Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Jauns naratīvs par Eiropu – EESK rezolūcija konferencei par Eiropas nākotni”

(2021/C 286/01)

Ziņotāji:

Stefano MALLIA (I grupa) Oliver RÖPKE (II grupa) Séamus BOLAND (III grupa)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2021. gada 27. un 28. aprīlī (27. aprīļa sēdē), ar 226 balsīm par, 1 balsi pret un 5 atturoties, pieņēma šo rezolūciju.

1.1.

Konference par Eiropas nākotni (turpmāk – “konference”) Eiropai ir unikāla izdevība atjaunot saikni un sadarbību ar Eiropas iedzīvotājiem, arī ar pilsoniskās sabiedrības dalībnieku starpniecību, lai viņiem nodrošinātu iespēju patiešām piedalīties lemšanā par kopīgo nākotni. Ir laiks turēt Līguma par Eiropas Savienību 11. panta solījumu dot pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem, kā arī uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

1.2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka konferences panākumi būs atkarīgi arī no spējas ierosināt jaunu naratīvu par Eiropu – tādu naratīvu, kas būtu balstīts ikdienas dzīves realitātē un kuru Eiropas iedzīvotāji var veidot paši. Šādam naratīvam jābūt plašākam par sasniegumu sarakstu; tam jākļūst par konkrētu racionālu un emocionālu saikni starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem. Stratēģiski temati būtu jāaplūko kopējā perspektīvā, lai izvairītos no draudošas Eiropas à la carte. Mērķis ir no jauna atklāt un atjaunot tik ļoti vajadzīgo kopienas apziņu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, un tādējādi Eiropā radīt jaunu impulsu pašreizējo un turpmāko izaicinājumu pārvarēšanā.

1.3.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ir dziļi sakņotas saites ar visām sabiedrības grupām (darba devējiem, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību kopumā) visās dalībvalstīs; tāpēc tā ir vislabāk piemērota, lai efektīvi iesaistītu organizētu pilsonisko sabiedrību, jo tai ir šādam nolūkam piemēroti attiecīgi tīkli. Tie veido Komitejas neapstrīdamo zinātību un pamatu tās esamībai. Izšķiroša nozīme ir EESK pastāvīgai līdzdalībai visā konferences procesā, tostarp darbībai valdē.

1.4.

EESK ir visaptveroši jāiekļauj konferences pārvaldībā; Komiteja ir apņēmusies, pamatojoties uz savu naratīvu un vīziju par Eiropas Savienību nākamajos gadu desmitos, iesniegt spēcīgus un skaidrus priekšlikumus. Komiteja atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka konferencei ir jāsniedz priekšlikumi un risinājumi, kas ES iedzīvotājiem nodrošinātu reālas un jūtamas pārmaiņas. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai konferencē tiktu panākts konkrēts un izmērāms progress, nevis tikai notiktu nesaistošas diskusijas ar iedzīvotājiem, kuras nekur neved. Komisijas priekšsēdētāja vietnieka M. Šefčovič priekšlikums konferences secinājumus iekļaut Komisijas 2022. gada darba programmā norāda pareizo virzienu. Tas ir izšķirošs aspekts, kas liecina par visa šā politiskā procesa uzticamību un vērienīgajām iecerēm.

1.5.

Konferences pārvaldībai būtu jādefinē iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistes apjoms un mērķis, kas būtu jānorāda jau pašā sākumā. Arī zināšanas par līdzdalības instrumentu mērķi var palīdzēt mērķus saskaņot ar pieejamajiem līdzekļiem gan procesa izstrādes, gan budžeta ziņā. Pārvaldībai noteikti būs jāizmanto dažādi iesaistes formāti un metodes atkarībā no posma un līmeņa konkrētā brīdī un jāatrod veidi, kā uzrunāt tos eiropiešus, kuri nav motivēti iesaistīties. Iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības ieguldījums būtu jāņem vērā politiķiem un iestādēm vai jāatspoguļo lēmumos, pretējā gadījumā iedzīvotāju uzticēšanās šīm darbībām, visticamāk, izgaisīs. Nevajag lolot pārāk lielas cerības. Atgriezeniskās saites mehānisms nodrošinās, ka konferences pasākumos izteiktās idejas tiks pārvērstas konkrētos ieteikumos ES rīcībai.

1.6.

Konferences īsais norises laiks uzliek ierobežojumus visiem dalībniekiem. Tādēļ konference būtu jāuztver kā sākums nepārtrauktam procesam, proti, ciešākai sadarbībai ar Eiropas iedzīvotājiem, kas balstīta uz šo sākotnējo periodu. Šī iespēja būtu jāizmanto, lai mainītu paradigmu un mērķu līmeni visās politikas jomās, tostarp ekonomikas, sociālajā un vides politikā.

1.7.

Visiem dalībniekiem ir jāseko līdzi konferences debatēm un jāattiecas pret tām ar atvērtību, neizdarot jau iepriekšnolemtus secinājumus par nākamajiem posmiem un izskatot visus iespējamos risinājumus. Šajā saistībā aizvadīto gadu laikā ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas un instrumentus, kas tagad ir jāīsteno. Būtu regulāri jāuzrauga īstenošana un jāatjaunina informācija par ES līmenī panākto progresu attiecībā uz pieņemtajiem pasākumiem un pieejamajiem instrumentiem.

2.   Jauns naratīvs par Eiropu: Eiropa – lieliska vieta dzīvei un labklājībai

2.1.

