Eiropas Savienības C 56/2021

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 556. plenārsesija – Interactio, 2.12.2020.–3.12.2020.

16.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ceļā uz ES stratēģiju zaļo prasmju un kompetenču vispārējai uzlabošanai”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2021/C 56/01)

Ziņotāja:

Tatjana BABRAUSKIENĖ

Pilnsapulces lēmums	20.2.2020.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums

Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.11.2020.
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	241/4/8

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzsver, ka atbildība par vidi ir pienākums ikvienam. Ilgtspējīga vides attīstība prasa radikālas sociālās pārmaiņas, tostarp individuālas un kolektīvas izmaiņas mūsu mentalitātē, uzvedībā, dzīvesveidā, kā arī mūsu valstu un sabiedrību sociālajā, politiskajā un ekonomiskajā organizācijā.

1.2.

EESK aicina dalībvalstis izveidot efektīvas valstu stratēģijas, iesaistoties sociālajiem partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai veiktu darbības ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) steidzamai īstenošanai, kas rosina valstis rīkoties iekļaujošas, taisnīgas un kvalitatīvas izglītības (4. IAM) un klimata pārmaiņu (13. IAM) jomā. Konkrēti, 13.3. mērķuzdevums ir “uzlabot izglītību, izpratnes veicināšanu un cilvēcisko un institucionālo spēju klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās, ietekmes mazināšanas un agrīnās brīdināšanas jomās”. 4.7. mērķuzdevums ir “nodrošināt, ka visi apmācāmie apgūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai”, kas ir paredzēts ne tikai nolūkā uzlabot prasmes un veicināt ekonomiku, bet arī lai sekmētu globālo pilsoniskumu un mieru. Izglītībai šajās pārmaiņās ir būtiska loma, kas neaprobežojas tikai ar vides jautājumu aplūkošanu mācību programmā.

1.3.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) pirmo principu, proti, visiem Eiropā nodrošināt tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, tās piemērot, lai uzlabotu zaļo prasmju un kompetenču nodrošināšanu vides aizsardzības nolūkos, un profesionālās prasmes visiem, lai atbalstītu šā principa īstenošanu ar ilgtspējīgu publisko finansējumu, par ko panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

1.4.

EESK uzskata, ka zaļās prasmes, atbildība par vidi un ilgtspējīga attīstība būtu transversāli jāintegrē visos mācību rezultātos (zināšanās, prasmēs, attieksmē un vērtībās) jebkura vecuma izglītojamo formālajās, neformālajās un ikdienējās mācībās un visās izglītības nozarēs, māceklībās un darbinieku apmācības shēmās gan zaļajās nozarēs, gan ārpus tām.

1.5.

EESK atgādina Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, ka vides politika ir labāk jāsasaista ar nodarbinātības un izglītības politiku. Tam būtu arī jāpalīdz koncentrēties uz prasmju paredzēšanu un prasmju attīstību bezdarbniekiem vai strādājošiem cilvēkiem, kuru apmācībā būtu jāaptver atbildība par vidi un īpaši jāvērš uzmanība uz zaļajām prasmēm. Tāpēc būtiski ir nodrošināt, ka mācībās un mācīšanā klimata pārmaiņu jautājumi tiek saskaņoti ar demokrātisku skolu kultūru un ar “zaļās kultūras” mācīšanās vidi, kurā veidojas zaļās skolas, kas, nodrošinot atbilstošu, klimatam nekaitīgu un vidi saudzējošu infrastruktūru, ilgtspējīgi darbojas partnerībā ar visām skolu darbā ieinteresētajām personām un skolēnus sagatavo klimata pārmaiņu mazināšanai kā aktīvus pilsoņus, kuri to darīs arī savās turpmākajās darbvietās.

1.6.

EESK aicina Eiropas Komisiju veikt ES līmeņa izpēti par zaļo prasmju un kompetenču veidošanu dalībvalstīs un savu politikas stratēģiju balstīt uz šādu izpēti. Skolēniem būtisks informācijas avots par vides jautājumiem ir skolas, jo īpaši “viszinošā” interneta, sociālo plašsaziņas līdzekļu un viltus ziņu laikmetā. Tomēr ir vajadzīga plašāka informācija par ES dalībvalstu politiku attiecībā uz informētības par klimata pārmaiņām, atbildības par vidi un ilgtspējīgas attīstības kā zaļo prasmju un kompetenču integrēšanu izglītības politikā un pirmsskolas izglītības, vispārējās izglītības un augstākās izglītības programmās. Šādai izpētei būtu arī jākoncentrējas uz sociālajām un profesionālajām zaļajām prasmēm un kompetencēm profesionālās izglītības un apmācības (PIA), sākotnējo arodmācību un tālākizglītības un tālākapmācības sektoros un uz bezdarbnieku un strādājošo profesionālo pilnveidi un pārkvalifikāciju.

1.7.

EESK atgādina, ka zaļās prasmes un kompetences ir nepieciešamas visiem iedzīvotājiem – gan jauniešiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tāpēc būtu jāpievērš lielāka uzmanība, lai tās īstenotu saskaņā ar Pamatkompetenču satvaru (1) attiecībā uz visiem izglītības veidiem un tās izmantotu nolūkā uzlabot pilsoniskuma kompetenci, kas ir vajadzīga, lai uzņemtos atbildību par vidi, kā arī matemātisko kompetenci un kompetenci dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs, kurām ir jāatbalsta vides ilgtspēja, jo īpaši saistībā ar zinātnisko un tehnoloģisko progresu. Turklāt zaļās prasmes un vides atbildības jautājumi būtu jāiekļauj visos priekšmetos, jo īpaši ģeogrāfijā, ētikā un filozofijā.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas jaunajā Prasmju programmā Eiropai (2) (2020) ir pievērsta uzmanība zaļajām prasmēm, taču pauž nožēlu, ka tajā nav izvirzīts mērķis valstīm attiecībā uz pieaugušo līdzdalības daļu kvalitatīvā un iekļaujošā apmācībā vismaz saistībā ar visnepieciešamākajām zaļajām prasmēm un kompetencēm, taču tajā ir izvirzīts mērķis līdzdalībai pieaugušo apmācībā digitālo pamatprasmju jomā.

1.9.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas zaļajā kursā (3) (2019) sniegta visaptveroša ES stratēģija klimata pārmaiņu mazināšanai un vides aizsardzībai, lai līdz 2050. gadam sasniegtu ES klimatneitralitāti, un to, ka tajā paziņotas dažādas stratēģijas, kas tiks īstenotas ar gaidāmo regulējumu, fondiem un valstu reformām. EESK aicina dalībvalstis izveidot valstu politiku, kurā arī vērsta uzmanība uz izglītību tādos jautājumos kā atbildība par vidi un zaļās prasmes, kā arī uz proaktīvu profesionālo pilnveidi un pārkvalifikāciju, lai atvieglotu taisnīgu pārkārtošanos virzībā uz zaļu ekonomiku visiem, jo īpaši tajās nozarēs strādājošajiem, kurās ir vērojama lejupslīde. EESK atgādina, ka šādām reformām jānotiek, pamatojoties uz efektīvu sociālo dialogu ar skolotāju un darba ņēmēju arodbiedrībām, darba devējiem un apspriežoties ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas zaļā kursa ierosmi izveidot Eiropas kompetences satvaru un iesaka Komisijai to veidot tā, lai to varētu attiecināt uz formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos saskaņā ar atvērto sadarbības metodi, kas ļautu iesaistīt izglītības ministriju pārstāvjus, sociālos partnerus no izglītības un apmācības nozarēm un citas ieinteresētās personas, piemēram, jauniešus un ar izglītību saistītās NVO.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (4) un uzsvēra, ka industriālajā stratēģijā ir jāiekļauj ietekme uz darbaspēku, kā arī strādājošo apmācība, pārkvalifikācija un profesionālā pilnveide, (5) un EESK atbalsta šīs stratēģijas reģionālo dimensiju un spēcīgu pārvaldību, kurā tiek īstenots sociālais dialogs. EESK uzsver, ka arī uzņēmumiem ir jāveido vides aizsardzības stratēģijas un ka tas rada vajadzību pilnveidot arī darba devēju prasmes.

1.12.

EESK aicina turpmākās ES prezidentvalstis un Eiropas Komisiju pastiprināt sadarbību starp Izglītības padomi, Nodarbinātības padomi un Vides padomi, lai lēmumu pieņēmēji visaugstākajā līmenī cīņu pret klimata pārmaiņām sasaistītu ar nepieciešamību nodrošināt zaļās prasmes un kompetences visos vecumos ikvienā izglītības un apmācības sektora formā un veidā.

1.13.

EESK aicina veidot visaptverošu ES līmeņa stratēģiju, piemēram, Padomes ieteikumu, izglītības un apmācību uzlabošanai zaļo prasmju un kompetenču jomā, zaļu skolu stratēģiju veidošanai, kā arī darba vietā un ārpus tās pieejamas pieaugušo profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas rezultātā tādu iegūstamo prasmju nodrošināšanai, kas ir nepieciešamas vides aizsardzībai, sabiedrībai un ekonomikas zaļināšanai. Ierosinām, ka šādā Padomes ieteikumā varētu ņemt vērā jaunajā Eiropai paredzētajā Prasmju programmā sniegtos priekšlikumus, lai koncentrētos uz to, kā veidot zaļu attieksmi ikvienam, padarot atbildību par vidi par transversālu kompetenci izglītībā un apmācībā Eiropas izglītības telpā un koncentrējoties uz zaļo prasmju vienlīdzīgu veidošanu jebkurā vecumā, jo īpaši sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošo grupu gadījumā. Stratēģijas īstenošanai šādā veidā būtu arī nepieciešams, lai šis izglītības un apmācības uzlabojums tiktu papildināts ar ilgtspējīgiem un pietiekamiem tehniskajiem, finanšu un personāla resursiem un lai to finansētu no publiskā budžeta.

1.14.

EESK uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāievieš visaptveroša politika un finansējums, lai atbalstītu skolotāju un apmācītāju sākotnējo un turpmāko profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu vides aizsardzības jomā kā transversālu tematu skolotājiem visās tematiskajās jomās un izglītības un apmācību līmeņos un veidos, kā arī īpašas apmācības zaļajās prasmēs un kompetencēs. Dalībvalstīm būtu arī jāgarantē pienācīgs profesionālais atbalsts skolotājiem un pasniedzējiem un jānodrošina viņiem atbilstīgi, atjaunināti mācību materiāli, rīki, metodes un apmācības prakse šajā jomā.

1.15.

EESK atgādina, ka zaļo prasmju apguve darbavietā palielinātu strādājošo, vadītāju un ieinteresēto personu noturību un pielāgošanās spēju, vienlaikus sekmējot zaļu izaugsmi. EESK aicina atbalstīt sadarbību un resursu apvienošanu starp uzņēmumiem (jo īpaši MVU), lai izpildītu apmācību vajadzības saistībā ar vispārīgajām un speciālajām zaļajām prasmēm un kompetencēm.

1.16.

EESK aicina nodrošināt ES finansējumu, kas ļautu apgūt zaļās prasmes un kompetences vides aizsardzības jomā, – piemēram, programma Erasmus+, ESF+, atveseļošanas pasākumu kopums un Taisnīgas pārkārtošanās fonds būtu jākoncentrē uz finansiāla atbalsta sniegšanu zaļo prasmju veidošanai jebkurā vecumā.

1.17.

EESK aicina veikt Eiropas pusgada zaļināšanu (6) un prasa Komisijai strādāt ar izglītības ministrijām, attiecīgajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai ES dalībvalstīm sagatavotu konkrētai valstij adresētus ieteikumus par zaļo prasmju un kompetenču veicināšanu visos izglītības un apmācību līmeņos un veidos no pirmsskolas izglītības līdz augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai, ņemot vērā efektīvu atbalstu pieaugušajiem darba vietās un ārpus tām.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Klimata pārmaiņu problēmas risināšana ļoti lielā mērā ietekmē sociālos apstākļus, izglītību, nodarbinātību un darba tirgu. Eiropā 2019. gadu raksturo īpaši nozīmīgas iedzīvotāju akcijas, kad daudzi, jo īpaši skolēni, prasīja publiskā sektora struktūrām steidzami un vērienīgi rīkoties, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi. Atbildība par vidi un zaļās prasmes ir vajadzīgas ikvienam – patērētājiem, plašai sabiedrībai, kā arī politikas veidotājiem, uzņēmumiem un strādājošajiem. Tās ir nepieciešamas katrā nozarē un darbībā gan darbā (no stratēģiskās plānošanas un inovācijas līdz pamatlīmeņa darbam rūpnīcās un pakalpojumu jomā), gan ikdienā (piemēram, saistībā ar mājokli, transportu un patēriņu), galvenokārt kā katras profesijas integrēta daļa, kaut arī dažus amatus var uzskatīt par “vides speciālistu” amatiem.

2.2.

Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ekonomikas traucējumiem nevajadzētu padarīt klimata politiku par zemāka līmeņa prioritāti valdībām un cilvēkiem visā Eiropā. Eiropas politiķi, uzņēmumi, likumdevēji un aktīvisti ir aicinājuši savus līderus veikt zaļus ieguldījumus, lai atjaunotu izaugsmi pēc koronavīrusa pandēmijas. Tam pamatā ir pieņēmums, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības veicināšana palīdz atjaunot spēcīgāku ekonomiku. Fiskālo stimulu pasākumi pēc Covid-19 sniegs iespēju uzsākt pārveidojošu un zaļu atgūšanos, radot zaļas darbvietas.

2.3.

Tikmēr vairākās valstīs ir notikuši plaši protesti fiskālo un sociālo reformu dēļ, ko daļa iedzīvotāju uzskata par netaisnīgām. Šie nesenie notikumi apliecina, ka steidzami ir vajadzīga vērienīga un ievērojama klimata politika, kurai būtu jābūt iekļaujošai un jāatbalsta neaizsargātākie reģioni, nozares, strādājošie un iedzīvotāji kopumā. Minētā klimata politika arī ietekmē formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos neatkarīgi no vecuma, un zaļās prasmes, atbildība par vidi un ilgtspējīga attīstība būtu transversāli jāintegrē mācīšanās rezultātos (zināšanas, prasmes, attieksme un vērtības) katrā izglītības nozarē, māceklībās un darba ņēmēju apmācībās zaļajās nozarēs un ārpus tām. Zaļās prasmes un kompetences būtu jāsaprot kā tādas, kas sabiedrībai un ekonomikai ir vajadzīgas saistībā ar vides prasībām. Vides jautājumi aptver plašu tematisko klāstu – no klimata pārmaiņām un piesārņojuma līdz dabas resursiem un biodaudzveidībai.

2.4.

Izglītība ir ļoti svarīga, lai uzlabotu informētību par vides problēmām un veidotu tādu attieksmi un rīcību, kas var radīt ietekmi. Lai gan saskaņā ar ESAO datiem (7) daudzi 15 gadus vecie iedzīvotāji vides aspektā uz savu nākotni raugās pesimistiski (8), daudzas valstis jau ir iekļāvušas vides tēmas savās programmās un skata tādus jautājumus kā reciklēšana, ikdienas patēriņa modeļi un ilgtspējīga rīcība. Skolas ir skolēniem būtisks informācijas avots par vides jautājumiem un vieta, kur sagatavot atbildīgus un kritiski domājošus pilsoņus ar apziņu un izpratni par vides problēmu cēloņiem un sekām, kā arī ar zināšanām, prasmēm un attieksmi, kas vajadzīga, lai rastu ilgtspējīgākus risinājumus. Taču ir vajadzīga plašāka informācija par ES dalībvalstu politiku attiecībā uz informētības par klimata pārmaiņām, atbildības par vidi un ilgtspējīgas attīstības kā zaļu prasmju un kompetenču integrēšanu pirmsskolas izglītības, vispārējās izglītības un augstākās izglītības programmās.

2.5.

Zaļās prasmes un kompetences ir nepieciešamas visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma. Zaļās prasmes ir transversāls apzīmējums, kas ir saistīts ar spēju integrēt vides aspektus citās prasmēs. Tam ir nepieciešama pietiekama izpratne un zināšanas par vides jautājumiem, taču vienlaikus arī stabils vispārējo prasmju un ar darbu saistīto prasmju pamats. Pamatkompetenču satvarā (9) ir minēts, ka matemātiskajai kompetencei un kompetencei dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs ir jāatbalsta vides ilgtspēja, jo īpaši saistībā ar zinātnes un tehnoloģiju progresu, un ir vajadzīga pilsoniskuma kompetence, lai uzņemtos atbildību par vidi. STEM kompetences ir nozīmīgs pamats, lai izprastu vides jautājumus un arī rastu risinājumus problēmām. Arī tādas kompetences kā kritiskā domāšana, radošums un sadarbība/komandas darbs ir svarīgas, lai sekmētu vidiski apzinīgu un aktīvu pilsoniskumu.

2.6.

Saskaņā ar ESAO datiem, lai gan vairumā valstu tikai nelielā daļā skolu ir īpaši ar vidi saistīti mācību priekšmeti, šis jautājums bieži tiek apspriests citu pamatprogrammu ietvaros un daudzas skolas piedāvā ārpusskolas pasākumus vides jomā (10). Taču vēl nav īpašu starptautisko pētījumu par valstu stratēģijām un programmām vides zinātnē, attieksmē pret vidi un īpašai zaļo prasmju veidošanai un šādu prasmju novērtēšanai. Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju pastiprināt izpēti attiecībā uz zaļo prasmju un kompetenču veidošanu dalībvalstīs un balstīt savu politikas stratēģiju uz šādu izpēti.

2.7.

Ekonomikas zaļināšana nozīmē ražot produktus un pakalpojumus, izmantojot mazāk enerģijas un izejvielu un samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Tas attiecas uz visām saimnieciskajām darbībām visās nozarēs un savā darbības jomā ietver strādājošos un patērētājus (11). Pāreja uz mazoglekļa ekonomiku nozīmē strukturālas izmaiņas visās nozarēs un profesijās, rodoties jaunām zaļām profesijām vai augot pieprasījumam pēc tām. Taču visvairāk ir nepieciešama esošo profesiju zaļināšana. Tas nozīmē virkni jaunu prasmju, kas liek atjaunināt programmas, vai pat jaunas kvalifikācijas visos izglītības un apmācību līmeņos.

2.8.

Katrā profesijā ir īpaši vides aspekti, kas jāņem vērā. Lai gan ekonomikas zaļināšana rada vajadzības pēc prasmēm, jo īpaši konkrētās nozarēs, piemēram, enerģētikā un resursu efektīvā izmantošanā, būvniecībā vai ražošanā, pāreja uz aprites ekonomiku rada vajadzību pēc zaļām prasmēm plašā nozaru klāstā. Šādi jauni prasmju kopumi ir arī jāatspoguļo dažādos izglītības sektoros, tostarp profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA) – no sākotnējām arodmācībām līdz tālākai profesionālajai izglītībai un apmācībai, kā arī māceklību programmās. Šīs jaunās zaļās prasmes var sniegties no ļoti tehniskām un ar konkrētu darbu saistītām prasmēm līdz vispārīgākām, piemēram, tādām kā atbildīga resursu izmantošana, kas var būt svarīga visās profesijās, hierarhijas līmeņos un nozarēs (12).

2.9.

Joprojām nav visaptverošas ES līmeņa stratēģijas, piemēram, Padomes ieteikuma, izglītības un apmācību uzlabošanai zaļo prasmju un kompetenču jomā, zaļu skolu stratēģiju veidošanai, kā arī darba vietā un ārpus tās pieejamas pieaugušo profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas rezultātā tādu iegūstamo prasmju nodrošināšanai, kas ir nepieciešamas vides aizsardzībai, sabiedrībai un ekonomikas zaļināšanai. EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas jaunajā Prasmju programmā Eiropai (13) (2020) ir pievērsta uzmanība zaļajām prasmēm, taču pauž nožēlu, ka tajā nav izvirzīts mērķis valstīm attiecībā uz to pieaugušo līdzdalības daļu, kuriem ir vismaz nepieciešamākās zaļās prasmes un kompetences, taču tajā ir izvirzīts mērķis līdzdalībai pieaugušo apmācībā digitālo pamatprasmju jomā. Ierosinām, ka šādā Padomes ieteikumā varētu ņemt vērā jaunajā Eiropai paredzētajā Prasmju programmā sniegtos priekšlikumus, lai pievērstos tam, kā veidot zaļu attieksmi ikvienam, padarot atbildību par vidi par transversālu kompetenci izglītībā un apmācībā Eiropas izglītības telpā un koncentrējoties uz zaļo prasmju vienlīdzīgu apguvi attiecībā uz visiem vecumiem, dzimumiem un sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošo grupu gadījumā.

2.10.

Pāreja uz aprites un mazoglekļa ekonomiku nenovēršami mainīs nozaru un ar profesiju saistītās struktūras, radot gan iespējas, gan sarežģījumus, tostarp nozares, kurās ir vērojama lejupslīde, un nozares, kurās ir grūti atrast darbiniekus. Šādā skatījumā īpaši pielāgota pieeja neaizsargātākām pieaugušo grupām, piemēram, mazprasmīgām personām (14), radītu papildu sociālekonomiskos ieguvumus.

2.11.

Būtu jāievieš visaptveroša politika un finansējums, lai atbalstītu skolotāju un apmācītāju sākotnējo un turpmāko profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu vides aizsardzības jomā kā transversālu tēmu skolotājiem visās tematiskajās jomās un izglītības un apmācību līmeņos un veidos, kā arī īpašas apmācības zaļajās prasmēs un kompetencēs. Būtu arī jānodrošina pienācīgs profesionālais atbalsts skolotājiem un pasniedzējiem, kā arī atbilstīgi, atjaunināti mācību materiāli, rīki, metodes un apmācības prakse šajā jomā.

2.12.

Saskaņā ar neseniem pētījumiem (15) apmācību programmas bezdarbnieku vai strādājošo prasmju veidošanai parasti nav īpaši vērstas uz zaļajām prasmēm, lai gan nozaru organizācijas un labdarības/bezpeļņas organizācijas reizēm šādas prasmes aktīvi veido. Tas var norādīt uz vājo saikni, kas konstatēta starp vides politiku un politiku nodarbinātības un prasmju jomā, tostarp prasmju paredzēšanu. Aplūkotajās valstīs zaļās prasmes un darbvietas reti ir pats galvenais, uz ko regulējumā, politikā un stratēģijās ir vērsta uzmanība. Arī uzņēmumiem paredzētas subsīdijas un zaļo prasmju veidošanas stimuli ir reti.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

EESK norāda, ka saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) valstīm ir jārīkojas iekļaujošas, taisnīgas un kvalitatīvas izglītības (4. IAM) un klimata pārmaiņu (13. IAM) jomā. Konkrēti, 13.3. mērķuzdevums ir “uzlabot izglītību, izpratnes veicināšanu un cilvēcisko un institucionālo spēju klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās, ietekmes mazināšanas un agrīnās brīdināšanas jomās”. 4.7. mērķuzdevums ir “nodrošināt, ka visi apmācāmie apgūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai”, kas ir paredzēts ne tikai nolūkā uzlabot prasmju kopumus un veicināt ekonomiku, bet arī lai sekmētu globālu un aktīvu demokrātisko pilsoniskumu un mieru.

3.2.

EESK uzsver nepieciešamību īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) pirmo principu, proti, visiem pieaugušajiem Eiropā nodrošināt tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību nolūkā uzlabot zaļo prasmju radīšanu un kompetenci visiem, un šā principa īstenošanu atbalstīt ar ilgtspējīgu publisko finansējumu, par ko panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada 11. decembrī publicētajā Eiropas zaļajā kursā (16) sniegta visaptveroša ES stratēģija klimata pārmaiņu mazināšanai un vides aizsardzībai, lai līdz 2050. gadam sasniegtu ES klimatneitralitāti, un to, ka tajā paziņotas dažādas stratēģijas, kas tiks īstenotas ar gaidāmu regulējumu, fondiem un valstu reformām. EESK ir īpaši gandarīta par to, ka Eiropas zaļajā kursā uzsvērts: “Skolām, mācību iestādēm un augstskolām ir labas iespējas sadarboties ar skolēniem, vecākiem un plašu sabiedrību, rosinot pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai pārkārtošanās noritētu sekmīgi.” Eiropas zaļajā kursā arī uzsvērts, ka ir svarīga proaktīva profesionālā pilnveide un pārkvalifikācija, lai sekmētu taisnīgu pārkārtošanos uz zaļu ekonomiku visiem, jo īpaši tajās nozarēs strādājošajiem, kurās vērojama lejupslīde.

3.4.

Eiropas zaļajā kursā paziņots Eiropas Komisijas plāns sagatavot “Eiropas kompetences satvaru, kas palīdzēs pilnveidot un novērtēt zināšanas, prasmes un attieksmi klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā. Tā arī nodrošinās palīgmateriālus un veicinās labas prakses apmaiņu ES skolotāju apmācības programmu tīklos.” EESK atzinīgi vērtē šo ierosinājumu un iesaka Komisijai izveidot tādu kompetences satvaru, ko varētu attiecināt uz formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos saskaņā ar atvērto sadarbības metodi, kas iesaistītu izglītības ministriju pārstāvjus, sociālos partnerus no izglītības un apmācības nozarēm un citas ieinteresētās personas, piemēram, jaunatnes un izglītības jomas NVO.

3.5.

Formālās mācīšanās aspektā zaļās prasmes un mācīšanās un mācīšanas koncentrēšana uz klimata pārmaiņām ir saistīta ar lielāku demokrātiju skolu darbībā un ar “zaļās kultūras” mācīšanās vidi, kas sekmē to, ka veidojas zaļās skolas, kuras, nodrošinot atbilstošu, klimatam nekaitīgu un vidi saudzējošu infrastruktūru, ilgtspējīgi darbojas partnerībā ar visu skolu kopienu un skolēnus sagatavo klimata pārmaiņu mazināšanai kā aktīvus pilsoņus, kuri to darīs arī savās turpmākajās darbvietās.

3.6.

Lai veicinātu mazoglekļa, resursefektīvu un sociāli iekļaujošu ekonomiku, ir jāattīsta zaļās prasmes, sadarbībā ar attiecīgiem dalībniekiem īstenojot aktīvas valstu izglītības/apmācības un prasmju stratēģijas, uzturot efektīvu sociālo dialogu un apspriežoties ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp skolēniem, jauniešiem, skolotājiem un vecāku organizācijām. Šādas stratēģijas ir arī jāveido un jāatjaunina, pamatojoties uz efektīvu prasmju paredzēšanas un pielāgošanas sistēmu (17), kurā iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši sociālie partneri un jaunatnes un izglītības jomas NVO, un ņemti vērā citi politikas mērķi, piemēram, attiecībā uz izglītību, nodarbinātību, vides aizsardzību, aprites ekonomiku un migrāciju. Tas ļautu savlaicīgi un mērķtiecīgi nodrošināt izglītību un apmācību par zaļajām prasmēm, kas būtu atbilstošas sabiedrības un ekonomikas vajadzībām. Ciktāl pārkārtošanās uz aprites ekonomiku tiek uzskatīta par stratēģisku mērķi dalībvalstīm, zaļo prasmju apguves veicināšana būtu arī jāsaskaņo ar valstu izaugsmes stratēģijām, lai nodrošinātu, ka izglītības un apmācības iniciatīvas atbilst valstu stratēģiskajiem mērķiem.

