gadus, ES nav spējusi vai nav gribējusi ieviest efektīvu kolektīvas rīcības mehānismu, kas ļautu lai risinātu tāda veida situācijas, ar kādām šodien saskaramies.

1.5.

Turklāt EESK uzskata, ka izskatāmajā priekšlikumā ierosinātais risinājums nevar aprobežoties tikai ar formālas problēmas risināšanu, faktiski atstājot novārtā prasītāju interešu apmierināšanu.

1.6.

EESK arī apšauba, vai, piešķirot Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šajā jomā paredzētajiem nosacījumiem, šis dokuments nerada risku ne vien kārtējo reizi vājināt tiesību aktu efektivitāti, bet arī pievilt likumdevēja nodomus šādu aktu ieviešanā. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka tai būs jāpārskata savi iepriekšējie atzinumi par sekundārajiem tiesību aktiem jaunā pašiniciatīvas atzinumā, ņemot vērā jaunāko Iestāžu nolīgumu.

1.7.

EESK arī cer, ka Komisija nodrošinās, ka uz Regulu (ES) 2017/1154 (2) un (ES) 2018/1832 (3), kas saistītas attiecīgi ar 3. un 4. pasākumu kopumu, neattieksies tāda pati procedūra, kāda pašlaik ir paredzēta tiesību aktos.

1.8.

Ņemot vērā šajā jomā pieņemto likumdošanas pasākumu skaitu (aptuveni 100), EESK aicina Komisiju saskaņā ar labāka regulējuma programmas principiem izskatīt iespēju vai vajadzību veikt apkopošanu vai kodifikāciju šajā jautājumā.

1.9.

Visbeidzot, EESK aicina Komisiju izskatīt priekšlikumus, ko Komiteja ir formulējusi konkrēti ar mērķi paātrināt procesu vai palielināt tā juridisko noteiktību.

2. “Dīzeļgeitas”skandāls un patērētāju kolektīvā tiesiskā aizsardzība

2.1.

2015. gada septembrī gaismā nāca fakts, ka Volkswagen grupa ir ražojusi un pārdevusi transportlīdzekļus, kuros ir uzstādīta lietojumprogramma, kas manipulēja ar izmēģinājuma testiem, kuri tika veikti laboratorijā, lai kontrolētu emisijas no transportlīdzekļiem (4).

2.2.

Tādējādi šis uzņēmums pasaules mērogā radīja kaitējumu miljoniem patērētāju, kas bija iegādājušies šos transportlīdzekļus ar paļāvību, ka tie atbilst ierobežojumiem, kas noteikti likumā par piesārņojošu vielu emisijām, un tiem būs labvēlīgāka ietekme uz vidi un degvielas patēriņu. Ar šādu rīcību uzņēmums arī nopietni kaitēja iedzīvotāju veselībai un videi kopumā.

2.3.

Tika konstatēts, ka uzņēmuma darbības rezultātā un ņemot vērā prasības par laboratorijas testiem, atšķirības starp emisiju apjomu, kas bija noteikts iepriekš minētajos testos, un emisiju apjoms reālos braukšanas apstākļos atbilda 10 līdz 40 reizes lielākam slāpekļa oksīdu daudzumam.

2.4.

Uzņēmums arī atzina, ka ir uzstādījis šo ierīci aptuveni 11 miljoniem transportlīdzekļu ar dīzeļdzinēju visā pasaulē. Reaģējot uz šo skandālu, Eiropas Komisija un dažas dalībvalstis ierosināja administratīvās procedūras par noteikumu pārkāpumiem un uzsāka kriminālprocesu, lai sodītu uzņēmumu par šādu rīcību.

2.5.

EESK atgādina, ka miljoniem patērētāju nav saņēmuši reālu kompensāciju par nodarīto kaitējumu un ka joprojām nav nekādas informācijas par dalībvalstu iestāžu veikto uzraudzības pasākumu ietekmi, ne arī par uzņēmuma uzsāktajām atsaukšanas procedūrām, konkrēti, par ietekmi, ko attiecīgo transportlīdzekļu neatbilstības novēršana atstās uz to eventuālajiem turpmākajiem darbības rezultātiem.

2.6.

Dažādas patērētāju un vides aizsardzības organizācijas izmantoja kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu Eiropas līmenī un iesniedza prasību pret Volkswagen un SEAT, taču tikai valsts līmenī un izmantojot atšķirīgas tiesas procedūras.

2.7.

Neskarot minēto pasākumu iznākumu, var uzskatīt, ka daudzi no šiem patērētājiem nekad nevarēs saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, jo nepastāv Eiropas kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānisms. Turklāt Komisijas nesen iesniegtais priekšlikums direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai (5) pilnībā neatbilst nepieciešamībai nodrošināt efektīvu kompensāciju tiem, kam nodarīts kaitējums. Šajā gadījumā šāda atbilde būtu ļoti svarīga, jo tā ļautu patērētājiem saņemt kompensāciju, taču patlaban viņi ir pilnībā atkarīgi no dalībvalstīs pieņemtajiem pasākumiem un lēmumiem; jācer, ka notiekošās sarunas ar Eiropas Parlamentu un Padomi drīz tiks veiksmīgi pabeigtas, kā rezultātā tiks sagatavots atbilstošāks priekšlikuma variants.

3. Eiropas Komisijas pasākumi un EESK atzinumi

3.1.

Saskaroties ar šādu skandālu, ES iestādes ir strādājušas, lai sodītu, labotu un novērstu šo situāciju (6).

3.2.

Parlamenta Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (EMIS) darbs, kas sākās 2015. gada 17. decembrī un beidzās 2017. gada 2. martā (7), liecina, ka viens no visbūtiskākajiem pasākumiem, ko Komisijas pieņēma, ir Real Driving Emissions ( RDE) jeb emisijas reālos braukšanas apstākļos) testa procedūra (8), kas noteikta un izstrādāta ar Komisijas Regulu (ES) 2016/427 (9) (1. pasākumu kopums), (ES) 2016/646 (10) (2. pasākumu kopums), (ES) 2017/1154 (11) (3. pasākumu kopums) un (ES) 2018/1832 (12) (4. pasākumu kopums).

3.3.

EESK bija iespēja, jo īpaši kopš 2006. gada, paust savu viedokli jautājumos par gāzu emisijām, jo īpaši par daļiņām (PM), slāpekļa oksīdiem (NOx), oglekļa monoksīdu (CO) un ogļūdeņražiem (HC); Komiteja tā vērsa uzmanību uz dažām nepilnībām secīgi ierosinātajās sistēmās un ieteica izmantot uzticamākus līdzekļus to mērīšanai (13).

3.4.

Tomēr attiecībā uz 3.2. punktā minētajām regulām EESK netika aicināta sniegt atzinumu, jo tas nav obligāti tāda veida tiesību aktiem, kurus Komisija pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. un 297. pantu (pretstatā, piemēram, tiem tiesību aktiem, kas balstīti uz minētā līguma 38., 46., 95., 113., 115., 164., 166., 169., 177., 182., 188., 192., 194., 203., 336. un jo īpaši 304. pantu).

3.5.

Tomēr 2016. gada 26. jūnijā Parīzes pilsēta (lieta T-339/16), 2016. gada 29. jūnijā Briseles pilsēta (lieta T-352/16) un 2016. gada 19. jūlijā Madrides pilsēta (lieta T-391/16) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu vērsās tiesā pret Komisiju, prasot atcelt Regulu (ES) 2016/646, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”), jo, viņuprāt, iemesls ir šāds (rezumējot): nekompetence. Komisija nepamatoti izmantoja regulatīvo kontroles procedūru, tā vietā, lai piemērotu parasto likumdošanas procedūru; nav ievērota būtiska procedūras prasība. Tika grozīts svarīgs pamatakta elements, pārkāpjot tā pieņemšanai paredzētās formalitātes; primāro un sekundāro tiesību aktu noteikumu un ES tiesību vispārējo principu pārkāpums, piemēram, Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pants, 11. pants, 114. panta 3. punkts un 191. pants, kā arī Pamattiesību hartas 35. un 37. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (14), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (15) 4. pants un Komisijas Regula (EK) Nr. 692/2008 (16), un, visbeidzot, pilnvaru nepareiza izmantošana, ciktāl Komisijas mērķis palielināt slāpekļa oksīdu emisiju robežvērtības neatbilst ne ES tiesību aktu noteikumiem, ne Komisijas pašas noteiktajiem mērķiem un nav saskaņā ar minētajiem ES tiesību aktiem.

3.6.

Vispārējā tiesa ar 2018. gada 13. decembra spriedumu nolēma trīs lietas apvienot un kopumā atbalstīt prasības attiecībā uz šādiem punktiem:

—

“atcelt Komisijas Regulas (ES) 2016/646 (..) II pielikuma 2. punktu, ciktāl ar to Komisijas Regulas (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno Regulu (EK) Nr. 715/2007, III A pielikuma 2.1.1. un 2.1.2. punktā ir noteikta slāpekļa oksīdu masas galīgā atbilstības koeficienta CFpollutant vērtība un pagaidu atbilstības koeficienta CFpollutant vērtība”,

—	“saskaņā ar šīs rezolutīvās daļas 1. punktu atceltās tiesību normas turpina radīt tiesiskās sekas līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kura ilgums nevar pārsniegt divpadsmit mēnešus no šā sprieduma spēkā stāšanās brīža, tiks pieņemts jauns, šīs tiesību normas aizstājošs regulējums”.

4. Komisijas priekšlikums

4.1. Priekšlikuma rašanās skaidrojums un pamats

4.1.1.

Eiropas Komisija 2017. gada maijā iepazīstināja ar pasākumu kopumu, kura mērķis ir modernizēt Eiropas mobilitāti un samazināt CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un sastrēgumus, kā arī vienlaikus novērst birokrātisko slogu, kas apgrūtina uzņēmumus.

4.1.2.

Jau 2007. gadā ES pieņēma Regulu (EK) Nr. 715/2007, ar kuru tika ieviesti noteikumi par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5”un “Euro 6”) un tajā tika noteikts, ka jaunajām apritē laistajām automašīnām ir jāatbilst noteiktiem izplūdes gāzu ierobežojumiem.

4.1.3.

Pēc “dīzeļgeitas”skandāla Komisija veica to testa procedūru un prasību detalizētu analīzi, kas piemērojamas tipa apstiprināšanā un konstatēja, ka emisiju daudzums, kas rodas reālos braukšanas apstākļos ar “Euro 5”vai “Euro 6”transportlīdzekļiem, ievērojami pārsniedz emisiju daudzumu, kas izmērīts regulatīvajā Eiropas Jaunajā braukšanas ciklā, jo īpaši attiecībā uz dīzeļdzinēja transportlīdzekļu NOx emisijām.

4.1.4.

Komisija nolēma, ka ar mērķi ierobežot izplūdes gāzu emisijas visos normālos izmantošanas apstākļos atbilstoši emisiju ierobežojumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 715/2007, ir jānosaka kvantitatīvas prasības attiecībā uz reāliem braukšanas apstākļiem; tāpēc tika pieņemta Regula (ES) 2016/646, ar kuru tika grozīta Regula (EK) Nr. 692/2008, un tajā, izmantojot komitoloģijas procedūru, tika pārskatītas vērtības, kas saistītas ar atbilstības koeficientiem, kuri attiecas uz testēšanas laikā konstatētajām vidējām emisijām.

4.1.5.

Ar šo grozījumu, kas atbilst reālos apstākļos veikta emisiju mērīšanas procesa otrajam posmam, tika noteikts, ka testi, kuru mērķis ir mērīt NOx emisijas, no 2017. gada 1. septembra ir obligāti jāpiemēro jauniem transportlīdzekļu tipiem un no 2019. gada 1. septembra – visiem jauniem transportlīdzekļiem. Šo grozījumu ir atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome (17).

4.1.6.

Pēc Parīzes, Madrides un Briseles iesniegtās apelācijas Vispārējā tiesa 2018. gada decembrī anulēja dažus Regulas (ES) 2016/646 noteikumus, pamatojoties uz to, ka tā saukto atbilstības koeficientu pieņemšanai būtu vajadzējis izmantot nevis komitoloģijas procedūru, bet gan parasto likumdošanas procedūru. Šī bija tikai daļēja anulēšana un neskāra reālos apstākļos īstenojamo testu procesus, kuri joprojām ir spēkā.

4.1.7.

Vispārējā tiesa tomēr ir pārcēlusi uz 2020. gada februāri šīs daļējās anulēšanas stāšanos spēkā, lai Komisija varētu nodrošināt atbilstību šim spriedumam.

4.2. Priekšlikuma saturs un mērķis

4.2.1.

Komisija izskatāmo tiesību akta priekšlikumu ir iesniegusi, lai novērstu pārmērīga sloga uzkraušanu tiem ražotājiem, kas jau projektējuši savus transportlīdzekļus, ņemot vērā agrāk pieņemto testēšanu reālos braukšanas apstākļos. Priekšlikuma mērķis ir:

—	atjaunot iepriekš noteiktos atbilstības koeficientus,

—	pilnvarot Komisiju ik gadu pārskatīt un samazināt likumdevēja noteiktos atbilstības koeficientus, lai atspoguļotu portatīvo emisiju mērīšanas iekārtu precizitātes uzlabošanos.

4.2.2.

Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa spriedumā par anulēšanu nav apstrīdējusi atbilstības koeficientu tehnisko pamatojumu. Tāpēc, ņemot vērā to, ka pastāv neatbilstība starp reālajos apstākļos un laboratorijā izmērītajām emisijām, ir piedāvāti atbilstības koeficienti, kuru dēļ ir grozīta Regula (EK) Nr. 715/2007.

4.2.3.

Atbilstības koeficienti tiks ieviesti divos posmos: pirmajā posmā tiks ieviests pagaidu koeficients, savukārt otrajā posmā varēs izmantot vairs tikai galīgo koeficientu, un Komisijai būs jārūpējas par galīgo atbilstības koeficientu pārskatīšanu, ņemot vērā tehnikas attīstību.

4.2.4.

Komisijai turklāt tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam attiecībā uz detalizētiem noteikumiem par īpašām procedūrām, testiem un prasībām tipa apstiprināšanai. Šis deleģējums attiecas arī uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 papildināšanu ar šādiem pārskatītiem noteikumiem, kā arī ar testa cikliem, ko izmanto emisiju mērīšanai. Priekšlikumā paredzēta arī iespēja grozīt minēto regulu ar mērķi samazināt galīgos atbilstības koeficientus un pārskatīt daļiņu masas robežvērtības, kā arī ieviest uz daļiņu skaitu balstītas robežvērtības.

4.2.5.

Atbilstoši šim priekšlikumam ražotājiem būs no jauna jāpierāda, ka visi jaunie transportlīdzekļi, kas pārdoti, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā Eiropas Savienībā, atbilst noteiktajiem ierobežojumiem.

4.2.6.

Vēl pirms priekšlikuma iesniegšanas Komisija Eiropas Savienības Tiesai iesniedza apelāciju par Vispārējās tiesas spriedumu, jo uzskata, ka tās iepriekšējā regula neskāra būtiskus elementus, respektīvi, definētos atbilstības koeficientus, bet tikai mērījumos izmantoto kritēriju.

5. Vispārīgas piezīmes

5.1.

EESK nav pilnvarota iejaukties Eiropas Savienības iestāžu konfliktā par tiesībām, īpaši tajos gadījumos, kad attiecīgo jautājumu paredzēts izskatīt Eiropas Savienības Tiesā. Tomēr Komitejai ir jāpauž viedoklis par Komisijas priekšlikumam izvēlēto satvaru un jānovērtē, cik lielā mērā tas atbilst noteiktajam mērķim.

5.2.

Ir skaidrs, ka ar izskatāmo priekšlikumu tiek laboti formāli kompetences neesamības trūkumi un dažādu primāro tiesību aktu pārkāpumi, kuru cēlonis ir nepareiza nelikumīgas procedūras izmantošana.

5.3.

Runājot par pamata aspektiem, EESK atbilstoši savai nostājai atzinumos par deleģētajiem aktiem pauž šaubas par to, vai deleģēto aktu juridiskajam mērķim atbilst atrastais risinājums: Komisijai dot pilnvaras pieņemt deleģētos aktus jomās, kurās Vispārējās tiesas skatījumā tikai likumdevējs var grozīt būtiskus elementus, bet kurās Komisija tomēr to gribētu uzņemties pati (18).

5.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir saglabātas ar priekšlikuma piemērošanu saistītās termiņu prasības, jo kopš 2017. gada 1. septembra turpinās to piemērošana jauniem transportlīdzekļu tipiem un no 2019. gada 1. septembra tā attiecas uz jauniem transportlīdzekļiem.

5.5.

Tomēr Komiteja nevar apiet jautājumu par šo pasākumu juridisko efektivitāti, jo nav ne mazākās skaidrības par šo likumdošanas procedūru, un attiecīgā noteikuma stāšanās spēkā septembrī varētu tiešām būt apdraudēta, neaizmirstot arī jautājumus, kas jau radušies saistībā ar tās atpakaļejošo spēku.

5.6.

Šī situācija ir vēl sarežģītāka, jo, ņemot vērā iesniegto prasību, galīgā lēmuma pieņemšana par Vispārējā tiesā uzstādīto jautājumu ir atlikta uz nenoteiktu laiku, un var pat uzdot jautājumu, vai pašreizējais priekšlikumus būtu jāpieņem neraugoties uz to, vai Tiesas lēmums būs Komisijai labvēlīgs vai nelabvēlīgs.

5.7.

Vienīgais priekšlikuma pamatojums būtu mēģinājums nodrošināt ražotājiem zināmu drošību vai juridisko noteiktību, lai tie varētu turpināt ražot savus transportlīdzekļus; taču ar to netiek novērsta Tiesas sprieduma iespējamā ietekme spēkā esamības termiņu ziņā, un galarezultātā varētu tikt apdraudēti sastāvdaļu pasūtījumi un piegāde.

5.8.

EESK uzsver, ka jebkurā gadījumā patērētājiem ir jābūt piekļuvei oficiālajās vietnēs jau publicētajiem (19) rezultātiem par testēšanu reālajos braukšanas apstākļos. Tādējādi viņi ar šo informāciju varētu papildināt to informāciju, kas saistīta ar transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 1999/94/EK (20). Šīs informācijas pieejamība varētu palīdzēt patērētājiem izdarīt izvēli atkarībā no iegādāto transportlīdzekļu ietekmes uz vidi.

5.9.

EESK arī vēlas, lai Komisija būtu spējīga nodrošināt sava priekšlikuma saderību ar dažādiem tiesību aktiem par testēšanu reālos braukšanas apstākļos, jo tā izdara atsauci uz otro šīs jomas tiesību aktu kopumu, un tāpēc tā neapšauba divus turpmākos tiesību aktus, kas attiecas uz daļiņu daudzuma ievērošanu testos, to īstenošanai izmantoto metožu pilnveidošanu (3. RDE tiesību akts) un iespēju, ka trešās personas varētu veikt neatkarīgu testēšanu, lai pārbaudītu jau apritē esošos transportlīdzekļus (4. RDE tiesību akts).

5.10.

Neskarot izskatāmā priekšlikuma īpašo raksturu, EESK neatlaidīgi aicina Komisiju ņemt vērā praksi, kas izveidota valstīs ārpus Eiropas Savienības, konkrēti, ASV izstrādāto pieredzi, jo īpaši attiecībā uz atbilstības kritērijiem un sankcijām, kas tiek piemērotas tajos gadījumos, kad ražotāji neievēro noteikumus (21).

5.11.

EESK atzīst, ka “dīzeļgeitas”skandāls ir ne tikai pavēris kopskatu uz slāpekļa oksīdu emisijām, bet arī atklājis, ka miljoniem patērētāju ir nopirkuši transportlīdzekļus, kas neatbilst sniegtajai informācijai, un ka lielākā daļa šo patērētāju vēl nav saņēmuši individuālu kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

5.12.

Ir svarīgi, lai Komisija garantētu, ka visām cietušajām personām nodarītais kaitējums tiktu pilnībā atlīdzināts, vai vismaz nodrošinātu Eiropas kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānisma pastāvēšanu un tā efektivitāti, darboties spēju un ātrumu, kā arī lai tiktu ieviesta kompensācija patērētājiem par kaitējumu videi. Mehānismā, kas noteikts direktīvas priekšlikumā par pārstāvības prasībām pašlaik tas nav paredzēts.

6. Īpašas piezīmes

6.1. 1. panta 3. punkts

6.1.1.

EESK uzskata, ka pat tādi atbilstības kritēriji, kas paredzēti I pielikuma 2. tabulā varētu būt pārāk vāji, lai nodrošinātu slāpekļa oksīdu emisiju samazinājumu atbilstoši zinātniskajiem pierādījumiem, un ka 2018. gadā ierosinātie kritēriji šodien šķiet samērā konservatīvi.

6.1.2.

EESK uzsver arī, ka šie faktori ir regulāri jāvērtē, ievērojot intervālu, kas nebūtu īsāks par gadu, un būtu jāraugās, lai tiktu ņemta vērā tehnoloģiju attīstība.

6.2. 1. panta 4. punkts

6.2.1.

EESK atzīst, ka svarīgi ir ražotājam uzlikt par pienākumu transportlīdzekļus aprīkot tā, lai sastāvdaļas, kas varētu ietekmēt emisijas, būtu projektētas, ražotas un samontētas tā, lai transportlīdzeklis parastos lietošanas apstākļos atbilstu attiecīgajai regulai. Tomēr Komiteja uzsver, ka šai informācijai jābūt pieejamai ne tikai pārdošanas brīdī patērētājiem, bet arī administratīvajām iestādēm.

6.2.2.

EESK iesaka “normālas lietošanas apstākļu”definīciju iekļaut juridiskā tekstā, lai Komisija pati neveic tās subjektīvu interpretāciju (22), jo runa ir par atbilstības prasību un ir jāizvairās no tās interpretācijas nenoteiktības.

6.3. 1. panta 5. punkts

6.3.1.

EESK uzskata, ka sešu mēnešu termiņš, kurā ražotājam jāsniedz informācija par atbilstību, šķiet pārmērīgi ilgs, ņemto vērā vides jautājumus, kas šai nozarei ir neatliekami jārisina, un tāpēc ierosina noteikt termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV L 109, 26.4.2016., 1. lpp.

(2) OV L 175, 7.7.2017., 708. lpp.

(3) OV L 301, 27.11.2018., 1. lpp.

(4) Šos testus veica EPA (ASV Vides aizsardzības aģentūra) un to rezultātā uzņēmums atzina, ka uz saviem transportlīdzekļiem ir uzstādījis viltošanas ierīci, kas ar programmatūras algoritmu noteica, kad transportlīdzekļiem tiks veikts tests, lai kontrolētu to piesārņojošu vielu emisijas.

(5) COM(2018) 184 final – 2018/0089 (COD); EESK atzinums: OV C 440, 6.12.2018., 66. lpp.

(6) Pieņemto tiesību aktu sarakstu skatīt šeit: https://ec.europa.eu/growth/sectors/automotive/legislation/motor-vehicles-trailers_lv.

(7) Skatīt Eiropas Parlamenta ziņojumu A8-0049/2017, kura secinājumos norādīts, ka “Komisijai trūka politiskās gribas un izlēmības, lai rīkotos atbilstīgi augsto NOx emisiju problēmas nopietnībai un lai par prioritāti atzītu apdraudētās sabiedrības veselības aizsardzību”, un jo īpaši, ka “TCMV un RDE-LDV darba grupas līmenī Komisija neizmantoja tās rīcībā esošos līdzekļus, lai virzītu lēmumu pieņemšanas procesu un lai panāktu, ka laikus tiek pieņemti tipa apstiprināšanas testi, kas atbilst reālajiem braukšanas apstākļiem, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 715/2007 14. panta 3. punktā”.

(8) Šajā testa procedūrā, kura mērķis ir labāk atspoguļot faktiskās emisijas ceļu satiksmē un samazināt neatbilstību starp laboratorijā un reālos braukšanas apstākļos izmērītām emisijām, izmanto portatīvus, transportlīdzeklī uzstādāmus emisiju analizatorus, lai emisijas izmērītu braukšanas testā braukšanas apstākļos.

(9) OV L 82, 31.3.2016., 1. lpp.

(10) OV L 109, 26.4.2016., 1. lpp.

(11) OV L 175, 7.7.2017., 708. lpp.

(12) OV L 301, 27.11.2018., 1. lpp.

(13) Sk. citu starpā, OV C 311, 12.9.2014., 55. lpp., OV C 251, 31.7.2015., 31. lpp., OV C 227, 28.6.2018., 52. lpp., OV C 367, 10.10.2018., 32. lpp., un OV C 440, 6.12.2018., 95. lpp.