Ņemot vērā iepriekšminēto, EESK ierosina jaunu naratīvu par Eiropu – tādu naratīvu, kas Eiropas tālo un neseno pagātni sasaistītu ar tagadni un iezīmētu nākotnes redzējumu, kura pamatā būtu sadarbība pāri robežām, saišu stiprināšana Eiropas iedzīvotāju starpā un kas sakņotos solidaritātes, sociālā taisnīguma, paaudžu sadarbības, dzimumu līdztiesības, ilgtspējīgas labklājības un taisnīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās vērtībās. Ir obligāti jāpalielina sabiedrības atbalsts šīm vērtībām, lai pārskatītu mūsu izaugsmes un pārvaldības modeļus virzībā uz ilgtspēju, veidotu vienlīdzīgāku sabiedrību un šīs rekonstrukcijas un atveseļošanas centrā izvirzītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Iedzīvotājiem ir vajadzīga tāda Eiropa, kas — atzīst, ka pilsoniskā sabiedrība ir kopējā labuma sargātāja un neatņemama dalībniece Eiropas kopīgo problēmu risinājumu meklēšanā, — koncentrējas uz taisnīgu un ilgtspējīgu atveseļošanos no Covid-19 krīzes: tas nolīdzinās ceļu uz iekļaujošāku sabiedrību un attīstīs ilgtermiņa konkurētspēju, visaptveroši ņemot vērā savstarpēji saistītās krīzes sociālajā, ekonomikas, demokrātijas, demogrāfijas un klimata jomā ES dalībvalstīs, nepieciešamību pēc zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī ilgākā termiņā radušās strukturālās pārmaiņas, ko izraisījusi pandēmija. Ir jāsniedz pilnvērtīgs atbalsts Eiropas ekonomikai, lai tā atgūtu zaudēto pamatu, un jāņem vērā nepieciešamība panākt augšupēju konverģenci, lielāku kohēziju, sociālo aizsardzību, lielākas investīcijas sabiedriskajos pakalpojumos, ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un nabadzības samazināšanu, — atbalsta ekonomikas un sociālo atveseļošanu, uzņēmējdarbību, taisnīgu pārkārtošanos, kvalitatīvu darbvietu radīšanu, izglītību un prasmju apguvi, inovāciju, ieguldījumus infrastruktūrā un sociālos ieguldījumus, dekarbonizāciju, digitalizāciju, vienotā tirgus izveides pabeigšanu un ekonomisko un monetāro integrāciju, — aizsargā visus savus iedzīvotājus, tostarp visvairāk atstumtos, un viņu veselību, drošību un labbūtību, vidi un bioloģisko daudzveidību, — respektē un veicina daudzveidību, dzimumu līdztiesību, pamattiesības, demokrātiju, sociālo dialogu un iekļaujošu pārvaldību, — veicina mieru, drošību un progresu pasaulē, izmantojot multilaterālismu, demokrātijas un tiesiskuma sekmēšanu, cilvēktiesības, sociālo dialogu, ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), diplomātiju un atvērtu, taisnīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību.

2.2.

EESK vienprātīgi atzīst, ka divkāršā – zaļā un digitālā – pārkārtošanās ir ārkārtīgi svarīga, lai stiprinātu Eiropas ilgtspējīgu konkurētspēju, solidaritāti un noturību pret turpmākām krīzēm. Covid-19 pandēmija ir bijusi vissmagākā krīze, ar ko ES ir saskārusies kopš izveides. Pandēmija ir saasinājusi nepieciešamību Eiropas Savienībai spēt sniegt spēcīgas un konsekventas atbildes, lai uzlabotu ES politisko, veselības, ekonomisko un sociālo dimensiju. Šī konference Eiropas Savienībai ir unikāla izdevība sasniegt šo rezultātu. Covid-19 ietekme uz mūsu iedzīvotājiem, sabiedrību un ekonomiku ir uzskatāmi demonstrējusi nepieciešamību pēc kopīgas Eiropas pieejas. Pandēmija ir parādījusi, ka ir spēcīgi argumenti par labu kopīgai rīcībai, taču tā ir arī atklājusi trūkumus veidā, kā Eiropa risina šādas fundamentālas problēmas. Pastāvīgas krīzes (permacrisis) laikmetā Eiropas Savienībai būs jāstiprina spēja pārvarēt krīzi, lai sasniegtu tādus rezultātus, kādus Eiropas iedzīvotāji vēlas un ir pelnījuši.

2.3.

Šī krīze ir arī skaidri parādījusi, ka Eiropas Savienībai būtu jāvelta lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, darba ņēmēji un tie cilvēki, kurus skārusi nabadzība un sociālā atstumtība, ir pienācīgi aizsargāti no neseno un nākamo problēmu ietekmes. Covid-19 pandēmija ir parādījusi arī to, ka ir jāatbalsta ilgtspējīga konkurētspēja un ka visā Eiropas Savienībā ir jāpalielina ieguldījumi kvalitatīvos veselības aizsardzības, aprūpes, izglītības un sociālajos pakalpojumos. Būs ļoti svarīgi vēl vairāk uzlabot ES līmeņa koordināciju veselības jomā, efektīvāk novērst pārrobežu veselības apdraudējumus un stiprināt ES veselības aprūpes sistēmas.

2.4.