3.7.

Papildus formālajai izglītībai neformālie apstākļi sekmē iedzīvotāju izglītošanu par vides aizsardzību, radot iespēju un nosacījumus, kas ļauj jauniešiem iegūt zināšanas, kā arī prasmes, vērtības, attieksmi un videi labvēlīgas darbības, kas nepieciešamas, lai kļūtu par ekoloģiski domājošiem iedzīvotājiem. “Ekoloģiski domājošs iedzīvotājs ir spējīgs un motivēts piedalīties sabiedrībā arī kā pārmaiņu veicinātājs, kas palīdz atrisināt mūsdienu problēmas vides jomā, novērst jaunu problēmu radīšanu, kā arī sasniegt ilgtspēju un atjaunot mūsu (cilvēku) attiecības ar dabu. Pedagoģijas metodes, tostarp konkrētajiem apstākļiem piemērota izglītība, ekoloģiski domājošu iedzīvotāju izglītošana, ekotaisnīguma pedagoģija, rīcības kompetence un sociāli zinātniska mācīšanās, kas balstīta uz izziņu, var veicināt jauniešu kompetenci dziļai pilsoniskai līdzdalībai, kas nepieciešama, lai īstenotu vides un sociālās pārmaiņas (18).” Tāpēc ir būtiski svarīgi atbalstīt neformālās izglītojošās programmas un organizācijas, kas izmanto šādas profesionālās pilnveides metodes, jo tās papildina formālo izglītību skolās.

3.8.

Sekojot tās pašas pirmās Apvienotās padomes sanāksmes paraugam – sanāksme, kas 2019. gadā pulcēja ES finanšu un izglītības ministrus (19), – Komiteja aicina turpmākās ES prezidentvalstis un Eiropas Komisiju pastiprināt sadarbību starp Izglītības padomi, Nodarbinātības padomi un Vides padomi, lai lēmumu pieņēmēji visaugstākajā līmenī sasaistītu klimata pārmaiņu mazināšanu ar nepieciešamību nodrošināt zaļās prasmes un kompetences neatkarīgi no vecuma.

3.9.

EESK arī atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (20), kurā tas “uzsver, ka rūpniecības stratēģijā būtu pienācīgi jāņem vērā ietekme uz darbaspēku, kā arī uz darba ņēmēju apmācīšanu, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu (21); aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt šīs stratēģijas reģionālo dimensiju, nodrošinot, ka neviena persona un reģions netiek atstāts novārtā; uzstāj, ka stratēģijā ir jāiekļauj sociālais dialogs, kurā pilnībā tiek iesaistīti darba ņēmēji”. EESK uzsver, ka arī uzņēmumiem ir jāveido stratēģijas vides aizsardzībai un ka tas rada vajadzību pilnveidot arī darba devēju prasmes.

3.10.

Atbildība par vidi sākas ar cilvēku informēšanu par to, kādus tehniskus risinājumus sākt izmantot ekonomikas, privātās dzīves un mājsaimniecību zaļināšanai. Šajā nolūkā ir būtiski svarīgi ieviest pasākumus, lai uzņēmumiem, publiskajām struktūrām un mājsaimniecībām sniegtu vairāk tehnoloģiski zaļu risinājumu, kā arī praktiskas apmācības šādu tehnoloģisku risinājumu izmantošanā. Tādējādi taisnīgas pārkārtošanās stratēģijai (22) būtu jāatbalsta kompetences un prasmju veidošana visiem pieaugušajiem neatkarīgi no vecuma gan darba vietā, gan ārpus tās, kā arī jāpalīdz viņiem attiecībā uz izvēlēm un pārkārtošanos karjeras ziņā un attiecībā uz ilgtspējīga dzīvesveida ievērošanu.

3.11.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmais princips ir jāpadara par realitāti, lai nodrošinātu, ka visiem pieaugušajiem ir vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai apmācībai un mūžizglītībai gan darba vietās, gan ārpus tām, saistībā ar zaļām prasmēm, kompetenci, zaļām tehnoloģijām un speciālajām un vispārīgajām zaļajām prasmēm konkrētās profesijās, kas liek atzīt apmācības, lai uzlabotu kvalifikāciju līmeni. Strādājošajiem jebkurā prasmju līmenī un jebkāda lieluma uzņēmumā neatkarīgi no nozares un ģeogrāfiskā apgabala, kurā tie strādā, ir jāsaņem efektīvs atbalsts apmācību uzlabošanai zaļo prasmju un zaļām darbvietām nepieciešamo prasmju jomā. Šāds atbalsts ir jāveido kā valsts un nozares stratēģija, iesaistot nozaru prasmju padomes un sociālos partnerus un īpaši pievēršot uzmanību nodrošinātāju apmācību kvalitātei.

3.12.

ES ir jāpalielina ieguldījumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas un oglekļa pēdu, izmantojot projektus, kas var arī radīt kvalitatīvas darbvietas. Finansējums zaļajām prasmēm un kompetencei vides aizsardzības jomā ir būtiski svarīgs kā programmas Erasmus+ sastāvdaļa, lai atbalstītu jauniešu un izglītības sadarbības projektus cīņā pret klimata pārmaiņām, mobilitātē un studentu, jauniešu un darbinieku mācību apmaiņā, veidojot zaļas skolas un nodrošinot skolotāju apmācību. EESK norāda, ka Komisija ir veikusi darbu, lai sniegtu dalībvalstīm jaunus finanšu resursus nolūkā padarīt skolu ēkas un darbības ilgtspējīgākas, tiecoties 2020. gadā izmantot 3 miljardus EUR ieguldījumiem skolu infrastruktūrā. Mēs atbalstām to, ka citi ES fondi, piemēram, ESF+, atveseļošanas pasākumu kopums un Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ir jākoncentrē uz finansiālā atbalsta sniegšanu, lai veidotu zaļās prasmes visiem neatkarīgi no vecuma. Vienlaikus ir jānodrošina ilgtspējīgi publiskie ieguldījumi izglītībā un apmācībā (23).

3.13.

Atbalsts pieaugušo apmācībai ir nozīmīgs ieguvums indivīdam, darba devējam un visai ekonomikai saistībā ar būtisku darba pasaules pārveidi, ko galvenokārt nosaka klimata pārmaiņas. Darbaspēka profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas finansēšana, izmantojot ESF+, citus Eiropas fondus, valstu nodarbinātības dienestu atbalstu un darba devēju ieguldījumu ir ārkārtīgi svarīga un būtu jāatbalsta ar efektīvām profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas stratēģijām. Atbalsts sadarbībai un resursu apvienošana starp uzņēmumiem, lai izpildītu apmācību vajadzības, var būt īpaši noderīgi MVU, kuriem trūkst laika un resursu, lai tie nodrošinātu apmācību paši (24). Zaļo prasmju ieguve darbavietā palielinātu strādājošo, vadītāju un ieinteresēto personu noturību un pielāgošanās spēju, vienlaikus sekmējot zaļu izaugsmi.

3.14.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Vides padome 2020. gada 5. martā tikās un apsprieda zaļo kursu un Eiropas pusgada zaļināšanu (25), un prasa Komisijai strādāt ar izglītības ministrijām, attiecīgajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai ES dalībvalstīm sagatavotu konkrētai valstij adresētus ieteikumus par zaļo prasmju un kompetences veicināšanu visos izglītības un apmācību līmeņos un veidos no pirmsskolas izglītības līdz augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai, ņemot vērā efektīvu atbalstu pieaugušajiem darba vietās un ārpus tām.

Briselē, 2020. gada 2. decembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

(2) COM(2020) 274 final.

(3) COM(2019) 640 final.

(4) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu.

(5) Mūsu izcēlums.

(6) Vides padome, 2019. gada 5. marts.

(7) ESAO (2014), Trends shaping education 2014 (Izglītību veidojošās tendences 2014. gadā), Spotlight 4.

(8) ESAO (2019), Avvisati, F., Is there a generational divide in environmental optimism? (Vai vides optimismā pastāv paaudžu atšķirības?), PISA in Focus, Nr. 95.

(9) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

(10) ESAO (2012), How 'green' are today's 15-year-olds? (Cik “zaļi” ir mūsdienu 15 gadus vecie iedzīvotāji?). PISA in Focus, Nr. 15.

(11) Eurofound (2011), Industrial relations and sustainability: the role of social partners in the transition towards a green economy (Sociālo partneru attiecības un ilgtspēja. Sociālo partneru loma pārejā uz zaļu ekonomiku).

(12) Cedefop (2019), Skills for green jobs: 2018 update (Prasmes zaļām darbvietām, 2018. gada atjauninājums). Eiropas kopsavilkuma ziņojums. Cedefop pētījumos skatīta attīstība Vācijā, Dānijā, Spānijā, Igaunijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē.

(13) COM(2020) 274 final.

(14) Sk. Cedefop (2020), Empowering adults through upskilling and reskilling pathways (Iespēju došana pieaugušajiem, izmantojot profesionālo pilnveidi un pārkvalifikāciju), 1. sējums: pieaugušie iedzīvotāji ar profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas potenciālu, visaptverošs pārskats par mazprasmīgiem pieaugušajiem ES 27 dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē.

(15) Cedefop (2019), Skills for green jobs: 2018 update (Prasmes zaļām darbvietām, 2018. gada atjauninājums). Eiropas kopsavilkuma ziņojums. Šajos pētījumos skatīta attīstība Vācijā, Dānijā, Spānijā, Igaunijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē.

(16) COM(2019) 640 final.

(17) Vairāk informācijas par prasmju paredzēšanu un pielāgošanu visaptverošā prasmju pārvaldības sistēmā sk. Cedefop tīmekļa vietnē par prasmju paredzēšanu un pielāgošanu. Attiecībā uz zaļo prasmju paredzēšanas svarīgumu sk. Cedefop (2019), Skills for green jobs: 2018 update (Prasmes zaļām darbvietām, 2018. gada atjauninājums).

(18) Paraskeva-Hadjichambi D. un citi. (2020) Educating for Environmental Citizenship in Non-formal Frameworks for Secondary Level Youth. Krājumā Hadjichambis A. un citi. (eds) Conceptualizing Environmental Citizenship for 21st Century Education. Environmental Discourses in Science Education, 4. sēj. Springer, Cham.

(19) Izglītības un finanšu ministru kopīgā sesija.

(20) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu.

(21) Mūsu izcēlums.

(22) Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms ir daļa no Eiropas zaļā kursa investīciju plāna un mobilizēs vismaz 100 miljardus EUR investīcijās, lai sniegtu papildu mērķorientēto atbalstu reģioniem, kurus visvairāk ir skārusi pārkārtošanās virzībā uz klimatneitrālu ekonomiku un kam ir vismazāk spēju šos sarežģījumus pārvarēt.

(23) OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.

(24) Cedefop (2019), Skills for green jobs: 2018 update (Prasmes zaļām darbvietām, 2018. gada atjauninājums). Pētījumos skatīta attīstība Vācijā, Dānijā, Spānijā, Igaunijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē.

(25) Vides padome, 2019. gada 5. marts.

16.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/10

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Rūpniecības pārkārtošanās uz zaļu un digitālu Eiropas ekonomiku – regulatīvās prasības un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības loma”

(izpētes atzinums)

(2021/C 56/02)

Ziņotāja:

Lucie STUDNIČNÁ

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 15.9.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	148/89/19

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Ir vairāki priekšnosacījumi, lai rūpniecības pāreja uz zaļu un digitālu Eiropas ekonomiku radītu ilgtspējīgu, taisnīgu un sociāli pieņemamu nākotni Eiropā. Covid-19 pandēmija ir sakāpinājusi vajadzību pēc daudz plašākas un spēcīgākas sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības politikas veidošanā visos līmeņos, kā arī pēc spēcīga tiesiskā regulējuma un Eiropas līmeņa standartiem, jo īpaši sociālajā programmā. Šim vajadzētu būt vienam no būtiskākajiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošanai paredzētā rīcības plāna uzdevumiem.

1.2.

EESK uzskata, ka ir būtiski svarīgi atzīt komplementaritāti starp klimata pārmaiņām, aprites ekonomikas rīcībpolitikām un uzņēmumu sociālo atbildību un uzsvērt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijai ir aprites raksturs.

1.3.

Rūpniecības pārkārtošanās ir atkarīga no darba devēju, uzņēmēju un privātā sektora iesaistīšanās strukturālu pārmaiņu īstenošanā. Tā kā inovācijas avots Eiropā parasti ir mazas struktūras, uzmanība ir jāvērš uz šo uzņēmumu darbībai labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu un MVU potenciāla stiprināšanu, jo šie uzņēmumi nodrošina uz zināšanām balstītus augsta līmeņa pakalpojumus. Tiem bieži vien ir celmlaužu loma saistīto nozaru tirgus pozīciju veidošanā, un tie ir uzticami un pret krīzēm izturīgi darba devēji. Būtu arī jāizmanto sociālās ekonomikas uzņēmumu un organizāciju pieredze, jo to darbība aktīvi norisinās jomās, kuras ietekmē zaļā un digitālā pārkārtošanās. Tāpēc to uzņēmējdarbības un sociālās inovācijas procesi ir jāveicina.

1.4.

Konsekventi būtu jāievieš mehānisms privātā sektora finanšu novirzīšanai ieguldījumiem, kas būtu saderīgi ar vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem. Banku savienības, kapitāla tirgu savienības, ilgtspējīga finansējuma, digitālā finansējuma un MVU stratēģijas savstarpēji pastiprina viena otru un garantē līdzekļu virzību produktīvākiem projektiem ekonomikā, kuras finansējuma vajadzības līdz pat 80 % apmērā ir atkarīgas no banku nozares.

1.5.

Noturīgai, ilgtspējīgai, taisnīgai un labklājīgai Eiropai ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas var veicināt taisnīgas pārkārtošanās procesu, un vienlaikus ir jāņem vērā tā ētiskā ietekme un sabiedrības intereses, piemēram, patērētāju aizsardzība, veselība, drošība un kvalitāte. EESK iesaka Eiropas un valstu iestādēm ieviest jaunas pārvaldības struktūras, kas varētu nodrošināt vietējās ekonomikas, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanu tādu taisnīgu pasākumu izstrādē un īstenošanā, kas nodrošinātu, lai pārkārtošanās norisinātos sociāli taisnīgā veidā. Viens no galvenajiem pārvaldības mehānismiem sociāli taisnīgu pārkārtošanās procesu virzības īstenošanai un uzraudzībai ir Eiropas pusgads. EESK iesaka Eiropas pusgadā iekļaut jaunus, uzlabotus, izmērāmus un komplementārus sociālos, ekonomiskos un vides rādītājus, lai uzraudzītu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu ievērošanu un to piefiksētu.

1.6.

Būtu jāstiprina reģionu loma Eiropas pārkārtošanās programmā. Ilgtermiņa plānošana, spēcīga ar vietu saistīta pieeja, pārdomāta specializācija un cilvēkkapitāla programma ir galvenās prioritārās jomas, tāpat arī pretrunu novēršana starp ilgtermiņa pārkārtošanās mērķi un īstermiņa prioritātēm.

1.7.

EESK uzskata, ka finansēšanas un atbalsta instrumenti, kas ES līmenī paredzēti ar pārkārtošanos saistītām darbībām ir jāpapildina ar valstu resursiem, nodrošinot nepieciešamo koordināciju starp dažādiem pārvaldības līmeņiem. Lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu, EESK arī atbalsta plašākus pašu resursus.

1.8.

Viens no veiksmīgas pārkārtošanās priekšnosacījumiem ir cilvēkkapitāla programma. Vairākiem dalībniekiem, tostarp izglītības iestādēm, darba devējiem, arodbiedrībām, valstu nodarbinātības dienestiem, NVO un profesionālajām organizācijām ir jāsadarbojas prasmju veidošanas jomā un visu nākotnē vajadzīgo – gan jauno, gan esošo – prasmju prognozēšanā.

1.9.

EESK atzinīgi vērtē paziņoto rīcības plānu ESTP īstenošanai. Attiecīgais ES darba tiesību acquis būtu jāpastiprina, lai labāk atbalstītu pārkārtošanās taisnīgumu strādājošiem. Rīcības plānā būtu jānosaka tiesību minimums ES līmenī, tostarp: tiesības uz veselības un drošības apdrošināšanu visiem strādājošiem un jaunos darba veidos; tiesības uz informāciju, apspriešanos, kopīgu lēmumu pieņemšanu un līdzdalību ne tikai pārkārtošanās situācijās; tiesības pilnveidot prasmes; standartu minimums bezdarba apdrošināšanai; minimālā alga un darba koplīguma slēgšanas sarunas.

2. Vispārīgas piezīmes un uz nākotni vērsta pieeja

2.1.

2.2.

Eiropas uzņēmumi un strādājošie saskaras ar milzīgām sociālām un ekonomiskām Covid-19 pandēmijas sekām. Sabrūk daudzi uzņēmumi, mēs zaudējam darbvietas, un mājsaimniecības zaudē iztikas līdzekļus. Neskatoties uz iepriekš nepieredzētajiem ekonomikas glābšanas pasākumiem, kuru mērķis bija mazināt stingro ierobežojumu ietekmi uz darbvietām un uzņēmumiem, ekonomikas prognozes ir ļoti satraucošas. Gaidāms, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 % un 2021. gadā pieaugs par 5,8 %. Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī (1). Dalībvalstu parāds ir sasniedzis rekordlīmeni, un arī ES pirmo reizi ir kopējs parāds. Mēs nezinām arī, kādas būs Brexit sekas.

2.3.

Ir jāapzina un jāatbalsta svarīgākās nozares un sektori, sākot ar cilvēkresursiem un beidzot ar pētniecību, un jāizstrādā tāda Eiropas rūpniecības politika, kas aizsargātu šīs stratēģiskās nozares tirgū un nodrošinātu galveno resursu piegādes drošību. Eiropas rūpniecības politikai vajadzētu nodrošināt sistēmu, kurā sinerģijas veidošanas nolūkā konsekventi un visaptveroši tiktu koordinētas visas dažādās Eiropas politikas jomas. Lai īstenotu šādas pārmaiņas, Eiropas Komisijai ir jānosaka kurss un dalībvalstīm sava politika jāpieskaņo ES politikai. Tas nenozīmē mikropārvaldību, bet gan rīcībpolitiku pielāgošanu, lai tās būtu konsekventas un sekmētu transformatīvas pārmaiņas. Šāds process būs iespējams tikai ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru aktīvu līdzdalību. Bez “sociālā kursa”, kura pamatā būtu demokrātiska un efektīva ES pilsoņu līdzdalība, zaļais kurss labumu nenesīs visiem.

2.4.

Konsekventi būtu jāievieš mehānisms privātā sektora finanšu novirzīšanai ieguldījumiem, kas būtu saderīgi ar vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem. Līdz ar to banku savienības, kapitāla tirgu savienības, ilgtspējīga finansējuma, digitālā finansējuma un MVU stratēģijas savstarpēji pastiprina viena otru un garantē līdzekļu virzību produktīvākiem projektiem ekonomikā, kuras finansējuma vajadzības līdz pat 80 % apmērā ir atkarīgas no banku nozares.

2.5.

Apzīmējums, kas šajā ziņā ir radies saistībā ar vides un tehnoloģiskajām pārmaiņām ir “taisnīga pārkārtošanās”. EESK uzskata, ka taisnīga pārkārtošanās ir būtisks elements gan budžetā, gan atveseļošanas plānā, kas sekmē zaļāku Eiropas ekonomiku. Tāpēc ir nepieciešams veidot izpratni, ka taisnīga pārkārtošanās ir plašāka (un neattiecas tikai uz oglekļa ekonomiku) – tajā, pamatojoties uz jaunu sociālo līgumu, pilnībā jāīsteno Eiropas sociālo tiesību pīlārs (2) un vienlaikus jāvirza reformas, kas saistītas ar sadales sistēmu, darba un privātās dzīves līdzsvaru un dzimumu līdztiesību. Saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu īpaši svarīgas ir augstas kvalitātes darbvietas visiem, piekļuve augstas kvalitātes izglītībai un apmācībām, tostarp tiesības uz mūžizglītību, jo īpaši neaizsargātām grupām, vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem visiem, sociālā aizsardzība un neaizsargāto grupu, piemēram, ilgstošo bezdarbnieku, sieviešu, jauniešu, migrantu un cilvēku ar invaliditāti, iekļaušana. Visus šos svarīgos mērķus iespējams sasniegt, balstoties uz plaukstošu ekonomiku, jaunām, augsti kvalificētām darbvietām, ko piedāvā darba devēji, un nepieciešamajām investīcijām tehnoloģijās.

2.6.

Valstis un reģioni, kuros notiek rūpniecības pārkārtošanās, parasti saskaras ar problēmām, kas saistītas ar to rūpnieciskā pamata modernizēšanu, darbaspēka prasmju pilnveidošanu, zaudēto darbvietu kompensēšanu svarīgākajās nozarēs un zemās produktivitātes palielināšanu, jo tā ierobežo ienākumu izaugsmi. Kopumā tie gūtu labumu no zaļināšanas un tehnoloģiskā progresa, kā arī no saistītajām izmaiņām, taču dažas vietas un noteiktas iedzīvotāju grupas, jo īpaši neaizsargātas grupas, piemēram, cilvēki ar invaliditāti, vecāki cilvēki, romi un migranti, var palikt bez vajadzīgās uzmanības. Lai risinātu problēmas saistībā ar ilgtermiņa pārveidi, politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un galvenajām ieinteresētajām personām attiecīgajās valstīs un reģionos ir jāprognozē pārmaiņas un aktīvi jāpārvalda pārkārtošanās. Sociālajam dialogam, informācijai, strādājošo un viņus pārstāvošo organizāciju konsultācijām un līdzdalībai, tostarp lēmumu pieņemšanas struktūrās (valdēs un uzraudzības valdēs), ir būtiska nozīme uzņēmumu lēmumu pieņemšanas jautājumu risināšanā un ietekmēšanā, lai pārvaldītu pārmaiņas uz nākotni vērstā veidā. EESK mudina Komisiju stiprināt un pilnveidot sociālo dimensiju topošajā atjaunotajā rūpniecības stratēģijā.

2.7.

Pandēmijas krīzes pārvarēšana un veiksmīgas rūpniecības pārkārtošanās iespējamība ir visu ieinteresēto personu interesēs – šajā nolūkā ir vajadzīgs kopīgs darbs un kopēji mērķi (piemēram, uzņēmumu attīstība ilgtermiņā), efektīvs sociālais dialogs uzticēšanās apstākļos, kā arī pozitīva attieksme. EESK uzskata, ka labai un tādējādi ilgtspējīgai uzņēmējdarbības pārvaldībai ar pārmaiņu kopīgu prognozēšanu jābūt balstītai uz pārbaudītiem un izmēģinātiem, tiesību aktos noteiktiem, obligātajiem iekšējā tirgus standartiem, un strādājošo viedoklim jāizskan, sniedzot informāciju, apspriežoties un viņiem līdzdarbojoties uzņēmumu valdēs.

2.8.

Digitalizācijai un automatizācijai ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz ekonomiku un sabiedrību. Šai pārejai būtu vajadzīgs regulējums, kas atbilst tehnoloģiskās pārveides tempam un būs jāsagatavojas pārmaiņām, iesaistot, piemēram, sociālos partnerus. Eiropas Uzņēmumu padomes un Eiropas uzņēmējsabiedrības darba padomes var kalpot kā pozitīvs piemērs obligātai strādājošo pārrobežu iesaistīšanai interešu līdzsvarošanā un risinājumu meklēšanā sociālas partnerības garā. Tas ietver strādājošo apmācību un koplīguma sarunu garantēšanu, lai atbalstītu darba autonomiju un nodrošinātu labu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Digitalizācijas un interneta ekonomikas rezultātā ir arī radušies jauni darba veidi, piemēram, platformu darbs, kurā strādājošiem nav nekāda sociālā nodrošinājuma un darbavietas drošības un viņi bieži strādā ar ļoti nestabiliem nosacījumiem un neskaidru statusu. Viņu darba nosacījumi un statuss ir jātuvina Eiropas līmenī, lai sekmētu taisnīgu mobilitāti un integrāciju iekšējā tirgū (3). Šajā nolūkā EESK saskata vajadzību radīt juridisko noteiktību strādājošiem un tāpēc noteikt juridisko statusu platformu ekonomikas darbaspēkam. Vāja piekļuve sociālajai aizsardzībai vai tās neesamība rada izmaksas ne tikai pašiem strādājošiem, bet arī sociālā nodrošinājuma sistēmām.

2.9.

Digitalizācija arī rada riska iespējamību tādās jomās kā finanšu stabilitāte, finanšu noziegumi un patērētāju aizsardzība. Sadrumstalotā regulatīvā situācija Eiropas Savienībā un nevienmērīgās globālās izmaiņas nozares regulēšanā šādus riskus var palielināt vēl vairāk. Tāpēc EESK uzskata, ka ES ir jāizveido visaptverošs un stabils tiesiskais regulējums šajā jomā. Tā arī iesaka ES atgriezties pie iniciatīvas par nodokļu piemērošanu lieliem digitālajiem uzņēmumiem (4).

2.10.

Strādājošiem ir jāvar pienācīgi sagatavoties darba tirgum, un jau notiekošās pārmaiņas ekonomikā būs būtiski svarīgas rūpniecības izaugsmei un plašākiem Eiropas ekonomiskajiem panākumiem. Jaunas un augstāka līmeņa prasmes, tostarp “zilajām apkaklītēm”, rada izaicinājumu māceklības sistēmām. Augstāka līmeņa prasmēm ir vajadzīgas plašākas arodmācības terciārās izglītības iestādēs. Atšķirībā no vislabāk izstrādātajām sākotnējās māceklības sistēmām, problēmas rada valstu satvaru un kvalitātes kontroles trūkums, kā arī pāreja no sākotnējām māceklībām uz terciāro izglītību. Nākotnē gan pilsoniskai sabiedrībai, gan visu līmeņu valdībām būs jāsadarbojas un jāveic inovācija, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, uz ko aicina EESK pārstāvētās organizācijas (5).

2.11.

EESK norāda, ka digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta pielietojumiem vajadzētu būt vērstiem uz cilvēku un tiem būtu jāsniedz labums sabiedrībai kopumā, un atbalsta tiesisko regulējumu mākslīgajam intelektam. Pret zaļo un digitālo pārkārtošanos nevajadzētu pretoties, un ES būtu jāveicina tādu mākslīgā intelekta sistēmu attīstība, kas paredzētas īpašiem lietojumiem nolūkā paātrināt pārkārtošanos ekoloģijas un klimata jomā (6).