(14) OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.

(15) OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.

(16) OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.

(17) Skatīt informatīvo dokumentu, ko 2019. gada februārī publicējusi Eiropas Revīzijas palāta ar nosaukumu “ES reakcija uz dīzeļdzinēju emisiju skandālu jeb “dīzeļgeitu””, https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/BRP_Vehicle_emissions/BRP_Vehicle_emissions_LV.pdf.

(18) OV C 67, 6.3.2014., 104. lpp., OV C 13, 15.1.2016., 145. lpp., OV C 288, 31.8.2017., 29. lpp., OV C 345, 13.10.2017., 67. lpp.

(19) Sk. https://www.acea.be/publications/article/access-to-euro-6-rde-monitoring-data.

(20) OV L 12, 18.1.2000., 16. lpp.

(21) Jaunās Regulas (ES) 2018/858 85. pantā pašlaik Komisijai ir dota iespēja ražotājiem uzlikt sodus, kas var sasniegt 30 000 EUR par transportlīdzekli.

(22) Skatīt, piemēram, komisāres Bieńkowska atbildi uz Parlamenta jautājumu (jautājums P-006693-16): http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/P-8-2016-006693-ASW_EN.html.

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/87

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Efektīvāka lēmumu pieņemšana sociālajā politikā: nosakām jomas, kurās jāvirzās uz kvalificēta vairākuma balsošanas pastiprinātu izmantošanu” ”

(COM(2019) 186 final)

(2020/C 14/13)

Ziņotājs: Christian BÄUMLER

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 3.6.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	83/32/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka strauju pārmaiņu laikā ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība kopā ar tās dalībvalstīm, ievērojot pilnvaru sadalījumu, spēj ātri īstenot rezultatīvus un efektīvus politikas pasākumus visās attiecīgajās politikas jomās. Šādai pieejai būtu jāietver attiecīgas pārdomas par vajadzīgo rīcību Eiropas līmenī, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu.

1.2.

EESK uzskata, ka saskaņā ar Līguma noteikumiem ir svarīgi Eiropas Parlamentu augstā līmenī iesaistīt likumdošanas procesā, tostarp it īpaši sociālās politikas jomā, jo sociālās politikas jautājumi, kā minēts Līgumā izvirzītajos mērķos (LES 3. pants), skar arī sabiedrības kohēziju un sociālā tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju.

1.3.

Tā kā pieņemtos atzinumos (1) EESK jau norādījusi, ka Eiropas Savienībai ir jāpārskata prasības attiecībā uz vienprātību, un vēl nesen aicināja to darīt it īpaši arī nodokļu politikas jomā (2), tā atzinīgi vērtē to, ka Komisija turpina debates par pašreizējiem šķēršļiem likumdošanas procesā un ar minēto paziņojumu sākusi debates par iespējām paplašināt lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu vairākumu. EESK vienlaikus uzsver, ka saskaņā ar Līgumu ES loma sociālās politikas jomā ir atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības LESD 153. panta 1. punktā minētajās jomās. Tas atspoguļo valstu sociālo sistēmu un tradīciju daudzveidību un norāda uz dalībvalstu vadošo lomu savu pasākumu izstrādē un īstenošanā sociālās politikas un darba tirgus jomā. Kvalificēta balsu vairākuma procedūra ir balstīta uz kompromisa meklēšanu.

1.4.

EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienība, izmantojot kvalificēta vairākuma balsošanas instrumentu, turpinās ievērot subsidiaritātes principu, un jomās, kas nav tās ekskluzīvā kompetencē, koncentrēsies uz jomām, kurās kopīgos mērķus valsts, reģionālā vai vietējā līmenī nevar sasniegt efektīvāk. Tas pats attiecas uz proporcionalitātes principu, saskaņā ar kuru ES rīcības saturs un forma nedrīkst pārsniegt Līgumos izvirzītos mērķus.

1.5.

LESD 151. pants nosaka, ka sociālās politikas mērķi ir “nodarbinātības veicināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana (..), turpinot ieviest uzlabojumus, (..)”. EESK uzsver, ka saskaņā ar LESD 153. panta 2. punktu šos mērķus cenšas sasniegt ar direktīvām, kurās ietverti tikai obligāti noteikumi un kurās ņemti vērā valstu apstākļi, un ka tās nedrīkst kavēt mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un attīstību. Komiteja arī uzsver, ka saskaņā ar LESD 153. panta 4. punktu – neatkarīgi no spēkā esošās lēmumu pieņemšanas kārtības – nav aizskaramas dalībvalstu tiesības īstenošanas procesā apņemties valstī sasniegt augstāku aizsardzības līmeni, kā arī dalībvalstu pilnvaras noteikt savas sociālās drošības sistēmas principus.

1.6.

EESK uzsver, ka ES līmenī īstenotiem sociālo partneru nolīgumiem ir liela nozīme ES sociālās politikas regulējuma izstrādē. Saistībā ar debatēm par iespējamo pāreju no vienprātības procedūras uz kvalificēta vairākuma balsošanas procedūru EESK aicina garantēt, ka sociālie partneri arī turpmāk tiks visaptveroši iesaistīti politikas, tostarp sociālās politikas veidošanā un ka tiks respektēta sociālo partneru autonomija tādā jomā kā to autonomo nolīgumu īstenošana un iespējama pārskatīšana.

1.7.

1.8.

EESK norāda, ka Eiropas Savienība ir izstrādājusi pasākumus, lai aizsargātu pēc darba attiecību izbeigšanas riskam pakļautos darba ņēmējus, piemēram, grūtnieces vai nepilna laika darbiniekus. Tāpēc Eiropas līmenī būtu jāgarantē vismaz vienotu procesuālu un aizsardzības tiesību minimums un jāpāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanas procedūru.

1.9.

EESK uzsver, ka darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvība un kolektīvā aizsardzība ir būtiska sabiedrības kohēzijai, darbvietu saglabāšanai un radīšanai un ES uzņēmumu konkurētspējai. Arī šajā gadījumā, cik tas ir objektīvi vajadzīgs, Eiropas Savienībai ir jāanalizē, kādā mērā ar kvalificēta vairākuma balsošanas procedūru var paplašināt iespēju uz nākotni vērstā veidā turpināt sociālās partnerības attīstību.

1.10.

EESK iesaka, ka lemšanā par trešo valstu valstspiederīgo, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienībā, nodarbinātības nosacījumiem būtu jāpāriet uz balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi un stiprinātu sabiedrības kohēziju.

1.11.

Saistībā ar pašlaik notiekošajām debatēm par pāreju uz kvalificēta vairākuma balsošanu EESK piekrīt Komisijas apsvērumiem par LES 48. panta 7. punktā paredzētās vispārīgās klauzulas izvēli tajos gadījumos, kad jāpiemēro kvalificēta vairākuma balsošana, jo šai pieejai ir vajadzīgs gan Eiropadomes vienprātīgs lēmums, gan visu valstu parlamentu atbalsts un Eiropas Parlamenta piekrišana, kas nodrošina plašu demokrātisko leģitimitāti.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka Eiropas Savienībai un visām dalībvalstīm ir vienādi izaicinājumi, kas saistīti ar jauno tehnoloģiju ietekmi, arvien pieaugošo konkurences spiedienu globalizētajā ekonomikā, jauniem darba veidiem un demogrāfiskās attīstības tendencēm. Lai Eiropas sociālo modeli saglabātu nākamajām paaudzēm un to pilnveidotu, daudzās politikas jomās, ievērojot pilnvaru sadalījumu, ir jāīsteno pasākumi Eiropas un valstu līmenī. Šajā saistībā svarīgi ir sabiedrības kohēzijas un sociālās integrācijas stiprināšanas, kā arī diskriminācijas apkarošanas pasākumi.

2.2.

EESK uzsver, ka strauju pārmaiņu laikā ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība kopā ar tās dalībvalstīm spēj ātri īstenot rezultatīvus un efektīvus politikas pasākumus. Šajā saistībā būtu vajadzīgas gan attiecīgas pārdomas par vajadzīgo rīcību un rīcības līmeni, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu, gan piemērotu instrumentu izvēle, kā arī efektīvi lēmumu pieņemšanas procesi, kas ļauj ES atbalstīt un papildināt valstu politiku. Vienlaikus rūpīgi jāanalizē ietekme uz tautsaimniecību, publiskajām finansēm un sociālo partneru lomu dalībvalstīs. Visām dalībvalstīm vienmēr jābūt pietiekamām iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanā. Kopīgajam mērķim vajadzētu būt labu rezultātu sasniegšanai gan ES līmenī, gan dalībvalstīs.

2.3.

EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs efektīvs un elastīgs lēmumu pieņemšanas process, lai nodrošinātu, ka tiesību akti un nesaistoši instrumenti, piemēram, koordinācijas sistēmas un ieteikumi, var iet kopsolī ar ekonomikas un sociālo attīstību. Tā kā pieņemtos atzinumos EESK jau norādījusi, ka ES tiesību aktos ir jāpārbauda prasības attiecībā uz vienprātību (3), tā atzinīgi vērtē to, ka Komisija turpina debates par pašreizējiem šķēršļiem politikas veidošanā un ar minēto paziņojumu ir sākusi debates par iespējām izvērst kvalificēta vairākuma balsošanu arī sociālās politikas jomā. EESK vienlaikus uzsver, ka saskaņā ar Līgumu ES loma sociālās politikas jomā ir atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības LESD 153. panta 1. punktā minētajās jomās. Tas atspoguļo valstu sociālo sistēmu un tradīciju daudzveidību un norāda uz dalībvalstu vadošo lomu savu pasākumu izstrādē un īstenošanā sociālās politikas un darba tirgus jomā.

2.4.

EESK uzskata, ka saskaņā ar Līgumiem Eiropas Savienībai ir jāatbalsta tās dalībvalstu darbības Līgumos noteiktajās jomās (LESD 153. panta 1. punkts) un jāpapildina tās. Tas atspoguļo valstu sociālo sistēmu un tradīciju daudzveidību un norāda uz dalībvalstu vadošo lomu un augsta līmeņa suverenitāti, kad tās iesaistās Eiropas sadarbībā, lai izstrādātu un īstenotu sociālās politikas pasākumus un darba tirgū īstenojamos pasākumus.

2.5.

EESK uzsver, ka vairums ES tiesību aktu sociālās politikas jomā ir pieņemti ar kvalificētu balsu vairākumu un saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

2.6.

EESK tomēr norāda, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību noteiktās sociālās politikas jomās joprojām ir vajadzīga Padomes vienprātība un šīs jomas ir šādas: nediskriminēšana (LESD 19. panta 1. punkts); darba ņēmēju sociālais nodrošinājums un sociālā aizsardzība (izņemot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos) (LESD 153. panta 1. punkta c) apakšpunkts); darba ņēmēju aizsardzība, kad tiek izbeigts viņu darba līgums (LESD 153. panta 1. punkta d) apakšpunkts); darba ņēmēju un darba devēju interešu pārstāvība un kolektīvā aizsardzība (LESD 153. panta 1. punkta f) apakšpunkts); nodarbinātības nosacījumi trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas ES teritorijā (LESD 153. panta 1. punkta g) apakšpunkts). Lai gan LESD 19. pants paredz, ka vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana, 153. panta 1. punkta c), d), f) un g) apakšpunktā tas netiek paredzēts.

2.7.

EESK uzskata, ka saskaņā ar Līguma noteikumiem ir svarīgi Eiropas Parlamentu augstā līmenī iesaistīt likumdošanas procesā, tostarp it īpaši sociālās politikas jomā, jo sociālās politikas jautājumi, kā minēts Līgumā izvirzītajos mērķos (LES 3. pants), ir saistīti ar lēmumiem, kas tieši ietekmē iedzīvotājus un skar arī sabiedrības kohēziju un sociālā tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju.

2.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ar minēto paziņojumu Komisija ir sākusi debates par kvalificēta vairākuma balsošanas izvēršanu sociālās politikas jomā, tāpat kā tas jau tiek darīts it īpaši nodokļu politikas jomā (4). Kvalificēta balsu vairākuma procedūra ir balstīta uz kompromisa meklēšanu. Tā paredz debates un dod iespēju rast pragmatiskus risinājumus, kas ņem vērā visas Eiropas Savienības intereses. Iespēja balsot ar kvalificētu balsu vairākumu ir stimuls visiem dalībniekiem iesaistīties kompromisa meklēšanā, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu.

2.9.

EESK norāda, ka Eiropas Savienības jaunajā stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam atbalstīta sociālo tiesību pīlāra īstenošana ES un dalībvalstu līmenī. Šajā saistībā ir pienācīgi jārespektē attiecīgais pilnvaru sadalījums.

2.10.

EESK uzskata: ir būtiski, ka Eiropas Savienība, izmantojot kvalificēta vairākuma balsošanas instrumentu, turpina ievērot subsidiaritātes principu, un jomās, kas nav tās ekskluzīvā kompetencē, koncentrējas uz jomām, kurās kopīgos mērķus valsts, reģionālā vai vietējā līmenī nevar sasniegt efektīvāk. Tas pats attiecas uz proporcionalitātes principu, saskaņā ar kuru ES rīcības saturs un forma nedrīkst pārsniegt Līgumos izvirzītos mērķus. Debatēs par kvalificēta vairākuma balsošanu šie principi būtu jāprecizē.

2.11.

LESD 151. pants nosaka, ka sociālās politikas mērķi ir “nodarbinātības veicināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana (..), turpinot ieviest uzlabojumus, (..)”. EESK uzsver, ka LESD 153. pantā ir noteikti kritēriji, kas Eiropas Savienībai jāievēro, veicot pasākumus sociālās politikas jomā. Piemēram, direktīvas galvenokārt ietver obligātus noteikumus, kas formulēti, ņemot vērā valstu apstākļus, un tās nedrīkst kavēt mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un attīstību. EESK uzsver, ka – neatkarīgi no spēkā esošās lēmumu pieņemšanas kārtības – nav aizskaramas dalībvalstu tiesības īstenošanas procesā apņemties valstī sasniegt augstāku aizsardzības līmeni, kā arī dalībvalstu tiesības noteikt savas sociālās drošības sistēmas principus.

2.12.

EESK arī norāda, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra preambulā Komisija, Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ka ir jārespektē gan valstu sistēmu dažādība, tostarp sociālo partneru nozīme (17. punkts), gan dalībvalstu nacionālā identitāte un to suverenitāte sociālā nodrošinājuma sistēmu juridisko pamatprincipu noteikšanā (19. punkts).

2.13.

EESK uzsver, ka sociālo partneru noslēgtiem un saskaņā ar LESD 155. pantu ES līmenī īstenotiem nolīgumiem ir liela nozīme ES sociālās politikas regulējuma izstrādē. Komiteja atzinīgi vērtē paziņojumā minēto norādi, ka sociālā dialoga rezultātu un direktīvu pieņemšana ir vienlīdz nozīmīga. Saistībā ar iespējamo pāreju no vienprātības procedūras uz kvalificēta vairākuma balsošanas procedūru EESK aicina garantēt, ka sociālie partneri arī turpmāk tiks visaptveroši iesaistīti politikas, tostarp sociālās politikas veidošanā un ka tiks respektēta sociālo partneru autonomija tādā jomā kā to autonomo nolīgumu īstenošana un iespējama pārskatīšana. Sociālajam dialogam ir svarīga loma sociālās aizsardzības jomā. Ar autonomu regulējumu sociālais dialogs arī nodrošina ES sociālo attīstību.

2.14.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim un uzskata, ka ciešākas sadarbības instruments nav alternatīva kvalificēta vairākuma balsošanai. Ciešākas sadarbības instruments, it īpaši sociālās politikas jautājumos, var izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību un atšķirīgu attieksmi pret ES iedzīvotājiem atkarībā no tā, kurā dalībvalstī viņi dzīvo.

2.15.

No otras puses, EESK uzskata, ka Eiropas pusgads ir vēl viens efektīvs un noderīgs instruments, lai ar dalībvalstu un sociālo partneru atbalstu un to vadībā, arī kopīgi mācoties, panāktu lielāku un labāku konverģenci un virzītos uz priekšu valstu reformu jomā. Tas atbilst arī LESD 156. panta būtībai un saturam. EESK uzsver centienus Eiropas pusgadā izstrādāt labākas metodes valstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības politikas koordinācijai un reformēšanai un vienlaikus Eiropas Savienības darbā jēgpilni iesaistīt valstu sociālos partnerus. Tāpēc Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kas kalpo kā reformu orientieris, palīdzētu izveidot ceļvedi dalībvalstu konverģences uzlabošanai un kohēzijas stiprināšanai.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

3.2.

EESK norāda, ka ir spēkā plaši Eiropas Savienības tiesību akti, kuru mērķis ir īstenot sieviešu un vīriešu līdztiesības principu, kā arī panākt vienlīdzīgu attieksmi, tostarp neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes. Tas ir nozīmīgs sasniegums Eiropas Savienībā, kas šajā jomā nosaka arī starptautiskus standartus. Tomēr saskaņā ar ES tiesību aktiem vienlīdzīga attieksme neatkarīgi no reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas tiek nodrošināta tikai saistībā ar nodarbinātību un profesiju. Direktīva, kas Eiropas Savienībā visaptveroši aizliegtu diskrimināciju, būtu ārkārtīgi sarežģīta, tāpēc ar vienprātības balsojumu tā, visticamāk, netiktu pieņemta. Tomēr ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam Eiropas Savienība ir apņēmusies to izdarīt. Šis mērķis ir apstiprināts jaunajā stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam. EESK atbalsta pilnīgu pāreju uz kvalificēta vairākuma balsošanu par regulējumu nediskriminēšanas jomā.

3.3.

EESK norāda, ka saskaņā ar LESD 48. pantu ES ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt tādus pasākumus sociālā nodrošinājuma jomā, kas vajadzīgi, lai īstenotu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Savukārt ieteikumi par sociālo nodrošinājumu un darba ņēmēju aizsardzību ir jāpieņem vienprātīgi. Pāreja uz kvalificēta vairākuma balsošanu būtu loģiska un atbilstoša. Turklāt jājautā, kāpēc šajā gadījumā mērķis ir tikai ieteikumu sniegšana un Komisija nav apsvērusi iespēju izmantot plašākus juridiskos instrumentus.

3.4.

EESK norāda, ka darba ņēmēju aizsardzība atlaišanas gadījumā vienmēr ir bijusi nozīmīgs attiecīgās valsts darba tiesību elements. Tomēr EESK arī atzīmē, ka Eiropas Savienība tagad ir izstrādājusi pasākumus, lai aizsargātu riskam pakļautos darba ņēmējus, piemēram, grūtnieces vai nepilna laika darbiniekus. Tāpēc Eiropas līmenī būtu jāgarantē vismaz vienotu procesuālu un aizsardzības tiesību minimums, lai nodrošinātu, ka šie aizsardzības mehānismi nav izveidoti veltīgi. Eiropas sociālo tiesību pīlārs paredz, ka atlaistajiem darba ņēmējiem ir tiesības uz informāciju, kā arī uz efektīvu un objektīvu strīdu izšķiršanu, pārsūdzību un, attiecīgā gadījumā, kompensāciju. Tāpēc būtu vajadzīga pāreja uz kvalificēta vairākuma balsošanu, lai varētu pieņemt attiecīgu īstenošanas direktīvu.

3.5.

EESK uzsver, ka stabils darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvības un kolektīvās aizsardzības tiesiskais satvars ir būtisks sabiedrības kohēzijai, kvalitatīvu darbvietu veidošanai un ES uzņēmumu konkurētspējai. Uzņēmumi iekšējā tirgū aizvien ciešāk sadarbojas pārrobežu līmenī. ES uzņēmumiem un uzņēmumu grupām piemēro direktīvu par Eiropas uzņēmumu padomēm, kas pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tomēr citās ES tiesību jomās, kas attiecas uz darba ņēmēju iesaisti, joprojām tiek piemērota vienprātības procedūra. Arī šajā gadījumā, cik tas ir objektīvi vajadzīgs, Eiropas Savienībai ir jāanalizē, kādā mērā kvalificēta vairākuma balsošanas procedūra paver jaunas iespējas uz nākotni vērstā veidā veidot sociālo partnerību.

3.6.

EESK iesaka, ka lemšanā par trešo valstu valstspiederīgo, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienībā, nodarbinātības nosacījumiem būtu jāpāriet uz balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu. Lai neapdraudētu sociālo kohēziju, ES pilsoņu un trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības nosacījumiem ir jābūt vienādiem.

3.7.

Saistībā ar pašlaik notiekošajām debatēm par pāreju uz kvalificēta vairākuma balsošanu EESK piekrīt Komisijas apsvērumiem par LES 48. panta 7. punktā paredzētās vispārīgās klauzulas izvēli tajos gadījumos, kad jāpiemēro kvalificēta vairākuma balsošana, jo šai pieejai ir vajadzīgs gan Eiropadomes vienprātīgs lēmums, gan visu valstu parlamentu atbalsts un Eiropas Parlamenta piekrišana. Tādējādi tiktu nodrošināta plaša demokrātiskā leģitimitāte un atbilstība valstu konstitucionālajām prasībām. Tas neattiektos uz pāreju saskaņā ar LESD 153. pantu.

3.8.

EESK norāda, ka Komisijas paziņojumā netiek sniegta atbilde uz vienu jautājumu. Nav skaidrs, vai lēmums pārnest konkrētu juridisko pamatu no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsojumu tiek pieņemts vienreiz un attiecībā uz visiem gadījumiem, vai katrā gadījumā atsevišķi. EESK lūdz Komisiju precizēt, vai LES 48. panta 7. punktā minētās pārejas klauzulas izmantošana liecina par vispārēju pāreju uz kvalificēta vairākuma balsošanu vai arī tas ir viens atsevišķs lēmums. EESK uzskata, ka noteikti ir jāpanāk, ka pārejas klauzulas izmantošana nodrošina lēmumu efektīvāku pieņemšanu un nerada papildu šķēršļus.

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Skatīt šos EESK atzinumus: OV C 230, 14.7.2015., 24. lpp.; OV C 434, 15.12.2017., 18. lpp.; OV C 271, 19.9.2013., 23. lpp.; OV C 332, 8.10.2015., 8. lpp.

(2) EESK atzinums “Nodokļi un kvalificēta vairākuma balsošana” (OV C 353, 18.10.2019., 90. lpp.).

(3) Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(4) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 59. panta 3. punkts).

1. 2.8. punkts

Grozīt šādi:

EESK atzinīgi vērtē to, ka ar minēto paziņojumu Komisija ir uzņēmusies iniciatīvu uzsākt debates un izskaidrot, kā pāreja uz sākusi debates par kvalificēta vairākuma balsošanas izvēršanu arī sociālās politikas jomā izskatītos bez pārsteidzīgiem priekšlikumiem, tāpat kā tas jau tiek darīts it īpaši nodokļu politikas jomā (1). Kvalificēta balsu vairākuma procedūra ir balstīta uz kompromisa meklēšanu. Tā paredz debates un ļauj rast pragmatiskus risinājumus, kas ņem vērā Savienības kopējās intereses. Iespēja balsot ar kvalificētu balsu vairākumu ir stimuls visiem dalībniekiem iesaistīties kompromisa meklēšanā, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu.

Balsojuma rezultāts

Par	:	36
Pret	:	74
Atturas	:	2

2. Jauns punkts pēc 2.8. punkta

Pēc 2.8. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

No otras puses, vienprātības pamatojums lēmumu pieņemšanā pamatojas uz nepieciešamību saglabāt valstu kontroli pār attiecīgajiem sociālās politikas nosacījumiem ES līgumā un novērst iejaukšanos valstu sociālo sistēmu pamatelementos, par kuriem ir atbildīgas pirmām kārtām dalībvalstis kopā ar sociālajiem partneriem.

Balsojuma rezultāts

Par	:	31
Pret	:	82
Atturas	:	3

3. 3.1. punkts

Grozīt šādi:

EESK atzīmē, ka vienā un tajā pašā politikas jomā pašlaik lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar vienprātības vai kvalificēta vairākuma balsošanas procedūru. EESK uzskata, ka ES līguma sociālajā sadaļā noteiktais sadalījums starp balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu un vienprātību joprojām ir aktuāls, jo tas atspoguļo dalībvalstu sociālo sistēmu daudzveidību un dažādību, piemēram, sociālās aizsardzības jomā un attiecībā uz sociālo partneru lomu, kā arī darba tiesību un koplīgumu lomu. Tas rada nevienlīdzību sociālo standartu izstrādē un nepilnības sociālās aizsardzības sistēmās.