ES var paļauties uz dažādām priekšrocībām, piemēram, iekšējo tirgu, kas ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, neapspriežamu pamatvērtību kopumu (1), kurš ir neatņemama Eiropas sabiedrības un demokrātijas sastāvdaļa, un uz solidaritāti, par ko liecina vērienīgs Atveseļošanas un noturības mehānisms, kurš liek efektīvi īstenot valstu atveseļošanas plānus. Jānosaka ES galīgais mērķis, t. i., stiprināt mūsu sociālā tirgus ekonomikas modeli, kurā ilgtspējīga, konkurētspējīga ekonomika iet roku rokā ar labi izstrādātu sociālo politiku. No minētā izriet, ka tālākais ceļš ir īstenot Eiropas zaļo kursu, ko EESK ir atzinīgi novērtējusi jau no paša sākuma. Zaļais kurss ir jaunā Eiropas izaugsmes stratēģija, kuras centrā ir labklājība, ilgtspēja un sociālais taisnīgums. Lai nodrošinātu Eiropas uzplaukumu, būs ļoti svarīgi īstenot taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu dzīvesveidu, veicināt kvalitatīvu darbvietu izveidi un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un inovāciju, tostarp aprites ekonomiku un sociālo ekonomiku.

2.5.

Taču ES saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: pandēmija vēl vairāk palielinās nevienlīdzību gan dalībvalstu starpā, gan to iekšienē. Tādēļ ir jāpievēršas abām medaļas pusēm: ir jāturpina nostiprināt Eiropas ekonomikas un visu lielumu uzņēmumu, it īpaši MVU, ilgtspējīga konkurētspēja. Vienlaikus Eiropai būtu jāveido vērienīgāka un konkrētāka sociālā dimensija, kas nevienu neatstāj novārtā.

2.6.

Lai aizsargātu savas vērtības un īstenotu savas prioritātes, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas pozitīva loma arī starptautiskās ekonomikas laukā. Pasaulē, ko raksturo spēcīga konkurence un nesaskaņas ne tikai ekonomikas, bet arī politikas līmenī, Eiropas Savienībai ir jākļūst par globālu dalībnieku, kurš var efektīvāk aizstāvēt savas intereses un vērtības. Centieni panākt zināmā mērā atvērtu stratēģisko autonomiju, kas ļauj saglabāt ES spēju rīkoties svarīgās ekonomikas jomās, ir jālīdzsvaro ar vēlmi sadarboties, lai risinātu kopīgas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, un stiprinātu uz noteikumiem balstītu daudzpusēju sistēmu.

2.7.

Pandēmija ir skaidri parādījusi, cik svarīga nozīme ir spēcīgam un noturīgam Eiropas rūpnieciskajam pamatam. Eiropai vajadzīga vērienīga rūpniecības politika, kas virza divējādo pārkārtošanos – digitalizāciju un pāreju uz ilgtspēju – un vienlaikus uzlabo Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā. Jaunajā rūpniecības politikā ar dažādu rīcībpolitiku (tostarp tirdzniecības, prasmju, investīciju, pētniecības un enerģētikas) palīdzību ir pastāvīgi jāprognozē, kādas turpmāk būs svarīgākās ekonomikas nozares un virzītājspēki, un jārada pamatnosacījumi, tostarp nepieciešamo prasmju profili, lai Eiropas rūpniecība varētu saglabāt vadošo pozīciju pasaules tehnoloģiju un inovācijas jomā, kā arī nodrošināt kvalitatīvas darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā. Nodrošinot konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu vienlaikus, nākotnē tiktu saglabāts Eiropas sociālekonomiskais modelis.

2.8.

Ir ļoti svarīgi, lai ES izmantotu šo iespēju, proti, modernizētu un pārveidotu rūpniecības nozares un to piegādes ķēdes tā, lai pasaulē ar zemākām emisijām tās saglabātu konkurētspēju. Lai risinātu problēmas saistībā ar ilgtermiņa pārveidi, politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un galvenajām ieinteresētajām personām attiecīgajās valstīs un reģionos ir jāprognozē pārmaiņas un aktīvi jāpārvalda pārkārtošanās. Tālredzīgā pārkārtošanās procesu vadībā būtiska nozīme ir sociālajam dialogam, kā arī darba ņēmēju un viņu pārstāvības organizāciju informēšanai, uzklausīšanai un līdzdalībai. Eiropai tas būs ļoti svarīgi, jo tikai tad, ja ekonomikas atveseļošanā un turpmākajos politikas pasākumos galvenā uzmanība būs pievērsta gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem, Eiropa varēs gūt panākumus. Konkurētspējai un iekļautībai jāiet kopsolī: ekonomiski visspēcīgākās dalībvalstis nodrošina visaugstākos sociālos standartus, nevis otrādi.

3.   EESK loma

3.1.

Lai stiprinātu EESK lomu, tās kā padomdevējas iestādes nozīme un pievienotā vērtība ir jāpierāda, pamatojoties uz tās unikālo uzdevumu, proti, pārvarēt plaisu, pirmkārt, starp politikas veidotājiem un pilsonisko sabiedrību, otrkārt, starp dažādiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un, treškārt, starp dalībniekiem gan valstu, gan Eiropas līmenī. Pirmām kārtām jāuzsāk transnacionālas debates, kas savstarpēji sasaistītu dalībvalstu līmenī notiekošās debates par Eiropu.

3.2.

EESK nostājai jātop, pamatojoties uz diskusijām, kas sāktos ar pilsoniskās sabiedrības dalībnieku ieguldījumu un norisinātos atbilstīgi augšupējai koncepcijai. Tā ir vienīgā pieeja, kā nodrošināt, ka tiek ņemti vērā visi viedokļi un ka tiek sasniegti nepārprotami un efektīvi rezultāti.

3.3.

Jāizveido sadarbība ar Reģionu komiteju (RK) un, pilnībā respektējot abu iestāžu dažādos, bet savstarpēji papildinošos uzdevumus, kopīgi jārīko t. s. Going Local jeb vietējā līmeņa pasākumi.

3.4.