3. Inovācija

3.1.

Radīsies ievērojamas vajadzības saistībā ar inovāciju – no jaunu mazoglekļa ražošanas procesu radīšanas un paātrināšanas (no kuriem daudziem būs vajadzīgi fundamentāli atšķirīgi izstrādes un ražošanas veidi papildus jauniem ievadmateriāliem un/vai galvenajiem rūpnieciskajiem procesiem) līdz inovācijai ne tikai apritīgākās bāzes materiālu nozaru vērtības ķēdēs, bet arī energosistēmās, kas tās darbina. Turklāt visdaudzsološākās mazoglekļa tehnoloģijas būs jāapliecina rūpnieciskā mērogā. Tam būs vajadzīgs straujš politiskais atbalsts, lai ne vēlāk kā līdz 2030. gadam uzsāktu un ieviestu jaunu mazoglekļa ražošanas ceļu un materiālu izmantošanas izvēršanu.

3.2.

Pārveidei, kas nepieciešama, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos visā ES, būs vajadzīgs kopīgs satvars valdību, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības mobilizēšanai, balstoties uz mērķtiecīgu problēmu risināšanu. Šajā procesā būtiska nozīme ir sociālajai inovācijai. Nozīmīgs solis šajā ziņā varētu būt ES starpnozaru stratēģijas izveide sociālās inovācijas jomā, palielināta sociālās ekonomikas dalībnieku atzīšana, kā arī viņu uzņēmējdarbības modeļu testēšana un, iespējams, izmantošana. Tas palīdzētu veidot ekosistēmu subsidētiem eksperimentiem ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

4. Uzņēmējdarbības veicināšana un privātā sektora līdzdalība

4.1.

Uzņēmējdarbībai un privātā sektora līdzdalībai, kas veicina strukturālas pārmaiņas, ir būtiska nozīme rūpniecības pārkārtošanās procesā. Gadījumos, kad pastāv spēcīgs rūpnieciskais mantojums, bieži saglabājas vairāki šķēršļi inovatīvai uzņēmējdarbībai, īpaši zems jaunuzņēmumu un darbības izvēršanas līmenis, vāja uzņēmējdarbības kultūra, kā arī inovācijas un efektīvi savienotu zināšanu tīklu trūkums.

4.2.

Inovācijas avots Eiropā parasti ir mazas struktūras, tāpēc uzmanība ir jāvērš uz MVU potenciāla stiprināšanu, jo šie uzņēmumi kā, piemēram, brīvo profesiju uzņēmumi, nodrošina uz zināšanām balstītus augsta līmeņa pakalpojumus, tostarp finansējuma ziņā. Tiem bieži vien ir celmlaužu loma saistīto nozaru tirgus pozīciju veidošanā, un tie ir uzticami un pret krīzēm izturīgi darba devēji.

4.3.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi un organizācijas – dalībnieki nozarē, kas ir apliecinājusi lielu noturību un palīdzējusi mazināt Covid-19 krīzes sekas, – galvenokārt ir aktīvi jomās, ko ietekmē digitālā un zaļā pārkārtošanās. Tāpēc ir jānodrošina to darbības un sociālās inovācijas procesu veicināšana.

5. Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības loma

5.1.

EESK ir uzsvērusi, ka “pārmaiņas, ko jaunās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un lielie dati ievieš ražošanas procesos un ekonomikā kopumā, būtiski mainīs arī darba tirgu” un ka svarīgi ir, lai “šīs pārmaiņas norit auglīga sociālā dialoga gaisotnē, kā arī ievērojot darba ņēmēju tiesības un dzīves kvalitāti” (7).

5.2.

Cieša sadarbība starp galvenajām vietējām/reģionālajām ieinteresētajām personām ir būtiski svarīga, lai konstatētu ilgtspējīgākos pielietojumus un pēc iespējas veicinātu sociālekonomisko attīstību. Labas visu līmeņu sociālo partneru prakses, kas balstītas uz koplīgumiem, kuri izveido vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomiskajiem konkurentiem kādā nozarē vai reģionā, ir atskaites punkts taisnīgas pārkārtošanās stratēģijas sekmēšanai saistībā ar dekarbonizāciju un citiem klimata politikas mērķiem (8).

6. Taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana – pārvaldība/regulatīvās prasības

6.1.

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rada vairākus pārvaldības sarežģījumus politikas veidotājiem. Viens no tiem ir pārkārtošanās ilgtermiņa stratēģiskās dimensijas līdzsvarošana ar vajadzību rīkoties īstermiņā. Lai gan pārkārtošanās īstenošanai ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģiskā domāšana un politikas veidošana, šajā procesā ir vajadzīga arī spēja pielāgoties vēlēšanu cikliem un valdību un citu ieinteresēto personu vēlmei redzēt īstenoto projektu rezultātus.

6.2.

Viens no galvenajiem pārvaldības mehānismiem sociāli taisnīgu pārkārtošanās procesu progresa īstenošanai un uzraudzībai ir Eiropas pusgads. Tas ir ārkārtīgi svarīgs, lai sniegtu Eiropas un valstu politikas pastāvīgu novērtējumu sociālā, ekonomikas un vides līmenī. Eiropas pusgads pakāpeniski ir ieguvis sociālāku dimensiju, taču tā makroekonomiskā un fiskālā dimensija joprojām ir noteicoša. Tāpēc EESK ierosina Eiropas pusgadā iekļaut jaunus, uzlabotus, izmērāmus un papildinošus sociālos, ekonomikas un vides rādītājus, lai uzraudzītu un izsekotu visus Eiropas sociālo tiesību pīlāra aspektus un principus, kā arī 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (9), radot sinerģijas ar sociālo rezultātu pārskatu, ieviešot koncepciju par ilgtspējīgu labklājības ekonomiku visiem (10) kopā ar mērķtiecīgiem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem sociālajā un vides jomā (11). Eiropas pusgads tagad arī ir pārveidots, lai nodrošinātu plašāku rīcību atveseļošanas atbalstīšanai, kas, kā EESK cer, var arī palīdzēt atjaunot visu ES pārvaldības mehānismu un likt tam darboties kā demokrātijas saglabāšanas un augšupējas konverģences Eiropas Savienībā virzītājspēkam.

6.3.

Lai veiktu visaptverošu pusgada dažādajās politikas jomās ES ierosināto mērķu, iniciatīvu un ieteikumu analīzi no sinerģijas, ieguvumu un zaudējumu viedokļa, priekšnoteikums būtu augsta politikas integrācija, saskaņotība un koordinācija starp dažādajiem iestāžu dalībniekiem, kas atbildīgi par ekonomikas, sociālo un vides politiku, un būtu jāuzlabo to analīzes spējas.

6.4.

Turklāt, lai kompensētu institucionālā līdzsvara trūkumu ekonomikas un sociālajā pārvaldībā, EESK iesaka, piemērojot ES fiskālos noteikumus, ar kuriem publiskos ieguldījumus neiekļauj deficīta aprēķinos, izmantot “zelta likumu” (12), un ņemt vērā arī esošo parāda līmeņu ilgtspēju, lai garantētu modernu veselības aprūpes, ekoloģisko, izglītības un tehnoloģisko infrastruktūru un novērstu iepriekš nepieredzētu recesiju (13).

6.5.

Tāpat EESK atzinīgi vērtē arī to, ka Eiropas Komisija ir apturējusi Stabilitātes un izaugsmes paktu, un lūdz to pārskatīt (14), lai nodrošinātu gan stabilitāti, gan izaugsmi nolūkā atbalstīt ES rūpniecības atveseļošanu un pārkārtošanos uz klimatneitrālu aprites un digitālo ekonomiku.

7. Reģionālie priekšnosacījumi rūpniecības pārkārtošanai

7.1.

Rūpniecības pārkārtošanās notiek dažādos veidos, tāpēc ir grūti piemērot universālu vienas politikas pieeju jaunu rūpniecības ceļu veidošanai. Lai gan dažās ekonomikas nozarēs notiks lejupslīde, “neatgriezeniski” samazinot ekonomisko ražošanu un nodarbinātību, citās nāksies veikt radikālu pārstrukturēšanu. Tāpēc būs nepieciešama visaptveroša politiska pieeja un būtiski ieguldījumi gan publiskā, gan privātā sektorā, kā arī labi strādājošu vietējo un reģionālo tirgu atbalsts.

7.2.

Ilgtermiņa pārkārtošanās mērķa saskaņošana ar īstermiņa prioritātēm var būt sarežģīta, jo var būt grūti iegūt sabiedrības atbalstu politikas pasākumiem, kam ir ierobežotas tūlītējās sekas. Tas reģionus, kuros notiek rūpniecības pārkārtošanās, nostāda sarežģītā situācijā. No vienas puses, tiem ir jātiek galā ar neatliekamo vajadzību rīkoties, ko rada lejupslīde tradicionālajās nozarē, lai risinātu tādas problēmas kā augstāks bezdarba līmenis, ienākumu zaudējumi un dzīves līmeņa pasliktināšanās daļai iedzīvotāju, jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošām un neaizsargātām grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti vai veciem cilvēkiem. No otras puses, viņiem ir jārīkojas, lai izmantotu iespējas, kas saistītas ar rūpniecības modernizāciju, piemēram, rūpniecības ar augstāku pievienoto vērtību piesaistīšana, jaunu uzņēmumu un uzņēmējdarbības modeļu radīšana un/vai piesaistīšana un labāka pamattehnoloģiju izmantošana. Nepareiza rīcība rada politiskās sekas, kas var arī ietekmēt atbalstu klimatrīcībai. Galēji labējo kustību pieaugums Eiropā un citur daļēji ir saistāms ar deindustrializāciju un veselu reģionu atstāšanu novārtā (15).

8. Tikšanās ar reģioniem, kuros notiek rūpniecības pārkārtošanās, – galvenie rezultāti

8.1.

Reģionu, kuros notiek rūpniecības pārkārtošanās, loma Eiropas programmā būtu jāpastiprina. Reģionālo administrāciju iesaistīšana varētu palīdzēt izveidot nepieciešamās ekosistēmas veiksmīgam pārkārtošanās procesam. Ilgtermiņa plānošana, spēcīga ar vietu saistīta pieeja, pārdomāta specializācija un cilvēkkapitāla programma ir minēti kā šī procesa priekšnosacījumi.

8.2.

Vairāki reģioni Eiropā, jo īpaši ogļu un tērauda reģioni, vai nu ekonomisku, vai ar klimata programmu saistītu iemeslu dēļ šo pārkārtošanos jau ir veikuši. Veiksmīgas pārkārtošanās galvenais priekšnosacījums ir iekļaujoša, savlaicīgas rīcības pieeja, lai cilvēkiem nodrošinātu apmierinošas nākotnes izredzes. Tas ietver reālistiska ceļveža izstrādi, nepieciešamās pētniecības infrastruktūras radīšanu un tehnoloģisko, inovācijas, akadēmisko un izglītības iespēju nodrošināšanu līdz ar nepieciešamo finansējumu. Lai nodrošinātu piemērotu finansējumu, Eiropas instrumentiem, kas plānoti šo reģionu atbalstam (piem., Eiropas Taisnīgas pārkārtošanās fondam), nebūtu jāaizstāj darbs valstu līmenī.

9. Finansējums un atbalsts ar pārkārtošanos saistītām darbībām un projektiem ES līmenī

9.1.

Rūpniecības pārkārtošanās process var sniegt milzīgas iespējas, taču, lai tās izmantotu, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi progresīvā ražošanā un piekļūstamā infrastruktūrā, kā arī pētniecībā un inovācijā. Tas arī rada sākotnējās izmaksas, kas ietver ienākumu aizstāšanas pabalstus un izmaksas saistībā ar strādājošo (pār)kvalifikāciju.

9.2.

Gan valstu, gan ES līmenī jau pastāv daudz instrumentu ar pārkārtošanos saistīto darbību un projektu atbalstam. Mērķis nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos tika atkārtoti pausts arī ES atveseļošanas plānā. Taču politikas atbalsta pasākumi pārāk bieži tiek neatkarīgi izstrādāti un īstenoti dažādos pārvaldības līmeņos, un tie ir vāji koordinēti vai netiek koordinēti un maz tiek uzraudzīti un vērtēti.

9.3.

EESK aicina Padomi un Eiropas Parlamentu 2021.–2027. gada DFS palielināt un piešķirt pietiekamu finansējumu ieguldījumu vajadzībām, lai īstenotu reālu un strauju zaļo un digitālo pārkārtošanos. Lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu, EESK arī atbalsta pašu resursu klāsta paplašināšanu, iespējams, iekļaujot digitālo pakalpojumu nodokli, kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un finanšu darījumu nodevu (16).

9.4.

Pašreizējā plānošanas periodā lieliem uzņēmumiem, kas ir saņēmuši Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalstu, piemērojamie noteikumi paredz, ka tiem ir jāveic attiecīgo iemaksu atmaksa, ja desmit gadu laikā pēc saņemtā atbalsta beidzamā maksājuma ražošanas darbība tiek pārcelta ārpus Eiropas Savienības (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (17) 71. panta 2. punkts). EESK uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā noteikumi ir jāpastiprina, lai veicinātu repatriāciju un garantētu kohēziju, saglabātu ražošanas struktūru/spēju, palielinātu nodarbinātību un veicinātu ilgtspējīgāku teritoriālo attīstību.

9.5.

EESK atbalsta arī ES fiskālās pārvaldības uzlabošanu, ņemot vērā ilgtspējas riskus un mācoties no pieredzes, kas gūta, izvērtējot zaļās budžeta plānošanas paraugpraksi un fiskālos plānus. Arī nodokļu stimuli ir vajadzīgi, lai pārliecinātu uzņēmumus un indivīdus ieguldīt zaļās iniciatīvās, kam ir sociāla ietekme (18).

9.6.

Lai risinātu problēmas, kas apgrūtina Eiropas pārkārtošanos uz zaļu un digitālu ekonomiku, ir jāiegulda plaši līdzekļi, kādus nav iespējams iegūt ar tradicionālajiem banku aizdevumu līdzekļiem. Privātajam sektoram būs jānodrošina liels investīciju daudzums. Konsekventi būtu jāievieš mehānisms privātā sektora finanšu novirzīšanai ieguldījumiem, kas būtu saderīgi ar vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem. Banku savienības, kapitāla tirgu savienības, ilgtspējīga finansējuma, digitālā finansējuma un MVU stratēģijas līdz ar to savstarpēji stiprina un garantē fondu virzību produktīvākiem projektiem. EESK atzinīgi vērtē Ilgtspējīga finansējuma platformas izveidi un paredz sociālas taksonomijas veidošanu.

10. Ietekme uz nodarbinātību

10.1.

Tā kā rūpniecības pārkārtošanās bieži liek pāriet no kādreizējām un tradicionālām ražošanas nozarēm uz darbībām, kas vērstas uz nākotni (pat tradicionālos sektoros), tā var izraisīt augstāku vidējo bezdarba līmeni (vismaz uz laiku), jo deindustrializācija ir koncentrēta vietējā līmenī un prasmju bāze ir sektoros, kuros notiek lejupslīde. Prognozēšana un strādājošo pārstāvju iesaistīšana nozares un uzņēmuma līmenī un pirms lēmumu pieņemšanas ir būtiski svarīga. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ar rūpniecības pārkārtošanos saistītā politika palīdzētu strādājošiem un vietējām kopienām, jo īpaši strādājošiem ar invaliditāti un citiem strādājošiem no neaizsargātām grupām, pārvaldīt pārkārtošanos ar pēc iespējas mazākiem traucējumiem, vienlaikus maksimāli palielinot iespējamos ieguvumus.

10.2. Prasmes

10.2.1.

Lai veiksmīgi pārkārtotos uz nākotnes darbu, nodarbinātības un prasmju veidošanas politika ir jāpielāgo vietējiem darba tirgus apstākļiem. Tajā pašā laikā prasmju piedāvājumam ir jābūt atbilstošam to pieprasījumam. Labāka nākotnē vajadzīgo prasmju kopuma prognozēšana un tā piedāvājums, nodrošinot strādājošo piemērotu pārkvalificēšanu un prasmju pilnveidi, tostarp piekļuvi mūžizglītībai, ir jāapvieno ar politiku, kas stimulē ieguldījumus jaunos nodarbinātības avotos un produktivitātes pieaugumā. Rūpniecības pētniecībā un izstrādē ir īpaši jāmeklē iespējas iegūt vadošās pozīcijas tehnoloģiju jomā, jo tās savukārt radītu iespējas prasmju pilnveidei. Tehniskajiem institūtiem, profesionālajām organizācijām un NVO, kā arī valstu nodarbinātības aģentūrām arī būs nozīmīga loma, jo tās nodrošinās atbalstu ar pārkvalifikācijas programmām.

10.2.2.

EESK norāda, ka, atbalstot cilvēkus ar apmācību taisnīgas digitālās un zaļās pārkārtošanās laikā, ir jāsāk ar neformālās un ikdienējās mācīšanās (NFIL) apstiprināšanu, kā arī ar mācību kursu atzīšanas un sertifikācijas nodrošināšanu, jo tādējādi NFIL kļūst par pilnvērtīgu personīgās kvalifikācijas daļu (19).

10.3.

Prasmju programmā lielāka uzmanība būtu jāpievērš pamatkompetenču veidošanai obligātajos izglītības ciklos/programmās, kā arī jauniešu un pieaugušo apmācībā.

10.4.

Komisija ir publicējusi Digitālās izglītības rīcības plānu (2021.–2027. gadam) (20). Tai būtu jābūt transversālai stratēģijai, kas varētu arī palielināt izglītības un apmācību stratēģisko nozīmīgumu Eiropas līmeņa politikas jomās.

10.5. Rīcības plāns ESTP īstenošanai

Taisnīga pārkārtošanās rada vajadzību pēc pienācīgas sociālās politikas, lai veicinātu labus darba nosacījumus, labi funkcionējošas darba koplīguma slēgšanas sarunas un sociālo partneru attiecību sistēmas, un ir arī jānodrošina pienācīga sociālā aizsardzība, lai palīdzētu strādājošiem pārkārtošanās procesā. EESK vēlas ierosināt dažus priekšlikumus gaidāmajam Komisijas rīcības plānam ESTP īstenošanai.

10.5.1.

EESK ierosina Komisijai atkārtoti izvērtēt attiecīgo ES darba tiesību acquis adekvātumu, to stiprinot, lai labāk atbalstītu taisnīgu pārkārtošanos strādājošajiem.

10.5.2.

Tiesības uz drošību un veselības aizsardzību ir būtiskas darba vietas tiesības visiem strādājošajiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības attiecībām vai no tā, kādu uzņēmējdarbības modeli viņi izmanto. EESK ļoti satrauc tas, ka daži jauni darba veidi, ko radījusi klimata un digitālā pārkārtošanās, varētu atrasties ārpus darba aizsardzības noteikumu darbības jomas. Turklāt digitalizētās darba vietās jau ir apliecināti ievērojami riski, piemēram, darba intensitātes pastiprināšanās, stress un psihosociāla vardarbība (21), un nākotnē varam gaidīt mākslīgā intelekta izraisītus negadījumus (22), kas ir jānovērš. Tāpēc EESK aicina nodrošināt, lai visi strādājošie Eiropas Savienībā būtu aizsargāti ar tiesību aktiem darba aizsardzības jomā (23).

10.5.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju regulāri pārskatīt Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) un saistīto regulējumu, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību (24).

10.5.4.

Sociālajam dialogam valstu un Eiropas līmenī ir būtiska nozīme ekonomikas, darba un sociālās politikas veidošanā. EESK atbalsta ieceri attiecīgā valstu, reģionālā un Eiropas līmenī īstenotā sociālajā dialogā izstrādāt atbilstošus pasākumus taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai, lai pārvaldītu, mainītu un garantētu minimālo aizsardzību darbvietu reorganizācijas vai kolektīvas atlaišanas gadījumos, kuru iemesls ir tehnoloģiskas, demogrāfiskas, globalizācijas un klimata pārmaiņu, kā arī aprites ekonomikas izraisītas pārmaiņas, tostarp tiesības iesaistīties sarunās par koplīgumu slēgšanu, lai prognozētu pārmaiņas un nodrošinātu atbalstu skartajiem strādājošiem (Direktīvas par kolektīvo atlaišanu pielāgošana) (25).

10.5.5.

EESK atkārtoti norāda, ka, ieviešot izmaiņas, jaunas tehnoloģijas un mākslīgā intelekta sistēmas, kas var izraisīt pārmaiņas darba organizācijā, darba uzraudzībā un kontrolē, kā arī darba ņēmēju novērtēšanas un darbā pieņemšanas sistēmās, ir jāapspriežas ar strādājošiem un viņu pārstāvjiem un viņi jāinformē. Informēšanas un apspriešanās tiesību ievērošana, pienācīgi īstenojot EUP direktīvu, ir jānodrošina visos uzņēmumos, un ES līmenī būtu jāievieš saskaņota sistēma darbinieku dalībai valdes līmenī. Tāpēc EESK aicina izveidot stingru un stabilu Eiropas satvaru attiecībā uz informēšanu, apspriešanos un strādājošo līdzdalību (26) kā nozīmīgu aspektu taisnīgas un godīgas rekonstrukcijas veidošanai un vides un digitālajai pārkārtošanai. Komisijai būtu jāveicina sociālais dialogs nolūkā iesaistīt strādājošos klimata un digitālajā pārkārtošanā visās dalībvalstīs un uzraudzīt tās rezultātus Eiropas pusgada ietvaros.

10.5.6.

Ir vajadzīgs satvars sociāli atbildīgai pārstrukturēšanai un korporatīvo pārmaiņu prognozēšanai, kas papildinātu esošās tiesības uz informāciju, konsultācijām un strādājošo līdzdalību un savienotu Eiropas sociālā modeļa galvenos elementus (27). EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāpārskata ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai un jāierosina juridisks pamats konkrētiem vispārējiem nosacījumiem attiecībā uz strādājošo līdzdalību, lai uzlabotu strādājošo iesaistīšanos Eiropas zaļā kursa un digitalizācijas problēmu risināšanā (28).

10.5.7.

Ar rīcības plānu būtu jānosaka tiesību minimums ES līmenī – EESK ir aicinājusi rīkoties saistībā ar minimālo ienākumu aizsardzību (29), lai ierobežotu nabadzību un veicinātu iekļaujošu darba tirgu, un tāpēc atzinīgi vērtē Padomes prezidentvalsts Vācijas un Komisijas plānus izveidot Eiropas satvaru minimālo ienākumu shēmām (30). EESK ir ieteikusi apsvērt iespēju ES dalībvalstīs noteikt kopējus minimālos standartus bezdarba apdrošināšanas jomā (31). Komiteja ir arī aicinājusi izstrādāt Eiropas iniciatīvu par minimālo algu un darba koplīguma slēgšanas sarunām (32), un tāpēc atzinīgi vērtē (33) Komisijas iniciatīvu par pienācīgu minimālo algu Eiropas Savienībā (34).

10.6. Jauns sociālais līgums

Lai veidotu ceļus uz tādu atveseļošanu, kuras gaitā tiktu veikti ieguldījumi darbvietās un aizsargātas tiesības un iztikas minimums, lai atjaunotu spēcīgas darba tirgus iestādes visiem strādājošiem atbilstoši agrākajām saistībām un lai nodrošinātu sociālo aizsardzību, EESK aicina, izmantojot sociālo dialogu, taisnīgu pārkārtošanos izvirzīt atveseļošanas centrā un aktīvi iesaistīt pilsonisko sabiedrību, lai palīdzētu izstrādāt sociālu, taisnīgu un iekļaujošu rūpniecības pārkārtošanos.

Briselē, 2020. gada 2. decembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) EC Summer 2020 Economic Forecast: A deeper recession with wider divergences (EK ekonomikas prognoze 2020. gada vasarā — Dziļāka recesija ar plašākām novirzēm).

(2) OV C 364, 28.10.2020., 1. lpp.

(3) OV C 429, 11.12.2020, 173. lpp.

(4) OV C 429, 11.12.2020., 6. lpp.

(5) EESK pētījums “Finding a new consensus on European civil society values and their evaluation” (Meklējot jaunu konsensu par pilsoniskās sabiedrības vērtībām un to novērtējumu).

(6) OV C 47, 11.2.2020, 64. lpp.

(7) OV C 353, 18.10.2019., 6. lpp.

(8) Pamatnolīgums ogļu ieguves taisnīgai pārkārtošanai un ilgtspējīgai kalnrūpniecības kopienu attīstībai 2019.–2027. gada periodā (Spānija); Darbvietas klimatam (Portugāle); Sociālo partneru nolīgums par taisnīgu pārkārtošanos un klimata pārmaiņām (Grieķija); Thyssenkrupp Steel Europe: Gaidāmais pakts attiecībā uz tēraudu 2020.–2030. gadam (Vācija (2020. gada marts)).

(9) OV C 120, 14.4.2020., 1. lpp.

(10) Charveriat, C. un Bodin, E. (2020), Delivering the Green Deal: the role of a reformed European Semester within a new sustainable economy strategy.

(11) OV C 14, 15.1.2020., 1. lpp.

(12) OV C 311, 18.9.2020, 1. lpp.

(13) OV C 311, 18.9.2020, 1. lpp.

(14) OV C 311, 18.9.2020, 1. lpp.

(15) Rodríguez-Pose, A. (2017), The revenge of the places that don’t matter (and what to do about it), Cambridge Journal of Regions, Economy and Society, 11. sēj., 1. Nr., 189. – 209. lpp.

(16) OV C 440, 6.12.2018, 106. lpp.

(17) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(18) OV C 311, 18.9.2020, 63. lpp.

(19) OV C 10, 11.1.2021., 40. lpp.

(20) https://ec.europa.eu/education/sites/default/files/document-library-docs/deap-factsheet-sept2020_en.pdf.

(21) SDO (2019) The Threat of Physical and Psychosocial Violence and Harassment in Digitalized Work (Fiziskas un psihosociālas vardarbības un uzmākšanās draudi digitalizētā darbā).

(22) OV C 47, 11.2.2020, 64. lpp.

(23) OV C 14, 15.1.2020, 52. lpp.

(24) OV C 47, 11.2.2020, 64. lpp.

(25) OV C 14, 15.1.2020, 1. lpp.

(26) OV C 10, 11.1.2021, 14. lpp.

(27) OV C 161, 6.6.2013., 35. lpp.

(28) OV C 364, 28.10.2020., 1. lpp.

(29) OV C 190, 5.6.2019., 1. lpp.

(30) Padomes secinājumi par minimālo ienākumu aizsardzības stiprināšanu nolūkā apkarot nabadzību un sociālo atstumtību Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās.

(31) OV C 97, 24.3.2020., 32. lpp.

(32) OV C 429, 11.12.2020., 159. lpp.