Balsojuma rezultāts

Par	:	32
Pret	:	74
Atturas	:	3

4. 3.2. punkts

Grozīt šādi:

EESK norāda, ka ir spēkā plaši Eiropas Savienības tiesību akti, kuru mērķis ir īstenot sieviešu un vīriešu līdztiesības principu, kā arī panākt vienlīdzīgu attieksmi, tostarp neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes. Tas ir nozīmīgs sasniegums Eiropas Savienībā, kas šajā jomā nosaka arī starptautiskus standartus. Tomēr saskaņā ar ES tiesību aktiem vienlīdzīga attieksme neatkarīgi no reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas tiek nodrošināta tikai saistībā ar nodarbinātību un profesiju. Šīs direktīvas tika pieņemtas vienprātīgi. Direktīva, kas Eiropas Savienībā visaptveroši aizliegtu diskrimināciju, būtu ārkārtīgi sarežģīta, un ar to ir izskaidrojama ilgā procedūra un lēnais progress, tāpēc ar vienprātības balsojumu tā, visticamāk, netiktu pieņemta. Tomēr ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ES ir apņēmusies to izdarīt. Šis mērķis ir apstiprināts jaunajā stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam. EESK atbalsta pilnīgu pāreju uz kvalificēta vairākuma balsošanu par regulējumu nediskriminēšanas jomā.

Balsojuma rezultāts

Par	:	31
Pret	:	78
Atturas	:	2

5. 3.4. punkts

Svītrot šādi:

EESK atzīst, ka darba ņēmēju aizsardzība atlaišanas gadījumā vienmēr ir bijusi nozīmīgs attiecīgās valsts darba tiesību elements. Tomēr EESK arī norāda, ka ES līdz šim ir izstrādājusi pasākumus, lai aizsargātu riskam pakļautos darba ņēmējus, piemēram, grūtnieces vai nepilna laika darbiniekus. Līdz ar to Eiropas līmenī būtu jānodrošina vismaz minimālas vienotas procesuālas un aizsardzības tiesības, lai šie aizsardzības mehānismi nebūtu izveidoti veltīgi. Eiropas sociālo tiesību pīlārs paredz, ka atlaistajiem darbiniekiem ir tiesības uz informāciju, kā arī uz efektīvu un objektīvu strīdu izšķiršanu, pārsūdzību un, attiecīgā gadījumā, kompensāciju. Līdz ar to būtu vajadzīga pāreja uz kvalificēta vairākuma balsošanu, lai varētu pieņemt attiecīgu īstenošanas direktīvu.

Balsojuma rezultāts

Par	:	35
Pret	:	77
Atturas	:	2

6. 3.5. punkts

Svītrot šādi:

EESK uzsver, ka stabils darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvības un kolektīvās aizsardzības tiesiskais satvars ir būtisks sabiedrības kohēzijai, kvalitatīvu darbvietu veidošanai un ES uzņēmumu konkurētspējai. Uzņēmumi iekšējā tirgū aizvien ciešāk sadarbojas pārrobežu līmenī. ES uzņēmumiem un uzņēmumu grupām piemēro direktīvu par Eiropas uzņēmumu padomēm, kas pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tomēr citās ES tiesību aktu jomās, kas attiecas uz darba ņēmēju iesaisti, joprojām tiek piemērota vienprātības procedūra. Arī šajā gadījumā, cik tas ir objektīvi vajadzīgs, Eiropas Savienībai ir jāanalizē, kādā mērā kvalificēta vairākuma balsošanas procedūra paver jaunas iespējas uz nākotni vērstā veidā veidot sociālo partnerību.

Balsojuma rezultāts

Par	:	34
Pret	:	84
Atturas	:	2

7. 3.6. punkts

Svītrot šādi:

EESK iesaka, ka lemšanā par trešo valstu valstspiederīgo, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienībā, nodarbinātības nosacījumiem būtu jāpāriet uz balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu. Lai neapdraudētu sociālo kohēziju, ES pilsoņu un trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības nosacījumiem ir jābūt vienādiem.

Balsojuma rezultāts

Par	:	30
Pret	:	85
Atturas	:	1

8. 1.7. punkts

Grozīt šādi:

EESK atzīmē, ka vienā un tajā pašā politikas jomā pašlaik lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar vienprātības vai kvalificēta vairākuma balsošanas procedūru. Tas rada nevienlīdzību sociālo standartu izstrādē un nepilnības sociālās aizsardzības sistēmās. Tāpēc EESK atbalsta pilnīgu pāreju uz kvalificēta vairākuma balsošanu par regulējumu nediskriminēšanas jomā, kā arī ieteikumiem par darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu un sociālo aizsardzību. EESK uzskata, ka ES līguma sociālajā sadaļā noteiktais sadalījums starp balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu un vienprātību joprojām ir aktuāls, jo tas atspoguļo dalībvalstu sociālo sistēmu daudzveidību un dažādību, piemēram, attiecībā uz sociālo aizsardzību, sociālo partneru lomu, kā arī darba tiesību un koplīgumu lomu.

Balsojuma rezultāts

Par	:	32
Pret	:	74
Atturas	:	3

9. 1.8. punkts

Svītrot šādi:

EESK norāda, ka ES ir izstrādājusi pasākumus, lai aizsargātu pēc darba attiecību izbeigšanas riskam pakļautos darba ņēmējus, piemēram, grūtnieces vai nepilna laika darbiniekus. Līdz ar to Eiropas līmenī būtu jānodrošina minimālas vienotas procesuālas un aizsardzības tiesības un jāpāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanas procedūru.

Balsojuma rezultāts

Par	:	36
Pret	:	81
Atturas	:	1

10. 1.10. punkts

Svītrot šādi:

Balsojuma rezultāts

Par	:	30
Pret	:	85
Atturas	:	1

(1) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/95

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pārdomu dokuments “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā””

(COM(2019) 22 final)

(2020/C 14/14)

Ziņotājs: Cillian LOHAN

Līdzziņotājs: Peter SCHMIDT

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 12.3.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Komitejas Biroja lēmums	11.12.2018. – paplašināšana: 22.1.2019.
Atbildīgās specializētās nodaļas	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa, Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	28.6.2019.
Pieņemts plenārsesijā	26.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	168/3/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Ilgtspējīgai attīstībai ir jābūt Eiropas nākotnes pamatprincipam. Lai arī EESK atzinīgi vērtē pārdomu dokumentā sniegto visaptverošo analīzi, problēmu aprakstu, ieskicēto virzienu, kādā būtu jāvirzās, un potenciālu Eiropai, tā tomēr pauž bažas par to, ka pasaules un Eiropas mērogā virzība uz ilgtspēju nav nepietiekama, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), par kuriem ir mēs esam vienojušies. Pašreizējo vides, sociālo un ekonomisko problēmu risināšanas steidzamība neatspoguļojas politiskajā rīcībā.

1.2.

Ilgtspējīga attīstība ir kopīgs mērķis pasaules mērogā; lai panāktu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un labklājību visiem cilvēkiem, ir vajadzīgi visu tautu kopīgi centieni. Eiropa to nevar sasniegt viena pati, taču ES var un tai vajadzētu izmantot savu ietekmi kā lielākajam tirdzniecības blokam un kā lielai bioresursu importētājai, lai visā pasaulē panāktu ilgtspējīgu apgādi, tādējādi atbalstot pasaules bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu, kas ir vitāli svarīgas mūsu kopējai nākotnei.

1.3.

Ilgtspējīgai attīstībai jābūt centrētai uz cilvēku nākotni; ekonomikai atbilstīgi planētas iespējām būtu jādarbojas sabiedrības labā, lai tagad un nākamajām paaudzēm nodrošinātu labklājību un taisnīgumu. Programma 2030. gadam ir projekts, kura centrā ir likti cilvēki, un tas ir izstrādāts tā, lai neviens netiktu aizmirsts. Eiropas jaunā zaļā un sociālā kursa uzsākšana būs svarīgs elements Eiropas ekonomikas pārveidošanā izteikti ilgtspējīgākā virzienā.

1.4.

Pārdomu laiks ir pagājis – ir pienācis laiks rīkoties. EESK vēlas, lai steidzami tiktu veidota un pabeigta vispusīga ES mēroga ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kuru papildinātu visaptverošs īstenošanas plāns ar tādu aprēķinu, lai ilgtspējīgas attīstības mērķi tiktu sasniegti līdz 2030. gadam.

1.5.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai būtu jāaptver gan ES iekšējā, gan ārējā darbība un jāveicina maksimāla saskaņotība starp tām. Īstenošanas plānā būtu jāparedz ilgtspējas integrēšana visās politikas jomās, jāiezīmē galvenās darbības, ko ES veiks, lai īstenotu IAM, skaidrs grafiks un ceļvedis, konkrēti mērķi un rādītāji, kā arī visu ES iestāžu, aģentūru un dalībnieku galvenie uzdevumi un pienākumi. Īstenošanā vajadzētu balstīties uz tādiem elementiem kā inovācija, uz ilgtspēju orientēti starptautiskie sadarbības un tirdzniecības nolīgumi, kā arī uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana.

1.6.

Līdztekus Ilgtspējīgas attīstības programmas (2030) īstenošanas stratēģijai jāizveido pārvaldības un koordinācijas satvars ar uzdevumu nodrošināt, lai IAM būtu visu politikas jomu centrā. Jo īpaši ES stratēģiskajai programmai 2019.–2024. gadam vajadzēja būt balstītai uz IAM, un Eiropas Parlamentam vajadzētu būt ievērojamai lomai. Jaunajai Komisijai vajadzētu koncentrēties uz IAM īstenošanu un integrēšanu visās politikas jomās kā teikts komisāru uzdevumu apraksta vēstulēs.

1.7.

EESK aicina Komisiju izaugsmes politikā ņemt vērā ne tikai IKP. IKP kā labklājības rādītāja izmantošana neļauj ņemt vērā tādus svarīgus elementus kā sociālās un vides izmaksas un ieguvumi.

1.8.

EESK secina, ka daļa uzņēmumu ir līderi ilgtspējas principu piemērošanas jomā. Daudzi uzņēmumi faktiski ir apsteiguši politikas veidotājus. Politikas veidotājiem ir jārada stabila vide un jāpanāk noteiktība, lai nodrošinātu, ka laba prakse kļūst par ierastu praksi. Tad uzņēmumi spēs rast ilgtspējīgus risinājumus.

1.9.

EESK mudina steidzami pielāgot visus pašreizējos ES politikas un budžeta/finanšu satvarus un instrumentus (tādus kā Eiropas pusgads, labāks regulējums, DFS u. c.) tā, lai varētu sasniegt IAM. ES līmenī būtu jāidentificē vai jāizstrādā uzticama ilgtspēju pierādoša metodika ar mērķi panākt, lai budžeta/finanšu instrumenti, politikas satvari un ietekmes novērtējuma pieejas veicinātu IAM īstenošanu ES iekšējās un ārējās darbībās. Būtu jāizstrādā arī jauni instrumenti, piemēram, “attālums līdz mērķiem”, un jauni rādītāji.

1.10.

EESK bija pirmā ES iestāde, kura ieviesa ilgtspējīgas attīstības veicināšanas struktūru – Ilgtspējīgas attīstības novērošanas centru –, un tā ir apņēmusies vispusīgāk veicināt un integrēt IAM savos atzinumos, kā arī savā iekšējā darbībā un struktūrā. Tādēļ tā uzsāks iekšējās apspriedes par savas iekšējās pārvaldības saskaņošanu ar IAM.

1.11.

Ir nepieciešama strukturēta pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās, un būtu jāparedz skaidras pilnvaras pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai stratēģijas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā. Svarīgā loma, kuru līdz šim pildījusi daudzpusējā ieinteresēto personu platforma, būtu jāpārskata, iesaistot visas ieinteresētās personas, kā arī ņemot vērā atzinumus, ko sniegusi citu atbilstīgo daudzpusējo ieinteresēto personu forumu, īpaši Eiropas aprites ekonomikas ieinteresēto personu platformas, pozitīvā pieredze. Daudzpusējā ieinteresēto personu platforma būtu jāpilnveido un jāiekļauj oficiālā iestādēm kopīgā apspriežu satvarā, kā to ieteicis Eiropas Parlaments (1).

1.12.

Ilgtspējīgai attīstībai ir potenciāls kļūt par sociālās solidaritātes instrumentu un mazināt to iedzīvotāju populistisko, pret pastāvošo iekārtu vērsto noskaņojumu, kuri jūtas atrauti no lēmumu pieņemšanas un varas. Šī nedrīkst būt elitei piederīgo programma, bet tai jābūt uz cilvēkiem vērstam projektam, kura mērķis ir panākt to, ka ilgtspējīgas patērētāju izvēles ir pieejamas un cenas ziņā pieņemamas.

2. Ievads

2.1.

Ilgi gaidītais pārdomu dokuments “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” tika publicēts 30. janvārī, lai to izmantotu debatēs par Eiropas nākotni, turklāt tas apliecina ES apņemšanos īstenot ANO IAM, tostarp Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.

2.2.

EESK kā pirmā ir aicinājusi izstrādāt mērķtiecīgu un visaptverošu ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vairākiem gadiem, un daudzos savos atzinumos dažādās jomās ir izvirzījusi priekšlikumus par politikas un pārvaldības pasākumiem, kas nepieciešami, lai sasniegtu IAM. Šā atzinuma mērķis ir sekmēt diskusijas par pārdomu dokumentu, bet tā pamatā ir līdzšinējais EESK darbs, un tā mērķis ir iezīmēt perspektīvu un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem vajadzīgajām pārvaldības reformām, instrumentiem un mehānismiem, kas ir pamatā visaptverošai ilgtermiņa stratēģijai.

2.3.

Aizvien lielāks skaits sociālu un ekoloģisku rādītāju liecina, ka ES un citiem pasaules mēroga dalībniekiem ir jārīkojas steidzami un strauji jāpāriet uz ilgtspēju. Nesenais ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums brīdina, ka cilvēces rīcībā ir aptuveni 11 gadi, lai ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisijas un novērstu globālās temperatūras pieaugumu – pretējā gadījumā ir prognozējams bīstams un potenciāli neatgriezenisks klimata katastrofu līmenis (2). Līdztekus ārkārtas situācijai klimata jomā aizvien lielākas iedzīvotāju bažas rada un steidzamu rīcību prasa arī citas vidiskas problēmas, piemēram, bioloģiskās daudzveidības zudums un gaisa piesārņojums. Eiropā palielinās arī sociālā nevienlīdzība. Gandrīz ceturtā daļa mūsu bērnu un jauniešu ir pakļauti nabadzības riskam vai dzīvo nabadzībā (3), un miljoniem jauniešu nevar atrast piemērotu darbu, lai sāktu veidot savu pieaugušā dzīvi. Vairākas minoritāšu grupas, piemēram, personas ar invaliditāti, saskaras ar pieaugošu atstumtību. Eiropā izplatās nacionālistu un populistu kustības, un vairākās dalībvalstīs ir apdraudētas pamatvērtības un tiesības. Tiek apšaubīti paši ES pamati.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Pārdomu laiks ir pagājis – ir pienācis laiks rīkoties. Pārdomu dokumentu par ilgtspēju būtu vajadzējis publicēt vienā laikā ar IAM noteikšanu 2015. gadā. EESK vēlas, lai steidzami tiktu izstrādāta un ieviesta visaptveroša ES mēroga ilgtspējīgas attīstības stratēģija un īstenošanas plāns, kā ieteikts iepriekšējos atzinumos (4) un kā paredzēts ES Padomes 2017. gada, 2018. gada un 2019. gada aprīļa (5) secinājumos.

3.2.

Pārdomu dokumentā ir izklāstīti dažādi scenāriji ilgtspējības īstenošanai. Patiesībā skaidri izšķirties par vienu no scenārijiem nav iespējams. Tikai 1. scenārijā ir ietverta visaptveroša stratēģija, taču šim scenārijam, lai tas varētu būt efektīvs, būtu nepieciešami arī elementi no otriem diviem scenārijiem. Visaptveroša stratēģija ir ļoti svarīga, un koordinēta politiskā pieeja ir ilgtspējīgas nākotnes priekšnoteikums. Šajā atzinumā padziļināti ir izvērstas dažas idejas, kas ir ieskicētas 1. scenārijā.

3.3.

Nevajadzētu maldīgi uzskatīt, ka šajā atzinumā paustā prasība pēc apņēmīgākas un straujākas īstenošanas nozīmē, ka netiek novērtēts līdzšinējais progress. EESK atzinīgi vērtē pārdomu dokumentā sniegto analīzi un faktu, ka ir atzīts politisks pamats ilgtspējīgai nākotnei, kā arī ilgtspējīgas pārejas horizontālie nodrošinātāji. Tomēr politiskā rīcība neatbilst satraukto pilsoņu un ekspertu prasībai pēc steidzamiem pasākumiem.

3.4.

ES ir uzņēmusies vadošo lomu saistībā ar ilgtspējības jomas politiskajām iniciatīvām. Tomēr dažādu iemeslu dēļ šo iniciatīvu īstenošana nav vainagojusies ar panākumiem. ES radītais ekoloģiskās pēdas nospiedums un CO2 emisiju līmenis uz iedzīvotāju ir viens no lielākajiem pasaulē. Pat savā teritorijā ES nav pietuvojusies vides ilgtspējai.

3.5.

Nepietiek ar to, ka tiek izveidota resursu izmantošanas ziņā efektīva un sociālāka Eiropa ar zemu oglekļa dioksīda emisiju; ilgtspējīgai Eiropai tās importa dēļ būs jāņem vērā arī vides un sociālās sekas, kas rodas ārpus tās robežām. Ja ES vēlas būt globāla līdere, kā aprakstīts pārdomu dokumentā, tad Eiropas Savienībai ir jāsaprot un nopietni jāuztver sava atbildība un ietekme pasaules līmenī. Komiteja uzskata, ka notiekošās ES sarunas ar Mercosur valstīm var uzskatīt gandrīz par pārbaudījumu jaunai tirdzniecības politikai, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības principiem. Tādēļ Komiteja atbalsta aicinājumu, ko izteikušas grupas, kuras skaidri pieprasa, ka šādu līgumu nedrīkst noslēgt, piemēram, bez visu līgumslēdzēju pušu konsekventas līdzdalības klimata nolīguma īstenošanā, tropisko mežu saglabāšanā un/vai pamatiedzīvotāju interešu aizsardzībā, proti, ir jāapstiprina vismaz līguma pārtraukšanas klauzula, ko var izmantot tad, ja tiek pārkāpti šādi atzīti un būtiski ilgtspējas pasākumi.

3.6.

Eiropa kā kontinents, kas ir bijis vadībā dabas resursu ieguvē un izmantošanā, turklāt ar augstiem patēriņa rādītājiem, var sniegt vērtīgas atziņas par pasākumiem, kas ļāvuši uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti un mazināt tās ietekmi uz vidi, un par citiem pasākumiem, ko tā ir veikusi pārmaiņu nolūkā, tostarp sociālajā aizsardzībā.

3.7.

ES ir jāizstrādā un jāīsteno ilgtspējīgas attīstības modelis, kas pārējai pasaulei parāda, kā pastāvīga tiekšanās pēc īstas ilgtspējas veicina sociālo kohēziju, sekmē ekonomisko attīstību, nodrošina ekoloģisko labjutību un atvieglo iekļaujošu pārvaldību tā, lai neviens netiktu aizmirsts.

4. Veicināt sistēmisku pieeju ilgtspējīgas attīstības jomā

4.1.

Pārdomu dokumentā nav pietiekami uzsvērts, ka pašreizējo bezprecedenta problēmu risināšanai ir nepieciešama paradigmas maiņa un sistēmiska pieeja. Par ilgtspējīgas attīstības definīciju vienošanās jau ir panākta. Tomēr ir jānodrošina, lai tā tiktu pilnībā un sistemātiski īstenota ar politikas un regulējuma palīdzību un lai tās principi tiktu īstenoti.

4.2.

Definīcijai, ko izmanto ANO un ES, par pamatu ir ņemta Bruntland komisijas izmantotā definīcija – ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas apmierina pašreizējās vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības (6).

4.3.

Kopš 1992. gadā Rio notikušās konferences par cilvēkvidi ir atzīts, ka ilgtspējīgai attīstībai ir trīs pīlāri – vides, sociālais un ekonomikas – un ka katrs no tiem būtu jāievēro un jāņem vērā lēmumu pieņemšanā. Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka ilgtspējīga attīstība ir viens no ES ilgtermiņa mērķiem.

4.4.

Tā dēvētajā kāzu tortes diagrammā (sk. turpmāk tekstā) redzams, ka ilgtspējīgas attīstības centrā ir cilvēki, un ekonomikai būtu jādarbojas sabiedrības labā, lai nodrošinātu labklājību, vienlīdzību un vidi, kas nodrošina dzīves kvalitāti. Diagrammas sektori ir sasaistīti ar starptautiski pieņemtiem IAM (7).

4.5.

Ilgtspējīgas attīstības pamatprincips ir vides, sociālo un ekonomikas jautājumu ievērošana visos lēmumu pieņemšanas aspektos. Šajā kontekstā tiek piemēroti divi Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktie principi – piesardzības princips (8) un princips “piesārņotājs maksā” (9). Šo pamatprincipu uzdevums ir nodrošināt, lai videi nodarītā kaitējuma izmaksas negultos uz visneaizsargātākajiem cilvēkiem. Ilgtspēja organiski ietver paaudžu vienlīdzības koncepciju.

4.6.

Jāatzīst arī ceturtā ilgtspējīgas attīstības dimensija – pārvaldība ietver visus trīs slāņus, proti, ekonomikas, sociālo un vides slāni. Eiropas Savienībai būtu jāstiprina 2030. gadam izstrādātās programmas būtiskā paradigmas maiņa un pāreja uz daudzu ieinteresēto personu pārvaldības modeli ilgtspējīgas attīstības jomā (sk. 9. punktu) un jāveicina “visas sabiedrības” pieeja, veicot svarīgo pāreju uz ilgtspējīgāku planētas nākotni.

4.7.

Pārdomu dokumentā ir izklāstīta tiesību aktu izmantošana kā līdzeklis, kas nodrošina un atvieglo īstenošanu, un kā vēlamā pieeja. Komisija uzskata, ka tiesību aktu ievērošanai vajadzētu būt ES finansējuma saņemšanas priekšnoteikumam, tādēļ tā būtu jāizmanto kā IAM īstenošanas virzītājspēks. Tas prasīs tiesību aktu vienlīdzību trijās ilgtspējīgas attīstības jomās – vides, sociālā un ekonomikas jomā. EESK atkārto aicinājumu atzīt dabas tiesības, lai nodrošinātu paritāti ar personu un uzņēmumu tiesībām (10).

5. Uz IKP vērstas izaugsmes politikas izvēršana

5.1.

Eiropai ir vajadzīga paradigmas maiņa (11) un jauns izaugsmes modelis, kas kvalitātes ziņā atšķirtos no modeļa, kāds mums bijis līdz šim, un kas būtu sociāli iekļaujošāks un vides ziņā ilgtspējīgāks un spētu sekmēt un papildināt digitālās un ekoloģiskās pārejas konverģenci mūsu valstīs un sabiedrībā.

5.2.

EESK tāpat kā līdzšinējos atzinumos prasa izmantot ne tikai IKP, bet arī citus rādītājus, lai noteiktu labklājību nacionālā līmenī (12) (13). IKP ir ekonomikas attīstības rādītājs finanšu izteiksmē, taču tajā ir atstāti novārtā tādi svarīgi aspekti kā individuālā un sociālā labklājība, un tajā nav pienācīgi ņemtas vērā dabas kapitāla izmaksas (klimats, dabas resursu izsmelšana, negatīvā ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, tīru gaisu, saldūdeni, auglīgu augsni, dzīvojamajām pilsētām un ainavām). Tajā nav ņemta vērā darba attiecību kvalitāte un taisnīgums, kā arī neapmaksātais cilvēku darbs, tādējādi ignorējot lielāko daļu pievienotās vērtības, ko nodrošina bērnu vai gados vecāku cilvēku aprūpētāji un brīvprātīgie, kuri iesaistās kultūras un sporta pasākumos. Ilgtspējīga attīstība nozīmē ekonomikas izaugsmi (14), kurā ņem vērā visus pašreizējās un turpmākās cilvēku labklājības aspektus; tajā ir iekļautas veikto darbību sociālās un vides izmaksas un ieguvumi un tiek ņemtas vērā planētas iespējas. Tas palielina cilvēku labklājību kopumā. Nepietiek ar to, ka sociālajiem un vides elementiem tiek noteikta ekonomiskā vērtība; mums jānodrošina, ka ekonomikas dalībnieki to ņem vērā, izstrādājot savus lēmumus. Tam nepieciešama iejaukšanās, lai aizsargātu sabiedrības intereses un internalizētu papildu sekas.