EESK tiek aicināta, izmantojot EESK locekļu dalību konferences plēnumā un EESK izvirzīto novērotāju klātbūtni valdē, rīkoties kā institucionālam vidutājam starp konferenci un valstu organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.

3.5.

EESK ir izveidojusi ad hoc grupu, kas ir pieņēmusi ceļvedi ar šādiem mērķiem: — uzlabot metodes, kā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības dalībniekus un sazināties ar viņiem, it īpaši mijiedarbojoties ar EESK locekļu pārstāvētajām aprindām un sekmējot to aktīvu darbību uz vietas, — palielināt un nostiprināt EESK lomu un ietekmi, — sniegt strukturētu pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ES politikas veidošanā, paužot attiecīgus priekšlikumus Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai par to, kā uzlabot ES darbību un EESK darbu saistībā ar tiesību aktu pieņemšanu;

3.6.

EESK plenārsēdē, kurā piedalās Eiropas Parlamenta deputāti, RK locekļi, komisāri un Padomes ministri, ziņot par debatēm un dialogiem, kas norisinās dalībvalstīs un konferencē.

4.   Secinājumi

Vēlamies, lai nākotnē pilsoniskajai sabiedrībai būtu vadošā loma

4.1.

EESK uzskata, ka ir vajadzīgs pārliecinošs un kopīgs naratīvs par Eiropas Savienību. Šajā sakarā būtu jārada priekšstats, ka Eiropa 1) sargā tādas kopīgas pamatvērtības kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, 2) pasaules mērogā sekmē ilgtspēju, kā arī atvērtu un godīgu tirdzniecību un multilaterālismu, 3) ir “droša osta” unikālam saimnieciskajam un sociālajam modelim, kura pamatu veido godīga konkurence un solidaritāte teritorijā bez iekšējām robežām, un 4) veicina ilgtspējīgu labklājību un ka Eiropas galvenais elements ir spēcīga Eiropas pilsoniskā sabiedrība.

4.2.

Konferencei par Eiropas nākotni vajadzētu būt instrumentam, ar kura palīdzību Eiropas Savienībā varam panākt ilglaicīgas pārmaiņas, piemēram, Eiropas publiskajā telpā vairāk un jēgpilnāk iesaistīt iedzīvotājus un organizētu pilsonisko sabiedrību. Šā procesa pirmais posms ir panākt, ka pilsoniskā sabiedrība strādā partnerībā, cieši sadarbojas, veido tīklus, apmainās ar labu praksi un meklē konsensu.

4.3.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīme ir izšķiroša, lai atrastu mūsdienu problēmu risinājumus. EESK aicina ES un valstu iestādes atzīt, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības loma ir būtiska, lai radītu uzticēšanos, veidotu sabiedrisko domu un virzītu pozitīvas pārmaiņas. Turklāt Eiropas Savienībai noteikti ir jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķirošā loma Eiropas vērtību, demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma veicināšanā un aizsardzībā pret aizvien pieaugošo antiliberālismu, populismu un pilsoniskās telpas sarukšanu.

4.4.

Lai ES atjaunināšana un sociālekonomiskā atjaunošana izdotos, būs jānodrošina, ka visas sabiedrības grupas tiek efektīvi iesaistītas ES politikas pasākumu, it īpaši nacionālo atveseļošanas un noturības plānu un turpmāko valsts reformu programmu, kopīgā izstrādē, līdzdalībā, īstenošanā un novērtēšanā. Šajā sakarā jāizmanto pašreizējās konsultāciju struktūras, piemēram, Eiropas pusgada process, un nepārprotami jāatzīst, ka pilsoniskā sabiedrība ir kritiski svarīgs īstenošanas partneris un labuma guvējs.

4.5.

Lai iztēlotos un veidotu šo noturīgo, vienlīdzīgo un ilgtspējīgo sabiedrību, būs vajadzīgas augšupējas iniciatīvas, kurās izmantota jauna labklājības un attīstības definīcija, kas ietver vairāk ne tikai iekšzemes kopproduktu (IKP), un vienlaikus jāņem vērā iedzīvotāju viedokļi un tiesības. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai pandēmijas laikā ieviestie tiesību ierobežojumi netiktu saglabāti pēc Covid-19.

4.6.

Galu galā EESK uzskata, ka ir svarīgi arī pastāvīgi izvērtēt ierosinātos pasākumus un politikas rīcību. Izmantojot savu pieredzi un zinātību, kas gūta, iesaistoties dialogā ar iedzīvotājiem no visām sabiedrības grupām visās ES dalībvalstīs, EESK sniegs būtisku ieguldījumu šajā procesā.

---

(1)  LES 2. pants.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Eiropas pilsoniskās sabiedrības darbs partnerībā – mūsu ilgtspējīgai nākotnei – EESK ieguldījums Portu sociālajā samitā”

(2021/C 286/02)

Ziņotāji:

Stefano MALLIA (I grupa) Oliver RÖPKE (II grupa) Séamus BOLAND (III grupa)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2021. gada 27. un 28. aprīlī(28. aprīļa sēdē), ar 225 balsīm par, 1 balsi pret un 6 atturoties, pieņēma šo rezolūciju.

Sociālais samits, kas 2021. gada 7. maijā notiek Portu, Eiropas Savienībai ir unikāla iespēja Eiropas projekta centrā nepārprotami izvirzīt iedzīvotājus. Tā ir iespēja parādīt, ka ES un dalībvalstis rīkojas kopā ar saviem iedzīvotājiem un viņu labklājības labā, nevienu neatstājot novārtā. Tā ir kulminācija Eiropas centieniem veidot ilgtspējīgu, novatorisku, konkurētspējīgu un saliedētu sabiedrību, kas būs Eiropas Savienības virzītāja līdz 2030. gadam un arī pēc tam, ļaujot Savienībai gan risināt zaļās un digitālās pārkārtošanās uzdevumu, gan izmantot šīs pārkārtošanās radītās iespējas. Samitam jāpalīdz arī sasniegt ilgtspēju mūsu ekonomikai un sabiedrībai, piešķirot vienādu nozīmi ekonomikas, sociālajai un vides dimensijai.