(33) OV C 364, 28.10.2020., 1. lpp.

(34) COM(2020) 682 final.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 59. panta 3. punkts).

a) 2.1. punkts (9. grozījums)

Grozīt šādi:

2.1.

Šo izpētes atzinumu ir pieprasījusi Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja kā ieguldījumu gaidāmajā rīcības plānā ESTP īstenošanai un nākamajā ES sociālajā samitā, kas plānots 2021. gada maijā Porto. Šo izpētes atzinumu pieprasīja Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja. Eiropas Parlamenta vēstulē teikts, ka atzinumā jāaplūko pirmām kārtām šādi temati: taisnīga pārkārtošanās, zaļais kurss, digitālā pārkārtošanās, rūpniecības stratēģija, nodarbinātība un sociālā iekļaušana. Tie veido pamatu virknei pašreizējo un gaidāmo leģislatīvo un neleģislatīvo dosjē saistībā ar zaļo un digitālo pārveidi.

Balsojuma rezultāts:

Par:	99
Pret:	129
Atturas:	20

b) 2.2. punkts (10. grozījums)

Grozīt šādi:

2.2.

Eiropas uzņēmumi un strādājošie saskaras ar milzīgām ekonomiskām un sociālām un ekonomiskām Covid-19 pandēmijas sekām. Sabrūk daudzi uzņēmumi, mēs cilvēki zaudējam darbvietas, un mājsaimniecības zaudē iztikas līdzekļus. Neskatoties uz iepriekš nepieredzētajiem ekonomikas glābšanas pasākumiem, kuru mērķis bija mazināt stingro ierobežojumu ietekmi uz darbvietām un uzņēmumiem, ekonomikas prognozes ir ļoti satraucošas. Gaidāms, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 % un 2021. gadā pieaugs par 5,8 %. Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī (1) . Covid-19 pandēmija ir smagi skārusi Eiropas ekonomiku: daudzi uzņēmumi sabrūk, mēs zaudējam darbvietas, mājsaimniecības zaudē iztikas līdzekļus, veselības aprūpes pakalpojumi zaudē efektivitāti. Dalībvalstu parāds ir sasniedzis rekordlīmeni,kas pārsniedz paredzētos izdevumu noteikumus, un arī ES pirmo reizi ir kopējs parāds. Mēs nezinām arī, kādas būs Brexit sekas, un nezinām, kad pandēmija beigsies.

Balsojuma rezultāts:

Par:	95
Pret:	140
Atturas:	22

c) 2.3. punkts (11. grozījums)

Grozīt šādi:

2.3.

Balsojuma rezultāts:

Par:	91
Pret:	137
Atturas:	18

d) 2.5. punkts JAUNS (13. grozījums)

Pievienot šādu jaunu punktu:

2.5.

Labākā politiskā reakcija ir piepildīt cerības saistībā ar Next Generation EU, kas ir unikāla iespēja ātrai un pārveidi sekmējošai atveseļošanai. Par visaugstāko prioritāti būtu jāizvirza šā procesa uzsākšana sadarbībā ar privāto sektoru.

Balsojuma rezultāts:

Par:	97
Pret:	136
Atturas:	22

e) 2.6. punkts JAUNS (14. grozījums)

Pievienot šādu jaunu punktu:

2.6.

Brexit izraisītās problēmas jāpārvar, radot spēcīgu stimulu stiprināt vienoto tirgu, kas nodrošina stabilāku un konkurētspējīgāku vidi uzņēmumiem.

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	141
Atturas:	20

f) 2.4. punkts (15. grozījums)

Grozīt šādi:

2.4.

Apzīmējums, kas šajā ziņā ir radies saistībā ar vides un tehnoloģiskajām pārmaiņām ir “taisnīga pārkārtošanās”. EESK uzskata, ka taisnīga pārkārtošanās ir būtisks elements gan budžetā, gan atveseļošanas plānā, kas sekmē zaļāku Eiropas ekonomiku. Tāpēc ir nepieciešams veidot izpratni, ka taisnīga pārkārtošanās ir plašāka (un neattiecas tikai uz oglekļa ekonomiku) – tajā, pamatojoties uz jaunu sociālo līgumu, pilnībā jāīsteno Eiropas sociālo tiesību pīlārs (2) un vienlaikus jāvirza reformas, kas saistītas ar sadales sistēmu,un tās pamatā ir darba un privātās dzīves līdzsvars līdzsvaru un dzimumu līdztiesība līdztiesību., Saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu īpaši svarīgas ir augstas kvalitātes darbvietas visiem, piekļuve augstas kvalitātes izglītībai un apmācībām, tostarp mūžizglītībai tiesības uz mūžizglītību, jo īpaši runājot par neaizsargātām grupām, vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem visiem, sociālā aizsardzība un neaizsargāto grupu, piemēram, ilgstošo bezdarbnieku, sieviešu, jauniešu, legālo migrantu un cilvēku ar invaliditāti, iekļaušana. Visus šos svarīgos mērķus iespējams sasniegt, balstoties uz plaukstošu ekonomiku, jaunām, augsti kvalificētām darbvietām, ko piedāvā darba devēji, un nepieciešamajām investīcijām tehnoloģijās.

Balsojuma rezultāts:

Par:	82
Pret:	152
Atturas:	20

g) 2.5. punkts (16. grozījums)

Grozīt šādi:

2.5.

Valstis un reģioni, kuros notiek rūpniecības pārkārtošanās, parasti saskaras ar problēmām, kas saistītas ar to rūpnieciskā pamata modernizēšanu, darbaspēka prasmju pilnveidošanu, zaudēto darbvietu kompensēšanu svarīgākajās nozarēs un zemās produktivitātes palielināšanu, jo tā ierobežo ienākumu izaugsmi, augšupēju konverģenci un nelabvēlīgo demogrāfiskās attīstības tendenču absorbēšanu. Kopumā tie gūtu labumu no zaļināšanas un tehnoloģiskā progresa un no saistītajām izmaiņām, taču dažas vietas un noteiktas iedzīvotāju grupas, jo īpaši neaizsargātas grupas, piemēram, cilvēki ar invaliditāti, vecāki cilvēki, romi un atbilstīgie migranti, var palikt bez vajadzīgās uzmanības. Lai risinātu problēmas saistībā ar ilgtermiņa pārveidi, politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un galvenajām ieinteresētajām personām attiecīgajās valstīs un reģionos ir jāprognozē pārmaiņas un aktīvi jāpārvalda pārkārtošanās. Sociālajam dialogam, informācijai, strādājošo un viņus pārstāvošo organizāciju konsultācijām un līdzdalībai, tostarp lēmumu pieņemšanas procesā struktūrās (valdēs un uzraudzības valdēs), ir būtiska nozīme uzņēmumu lēmumu pieņemšanas jautājumu risināšanā un ietekmēšanā, lai pārvaldītu pārmaiņas uz nākotni vērstā veidā. EESK mudina Komisiju stiprināt un pilnveidot sociālo dimensiju topošajā atjaunotajā rūpniecības stratēģijā.

Balsojuma rezultāts:

Par:	92
Pret:	152
Atturas:	17

h) 2.6. punkts (17. grozījums)

Grozīt šādi:

2.6.

Pandēmijas krīzes pārvarēšana un veiksmīgas rūpniecības pārkārtošanās iespējamība ir visu ieinteresēto personu interesēs – šajā nolūkā ir vajadzīgs kopīgs darbs un kopēji mērķi (piemēram, uzņēmumu attīstība ilgtermiņā), efektīvs sociālais dialogs uzticēšanās apstākļos, kā arī pozitīva attieksme. EESK uzskata, ka panākumu atslēga ir labai laba un tādējādi ilgtspējīgai ilgtspējīga uzņēmējdarbības pārvaldībai pārvaldība ar pārmaiņu kopīgu prognozēšanu jābūt balstītai uz pārbaudītiem un izmēģinātiem, tiesību aktos noteiktiem, obligātajiem iekšējā tirgus standartiem, un strādājošo viedoklim jāizskan, sniedzot informāciju, apspriežoties un viņiem līdzdarbojoties uzņēmumu valdēs .

Balsojuma rezultāts:

Par:	90
Pret:	151
Atturas:	18

i) 2.7. punkts (18. grozījums)

Grozīt šādi:

2.7.

Digitalizācijai un automatizācijai ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz ekonomiku un sabiedrību. Šai pārejai būtu vajadzīgas regulējums pieejas, kas ir atbilstošs tehnoloģiskās pārveides tempam un pārmaiņu prognozēm, iesaistot, piemēram, sociālos partnerus. Eiropas Uzņēmumu padomes un Eiropas uzņēmējsabiedrības darba padomes var kalpot kā pozitīvs piemērs obligātai strādājošo pārrobežu iesaistīšanai interešu līdzsvarošanā un risinājumu meklēšanā sociālas partnerības garā. Tas ietver strādājošo apmācību un koplīguma vai citu sociālu līgumu sarunu garantēšanu, lai atbalstītu darba autonomiju un nodrošinātu labu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Digitalizācijas un interneta ekonomikas rezultātā ir arī radušies jauni darba veidi, piemēram, platformu darbs, kurā strādājošiem nav nekāda sociālā nodrošinājuma un darbavietas drošības un kuru viņi bieži veic ar ļoti nestabiliem nosacījumiem un neskaidru statusu. Viņu darba nosacījumi un statuss ir jātuvina Eiropas līmenī, lai sekmētu taisnīgu mobilitāti un integrāciju iekšējā tirgū (3) . Šajā nolūkā EESK saskata vajadzību radīt juridisko noteiktību strādājošiem un tāpēc noteikt juridisko statusu platformu ekonomikas darbaspēkam. Vāja piekļuve sociālajai aizsardzībai vai tās neesamība rada izmaksas ne tikai pašiem strādājošiem, bet arī sociālā nodrošinājuma sistēmām.

Balsojuma rezultāts:

Par:	88
Pret:	149
Atturas:	24

j) 2.8. punkts (19. grozījums)

Grozīt šādi:

2.8.

Digitalizācija arī rada riska iespējamību tādās jomās kā finanšu stabilitāte, finanšu noziegumi un patērētāju aizsardzība. Sadrumstalotā regulatīvā situācija Eiropas Savienībā un nevienmērīgās globālās izmaiņas nozares regulēšanā šādus riskus var palielināt vēl vairāk. Tāpēc EESK uzskata, ka ES ir jāizveido visaptverošs un stabils tiesiskais regulējums šajā jomā. Tā arī iesaka ESAO līmenī 2021. gadā panākt globālu risinājumu nodokļu jomā ES atgriezties pie iniciatīvas par nodokļu piemērošanu lieliem digitālajiem uzņēmumiem (4).

Balsojuma rezultāts:

Par:	89
Pret:	149
Atturas:	22

k) 5.2. punkts (21. grozījums)

Grozīt šādi:

5.2.

Cieša sadarbība starp galvenajām vietējām/reģionālajām ieinteresētajām personām ir būtiski svarīga, lai konstatētu ilgtspējīgākos pielietojumus un pēc iespējas veicinātu sociālekonomisko attīstību. Labas visu līmeņu sociālo partneru prakses, kas balstītas uz koplīgumiem vai citiem sociālā dialoga veidiem, kuri rada izveido vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomiskajiem konkurentiem kādā nozarē vai reģionā, ir atskaites punkts taisnīgas pārkārtošanās stratēģijas sekmēšanai saistībā ar dekarbonizāciju un citiem klimata politikas mērķiem (5).

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	146
Atturas:	19

l) 6.2. punkts (22. grozījums)

Grozīt šādi:

6.2.

Viens no galvenajiem pārvaldības mehānismiem sociāli taisnīgu pārkārtošanās procesu progresa īstenošanai un uzraudzībai ir Eiropas pusgads. Tas ir ārkārtīgi svarīgs, lai sniegtu Eiropas un valstu politikas pastāvīgu, periodisku novērtējumu sociālā, ekonomikas un vides līmenī. Eiropas pusgads pakāpeniski ir ieguvis sociālāku dimensiju, taču tā makroekonomiskā un fiskālā dimensija joprojām ir noteicoša. Tāpēc EESK ierosina Eiropas pusgadā iekļaut jaunus, uzlabotus, izmērāmus un papildinošus sociālos, ekonomikas un vides rādītājus, lai uzraudzītu un izsekotu visus Eiropas sociālo tiesību pīlāra aspektus un principus, kā arī 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (6) , radot sinerģijas ar sociālo rezultātu pārskatu, ieviešot koncepciju par ilgtspējīgu labklājības ekonomiku visiem (7) kopā ar mērķtiecīgiem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem sociālajā un vides jomā (8) . Pusgads tagad arī ir pārveidots, lai nodrošinātu plašāku rīcību atveseļošanas atbalstīšanai, kas, kā EESK cer, var arī palīdzēt nostiprināt atjaunot visu ES pārvaldības mehānismu un likt tam darboties kā demokrātijas saglabāšanas stimulēšanas un augšupējas konverģences Eiropas Savienībā virzītājspēkam.

Balsojuma rezultāts:

Par:	87
Pret:	148
Atturas:	21

m) 6.4. punkts (23. grozījums)

Grozīt šādi:

6.4.

Turklāt, lai kompensētu institucionālā līdzsvara trūkumu ekonomikas un sociālajā pārvaldībā, EESK iesaka izmantot labi līdzsvarotu“zelta likumu” (9) ES fiskālo noteikumu, ar ko pamatotus publiskos ieguldījumus neiekļauj deficīta aprēķinos, piemērošanā, neapdraudot finansiālo stabilitāti videjā termiņā un ņemot vērā arī esošo un turpmāko parāda līmeņu ilgtspēju, lai garantētu modernu veselības aprūpes, ekoloģisko, izglītības un tehnoloģisko infrastruktūru un novērstu iepriekš nepieredzētu recesiju (10).

Balsojuma rezultāts:

Par:	87
Pret:	159
Atturas:	16

n) 9.3. punkts (24. grozījums)

Grozīt šādi:

9.3.

EESK aicina Padomi un Eiropas Parlamentu uzlabot uzņēmējdarbības vidi un 2021.–2027. gada DFS palielināt un piešķirt pietiekamu finansējumu ieguldījumu vajadzībām, lai īstenotu reālu un strauju zaļo un digitālo pārkārtošanos. Lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu, EESK arī atbalsta pašu resursu klāsta, kas, iespējams, veidotos no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) un digitālās nodevas ieņēmumiem, paplašināšanu paplašināšanas ietekmes analīzi , iespējams, iekļaujot digitālo pakalpojumu nodokli, kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un finanšu darījumu nodevu (11).

Balsojuma rezultāts:

Par:	91
Pret:	157
Atturas:	13

o) 9.4. punkts (25. grozījums)

Grozīt šādi:

9.4.

Pašreizējā plānošanas periodā lieliem uzņēmumiem, kas ir saņēmuši Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalstu, piemērojamie noteikumi paredz, ka tiem ir jāveic attiecīgo iemaksu atmaksa, ja desmit gadu laikā pēc saņemtā atbalsta beidzamā maksājuma ražošanas darbība tiek pārcelta ārpus Eiropas Savienības (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. panta 2. punkts). EESK uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā noteikumi ir jāpastiprina, lai veicinātu repatriāciju un garantētu kohēziju stratēģiskās autonomijas labad, saglabātu ražošanas struktūru/spēju, palielinātu nodarbinātību un veicinātu ilgtspējīgāku teritoriālo attīstību.

Balsojuma rezultāts:

Par:	89
Pret:	149
Atturas:	19

p) 9.5. punkts (26. grozījums)

Grozīt šādi:

9.5.

EESK atbalsta arī ES fiskālās pārvaldības uzlabošanu, ņemot vērā ilgtspējas riskus un mācoties no pieredzes, kas gūta, izvērtējot zaļās budžeta plānošanas paraugpraksi un fiskālos plānus. Arī nodokļu stimuli var būt ir vajadzīgi, lai mudinātu pārliecinātu uzņēmumus un indivīdus ieguldīt zaļās iniciatīvās, kam ir sociāla ietekme (12). Šādas subsīdijas būtu rūpīgi jāizvērtē izmaksu un ieguvumu analīzē.

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	154
Atturas:	16

q) 9.6. punkts (27. grozījums)

Grozīt šādi:

9.6.

Lai risinātu problēmas, kas apgrūtina Eiropas pārkārtošanos uz zaļu un digitālu ekonomiku, ir jāiegulda plaši līdzekļi, kādus nav iespējams iegūt ar tradicionālajiem banku aizdevumu līdzekļiem. Būs vajadzīgi privātā sektora līdzekļi Katru gadu dažādu veidu privāti fondi lielos apmēros tiek ieguldīti kaitējošā ekonomiskā darbībā daudzveidīgās rūpniecības jomās. Tie var kļūt par zaudētiem aktīviem . Konsekventi būtu jāievieš mehānisms privātā sektora finanšu novirzīšanai ieguldījumiem, kas būtu saderīgi ar vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem. Banku savienības, kapitāla tirgu savienības, ilgtspējīga finansējuma, digitālā finansējuma un MVU stratēģijas līdz ar to savstarpēji stiprina un garantē fondu virzību produktīvākiem projektiem. EESK atzinīgi vērtē Ilgtspējīga finansējuma platformas izveidi un paredz sociālas taksonomijas veidošanu.

Balsojuma rezultāts:

Par:	74
Pret:	154
Atturas:	31

r) 10.1. punkts (28. grozījums)

Grozīt šādi:

10.1.

Balsojuma rezultāts:

Par:	88
Pret:	149
Atturas:	17

s) 10.5., 10.5.1., 10.5.2., 10.5.3., 10.5.4., 10.5.5., 10.5.6., 10.5.7. punkts (30. grozījums)

Svītrot punktu.

10.5.

Rīcības plāns ESTP īstenošanai

10.5.1.

EESK ierosina Komisijai atkārtoti izvērtēt attiecīgo ES darba tiesību acquis adekvātumu, to stiprinot, lai labāk atbalstītu taisnīgu pārkārtošanos strādājošiem.

10.5.2.

Tiesības uz drošību un veselības aizsardzību ir būtiskas darba vietas tiesības visiem strādājošiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības attiecībām vai no tā, kādu uzņēmējdarbības modeli viņi izmanto. EESK ļoti satrauc tas, ka daži jauni darba veidi, ko radījusi klimata un digitālā pārkārtošanās, varētu atrasties ārpus darba aizsardzības noteikumu darbības jomas. Turklāt digitalizētās darba vietās jau ir apliecināti ievērojami riski, piemēram, darba intensitātes pastiprināšanās, stress un psihosociāla vardarbība (13) , un nākotnē varam gaidīt mākslīgā intelekta izraisītus negadījumus (14) , kas ir jānovērš. Tāpēc EESK aicina visus strādājošos Eiropas Savienībā aizsargāt ar tiesību aktiem darba aizsardzības jomā (15).

10.5.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju regulāri pārskatīt Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) un saistīto regulējumu, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību (16).

10.5.4.

10.5.5.

EESK atkārtoti norāda, ka, ieviešot izmaiņas, jaunas tehnoloģijas un mākslīgā intelekta sistēmas, kas var izraisīt pārmaiņas darba organizācijā, darba uzraudzībā un kontrolē, kā arī darba ņēmēju novērtēšanas un darbā pieņemšanas sistēmās, ir jāapspriežas ar strādājošiem un viņu pārstāvjiem un viņi jāinformē. Informēšanas un apspriešanās tiesību ievērošana, pienācīgi īstenojot EUP direktīvu, ir jānodrošina visos uzņēmumos, un ES līmenī būtu jāievieš saskaņota sistēma darbinieku dalībai valdes līmenī. Tāpēc EESK aicina izveidot stingru un stabilu Eiropas satvaru attiecībā uz informēšanu, apspriešanos un strādājošo līdzdalību (18) kā nozīmīgu aspektu taisnīgas un godīgas rekonstrukcijas veidošanai un vides un digitālajai pārkārtošanai. Komisijai būtu jāveicina sociālais dialogs nolūkā iesaistīt strādājošos klimata un digitālajā pārkārtošanā visās dalībvalstīs un uzraudzīt tās rezultātus Eiropas pusgada ietvaros.

10.5.6.

Ir vajadzīgs satvars sociāli atbildīgai pārstrukturēšanai un korporatīvo pārmaiņu prognozēšanai, kas papildina esošās tiesības uz informāciju, konsultācijām un strādājošo līdzdalību un savieno Eiropas sociālā modeļa galvenos elementus (19) . EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāpārskata ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai un jāierosina juridisks pamats konkrētiem vispārējiem nosacījumiem attiecībā uz strādājošo līdzdalību, lai uzlabotu strādājošo iesaistīšanos Eiropas zaļā kursa un digitalizācijas problēmu risināšanā (20).

10.5.7.

Ar rīcības plānu būtu jānosaka tiesību minimums ES līmenī – EESK ir aicinājusi rīkoties saistībā ar minimālo ienākumu aizsardzību (21) , lai ierobežotu nabadzību un veicinātu iekļaujošu darba tirgu, un tāpēc atzinīgi vērtē Padomes prezidentvalsts Vācijas un Komisijas plānus izveidot Eiropas satvaru minimālo ienākumu shēmām (22) . EESK ir ieteikusi apsvērt iespēju ES dalībvalstīs noteikt kopējus minimālos standartus bezdarba apdrošināšanas jomā (23) . Komiteja ir arī aicinājusi izstrādāt Eiropas iniciatīvu par minimālo algu un darba koplīguma slēgšanas sarunām (24) , un tāpēc atzinīgi vērtē (25) Komisijas iniciatīvu par iniciatīvu par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā (26).

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	149
Atturas:	17

t) 10.6. punkts (31. grozījums)

Svītrot punktu

10.6.

Jauns sociālais līgums

Balsojuma rezultāts:

Par:	85
Pret:	146
Atturas:	19

u) 1.1. punkts (1. grozījums)

Grozīt šādi:

1.1.

Ir vairāki priekšnosacījumi, lai rūpniecības pāreja uz zaļu un digitālu Eiropas ekonomiku radītu ilgtspējīgu, taisnīgu un sociāli pieņemamu nākotni Eiropā. Tomēr ir jāņem vērā jauna situācija. Covid-19 pandēmija ir smagi skārusi Eiropu: daudzi uzņēmumi sabrūk, mēs zaudējam darbu, mājsaimniecības zaudē iztiku, veselības aprūpes pakalpojumi zaudē efektivitāti. Tā ir sakāpinājusi vajadzību pēc daudz plašākas un spēcīgākas sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības politikas veidošanā visos līmeņos, kā arī pēc spēcīga tiesiskā regulējuma reālistiska satvara un Eiropas līmeņa standartiem, ņemot vērā dalībvalstu īpatnības un kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm, kā arī subsidiaritātes principu, jo īpaši sociālajā programmā. Šim vajadzētu būt vienam no būtiskākajiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošanai paredzētā rīcības plāna uzdevumiem.

Balsojuma rezultāts:

Par:	90
Pret:	146
Atturas:	18

v) 1.5. punkts JAUNS (4. grozījums)

Pievienot šādu jaunu punktu:

1.5.

Balsojuma rezultāts:

Par:	97
Pret:	136
Atturas:	22

w) 1.6. punkts JAUNS (5. grozījums)

Pievienot šādu jaunu punktu:

1.6.

Brexit izraisītās problēmas jāpārvar, radot spēcīgu stimulu stiprināt vienoto tirgu, kas nodrošina stabilāku un konkurētspējīgāku vidi uzņēmumiem.

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	141
Atturas:	20

x) 1.4. punkts (6. grozījums)

Grozīt šādi:

1.4.

Noturīgai, ilgtspējīgai, taisnīgai un labklājīgai Eiropai ir vajadzīgs tiesiskais konsekvents regulējums, kas var veicināt taisnīgas pārkārtošanās procesu, un vienlaikus ir jāņem vērā tā ētiskā ietekme un sabiedrības intereses, piemēram, patērētāju aizsardzību, veselību, drošību un kvalitāti. EESK iesaka Eiropas un valstu iestādēm ieviest jaunas pārvaldības struktūras, kas var nodrošināt vietējās ekonomikas, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanu tādu taisnīgu pasākumu izstrādē un īstenošanā, lai pārkārtošanās norisinātos sociāli taisnīgā veidā. Viens no galvenajiem pārvaldības mehānismiem sociāli taisnīgu pārkārtošanās procesu virzības īstenošanai un uzraudzībai ir Eiropas pusgads. EESK iesaka Eiropas pusgadā iekļaut jaunus, uzlabotus, izmērāmus un komplementārus sociālos, ekonomiskos un vides rādītājus, lai uzraudzītu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu ievērošanu un to piefiksētu.

Balsojuma rezultāts:

Par:	80
Pret:	145
Atturas:	16

y) 1.8. punkts (8. grozījums)

Grozīt šādi:

1.8.

EESK atzinīgi vērtē paziņoto rīcības plānu ESTP īstenošanai. Attiecīgais ās ES darba jautājumu tiesību acquis politikas jomas būtu jāpastiprina, lai labāk atbalstītu pārkārtošanās taisnīgumu strādājošiem:. Rīcības plānā būtu jānosaka tiesību minimums ES līmenī, tostarp: attiecībā uz tiesības uz veselības un drošības apdrošināšanu visiem strādājošiem un jaunos darba veidos; tiesības uz informāciju, apspriešanos, kopīgu lēmumu pieņemšanu un līdzdalību ne tikai pārkārtošanās situācijās; tiesības prasmju pilnveidoti prasmes; standartu minimums u bezdarba apdrošināšanai; minimālā o alga u un darba koplīguma slēgšanas sarunas ām vai arī citiem dažādiem vienošanās veidiem, kas atbilst dalībvalstu kompetencei.

Balsojuma rezultāts:

Par:	98
Pret:	148
Atturas:	17

(1) EC Summer 2020 Economic Forecast: A deeper recession with wider divergences (EK ekonomikas prognoze 2020. gada vasarā – Dziļāka recesija ar plašākām novirzēm).

(2) European Economic and Social Committee’s contribution to the European Commission’s 2021 Work Programme (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījums Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmā).

(3) EESK (SOC/645) atzinums “Taisnīgi darba nosacījumi platformu ekonomikā”.

(4) EESK atzinums “Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”.

(5) Pamatnolīgums ogļu ieguves taisnīgai pārkārtošanai un ilgtspējīgai kalnrūpniecības kopienu attīstībai 2019.–2027. gada periodā (Spānija); Darbvietas klimatam (Portugāle); Sociālo partneru nolīgums par taisnīgu pārkārtošanos un klimata pārmaiņām (Grieķija); Thyssenkrupp Steel Europe: Gaidāmais pakts attiecībā uz tēraudu 2020.–2030. gadam (Vācija (2020. gada marts)).

(6) EESK atzinums “2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija”, OV C 120, 14.4.2020, 1. lpp.

(7) Charveriat, C. un Bodin, E. (2020), Delivering the Green Deal: the role of a reformed European Semester within a new sustainable economy strategy.