5.3.

Konkurētspēja ir priekšnoteikums pastāvīgai resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanai. Tomēr konkurence brīvajā tirgū pati par sevi nedod sabiedrībai optimālus rezultātus. Sabiedrībai ir jāparedz noteikumi un nosacījumi preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem un jāveic kompensējoši pasākumi, lai aizsargātu sabiedriskos labumus un intereses, piemēram, taisnīgumu un ilgtspēju. Dalībnieku ietekme tirgū ir jāierobežo, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitē darba ņēmējiem, patērētājiem, citiem uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Tādēļ globālās konkurētspējas indeksā jāņem vērā vides un sociālie apsvērumi (15).

5.4.

Lai arī EESK atzinīgi vērtē pārdomu dokumentā sniegto visaptverošo analīzi, problēmu aprakstu, ieskicēto virzienu, kādā būtu jāvirzās, un potenciālu Eiropai, tā tomēr pauž bažas par to, ka pasaules un Eiropas mērogā virzība uz ilgtspēju nav nepietiekama, lai sasniegtu mērķus, par kuriem ir panākta vienošanās. Vairāk nekā 200 akadēmiķu nesen publicēja vēstuli, aicinot Eiropu iet tālāk par izaugsmes politiku (16).

5.5.

EESK atbalsta pārdomu dokumenta domu, ka pāreja uz ilgtspēju ir jāuztver kā iespēja stiprināt nodarbinātību un labklājību. Eiropas uzņēmumiem ir iespēja uzņemties vadošo lomu, atrasties sadarbības inovācijas centrā un izvirzīties digitālās revolūcijas priekšgalā, lai radītu ilgtspējīgu darījumdarbības praksi un jaunus standartus. Virzība uz IAM sasniegšanu var veidot augošus tirgus uzņēmumiem, kas var radīt inovatīvus risinājumus un pārveidojošas izmaiņas.

5.6.

EESK secina, ka daļa uzņēmumu ir līderi ilgtspējas principu piemērošanas jomā. Uzņēmumi ir sabiedrības un vides attīstības virzītājspēki (17). Daudzi uzņēmumi faktiski ir apsteiguši politikas veidotājus.

5.7.

Visaptveroša ilgtspējīgas attīstības stratēģija un atbilstošs tiesiskais regulējums radīs labvēlīgu vidi, kas stimulēs ieguldījumu pieaugumu un pavērs uzņēmumiem iespējami plašas iespējas. Tad uzņēmumi spēs rast ilgtspējīgus risinājumus.

6. Pārmaiņu finansēšana

6.1.

Pārdomu dokumentā finansēšana, cenu veidošana un nodokļi un konkurence iekļauti horizontālo pārmaiņu veicinātāju vidū.

6.2.

EESK norāda, ka, neraugoties uz plašo atbalstu ilgtspējai, pašreizējie politiskie apstākļi nenodrošina efektīvu mehānismu sociālo un vides izmaksu iekļaušanai investīciju lēmumos. Darbības un investīcijas galvenokārt balstās vienīgi uz finansiāliem/ekonomiskiem ieguvumiem. Šāda pieeja neliecina par izmaiņām faktiskā principu piemērošanā.

6.3.

Daļai finansējuma jābūt balstītai uz ieguvumiem vides un sociālajā jomā. Finansējums ir jāizmanto, lai stimulētu izmaiņas, kas pozitīvi ietekmētu ilgtspēju – pašreizējie darbību efektivitātes vai vērtīguma apsvērumi ir balstīti tikai uz finansiāliem/ekonomiskiem ieguvumiem. Šī ierobežotā domāšana nekad neveicinās pāreju uz ilgtspēju. EESK uzskata, ka kapitāla plūsmu pārvirzīšanai uz ilgtspējīgāku ekonomiku noteikti jānotiek līdztekus finansiālajai integrācijai un sociālajai kohēzijai tādā Eiropā, kurā netiek aizmirsts neviens (18).

6.4.

Līdzekļi un finansējums pētniecībai un izstrādei ir ārkārtīgi svarīgs ilgtspējīgas attīstības aspekts, taču arī finansējums un finansēšanas instrumenti ir jāizstrādā inovatīvi (19), īstenojot, piemēram, budžeta plānošanu sistemātiskai personu ar invaliditāti iekļaušanai. Būtu jāfinansē ne tikai mazoglekļa projekti ar augstāku resursefektivitāti, bet arī jāņem vērā tas vērtīgais darbs un iniciatīvas, kas pozitīvi ietekmē arī vides un sociālos aspektus.

6.5.

Sociālās investīcijas ir jo īpaši lietderīgas, lai apkarotu augstu nabadzības risku ES un palielinātu Eiropas nodarbinātības potenciālu (20). EESK atzīst, ka pastāvīgi ieguldījumi aprites ekonomikā ir instruments pastiprinātas ilgtspējības sasniegšanai.

6.6.

Eiropas jaunā zaļā un sociālā kursa uzsākšana būs svarīgs elements Eiropas ekonomikas pārveidošanā izteikti ilgtspējīgākā virzienā. Tam vajadzētu kļūt par nozīmīgu Eiropas publisko investīciju programmu, kas atbalstītu lielus kapitālprojektus ar skaidru un plašu publisku ieguvumu, piemēram, sabiedrisko ēku modernizāciju, sabiedriskā transporta pārplānošanu un tīras enerģijas sistēmu veidošanu. Tam vajadzētu radīt tik ļoti nepieciešamās darbvietas Eiropā, jo īpaši reģionos ar augstu bezdarba koncentrāciju (īpaši jauniešu un personu ar invaliditāti vidū), un tas varētu veicināt strauju attīstību un inovāciju Eiropas arodizglītības un apmācības sistēmās.

6.7.

Daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu IAM iekļaušanu, un galīgais lēmums par DFS 2021.–2027. gadam atklās, vai ES spēs izpildīt 2030. gada programmā paredzētās saistības. Komisijas priekšlikumā nav izmantota iespēja 2030. gada programmu izvirzīt par Eiropas darba kārtības prioritāti. Līdztekus nelielajam līdzekļu palielinājumam, kas ierosināts klimata jomas integrācijas mērķa sasniegšanai, jaunajā DFS būtu jāpiešķir atbilstīgi finanšu līdzekļi ilgtspējīgai attīstībai un arī jānodrošina, ka finansējuma trūkums neapdraud IAM īstenošanu. Ir jānodrošina finansējuma pieejamība IAM īstenotājiem, tostarp dalībvalstīm, vietējām pašvaldībām, uzņēmumiem, arodbiedrībām un NVO inovatīvu, elastīgu un iekļaujošu projektu īstenošanai (21). Jo īpaši nākamajai galīgajai DFS būtu jānodrošina pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam. ES ar savu rīcību jāapliecina, ka tā apzinās klimata pārmaiņu apkarošanas uzdevuma nopietnību; šim mērķim ir jāatvēlē vidēji 40 % no tās kopējā budžeta (22). EESK vēlas norādīt uz tādu problēmu kā šajā jomā darbojošos mazu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku piekļuve finansējumam, kas nodrošinātu to iniciatīvu atbalstīšanu un īstenošanu, kuras varētu veicināt pārmaiņas (23).

6.8.

EESK vēlreiz aicina izbeigt fosilā kurināmā subsidēšanu un ieviest ilgtspējīgu pārtikas sistēmu pieeju mūsu pārtikas ražošanas un apstrādes nozarēs kā praktisku līdzekli ilgtspējas iekļaušanai politikā (24). Tā vairākkārt ir norādījusi, ka ES līdz šim nav izpildījusi savus daudzos solījumus par ārējo izmaksu internalizāciju, principa “piesārņotājs maksā” konsekventu piemērošanu un videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku pārtraukšanu, un atkārtoti aicina ES iestādes nākt klajā ar visaptverošu konceptu vides nodokļu un nodevu sistēmai (25).

6.9.

Ilgtspējīga attīstība nozīmē arī progresu un labklājību. Pētniecībai un inovācijai šajā ziņā ir īpaši svarīga loma. Gan ES, gan dalībvalstu līmenī būtiski ir jāpalielina pētniecības un inovācijas finansējums ar mērķi īstenot IAM. Tas varētu palīdzēt arī piesaistīt privātā sektora finansējumu.

6.10.

Pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku būtiska nozīme ir privātiem ieguldījumiem. Publiskā un privātā sektora partnerības var sekmēt centienus iespējami palielināt atdevi no ilgtspējas jomā veiktajiem ieguldījumiem gan Eiropas, gan starptautiskā mērogā.

7. Ilgtspējīga attīstība kā sociālās solidaritātes instruments

7.1.

Ilgtspējīga attīstība varētu kļūt par instrumentu, kas varētu mazināt to iedzīvotāju populistisko, pret pastāvošo iekārtu vērsto noskaņojumu, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā un ir atrauti no lēmumu pieņemšanas un varas. Šī nedrīkst būt elitei piederīgo programma, bet tai jābūt uz cilvēkiem vērstam projektam, kura mērķis ir panākt to, ka ilgtspējīgas patērētāju izvēles ir pieejamas un cenas ziņā pieņemamas. Mēģinājumi risināt problēmas, uzspiežot izmaksas tiem, kas jau tā cīnās ar grūtībām un jūtas beztiesīgi un izstumti, ir cēlonis politisko risinājumu (piemēram, klimata politikas un daudzējādā ziņā vides politikas) stingram noraidījumam un radikālām izpausmēm, kā arī aprobežotam, pret migrāciju vērstam diskursam. Cieņpilns darbs ir obligāts ilgtspējīgas pārejas priekšnoteikums.

7.2.

Pārejai ir vajadzīgas investīcijas efektīvās, iekļaujošās un integrētās sociālās aizsardzības sistēmās, tostarp kvalitatīvos un pieejamos pakalpojumos, piemēram, veselības un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumos, un vienlaikus ir jāīsteno sociālais dialogs. Pētījumi liecina, ka investīcijas izglītībā un veselības aprūpē ilgstoši pozitīvi ietekmē sociālo mobilitāti, taču pēdējā desmitgadē dalībvalstīs pastāv tendence samazināt investīcijas abās minētajās jomās. Ja tas tā ir, šāda tendence ir jāmaina. Izdevumi par pāreju uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku ir proporcionāli jāsedz tiem, kuri var atļauties maksāt (piemēram, kā tas tiek darīts, pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā”), un tie būtu jāsubsidē no publiskajiem līdzekļiem. Pašreizējā neilgtspējīgā modeļa risinājumi, kas saasina problēmas, nav dzīvotspējīgi, un tie kā iespējamā politika būtu jānoraida – būtībā Eiropas ielās tos jau noraida pret klimata politiku streikojošie bērni.

7.3.

Pārdomu dokumentā netiek slēpta statistika, kas pierāda šo milzīgās nevienlīdzības problēmu Eiropas Savienībā. Vairāk nekā 22 % ES iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Vidējo ienākumu guvēju skaits samazinās, savukārt zemo ienākumu saņēmēju skaits palielinās lielākajā daļā dalībvalstu. Aptuveni 7 % iedzīvotāju cieš no līdzekļu nepietiekamības. Šie ir šokējoši rādītāji, kas skaitliski apliecina pašreizējās politikas nožēlojamo neveiksmi. Turklāt 43 miljoni cilvēku katru otro dienu nevar atļauties pienācīgu ēdienu. Tie ir gandrīz 10 % mūsu iedzīvotāju.

7.4.

Pārdomu dokumentā ir norādīts, ka vides jautājumus nevar atrisināt tikai ar vides politiku, ja ekonomikas politika turpina veicināt fosilā kurināmā izmantošanu, resursu neefektīvu izmantošanu vai neilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. EESK uzsver, ka visās ES, valsts un vietējās politikas jomās būtu jāņem vērā sociālās ilgtspējas faktors tāpat kā ekonomikas un vides ilgtspēja (26).

7.5.

Kaut arī nepieciešamība veidot sakarības starp ekonomikas un vides jomu un ekonomikas un sociālo jomu ir pilnībā atzīta, tā bieži vēl netiek pilnībā ņemta vērā. Turklāt saikne starp vides un sociālajām problēmām ir jādetalizē sīkāk. Piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlāram būtu jākalpo iedzīvotāju labjutības veicināšanai un būtu ievērojami jāveicina 2030. gada programmas īstenošana. Kaut gan ir daudz kopīga starp 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem un 20 Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, Komisijai būtu jāizvirza priekšlikums, kā tos labāk apvienot praksē, lai īstenošanas gaitā panāktu lietderīgu sinerģiju.

8. Jauns Eiropas politiskais vēstījums par ilgtspējīgu attīstību

8.1.

Nav šaubu, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāveido saistošs publiskais vēstījums par ilgtspējīgas attīstības lielo nozīmi Eiropai un pasaulei. Jaunā publiskā vēstījuma saturam nevajadzētu būt pārmērīgi tehniskam vai tukšvārdīgam, tam vajadzētu būt koncentrētam uz to, kā minētie mērķi un principi skar cilvēku reālo dzīvi Eiropā un ārpus tās. Tā sākums ir izglītība visos līmeņos – gan skolās, gan organizācijās.

8.2.

Būtu jāuzsāk ES līmeņa publiska izpratnes vairošanas kampaņa, kurā tiktu iesaistīti dažādi sektori, kas varētu vērsties pie saviem vēlētājiem. Piemēram, plašsaziņas līdzekļi, īpaši publiskie mediji, radošās personas no kultūras, mākslas, mūzikas un citām aprindām būtu jāmudina iesaistīties tādu kultūras programmu izstrādē valsts līmenī, kuras ļautu ilgtspējīgas attīstības politisko vēstījumu pārvērst kultūras jomā rezonējošā komunikācijā dažādās dalībvalstīs.

9. Jauna daudzu ieinteresēto personu un daudzlīmeņu pārvaldība

9.1.

2030. gada programma sekmē svarīgu paradigmas maiņu un pāreju uz tādu daudzu ieinteresēto personu pārvaldības modeli ilgtspējīgas attīstības jomā, kurā būtu pastiprināta līdzdalības dimensija. Programmas 17. mērķī ir runa par to, ka dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, privātajam sektoram, arodbiedrībām, pilsoniskai sabiedrībai, akadēmiskām aprindām un citiem dalībniekiem, ir būtiska nozīme uzraudzībā, īstenošanā, pārskatīšanā un turpmāko pasākumu veikšanā.

9.2.

Kad daudzu ieinteresēto personu līdzdalība programmā 2030. gadam būs pilnībā praktiski īstenota dažādos līmeņos (t. i., reģionālajā, reģionālajam līmenim pakārtotā līmenī, valsts un vietējā līmenī), šis jaunais pārvaldības modelis, visticamāk, kļūs sabiedrībai pieņemams. Programmā 2030. gadam paredzētās iekļaujošas publiskas līdzdalības iespējas uzraudzības un īstenošanas jomā nosaka skaidru uzdevumu būtiski mazināt sabiedrības cinisma līmeni un uzticības zudumu oficiālajām politiskajām sistēmām.

9.3.

Daudzpusējai ieinteresēto personu platformai, ko Komisija izveidojusi 2017. gadā un kurā EESK ir aktīvi piedalījusies, pašreiz vajadzētu uzņemties vadošo lomu saistībā ar ilgtspējīgai Eiropai paredzētas vērienīgas stratēģijas un īstenošanas plāna izstrādāšanu un ieviešanas atbalstu. Būtu oficiāli jāpārskata daudzpusējās ieinteresēto personu platformas darbība, ietverot visas ieinteresētās personas, un jānosaka skaidras pilnvaras. Šajā procesā būtu jāizpēta paraugprakse, ko īsteno citi atbilstīgi daudzu ieinteresēto personu forumi (piemēram, Eiropas aprites ekonomikas ieinteresēto personu platforma) un, vadoties no šiem secinājumiem, būtu jāpielāgo turpmākā daudzpusējās ieinteresēto personu platformas organizācija, lai maksimāli palielinātu tās efektivitāti un uzlabotu vispārējo darbību. Tādējādi varētu rasties nepieciešamība pilnveidot resursu piešķiršanu daudzpusējās ieinteresēto personu platformas darbam, biežāk rīkot tās augsta līmeņa politiskās komitejas sanāksmes, rast vairāk iespēju paplašinātām debatēm un dalībnieku iesaistei, likt lielāku akcentu uz regulāru sadarbību ar valsts ilgtspējīgas attīstības platformām un veicināt regulārāku, pārredzamāku un pieejamāku sabiedrisko apspriešanu par ilgtspējīgas attīstības tematiem.

9.4.

Vairākas dalībvalstis jau ir izstrādājušas vai izstrādā valsts stratēģijas IAM īstenošanai (27). ES līmeņa stratēģija nodrošinātu satvaru, kas radītu iespēju šīm stratēģijām pakāpeniski virzīties uz lielāku konverģenci. Šajā saistībā varētu piemērot atvērto koordinācijas metodi, atvieglojot labas prakses apmaiņu un mācīšanos no kolēģiem dalībvalstī.

10. Pašreizējo instrumentu saskaņošana ar IAM īstenošanu

10.1.

Pašos pamatos jauns Eiropas pusgads

10.1.1.

Pašreiz Eiropas pusgads ir galvenais ES makroekonomikas mērķu ikgadējās koordinācijas instruments, un tajā ir iesaistīta gan ES, gan dalībvalstis. Tas ir jāpārveido pašos pamatos un jāpadara pārredzamāks, lai tas veicinātu politisku saskaņotību, kā arī IAM koordinētu īstenošanu un uzraudzību, kā to jau ir prasījusi EESK (28) un daudzpusējā ieinteresēto personu platforma (29). Ir jāpielāgo visi pusgada procesa posmi, lai nodrošinātu IAM īstenošanas efektīvu koordināciju ES un valstu līmenī saskaņā ar jauno visaptverošo stratēģiju (30).

10.1.2.

Gada izaugsmes pētījums būtu jāaizstāj ar “Gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu” (31), ievērojot līdzsvaru starp sociālām, ekonomikas un vides prioritātēm saskaņā ar IAM. Organizēta pilsoniskā sabiedrība būtu vairāk jāiesaista visos pārveidotā pusgada posmos gan ES, gan valstu līmenī, lai procesu bagātinātu ar papildu politiskajām ekspertzināšanām, nodrošinātu politisko norišu neatkarīgāku uzraudzību, veicinātu sabiedrības atbalstu šīm reformām un kopumā stiprinātu līdzdalības demokrātiju.

10.2.

Labāks regulējums

10.2.1.

Komisijas labāka regulējuma instrumentu izmantošana ir vēl viens veids, kā nodrošināt turpmāku ilgtspējīgas attīstības integrēšanu Eiropas politikā. Visos Komisijas ietekmes novērtējumos, atbilstības pārbaudēs un REFIT platformas ieteikumos jānovērtē ietekme uz vidi, sociālajiem aspektiem un ekonomiku, lai ilgtspēja tiktu pienācīgi ņemta vērā un iekļauta. Ex post novērtējumos jāveic arī visu trīs dimensiju analīze, izmantojot stabilu integrētu pieeju. Arī REFIT programmā būtu skaidrāk jānorāda uz atbilstības pārbaudi (32) un jānodrošina politikas saskaņotība ilgtspējīgas attīstības nolūkā.

10.2.2.

EESK aicina Komisiju novērtēšanas procesos integrēt ilgtspējīgu attīstību un IAM.

10.2.3.

Jāveic arī apspriešanās ar sociālajiem partneriem, ievērojot Līguma noteikumus, kuros noteikta īpaša apspriešanās ar darba ņēmējiem un darba devējiem par tiesību aktiem sociālo jautājumu jomā (154. panta 2. punkts); apspriešanās ar EESK, Reģionu komiteju un valstu parlamentiem ir vēl viena daļa no labāka regulējuma instrumentu kopuma, kura mērķis ir izpildīt inkluzivitātes prasību, kas ir 2030. gadam izstrādātās programmas galvenais elements.

11. ES mērķi un labāki rādītāji

11.1.

Visaptverošajā stratēģijā būtu jānosaka ES mērķi IAM sasniegšanai. Šie mērķi ir jāuzrauga, izmantojot rādītāju kopumu, kas: 1) ir pietiekami vispusīgs, lai noteiktu, cik vēl atlicis līdz mērķu sasniegšanai un nodrošinātu atbilstīgu progresa pārskatu; 2) nodrošina pamatu politikas plānošanai un politikas veidošanai. Pašreizējais ES IAM rādītāju kopums (33) minētajām prasībām neatbilst.

11.2.

EESK atkārtoti aicina pilsonisko sabiedrību aktīvi iesaistīties rādītāju izstrādē un vērtēt ES progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu (34).

11.3.

ES IAM rādītāju kopumā būtu pilnīgi jāintegrē citi pastāvošie rādītāju kopumi, piemēram, Eiropas sociālo rezultātu pārskats (35), sekojot paraugam, kā šis rezultātu pārskats jau ir integrēts Eiropas pusgadā.

12. Uzraudzība un pārskatatbildība

12.1.

Ir jāievieš regulāras iekļaujošas un pārredzamas uzraudzības un pārskatatbildības sistēmas, lai noteiktu progresu ES IAM īstenošanā. Eiropas Savienībai katru gadu ir aktīvi jāpiedalās ANO Eiropas Ekonomikas komisijas reģionālās ilgtspējīgās attīstības forumā un jānodrošina vadība, paātrinot reģionālo progresu IAM mērķu un uzdevumu sasniegšanā. Eiropas Savienībai būtu arī jāapņemas ANO Augsta līmeņa politiskajam forumam regulāri iesniegt vispusīgu kopīgu ES ziņojumu par IAM īstenošanu, papildinot Kopīgo kopsavilkuma ziņojumu par ES attīstības politiku. ES vispusīgajā ziņojumā ir jāietver visi ārējās un iekšējās ES politikas un pārvaldības aspekti, kā arī ES pašreizējās nostājas analīze kopā ar redzējumu, kā tā līdz 2030. gadam sasniegs IAM.

13. IAM īstenošana ES ārējā darbībā

13.1.

Daudzu ES iekšējās politikas pasākumu sekas var iet pāri ES robežām un pozitīvi un negatīvi ietekmēt citu valstu darbu IAM sasniegšanas jomā. ES ārējās darbības politika, tostarp investīciju, tirdzniecības, attīstības, miera un drošības, kā arī cilvēktiesību politika, ir jāpārskata, lai tā atbalstītu jaunās globālās ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanu. Piemēram, pašreizējo tirdzniecības nolīgumu ilgtspējas nodaļas ir neiedarbīgas un grūti īstenojamas. Ilgtspējīgai attīstībai ir jākļūst par centrālo ES tirdzniecības politikas aspektu, piemēram, šajā nolūkā ieviešot oficiālas sūdzību iesniegšanas procedūras tirdzniecības nolīgumu ilgtspējas saistību pārkāpšanas gadījumiem. Tirdzniecībai vajadzētu kalpot ilgtspējas interesēs, un tai vajadzētu būt ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas instrumentam starptautiskās sadarbības kontekstā. To varētu panākt, izmantojot daudzpusējus nolīgumus. Eiropas Savienības lielā ietekme tirdzniecības jomā var veicināt ilgtspēju visā globālajā vērtības radīšanas ķēdē, piemēram, ja uzsvars ir likts uz ilgtspējīgu iepirkumu.

13.2.

ES ārējai darbībai jānodrošina lielāka saikne starp IAM un Parīzes klimata nolīguma īstenošanu. Pašreizējā satvarā nav ņemtas vērā ES radītās papildu sekas un “pēdas nospiedums”. Turklāt pašreizējais ES satvars un IAM rādītāji galvenokārt ir koncentrēti uz progresu IAM īstenošanā Eiropas Savienībā, un netiek noteikts ES ieguldījums IAM sasniegšanā globālā līmenī. Būtu jānodrošina arī ilgtspējīga attīstība vērtību ķēdē.

Briselē, 2019. gada 26. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) EP gada stratēģiskais ziņojums par IAM, 2019. gada marts.

(2) https://www.ipcc.ch/

(3) Eurostat.

(4) EESK atzinumi: “Piemērotāki rādītāji ilgtspējīgas attīstības mērķu novērtēšanai” (OV C 440, 6.12.2018., 14. lpp.), “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” (OV C 345, 13.10.2017., 91. lpp.), “Pāreja uz ilgtspējīgāku Eiropas nākotni” (OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.).

(5) Virzībā uz arvien ilgtspējīgāku Savienību līdz 2030. gadam – Padomes secinājumi

(6) http://www.un-documents.net/our-common-future.pdf

(7) Stockholm Resilience Centre (Stokholmas Noturīguma centrs), 2016. Attēls: Azote for Stockholm Resilience Centre.