Covid-19 pandēmijas dēļ vēl svarīgāk ir izvēlēties tādu pieeju, kurā vienlīdz liela uzmanība pievērsta mūsu sabiedrības un ekonomikas sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Cilvēkiem Covid-19 nozīmē tādu pandēmiju, kas skar tieši cilvēkus, un, Eiropai lēnām virzoties uz sociālekonomisko atjaunošanu un īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, nav šaubu, ka cilvēkiem un kopienām joprojām ir jābūt visu pūliņu centrā. Tāpēc Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānam šis ir pats īstākais laiks.

Portu deklarācijā visi institucionālie, ekonomiskie un sociālie dalībnieki būtu jāiesaista rīcības plāna īstenošanā, pamatojoties uz pilsonisko un sociālo dialogu. Ir izšķirošs brīdis, kad Eiropai spert nākamos svarīgākos soļus ceļā uz dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu savienību.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) mudina dalībvalstis un Eiropas iestādes rīkoties turpmāk minētajās jomās.

1.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānam jākļūst par efektīvu instrumentu, kas visiem dalībniekiem paver iespēju strādāt partnerībā un veidot vienlīdzīgāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un noturīgāku Eiropas sabiedrību. Visas EESK pārstāvētās pilsoniskās sabiedrības grupas dod būtisku ieguldījumu, lai šis process būtu sekmīgs. Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai aktīvi iesaistoties, visiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, etniskajām un minoritāšu grupām, visneaizsargātākajiem un atstumtākajiem, ir jāspēj būt daļai no Eiropas sociālo tiesību pīlāra redzējuma un piedalīties tā īstenošanā, to pieņemt kā savējo un rast tajā cerību. Īpaša uzmanība un atbalsts jāvelta sociālajai ekonomikai, kurai ir būtiska nozīme joprojām neatrisināto sociālo vajadzību apmierināšanā, nabadzības mazināšanā un nevienlīdzības izskaušanā.

2.

Vienlīdzīgāka, ilgtspējīgāka, iekļaujošāka un noturīgāka Eiropas sabiedrība būs iespējama tikai ar pārliecinošu pilsoniskās sabiedrības iesaisti un efektīvā dialogā ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Ārkārtīgi svarīgi ir izvērtēt pilsoniskās sabiedrības ietekmi un ziņot par to, stāstīt par tās pozitīvo ieguldījumu, kā arī radīt labvēlīgu tiesisko vidi un politikas pasākumu kopumu.

3.

Lai iztēlotos un veidotu noturīgu, iekļaujošu, vienlīdzīgu un ilgtspējīgu sabiedrību, būs vajadzīgas augšupējas iniciatīvas, kas līdzās iekšzemes kopproduktam ietver arī citas labklājības un attīstības definīcijas, paredz ieguldījumus sociālajā inovācijā un vienlaikus respektē iedzīvotāju uzskatus un tiesības. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai pandēmijas laikā ieviestie tiesību ierobežojumi netiktu turpināti pēc Covid-19.

4.

Līdzīgi kā pandēmijas laikā, Eiropai arī turpmāk ir jābūt vienotai un jāvirzās uz priekšu solidaritātes garā, kas balstās pilsoniskā un sociālā dialoga kultūrā. Eiropas sociālo tiesību pīlārs atbalsta sociālo tirgus ekonomiku, paplašinot tās sociālo modeli un pielāgojot to nākotnes pārmaiņām. Lai veidotu sociālo noturību un ilgtspēju, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānam ir jānodrošina vispārēja labklājība un iekļaujošs darba tirgus, kurā diskriminācija ir aizliegta un kurā darbvietas ir stabilas un labi atalgotas.

5.

Pēc pandēmijas institūcijām un sociālajiem partneriem ar sociālā dialoga palīdzību ir jārada risinājumi, kas, pateicoties jaunai un pretimnākošai attieksmei pret pārmaiņām, palielinātu mūsu ekonomikas sociālo noturību, vienlaikus tiecoties uz minimāli nepieciešamo aizsardzības standartu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu un pievēršot īpašu uzmanību algu adekvātumam, diskriminācijai dzimuma dēļ, gados jaunu darba ņēmēju atbalstīšanai, kā arī nestabilās darbvietās strādājošo un migrantu aizsardzībai.

6.

Viens no svarīgākajiem ekonomikas un sociālajiem uzdevumiem Eiropā ir veicināt ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un līdzdalību nodarbinātībā (tostarp gados vecākiem cilvēkiem un jauniešiem, sievietēm, cilvēkiem, kas ir tālu no darba tirgus, un ekonomiski neaktīvām personām), kā arī samazināt bezdarbu – it sevišķi jauniešu bezdarbu – un nostiprināt sieviešu stāvokli darba tirgū. Lai tas notiktu, ļoti svarīgi ir nodrošināt konkurētspējīgu bāzi ieguldījumiem.

7.

Konkurētspēja un augstāka produktivitāte, kuras pamatā ir prasmes un zināšanas, ir priekšnoteikums Eiropas sabiedrības labklājības saglabāšanai. Ekonomikas izaugsme un labi funkcionējošs iekšējais tirgus ir svarīgs elements ES sociālās dimensijas nostiprināšanā. Mums ir jāstiprina Eiropas sociālās tirgus ekonomikas sistēmas priekšrocības, vienlaikus novēršot tās trūkumus un tādējādi pielāgojot to turpmākajiem izaicinājumiem.