(8) EESK atzinums “Eiropas sociālo tiesību pīlārs – sākotnējās īstenošanas novērtējums un ieteikumi nākotnei”, OV C 14, 15.1.2020, 1. lpp.

(9) OV C 311, 18.9.2020, 1. lpp.

(10) OV C 311, 18.9.2020, 1. lpp.

(11) OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.

(12) OV C 311, 18.9.2020, 63. lpp.

(13) SDO (2019) The Threat of Physical and Psychosocial Violence and Harassment in Digitalized Work (Fiziskas un psihosociālas vardarbības un uzmākšanās draudi digitalizētā darbā).

(14) OV C 47, 11.2.2020., 64. lpp.

(15) OV C 14, 15.1.2020., 52. lpp.

(16) OV C 47, 11.2.2020., 64. lpp.

(17) OV C 14, 15.1.2020., 1. lpp.

(18) EESK atzinums SOC/644 “Sociālais dialogs par ekonomikas ilgtspēju un izturētspēju” (pieņemts 29.10.2020., vēl nav publicēts).

(19) OV C 161, 6.6.2013., 35. lpp.

(20) EESK rezolūcija par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījumu Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmā.

(21) OV C 190, 5.6.2019., 1. lpp.

(22) Padomes secinājumi par minimālo ienākumu aizsardzības stiprināšanu nolūkā apkarot nabadzību un sociālo atstumtību Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās.

(23) OV C 97, 24.3.2020., 32. lpp.

(24) EESK atzinums “Pienācīgas minimālās algas visā Eiropā”.

(25) EESK rezolūcija par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījumu Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmā.

(26) COM(2020) 682 final.

16.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/29

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sabiedrisko pakalpojumu dienestu principi demokrātiskās kārtības stabilitātei”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Vācijas pieprasījuma)

(2021/C 56/03)

Ziņotājs:	Christian MOOS (DE-III)
Līdzziņotājs:	Philip VON BROCKDORFF (MT-II)

Padomes prezidentvalsts Vācijas pieprasījums	Vēstule, 18.2.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Biroja lēmums	17.3.2020.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.11.2020.
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	220/0/15

1. Kopsavilkums

1.1.

ES Padomes prezidentvalsts Vācija lūdza EESK sniegt atzinumu par principiem, kas jāpiemēro attiecībā uz dalībvalstu sabiedrisko pakalpojumu dienestiem, lai garantētu demokrātijas un tiesiskuma galvenās pamatvērtības, kā arī par priekšnosacījumiem, kādos krīzes laikā šādi principi darbojas kā automātiski demokrātijas un tiesiskuma stabilizatori.

1.2.

Vairāk nekā desmit gadus ES ir saskārusies ar smagām krīzēm, tostarp cīņas pret terorismu, pasaules finanšu parāda un ekonomikas krīzēm, krīzi kopējā Eiropas patvēruma sistēmā, vides un klimata krīzi, kā arī Covid-19 pandēmiju. Efektīviem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir izšķiroša loma krīžu pārvarēšanā, tie garantē sabiedrības drošību un piegādes drošību, nodrošinot piekļuvi pakalpojumiem saskaņā ar vienlīdzīgas piekļuves un garantēta universāluma principu.

1.3.

Ārkārtas stāvokļa dēļ bija uz noteiktu laiku nepieciešams dažās no šīm krīzes situācijām ierobežot cilvēktiesības. Lai garantētu, ka šādi pasākumi ir pamatoti un samērīgi, sabiedrisko pakalpojumu dienesti saskaras ar uzdevumu līdzsvarot iejaukšanos pamattiesībās, tiesiskuma īstenošanu un visas administratīvās darbības likumības nodrošināšanu.

1.4.

Attiecībā uz draudiem demokrātijai un tiesiskumam visā pasaulē un arī Eiropas Savienībā, sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir aizsargājoša funkcija, jo tie var atteikties ievērot neleģitīmus norādījumus un aizstāvēt Eiropas vērtības un tiesiskumu. Ievērojot pamatprincipus – objektivitāti, integritāti, pārredzamību, cieņu pret citiem un saistības pret Eiropas Savienību un tās pilsoņiem –, sabiedrisko pakalpojumu dienesti pilda demokrātijas pīlāra un barjeras pret populismu funkciju.

1.5.

Lai garantētu, ka sabiedrisko pakalpojumu dienesti Eiropā visās krīzes situācijās darbojas kā automātisks stabilizators, ir nepieciešams, lai pamats administrācijas rīcībai Eiropas līmenī un, atbilstoši konstitūcijām, visās dalībvalstīs būtu Eiropas vērtības, kas nostiprinātas ES Līgumos, ES Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijā, dalībvalstu pamattiesību un cilvēktiesību garantijās valstu konstitūcijās, kā arī Savienības kopējās vērtības saistībā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14. panta izpratnē, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 26. protokolā par sabiedriskiem pakalpojumiem.

1.6.

Turklāt EESK uzsver, ka funkcionējošiem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem visos līmeņos visā Eiropas Savienībā ir vajadzīgas attiecīgās prasmes un cilvēkresursi, tehniskie, materiālie un finanšu resursi, pienācīgi darba apstākļi un pietiekama atlīdzība, kā arī sociālais dialogs ierēdņiem, lai tie varētu veikt uzticētos uzdevumus un darboties kā automātisks stabilizators.

1.7.

Vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par saviem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko tās organizē saskaņā ar saviem tradicionālajiem principiem un konstitucionālajām tiesībām. Neskarot iepriekšminēto, EESK atbalsta efektīvu Eiropas tiesisko regulējumu (tostarp sankcijas), kas garantē, ka visas dalībvalstis pilnībā ievēro demokrātiju un tiesiskumu saskaņā ar “Kopenhāgenas kritērijiem”, kas ir nepieciešams pamats ES un tās dalībvalstu administratīvo iestāžu labai praksei.

2. Atzinuma problēma, definīcijas un mērķis

2.1.

Eiropas Savienībā nav viennozīmīgas “sabiedrisko pakalpojumu dienestu” definīcijas. Šajā atzinumā EESK par sabiedrisko pakalpojumu dienestiem atzīst dažādus administratīvus un ar valsts varu saistītus sabiedrisko pakalpojumu dienestus, tostarp arī rūpnieciska un komerciāla rakstura sabiedrisko pakalpojumu dienestus, kam ir vispārēja nozīme valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī.

2.2.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti nodrošina demokrātiskās pamatvērtības, tostarp pamattiesību un cilvēktiesību ievērošanu, tautas konstitucionālo varu, varas dalīšanu, tiesu varas neatkarību, valdības atbildību, politisko partiju plurālismu, vārda brīvību, tiesības iebilst, plašsaziņas līdzekļu brīvību, diskriminācijas aizliegumu, minoritāšu tiesības un administratīvās darbības likumību. Eiropas Savienībai šīs pamatvērtības ir nostiprinātas kā Eiropas vērtības, jo īpaši LES 2. pantā un Pamattiesību hartā.

2.3.

“Automātisko stabilizatoru” jēdziens ir aizgūts no ekonomikas teorijas. Pēc analoģijas ar to definīciju sabiedrisko pakalpojumu principi tiek uzskatīti par automātiskiem stabilizatoriem, kas aizsargā demokrātijas pamatvērtības, it īpaši krīzes laikā.

2.4.

Šā atzinuma mērķis ir noteikt kritērijus un formulēt Eiropas ieteikumus, lai sabiedrisko pakalpojumu dienesti, uz kuriem attiecas valstu tiesību akti, varētu darboties kā demokrātiju un tiesiskumu stabilizējošs elements. Runa ir par raiti funkcionējošu sabiedrisko pakalpojumu būtisko vērtību, aizstāvot demokrātijas un tiesiskuma galvenās pamatvērtības Eiropā.

2.5.

Raiti funkcionējoši sabiedriskie pakalpojumi, kas aktīvi veicina dinamisku sabiedrību, produktīvu ekonomiku un uzticībā balstītu sadarbību starp sociālajiem partneriem, ir svarīgi gan fiziskām, gan juridiskām personām. Šajā procesā sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir vienādi un bez diskriminācijas jāattiecas pret visiem iedzīvotājiem, garantējot, ka visi iedzīvotāji var netraucēti piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, kvalitatīvai izglītībai, sociālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpei, mājokļiem, ūdensapgādei un energoapgādei, kā arī pasta piegādei, neatkarīgi no dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, uzskatiem, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.

2.6.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir būtiska loma demokrātiskas kārtības uzturēšanā, taču šis uzdevums nav izpildāms bez politiskā plurālisma, vārda brīvības, demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un starpniekstruktūru, piemēram, arodbiedrību tiesībām. Sabiedrisko pakalpojumu dienesti ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Kopā ar citiem demokrātijas dalībniekiem tie garantē sociālo progresu.

3. Krīzes laiki – izaicinājums demokrātijai un tiesiskumam

3.1. Demokrātija un krīzes politika

3.1.1.

It īpaši krīzes laikā ir svarīgi nodrošināt, piemēram, palīdzību personām (gan fiziskām, gan juridiskām), kuras kļuvušas neaizsargātas, saskaņā ar skaidriem kritērijiem, kuru mērķis ir vienlīdzība likuma priekšā, un dot iespēju arī nelabvēlīgā situācijā esošām personām un grupām saņemt palīdzību.

3.1.2.

Jebkuram iespējamajam pamattiesību ierobežojumam saistībā ar izņēmuma stāvokli ārkārtas krīzes situācijas dēļ ir jābūt pamatotam, terminētam un proporcionālam, un to konkrētos apstākļos atļauj demokrātiski ievēlēts parlaments. Kaut arī neatkarīga tiesu vara nodrošina aizsardzību pret pārvaldes iestāžu nepamatotu rīcību, demokrātija ilgtermiņā nevar darboties, ja iedzīvotāji nevar pilnībā izmantot savas tiesības. Likumdevējām iestādēm, valdībām un sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ne tikai ir jārīkojas saskaņā ar pamattiesībām, bet arī jābūt to garantiem.

3.1.3.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbinieku neitralitātes pienākums ir viens no nosacījumiem vienlīdzīgai attieksmei pret visiem lietotājiem un diskriminācijas novēršanai. Šis pienākums ir jāgarantē visās dalībvalstīs, lai sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbiniekus aizsargātu pret populismu.

3.2. Terorisms un valstiski pretterorisma pasākumi

3.2.1.

Vismaz kopš 2001. gada 11. septembra, ja ne vēl agrāk, norisinās sarežģīta līdzsvara meklējumi, no vienas puses, starp brīvību aizsardzību un, no otras, – efektīvu drošību. Tas ir īpašs izaicinājums arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, jopamatbrīvību un tiesiskuma aizsardzība var būt pretrunā ar izpildvaras jaunajām pilnvarām.

3.2.2.

Tieši valsts spēka pielietošanas monopola efektīva izpilde ir brīdis, kad izpaužas līdzsvara meklējumi starp iejaukšanos pamattiesībās un riska novēršanu, – ne tikai abstraktā līmenī, bet arī faktiskā ikdienas praksē. Tam ir vajadzīgi sabiedrisko pakalpojumu dienesti ar pienācīgi apmācītu personālu un nepieciešamajiem resursiem, lai tie varētu veikt savu darbu, vienlaikus ievērojot tiesības uz brīvību. Ir jāparedz aizsardzības pasākumi, lai novērstu jebkādu valsts varas ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu tiesības iesniegt sūdzību par darbībām, kas pārsniedz valsts pārvaldes pilnvaras, un neatkarīgi no tā, vai šīs darbības izriet no tiesību aktiem vai tās veic privātpersonas.

3.2.3.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti nodrošina sabiedriskās kārtības uzturēšanu. Šajā situācijā tiem jāatrod līdzsvars starp drošību un pamattiesību aizsardzību tajās robežās, kas tiem noteiktas saskaņā ar principu par rīcības brīvības pienācīgu izmantošanu.

3.2.4.

Līdztekus pilsoniskās sabiedrības organizācijām un daudzveidīgiem un neatkarīgiem sociālajiem dienestiem sabiedrisko pakalpojumu dienesti ir izšķiroši svarīgs pīlārs, kas palīdz novērst ekstrēmistisku radikalizāciju, vardarbību un neiecietību, veicinot demokrātiju un sociālo kohēziju, kā arī aizsargāt Eiropas vērtības. Cita starpā tas attiecas uz sabiedrības izglītošanu.

3.3. Globālā finanšu krīze un parādu krīze

3.3.1.

Taupības pasākumi, kas tika veikti vairākus gadus pēc globālās finanšu krīzes un parādu krīzes, ir iespaidojuši sabiedrisko pakalpojumu dienestus un vājinājuši to darbības efektivitāti.

3.3.2.

Tālaika pieredze liecina, ka parādu samazināšana īstermiņā nebūt nav jāpanāk ar vispārējas nozīmes pakalpojumu privatizāciju.

3.3.3.

ES līmenī ir jānodrošina pastāvīgas un uzticamas garantijas attiecībā uz brīvu piekļuvi augstas kvalitātes vispārējas nozīmes pakalpojumiem, it īpaši krīzes laikā, kad tie, pateicoties šai nepārtrauktībai, demonstrē savu nozīmību kā spēcīgi sociālā satricinājuma amortizatori.

3.3.4.

Labi funkcionējoši un efektīvi sabiedrisko pakalpojumu dienesti ievērojami palīdz saglabāt atbilstīgu valsts izdevumu līmeni. Efektivitāte nenozīmē “mazāku valsts lomu”, jo slikta darbība rada augstākas vispārējās sociālās un ekonomiskās izmaksas.

3.3.5.

Nodrošinot noteikumu efektīvu izpildi, sabiedrisko pakalpojumu dienests, kuram ir apmācīts personāls un atbilstīgi resursi, palīdz novērst krīzes nākotnē. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumiem, kad administrācija sekmīgi cīnās pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un tādējādi nodrošina valsts ieņēmumu iekasēšanu vai kad tiek nodrošināta efektīva finanšu nozares uzraudzība.

3.4. Krīze kopējā Eiropas patvēruma sistēmā

3.4.1.

Kopš 2015. gada Eiropā ir strauji pieaudzis bēgļu skaits. Lai tiktu galā ar šo izaicinājumu, svarīga ir efektīviem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem apvienojumā ar pilsoniskās sabiedrības apņēmību. EESK uzstāj, ka visās ES dalībvalstīs ir jāgarantē patvēruma tiesības un ar tām saistītie starptautisko tiesību akti un ka ir jāpabeidz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveide.

3.4.2.

Ja vienas vai vairāku dalībvalstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju spēja ir nepietiekama, lai bēgļiem nodrošinātu pamattiesību un cilvēktiesību pienācīgu aizsardzību, piemēram, ES robežšķērsošanas punktos, ir nepieciešams Eiropas mēroga risinājums. Ir svarīgi nodrošināt, lai sabiedrisko pakalpojumu dienesti visā Savienībā, pildot savus pienākumus, spētu ievērot Eiropas vērtības.

3.4.3.

Ja vienas dalībvalsts sabiedrisko pakalpojumu dienesti pilda suverēnās funkcijas visu dalībvalstu vārdā, no tā izrietošais slogs ir taisnīgi jāsadala. Vienlaikus šajā darbībā ir jāgarantē visaugstākais pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzības līmenis un Eiropas vērtību ievērošana.

3.4.4.

Robežkontroles sistēmu digitālajai sadarbspējai jāatbilst noteikumiem par personas datu aizsardzību. Eiropas Savienībai ir jāgarantē, ka visu dalībvalstu administratīvās iestādes ievēro personas datu aizsardzību.

3.5. Vides un klimata krīze

3.5.1.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti pilda svarīgu funkciju virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un zaļā kursa īstenošanā. Sabiedrisko pakalpojumu dienesti var būt pārmaiņu katalizatori, veicinot videi draudzīgas iniciatīvas un pasākumus publiskā iepirkuma un savas darba prakses jomā.

3.5.2.

Ekoloģiskā pārkārtošana kļūst arī par sociālā taisnīguma jautājumu. Lai sloga sadalījums būtu pieņemams, ir svarīgi to sadalīt taisnīgi un saistību izpildi piemērot nediskriminējoši.

3.5.3.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti var piemērot stimulu sistēmas un piedāvāt jaunus pakalpojumus, jo īpaši mobilitātes, energoapgādes un energodrošības jomās. Arī ilgtspēja un oglekļneitralitāte ir pamatprincipi, kuru ievērošana Eiropas Savienībai būtu jānodrošina visos sabiedrisko pakalpojumu dienestos Eiropā.

3.6. Covid-19 pandēmija

3.6.1.

Covid-19 krīzes laikā atkal ir pieaugusi spriedze starp brīvību un drošību, starp tiesībām un ārkārtas stāvokli. Visus cilvēkus vienlīdz skar riski un pamatbrīvību ierobežojumi.

3.6.2.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti un to darbinieki cīņā pret vīrusu atrodas pirmajās rindās. Viņiem jebkuros apstākļos ir jānodrošina sabiedrības veselība, risku novēršana un piegādes drošība.

3.6.3.

Covid-19 krīze parāda, cik lielā mērā dalībvalstīm un to iedzīvotājiem ir vajadzīgi reaģētspējīgi, efektīvi, pietiekami finansēti un mūsdienīgi sabiedrisko pakalpojumu dienesti. Akūta krīze var prasīt ātrus lēmumus. Šiem lēmumiem jābūt pienācīgi pamatotiem un pakļautiem demokrātiskai kontrolei. Pretējā gadījumā tie var apdraudēt demokrātiju. Nepietiekama leģitimitāte mazina gatavību ievērot noteikumus. Lai varētu ātri rīkoties krīzes apstākļos, valdībām ir vajadzīgs sabiedrības uzticības avanss un jāvar paļauties uz efektīviem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem. Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem kā izpildvaras administratīvajam atzaram pašiem ir vajadzīga iedzīvotāju uzticēšanās, lai varētu efektīvi izpildīt lēmumus.

3.6.4.

Pandēmija ir parādījusi, ka sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir vajadzīgs pietiekami apmācīts un kompetents personāls, resursi un rezerves. Sabiedrisko pakalpojumu dienestu uzdevumu fundamentālais raksturs ir attaisnojums maksāt sabiedrisko dienestu darbiniekiem pienācīgu algu un piemērot viņiem sociālo standartu obligāto minimumu visā Eiropā. Daudzās ES dalībvalstīs ir demogrāfiskas problēmas, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu, ka sabiedrisko pakalpojumu dienesti arī turpmāk ir vai kļūst finansiāli pievilcīgi, konkurējot spējīgāko talantu piesaistes jomā.

3.6.5.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestu principu kvalitāte un pienācīgi darba apstākļi ierēdņiem, tostarp labs sociālais dialogs un demokrātisks klimats vairo iedzīvotāju uzticēšanos savai valdībai.

3.6.6.

Visas ES dalībvalstis, cenšoties līdzsvarot spējas nodrošināt tiesības uz dzīvību un tiesības uz fizisko neaizskaramību, pēdējā laikā ir ierobežojušas citas pamattiesības tik lielā mērā, kāds iepriekš demokrātiskā sabiedrībā vēl nav pieredzēts. Šiem bezprecedenta pasākumiem jābūt tikai īslaicīgiem, un ievēlētiem parlamentiem tie ir regulāri jāpārskata.

3.6.7.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti ir atkarīgi no skaidriem valdības lēmumiem, kā arī no juridiskas skaidrības un noteiktības. Pārredzamības un labas pārvaldības princips, ko ES piemēro pati sev, liek Eiropas Savienībai nodrošināt, ka minētos principus ievēro visi sabiedrisko pakalpojumu dienesti Eiropā.

3.6.8.

Daudzi sabiedrisko pakalpojumu dienesti ir atbildīgi par krīzes ekonomisko un sociālo seku pārvarēšanu. Kopumā tie uzskatāmi parāda efektīvas pārvaldības kritiski svarīgo nozīmi krīzes laikā.

4. Sabiedrisko pakalpojumu dienesti kā automātiski stabilizatori

4.1.

Lai administrācija varētu darboties kā automātisks stabilizators, tai visā Eiropas Savienībā jābūt funkcionējošai Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī visā Savienībā un nodrošinātai ar nepieciešamajām prasmēm un cilvēku, tehniskajiem, materiālajiem un finanšu resursiem, kas vajadzīgi tai uzticēto uzdevumu izpildei.

4.2.

Izņemot Eiropas līmeni, uzdevumu sadalījums starp dažādiem līmeņiem nav vienoti jāregulē ar visā Eiropas Savienībā saskaņotiem noteikumiem, bet tajā ir jāņem vērā katras dalībvalsts īpašie apstākļi, lai nodrošinātu efektīvu administratīvo rīcību.

4.3.

Lēmums par to, kurus pakalpojumus sniedz publiskais un kurus – privātais sektors, ir dalībvalstu kompetencē. Pieņemot šādu lēmumu, dalībvalstīm jānodrošina, lai privāto vai publisko pakalpojumu dienestu darbības iespējama nepietiekamība krīzes laikā neradītu draudus sabiedrības drošībai vai apgādes drošībai.

4.4.

Ja visi sabiedrisko pakalpojumu dienesti stingri ievēro likumības, proporcionalitātes un vienlīdzīgas attieksmes principus un īsteno tiesības uz labu pārvaldību, tie stiprina uzticēšanos tiesiskumam un demokrātijai, kā arī noturību pret populistiskiem solījumiem.

4.5.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti, kas darbojas pārredzami, dod svarīgu ieguldījumu cīņā pret korupciju un tādējādi veicina uzticamu un rentablu pakalpojumu sniegšanu. Uzticēšanos stiprina sabiedrisko pakalpojumu dienestu pamatprincipu ievērošana Eiropā un to pieejamība, kompetence un atvērtība neatkarīgām uzraudzības struktūrām.

4.6.

Ja sabiedrisko pakalpojumu dienesti pienācīgi piemēro minētos principus, tie nodrošina pārdales un aizsardzības funkciju, it īpaši attiecībā uz pamattiesību un cilvēktiesību ievērošanu visu līmeņu valdības un likumdošanas iestādēs, tādā nozīmē, ka tie var atteikties pildīt neleģitīmus norādījumus, tādējādi aizsargājot demokrātiju un tiesiskumu.

4.7.

Sabiedrības izglītošanai ir jāsniedz būtisks ieguldījums, mācot Eiropas vērtības un sekmējot demokrātisku pilsonisko kultūru. Formālā izglītība ir svarīgs sabiedriskais pakalpojums pats par sevi, it īpaši rītdienas pilsoņu audzināšanā.

4.8.

Pašreizējā pandēmija parāda, kā pārslogota veselības aizsardzības sistēma var novest pie cilvēka cieņas aizskaršanas un cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu personālu un aprūpes kapacitāti.

4.9.

Funkcionējošas sociālās pārvaldes iestādes, kas nodrošina netraucētu un nediskriminējošu piekļuvi sociālā nodrošinājuma pakalpojumiem, vairo uzticēšanos tiesiskumam. Šajā kontekstā sabiedrisko pakalpojumu dienests atklājas kā sociālās solidaritātes izpausme.

5. Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem piemērojamie principi Eiropas Savienībā

5.1.

Vienīgi dalībvalstis ir un arī turpmāk būs atbildīgas par saviem attiecīgajiem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem, ko tās organizē saskaņā ar saviem tradicionālajiem principiem un konstitucionālajām tiesībām. Neskarot iepriekšminēto, ņemot vērā draudus demokrātijai un tiesiskumam visā pasaulē un diemžēl arī Eiropā, ir vajadzīgi kopēji Eiropas principi un garantijas, lai nodrošinātu, ka civildienests un sabiedrisko pakalpojumu dienesti arī turpmāk būtu demokrātijas un tiesiskuma garants.

5.2.

EESK atbalsta efektīvu Eiropas tiesisko regulējumu, kas garantētu pilnīgu atbilstību “Kopenhāgenas kritērijiem”, kas visām dalībvalstīm ir bijuši pievienošanās Eiropas Savienībai kritēriji kopš 1993. gada. Regulējumā būtu jāparedz iespēja piemērot sankcijas.

5.3.

Visiem ES un dalībvalstu sabiedrisko pakalpojumu dienestiem administratīvās rīcības pamats ir Eiropas vērtības, kas nostiprinātas ES līgumos, Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un dalībvalstu garantijās pamattiesību un cilvēktiesību jomā, kas iekļautas valstu konstitūcijās.

5.4.

Savienības kopīgās vērtības attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem LESD 14. panta izpratnē, kā noteikts LES 26. protokolā par sabiedriskiem pakalpojumiem, kalpo kā pamatnostādnes sabiedrisko pakalpojumu principu aktivizēšanai visās dalībvalstīs.

5.5.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem visās ES dalībvalstīs visā to daudzveidībā jāievēro trīs principi: neitralitāte, likumības un sabiedriskās kārtības uzturēšana un pārredzamība. Trūkumi tiesu iestāžu neatkarības jomā, kā arī konstitucionāli grozījumi, kas apdraud iepriekšminētos sabiedrisko pakalpojumu dienestu principus un tādējādi arī tradicionālos sabiedrisko pakalpojumu principus, ir jāapkaro ar efektīvām sankcijām.

5.6.

Saskaņā ar neitralitātes principu sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir jāgarantē piekļuve saviem pakalpojumiem, pamatojoties uz vienlīdzīgas piekļuves un garantēta universāluma principu. Ir svarīgi, lai piekļuve šiem pakalpojumiem būtu pilnībā nodrošināta arī sociālajām grupām, kuras saskaras ar piekļuves grūtībām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, minoritātēm un lauku apvidu iedzīvotājiem.

5.7.

Ļoti svarīga ir visas administratīvās rīcības likumība; tiesību akti un norādījumi nedrīkst būt pretrunā konstitucionālajai kārtībai vai Eiropas vērtībām. Tajos jāievēro arī proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un rīcības brīvības pienācīgas izmantošanas principi.

5.8.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti īsteno tiesības uz labu pārvaldību un rīkojas pārredzami, nodrošinot sabiedrības uzraudzību pār izpildvaru. Tās nodrošina brīvu piekļuvi administratīvajai informācijai un bez nosacījumiem reaģē uz informācijas pieprasījumiem. Izņēmumi ir jāinterpretē šaurā nozīmē.

5.9.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir saistoša ANO Pretkorupcijas konvencija, un tie veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apkarotu korupciju. Tie arī īsteno Eiropas pretkorupcijas ziņojumos sniegtos ieteikumus.

5.10.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti darbojas tikai atbilstoši demokrātiskā pilsoniskuma principam. Šā principa saglabāšanā izšķiroša loma ir efektīvai un strukturētai pilsoniskajai sabiedrībai un politiskajai opozīcijai.

5.11.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbinieku darba attiecību statusam ir jābūt tiesiski aizsargātam un drošam, lai viņi varētu atteikties pildīt nelikumīgus norādījumus un atbilstīgā veidā iesniegt sūdzības. Tas ir viens no sabiedrisko dienestu labas darbības priekšnoteikumiem un garantija demokrātijas un vispārēju interešu aizsardzībai pret korupciju, krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

5.12.