(8) LESD 191. pants.

(9) LESD 191. panta 2. punkts.

(10) EESK atzinums “Klimatiskais taisnīgums” (OV C 81, 2.3.2018., 22. lpp.).

(11) EPSC, 2016. gada jūlijs.

(12) EESK atzinums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” (OV C 345, 13.10.2017., 91. lpp.).

(13) EESK atzinums “Tālāk par IKP” (OV C 100, 30.4.2009., 53. lpp.).

(14) Sk. EESK atzinumu “Sibiu un ne tikai” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.).

(15) Sk. EESK atzinumu “Sibiu un ne tikai” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.).

(16) https://degrowth.org/2018/09/06/post-growth-open-letter/

(17) Sk. EESK atzinumu “Sibiu un ne tikai” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.).

(18) EESK atzinums “Rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam” (OV C 62, 15.2.2019., 73. lpp.).

(19) EESK atzinums “Centieni atvieglot nevalstisko dalībnieku iespējas piekļūt klimata aizsardzībai paredzētajam finansējumam” (OV C 110, 22.3.2019., 14. lpp.).

(20) EESK atzinums “Sociālo ieguldījumu ietekme uz nodarbinātību un publiskajiem budžetiem” (OV C 226, 16.7.2014., 21. lpp.).

(21) EESK atzinums “Piemērotāki rādītāji ilgtspējīgas attīstības mērķu novērtēšanai – pilsoniskās sabiedrības ieguldījums” (OV C 440, 6.12.2018., 14. lpp.).

(22) EESK atzinums “Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu” (OV C 62, 15.2.2019., 8. lpp.).

(23) EESK atzinums “Centieni atvieglot nevalstisko dalībnieku iespējas piekļūt klimata aizsardzībai paredzētajam finansējumam” (OV C 110, 22.3.2019., 14. lpp.).

(24) EESK atzinums “Visaptveroša pārtikas politika Eiropas Savienībā” (OJ C 129, 11.4.2018., 18. lpp.).

(25) EESK atzinums “Tirgus instrumenti kā līdzeklis virzībā uz resursu ziņā efektīvu ES ekonomiku, kas rada zemu oglekļa emisiju līmeni” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 226, 16.7.2014., 1. lpp.).

(26) EESK atzinums “Sociāli ilgtspējīga koncepcija digitālajam laikmetam” (OV C 237, 6.7.2018., 1. lpp.).

(27) Sk. EESC country fiches on SDGs Member State activities (EESK faktu lapas par dalībvalstu darbību IAM īstenošanas jomā).

(28) EESK atzinumi: “Piemērotāki rādītāji ilgtspējīgas attīstības mērķu novērtēšanai – pilsoniskās sabiedrības ieguldījums”, “Pāreja uz ilgtspējīgāku Eiropas nākotni” (OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.), “2018. gada izaugsmes pētījums” (OV C 227, 28.6.2018., 95. lpp.).

(29) Daudzpusējās ieinteresēto personu platformas ziņojums.

(30) Sk. EESK atzinumu “Sibiu un ne tikai” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.).

(31) EESK atzinums par tematu “2019. gada izaugsmes pētījums” (OV C 190, 5.6.2019., 24. lpp.).

(32) Daudzpusējās ieinteresēto personu platformas ziņojums.

(33) Eurostat par ES IAM rādītājiem.

(34) EESK atzinums “Piemērotāki rādītāji ilgtspējīgas attīstības mērķu novērtēšanai – pilsoniskās sabiedrības ieguldījums” (OV C 440, 6.12.2018., 14. lpp.).

(35) Eurostat par sociālo rezultātu pārskatu.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs.

Jauns 13.3. punkts

Pievienot šādu jaunu punktu:

Tajā pašā laikā Komiteja norāda, ka visi ES centieni var izrādīties nevajadzīgi un ka tie nedos vēlamo rezultātu, ja vienlaikus pasaulē netiks pienācīgi risināta iedzīvotāju skaita nekontrolēta pieauguma problēma.

Balsojuma rezultāts

Par	47
Pret	108
Atturas	5

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/105

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Efektīvāka un demokrātiskāka lēmumu pieņemšana ES enerģētikas un klimata politikā””

(COM(2019) 177 final)

(2020/C 14/15)

Ziņotāja: Baiba MILTOVIČA

Līdzziņotājs: Dumitru FORNEA

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 3.6.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	26.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	136/39/11

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1. Secinājumi

1.1.1.

Izskatāmais paziņojums papildina ceturto ziņojumu par enerģētikas savienības stāvokli. Tas koncentrēts uz tiesisko regulējumu demokrātiskākai lēmumu pieņemšanai ES enerģētikas un klimata politikā, un tajā ierosināts ar enerģiju saistītajos nodokļu jautājumos pāriet no vienprātīga balsojuma uz kvalificēta vairākuma balsojumu (kopā ar parasto likumdošanas procedūru).

1.1.2.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu, kas paredz izmantot pārejas klauzulas, lai pārietu uz balsošanu ar kvalificētu vairākumu Padomē un koplēmuma sistēmu ar Eiropas Parlamentu. Šajā jaunajā sistēmā būtu jāiesaista EESK, kas varētu pildīt nozīmīgu lomu trialoga atbalstīšanā.

EESK atbalsta paziņojumu, taču vienlaikus uzskata, ka klimata un enerģētikas stratēģijas efektīvā pārvaldībā un ar enerģijas nodokļiem saistīto ES tiesību aktu labākā saskaņošanā būtu jāņem vērā Eiropas uzņēmumu, darba ņēmēju un citu ieinteresēto personu, tostarp patērētāju, bažas. Lai šis process būtu sekmīgs, svarīga ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un aktīva ieinteresētība, dalībvalstu atbalsts un sociālo partneru piekrišana un apņēmība.

1.1.3.

EESK aicina Eiropas Savienību, izmantojot kvalificēta vairākuma balsošanas instrumentu, turpināt ievērot subsidiaritātes principu un jomās, kas nav ekskluzīvā tās kompetencē, koncentrēties uz jautājumiem, kuros kopīgos mērķus nevar efektīvāk sasniegt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

1.1.4.

EESK apzinās, ka daži aplūkojamie enerģijas nodokļu veidi var būt savstarpēji pretrunīgi. Tāpēc mēs stingri iesakām Komisijai paskaidrot, ka arī šajā gadījumā ir piemērojama līdzīga pieeja kā tā, kas pausta paziņojumā COM(2019) 8 “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”, proti, ka vispirms tiks apzinātas un izskatītas tās nodokļu jomas, kuras ir vismazāk pretrunīgas.

1.1.5.

1.1.6.

Ir vajadzīga piemērota pieeja, kas atbilst vietējiem apstākļiem, un ir jāveic pasākumi taisnīgas pārejas nodrošināšanai, lai darba ņēmējus, patērētājus un kopienas neatstātu novārtā. Šādos gadījumos var izrādīties, ka jaunu enerģijas nodokļu pasākumu ieviešanai var būt vajadzīgs kompensējošs finansējums no ES, lai atlīdzinātu radīto sociālo un ekonomisko kaitējumu.

1.2. Ieteikumi

1.2.1.

Paziņojums par enerģijas nodokļu procedūrām būtu

—	jāpakļauj padziļinātai analīzei par enerģijas nodokļu mērķiem, bāzi un attiecīgo struktūru, un rūpīgam novērtējumam par tajā izklāstīto seku sociālo un ekonomisko ietekmi,

—	jāiekļauj plašākā un skaidrā ceļvedī, kas ietu kopsolī ar norisēm citās enerģētikas savienības jomās, iekļaujot arī mērķtiecīgus, saskaņotus pasākumus, tostarp stimulus un kompensācijas, ar ko atbalsta pāreju uz ilgtspējīgāku enerģijas ražošanu un stratēģiju.

1.2.2.

Pirms izvirzīt dalībvalstīm jebkādu prasību atteikties no suverenitātes (izmantojot īpašās vai vispārējās pārejas klauzulas), Komisijai, pateicoties savām pašreizējām pilnvarām, jau ir rīcības brīvība veikt vairākus pasākumus:

—	saskaņā ar LESD 194. panta 1. punktu izstrādāt konkrētākus instrumentus, lai palielinātu ES pārrobežu starpsavienojumu jaudu, kas Savienībai ir prioritārs jautājums,

—	pārstrukturēt pašreizējo mehānismu, ar ko stimulē ražošanas/starpsavienojumu jaudas attīstību; veicināt “nacionālo dažādumu” un sviras efektu, nevis tiem pakļauties; enerģētikas savienību efektīvāk nostiprināt ES rūpniecības pamatā; vairāk izmantot brīvu apriti un valsts atbalstu,

—	palielināt pārredzamību nacionālo enerģijas nodokļu jomā un neitralizēt to nacionālo lēmumu ietekmi, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 194. panta 2. punktu un varētu ietekmēt Savienības vispārējās intereses, vienlaikus ņemot vērā, ka publiskajai intervencei var būt arī pozitīva ietekme,

—

pārveidot ES enerģijas tirgu, lai labāk risinātu ekonomiskas, ar starptautisko tirdzniecību saistītas un sociālas problēmas, ko pāreja rada patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem; sadarbības ar trešām valstīm pamatā jābūt vienotai enerģētikas tirdzniecības politikai, lai aizsargātu dalībvalstis pret ekonomikas tirgus nelīdzsvarotību un nepieļautu, ka palielinās ES energoatkarība no trešām valstīm.

1.2.3.

ES rūpniecības politikai būtu jāpiešķir jauns impulss, izmantojot pēdējo dažu gadu laikā veiktos ieguldījumus tīrā enerģijā. Atbalsts ES uzņēmumiem šajā jomā palīdzētu vēl vairāk palielināt iekšzemes kopproduktu, radīt darbvietas un ienākumus un tādējādi efektīvāk pārvaldīt enerģijas izmaksu gaidāmo pieaugumu.

1.2.4.

Komisijai būtu jāuzlabo tirgus modeļa veidošanas pasākumi, piemēram, jāparedz papildu atbalsts enerģijas pieprasījuma puses kooperatīviem vai, iespējams, vietējie sadales tīkli jānodod atpakaļ pašvaldībām, kā arī jāpārskata sava darba organizācijas veids, piemēram, pārdomājot enerģētikas politikas veidošanā iesaistīto ES aģentūru struktūru un skaitu.

Šajā saistībā EESK varētu sniegt papildu ieguldījumu, lai noteiktu, vai Eiropas patērētājiem un kopienām, uzņēmumiem un darba ņēmējiem jau ir instrumenti, kas ļauj uzņemties atbildību par enerģētikas pārkārtošanu nolūkā stiprināt enerģētikas savienības mērķus. To varētu izdarīt, izmantojot EESK pašiniciatīvas atzinumu par jauno enerģijas tirgus modeli.

1.2.5.

Enerģijas izmaksām ir tieša un tūlītēja ietekme uz visiem uzņēmumiem, darba ņēmējiem, patērētājiem un cilvēku dzīvi, tāpēc ir rūpīgi jāapsver sekas, ko var radīt nelīdzsvarota iniciatīva enerģijas nodokļu jomā. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē jaunās Komisijas priekšsēdētājas paziņojumu par jaunu oglekļa ievednodokli, lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū un novērstu oglekļa emisiju pārvirzi. Ir jāveic pasākumi, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgāku enerģijas ražošanu un lai enerģētikas pārkārtošanas laikā palīdzētu daudzām sociālajām grupām. Darbvietu zaudēšanas gadījumā ir jānodrošina jaunas iespējas un jāpiedāvā iesaistītajiem darba ņēmējiem profesionālā pārkvalificēšanās un citi sarunu ceļā panākti risinājumi.

2. Ievads

2.1.

Paziņojums attiecas uz enerģijas nodokļiem un Euratom līguma reformu, un abi minētie jautājumi ir cieši saistīti ar suverenitāti. Tas ir pretrunīgs jautājums, un, prasot suverenitātes nodošanu tik sensitīvā jomā kā nodokļu uzlikšana, šajā tik svarīgajā laikā ir vajadzīga gudra pieeja. Izskatāmā dokumenta sadaļā “Enerģijas nodokļu reformai būtu jāatspoguļo sociālā taisnīguma apsvērumi” (2.3. sadaļa) Komisija ir uzsvērusi, ka jebkādu nodokļu uzlikšana “piesārņojošākai” enerģijai varētu tiešā veidā kaitēt mūsu sabiedrības vājākajām grupām. Tādējādi daudzi Eiropas iedzīvotāji šo pasākumu varētu izjust kā papildu slogu, un tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst šā jautājuma jutīgumu. EESK vērš uzmanību uz to, ka tā ir izstrādājusi daudzus atzinumus, kuros iesniegusi Komisijai priekšlikumus par to, kā risināt šo problēmu.

Tā kā ir vajadzīga efektīvāka klimata un enerģētikas stratēģijas pārvaldība un lielāka ES tiesību aktu saskaņotība, rodas nepieciešamība visos sabiedrības līmeņos daudz intensīvāk nekā līdz šim apspriesties par to, kādā veidā tiek pieņemti lēmumi par enerģijas aplikšanu ar nodokļiem, ņemot vērā ES uzņēmumu, darba ņēmēju un citu ieinteresēto personu, tostarp patērētāju, bažas. Pareizais instruments šim nolūkam ir efektīvs enerģētikas dialogs ar organizētu pilsonisko sabiedrību ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.

2.2.

Visbeidzot, jāpatur prātā, ka, lai gan pēdējo 20 gadu laikā ES enerģētikas politika ir bijusi cieši saistīta ar ES vides politiku, līdz 2020. gadam tā pāries citā posmā ar plašākiem mērķiem, un būs jāņem vērā ilgtspējīgas attīstības mērķu perspektīva. Enerģētika ir arī rūpniecības politikas pamats, un investīcijas, ko ES pēdējo gadu laikā veikusi tīras enerģijas ekonomikā, tagad varētu uzrādīt rezultātus, nodrošinot ES uzņēmumiem atbalstu vairākos inovatīvos sektoros visā pasaulē.

3. Komisijas paziņojums

3.1.

Komisija sagatavoja šo paziņojumu ar mērķi pieprasīt, lai ar enerģiju saistīto nodokļu lietās notiktu pāreja no vienprātības uz balsojumu ar kvalificētu vairākumu (kopā ar parasto likumdošanas procedūru).

3.2.

Paziņojuma mērķis ir arī uzlabot demokrātisko pārskatatbildību Euratom līgumā, kurš Eiropas Parlamentam nenodrošina tādas pašas pilnvaras kā Lisabonas līgums.

3.3.

Paziņojumā izklāstīts pašreizējais attiecīgais satvars: papildus parastajai balsošanai ar kvalificētu vairākumu (LESD 194. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa) un dalībvalstu skaidri nostiprinātajām tiesībām enerģētikas jomā noteikt attiecīgu enerģētikas politiku (LESD 194. panta 2. punkta otrā daļa) ir vajadzīga Padomes vienprātība, lai pieņemtu noteikumus, kuri pēc būtības galvenokārt ir fiskāli (LESD 194. panta 3. punkts), līdzīgi tam, kas nepieciešams ar nodokļiem saistītiem vides pasākumiem (LESD 192. panta 2. punkts).

3.4.

Komisija uzskata, ka pāreja uz lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu vairākumu ir svarīgs nosacījums, lai, ņemot vērā arī attiecīgo nodokļu un nodevu pieaugošo ietekmi uz enerģijas cenām, pabeigtu pāreju uz tīru enerģiju un sasniegtu 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Šajā saistībā Komisija apgalvo, ka vienprātības prasības dēļ līdz šim nav bijis iespējams pārskatīt 2003. gadā pieņemto Enerģijas nodokļu pamatdirektīvu (1), kas ir lielā mērā balstīta uz novecojušiem noteikumiem un nav vērsta uz tīras enerģijas mērķiem:

—	nodokļu pamatā ir patērēto energoproduktu apjoms/svars, nevis to enerģētiskais saturs,

—	minimālās likmes ir nemainīgas; tas dod neefektīvus signālus un rada negodīgu konkurenci.

Turklāt Komisija uzskata, ka nozarei raksturīgie nodokļu atbrīvojumi/samazinājumi (aviācijas, jūras un autopārvadājumu nozarē, lauksaimniecības/zivsaimniecības nozarē, energoietilpīgās nozarēs) vājina stimulus, kuru mērķis ir lielāka energoefektivitāte.

3.5.

Komisija uzskata, ka paziņojums ir paredzēts, lai sagatavotu ceļu 2003. gada direktīvas pārskatīšanai, kuras mērķi ir:

—	vairāk atbalstīt pāreju uz tīru enerģiju tādu nodokļu likmju veidā, kas ir konsekventas attiecībā pret vidi, un fosilā kurināmā subsīdijas aizstāt ar oglekļa dioksīda nodokli,

—	nodrošināt ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu izaugsmi, izmantojot pāreju uz tādiem patēriņa un vides nodokļiem, kas ir labvēlīgāki izaugsmei, un dalībvalstīs veicot nodokļu līmeņu saskaņošanu, kura pozitīvi ietekmēs mazumtirdzniecības cenas,

—

ņemt vērā sociālā taisnīguma apsvērumus, sociālās politikas un labklājības sistēmu jomā izstrādājot atbilstīgus papildu pasākumus, ar kuriem mazina un padara sociāli pieņemamu tādu ietekmi, ko rada nodokļu pārvirze tīras enerģijas veicināšanai (atbalsts neaizsargātiem patērētājiem, ekonomikas nozaru un/vai reģionu pārejas sekmēšana, darbaspēka nodokļu samazināšana).

3.6.

Lai panāktu balsošanu ar kvalificētu vairākumu, paziņojumā ir izklāstītas divas iespējas, kuras abas novērš nepieciešamību grozīt LESD un neietekmē pašreizējo kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm: konkrēti, izmantot vai nu īpašu pārejas klauzulu, kas izklāstīta vides sadaļā (LESD 192. panta 2. punkts) un kas ļautu ieviest procedūru attiecībā uz enerģijas nodokļu pasākumiem, kuri galvenokārt ir saistīti ar vidi, vai arī izmantot LES 48. panta 7. punktā paredzēto vispārējo pārejas klauzulu attiecībā uz nodokļu pasākumiem, kas kopumā paredzēti enerģētikas mērķiem. Abos gadījumos Padomei būtu jālemj par pāreju no vienprātības uz kvalificētu balsu vairākumu.

3.7.

Visbeidzot, paziņojumā paredzēts veicināt demokrātiskās pārskatatbildības pilnveidošanu saistībā ar Euratom līgumu, kas attiecas uz sensitīviem vispārējas nozīmes jautājumiem; šajā sakarā ir pausts ierosinājums iesaistīt gan Eiropas Parlamentu (ar kuru pašlaik notiek tikai apspriešanās, bet ne par starptautisku nolīgumu slēgšanu) un valstu parlamentus.

3.8.

Euratom līguma būtība netiktu mainīta, izņemot to, ka tiktu paplašinātas pilsoniskās sabiedrības tiesības uz informāciju, nodrošināta pārrobežu apspriešanās starp dalībvalstīm iespējamas pārrobežu ietekmes gadījumos, kuros Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa (ENSREG) nodrošinātu ciešāku iesaistīšanos, un palielināta spēja reaģēt uz kodolnegadījumiem. Tāpēc tas jāpārskata saskaņā ar LES 48. pantā paredzēto parasto Līguma pārskatīšanas procedūru.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē šo Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā ierosināts ar enerģiju saistītajos nodokļu jautājumos ieviest kvalificēta vairākuma balsojumu, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas. Komiteja arī atbalsta gan lielāku Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu (kas patlaban nav iesaistīti) lomu lēmumu pieņemšanas procesā Euratom ietvaros, gan arī Komisijas priekšlikumu palielināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti kodolenerģijas politikas veidošanā, lai gan pašā paziņojumā ir neizbēgami ietverta ilgtermiņa pieeja šīm norisēm. EESK aicina nodrošināt ciešāku saikni starp turpmākajiem ziņojumiem par enerģētikas savienības stāvokli, vidēja termiņa stratēģiju 2030. gadam un ierosināto ilgtermiņa stratēģiju laikposmam līdz 2050. gadam.

4.2.

Atzīstot, ka ir jāveic tūlītēji pasākumi (jo vairāk nekā 80 % CO2 emisiju rodas enerģijas ražošanas un izmantošanas dēļ), EESK aicina Eiropas Savienību nodrošināt, ka kvalificēta vairākuma balsošanā tā turpina ievērot subsidiaritātes principu un ka saistībā ar jomām, kas nav tās ekskluzīvā kompetencē, koncentrējas uz tādām jomām, kurās kopīgos mērķus nevar efektīvāk sasniegt valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī. Tas pats attiecas uz proporcionalitātes principu, saskaņā ar kuru ES rīcības saturs un forma nedrīkst pārsniegt Līgumos izvirzītos mērķus (2).

4.3.

EESK ar bažām norāda, ka paziņojumā COM(2019) 177 nav norāžu uz tādu pakāpenisku pieeju kā paziņojumā COM(2019) 8 “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”, kas atsevišķās kopīgās ES nodokļu politikas jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pakāpenisku četru posmu pāreju uz kvalificēta vairākuma balsošanu (3). EESK apzinās, ka daži aplūkojamie enerģijas nodokļu veidi var būt savstarpēji pretrunīgi. Tāpēc mēs stingri iesakām Komisijai izskaidrot, ka arī šajā gadījumā ir piemērojama līdzīga pieeja, proti, ka vispirms tiks apzinātas tās nodokļu jomas, kuras ir vismazāk pretrunīgas.

4.4.

EESK pauž nožēlu par to, ka paziņojumā COM(2019) 177 nav runāts par iespējamajiem konkrētajiem nodokļu lēmumu veidiem, kuru gadījumā varētu izlemt ar kvalificētu balsu vairākumu, un mudina Komisiju to mainīt. EESK raizētos, ja ES līmenī tiktu pieņemti tādi lēmumi par enerģijas nodokļiem, kas, piemēram, atceļot subsīdijas par enerģijas rēķiniem mazturīgu patērētāju gadījumā, sadales jomā izraisa tādas negatīvas sekas kā enerģētiskās nabadzības palielināšanās. Pastāv jutīgi jautājumi, kas dalībvalstis ietekmē atšķirīgi, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā un alternatīvu avotu pieejamību. Ir vajadzīga piemērota pieeja, kas atbilst vietējiem apstākļiem, un ir jāveic pasākumi taisnīgas pārejas nodrošināšanai, lai darba ņēmējus, patērētājus un kopienas neatstātu novārtā. Šādos gadījumos var izrādīties, ka jaunu enerģijas nodokļu pasākumu ieviešanai var būt vajadzīgs kompensējošs finansējums no ES, lai atlīdzinātu radīto sociālo un ekonomisko kaitējumu.

4.5.

Enerģijas cenas, kuras aug straujāk nekā mājsaimniecību budžeti, ienākumu nevienlīdzība visā Eiropā un izmaksas, ko rada enerģētikas pārkārtošana (elektroenerģijas un gāzes tirgu decentralizācija un digitalizācija), nosaka enerģētiskās nabadzības apmēru sabiedrībā (4). Eiropas enerģētiskās nabadzības indekss (EEPI) raksturo un sarindo dalībvalstis pēc tā, kāds progress enerģētiskās nabadzības mazināšanas ziņā ir gūts valsts mērogā un transporta jomā (5), un paziņojumam, pamatojoties uz Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijas secinājumiem, vajadzētu būt saistītam ar Eiropas rīcības plānu, kura mērķis ir izskaust enerģētisko nabadzību, novēršot tās pamatcēloņus (6). Kā minēts iepriekšējos EESK atzinumos (7), “energoefektivitāte un enerģijas taupīšana nav enerģijas avots”, un tāpēc tikai ar energoefektivitāti vien nevar atrisināt problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, piegādes drošību un enerģētisko nabadzību.

4.6.

Patērētāji negūst savu taisnīgo daļu no ieguvumiem, kas, pateicoties ES centieniem enerģētikas jomā, rodas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgu atsaistes rezultātā (8): vairāku faktoru dēļ (piemēram, novēlota ražošanas un sadales nošķiršana, subsīdiju slogs un jaunu mazumtirgotāju augstais neveiksmju līmenis) cenas, kuras vairumtirdzniecības tirgos pēc liberalizācijas vēsturiski samazinās, neatspoguļojas mazumtirdzniecības tirgos.