8.

Visiem svarīgākajiem mūsu ekonomikas un sabiedrības komponentiem ir jābūt gataviem izmantot iespējas, ko paver digitalizācija un pāreja uz zaļo ekonomiku. Lai tas īstenotos, jābūt gatavībai un spējai veikt strukturālas pārmaiņas, kur vien tās vajadzīgas: darba tirgū, sociālajā nodrošinājumā, izglītībā/apmācībā un nodokļu jomā. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāuzņemas reāla atbildība par reformām, ko koordinē un veicina ES līmeņa sistēmas un darbības, piemēram, Eiropas pusgads. Tas ir īpaši svarīgi, ja vēlamies mudināt uzņēmumus ieguldīt Eiropā.

9.

Iedzīvotāju novecošanās apvienojumā ar darbaspēka samazināšanos nozīmē, ka arvien vairāk vecāka gadagājuma cilvēku būs ekonomiski atkarīgi, ja vien neizdosies palielināt darbaspēku, veidojot iekļaujošākus darba tirgus, tostarp aktivizējot tās grupas, kas patlaban ir atstumtas vai nepietiekami pārstāvētas darba tirgū. Ir jārīkojas un jārisina problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstu sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes sistēmas. Demogrāfiskās pārmaiņas nozīmē arī to, ka mums būs vajadzīgas pielāgojamas un elastīgas valstu izglītības sistēmas, darba tirgi un sociālās drošības sistēmas. Šie lielie uzdevumi ne vienmēr nozīmē problēmas; tās var būt arī iespējas, kas pārvēršamas pozitīvos rezultātos.

10.

Rīcības plānam būtu jābalstās uz konkrētību un realitāti; darbībām jābūt izmērāmām, un tās jāpapildina ar uzraudzības sistēmām, par kurām vienojušās attiecīgās ieinteresētās personas un kurās ietverti sociālie, vides un ekonomiskie kritēriji. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosinātos pamatmērķus un aicina dalībvalstis izvirzīt arī pašām savus vērienīgus mērķus tā, lai visas dalībvalstis dotu reālu ieguldījumu Eiropas mērķu sasniegšanā.

11.

Laikā, kad Eiropa no posma, kurā dominē reaģēšana uz krīzi, pāriet uz nākamo – atveseļošanas posmu, ekonomikas pārejas veidošanā un darbavietu inovācijas veicināšanā svarīga nozīme ir sociālajam dialogam, darba ņēmēju informēšanai, uzklausīšanai un līdzdalībai, kas tiek īstenota ar piemērotiem instrumentiem, ņemot vērā arī pašreizējo divējādo pārkārtošanos un pārmaiņas darba pasaulē.

12.

Eiropas sociālo tiesību pīlārā nav pietiekami ņemta vērā Covid-19 krīzes ietekme uz Eiropas veselības sistēmām vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pandēmija ir skaidri parādījusi, ka veselība var tieši ietekmēt ekonomisko un sociālo stabilitāti pat Eiropas Savienībā. Īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, dalībvalstīm ir jāveic lielāki un ilgtspējīgi ieguldījumi sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu un infrastruktūras modernizēšanā, kā arī koordinācijas uzlabošanā sabiedrības veselības jomā gan pašās dalībvalstīs, gan starp tām.

13.

Visas ieinteresētās personas cer, ka samitā valdīs stingra griba saglabāt un attīstīt Eiropas sociālo modeli, kura pamatā ir līdzsvarots tiesību un pienākumu kopums. Mēs aicinām dalībvalstis un Eiropas iestādes izvirzīt augstus mērķus un būt apņēmīgām.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Brīvās profesijas 4.0”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2021/C 286/03)

Ziņotājs:

Rudolf KOLBE

Pilnsapulces lēmums	20.2.2020.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. pants
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	31.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	233/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Brīvo profesiju jomā, piemēram, inženierijā, jau tagad pasūtījumu izpildei lielos apmēros sekmīgi izmanto digitālas lietojumprogrammas un lietojumprogrammas, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts (MI), un aktīvi iesaistās to tehnoloģiju pilnveidošanā. Šo profesiju pārstāvji arī turpmāk ir aktīvi jāiesaista izstrādes un validēšanas procesā, lai nodrošinātu lietojumprogrammu praktisko izmantojamību un efektivitāti.

1.2.

Digitālās lietojumprogrammas nebūtu jāuzskata par brīvo profesiju piedāvāto pakalpojumu konkurentēm vai aizstājējām. Drīzāk tās ir palīglīdzekļi, kas pašreiz uzlabo un paplašina brīvo profesiju sniegtos pakalpojumus.

1.3.

Brīvo profesiju pārstāvjiem savu klientu, pacientu un pasūtītāju interesēs ir jāspēj pazīt un novērtēt apdraudējumu, kas izriet no digitālo tehnoloģiju lietošanas. To nosaka īpašais uzticības aspekts, kas ir šo attiecību pamatā un kas paliks galvenais elements arī digitālajos izplatīšanas kanālos.

1.4.

Saistībā ar digitālo lietojumprogrammu izmantošanu klientiem, pacientiem un pasūtītājiem ir jāspēj paļauties uz to, ka brīvo profesiju pārstāvji pakalpojumus sniedz atbildīgi, profesionāli un neatkarīgi no ārējām interesēm. Lai to nodrošinātu, svarīgs priekšnosacījums ir piemēroti un digitālās attīstības tendencēm pielāgoti profesionālās darbības noteikumi.