Uz sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbiniekiem attiecas ES direktīva par trauksmes cēlēju pastiprinātu aizsardzību. EESK atzinumā SOC/593 “Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana ES līmenī” (1) norādīts, ka darbinieks var izvēlēties, vai ziņot attiecīgajām iestādēm iekšēji, vai kompetentajām ārējām iestādēm (kas nav ne plašsaziņas līdzekļi, ne sabiedrība).

5.13.

Ir arī jānodrošina, ka nākotnē, neraugoties uz pakalpojumu digitalizāciju, tiek saglabāta iespēja sazināties ar administrāciju personīgi – tas attiecas uz visiem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem: vietēja, reģionāla un valsts līmeņa, lai nodrošinātu individuālu pieeju neaizsargātiem iedzīvotājiem (vecāka gadagājuma cilvēkiem, trūcīgiem cilvēkiem, migrantiem utt.) un digitalizācija attiecībā uz šo sabiedrības daļu nebūtu papildu atstumtības faktors.

5.14.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir jābūt atbilstīgiem pašreizējam digitalizācijas līmenim, šajā procesā nevājinot pamattiesības, tostarp darba ņēmēju tiesības. Saistībā ar digitālo pārvaldību tas īpaši attiecas uz datu aizsardzību un tiesībām kontrolēt savus datus.

5.15.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestu rīcībā jābūt vajadzīgajām prasmēm un cilvēku, tehniskajiem, materiālajiem un finanšu resursiem, kas ļautu veikt tiem uzticētos uzdevumus. Lai tie varētu pienācīgi darboties arī krīzes izraisīta ārkārtas stāvokļa gadījumā, ir svarīgi, lai katrā no minētajām jomām būtu pietiekamas rezerves.

5.16.

Par valstu sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir atbildīgas tikai dalībvalstis, jo tie ir svarīgi nacionālajai identitātei. Tomēr tiem jābūt sadarbspējīgiem Eiropas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā.

5.17.

Eiropas līmeņa sadarbība un sabiedrisko pakalpojumu dienestu principu praktiska piemērošana Eiropas Savienībā jāiekļauj visu to darbinieku apmācības saturā, kuri pilda sabiedriskas nozīmes uzdevumus.

5.18.

Ir jāpaplašina darbinieku apmaiņa starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kā arī dalībvalstu starpā, lai administratīvos līmeņus labāk integrētu ES daudzlīmeņu sistēmā. Sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbiniekiem jābūt iespējai mainīt darbavietu dalībvalstu teritorijā, neciešot tādēļ nekādus zaudējumus.

5.19.

Eiropas iestādēm, kas piedāvā profesionālas mācības, būtu jāorganizē sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbiniekiem paredzēti kursi par sabiedrisko pakalpojumu dienesta principu īstenošanu un par to, kā sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbinieki nodrošina automātiskas stabilizācijas efektu.

5.20.

Visiem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem, kas ir iesaistīti Eiropas līdzekļu sadalē, ir jāievēro un jāīsteno sabiedrisko pakalpojumu dienestu principi.

Briselē, 2020. gada 2. decembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 62, 15.2.2019., 155. lpp.

16.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/36

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Nepieciešamība nodrošināt personām ar invaliditāti reālas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās”

(papildu pašiniciatīvas atzinums)

(2021/C 56/04)

Ziņotājs:

Krzysztof PATER

Pilnsapulces lēmums	20.2.2020.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Papildu pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.11.2020.
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	246/0/0

1. Ievads

1.1.

Šajā atzinumā ir apkopoti rezultāti, kas gūti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) darba otrajā posmā, kura mērķis ir nodrošināt, lai visiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem ar invaliditāti ir reālas tiesības balsot Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

1.2.

Pirmajā posmā, kas noslēdzās 2019. gada martā, EESK izstrādāja informatīvu ziņojumu “Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās” (1). Ziņojumā visaptveroši izklāstīti juridiskie un tehniskie šķēršļi, kas kavē šo tiesību īstenošanu visās ES dalībvalstīs. Šajā atzinumā ir minēti tikai daži minētā ziņojuma konstatējumi un secinājumi. Lai pilnībā izprastu situāciju, būtu jāizlasa viss ziņojums.

2. Secinājumi un ieteikumi

2.1.

Katrā no 27 ES dalībvalstīm pastāv noteikumi vai organizatoriski pasākumi, kas atsevišķiem vēlētājiem ar invaliditāti liedz piedalīties EP vēlēšanās.

2.2.

Ja netiks veikti būtiski tiesību normu grozījumi, līdzās iedzīvotāju novecošanai pastāvīgi pieaugs to cilvēku skaits, kuriem invaliditātes dēļ nav reālu balsstiesību – tas attiecas gan uz cilvēkiem, kas dzīvo mājās, gan uz tiem, kuri dzīvo ilgtermiņa aprūpes iestādēs. Šis balsošanas iespēju trūkums skar arī daudzus citus cilvēkus, piemēram, tos, kuri īslaicīgi ārstējas slimnīcās, saņem aprūpi vai rehabilitāciju mājas apstākļos un atrodas pašizolācijā vai karantīnā epidemioloģisko risku dēļ.

2.3.

EESK uzskata, kas tas ir nepieņemami un pretrunā ES pamatvērtībām un Līguma par Eiropas Savienību (LES) noteikumiem. Tas ir arī pretrunā daudziem starptautiskiem juridiskiem un politiskiem aktiem, tostarp ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācijai, Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumiem.

2.4.

EESK aicina EP, Eiropadomi un dalībvalstis steidzami grozīt 1976. gada Vēlēšanu aktu (2), precizējot vēlēšanu universāluma, tiešuma un slepenības principus, un tādā veidā dot iespēju visā ES ieviest standartus, kuri garantētu reālas balsstiesības personām ar invaliditāti saskaņā ar 29. pantu Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. Minētajiem standartiem būtu jāietver vismaz:

—	aizliegums atņemt cilvēkiem tiesības balsot EP vēlēšanās invaliditātes vai veselības stāvokļa dēļ,

—	pienākums sniegt informāciju par balsošanas noteikumiem tādā veidā, kurš piemērots individuālajām vajadzībām, kas izriet no attiecīgā invaliditātes veida,

—	iespēja personām, kuras nespēj iekļūt vēlēšanu iecirknī invaliditātes dēļ, patstāvīgi balsot ārpus vēlēšanu iecirkņa,

—

tādu risinājumu ieviešana, kas personām ar invaliditāti, kurām nepieciešams ievērojams atbalsts, piemēram, vienlaikus nedzirdīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, akliem cilvēkiem, cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai cilvēkiem ar roku kustībspējas traucējumiem, nodrošina iespēju balsot neatkarīgi, nepaļaujoties uz citu cilvēku palīdzību,

—	iespēja nomainīt vēlēšanu iecirkni uz tādu, kas ir vairāk piemērots vēlētāju ar invaliditāti vajadzībām,

—	personas tiesības brīvi izvēlēties personīgo asistentu, kurš palīdzēs tai izmantot savas tiesības balsot.

2.5.

Īstenojot minētos noteikumus, dalībvalstīm joprojām būs plašas pilnvaras, tomēr tiks nodrošināts, ka no 2024. gada katram ES pilsonim būs reālas tiesības ievēlēt savu pārstāvi Eiropas Parlamentā neatkarīgi no valstspiederības vai dzīvesvietas valsts.

3. Pašreizējais stāvoklis

3.1. Šķēršļi, ar kuriem saskaras personas ar invaliditāti, izmantojot savas balsstiesības

3.1.1.

Politiķiem visā Eiropā ir zināms, ka daudzas personas ar invaliditāti nespēj izmantot savas balsstiesības, jo jau daudzus gadus to organizāciju pārstāvji, kas nodarbojas ar personu ar invaliditāti tiesībām un cilvēktiesībām, kā arī atsevišķas personas ar invaliditāti un viņu ģimenes, ir pieprasījušas nodrošināt reālas tiesības balsot bez jebkādiem ierobežojumiem. Arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajani norādīja uz šo problēmu vēstulē, kuru viņš 2017. gadā nosūtīja visiem dalībvalstu premjerministriem, lūdzot veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti 2019. gada vēlēšanu laikā var izmantot savas balsstiesības. Tomēr gaidītais rezultāts nav sasniegts.

3.1.2.

EESK 2019. gada 20. martā nosūtīja ES iestādēm un dalībvalstīm savu informatīvo ziņojumu “Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās”.

3.1.2.1.

Ziņojumā visaptveroši izklāstīti juridiskie un tehniskie šķēršļi, ar kuriem visās ES dalībvalstīs saskaras personas ar invaliditāti, izmantojot savas balsstiesības. Ziņojumā minēti arī vairāk nekā 200 labas prakses piemēri, proti, risinājumi, kas atvieglo minēto personu dalību vēlēšanās.

3.1.2.2.

Ziņojumā analizētas personu ar invaliditāti tiesības pilnībā piedalīties politiskajā dzīvē, tostarp balsošanas tiesības, kas izriet no vissvarīgākajiem starptautiskajiem tiesību aktiem un politiskajiem dokumentiem.

3.1.2.3.

Ziņojumā arī detalizēti izklāstīts, kādi ir ES spēkā esošie noteikumi, kas nosaka EP vēlēšanu norisi, un kā šos noteikumus var grozīt.

3.1.3.

Ziņojumā aprakstītos ierobežojumus apstiprināja Eiropas plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumi, kuri tika sniegti pēdējo EP vēlēšanu laikā, kas notika no 2019. gada 23. līdz 26. maijam.

3.1.4.

Divu mēnešu laikā starp ziņojuma publicēšanu martā un maijā notikušajām EP vēlēšanām Vācijā (3) un Francijā (4) tika pieņemti tiesību normu grozījumi, kas pavēra iespēju balsot cilvēkiem, kuriem iepriekš šīs tiesības bija liegtas. Neraugoties uz to, saskaņā ar 14 dalībvalstu tiesību aktiem joprojām tiek liegtas tiesības balsot EP vēlēšanās aptuveni 400 000 ES pilsoņu intelektuālās attīstības traucējumu vai garīgās veselības problēmu dēļ – parasti pēc lēmuma nodot šīs personas pilnīgā vai daļējā aizbildnībā.

3.1.5.

Pamatojoties uz organizatoriskiem nosacījumiem (tehniskiem ierobežojumiem), kas izriet no dalībvalstu noteikumiem vai prakses, miljoniem ES pilsoņu tiek liegta iespēja balsot EP vēlēšanās. Piemēram:

—	astoņās dalībvalstīs cilvēkiem, kuri nespēj nokļūt vēlēšanu iecirknī invaliditātes vai slimības dēļ, tostarp cilvēkiem, kuri atrodas diennakts aprūpes iestādēs, nav citu veidu, kā balsot,

—	18 valstīs neredzīgiem cilvēkiem nav iespējams patstāvīgi balsot,

—	12 valstīs vēlētājiem ar invaliditāti nav iespējams izvēlēties vēlamo vēlēšanu iecirkni,

—	deviņās valstīs vēlētājiem uz vēlēšanu zīmes ir jāuzraksta kandidāta identifikācijas numurs, vārds vai atbalstāmās partijas nosaukums, kas rada nopietnu šķērsli, turklāt ne tikai neredzīgiem cilvēkiem,

—	tikai vienā ES valstī ir noteikumi, kas nosaka vēlēšanu iecirkņu aprīkojumu un darbību, lai tie būtu piemēroti personu ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām (tie attiecas uz pusi no valsts iecirkņiem).

3.1.6.

Katrā no 27 ES dalībvalstīm spēkā ir tiesību akti vai organizatoriski nosacījumi, kas atsevišķiem vēlētājiem ar invaliditāti liedz iespēju piedalīties EP vēlēšanās. Tomēr, ja tiktu ieviesti paraugprakses piemēri no visām valstīm, izveidotos ideāla sistēma, kurā ikviens ES pilsonis ar invaliditāti varētu ne vien pilnībā izmantot iespēju balsot, bet arī izvēlēties sev visērtāko balsošanas veidu.

3.1.7.

Covid-19 pandēmija ir mudinājusi valstis, kas organizē vēlēšanas 2020. gadā, ieviest jaunus, bieži vien novatoriskus risinājumus, radot iespēju balsot, nenākot uz vēlēšanu iecirkni, tādējādi paplašinot dalībvalstīs piemēroto pozitīvo risinājumu klāstu, kas ir lietderīgi ne tikai personām ar invaliditāti.

3.1.8.

Eiropas Parlaments 2020. gada 26. novembrī pieņēma rezolūciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanu izvērtēšanu (5). Minētajā rezolūcijā, atsaucoties uz EESK informatīvo ziņojumu, tas norādīja uz nopietniem šķēršļiem, ar kuriem saskaras personas ar invaliditāti, īstenojot savas tiesības balsot.

3.2. Demogrāfiskie un veselības faktori

3.2.1.

Eurostat prognozē (6), ka 65 gadus vecu un vecāku cilvēku īpatsvars no ES kopējā iedzīvotāju skaita palielināsies no 19,8 % 2018. gadā līdz 31,3 % 2100. gadā.

3.2.2.

Eurostat norāda, ka “2015. gadā dzimusi meitene var nodzīvot vidēji 63,3 gadus ar labu veselības stāvokli bez jebkāda veida invaliditātes, savukārt jaundzimušais zēns var nodzīvot 62,6 gadus bez invaliditātes” (7). Tā kā šīs meitenes vidējais paredzamais dzīves ilgums ir 83,3 gadi, bet zēna – 77,9 gadi, 2015. gadā dzimušās sievietes dzīvos 20 gadus ar invaliditāti, bet tajā pašā gadā dzimušie vīrieši – aptuveni 15 gadus.

3.2.3.

Eurostat aplēsis (8), ka personu ar invaliditāti īpatsvars 15–64 gadu vecuma grupā ir 11–14 % atkarībā no pieņemtās definīcijas. Ja par atsauci izmanto definīciju, kas sniegta ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, kuru ratificējusi ES un visas dalībvalstis, 1. pantā, tad īpatsvars pārsniedz 15 %.

3.2.4.

Tāpēc var secināt, ka gandrīz 20 % pieaugušo ES pilsoņu jeb aptuveni 80 miljoni cilvēku šobrīd ir kāds no invaliditātes veidiem, kas apgrūtina darbību ikdienas dzīvē, un šis rādītājs pieaugs vidēji par 1 % ik pēc sešiem gadiem.

3.2.5.

ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām attiecas uz cilvēkiem, “kuriem ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi.” Tomēr EESK uzsver, ka arī citiem cilvēkiem, kuri formāli netiek uzskatīti par cilvēkiem ar invaliditāti tāpēc, ka viņu invaliditāte ir īslaicīga, ir tādi paši ierobežojumi saistībā ar iespēju balsot.

3.2.5.1.

Te runa ir par, piemēram, īslaicīgiem slimnīcas pacientiem un cilvēkiem, kuri ārstējas vai rehabilitējas mājās un kuri pagaidu ierobežojumu dēļ, ko izraisa viņu pašreizējais veselības stāvoklis, nevar balsot vēlēšanu iecirknī. Tie varētu būt vairāki simti tūkstošu pacientu Eiropas Savienībā.

3.2.5.2.

Tas var būt svarīgi arī cilvēkiem, uz kuriem epidemioloģiskā riska dēļ attiecas pārvietošanās ierobežojumi, tostarp izolācija slēgtā iestādē vai liegums iziet no mājām. Covid-19 pandēmijas pieredze liecina, ka ierobežojumi var vienlaikus skart daudzus miljonus ES pilsoņu.

4. Svarīgākais starptautiskais tiesiskais un politiskais regulējums, kas attiecas uz personu ar invaliditāti balsstiesībām

4.1.

1948. gada 10. decembrī pieņemtās ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 21. pantā noteikts, ka “katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību”.

4.2.

ANO Ģenerālās Asamblejas 1966. gada 16. decembrī pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantā noteikts, ka “katram pilsonim, neraugoties ne uz kādām 2. pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai: (..) balsot (..)”.

4.3.

ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kas stājās spēkā 2008. gada 3. maijā:

—

nosaka konvencijas dalībvalstīm pienākumu “nodrošināt, ka personas ar invaliditāti tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību var efektīvi un pilnvērtīgi piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem, tostarp tiesības un iespējas (..) balsot”, un ir izklāstīta virkne pasākumu, kas ļauj to īstenot, pieprasot, lai “balsošanas procedūras, objekti un materiāli ir atbilstoši, pieejami un viegli saprotami un lietojami” (29. pants),

—	uzsver, ka “personām ar invaliditāti visur ir tiesības uz viņu tiesībspējas atzīšanu” un ka “personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir rīcībspēja visās dzīves jomās” (12. pants),

—	nosaka, ka jānodrošina cilvēkiem ar invaliditāti iespēja piekļūt koplietošanas “ēkām, ceļiem, transportam un citiem iekštelpu un āra objektiem” (9. pants).

4.4.

ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja 2015. gadā norādīja, ka “visā Eiropas Savienībā personas ar invaliditāti, īpaši tās, kurām atņemta rīcībspēja vai kuras dzīvo iestādēs, nevar izmantot savas tiesības balsot vēlēšanās un ka dalība vēlēšanās nav pilnībā pieejama” un ieteica “veikt nepieciešamos pasākumus .. lai visas personas ar visu veidu invaliditāti varētu izmantot savas tiesības balsot” (9).

4.5.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā skaidri noteikts, ka “Savienības pilsoņiem (..) cita starpā ir: (..) tiesības balsot (..) dzīvesvietas dalībvalsts Eiropas Parlamenta vēlēšanās (..) ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem”.

4.6.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 39. pantā ir apstiprinātas visu ES pilsoņu tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Turklāt Hartas 21. panta 1. punktā ir uzsvērts, ka ir “aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija (..) invaliditātes (..) dēļ”. 26. pants nosaka, ka “Savienība atzīst un ievēro invalīdu tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību (..) un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē”.

4.7.

Eiropas Padomes Ministru komitejas 2011. gada 16. novembrī pieņemtajā Ieteikumā (10) atkārtoti ir apstiprināts, ka visām personām ar invaliditāti ir tiesības piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem un “ka balsošanas zīmēm un objektiem balsošanas laikā jābūt viegli pieejamiem.”

5. Veicamie pasākumi

5.1.

EESK uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (konsolidētā versija) 10. panta 2. punktu “pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā”. Līguma 14. panta 3. punktā noteikts, ka “Eiropas Parlamenta locekļus ievēl vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā.” Šie noteikumi nenodrošina pamatu balsstiesību diferencēšanai EP vēlēšanās starp cilvēkiem ar invaliditāti atkarībā no viņu pilsonības vai dzīvesvietas valsts.

5.2.

Pašlaik Eiropas Savienībā ir daudz piemēru par cilvēku ar invaliditāti tiesību nepamatotu diferencēšanu un līdz ar to arī viņu diskrimināciju. Piemēram:

—	ja personai ir divu ES dalībvalstu pilsonība, atkarībā no izvēlētā personu apliecinošā dokumenta, tā varētu vai nu balsot pilnīgi neatkarīgi, vai arī tai tiktu atņemtas balsstiesības intelektuālās attīstības traucējumu dēļ,

—

guloši cilvēki, kuriem vajadzīga diennakts aprūpe, nevar balsot, jo nespēj nokļūt vēlēšanu iecirknī un viņiem nav citas iespējas balsot dzīvesvietas valstī. Tomēr, ja tā pati persona dzīvotu citā ES valstī, tā varētu brīvi balsot pa pastu, izmantojot pārvietojamu vēlēšanu urnu vai ar interneta starpniecību,

—	neredzīgs cilvēks vienā dalībvalstī var balsot pilnīgi neatkarīgi, bez jebkāda atbalsta, taču, ja viņš dzīvotu citā valstī, tas būtu neiespējami – balsot vēlēšanu iecirknī viņš varētu tikai ar citas personas palīdzību,

—

persona ar Parkinsona slimību varētu patstāvīgi balsot valstī, kurā balsošana notiek, izdarot vienkāršu grafisku atzīmi (piemēram, “X”) vai no saņemtā vēlēšanu biļetenu komplekta izvēloties attiecīgo biļetenu, turpretim valstī, kur uz vēlēšanu zīmes salasāmi jāuzraksta skaitlis, vārds vai uzvārds, šāda persona saskartos ar nepārvaramu šķērsli;

—

personas ar būtiski ierobežotām pārvietošanās spējām (piemēram, personas, kurām ir vajadzīgi kruķi vai ratiņkrēsls) dažās valstīs varētu izvēlēties piemērotu vēlēšanu iecirkni, savukārt citās valstīs nav iespējams brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkņus, kas bieži vien liedz šādiem cilvēkiem piedalīties vēlēšanās.

EESK uzskata, ka tas ir nepieņemami un pretrunā ES pamatvērtībām un Līguma par Eiropas Savienību (LES) noteikumiem.

5.3.

Dalībvalstis ir atbildīgas par EP vēlēšanu organizēšanu un to noteikumu izstrādi. Tomēr to rīcības brīvību ierobežo ES tiesību akti. 1976. gada Vēlēšanu likums, kas ir EP vēlēšanu juridiskais pamats, nosaka prasības, kuras dažkārt atšķiras no dalībvalstu noteikumiem par vietējo pašvaldību vai valsts vēlēšanām (11). EESK uzskata, ka minētā likuma grozīšana, pieprasot dalībvalstīm ieviest standartus, kas personām ar invaliditāti garantē reālas tiesības balsot, ir piemērots un ātrs veids, kā novērst pastāvošo praksi, kura diskriminē šos ES pilsoņus.

5.3.1.

EESK uzskata, ka minētā likuma 1. panta 3. punktā noteiktais vispārējo vēlēšanu princips ir jāprecizē, nosakot, ka nevienam ES pilsonim invaliditātes vai veselības stāvokļa dēļ nedrīkst atņemt tiesības balsot EP vēlēšanās, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem.

5.3.2.

EESK uzskata, ka ir svarīgi precizēt minētā likuma 1. panta 3. punktā iekļautos vēlēšanu tiešuma un slepenības principus, norādot, ka, nosakot sīki izstrādātus balsošanas principus, dalībvalstīm ir pienākums:

—	nodrošināt iespēju personām, kuras invaliditātes dēļ nevar balsot vēlēšanu iecirknī, balsot tieši un neatkarīgi,

—	sniegt informāciju par balsošanas noteikumiem, kas izriet no attiecīgā invaliditātes veida,

—

izlemt, kāda balsošanas metode un kādi tehniskie priekšnosacījumi vajadzīgi personām ar invaliditāti, kurām nepieciešams ievērojams atbalsts – piemēram, vienlaikus nedzirdīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, neredzīgiem cilvēkiem, cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai cilvēkiem ar roku kustībspējas traucējumiem –, lai viņi varētu balsot neatkarīgi, bez citu cilvēku atbalsta,

—	garantēt visām personām ar invaliditāti iespēju mainīt noteikto vēlēšanu iecirkni, ja tās uzskata, ka cits iecirknis ir labāk piemērots, ņemot vērā viņu invaliditāti,

—	nodrošināt visiem vēlētājiem ar invaliditāti tiesības brīvi izvēlēties personu, kura viņiem palīdzēs balsot (personīgais palīgs).

5.4.

EESK uzskata, ka ir iespējams izmantot plašo klāstu ar daudzu valstu pozitīvo pieredzi, lai ātri ieviestu ierosinātos risinājumus, ņemot vērā katras dalībvalsts īpatnības un vēlēšanu tradīcijas.

5.4.1.

17 ES valstīs jau ir ieviesti pasākumi, lai noteiktām vēlētāju grupām nodrošinātu iespēju balsot, izmantojot pārvietojamu vēlēšanu urnu. Astoņās valstīs cilvēki var balsot pa pastu. Vienā valstī ir iespējams balsot tiešsaistē. Dažas ES valstis organizē slēgtus iecirkņus diennakts aprūpes iestādēs. Šie risinājumi nodrošina iespēju balsot cilvēkiem, kuri nespēj nokļūt noteiktajā vēlēšanu iecirknī.

5.4.2.

Deviņas dalībvalstis ir ieviesušas risinājumus, kas ļauj neredzīgiem cilvēkiem balsot patstāvīgi. To nodrošina, izmantojot īpašus vēlēšanu zīmju trafaretus, uz kuriem balsošanas laikā tiek uzlikts vienkāršs grafiskais simbols, vai arī sagatavojot aploksnes vēlēšanu zīmēm ar atzīmi Braila rakstā, lai vēlētājs varētu viegli atrast vajadzīgo kartīti, ko ievietot vēlēšanu urnā. Īpaši trafareti ir ļoti noderīgi arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar ierobežotu roku kustībspēju. Valstis, kurās vēlētājiem vēlēšanu zīmē jāuzraksta kandidāta kārtas numurs vai uzvārds, var izmantot šo pieredzi, ja tās nolemj mainīt sistēmu, lai padarītu to ērtāku.

5.4.3.

15 valstis nodrošina vēlētājiem iespēju mainīt vēlēšanu iecirkņus, vismaz tad, ja to pamato ar invaliditāti. 10 valstīs vismaz atsevišķām cilvēku grupām ir iespējams iepriekš nobalsot, visbiežāk telpās, kas ir labi pielāgotas personu ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām. Tā kā nevienā ES valstī visi vēlēšanu iecirkņi nav pielāgoti personām ar visu veidu invaliditāti, piešķirt vēlētājiem tiesības brīvi izvēlēties atbilstošo iecirkni ir vienīgais piemērotais risinājums.

5.4.4.

Daudzās valstīs jebkura persona, kuru izvēlējušies vēlētāji ar invaliditāti, vēlēšanu laikā var veikt asistenta funkciju. Tomēr liela valstu grupa ierobežo tiesības brīvi izvēlēties asistentu. To var uzskatīt par pamatotu tikai situācijā, kad attiecīgā persona vienlaikus veic citus pienākumus (piemēram, vēlēšanu komisijas loceklis vai novērotājs). Citos gadījumos ierobežojumi nav pamatoti, un dažās valstīs izmantotā asistenta izraudzīšanas procedūra ir vēlētāju ar invaliditāti cieņu aizskaroša.

5.5.

Šo principu ieviešana nekādā gadījumā neierobežos dalībvalstu rīcības brīvību un garantēs katram ES pilsonim ar invaliditāti reālas tiesības ievēlēt savu pārstāvi EP neatkarīgi no valstspiederības vai dzīvesvietas valsts. EESK uzskata, ka ir svarīgi pieņemt šos principus, lai nākamās EP vēlēšanas varētu uzskatīt par patiesi universālām.

5.5.1.