ES enerģijas lietotāju izmaksu līmenis jau ir ļoti augsts (9). Ņemot vērā, ka aptuveni 40 % no Eiropas patērētāju maksātās elektroenerģijas galīgās cenas veido nodokļi un nodevas, Komisijas pienākums ir izvērtēt enerģijas cenu paredzamo ietekmi, tostarp nodokļu saskaņošanas ietekmi uz visnabadzīgākajām mājsaimniecībām.

4.7.

Neatsakoties no saiknes ar vides politiku, ciešāka koordinācija ar plašāku rūpniecības politiku un no tās izrietošo ekonomikas attīstību varētu ļaut panākt arī

—	no vienas puses, labāku iespējamās sociālās spriedzes pārvaldību (augstāki darba ņēmēju ienākumi kompensētu augošās enerģijas izmaksas) (10), un

—

no otras puses, Eiropā pašreiz vērojamā daudzveidīgā enerģijas veidu spektra labāku pārvaldību: dažādas līdzšinējās valstu enerģētikas politikas, labi pārvaldītas Eiropas līmenī, var kļūt par priekšrocību, sniedzot iespēju enerģētikas savienības politikā izmantot dažādas un papildinošas alternatīvas.

4.8.

Saskaņā ar LESD 192. panta 2. punktu par īpašo pārejas klauzulu un LES 48. panta 7. punktu par vispārējo pārejas klauzulu patiesas enerģētikas savienības izveidei ir jāiet roku rokā ar suverenitātes nodošanu.

4.9.

Neraugoties uz gadu gaitā enerģētikas jomā panākto progresu, kas gūts, pateicoties daļēji ES politikas pasākumiem (piemēram, atjaunojamo energoresursu tīklu jaudas palielināšanai) un daļēji – starptautiskiem faktoriem (piemēram, elastīgākiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādes noteikumiem, ogļu indeksācijai un zemākām cenām), vairākas problēmas (dažas lielākās no tām uzskaitītas tālāk 4.11. punktā) joprojām kavē īsta vienotā enerģijas tirgus turpmāku attīstību un patērētājiem liedz taisnīgu daļu no ieguvumiem.

4.10.

Galvenie šķēršļi ir pārrobežu starpsavienojumu jaudas ierobežotā attīstība, it īpaši elektroenerģijas sektorā, gan valstu lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka bijusi kavēšanās Eiropas Savienības virzībā uz mērķi līdz 2010. gadam nodrošināt elektroenerģijas starpsavienojumus 10 % apmērā un līdz 2030. gadam – 15 % apmērā (mērķi, kas jau tāpat ir ļoti ierobežoti, nepietiekami un nesaistoši) (11).

4.11.

Par vienu no nozīmīgākajām prioritātēm jāuzskata sociālais konsenss, jo jaunākie dati liecina, ka no ziemeļu/rietumu ES mājsaimniecību patēriņa budžeta enerģijai tiek tērēti 4–8 % salīdzinājumā ar 10–15 % ES Centrāleiropas un Austrumeiropas ģimenēs (12). Milzīga nodeva jāmaksā arī par “enerģētisko nabadzību”, kas ir norādīta kā jauna sociālā prioritāte un jāapkaro valstu un Eiropas līmenī, bet kas vēl joprojām pastāv.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

Enerģētikas sistēma ir smagnēja – ir vajadzīgi desmit gadi, lai tajā pilnībā ieviestu infrastruktūras un regulējuma izmaiņas –, savukārt konkurence turpina pastāvēt (kā to skaidri liecina Ķīnā ražoto saules enerģijas paneļu izplatība, kā arī elektrisko transportlīdzekļu rūpniecības attīstība). Ir vajadzīgs pilnīgi jauns, plašāks enerģētikas politikas modelis, kurā būtu ietverta, piemēram, iespēja atzīt pievienoto vērtību, ko ES uzņēmumiem sniedz pētījumi, kuri veikti atjaunojamās enerģijas tīklu enerģētiskās kontinuitātes jomā, vai ietverts atbalsts ES uzņēmumiem tādās nozarēs kā elektromobiļi, attiecīgie jaunākās paaudzes akumulatori, ūdeņraža iekārtas vai arī vēja turbīnas – sektori, kuros pastāv konkurences priekšrocība.

5.2.

Komisijai ir jāpievēršas enerģētikas politikas papildinošai veidošanai un īstenošanai, izstrādājot ceļvedi, jo enerģētikas politika ir vairāk nekā tikai nodokļi un jebkurā gadījumā ietver gan nodokļus par enerģētikas darbībām, gan arī par energoproduktiem. Iepriekšējā pieredze citās jomās liecina, ka suverenitātes nodošana bez patiesas, pilnīgas Savienības var izraisīt spēcīgas domstarpības (kā tas bija ekonomiskās un monetārās savienības gadījumā).

5.3.

Enerģijas izmaksām ir tieša un tūlītēja ietekme uz visiem uzņēmumiem un cilvēku dzīvi, tāpēc ir rūpīgi jāapsver sekas, ko var radīt nelīdzsvarota iniciatīva enerģijas nodokļu jomā. Šajā sakarā un pamatojoties uz nepieciešamo sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējumu, EESK atzinīgi vērtē jaunās Komisijas priekšsēdētājas paziņojumu par jaunu oglekļa ievednodokli, lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū un novērstu oglekļa emisiju pārvirzi. Darbvietu zaudēšanas gadījumā ir jānodrošina jaunas iespējas un jāpiedāvā iesaistītajiem darba ņēmējiem profesionālā pārkvalificēšanās un citi sarunu ceļā panākti risinājumi.

5.4.

Ņemot vērā iespējamos iekšējā tirgus kropļojumus, ko rada atšķirīgie nodokļu līmeņi attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no fosilā kurināmā, Komisijai būtu jāņem vērā, ka līdzīga ietekme var būt brīvās tirdzniecības nolīgumiem sakarā ar dempingu, ko rada trešo valstu dažādie tiesiskie regulējumi enerģijas un konkurences jomā. Var tikt ietekmēta tādu ES nozaru darbība kā gaisa transporta, ūdens transporta un autotransporta nozare, lauksaimniecība/zivsaimniecība un energoietilpīgas nozares, uz kurām ir vērsti ierosinātie nodokļu uzlikšanas pasākumi. Tāpēc Eiropas Savienībai divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās attiecībā uz importētiem produktiem būtu sistemātiski jāpieprasa ekvivalence savu sociālo un vides tiesību aktu prasībām (13).

Briselē, 2019. gada 26. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(2) SOC/626 – “Pārejas klauzula” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 87. lpp.)

(3) OV C 353, 18.10.2019., 90. lpp.

(4) OV C 198, 10.7.2013., 1. lpp.

(5) Eiropas enerģētiskās nabadzības indekss (EEPI). https://www.openexp.eu/sites/default/files/publication/files/european_energy_poverty_index-eepi_en.pdf

(6) OV C 341, 21.11.2013, 21. lpp.

(7) OV C 345, 13.10.2017., 120. lpp.

(8) OV C 383, 17.11.2015, 84. lpp.

(9) COM(2019) 1 final.

(10) Savās iepriekšējās rezolūcijās Eiropas Parlaments brīdināja, ka dekarbonizācijas stratēģija varētu arī izraisīt “masveidīgu enerģētiskās nabadzības pieaugumu” (2013. gada 14. marts, rezolūcija “Enerģētikas ceļvedis 2050. gadam”), un tāpēc aicināja Komisiju “ierosināt sasaistes veidošanu starp sociālo politiku un enerģētikas politiku” (2016. gada 14. aprīlis, rezolūcija “Nabadzības novēršanas mērķa sasniegšana, ņemot vērā aizvien lielākos mājsaimniecību izdevumus”).

(11) Kā norādījusi Komisijas ekspertu grupa, šis līmenis pakāpeniski samazinās, un dažas dalībvalstis 2020. gadā nesasniegs 10 % mērķi (“Ceļā uz ilgtspējīgu un integrētu Eiropu”, Komisijas ekspertu grupas ziņojums par elektroenerģijas starpsavienojumu mērķrādītājiem, 2017. gada novembris, 25. lpp.). Sk. arī OV C 383, 17.11.2015., 84. lpp.

(12) COM(2019) 1 final.

(13) OV C 283, 10.8.2018., 83. lpp.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs.

4.5. punkts

Svītrot:

Par	:	73
Pret	:	91
Atturas	:	11

1.1.2. punkts

Grozīt šādi:

EESK atzinīgi vērtē debates par to, vai priekšlikumu, kas paredz izmantot pārejas klauzulas, lai pārietu uz balsošanu ar kvalificētu vairākumu Padomē un koplēmuma sistēmu ar Eiropas Parlamentu. Šajā jaunajā sistēmā būtu jāiesaista EESK, kas varētu pildīt nozīmīgu lomu trialoga atbalstīšanā.

EESK atbalsta vairākus paziņojumā paustos viedokļus paziņojumu, taču vienlaikus uzskata, ka klimata un enerģētikas stratēģijas efektīvā pārvaldībā un ar enerģijas nodokļiem saistīto ES tiesību aktu labākā saskaņošanā būtu jāņem vērā Eiropas uzņēmumu, darba ņēmēju un citu ieinteresēto personu, tostarp patērētāju, bažas. Lai šis process būtu sekmīgs, svarīga ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un aktīva ieinteresētība, dalībvalstu atbalsts un sociālo partneru piekrišana un apņēmība.

Par	:	65
Pret	:	105
Atturas	:	9

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/112

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Aviācijas stratēģija Eiropai. Augstu sociālo standartu saglabāšana un veicināšana””

(COM(2019) 120 final)

(2020/C 14/16)

Ziņotājs: Raymond HENCKS

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 11.4.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	174/0/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu par gaisa kuģa apkalpes personāla, kam raksturīga ļoti liela mobilitāte, (pilotu un salona apkalpes locekļu) nodarbināšanas kārtību, ņemot vērā, ka viņu situācija var būt ļoti sarežģīta, jo darbvietām ir pārrobežu raksturs un viņu tiesības un aizsardzības līmenis ir atšķirīgs atkarībā no viņiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

1.2.

EESK pauž nožēlu, ka šis ziņojums publicēts pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa beigās, kad nav skaidrības par turpmāko darbu saistībā ar šo ziņojumu. EESK cer, ka jaunā Komisija šajā ziņojumā konstatēto problēmu risināšanai piešķirs augstu prioritātes pakāpi, ņemot vērā situācijas nopietnību, un ierosinās konkrētus pasākumus.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē minētajā ziņojumā likto uzsvaru uz to, ka joprojām vērojamas daudzas juridiskas problēmas un neskaidrības un ka ir svarīgi efektīvāk piemērot ES un valstu noteikumus visiem gaisa kuģa apkalpes personāla nodarbinātības veidiem, lai nepieļautu gadījumus, kad tiek pārkāpti vai apieti piemērojamie tiesību akti, piemēram, nedeklarētu darbu vai fiktīvu pašnodarbinātību, un lai nodrošinātu likumīgus un vienlīdzīgus nosacījumus gaisa kuģa apkalpes personālam, par absolūtu prioritāti izvirzot personāla un pasažieru drošību. EESK atbalsta Komisijas iecerētos pasākumus un aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sociālie un darba noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa apkalpi, tiek interpretēti un piemēroti vienādi.

1.4.

EESK pauž nožēlu, ka trūkst ticamu statistikas datu par gaisa kuģa apkalpes personāla darbvietu skaitu, kā arī par eksternalizēto darbvietu un pagaidu darbinieku skaitu. Statistikas datu trūkums, ko EESK prasa pēc iespējas ātrāk novērst, palielina juridisko nenoteiktību attiecībā uz gaisa kuģa apkalpes personāla darba nosacījumiem un atšķirīgajiem aizsardzības līmeņiem, veicina nevienlīdzīgus un negodīgus konkurences apstākļus ES gaisa pārvadātājiem, kuri saskaras ar ļoti spēcīgu konkurences spiedienu, un rada kaitējumu dalībvalstīm, kas zaudē atsevišķus nodokļu ieņēmumus un sociālā nodrošinājuma iemaksas.

1.5.

Ņemot vērā darba līgumu daudzveidību un dažkārt ar tiem saistīto nenoteiktību, EESK atkārtoti prasa (1) veicināt tiešu nodarbinātību, kurai vajadzētu saglabāties kā ierastajam nodarbinātības veidam aviācijas nozarē, un uzskata, ka ir jāvēršas pret jebkādu nestandarta līgumu, kas var apdraudēt gaisa kuģa apkalpes personāla un pasažieru drošību, ņemot vērā, ka terminēta vai pagaidu darba līguma izmantošana ne vienmēr ir nelikumīga un ne vienmēr rada sociālo dempingu.

1.6.

Tā kā nelikumīgas nodarbinātības, piemēram, nedeklarēta darba un fiktīvas pašnodarbinātības, gadījumi un Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas nepiemērošana skar arī gaisa kuģa apkalpes personālu, EESK atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm:

—	ar atbilstošiem līdzekļiem nodrošināt spēkā esošo darba tiesību normu piemērošanu valsts līmenī, kā arī ES tiesību aktu ievērošanu atbilstīgi ES Tiesas interpretācijai,

—	nodrošināt, ka ES aviācijas drošības noteikumi tiek pareizi un vienādi piemēroti aviācijas nozares darbiniekiem neatkarīgi no viņu līgumattiecībām ar aviokompāniju,

—	pareizi transponēt direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā, ko piemēros neatkarīgi no pašreiz vai turpmāk spēkā esošā līguma, arī attiecībā uz fiktīvu pašnodarbinātību.

1.7.

EESK cer, ka jaunizveidotā Eiropas darba iestāde raudzīsies, lai līdz 2020. gada 30. jūlijam dalībvalstis būtu pareizi transponējušas un piemērotu nesen veiktās izmaiņas Darba ņēmēju norīkošanas direktīvā, kurā noteikts princips, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā darbvietā saņem vienādu samaksu. EESK uzskata, ka minētajai iestādei būtu arī jāraugās, lai tiktu ievērotas visas civilās aviācijas personāla tiesības.

1.8.

EESK atgādina, ka tiesības izveidot arodbiedrību vai tai pievienoties, slēgt koplīgumus, streikot utt. ir cilvēktiesības, kas nostiprinātas starptautiskā, Eiropas un valsts līmenī un ir stingri jāievēro. Diemžēl praksē ir gadījumi, kad tiesības organizēt arodbiedrības un slēgt koplīgumus ir ierobežotas, un darba ņēmējiem ir jāaizstāv savas tiesības tiesā. Būtu jāgarantē arī tiesības uz informāciju un konsultācijām.

1.9.

Globālu darba standartu trūkums civilajā aviācijā negatīvi ietekmē ES un dalībvalstu darba tiesību aktu efektivitāti gan ES iekšējos lidojumos, gan ārpus ES. EESK pauž nožēlu, ka Starptautiskajā Darba organizācijā, šķiet, nav vienprātības par civilajā aviācijā nodarbināto darba ņēmēju tiesību konvencijas izstrādi, kaut gan jūrniekiem šāda konvencija ir izstrādāta. EESK mudina Eiropas Savienību iekļaut ar darbu saistītas spēcīgas sociālās klauzulas un saistošus sociālos standartus visos līgumos, kas aviācijas jomā noslēgti ar trešām valstīm, un atzinīgi vērtē Komisijas nodomu rīkoties šajā jomā.

1.10.

Attiecībā uz apmācības kvalitāti lielas bažas rada izskatāmajā Komisijas ziņojumā norādītais:

—	prasmes, kuras apgūst topošie piloti, iespējams, ne vienmēr atbilst aviokompāniju pieprasītajām prasmēm, un

—	liela daļa pilotu, kuriem ir aviokompāniju transporta pilota apliecība, neatbilda pamatprasībām, kas izvirzītas darbam aviokompānijā.

1.11.

EESK norāda, ka jaunajā direktīvā par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā ir noteikts: “Ja Savienības vai valstu tiesību aktos vai koplīgumos ir noteikts, ka darba devējam ir jāapmāca darba ņēmējs tā darba veikšanai, kuram viņš ir nodarbināts, dalībvalstis nodrošina, ka šāda apmācība darba ņēmējam tiek sniegta bez maksas, tiek uzskatīta par darba laiku un, ja iespējams, tiek veikta darba laikā”.

1.12.

EESK prasa Komisijai rīkoties proaktīvi un aicināt visas organizācijas, kas atbilst Eiropas civilās aviācijas nozares dialoga komitejas locekļiem izvirzītajiem kritērijiem, aktīvi piedalīties minētās komitejas darbā un šo rīku efektīvi izmantot, lai sarunu ceļā rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus problēmām, ar kurām tās sakaras.

1.13.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka gaisa kuģa apkalpes personāla darba vide ir atkarīga ne tikai no darba apstākļiem, bet arī no ārējiem faktoriem, piemēram, pasažieru apmierinātības ar pakalpojumu kvalitāti lidostā un gaisa kuģī. Tādēļ ir pienācīgi jāievēro pasažieru tiesības, tostarp arī pasažieru ar īpašām vajadzībām (pasažieru ar invaliditāti, gados vecu pasažieru, bērnu un grūtnieču) tiesības.

2. Ievads

2.1.

Sociālā aizsardzība un darba tiesības gaisa transporta jomā, izņemot ES tiesību aktos noteiktos obligātos standartus, ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē un atbildībā, un attiecīgie noteikumi tiek piemēroti vairāk vai mazāk atšķirīgi.

2.2.

Civilajā aviācijā nav vienota nodarbinātības modeļa: dažas kompānijas piedāvā kvalitatīvas darbvietas un beztermiņa līgumus, taču nesen veiktajā apsekojumā ( Study on employment and working conditions of aircrews in the EU internal aviation market – Ricardo pētījumā) noskaidrots, ka 9–19 % salona apkalpes locekļu un ap 8 % pilotu bija atbildējuši, ka viņus nodarbina kāda starpniekorganizācija.

2.3.

Izskatāmajā Komisijas ziņojumā apskatīts tikai gaisa kuģa apkalpes personāls (piloti un salona apkalpes locekļi), kuru situācija var būt ļoti sarežģīta, jo darbvietām ir pārrobežu raksturs un viņu tiesības un aizsardzības līmenis ir atkarīgs no viņiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

2.4.

Turklāt tirgū, kurā ir ļoti liela konkurence, ekspluatācijas izmaksu spiediena dēļ dažas aviokompānijas izmanto dažādas netiešas nodarbinātības shēmas kā alternatīvu beztermiņa darba līgumam, kas, kā liecina Ricardo pētījums, joprojām ir galvenais nodarbinātības veids. Taču ekspluatācijas izmaksu samazināšanas nolūkā daudzas aviokompānijas

—	daļu savu darbību nodrošina ar ārpakalpojumiem,

—	nodarbina salona apkalpes personālu, izmantojot starpniecības aģentūras, to skaitā pagaidu darba aģentūras, un dažkārt arī dažādas shēmas sarežģītā darba attiecību ķēdē, kas apgrūtina faktiskā darba devēja noteikšanu,

—	pieņem darbā pašnodarbinātas personas,

—	norīko personālu operatīvajā bāzē, kura atrodas ārpus teritorijas, kurā izsniegta licence,

—	izmanto pay to fly shēmu (maksā par lidojumu),

—	kas rada zināmu juridisku nenoteiktību, un dažkārt ir grūti nošķirt nelikumīgas situācijas no ļoti sarežģītām, bet likumīgām situācijām.

2.5.

Komisija Aviācijas stratēģijā Eiropai 2015. gadā paziņoja, ka sociālā programma ir izvirzīta par aviācijas nozares prioritāti. Tomēr 2017. gadā Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja joprojām pauda bažas par to, ka situācija nav mainījusies, un aicināja dalībvalstis un Komisiju reaģēt uz neatrisinātajām sociālajām problēmām aviācijas nozarē, īpaši attiecībā uz gaisa kuģa apkalpes personālu, kam raksturīga ļoti liela mobilitāte.

2.6.

Tā kā trūka konkrētu pasākumu saistībā ar gaisa transporta nozares sociālo dimensiju un ņemot vērā daļas aviācijas darbinieku vairākkārtējus streikus, sešu ES dalībvalstu transporta ministri 2018. gada oktobrī kopīgā deklarācijā aicināja Komisiju līdz 2018. gada beigām sagatavot konkrētus pasākumus, tostarp tālejošu sociālo programmu, kas garantētu taisnīgus darba apstākļus, nodrošinot visiem nozares dalībniekiem Eiropas Savienībā un trešās valstīs vienādus godīgas konkurences apstākļus.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Aviācijas stratēģijā Eiropai 2015. gadā Savienība apņēmās stiprināt sociālo programmu un radīt augstas kvalitātes darbvietas aviācijas nozarē, kā arī izskatīt nepieciešamību vēl vairāk precizēt piemērojamās tiesības un kompetento jurisdikciju attiecībā uz mobilo darba ņēmēju nodarbinātību aviācijas nozarē.

3.2.

Lai gūtu labāku priekšstatu par pašreizējo situāciju aviācijas tirgū, Komisija pasūtīja pētījumu (tā dēvēto Ricardo pētījumu) par gaisa kuģa apkalpes personāla nodarbināšanas kārtību un darba apstākļiem, kas publicēts 2019. gada janvārī.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto ziņojumu par pašreizējo situāciju un gaisa kuģa apkalpes personāla nodarbināšanas kārtību, kaut arī tas publicēts pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa beigās, kad nav skaidrības par turpmāko darbu saistībā ar šo ziņojumu. EESK cer, ka jaunā Komisija šajā ziņojumā konstatēto problēmu risināšanai piešķirs augstu prioritātes pakāpi, ņemot vērā situācijas nopietnību, un drīzumā ierosinās atbilstīgus pasākumus.

3.4.

Minētajā ziņojumā patiešām apstiprināts, ka joprojām vērojamas daudzas juridiskas problēmas un neskaidrības un ka ir svarīgi efektīvāk piemērot ES un valstu noteikumus visiem gaisa kuģa apkalpes personāla nodarbinātības veidiem, lai novērstu gadījumus, kad tiek pārkāpti vai apieti piemērojamie tiesību akti, piemēram, fiktīvu pašnodarbinātību, un lai nodrošinātu likumīgus un vienlīdzīgus nosacījumus visiem.

3.5.

EESK pauž nožēlu, ka kopš 2015. gada aviācijas stratēģijā definētās Eiropas sociālās programmas pieņemšanas vienīgais Komisijas īstenotais konkrētais pasākums ir publicētā praktiskā rokasgrāmata par piemērojamām darba tiesībām un kompetento jurisdikciju. Komisijas ziņojumā nav atbildes uz to, vai tā paredzējusi pieņemt skaidrojošas pamatnostādnes vai ieviest grozījumus civilās aviācijas nozares tiesību aktos. Komisija uzdos ad hoc grupai, kuras sastāvā būs dalībvalstu aviācijas un darba tiesību eksperti, sagatavot pārskatu par izskatāmajā ziņojumā uzskaitītajām darbībām un informēt Komisiju un dalībvalstis par to, kā efektīvi piemērot darba tiesības aviācijas nozarē. EESK aicina šīs grupas darbā iesaistīt ne tikai iestāžu ekspertus, bet arī sociālos partnerus.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Izskatāmajā ziņojumā norādīts, ka nav datu par gaisa kuģa apkalpes personāla darbvietu skaitu. Tādēļ EESK vēlas noskaidrot, kā izstrādāt ticamas prognozes par to, cik pilotu un salona apkalpes locekļu vajadzētu apmācīt un pieņemt darbā vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tas īpaši attiecas uz pilotu apmācību, jo tā ir ilgstoša un izmaksā dārgi.

4.2.

Statistikas datu trūkuma dēļ nav arī zināms, cik daudz gaisa kuģa apkalpes darbvietu tiek nodrošinātas ar ārpakalpojumiem. Var vienīgi atsaukties uz Eiropas civilās aviācijas sociālo partneru 2015. gada apsekojumu, kurā norādīts, ka tikai 52,6 % respondentu, kuri strādā zemo cenu aviokompānijās, ir apstiprinājuši, ka ar viņiem ir noslēgts tiešs darba līgums. EESK uzskata, ka statistikas instruments ir jāpilnveido. Statistikas datu trūkums palielina juridisko nenoteiktību attiecībā uz gaisa kuģa apkalpes personāla nodarbināšanas kārtību un dažāda līmeņa aizsardzību, un ir grūtāk nošķirt likumīgu praksi no nelikumīgas prakses, noteikumu pārkāpumiem un nepilnībām. Tas veicina arī nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ES gaisa pārvadātājiem, kas saskaras ar ļoti augstu konkurences spiedienu, un rada kaitējumu dalībvalstīm, kuras zaudē atsevišķus nodokļu ieņēmumus un sociālās aizsardzības iemaksas.

4.3.

Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) 2017. gada augusta praktiskajā rokasgrāmatā norādīja, ka ar drošību saistīto darbvietu, to skaitā gaisa kuģa apkalpes personāla darbvietu, sadrumstalotība un eksternalizācija varētu negatīvi ietekmēt drošību, un ierosināja konkrētus pasākumus saistībā ar ārpakalpojumu izmantošanu kritiski svarīgu drošības pakalpojumu jomā un līgumiem par gaisa kuģa nomu ar apkalpi.

4.4.

Savienībai nav arī ticamu datu par pagaidu darbu. Tomēr Ricardo pētījums liecina, ka 9–19 % salona apkalpes locekļu un aptuveni 8 % pilotu bija atbildējuši, ka viņus nodarbina kāda starpniekorganizācija, un ka lielākā daļa apkalpes locekļu, kuri darbā pieņemti ar šādu starpnieku palīdzību, strādā zemo cenu aviokompānijās.

4.5.

EESK atkārtoti prasa (2) veicināt tiešu nodarbinātību, kurai vajadzētu saglabāties kā ierastajam nodarbinātības veidam aviācijas nozarē, un uzskata, ka ir jāvēršas pret jebkādu nestandarta līgumu, kas var apdraudēt gaisa kuģa apkalpes personāla un pasažieru drošību.

4.6.

Pagaidu darba aģentūru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/104/EK (3) var piemērot tikai uz noteiktu laiku un nevar pastāvīgi grozīt, taču jāņem vērā, ka var būt nepieciešams izmantot terminētu vai pagaidu līgumu, un ne visos gadījumos tas ir nelikumīgi un ne vienmēr rada sociālo dempingu.

4.7.

Attiecībā uz nedeklarēto darbu, kura viens no cēloņiem ir fiktīva pašnodarbinātība, gada beigās gaidāmais seminārs, ko organizē Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, īpaši pievēršoties gaisa kuģa apkalpes personāla fiktīvai pašnodarbinātībai, ir svarīgs solis, lai nedeklarēta darba problēmu padarītu redzamāku un apspriestu to ar darba inspektoriem un sociālajiem partneriem. Dalībvalstīm ir jāstiprina darba inspekcijas dienesti, lai tie varētu efektīvi kontrolēt, vai civilās aviācijas nozarē tiek ievēroti ES un valstu noteikumi par darba apstākļiem.

4.8.

ES aviācijas drošības noteikumos ir ietverts jēdziens “mājas bāze”. Ņemot vērā gaisa kuģa apkalpes personāla lielo mobilitāti, var būt grūti noteikt, kuri sociālā nodrošinājuma tiesību akti jāpiemēro, uz kurām darba tiesībām viņi var atsaukties un kurā tiesā viņi var prasīt savu tiesību izpildi. Mājas bāzi izmanto arī kā atsauci, lai aprēķinātu lidojuma un darba laika ierobežojumus. EESK mudina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pienācīgi piemēroti ES un valstu sociālās jomas tiesību akti attiecībā uz personālu, ko nodarbina Savienības gaisa pārvadātājs, kurš pakalpojumus sniedz no darbības bāzes, kas atrodas ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kura ir pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta, saskaņā ar regulu par gaisa pārvadājumiem.

4.9.

Komisijas ziņojumā norādīts, ka pastāvīgi palielinās darbības bāzu skaits, un arvien biežāk vienas un tās pašas aviokompānijas gaisa kuģu bāze un gaisa kuģa apkalpes personāla bāze ir ārpus aviokompānijas galvenās uzņēmējdarbības vietas, citu dalībvalstu teritorijā vai dažreiz pat trešās valstīs. Šajā gadījumā piemērojamie tiesību akti ir mājas bāzes valsts tiesību akti, tomēr dažas aviokompānijas piemēro nevis mājas bāzes, bet gan aviokompānijas galvenās uzņēmējdarbības vietas tiesību aktus. EESK aicina Komisiju publicēt pamatnostādnes par mājas un darbības bāzi un piemērojamos tiesību aktus.

4.10.

Ir vairāki pašnodarbinātības režīmi: pašnodarbināts pilots bez starpniekiem vai ar starpniecības struktūru, vai pašnodarbinātu pilotu SIA. Komiteja atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm

—	nodrošināt, ka ES aviācijas drošības noteikumi tiek pareizi un vienādi piemēroti aviācijas nozares darbiniekiem neatkarīgi no viņu līgumattiecībām ar aviokompāniju,

—	ar atbilstošiem līdzekļiem nodrošināt spēkā esošo darba tiesību normu piemērošanu valsts līmenī, kā arī ES tiesību aktu ievērošanu atbilstīgi ES Tiesas interpretācijai,

—	pareizi transponēt direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā, ko piemēros visiem darba ņēmējiem, to skaitā jaunās nestandarta darbavietās nodarbinātajiem darba ņēmējiem.

4.11.

Attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu, uz laiku izmantojot personālu ārpus tā mājas bāzes, Ricardo pētījums liecina, ka gaisa kuģa apkalpei attiecīgā direktīva parasti netiek piemērota, kaut gan principā to piemēro pārrobežu pakalpojumiem, ko sniedz pagaidu darba vai darbā iekārtošanas aģentūras.

4.12.

Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu piemēro arī līgumiem par gaisa kuģu nomāšanu ar apkalpi, ja apkalpei visā nomas periodā ir darba attiecības ar nomnieku. Gaisa kuģa apkalpes locekļus, kuri norīkoti uz jaunu mājas bāzi, neuzskata par norīkotiem darba ņēmējiem.

4.13.

EESK atbalsta Komisijas gatavību palīdzēt dalībvalstīm piemērot pārskatīto Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu, lai cita starpā uzlabotu vienlīdzīgu attieksmi un novērstu pārrobežu krāpšanu.

4.14.

Turklāt EESK cer, ka jaunizveidotā Eiropas darba iestāde arī raudzīsies, lai līdz 2020. gada 30. jūlijam dalībvalstis pienācīgi transponētu un piemērotu jaunākos grozījumus direktīvā par darba ņēmēju nosūtīšanu, kurā noteikts princips, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā darbvietā saņem vienādu samaksu, un nodrošinās sociālo tiesību aktu pareizu piemērošanu gan ES, gan valstu līmenī, lai tiktu ievērotas visas civilās aviācijas personāla tiesības, t. sk. arī biedrošanās brīvība.

4.15.

EESK konstatē, ka atsevišķas aviokompānijas aizliedz pievienoties arodbiedrībai, kura neatbilst to interesēm, un dažkārt pat atlaiž no darba par dalību arodbiedrībā, tāpēc darba ņēmējiem savas tiesības ir jāaizstāv tiesā. EESK atgādina attiecīgajām dalībvalstīm, ka tiesības izveidot arodbiedrību vai tai pievienoties, slēgt koplīgumus, streikot utt. ir cilvēktiesības, kas nostiprinātas starptautiskā, Eiropas un valsts līmenī un kuras ir stingri jāievēro. Būtu jāgarantē tiesības uz informāciju un konsultācijām.

Lai risinātu jautājumus, kas ir saistīti ar sociālo standartu piemērošanu valsts līmenī, ES līmenī varētu izveidot starpniecības struktūru, lai palīdzētu atrisināt strīdus, kas saistīti ar regulas piemērošanu.

4.16.

Runājot par trešo valstu apkalpēm, EESK vēlreiz aicina (4) vienoto atļauju attiecināt arī uz gaisa kuģa apkalpes personālu, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/98/ES (5) nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem šīs nozares darba ņēmējiem. Ricardo pētījumā apstiprināts, ka, pamatojoties uz savāktajiem datiem, nav iespējams noteikt, cik izplatīta ir šī prakse un vai izmantotās gaisa kuģa apkalpes mājas bāze atrodas trešā valstī vai Eiropas Savienībā.

4.17.

Globālu darba standartu trūkums civilajā aviācijā negatīvi ietekmē ES un dalībvalstu darba tiesību aktu efektivitāti gan ES iekšējos lidojumos, gan ārpus ES. EESK pauž nožēlu, ka Starptautiskajā Darba organizācijā nav panākta vienprātība par civilajā aviācijā nodarbināto darba ņēmēju tiesību konvencijas izstrādi, kaut gan jūrniekiem šāda konvencija ir izstrādāta. Kamēr nav konvencijas SDO līmenī, EESK mudina Eiropas Savienību visos līgumos, ko aviācijas jomā ES noslēdz ar trešām valstīm (sākot ar pašreiz izstrādājamo ES un Kataras līgumu), iekļaut ar darbu saistītas spēcīgas sociālās klauzulas, kuras būtu saistošas un kuru neievērošanas gadījumā varētu piemērot sankcijas.

4.18.

Pilotu apmācība ir ilgstoša un izmaksā dārgi; tā noris trīs posmos (pamatmācības, tipa kvalifikācija konkrēta gaisa kuģa vadīšanai un mācības reisa apstākļos lidojumu pieredzes iegūšanai). Ricardo pētījumā norādītā informācija liecina, ka 2,2–6 % aptaujāto pilotu bija jāmaksā par lidojumu pieredzes iegūšanu saskaņā ar pay-to-fly shēmu. Direktīvā par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (COM(2017) 797 – 2017/0355 (COD)) ir noteikts: “Ja Savienības vai valstu tiesību aktos vai koplīgumos ir noteikts, ka darba devējam ir jāapmāca darba ņēmējs tā darba veikšanai, kuram viņš ir nodarbināts, dalībvalstis nodrošina, ka šāda apmācība darba ņēmējam tiek sniegta bez maksas, tiek uzskatīta par darba laiku un, ja iespējams, tiek veikta darba laikā”. EESK pauž cerību, ka tās piemērošana regulāri tiks kontrolēta, vienlaikus novēršot jaunu birokrātisku apgrūtinājumu radīšanu.

4.19.

Attiecībā uz apmācības kvalitāti lielas bažas rada izskatāmajā Komisijas ziņojumā norādītais:

—	prasmes, kuras apgūst apmācāmie, iespējams, ne vienmēr atbilst aviokompāniju pieprasītajām prasmēm,

—	liela daļa pilotu, kuriem ir aviokompāniju transporta pilota apliecība, neatbilda pamatprasībām, kas izvirzītas darbam aviokompānijā.

4.20.

EESK pauž nožēlu, ka Eiropas sociālais dialogs un, konkrēti, Eiropas civilās aviācijas nozares dialoga komiteja kopš 2017. gada vairs nespēj īstenot konstruktīvu dialogu, jo tajā nav pārstāvētas aviokompānijas. Vēl jo lielāka nožēla ir tāpēc, ka ar konstruktīva sociālā dialoga un koplīgumu palīdzību varētu rast risinājumus dažām Komisijas ziņojumā norādītajām problēmām.

4.21.

EESK mudina Komisiju rīkoties proaktīvi un pārliecināt sociālos partnerus, lai tie atbilstīgi pārstāvētu aviokompānijas un gaisa kuģa apkalpes personālu, kā arī pilnvērtīgi izmantot šo rīku, lai sarunu ceļā rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus problēmām, ar kurām tās saskaras.

4.22.

Gaisa kuģa apkalpes personāla darba vide ir atkarīga ne tikai no darba apstākļiem, bet arī no ārējiem faktoriem, piemēram, pasažieru apmierinātības ar pakalpojumu kvalitāti lidostā un gaisa kuģī. EESK arī uzskata, ka ir jānodrošina salona apkalpes darbinieku apmācība un jāparedz pietiekams laiks, lai viņi varētu apmierināt neaizsargātāko pasažieru (personu ar invaliditāti, gados vecu pasažieru, bērnu, grūtnieču utt.) īpašās vajadzības. Būs jāpanāk, ka tiek ievērotas pasažieru tiesības un ka viņiem skaidrā un saprotamā valodā ir pieejama visa atbilstošā informācija. EESK atbalsta Komisijas aicinājumu Padomei nekavējoties pieņemt grozījumus, kas ierosināti priekšlikumā regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 261/2004 (6) par pasažieru tiesībām sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos.

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 13, 15.1.2016., 110. lpp.

(2) OV C 13, 15.1.2016., 110. lpp.

(3) OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.

(4) OV C 13 15.1.2016., 110. lpp.

(5) OV L 343, 23.12.2011., 1. lpp.

(6) OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/122

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Vadlīnijas par Regulu par satvaru nepersondatu brīvai plūsmai Eiropas Savienībā””

(COM(2019) 250 final)

(2020/C 14/18)

Ziņotāja: Laure BATUT

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 22.7.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25/09/2019
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	162/2/6

1. Ieteikumi

1.1.

EESK iesaka Komisijai:

—	vienkāršā un skaidrā veidā paziņot nepersondatu definīcijas kritērijus un regulas, ar ko izveido satvaru nepersondatu brīvai apritei, darbības jomu, lai novērstu neskaidrības un palielinātu uzticēšanos,

—	informēt dalībniekus par pārklāšanos ES dokumentos par datiem,

—

veicināt datu brīvu apriti un nodrošināt, ka persondati pakāpeniski netiktu uzskatīti par nepersondatiem, kā arī raudzīties, lai Vispārīgā datu aizsardzības regula saglabā visu tās darbības jomu, pat ja vidējā termiņā abas regulas tiek apvienotas ar mērķi panākt datu lielāku aizsardzību, nevis komercializācijas palielināšanu,

—	veicināt Eiropas mēroga pakalpojumu federācijas mākoņdatošanai izveidi,

—

ļoti īsā laikā palīdzēt Eiropas iedzīvotājiem izmantot algoritmus, kas vienotajā datu tirgū spēj apstrādāt lielu daudzumu nepersondatu; mudināt dalībvalstis stiprināt izglītošanu informācijas tehnoloģiju (IT) un mākslīgā intelekta (MI) jomā visos līmeņos (skolā, augstskolā, profesionālajā vidē) un visos mūža posmos,

—	mudināt dalībniekus attīstīt atbildības, ētikas un solidaritātes garu, kā arī neļaut, ka pašregulējums un strīdu mierizlīgums ir par iemeslu atšķirīgai tiesību aktu interpretācijai,

—	neatstāt novārtā regulatīvo instrumentu izmantošanu,

—	atbalstīt sankcijas par pašregulējuma pārkāpšanu,

—	sagatavot ceļvedi ar mērķi pārbaudīt, vai uzņēmumu juridiskā noteiktība ir realitāte saistībā ar to datu brīvu izmantošanu, kā paredzēts Nepersondatu brīvas aprites regulā,

—	apkopot pašreizējo stāvokli 27 dalībvalstīs un novērtēt valstu kontaktpunktu darbu pēc divpadsmit mēnešu darbības,

—	vispusīgi veikt tai uzticēto lomu informācijas, komunikācijas un brīdināšanas jomā,

—	aicināt dalībvalstis vienoties ar dalībniekiem par to “sabiedriskās drošības”kritērijiem,

—	aicināt dalībvalstis izkliedēt nepārnesamo datu glabāšanas zonas,

—	savlaicīgi pārskatīt konkurences politiku, lai pārbaudītu, ka tā ir pielāgota datu brīvai apritei tās pašreizējos apstākļos.

2. Ievads

2.1.

EESK ņem vērā Komisijas nodomu sniegt ievirzes ar nepersondatu nodošanu saistītiem uzņēmumiem līdz brīdim, kad 2020. gadā notiks diskusijas par iesaistīto pušu rīcības kodeksiem. Tādu jaukta rakstura datu biežums, kas vienlaikus var būt gan nepersondati, gan persondati, var radīt neskaidrību uzņēmumiem par to, kādi pasākumi jāveic to aizsardzībai. Pirms to jautājumu izskatīšanas, kuriem EESK sniegusi komentārus, jāatgādina pastāvošā regulējuma pamatprincipi.

2.2.

Komisija konstatēja, ka konkurētspējas trūkums starp mākoņdatošanas pakalpojumiem Eiropas Savienībā un līdz ar to arī datu mobilitātes trūkums oligopolu kontekstā negatīvi ietekmēja datu tirgu. Nepersondatu brīvas aprites regulā dalībvalstis tiek aicinātas līdz minimumam samazināt datu teritoriālu ierobežošanu, kā arī attiecīgo tiesību aktu sadrumstalotību, lai tādējādi stimulētu izaugsmi un atraisītu uzņēmumu inovācijas spējas.

2.3.

Pieņemot Nepersondatu brīvas aprites regulu kā papildinājumu VDAR, XXI gs. ES dokumentos tiek ieviesta “piektā pārvietošanās brīvība”, kas attiecas uz visiem datiem (sk. Anna-Maria Corazza Bildt, Eiropas Parlamenta deputāte, ziņotāja). Šo nemateriālo preci (ja to var tā saukt) jāvar pārnest mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem citās valstīs ārpus tās ES valsts, kurā tā ir radīta un/vai izmantota (Nepersondatu brīvas aprites regulas 1. pants), kā arī pārvaldīt to saskaņā ar minētās preces turētāja vēlmēm. Tādējādi šīs preces turētāju situācija tiek atvieglota, bet konkurētspēja – palielināta.

Regula par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā

2.4.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1807 (1) veicina nepersondatu brīvu apriti Savienībā, lai attīstītu mākslīgo intelektu, mākoņdatošanu un lielo datu analīzi. Regulā (6. pantā) ir noteikts, ka Komisija Savienības līmenī vada, rosina un atvieglo pašregulējošu rīcības kodeksu izstrādi, ko veic operatori, kas strādā ar šiem nepersondatiem.

2.5.

Izskatāmajam dokumentam, kas paredzēts mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) profesionāļiem, ar pamatnostādņu palīdzību jāveicina viņu izpratne par šīs regulas un VDAR mijiedarbību. Pedagoģiskos nolūkos Komisija izmanto daudzus situāciju piemērus.

2.6.

Sagatavošanā esošajiem rīcības kodeksiem vajadzētu būt gataviem no 2019. gada novembra līdz 2020. gada maijam (30. un 31. apsvērums, 6. panta 1. punkts). To izstrādē tiks ņemts vērā visu pušu viedoklis. Notiek divas sabiedriskās apspriešanas, un divas darba grupas, kuru sastāvā ir profesionāļi, palīdz Komisijai: viena ir Eiropas Mākoņpakalpojumu sniedzēju sertifikācijas darba grupa (CSPCERT), bet otra – Datu pārnešanas un pakalpojumu sniedzēju maiņas darba grupa (SWIPO). To ieguldījums attiecas uz infrastruktūru kā pakalpojumu un programmatūru kā pakalpojumu. Komisija 2020. gada maijā piedāvās mudināt nozari veidot līguma standartklauzulu modeli, bet 2022. gadā tā ziņos Eiropas Parlamentam, Padomei un EESK par regulas piemērošanu, jo īpaši par salikto jeb jaukto datu kopu izmantošanu.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Komisijas uzdevums: saskaņot VDAR un Regulu par nepersondatu brīvu apriti.

3.1.1.

Lai saskaņotu abas regulas, kas ir papildinošas, Komisija paskaidro, ka: 1) datu teritoriālas ierobežošanas prasības tagad ir aizliegtas; 2) dati joprojām ir pieejami kompetentām iestādēm; 3) dati kļūst mobili un tādēļ tos var pārnest. VDAR ir minēta “pārnesamība”. Regulā par nepersondatu brīvu apriti runa ir par “pārnešanu”. Lietotāji var pārsūtīt savus datus no radīšanas valsts un pēc tam tos atgūt bez (pārāk daudziem) ierobežojumiem pēc pakalpojumu sniedzēja maiņas to uzglabāšanai, apstrādei vai analīzei. Atšķirībā no “pārnesamības”, kas ir attiecīgo personu tiesības, “pārnešana”notiek saskaņā ar rīcības kodeksiem un tādējādi – pašregulējošas pieejas ietvaros.

3.1.2.

Tā ir būtiska atšķirība starp abām regulām, no kurām viena pamatojas uz saistošiem tiesību aktiem, bet otra – nesaistošiem instrumentiem ( soft law ), par kuriem zināms, ka tie nodrošina daudz mazāk garantiju. Tomēr Komisija uzskata, ka lielākajai daļai datu ir gan personas, gan nepersondatu iezīmes, kas ir nedalāmi saistītas, tādējādi tos padarot par “jauktiem”datiem.

3.1.3.

EESK atzinīgi vērtē šo atbalsta pieeju un neapstrīd izvēlētos piemērus. Komiteja nav paredzējusi minēt citus piemērus. Tomēr Komiteja atzīmē, ka Komisijas vadlīnijas operatoriem aprobežojas ar konteksta ilustrēšanu, sniedzot situāciju piemērus. Lai brīdinātu Komisiju, EESK vēlas uzsvērt kritiskās jomas, kas pēc Komitejas domām varētu radīt problēmas lietotājiem, neraugoties uz pamatnostādnēm un kodeksiem, kas vēl sekos.

3.2. Principu izklāsts

3.2.1. Princips: datu brīva aprite

Šķēršļi, kas kavē nepersondatu brīvu apriti, ir drīzāk funkcionāla, nevis ģeogrāfiska rakstura un/vai saistīti ar līdzekļiem, kas pieejami uzņēmumiem informācijas tehnoloģiju izmantošanai.

Nepersondatu brīvas aprites regulā ir aizliegta nepersondatu teritoriālas ierobežošanas prasība attiecīgajā teritorijā (4. pants). Regulā no dalībvalstīm tiek prasīts 24 mēnešu laikā no regulas piemērošanas sākuma (2021. gada maijs) atcelt visus noteikumus, kas paredz pretējo.

Regulā ir pieļauti izņēmumi saistībā ar sabiedrisko drošību. Valstīm tiešsaistē jāpublicē detalizēta informācija par to teritorijā piemērojamām datu teritoriālas ierobežošanas prasībām. Eiropas Komisija var sniegt komentārus un publicēt informāciju par dalībvalstu izveidotajām tīmekļa vietnēm.

3.2.2. Izņēmumi attiecībā uz aprites brīvību

—

Dalībvalstu iestādēm var būt piekļuve pārsūtītajiem datiem: Nepersondatu brīvas aprites regulā ir paredzēta procedūra, kas ļauj jebkurai X valsts kontroles iestādei iegūt datus, kuri tiek apstrādāti Y valstī. Ir paredzēta sadarbības procedūra starp valstīm (5. un 7. pants). Tomēr, nepastāvot teritoriālai ierobežošanai, EESK pauž nopietnas bažas par to, ka dati (grāmatvedības, finanšu, līgumu utt.) var atrasties ārpus dalībvalstu iestāžu kontroles. Komiteja atgādina Komisijai, ka vajadzības gadījumā nedrīkst ignorēt regulatīvā instrumenta izmantošanu.

—

Katras dalībvalsts vienotais kontaktpunkts izskata pieprasījumu kopā ar valsts kontroles iestādi, kura datus varēs sniegt vai nesniegt atkarībā no tā, vai tā uzskata pieprasījumu par pieņemamu. Atbilstoši Nepersondatu brīvas aprites regulas garam kontaktpunktiem būtu jāpalīdz dalībniekiem izdarīt apzinātu izvēli attiecībā uz datu nosūtīšanas veidiem un pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā, ievērojot konkurences noteikumus.

EESK uzskata, ka pamatnostādnes nevar atrisināt daudzās neskaidrības, kas saistītas ar šā principa īstenošanu. Ir grūti novērtēt valstu pamatojumus, operatoru labticību vai kontaktpunktu pienācīgu darbību. Jebkāds novērtējums šajā jomā būs sarežģīts.

—

Aizliegums tieši vai netieši pieprasīt datu teritoriālu ierobežošanu, izņemot pamatotus “sabiedriskās drošības”gadījumus. EESK uzskata, ka regulā minētais “sabiedriskās drošības”jēdziens nav precīzi formulēts, un nav skaidrs, kāds ir tā tvērums, ja tas tiek piemērots datu apritei un tās komercializācijai. Nepersondatu brīvas aprites regulā noteikts, ka datu teritoriālas ierobežošanas prasības “ir jebkāds dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos noteikts (..) pienākums, aizliegums, nosacījums, ierobežojums vai cita prasība”, vai no administratīvās prakses (2) izrietošs pienākums, aizliegums, nosacījums, ierobežojums vai cita prasība, kas paredz operatoriem pienākumu glabāt datus konkrētā teritorijā ES robežās. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) interpretācijai (3) (un Nepersondatu brīvas aprites regulas 19. apsvērumam) sabiedriskā drošība aptver “gan dalībvalsts iekšējo, gan ārējo drošību”; tas jāsaprot tā, ka “pastāv reāli un pietiekami nopietni draudi, kas skar sabiedrības pamatintereses”. Šī definīcija ietver ģenētiskos, biometriskos un veselības datus. Dalībvalsts atbildei jābūt samērīgai.

3.2.3.