1.5.

Brīvo profesiju pārstāvjiem ir konsekventi jānodrošina datu aizsardzība un aizstāvība pret trešām personām. Lai novērstu datu ļaunprātīgu izmantošanu, ES ir vajadzīgas drošas digitālās infrastruktūras.

1.6.

Brīvo profesiju pārstāvjiem ir jāatjaunina izglītības un tālākizglītības saturs, lai nodrošinātu gan savu, gan savu darbinieku digitālo prasmju atbilstību augstākās kvalitātes standartam. ES ir aicināta atbalstīt šos procesus, izmantojot attiecīgas atbalsta shēmas.

1.7.

Brīvo profesiju pārstāvjiem ir jāpielāgo savs pašregulējums digitālās attīstības tendencēm un aktīvi jāpiedalās šā procesa veidošanā. Tādēļ, iespējams, būs jāpaplašina profesionālie noteikumi.

1.8.

Jauno brīvo profesiju rašanās, ko veicina digitalizācija, būtu jāsekmē, pamatojoties uz Romas manifestā minētajiem kritērijiem un principiem.

2.   Covid-19 un brīvās profesijas

2.1.

Arī brīvajās profesijās pandēmija ir aktivizējusi masveida digitalizācijas procesu. Tā kā palielinājās pieprasījums pēc brīvo profesiju sniegtajiem pakalpojumiem un bija jāievēro pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, digitālo piedāvājumu klāsts bija krasi jāpaplašina. Krīze ir skaidri pierādījusi mūsu sabiedrības lielo atkarību no sistēmiski nozīmīgo brīvo profesiju izcilas profesionālās zinātības. Brīvo profesiju pārstāvji kā svarīgi valdību partneri krīzes pārvarēšanā un iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanā turpmāk ir labāk jāiesaista sociālo partneru sistēmās, un viņu pakalpojumi ir jānodrošina ar attiecīgiem profesionālās darbības noteikumiem, kas atbilstīgi pielāgoti digitālās attīstības tendencēm. Kritiku ir pelnījis fakts, ka pandēmijas laikā daudziem pašnodarbinātiem un brīvo profesiju pārstāvjiem nebija pieejama valsts palīdzība vai tā bija nepietiekama.

2.2.

Brīvo profesiju sniegto pakalpojumu intensīvā digitalizācija var ilgstoši ietekmēt apgādes uzlabošanu arī tālākajos reģionos. Turklāt ir jānodrošina, ka pēc iespējas ātri tiek samazinātas vēl joprojām pārāk lielās atšķirības starp laukiem un pilsētām ātra platjoslas interneta pieejamības ziņā un ka digitalizētie pakalpojumi ir vienlīdz pieejami cilvēkiem visos reģionos. Brīvo profesiju pārstāvji krīzes laikā ir ieguldījuši līdzekļus digitalizācijā un datu aizsardzībā, lai sabiedrībai nozīmīgos amatos spētu pildīt vispārējas nozīmes pakalpojumu sniedzēja uzdevumu. Tādēļ ir svarīgi, lai brīvo profesiju pārstāvji kā sistēmiski nozīmīgas grupas tiktu iekļauti visos ekonomikas atveseļošanas pasākumos.

3.   Romas manifests – brīvo profesiju definīcija

3.1.

Brīvajām profesijām ir izšķiroša loma ES ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Tās ir daļa no plaša reglamentēto profesiju klāsta, kurās nepieciešama noteikta kvalifikācija un kuru pārstāvju īpatsvars ir 22 % no visiem darba ņēmējiem Eiropā. 2013. gadā brīvo profesiju sektors nodrošināja jau vairāk nekā vienu desmito daļu no bruto pievienotās vērtības ES. Covid-19 krīze ir parādījusi mūsu sabiedrības eksistenciālo atkarību no augstas kvalitātes pakalpojumiem, ko sniedz brīvo profesiju pārstāvji. Būdami pret krīzēm noturīgi darba devēji un uzņēmumi, brīvo profesiju pārstāvji nodrošina ievērojamu nodarbinātības potenciālu. Turklāt tie veic arī svarīgus vispārējas nozīmes uzdevumus. To sniegtie pakalpojumi ir cieši saistīti ar indivīdu pamatvajadzībām, piemēram, dzīvību, darbu, veselību, drošību vai īpašumu. Šajā saistībā ir svarīgi nodrošināt demokrātisku piekļuvi brīvo profesiju sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, medicīnas jomā, sociālā nodrošinājuma sistēmu ietvaros vai tiesību jomā ar juridisko palīdzību. Ieteikumi par honorāra vai samaksas maksimālo robežu aizsargā tos, kuri izmanto brīvo profesiju sniegtos pakalpojumus un kuri informācijas asimetrijas dēļ ir atkarīgi no šādiem pasākumiem.

3.2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atkārtoti ir pievērsusies jautājumam par brīvajām profesijām un 2014. gadā uzticēja veikt visaptverošu pētījumu par tematu “Stāvoklis brīvo profesiju jomā – to funkcijas un lietderīgums Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai” (1). Veicot izpēti, tika secināts, ka līdz šim ES līmenī vēl nav vienotas juridiski saistošas izpratnes par brīvajām profesijām un nav arī vispārpieņemtas definīcijas.

3.3.

Lai definētu jēdzienu “brīvās profesijas”, EESK 2017. gada decembrī pieņēma Romas manifestu. To sagatavojot, bija iespējams izmantot priekšdarbus, ko jau bija veikušas atsevišķas brīvo profesiju apvienības, kas kopīgi bija mēģinājušas noteikt Eiropas līmeņa definīciju, izklāstot to Brīvo profesiju hartā.