LESD 223. panta 1. punkts nosaka, ka “Eiropas Parlaments izstrādā priekšlikumu noteikumiem, lai varētu tā deputātus ievēlēt tiešās vispārējās vēlēšanās saskaņā ar vienotu procedūru visās dalībvalstīs vai saskaņā ar visām dalībvalstīm kopīgiem principiem. Saņēmusi piekrišanu no Eiropas Parlamenta, kas pieņem lēmumu ar visu savu locekļu balsu vairākumu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru vienprātīgi pieņem attiecīgus noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājušas dalībvalstis atbilstīgi savām konstitucionālajām prasībām”.

5.5.2.

Ņemot vērā iepriekš minēto – un lai visiem ES pilsoņiem ar invaliditāti nodrošinātu tiesības balsot EP vēlēšanās 2024. gadā, EESK aicina:

—	Eiropas Parlamentu steidzami izstrādāt 1976. gada Vēlēšanu likuma grozījumu projektu,

—	Eiropadomei noteikt pārskatītus noteikumus saskaņā ar šajā atzinumā izklāstītajiem mērķiem,

—	dalībvalstis bez liekas kavēšanās apstiprināt Padomes noteiktos noteikumus.

5.5.2.1.

EESK apzinās, ka pēdējos gados ir apspriesti daudzi, bieži vien pretrunīgi vērtēti priekšlikumi grozīt noteikumus, kas reglamentē EP vēlēšanas. Tomēr tā uzskata, ka priekšlikumi par personu ar invaliditāti balsstiesībām ir jāizslēdz no šīm vispārējām debatēm un jāiesniedz kā atsevišķs projekts, jo tikai ar šādu pieeju ir izredzes panākt plašu vienprātību un ātri īstenot ierosinātos grozījumus. Eiropas Parlamenta 2020. gada 26. novembra rezolūcijā (12) minēts, ka īstenošanas standarti attiecībā uz personām ar invaliditāti, kas izmanto savas tiesības balsot, turpmāk varētu būt labs pamats līdzīgām iniciatīvām par citiem jautājumiem.

Briselē, 2020. gada 2. decembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://www.eesc.europa.eu/en/node/68473

(2) OV L 278, 8.10.1976., OV C 340, 10.11.1997., OV L 283, 21.10.2002.

(3) https://www.bundesverfassungsgericht.de/SharedDocs/Entscheidungen/EN/2019/04/qs20190415_2bvq002219en.html

(4) https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do?cidTexte=JORFTEXT000038261631&categorieLien=id

(5) P9_TA(2020)0327.

(6) https://ec.europa.eu/eurostat/statisticsexplained/index.php/Population_structure_and_ageing#The_share_of_elderly_people_continues_to_increase

(7) https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=People_in_the_EU_-_statistics_on_an_ageing_society&oldid=458862

(8) https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/pdfscache/34409.pdf

(9) Concluding Observations on the initial Report to the European Union.

(10) Ieteikums CM/Rec(2011)14.

(11) https://www.eesc.europa.eu/en/node/68473 – 4. daļa.

(12) Eiropas Parlamenta 2020. gada 26. novembra rezolūcijas par Eiropas Parlamenta vēlēšanu izvērtēšanu 23. punkts (2020/2088(INI)); P9_TA(2020)0327.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 556. plenārsesija – Interactio, 2.12.2020.–3.12.2020.

16.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/47

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Narkomānijas apkarošanas programma un rīcības plāns 2021.–2025. gadam””

(COM(2020) 606 final)

(2021/C 56/06)

Galvenais ziņotājs:

Ákos TOPOLÁNSZKY

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 23.9.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Komitejas Biroja lēmums	15.9.2020.
Pieņemts plenārsesijā	3.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	246/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā, kuras termiņš tuvojas beigām, ir uzsvērts un apliecināts, kāda ir narkomānijas stratēģijas loma un cik svarīga ir tās līdzsvarota un uz pierādījumiem balstīta plānošana, kā arī tās uzraudzība un novērtēšana.

1.2.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas ārējā novērtējuma ziņojumā secināts, ka narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanas mērķi ir sasniegti tikai daļēji, bet ir panākts būtisks progress starptautiskās sadarbības, uzraudzības, novērtēšanas un pētniecības jomā. Ziņojumā tika konstatēta finanšu resursu izmantošanas nelīdzsvarotība, kas visvairāk izveidojusies uz pieprasījuma samazināšanas pasākumu rēķina.

1.3.

Eiropas Komisijas izveidotā Pilsoniskās sabiedrības foruma narkotiku jautājumos sagatavotajā pārskatā uzsvērti būtiski trūkumi veselības aizsardzības un sociālo pasākumu īstenošanā dalībvalstu un vietējā līmenī. Lielākajā daļā dalībvalstu absolūti netiek īstenoti daudzi uz pierādījumiem balstīti preventīvi vai kaitējuma mazināšanas pasākumi, vai arī to segums ir pārāk šaurs.

1.4.

Eiropas Komisija 2020. gada 24. jūlijā publicēja jauno Drošības savienības stratēģiju 2020.–2025. gadam, un viens no tās elementiem ir Narkomānijas apkarošanas programma. EESK uzskata, ka šī programma tās pašreizējā redakcijā iezīmē būtisku regresu un atteikšanos no visiem pieņemamas, līdzsvarotas un uz pierādījumiem balstītas pieejas, kas līdz šim piemērota narkomānijas apkarošanas jomā un ir pozitīvi novērtēta.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē Eiropadomes Narkotiku jautājumu horizontālās darba grupas 28. septembra sanāksmē pieņemto lēmumu, kurā Padomes prezidentvalsts Vācija aicināta līdz decembrim pārstrādāt Eiropas Komisijas sagatavoto dokumentu. EESK ir dziļi pārliecināta, ka arī desmitajā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā ir jāpiemēro un vēl vairāk jāstiprina tehniskā pieeja un publiskā politika, kas veidoja iepriekšējās ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas konsensuālo pamatu.

1.6.

ES būtu jāievēro un stingri jāaizstāv pamatvērtības, kas iekļautas pašreizējā ES stratēģijā, un stratēģijas dokumentā pašai šīs saistības jāuzņemas.

1.7.

EESK iesaka jaunajā Narkomānijas apkarošanas stratēģijā un jaunajā(-os) ES rīcības plānā(-os) šajā jomā būtiski uzlabot pieprasījuma un kaitējuma samazināšanas pasākumu līdzsvaru gan stratēģisko intervences pasākumu skaita, gan resursu piešķiršanas ziņā.

1.8.

Ir svarīgi, lai programmā narkomānijas problēmas tiktu skatītas patiešām līdzsvaroti, piemērojot integrētu multidisciplināru pieeju sistēmā, kas balstīta uz cilvēktiesībām un starptautisko sadarbību, lai tiktu ņemti vērā ar sabiedrības veselību saistīti aspekti un zinātnes atziņu attīstība, kā arī tiktu paredzēta pastāvīga novērtēšana. ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā būtu jāatzīst narkotiku lietotāju pamattiesības ārstēšanas un aprūpes jomā, kā tas ir jebkuras citas slimību kategorijas gadījumā.

1.9.

EESK uzskata, ka arī šajā jomā saskaņošanas nolūkā ilgtermiņā ir jāuzlabo konsekvence dalībvalstu tiesību aktu piemērošanā, jo pašreizējās dalībvalstu prakses atšķirības neapšaubāmi apdraud cilvēktiesības.

1.10.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka neaizsargātas narkotiku lietotāju grupas ir īpaši pakļautas epidemioloģiskās situācijas negatīvajām sekām, kuras var ievērojami palielināt ar narkotiku lietošanu saistītos riskus.

1.11.

Pēc iespējas ātrāk, pamatojoties uz pašreiz izmantoto pieprasījuma samazināšanas modeli, ir jāizstrādā rādītāji piedāvājuma samazināšanas pasākumu ietekmes novērtēšanai un kvalitātes standarti.

2. Konteksts

2.1.

Pirmo Eiropas Savienības kopīgo narkomānijas apkarošanas rīcības plānu 1990. gadā izstrādāja Eiropas Narkotiku apkarošanas komiteja (CELAD), kas izveidota pēc Francijas prezidenta Fransuā Miterāna (François Mitterrand) iniciatīvas. 1995. gadā Eiropas Komisija pārņēma Eiropas narkomānijas apkarošanas stratēģijas izstrādes darbu. Beidzamā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija, ko Eiropadome 2012. gada 7. decembrī pieņēma septiņu gadu laikposmam (2013-2020), ir balstīta uz “līdzsvarotu, integrētu un uz pierādījumiem balstītu pieeju”. Šajā laikposmā divos rīcības plānos (2013.–2016. gadam un 2017.–2020. gadam) tika noteikti pienākumi un īstermiņa mērķi.

2.2.

Kaut arī ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija nav juridiski saistoša, tajā pausta ES un dalībvalstu kopīga politiska apņemšanās un mērķi. Tā nosaka ES iestāžu un aģentūru darbības, ietekmē dalībvalstu politikas pieeju šajā jomā, nosaka kopīgas pamatnostādnes un prioritātes un dod iespēju pieņemt vienotu nostāju starptautiskā līmenī. ES to ir pārliecinoši parādījusi, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas speciālajā sesijā (UNGASS) 2016. gadā un ANO Narkotisko vielu komisijas sesijā 2019. gadā (1).

2.3.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā uzsvērts un apliecināts, cik nozīmīga ir līdzsvarota un uz pierādījumiem balstīta narkomānijas apkarošanas politikas plānošana, kā arī tās uzraudzība un vērtēšana.

2.4.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas ārējā novērtējuma ziņojumā (2) secināts, ka narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanas mērķi ir sasniegti tikai daļēji, bet ir panākts būtisks progress starptautiskās sadarbības, uzraudzības, novērtēšanas un pētniecības jomā. Ziņojumā tika konstatēta finanšu resursu izmantošanas nelīdzsvarotība, kas visvairāk izveidojusies uz pieprasījuma samazināšanas pasākumu rēķina. Tajā secināts, ka ierobežoto resursu efektīvākas izmantošanas nolūkā ir jānosaka rīcības prioritātes un jāsaīsina stratēģijas termiņš (pašlaik astoņi gadi).

2.5.

Eiropas Komisijas izveidotais Pilsoniskās sabiedrības forums narkotiku jautājumos sadarbībā ar169 pilsoniskās sabiedrības organizācijām no 39 valstīm apsekoja 2017.–2020. gada rīcības plāna mērķu īstenošanu dalībvalstu un vietējā līmenī (3). Foruma ziņojumā ir atklāti būtiski trūkumi veselības aizsardzības un sociālo pasākumu īstenošanā dalībvalstu un vietējā līmenī. Lielākajā daļā dalībvalstu absolūti netiek īstenoti daudzi uz pierādījumiem balstīti preventīvi vai kaitējuma mazināšanas pasākumi, vai arī to segums ir pārāk šaurs. Tas galvenokārt ir saistīts ar finansējuma un politiskās atbildības trūkumu.

2.6.

Ar šo stratēģiju pirmo reizi tika izveidots vienots interpretēšanas satvars pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, kas “sastāv no virknes vienlīdz svarīgu un savstarpēji pastiprinošu pasākumu, kas vērsti uz profilaksi (vides, universālu, selektīvu un individuālu), agrīno diagnostiku un novēršanu, riska un kaitējuma samazināšanu, ārstēšanu, rehabilitāciju un sociālo reintegrāciju un atveseļošanos”.

2.7.

Stratēģijas rīcības plānā un tā jaunākajā novērtējumā norādīts, ka ir vajadzīga piedāvājuma samazināšanas pasākumu zinātniski pamatota uzraudzība un alternatīvas sankcijas narkotiku lietotājiem, kā arī uzsvērta pilsoniskās sabiedrības loma stratēģiju izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā Eiropas un valstu līmenī.

3. Eiropas Komisijas paziņojums

3.1.

Eiropas Komisija 2020. gada 24. jūlijā nāca klajā ar jaunu Drošības savienības stratēģiju 2020.–2025. gadam, kurā ietverti trīs elementi: stratēģija seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai, narkomānijas apkarošanas programma (turpmāk tekstā “programma”) un stratēģija nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošanai. Programmas ievadā ir skaidri uzsvērta nepieciešamība mainīt paradigmu Eiropas narkomānijas apkarošanas politikā, kurā lielāka uzmanība būtu jāpievērš piedāvājuma samazināšanas pasākumiem, tos pastiprinot. No trim programmas pīlāriem (pastiprināta drošība/piedāvājuma samazināšana, profilakse un kaitējuma mazināšana) vislielākā uzmanība tiek pievērsta pirmajam pīlāram.

3.2.

Programmas pielikumā ir iekļauts Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna projekts. 26 no tajā uzskaitītajām darbībām attiecas uz “piedāvājuma samazināšanas” pīlāru, bet tikai 5 uz “profilakses” pīlāru un 13 uz “kaitējuma samazināšanas” pīlāru. Turklāt var apstrīdēt četru darbību iekļaušanu “kaitējuma samazināšanas” pīlārā (40. un 41. darbība: transportlīdzekļa vadīšana narkotiku ietekmē; 42. darbība: piespiedsankcijām alternatīvi pasākumi; 43. darbība: kriminālistikas datu apmaiņa). Kopumā rīcības plāna struktūrā vērojama būtisks līdzsvara trūkums par labu “piedāvājuma samazināšanas” pīlāram.

3.3.

EESK uzskata, ka šī programma tās pašreizējā redakcijā iezīmē būtisku regresu un atteikšanos no visiem pieņemamas, līdzsvarotas un uz pierādījumiem balstītas pieejas, kas līdz šim piemērota narkomānijas apkarošanas jomā un ir pozitīvi novērtēta.

3.4.

Eiropadomes Narkotiku jautājumu horizontālās darba grupas sanāksmē 28. septembrī šo programmu asi kritizēja arī lielākā daļa dalībvalstu, kuras iebilda pret tās izstrādes apstākļiem, orientāciju un saturu, un tādēļ tās nolēma, ka Padomes prezidentvalsts Vācija līdz decembrim pārstrādās Eiropas Komisijas sagatavoto dokumentu.

3.5.

Eiropas Komisijas pilsoniskās sabiedrības padomdevēja struktūra (Pilsoniskās sabiedrības forums narkotiku jautājumos) kritizēja daudzus programmas punktus un atzina to par nepieņemamu:

a)	Programmas izstrādes gaitā pilsoniskās sabiedrības dalībnieki un dalībvalstis varēja iepazīties ar ārējā novērtējuma secinājumiem tikai pēc programmas publicēšanas un tādēļ nevarēja savlaicīgi paust viedokli par programmas projektu.

Programmā nav atspoguļotas pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu ierosinātās prioritātes, turklāt vēl vairāk samazināts veselības aizsardzības un sociālo pasākumu apjoms narkomānijas apkarošanas politikā, kurā jau līdz šim nesamērīgi liela nozīme piešķirta piedāvājuma samazināšanas pasākumiem.

c)	Programma orientācija uz drošību un tajā izmantotā valoda pastiprina novecojušu un stigmatizējošu pieeju.

d)	Rīcības plānā izvēlētajai pieejai raksturīgais līdzsvara trūkums un tā paredzamā ietekme uz resursu sadalījumu ir pamats satraukumam tieši tāpat kā izmērāmu rādītāju trūkums un tā sekas pārskatatbildības ziņā.

3.6.

Ietekmīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas vienprātīgi kritizēja projekta vispārējos principus un detaļas un aicināja to rūpīgi pārskatīt.

4. Politikas apsvērumi

4.1.

EESK ir dziļi pārliecināta, ka arī desmitajā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā ir jāpiemēro un vēl vairāk jāstiprina tehniskā pieeja un publiskā politika, kas veidoja iepriekšējās ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas konsensuālo pamatu. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Eiropadomes apņemšanos izstrādāt līdzsvarotu, integrētu un uz pierādījumiem balstītu ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju. Komiteja aicina Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Vācijas valdību jaunās Narkomānijas apkarošanas stratēģijas sagatavošanā ņemt vērā turpmāk minētos aspektus.

4.2.

EESK iesaka saglabāt programmā izmantoto izteiksmi, kā arī profesionālo un zinātnisko terminoloģiju, un tās saturā vairāk attīstīt līdz šim piemēroto stratēģisko pieeju, vienlaikus to pielāgojot administratīvai lietošanai un nodrošinot iespēju pastāvīgi uzraudzīt un kritiski vērtēt tās īstenošanu.

4.3.

ES būtu jāievēro un stingri jāaizstāv pamatvērtības (4), kas iekļautas pašreizējā ES stratēģijā (5), un stratēģijas dokumentā pašai šīs saistības jāuzņemas.

4.4.

Komiteja ierosina pieņemamajā dokumentā skaidri atsaukties uz starptautiskajām konvencijām un politikas ieteikumiem, kas veido pamatu tā materiāltiesiskajai un juridiskajai spēkā esamībai, un balstīties uz šiem tekstiem (6). EESK mudina ES lēmējstruktūras saglabāt ES vadošo pozīciju un priekšzīmību starptautiskajos narkomānijas apkarošanas politikas forumos.

4.5.

EESK uzskata, ka jaunajā programmā būtu jāpārņem arī iepriekšējās stratēģijas pamatelementi un, ņemot vēra zinātnes atziņu attīstību, jāpilnveido satvars, kas attiecas uz profilaksi, ārstēšanu, kaitējuma mazināšanu, ārstēšanas modeļiem un atveseļošanās gaitu.

4.6.

Iepriekšējās Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna novērtējumā tika konstatēta būtiska nelīdzsvarotība par labu kriminālās tiesvedības pasākumiem attiecībā uz prioritāšu noteikšanu un narkomānijas apkarošanas politikas resursu piešķiršanu. Veselības aizsardzības un sociālie pasākumi ir tikai neliela daļa no pasākumiem, ko dalībvalstis īsteno piedāvājuma samazināšanas nolūkā. Tādēļ vairākās valstīs tā rezultātā ir pārtraukta vai krasi ierobežota attiecīgo pakalpojumu sniegšana, radot dažkārt smagas sekas mirstības un saslimstības palielināšanās ziņā. EESK iesaka jaunajā Narkomānijas apkarošanas stratēģijā un jaunajā(-os) rīcības plānā(-os) šajā jomā būtiski uzlabot pieprasījuma samazināšanas pasākumu proporciju narkomānijas apkarošanas politikas ietvaros gan stratēģisko intervences pasākumu skaita, gan resursu piešķiršanas ziņā. Komiteja arī cer, ka Komisija darīs visu, lai dalībvalstis spēcīgi palielinātu šo pakalpojumu segumu un kvalitāti.

4.7.

Būtu jāstiprina arī Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) pilnvaras un instrumenti, un lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāņem vērā zinātniskie secinājumi.

4.8.

4.9.

EESK uzsver, ka narkotiku lietošana ir sarežģīta bioloģiski psiholoģiski sociāla parādība, tādēļ nepiemēroti narkomānijas apkarošanas pasākumi, piemēram, narkotiku lietotāju vienpusēja kriminalizācija, rada nopietnu kaitējumu veselībai un sabiedrībai un tāpēc saasina, nevis atrisina sabiedrības drošības problēmas. Tādēļ EESK iesaka Eiropadomei:

a)	saglabāt savu līdzšinējo pieeju un izņemt narkomānijas apkarošanas programmu no drošības savienības pasākumu kopuma,

b)	nodrošināt atsevišķu uzmanību veltīt katrai no parādībām, kas saistītas ar dažādiem problēmas aspektiem,

c)	reaģējot uz šīm parādībām, izmantot multidisciplināru pieeju,

d)	un paredzēt sankcijas un represijas tikai kā galējo līdzekli, ja citi ietekmes līdzekļi ir izrādījušies neefektīvi.

4.10.

Pēdējās desmitgadēs ir ievērojami uzlabojusies pieprasījuma un riska samazināšanas pasākumu uzraudzības un novērtēšanas kultūra. Lai veicinātu uz pierādījumiem balstītas narkomānijas apkarošanas politikas ieviešanu, EESK iesaka:

a)	nodrošināt, lai jaunajā Narkomānijas apkarošanas stratēģijā un rīcības plānā spēcīgs uzsvars tiktu likts uz narkotiku lietotājiem paredzēto sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu seguma un kvalitātes būtisku uzlabošanu, un tiktu pārskatīti rādītāji, kas jau izmantoti iepriekšējā rīcības plānā;

b)	sadarbībā ar EMCDDA un Pilsoniskās sabiedrības forumu narkotiku jautājumos izstrādāt vienotu sistēmu, kas nodrošinās ES Narkomānijas apkarošanas politikas rīcības plānā paredzēto pasākumu seguma un kvalitātes izmaiņu pastāvīgu uzraudzību un vērtēšanu dažādās dalībvalstīs;

pēc iespējas ātrāk, pamatojoties uz pieprasījuma samazināšanai izmantoto modeli, izstrādāt rādītājus piedāvājuma samazināšanas pasākumu ietekmes vērtēšanai, kā arī kvalitātes standartus, atzīstot, ka tiek reti veikti uz pierādījumiem balstīti novērtējumi par šiem pasākumiem, kuri var tieši un nopietni ietekmēt attiecīgo personu dzīves apstākļus un individuālās brīvības;

d)	paplašināt EMCDDA pilnvaras, iekļaujot tajās novērtējumu par narkomānijas apkarošanas politikas ietekmi uz cilvēktiesībām, kas dotu iespēju, piemēram, novērtēt kriminalizācijas un institucionālās diskriminācijas negatīvo ietekmi uz narkotiku lietotājiem, kas pieder neaizsargātām grupām.

4.11.

4.12.

Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai ir jārod un jāizstrādā līdzekļi, lai dalībvalstis turpmāk vairāk saskaņotu savas pieejas narkomānijas apkarošanas politikas jomā, un nedarītu to tikai pēc politikas ieteikumiem.

4.13.

EESK skatījumā svarīgi ir arī, lai ES un dalībvalstu stratēģiskajās programmās tiktu atzīti, garantēti un atbalstīti inovatīvi, zinātniski pamatoti pasākumi.

4.14.

Tā kā no sociālās realitātes viedokļa likumīgās atkarības (alkohols, smēķēšana, lielākā daļa ar uzvedību saistīto atkarību u. c.) un nelikumīgās atkarības veido personu savstarpējo attiecību sistēmu ģimenēs un kopienās, EESK iesaka ES un dalībvalstīm turpmāk nevis vērtēt un pārvaldīt šos riskus atsevišķi, bet tos skatīt kā vienas sistēmas savstarpēji saistītus elementus, un mudina tās pakāpeniski arvien vairāk ierosināt vienotu novēršanas politiku.

4.15.

Pamatojoties uz principu “nekaitēt”, ir nepieciešams atklāts un apņēmīgs novērtējums un debates, lai novērstu politikas un normatīvās vides negatīvo ietekmi, sociālās stigmatizācijas un nepamatotas kriminalizācijas sekas, sociālo atstumtību un šķēršļus, kas apgrūtina piekļuvi ārstēšanai. EESK iesaka ņemt vērā arī 32 Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru 2019. gadā pieņemtajā kopējās nostājā ietverto būtisko novērtējumu (8).

4.16.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā būtu jāatzīst narkotiku lietotāju pamattiesības ārstēšanas un aprūpes jomā, kā tas ir jebkuras citas slimību kategorijas gadījumā.

4.17.

Dalībvalstu budžeta līdzekļu piešķīrums būtu jāizvērtē, ņemot vērā šajā jomā atzītu un ieteiktu pakalpojumu pieejamību un kapacitāti.

4.18.

Pamatprincipu īstenošanā ir vajadzīga plašāka pilsoniskās sabiedrības profesionāla iesaiste. Tādēļ ir jāstiprina Pilsoniskās sabiedrības foruma narkotiku jautājumos ES līmeņa pilnvaras, kā arī jāpaplašina pilsoniskās sabiedrības profesionālo pārstāvju iesaiste dalībvalstīs. Šajā nolūkā ir regulāri jāvērtē dalībvalstu atvērtība un vēlme sadarboties, kā arī tas, kādā veidā profesionālās organizācijas tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesā šajā jomā.

4.19.

Komiteja uzskata, ka piedāvājuma samazināšanas pasākumi ir svarīgi, taču uzsver, ka tie vienmēr jākoordinē ar pieprasījuma samazināšanas pasākumiem. Efektīviem tiesībaizsardzības un juridiskajiem rīkiem ir būtiska nozīme nelegālas narkotiku tirdzniecības apkarošanā, taču pēdējās desmitgadēs ir kļuvis skaidrs, ka vienpusēja kriminālatbildības noteikšanas politika negatīvi ietekmē cilvēku un kopienu veselību, kā arī narkotiku lietotāju sociālo integrāciju.

4.20.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka neaizsargātas narkotiku lietotāju grupas ir īpaši pakļautas epidemioloģiskās situācijas negatīvajām sekām, kas var būtiski palielināt ar narkotiku lietošanu saistītos riskus (ierobežota piekļuve ārstēšanai, lielāka riska uzņemšanās, iegādājoties narkotikas, bīstamāku narkotiku pirkšana, izteiktākas kriminalizācijas un stigmatizācijas sekas, negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, turpmāka pamata iztikas līdzekļu samazināšanās utt.). Pandēmijas dēļ daudzās valstīs minētie pakalpojumi, kas ir vienīgais punkts, kurā šīs grupas saskaras ar ārstniecības ķēdi, var nonākt smagā situācijā, ja nāktos ierobežot šo pakalpojumu apjomu.

Briselē 2020. gada 3. decembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) ES paziņojums Narkotisko vielu komisijas 62. sesijā Vīnē 2019. gada 14.–22. martā. “Eiropas Savienība un tās dalībvalstis pauž stingru atbalstu, lai tiktu konkrēti īstenots Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas speciālās sesijas nobeiguma dokuments par īstu starptautiskā līmenī līdzsvarotu narkomānijas apkarošanas politiku, kurā tiktu stiprināta profilakse, sabiedrības veselība un cilvēktiesību dimensija ar mērķi straujāk panākt apņēmību efektīvi uzlabot situāciju narkotiku jomā pasaulē. (..) Pret narkotiku pieprasījumu ir jāvēršas visos līmeņos un jāīsteno preventīvi pasākumi, riska un kaitējuma mazināšana, ārstēšana, sociālā integrācija un rehabilitācija.”

(2) SWD(2020) 150.

(3) https://drogriporter.hu/wp-content/uploads/2018/12/2018_CSF-report_final.pdf

(4) “Šī narkomānijas apkarošanas stratēģija pirmkārt un galvenokārt ir balstīta uz ES tiesību pamatprincipiem, un tajā visos aspektos ir ievērotas pamatvērtības, uz kurām balstīta Savienība: cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, solidaritātes, tiesiskuma un cilvēktiesību respektēšana. Tās mērķis ir sargāt un uzlabot sabiedrības un indivīdu labklājību, aizsargāt sabiedrības veselību, nodrošināt augstu sabiedrības drošības līmeni, kā arī risināt narkotiku problēmu ar līdzsvarotu, integrētu un uz pierādījumiem balstītu pieeju.”