Komiteja uzskata, ka gan brīvas aprites, gan datu teritoriālas ierobežošanas gadījumā:

—	izmantotos kritērijus var interpretēt dažādi,

—	vienīgi tiesnesis varēs ieviest skaidrību, katru gadījumu apskatot atsevišķi, taču tas varētu mazināt tirdzniecībai nepieciešamo uzticēšanos, jo īpaši attiecībā uz sensitīvajiem datiem; rīcības kodeksu radīti strīdi varētu palielināt sadrumstalotību,

—	tiesās darbība notiek daudz lēnāk nekā digitālajā un datu aprites jomā.

EESK uzskata, ka nenoteiktība un sarežģītā situācija ļoti apgrūtina mikrouzņēmumus un MVU.

3.2.4.

EESK ir sarūgtināta, ka pamatnostādnēs nekas nav paredzēts ne par tiesvedību, ne par to, kā pārbaudīt, kā dalībvalstis ievēros sabiedriskās drošības kritērijus un kā tām attiecīgā gadījumā varētu piemērot sankcijas. EESK pauž bažas par to, ka paziņojuma skaidrojošais teksts ir nepietiekams, lai mikrouzņēmumu un MVU operatori varētu izvairīties no juridiskām “lamatām”dokumentos, un ka nenoteiktība neļaus vairot uzticēšanos un juridisko noteiktību, kas ir nepieciešama nozares attīstībai.

3.2.5.

EESK atzīst, ka Komisijas paziņojumam ir lieli nopelni informācijas plašā lejupējā izplatīšanā par situāciju, ko radījušas abas regulas. Mikrouzņēmumiem un MVU tas ir vairāk nekā nepieciešams. EESK vēlas, ka valstu kontaktpunktu darbība un Komisijas tīmekļa vietnes izmantošana no šo subjektu puses tiktu novērtēta, sākot ar sesto darbības mēnesi, lai varētu ātri veikt korekcijas, ja tiktu atklāts informācijas un komunikācijas trūkums.

4. Īpašas piezīmes

4.1. Par datiem

4.1.1.

Nepersondati ir visi tie digitālie dati, kas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā nav definēti kā persondati. Tie var būt komercdati, dati par precīzo lauksaimniecību un iekārtu apkopes vajadzībām, meteoroloģiskie dati utt.

4.1.2.

Publisko iestāžu, piemēram, slimnīcu, sociālās palīdzības vai nodokļu dienestu, apkopotie dati var būt ļoti cieši saistīti ar pacientu vai nodokļu maksātāju persondatiem. Uzņēmumiem, kas tos izmanto, ir jāraugās, lai tie nedod iespēju identificēt personas, ne arī pēc anonimizācijas atkal pārtapt par persondatiem. Mikrouzņēmumiem vai MVU tas var nozīmēt procedūras, kas prasa pārāk daudz laika un naudas. Tā kā abas regulas (VDAR un Nepersondatu brīvas aprites regula) kopā nodrošina visu datu brīvu apriti Eiropas Savienībā, ja dati ir “nedalāmi saistīti”, uz jauktām datu kopām tādā gadījumā attiecas Vispārējā datu aizsardzības regulā paredzētie juridiskās aizsardzības pasākumi (Regulas (ES) 2018/1807 8. apsvērums un 2. panta 2. punkts). Tādējādi pirmais ierobežojums attiecībā uz nepersondatu brīvu apriti saistībā ar sabiedrisko drošību tiek papildināts ar ierobežojumu, kas saistīts ar datu būtību. Tas ir galvenais jautājums Komisijas paziņojumā, kurā vairākkārt norādīts uz persondatu un nepersondatu ciešo saistību: “jauktas ir lielākā daļa datu kopu”(paziņojuma 2.2. punkts); tie var būt “nedalāmi saistīti”(2.2. punkts), “neviena no abām regulām neuzliek uzņēmumiem pienākumu dalīt datu kopas”(2.2. punkts).

4.1.3.

Uzņēmuma pienākums ir apsvērt, vai nepersondati, ko tas apstrādā, ir “nedalāmi saistīti”ar persondatiem, un tos aizsargāt, ja izrādās, ka tā ir. Uzņēmumam nav viegli sagatavot datu ārēju pārvaldību (out management). Jauktu datu kopu vispārēja definīcija nešķiet iespējama, un abu regulu pārklāšanās noved visdrīzāk pie pārklāšanās ar citiem tiesību aktiem datu jomā, piemēram, ar tiesību aktiem par intelektuālo īpašumu: nepersondati var būt apritē, taču, ja šos nepersondatus izmanto atkārtoti kādā darbā, uz tiem vairs neattiecas tie paši noteikumi. EESK uzskata, ka mijiedarbība starp dažādiem tiesību aktiem būs ļoti delikāta. Judikatūrā jau ir uzstādīts pieprasījums, lai nedalāmība tiktu analizēta, ņemot vērā “saprātīgu”kritēriju. EESK konstatē, ka izskatāmajā paziņojumā acīmredzami nav iespējams aplūkot visus gadījumus, lai palīdzētu dalībniekiem, un radusies situācija ir drīzāk izdevīga lieliem uzņēmumiem. EESK iesaka Komisijai nodrošināt, lai praksē persondati pakāpeniski vairs netiktu uzskatīti par nepersondatiem, kā arī raudzīties, lai VDAR saglabātu visu savu darbības jomu, pat ja vidējā termiņā abas regulas būtu jāapvieno ar mērķi panākt datu lielāku aizsardzību, nevis komercializācijas palielināšanu.

4.2. Par datu pārnesamību, nosūtīšanu, apstrādi un glabāšanu

VDAR ir paredzēts, ka pārnesamība jānosaka ar regulējumu (20. pants), bet Nepersondatu brīvas aprites regulā – ar pašregulāciju. EESK ir sarūgtināta par to, ka tas var radīt lielu juridisko nenoteiktību, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt mikrouzņēmumus un MVU daudzo tiesāšanās risku dēļ. EESK uzskata: ja nepersondati ir prece (protams, nemateriāla), kas atrodas brīvā apritē, tos var importēt un eksportēt. Pašreizējā kontekstā debates par šo datu īpašumtiesībām būtu interesantas. Tomēr patiesā vērtība ir mazāk pašos datos nekā datu apjomā. Tas liek Komitejai domāt, ka konkurences politika iespējams nav pielāgota šāda veida tirgum. EESK vēlas zināt, kā izveidojusies situācija palielinās mikrouzņēmumu un MVU ražīgumu. Komisijas paziņojums viņiem nerada skaidrību par šo jautājumu.

4.3. Par pakalpojumu sniedzējiem

4.3.1.

EESK jau ilgāku laiku paudusi nožēlu par to, ka Eiropas Savienībā nav ne lielu operatoru, ne “Eiropas”mākoņa. Pastāvīga tiekšanās uz apjomradītu ietekmi ir ļoti lielo ASV informātikas uzņēmumu un dažu Ķīnas uzņēmumu specialitāte. Tāpēc pat lielajām dalībvalstu administrācijām ir kārdinājums tiem uzticēties un nodot savu datu pārvaldību (Francijas gadījums).

4.3.2.

EESK uzskata, ka eiropiešiem vajadzētu veidot partneru ekosistēmas, kā arī paredzēt datu pārsūtīšanu starp platformām. Papildus šim paziņojumam Komisija varētu palīdzēt mikrouzņēmumiem un MVU attīstīt šādus resursus, kā tā izdarīja vispārējas nozīmes pakalpojumu saistībā 2018. gada projektā “Eiropas mēroga pakalpojumu federācija mākoņdatošanai”, lai sniegtu pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus (pakalpojums pēc pieprasījuma, FaaS), un kā Komisija to plāno digitālās inovācijas centru tīklu gadījumā (A network of Digital Innovation Hubs, web / Komisija / digitālās inovācijas centri / 2019. gada janvāris).

4.4. Datu drošība (4)

4.4.1.

Valsts līmenī valstu operatori (5) pārbauda pārsūtamo datu veidu un panāk to drošību. Prasība par datu teritoriālu ierobežošanu atbilda drošības noteikumiem, kas bija pārbaudāmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Neraugoties uz VDAR un Nepersondatu brīvas aprites regulu, datordrošības standarti dažādās ES valstīs nav kļuvuši vienoti. Komiteja uzskata, ka valstu kontaktpunktiem par šo jautājumu būtu jāsniedz ļoti būtiska informācija dažādās valodās mikrouzņēmumiem un MVU, kā arī privātajiem un publiskajiem pakalpojumiem.

EESK uzskata, ka ārējā līmenī šaubas rada trešo valstu uzņēmumu spēja ievērot rīcības kodeksus un nosūtīt datus atpakaļ pēc atkārtotas datu nosūtīšanas, ko ir pieprasījuši datu turētāji. EESK baidās, ka ilgtermiņā kļūst grūti izsekot līdzi, kurš ir atbildīgais.

Komiteja iesaka Komisijai ļoti īsā laikā palīdzēt Eiropas dalībniekiem izmantot algoritmus, kas vienotajā datu tirgū spēj apstrādāt lielu daudzumu nepersondatu.

4.4.2.

Arī turpmāk jautājums par serveru fizisko atrašanās vietu un to drošību būs jāskata valstu divpusējās tirdzniecības un diplomātiskajās sarunās. Šis ir būtisks jautājums. Ņemot vērā informātikas “grandus”un viņu atsauces situāciju, kā arī neraugoties uz to, ka datu pārvaldība ir dalībvalstu un ES dalītās kompetences joma, dalībvalstu individuālas sarunas nebūtu bez riska.

4.4.3.

EESK ierosina Komisijai precizēt savā paziņojumā pienākumus, kas jāievēro pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz nepersondatu glabāšanu, izmantotajām metodēm, fizisko atrašanās vietu, paredzēto vai atļauto glabāšanas ilgumu, lietošanu pēc datu apstrādes, jo minētie elementi nosaka datu drošību un tie var būt svarīgi ES uzņēmumiem globālās konkurences apstākļos.

4.5. Rīcības kodeksi

4.5.1.

Kopš 2019. gada maija dalībnieki, uz kuriem attiecas Regula par nepersondatu brīvu apriti (galvenokārt mākoņdatošanas pakalpojumu lietotāji un sniedzēji), tiek mudināti 12 mēnešu laikā izstrādāt savu rīcības kodeksu. Komisija uzskata, ka būtu jāņem vērā paraugprakse, pieejas, kas tiek izmantotas sertifikācijas sistēmu jomā un komunikācijas ceļveži. SWIPO un CSPCERT darba grupas sniedz ekspertzināšanas.

4.5.2.

Komisija atsaucas uz paveikto saistībā ar VDAR (paziņojums, 23. lpp.). Tā kā VDAR atbilst Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (EDAK) atzinumam (6), to var izmantot par pamatu Regulai par nepersondatu brīvu apriti. Nozares pārstāvju apvienības var izstrādāt savu rīcības kodeksu. Autoriem jāpierāda kompetentajām iestādēm (CompSA), ka to kodeksa projekts (neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts vai transnacionāls), atbilst nozares konkrētajai vajadzībai, atvieglo regulas piemērošanu un izveido efektīvus mehānismus kodeksa ievērošanas uzraudzībai.

4.5.3.

Jau pirms VDAR stāšanās spēkā galvenie infrastruktūras kā pakalpojuma (IskP) un programmatūras kā pakalpojuma (SaaS) sniedzēji bija izstrādājuši savu rīcības kodeksu ar mērķi noteikt īstenošanas noteikumus un tādējādi novērst nenoteiktību jomās, uz kurām norādījuši speciālisti (7); viņi iesaistīja mazos un vidējos uzņēmumus, kuri uzskatīja, ka daudziem no viņiem pašsertifikācija ir vēlamāka par augstajām sertifikācijas izmaksām.

4.5.4.

Attiecībā uz Regulu par nepersondatu brīvu apriti EESK atbalsta individuālu pieeju katrai nozarei, ja visiem derīgs vienots risinājums nešķiet piemērots. VDAR ietvaros tika izveidots neizsmeļošs to pozīciju saraksts, uz kurām attiecas kodeksi (40. panta 2. punkts), jo īpaši attiecībā uz godprātīgām un pārredzamām procedūrām, datu nosūtīšanas drošību un strīdu izšķiršanu. Dalībnieku interesēs un lai stiprinātu patērētāju uzticēšanos Eiropas pieejai, dalībnieki būtu jāmudina smelties tajā idejas un attīstīt atbildības, ētikas un solidaritātes garu, jo īpaši izmantojot pamatnostādnes, kurās ir ņemts vērā mākslīgais intelekts. Tas ir viens no aspektiem, ko EESK vēlas uzsvērt; Komiteja iesaka Komisijai nepieļaut, ka pašregulējums un strīdu mierizlīgums kļūst par iemeslu atšķirīgai tiesību aktu interpretācijai; Gluži pretēji – būtu jādara viss iespējamais, lai tos unificētu un pēc tam izstrādātu noteikumus, kas attiecas uz visiem, un tas Komisijai būtu jāpaziņo savos informācijas un komunikācijas ceļvežos.

5. Izvērtēšana

Komisija regulāri sagatavos ietekmes novērtējumu par datu brīvu apriti, regulas piemērošanu, ierobežojošo pasākumu atcelšanu dalībvalstīs un rīcības kodeksu efektivitāti. EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvji būtu jāaicina paust savu viedokli šajā kontekstā (8). Lai visa sabiedrība justos droši un tāpēc šai jaunajai digitālajai praksei uzticētos, gan Savienībai, gan dalībvalstīm ir jāmazina nenoteiktība par piemērojamiem tiesību aktiem, konfidencialitāti, datu glabāšanu un atjaunošanu, tos nezaudējot, garantijas par izpildāmību un dalībnieku labticību, kā arī finanšu garantijām. To datu nedalāmība, kas vienlaikus ir gan persondati, gan nepersondati, ir iemesls satraukumam; ņemot vērā šo datu īpatsvaru attiecībā pret visiem datiem, EESK apšauba, vai pašregulācija tik tiešām ir vienīgais iespējamais risinājums. Komiteja iesaka VDAR noteikumus vidējā termiņā piemērot visiem datiem un datu apritei kopumā, paredzot izņēmumus “īstiem”nepersondatiem.

Briselē, 2019. gada 25. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.

(2) Regula (ES) Nr. 1807/2018, 3. panta 5. punkts.

(3) Skatīt paziņojumu COM(2019) 250, zemsvītras piezīmes 13. lpp. un spriedumu lietā C-331/16 un C-366/16 K. pret Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie un H. F. pret Belgische Staat: “42. Savukārt attiecībā uz “valsts drošības”jēdzienu no Tiesas judikatūras izriet, ka šis jēdziens ietver gan dalībvalsts iekšējo, gan tās ārējo drošību (spriedums, 2010. gada 23. novembris, Tsakouridis, C-145/09, EU:C:2010:708, 43. punkts). Iekšējo drošību tostarp var ietekmēt tieši draudi attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju mieram un fiziskajai drošībai (šajā nozīmē sk. spriedumu, 2012. gada 22. maijs, I, C-348/09, EU:C:2012:300, 28. punkts). Savukārt ārējo drošību var ietekmēt tostarp šīs dalībvalsts ārējo attiecību vai tautu mierīgas līdzāspastāvēšanas būtiska traucējuma risks (šajā nozīmē sk. spriedumu, 2010. gada 23. novembris, Tsakouridis, C-145/09, EU:C:2010:708, 44. punkts).”

(4) OV C 227, 28.6.2018., 86. lpp.

(5) OV C 218, 23.7.2011., 130. lpp.

(6) EDAK – Eiropas Datu aizsardzības kolēģija; pamatnostādnes 1/2019 par rīcības kodeksiem, 12.2.2019. https://edpb.europa.eu/our-work-tools/our-documents/guidelines-12019-codes-conduct-and-monitoring-bodies-under_en

(7) CISPE (Cloud Infrastructure Services Providers in Europe) – Mākoņdatošanas infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji Eiropā.

(8) OV C 487, 28.12.2016., 92. lpp.; OV C 62, 15.2.2019., 292. lpp.

PIELIKUMS

Šādi ierosinātie grozījumi tika noraidīti, taču ieguva vairāk nekā ceturtdaļu balsu (Reglamenta 59. panta 3. punkts):

4.1.3. punkts

Grozīt šādi:

Uzņēmuma pienākums ir apsvērt, vai nepersondati, ko tas apstrādā, ir “nedalāmi saistīti” ar persondatiem, un tos aizsargāt, ja izrādās, ka tā ir. Uzņēmumam nav viegli sagatavot datu ārēju pārvaldību (“out management”). Jauktu datu kopu vispārēja definīcija nešķiet iespējama, un abu regulu pārklāšanās noved visdrīzāk pie pārklāšanās ar citiem tiesību aktiem datu jomā, piemēram, ar tiesību aktiem par intelektuālo īpašumu: nepersondati var būt apritē, taču, ja šos nepersondatus izmanto atkārtoti kādā darbā, uz tiem vairs neattiecas tie paši noteikumi. EESK uzskata, ka mijiedarbība starp dažādiem tiesību aktiem būs ļoti delikāta. Judikatūrā jau ir uzstādīts pieprasījums, lai nedalāmība tiktu analizēta, ņemot vērā “saprātīgu” kritēriju. EESK konstatē, ka izskatāmajā paziņojumā acīmredzami nav iespējams aplūkot visus gadījumus, lai palīdzētu dalībniekiem, un radusies situācija ir drīzāk izdevīga lieliem uzņēmumiem. EESK iesaka Komisijai nodrošināt, lai praksē persondati pakāpeniski vairs netiktu uzskatīti par nepersondatiem, kā arī raudzīties, lai VDAR saglabātu visu savu darbības jomu, pat ja vidējā termiņā abas regulas būtu jāapvieno ar mērķi panākt datu lielāku aizsardzību, nevis komercializācijas palielināšanu.

5. punkts

Grozīt šādi:

Komisija regulāri sagatavos ietekmes novērtējumu par datu brīvu apriti, regulas piemērošanu, ierobežojošo pasākumu atcelšanu dalībvalstīs un rīcības kodeksu efektivitāti. EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvji būtu jāaicina paust savu viedokli šajā kontekstā. Lai visa sabiedrība justos droši un tāpēc šai jaunajai digitālajai praksei uzticētos, gan Savienībai, gan dalībvalstīm ir jāmazina nenoteiktība par piemērojamiem tiesību aktiem, konfidencialitāti, datu glabāšanu un atjaunošanu, tos nezaudējot, garantijas par izpildāmību un dalībnieku labticību, kā arī finanšu garantijām. To datu nedalāmība, kas vienlaikus ir gan persondati, gan nepersondati, ir iemesls satraukumam; ņemot vērā šo datu īpatsvaru attiecībā pret visiem datiem, EESK apšauba, vai pašregulācija tik tiešām ir vienīgais iespējamais risinājums. Komiteja iesaka VDAR noteikumus vidējā termiņā piemērot visiem datiem un datu apritei kopumā, paredzot izņēmumus “īstiem” nepersondatiem.

1.1. punkta trešais ievilkums

Grozīt šādi:

EESK iesaka Komisijai:

(..)

—

(..)

Pamatojums

Vispārīgai datu aizsardzības regulai un Regulai (ES) 2018/1807 ir cits juridiskais pamats: LESD 16. pants par ikvienas personas tiesībām uz savu personas datu aizsardzību un LESD 14. pants par tiesību aktu tuvināšanu, un abi šie noteikumi ES dod atšķirīgas iespējas ietekmēt privātuzņēmumus (šā iemesla dēļ pirmajā gadījumā ES izmanto ļoti stingru un detalizētu regulējumu un otrajā gadījumā – pašregulāciju kā vispiemērotāko, samērīgāko intervences veidu). Tāpēc šos divus instrumentus nav iespējams tiesiski apvienot.

Balsojuma par grozījumiem rezultāts

Par	:	54
Pret	:	84
Atturas	:	18

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 14

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	63. gadagājums 2020. gada 15. janvāris

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
2020/C 14/01	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Eiropas sociālo tiesību pīlārs – sākotnējās īstenošanas novērtējums un ieteikumi nākotnei (pašiniciatīvas atzinums)	1
2020/C 14/02	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Īstenot globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, pamatojoties uz ES vērtībām (pašiniciatīvas atzinums)	24
2020/C 14/03	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Sinerģijas panākšana starp dažādiem aprites ekonomikas ceļvežiem (pašiniciatīvas atzinums)	29
2020/C 14/04	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Austrumu partnerības 10. gadadiena: pārdomas par sasniegumiem un Austrumu partnerības turpmākās politikas veidošana (pašiniciatīvas atzinums)	34
2020/C 14/05	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Starptautiskā tirdzniecība un tūrisms – globāla ilgtspējīgas attīstības programma (pašiniciatīvas atzinums)	40
2020/C 14/06	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Digitalizācija, mākslīgais intelekts un taisnīgums. Kā stiprināt Eiropas Savienību globālajā sacensībā par nākotnes prasmēm un izglītību, vienlaikus nodrošinot sociālo iekļaušanu (izpētes atzinums pēc Padomes prezidentvalsts Somijas pieprasījuma)	46
2020/C 14/07	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Ar ieguldījumiem darba aizsardzībā saistīto izmaksu un ieguvumu kopsavilkums (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Somijas pieprasījuma)	52
2020/C 14/08	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Pārmaiņas darba pasaulē un ilgdzīvošana / sabiedrības novecošana. Nosacījumi gados vecāku strādājošo aktivitātes saglabāšanai jaunajā darba pasaulē (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Somijas pieprasījuma)	60
2020/C 14/09	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Zivsaimniecības sociālā dimensija (izpētes atzinums)	67

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
2020/C 14/10	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Labāks regulējums – padarītā novērtējums un apņemšanās saglabāšana (COM(2019) 178 final)	72
2020/C 14/11	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (COM(2019) 208 final – 2019/0101 (COD))	78
2020/C 14/12	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm sniegtu finansiālu palīdzību, kas atvieglotu nopietnu finansiālo slogu, kuru tām rada Apvienotās Karalistes bezlīguma izstāšanās no Savienības (COM(2019) 399 final – 2019/0183 (COD))	84
2020/C 14/13	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Efektīvāka lēmumu pieņemšana sociālajā politikā: nosakām jomas, kurās jāvirzās uz kvalificēta vairākuma balsošanas pastiprinātu izmantošanu (COM(2019) 186 final)	87
2020/C 14/14	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Pārdomu dokuments Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā (COM(2019) 22 final)	95
2020/C 14/15	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei Efektīvāka un demokrātiskāka lēmumu pieņemšana ES enerģētikas un klimata politikā (COM(2019) 177 final)	105
2020/C 14/16	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Aviācijas stratēģija Eiropai. Augstu sociālo standartu saglabāšana un veicināšana (COM(2019) 120 final)	112
2020/C 14/17	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Vāciju pilnvaro grozīt spēkā esošo divpusējo nolīgumu ar Šveici par autotransportu, lai atļautu kabotāžas pārvadājumus, sniedzot starptautiskus pasažieru autopārvadājumu pakalpojumus ar autobusiem abu valstu pierobežas reģionos (COM(2019) 221 final) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Itāliju pilnvaro risināt sarunas un noslēgt ar Šveici nolīgumu, kas atļauj kabotāžas pārvadājumus, sniedzot starptautiskus pasažieru autopārvadājumu pakalpojumus ar autobusiem abu valstu pierobežas reģionos (COM(2019) 223 final)	118
2020/C 14/18	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Vadlīnijas par Regulu par satvaru nepersondatu brīvai plūsmai Eiropas Savienībā (COM(2019) 250 final)	122
2020/C 14/19	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) (COM(2019) 397 final – 2019/0180 (COD))	129
2020/C 14/20	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Savienības zvejas kuģu zvejas atļaujām Apvienotās Karalistes ūdeņos un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas darbībām Savienības ūdeņos groza Regulu (ES) 2017/2403 (COM(2019) 398 final – 2019/0187 (COD))	130
2020/C 14/21	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2019/501 un Regulu (ES) 2019/502 attiecībā uz to piemērošanas periodiem (COM(2018) 396 final – 2018/0179 (COD))	131

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 13.9.2019. Eiropas Parlaments, 16.9.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Biroja lēmums	24.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	144/0/6

Apspriešanās	Eiropadome, 23.5.2019. Eiropas Parlaments, 17.7.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	110/0/1

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 16.9.2019. Padome, 13.9.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija
Pieņemts plenārsesijā	2019. gada 25. un 26. septembrī
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	112/0/3

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 16.9.2019. Eiropas Savienības Padome, 16.9.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	2019. gada 25. un 26. septembrī
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	123/0/4

Apspriešanās	Eiropadome, 13.9.2019. Eiropas Parlaments, 16.9.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punkts un 100. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	115/0/3