(5) https://www.consilium.europa.eu/media/30727/drugs-strategy-2013_content.pdf

(6) https://www.unodc.org/documents/postungass2016//outcome/V1603301-E.pdf

https://www.unodc.org/documents/ungass2016/Contributions/IO/EU_COMMON_POSITION_ON_UNGASS.pdf

(7) Par vienu un to pašu rīcību dažās valstīs tiks ierosināta krimināllieta un stingri piemērots likums, bet citās tiks sniegti veselības aprūpes un sociālās palīdzības pakalpojumi – šāda atšķirīga attieksme ir balstīta vienīgi uz narkotiku lietotāja valstspiederību vai dzīvesvietu. Tāpat atsevišķu pakalpojumu sniegšana dažās dalībvalstīs tiek uzskatīta par pamattiesībām, savukārt citās šī ideja tiek noraidīta.

(8) CEB/2018/2, 12.-14. lpp.

16.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/53

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādāta redakcija)”

(COM(2020) 579)

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2018/1139 groza attiecībā uz Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras spēju darboties Eiropas vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes statusā”

(COM(2020) 577)

(2021/C 56/07)

Galvenais ziņotājs:

Dumitru FORNEA

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 26.-27.10.2020. Eiropas Parlaments, 22.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Biroja lēmums	28.10.2020.
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	198/21/34

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un specializēto ES iestāžu centienus rast jaunus juridiskus un administratīvus risinājumus, kas var nodrošināt gaisa transporta sistēmas ilgtspējīgu attīstību, kura dod labumu visiem iedzīvotājiem, gaisa telpas izmantotājiem un videi. Visi esam vienisprātis, ka ir jānodrošina gaisa satiksmes drošība, jāuzlabo gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu vispārējā darbība, mērogojamība un noturība, kā arī atbalstām mērķi panākt, ka Eiropas vienotā gaisa telpa (SES) kļūst par saskaņotu Eiropas mēroga tīklu un pakāpeniski notiek virzība uz integrētāku un tehnoloģiski modernizētu gaisa satiksmes pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu.

1.2.

Eiropas Komisijas grozīto pārskatīto priekšlikumu par Eiropas vienoto gaisa telpu kopumā atzinīgi vērtē daudzas ieinteresētās personas, un valda uzskats, ka minētais priekšlikums ir vajadzīgs, lai sasniegtu Komisijas izvirzītos mērķus, proti, samazināt gan CO2 emisijas, gan kavējumus uz zemes (lidostās) un paaugstināt gaisa satiksmes pārvaldības efektivitāti. Šie mērķi tiek atbalstīti arī citos ziņojumos, piemēram, Lietpratēju grupas ziņojumā par Eiropas vienotās gaisa telpas nākotni pēc 2019. gada (1).

1.3.

Iesniegtais pārstrādātais priekšlikums par Eiropas vienoto gaisa telpu ir atjaunināts tiesiskais regulējums, ar ko cenšas sasniegt sākotnējos Eiropas vienotās gaisa telpas mērķus attiecībā uz CO2 emisijas samazināšanu, kavējumu skaita mazināšanu un gaisa satiksmes pārvaldības pakalpojumu sniegšanas izmaksu efektivitātes paaugstināšanu. Tomēr, pat ja Komisijas priekšlikums ir uzlabojums salīdzinājumā ar spēkā esošo regulu, joprojām nav skaidrs, vai projekts ir pietiekams, lai sasniegtu sākotnējos Eiropas vienotās gaisa telpas mērķus. Tāpēc Komiteja ierosina sākt debates, lai noskaidrotu, cik vērienīga ir jaunā Eiropas vienotās gaisa telpas regula.

1.4.

Jāprecizē, kādas ir tīkla pārvaldītāja funkcijas. It īpaši vispārējā darbības joma un tās ietekme uz aviosabiedrību veikto plānošanu, jaudas pārvaldību, gaisa telpas plānojumu, vidi un prasību prioritāšu noteikšanu.

1.5.

Visi aviācijas nozares dalībnieki būtu jāiesaista svarīgu lēmumu pieņemšanā. Jēgpilnas apspriešanās princips ir jāiekļauj pamatpriekšlikumā.

1.6.

Pastāv bažas, ka minētā priekšlikuma vēriens ir pārāk plašs, un tādēļ vides pasākumi būtu vēlreiz jāapsver un jāpilnveido ārpus šā priekšlikuma. Šādos papildu politikas pasākumos būtu jāņem vērā visi attiecīgie aviācijas ilgtspējas pasākumi, tostarp ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešana un integrācija. Šajās debatēs būtu jāanalizē, cik efektīva ir maksas modulācija kā līdzeklis, kas stimulē aviosabiedrību rīcību vides jomā.

1.7.

Komiteja piekrīt viedoklim, ka gaisa satiksmes pārvaldības nozare var sekmēt CO2 emisiju vispārēju samazināšanu, taču norāda, ka efektīva tehnoloģijas izmantošana ilgtspējīgā veidā var mazināt CO2 emisijas aviācijā. Ar šādu pieeju būtu jācenšas vēl vairāk mazināt aviācijas nozares oglekļa pēdu. Ir atzīts, ka tādas tehnoloģijas kā ilgtspējīgas aviācijas degvielas var būtiski samazināt CO2 emisijas un turklāt ievērojami vairāk, nekā to var panākt ar minēto priekšlikumu.

1.8.

Priekšlikumā nav ņemta vērā Covid-19 dramatiskā ietekme uz nozari. Konkrēti, priekšlikumā paredzētā strukturālo pārmaiņu veicināšana var palielināt sadrumstalotību un sarežģītību laikā, kad nozarei ir vajadzīga stabilitāte, lai atgūtos. Tāpēc ir jāturpina pētījumi un apsvērumi, lai pienācīgi ņemtu vērā Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko ietekmi gan uz darba ņēmējiem, gan uz pakalpojumu lietotājiem. Turklāt priekšlikuma mērķis uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības nozares kapacitāti ir kļuvis mazāk nozīmīgs, jo kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pārvadājumi ir ievērojami samazinājušies. Eirokontroles pašreizējās aplēses liecina, ka atgriešanās pie 2019. gadā sasniegtā pārvadājumu apjoma, visticamāk, notiks 2024. gadā (2).

1.9.

Saistībā ar darbības uzlabošanas sistēmu jānorāda, ka Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) vadītajā lejupējā pieejā darbības izvērtēšanai būtu jēgpilnā veidā jāņem vērā vietējie apstākļi. Strukturētā sociālajā dialogā par darbības rezultātiem ir jāņem vērā vietējie apstākļi un faktori.

1.10.

Ir jānodrošina jauna ekonomikas regulatora neatkarība un jāturpina skaidri nošķirt pakalpojumu regulēšanu un pakalpojumu izmantošanu. Tāpēc darbības uzlabošanas sistēmā būtu jāizdara šādi grozījumi:

—	galvenā darbības joma “Drošība” būtu jāattīsta līdz tādam pašam līmenim kā citas galvenās darbības jomas (ar ES metriskiem mērķiem un rādītājiem),

—	vietējā līmenī būtu jāievieš obligātas apspriešanās mehānismi, lai nodrošinātu personāla pārstāvju atbilstošu iesaistīšanu vietējo darbības uzlabošanas plānu pieņemšanā,

—	būtu jāatzīst un attiecīgi jāmazina dažādu galveno darbības jomu savstarpējā atkarība.

1.11.

Būtu jānodrošina, ka, strukturāli nošķirot valstu uzraudzības iestādes un valstu kompetentās iestādes, netiek radīti būtiski interešu konflikti, kas varētu ietekmēt nozares efektivitāti un rentabilitāti, darba ņēmēju dzīvi un nozares drošību. Valstu uzraudzības iestādēm un valstu kompetentajām iestādēm ir jārīkojas neatkarīgi gan no nozares, gan no ekonomiskā, sociālā vai politiskā spiediena un tāpēc saskaņā ar dalībvalstu standartiem tām būtu jāpaliek publiskā sektora kompetencē. Noteikumiem attiecībā uz valstu uzraudzības iestāžu un valstu kompetento iestāžu darbinieku atlases procedūrām nevajadzētu atšķirties no parastajām dalībvalstu ierēdņu atlases procedūrām.

1.12.

Funkcionālie gaisa telpas bloki, ko šajā priekšlikumā paredzēts izslēgt no attiecīgā regulējuma, ir palīdzējuši radīt kopīgu kultūru starp visiem sociālajiem partneriem un veicinājuši darbības uzlabošanu.

1.13.

Saistībā ar atbalsta pakalpojumu (sakaru, navigācijas un uzraudzības infrastruktūras pakalpojumu – CNS, aeronavigācijas informācijas pakalpojumu – AIS, meteoroloģijas pakalpojumu – MET) sniegšanu Komiteja pauž bažas par to, ka šī priekšlikuma nolūks saskan ar iepriekšējo priekšlikumu (SES1 un SES2) mērķiem privatizēt un sadrumstalot nozari. Laikā starp sākotnējo Komisijas priekšlikumu un dažādu dokumentu pieņemšanu tika noliegts, ka šādi mērķi izvirzīti. SES2 procesā tika panākts kompromiss, savukārt šī pašreizējā pieeja nav līdzsvarota, veicinot atbalsta pakalpojumu nodalīšanu un tirgus principu piemērošanu. Priekšlikumā būtu jānodrošina līdzsvarots skatījums, ņemot vērā šādas pieejas negatīvās sociālekonomiskās sekas, mērķi sniegt efektīvus un lietderīgus pakalpojumus un politiskās gribas trūkumu, kas izpaudās iepriekšējos priekšlikumos par Eiropas vienoto gaisa telpu.

1.14.

Likumdošanas procedūras gaitā ieteicams rūpīgi apsvērt noteiktus minētā priekšlikuma aspektus, īpaši visus priekšlikumus nodalīt vai liberalizēt pakalpojumu sniegšanu. Skaidrs, ka šie faktori var negatīvi ietekmēt darba ņēmējus, un tādēļ šajā procesā būtu jāiesaista sociālie partneri.

2. Pamatinformācija un vispārīgas piezīmes

2.1. Mērķis, ko Eiropas Komisija vēlas sasniegt ar minēto tiesību aktu kopumu

Komisijas nolūks ir paaugstināt Eiropas gaisa telpas organizācijas un pārvaldības vispārējo efektivitāti, likvidējot aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju monopolu. Šis tiesību aktu kopums jau sen bija vajadzīgs, un Eiropas vienotās gaisa telpas regulējums nav atjaunināts vairāk nekā 10 gadus. Ir ņemtas vērā attīstības tendences gaisa satiksmes pārvaldības jomā, un Eiropas ATM tīkls ir jāreformē, lai tiktu galā gan ar pastāvīgo gaisa satiksmes pieaugumu pēdējo desmit gadu laikā, gan ar ievērojamām neparedzētām satiksmes svārstībām, piemēram, tām, ko izraisījusi pašreizējā Covid-19 pandēmija. Tāpēc ir vajadzīgas pārmaiņas, kas paver iespēju gan darbībai saskaņā ar drošākajiem, rentablākajiem, lidojumu ziņā efektīvākajiem un vidi saudzējošākajiem nosacījumiem, gan arī pasākumiem, kas veicina aviācijas radītās emisijas samazināšanu saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem. Tas nozīmē, ka jāturpina novērst Eiropas gaisa telpas sadrumstalotību, mazināt kavējumus, paaugstināt drošības standartus un lidojumu efektivitāti, lai samazinātu aviācijas ietekmi uz vidi, un regulēt maksas, kas saistītas ar pakalpojumu monopolistisku sniegšanu.

Lidojumu maršrutu efektivitāti var paaugstināt ar jauniem digitālo tehnoloģiju risinājumiem. To var īstenot, Eiropas Savienības valstīm un nozares ieinteresētajām personām sadarbojoties un veidojot savstarpējas uzticēšanās gaisotni.

2.2. Darbības akcepts sabiedrībā un attiecības ar organizētu pilsonisko sabiedrību

2.2.1.

Minētais priekšlikums par Eiropas vienoto gaisa telpu 2+ daļēji ir pārstrādāts iepriekšējais priekšlikums par Eiropas vienoto gaisa telpu 2+, kura apspriešana nonāca strupceļā divu dalībvalstu divpusējo domstarpību dēļ. Tā kā saturs līdzinās iepriekšējiem neveiksmīgajiem priekšlikumiem par Eiropas vienoto gaisa telpu, joprojām pastāv iespēja, ka netiks panākts politisks konsenss. Dalībvalstīm bažas parasti rada politiski apsvērumi, suverenitāte, sociālekonomiski faktori, valsts gaisa telpas liberalizācija un piespiedu privatizācija. Ir ieteicams likumdošanas procedūrā šīm bažām pievērst pienācīgu uzmanību.

2.2.2.

Eiropas Komisija apgalvo, ka sociālie jautājumi tika ņemti vērā 2013. gada ietekmes novērtējumā par sākotnējo priekšlikumu par Eiropas vienoto gaisa telpu 2+. Tiek veikts pētījums par gaisa satiksmes vadības dispečeru un gaisa satiksmes drošības elektronikas personāla darba apstākļiem, un to ņems vērā, izstrādājot sekundāros tiesību aktus pēc tam, kad būs pieņemts priekšlikums par Eiropas vienoto gaisa telpu. Tomēr kopš tā laika sociālie apstākļi ir ievērojami mainījušies. Pētījumā par gaisa satiksmes vadības dispečeru un gaisa satiksmes drošības elektronikas personāla darba apstākļiem īpaša uzmanība tiek pievērsta pašreizējai situācijai, un sociālo partneru viedokļi par nākotnes scenārijiem nav tik pozitīvi.

2.2.3.

Nav ņemtas vērā vairākas problēmas, uz kurām ieinteresētās personas norādīja iepriekšējās debatēs. Tās bija vairākas apaļā galda diskusijas, pēc kurām tika pieņemta augsta līmeņa deklarācija par Eiropas digitālo gaisa telpu, un pašlaik pieejamie konsultāciju instrumenti, piemēram, gaisa satiksmes pārvaldības nozares sociālais dialogs, Lietpratēju grupa un Eiropas vienotās gaisa telpas Cilvēciskās dimensijas ekspertu grupa. Minēto apsvērumu dēļ joprojām pastāv vairākas neatrisinātas sociālekonomiskas problēmas, tostarp jaunu tehnoloģiju ieviešana un gaisa satiksmes pārvaldības nozares sociālo partneru iniciatīva izstrādāt Eiropas vienotās gaisa telpas sociālās un cilvēciskās dimensijas ceļvedi.

2.2.4.

Aviācijas vadošās ieinteresētās personas atbalsta dalībvalstu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un tīkla pārvaldītāju pastāvīgo sadarbību. SES iniciatīva atbalsta šādu pārrobežu iesaisti un būtu jāturpina, lai izstrādātu līdzekļus, ar kuriem var uzlabot darbības drošību, efektivitāti un rentabilitāti, tostarp nodrošinot piekļuvi apmācības programmām personālam, no kura ir atkarīga Eiropas vienotās gaisa telpas izveide.

2.2.5.

Biežākas darba sanāksmes starp dalībvalstu militārajām gaisa satiksmes pārvaldēm un pastāvīgs dialogs starp civilajām un militārajām gaisa satiksmes pārvaldēm var nodrošināt efektīvākus lidojumu maršrutus gan no ekonomiskā, gan jo īpaši no ekoloģiskā viedokļa un sniegt ieguvumus pasažieriem/patērētājiem.

2.2.6.

Nosakot vidisko sniegumu, vajadzēs vairāk balstīties uz konkrētiem parametriem, nevis pašām izmaksām. Reforma ir vajadzīga, lai vairāk uzsvērtu videi nekaitīgāku lidojumu un attiecīgi tādu pakalpojumu nozīmīgumu, ko piedāvā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs un satiksmes pārvaldītājs, kā arī lai gaisa telpas izmantotāji varētu optimāli izmantot tīklu.

2.3. Covid-19 pandēmijas vērā ņemšana

2.3.1.

It īpaši aviācijas nozari visvairāk ir skāris Covid-19 krīzes izraisītā ekonomikas lejupslīde. Starptautiskas aplēses liecina, ka 2019. gadā sasniegtais pārvadājumu apjoms atjaunosies ne agrāk kā 2024. gadā ar nosacījumu, ka 2021. gada pirmajā pusē tiks sekmīgi ieviesta Covid-19 vakcīna. Tā kā nozare izjūt arvien lielāku spiedienu atsākt kaut cik normālu darbību, ir svarīgi pilnībā apzināties, kāda būs minētā priekšlikuma, proti, tajā ierosināto būtisko strukturālo Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības nozares pārmaiņu ietekme. Priekšlikumam nevajadzētu kavēt gaisa satiksmes pārvaldības nozares vai citu aviācijas nozaru spēju atsākt normālu darbību.

2.3.2.

Jāsecina, ka priekšlikums netika pielāgots, ņemot vērā Covid-19 krīzi, un tas tikai apstiprina paustās bažas par to, ka priekšlikumā nav nodrošināta saikne ar faktoriem, kas skars aviācijas nozari pasaulē pēc Covid-19 pandēmijas. Rodas iespaids, ka visi priekšlikuma ietekmes novērtējumi ir veikti pirms Covid-19 un tāpēc vairs nav atbilstīgi.

2.3.3.

Covid-19 krīze dramatiski ietekmējusi darbaspēku Eiropas aviācijas nozarē, kur desmitiem tūkstošu darba ņēmēju jau zaudējuši darbu. Gaisa satiksmes pārvaldības nozares “atbalsta funkcijas” (piemēram, CNS, AIS un MET) varētu radīt vēl citas negatīvas sociālās sekas, jo ar minēto priekšlikumu tiek mēģināts atsaistīt pakalpojumus. Tas ir jāatzīst, un priekšlikumā ir jāņem vērā pandēmijas sociālekonomiskā ietekme uz šiem darba ņēmējiem un nozares nestabilitāte pašreizējos apstākļos.

2.3.4.

Tā kā nozares nākotne joprojām ir neskaidra, ir grūti sagatavot tiesību aktus, kas nodrošinās efektīvu risinājumu problēmām, kuru dēļ sagatavots minētais priekšlikums. Turklāt krīzes sociālā un ekonomiskā ietekme vēl nav pilnībā skaidra, un ir pāragri izdarīt vērtējumus vai secinājumus, balstoties uz pašreizējām prognozēm, kas līdz ar pandēmijas attīstību strauji mainās.

2.4. Tirgus principu piemērošana

2.4.1.

Komisija aicina nodrošināt finansiālu stabilitāti, bet aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, iespējams, uzskatīs, ka ierosinātā jaunā iestāžu struktūra ir diezgan birokrātiska un turklāt rada jaunas izmaksas, kas ne vienmēr ir saistītas ar operatīvo darbu. Vēl viens aspekts, kas var radīt jautājumus, ir apelācijas iestāde, kura ierosinātajā redakcijā varētu nebūt pilnīgi neatkarīga no darbības izvērtēšanas iestādes, pat ja Komisijas nodoms šajā saistībā ir diezgan skaidrs, proti, izveidot tādu struktūru, kas var atrisināt lietas ar ārpustiesas procedūru bez vēršanās Eiropas Savienības Tiesā.

2.4.2.

Atšķirībā no citām rūpniecības nozarēm gaisa satiksmes pārvaldības nozarei ir jāsaglabā augsts darbības spēju līmenis neatkarīgi no pieprasījuma pēc komerciālās gaisa satiksmes pakalpojumiem. Nozare un tās darbaspēks turpina strādāt neatkarīgi no pandēmijas un sniedz pakalpojumus, kas vajadzīgi būtiskai satiksmei, piemēram, kravu gaisa pārvadājumiem, medicīniskiem lidojumiem un militāriem lidojumiem.

2.4.3.

No sociālekonomiskā viedokļa raugoties, pastāv bažas, ka tirgus principu piemērošana lidlauka gaisa satiksmes pakalpojumiem varētu izraisīt darbaspēka nestabilitāti un pazemināt darba standartus šajā nozarē, tādējādi kaitējot darbaspēkam un sabiedrībai kopumā. Tas traucētu sasniegt mērķi paaugstināt darbības efektivitāti, un tāpēc ir maz ticams, ka samazināsies pakalpojumu izmaksas. Tas varētu arī samazināt to lidlauku skaitu, kuros nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumus, un tieši ietekmēt drošību šādos lidlaukos.

2.4.4.

Gaisa satiksmes pārvaldības nozarē darba ņēmēji tradicionāli ļoti aktīvi pauduši neapmierinātību ar iepriekšējiem mēģinājumiem liberalizēt šo nozari. Liela daļa no šiem nemieriem bijuši tieši saistīti ar iepriekšējiem priekšlikumiem par Eiropas vienoto gaisa telpu. Iespējams, ka minētais priekšlikums tā pašreizējā redakcijā radīs vēl lielākus sociālos nemierus un darba strīdus, jo tā mērķis ir panākt lielāku gaisa satiksmes pārvaldības nozares liberalizāciju un pavērt iespējas turpmākai nozares privatizācijai un sadrumstalotībai, it īpaši tā dēvēto “atbalsta funkciju” jomā.

2.5. Uzraudzības iestādes un pakalpojumu sniegšanas nošķiršana

Saskaņā ar regulu par Eiropas vienoto gaisa telpu 1 uzraudzības un pakalpojumu sniegšanas funkcijas ir obligāti jānodala vismaz funkciju līmenī. Šis grozījums būtu jāapsver regulā par Eiropas vienotā gaisa telpu 2+, jo funkcionālās nošķiršanas procesos gūtā pieredze liecina, ka darbības rezultātus var saglabāt tādā pašā līmenī kā strukturāli nodalītā nozarē. Būtu vēlama arī lielāka skaidrība par priekšlikuma vispārējo darbības jomu šajā saistībā.

Briselē, 2020. gada 2. decembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://www.sesarju.eu/node/3330

(2) Eirokontrole, Market Update [2020. gada 10. novembris]. Kā norāda Eamonn Brennan tīmekļa vietnē: https://www.youtube.com/watch?v=-VSQe97wDmc.

PIELIKUMS

Šādi atzinuma punkti ir grozīti atbilstoši pilnsapulcē pieņemtajiem grozījumiem, bet par kuriem ir nobalsots vismaz ar vienu ceturtdaļu nodoto balsu (Reglamenta 54. panta 4. punkts):

a) 1.14. punkts

1.14.

Likumdošanas procedūras gaitā ieteicams rūpīgi apsvērt Par noteiktiem minētā priekšlikuma aspektiem, it īpaši par visiem priekšlikumiem noteiktus minētā priekšlikuma aspektus, īpaši visus priekšlikumus nodalīt vai liberalizēt pakalpojumu sniegšanu, būtu jāveic sociālās ietekmes novērtējums. Skaidrs, ka šie faktori var negatīvi ietekmēt darba ņēmējus, un tādēļ šajā procesā būtu jāiesaista sociālie partneri.

Balsošanas rezultāts:

Par:	119
Pret:	104
Atturas:	26

b) 2.2.1. punkts

2.2.1.

Minētais priekšlikums par Eiropas vienoto gaisa telpu 2+ daļēji ir pārstrādāts iepriekšējais priekšlikums par Eiropas vienoto gaisa telpu 2+, kura apspriešana nonāca strupceļā divu dalībvalstu divpusējo domstarpību dēļ. Tā kā saturs līdzinās iepriekšējiem neveiksmīgajiem priekšlikumiem par Eiropas vienoto gaisa telpu, joprojām pastāv iespēja, ka netiks panākts politisks konsenss. Dalībvalstīm bažas parasti rada politiski apsvērumi, suverenitāte, sociālekonomiski faktori, valsts gaisa telpas liberalizācija un piespiedu privatizācija. Rūpīgi ietekmes novērtējumi palīdzētu apzināt un mazināt šīs bažas. Ir ieteicams likumdošanas procedūrā šīm bažām pievērst pienācīgu uzmanību.

Balsošanas rezultāts:

Par:	113
Pret:	113
Atturas:	23

Tā kā “par” un “pret” balsu skaits bija vienāds, saskaņā ar Reglamenta 61. pantu, izšķirošā balss bija priekšsēdētājam, kas bija par grozījumu.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 56

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 16. februāris

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 556. plenārsesija – Interactio, 2.12.2020.–3.12.2020.
2021/C 56/05	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārrobežu maksājumiem Savienībā (kodifikācija)(COM(2020) 323 final – 2020/0145 (COD))	43
2021/C 56/06	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ES Narkomānijas apkarošanas programma un rīcības plāns 2021.–2025. gadam(COM(2020) 606 final)	47
2021/C 56/07	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādāta redakcija)(COM(2020) 579) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2018/1139 groza attiecībā uz Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras spēju darboties Eiropas vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes statusā(COM(2020) 577)	53
2021/C 56/08	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007(COM(2020) 308 final – 2020/0139 (COD))	59
2021/C 56/09	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, groza Padomes Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu pasākumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokli Covid-19 vakcīnām un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm(COM(2020) 688 final – 2020/0311 (CNS))	61
2021/C 56/10	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Komisiju pilnvaro balsojumā atbalstīt Eiropas Investīciju fonda kapitāla palielināšanu(COM(2020) 774 final – 2020/0343 (COD))	62
2021/C 56/11	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā(COM(2020) 571 – 2020/0262 (COD))	63
2021/C 56/12	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dažiem dzelzceļa drošības un savienojamības aspektiem attiecībā uz pārrobežu infrastruktūru, kas ar Lamanša pastāvīgo savienojumu savieno Savienību un Apvienoto Karalisti) (COM(2020) 782 final – 2020/0347 (COD))	64

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 556. plenārsesija – Interactio, 2.12.2020.–3.12.2020.
2021/C 56/01	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Ceļā uz ES stratēģiju zaļo prasmju un kompetenču vispārējai uzlabošanai (pašiniciatīvas atzinums)	1
2021/C 56/02	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Rūpniecības pārkārtošanās uz zaļu un digitālu Eiropas ekonomiku – regulatīvās prasības un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības loma (izpētes atzinums)	10
2021/C 56/03	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Sabiedrisko pakalpojumu dienestu principi demokrātiskās kārtības stabilitātei (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Vācijas pieprasījuma)	29
2021/C 56/04	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Nepieciešamība nodrošināt personām ar invaliditāti reālas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās (papildu pašiniciatīvas atzinums)	36

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 23.7.2020. Eiropas Savienības Padome, 15.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.11.2020.
Pieņemts plenārsesijā	3.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	242/2/5

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 23.7.2020. Padome, 20.7.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	12.11.2020.
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	228/0/9

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 6.11.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	195/0/3

Atzinuma pieprasījumi	Eiropas Parlaments, 26.11.2020. Eiropas Savienības Padome, 30.11.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. panta 3. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	207/1/8

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 21.10.2020. Eiropas Parlaments, 5.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 153. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	224/0/6

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 2.12.2020.
	Eiropas Parlaments, 14.12.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	210/1/4