3.4.

Romas manifestā teikts, ka brīvo profesiju pārstāvji sniedz garīgus nemateriālus (intelektuālus) pakalpojumus, pamatojoties uz speciālu profesionālo kvalifikāciju vai spējām. Šie pakalpojumi tiek sniegti personīgi un pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos. Brīvo profesiju pārstāvji paši atbild par savu darbību un ir profesionālā ziņā neatkarīgi. Viņiem ir jāievēro profesionālā ētika, kā arī pasūtītāju un sabiedrības intereses, un viņi ir pakļauti profesionālās organizācijas un kontroles sistēmai.

3.5.

Šī definīcija nav izsmeļoša, bet ir atvērta jaunām tehnoloģiju attīstības tendencēm un jaunām profesijām. Romas manifestā ir teikts, ka šīs iezīmes ir raksturīgas brīvajām profesijām, tomēr tām ne vienmēr jābūt kumulatīvām.

4.   Digitalizācijas izaicinājumi

4.1.

Globālā digitalizācija ir aktivizējusi visaptverošu sabiedrības pārveides procesu, kura sekas nav paredzamas. Covid-19 pandēmija šo procesu paātrinās.

4.2.

Tālāk minētie piemēri liecina, ka digitālās lietojumprogrammas un to izplatīšanas kanāli, kā arī mākslīgais intelekts jau kļuvuši par daudzu brīvo profesiju pārstāvju sniegto pakalpojumu neatņemamu daļu un turpmāk var tos optimizēt vēl vairāk. Vēl joprojām nav skaidrs, kā personiskās saskarsmes trūkums ietekmē brīvo profesiju pārstāvju un viņu klientu, pasūtītāju vai pacientu īpašo savstarpējo uzticēšanos, un nav zināms, cik lielā mērā tā dēvēto cilvēcisko faktoru var aizstāt ar mākslīgo intelektu.

4.2.1.

Juridisko konsultāciju jomā aizvien vairāk izplatās blokķēdes tehnoloģijas un juridiskās tehnoloģijas (Legal Techs). Elektroniskas advokātu pastkastes un e-pārvaldes lietojumprogrammas ilgtermiņā pārveidos saziņu ar tiesām un iestādēm. Brīvo profesiju pārstāvji jau tagad ir nozīmīgi partneri e-pārvaldes projektu īstenošanā un šajā jomā sniedz būtisku ieguldījumu administratīvajā vienkāršošanā.

4.2.2.

Projektēšanas jomā aizvien lielāku nozīmi iegūst būves informācijas modelēšana (BIM, Building Information Modeling) – metode, ko izmanto ēku kompleksai projektēšanai, būvei un apsaimniekošanai –, un infrastruktūras attīstības jomā daudzus drošības novērtējumus veic, izmantojot mākslīgo intelektu.

4.2.3.

Veselības aprūpes jomā MI lietojumprogrammas rada būtiskas izmaiņas medicīniskajā diagnostikā. To papildina telemedicīnas konsultāciju, elektronisko nosūtījumu pilnveide un aizvien pieaugošā elektronisko pacientu karšu izmantošana.

4.3.

Digitalizācija pārveido saziņas un informācijas kanālus. No vienas puses, tā patērētājiem piedāvā iespēju gan pirms brīvo profesiju pakalpojumu izmantošanas, gan arī izmantošanas laikā iegūt informāciju un tādējādi mazināt līdzšinējo informācijas asimetriju. No otras puses, pastāv risks, ka pārmērīgs nefiltrētas un neizskaidrotas informācijas piedāvājums vai mērķtiecīgi sniegtas viltus ziņas mulsinās patērētājus, izraisot smagus pārpratumus un tādējādi pat vēl vairāk palielinot informācijas asimetriju.

4.4.

Brīvo profesiju pakalpojumu un MI balstītu runas atpazīšanas un tulkošanas sistēmu digitalizācija mazinās piesaisti konkrētai vietai vai valodai. Tas attiecas galvenokārt uz konsultāciju un projektēšanas pakalpojumiem, tomēr to izmanto arī sociālās un veselības aprūpes jomas pakalpojumu sniegšanā. Tomēr to nedrīkst izmantot, lai apietu Pakalpojumu direktīvā noteikto galamērķa valsts principu.

4.5.

Brīvo profesiju pakalpojumu jomā ļoti liela nozīme ir datu kvalitātei MI lietojumprogrammās. Lai šādas lietojumprogrammas praksē sekmīgi izmantotu jutīgās jomās, brīvo profesiju pārstāvji obligāti ir jāiesaista tehniskās izstrādes procesā un jo īpaši datu kvalitātes nodrošināšanā.

4.6.

Šajā ziņā svarīgs aspekts ir arī datu anonimizācija vai pseidonimizācija, kas nodrošinās pasūtītāja datu drošu izmantošanu. Līdztekus tehnoloģiju attīstībai pieaug kibernoziedzības risks, kas apdraud arī brīvo profesiju piedāvātos pakalpojumus.

4.7.

Līdz ar digitalizāciju tirgū varēs vieglāk ienākt jauni komerciālu pakalpojumu sniedzēji, kas mērķtiecīgi piedāvā brīvo profesiju darījumdarbības modeļus. Eiropas Savienība un ES dalībvalstis ir aicinātas attiecīgi palīdzēt regulēt šo procesu, lai, piemēram, regulētu platformu operatoru un brīvo profesiju pārstāvju attiecības, kā arī piekļuvi šādām platformām. Šajā procesā būtu jāiesaista valstu uzraudzības iestādes vai arodapvienības. Zāļu apgādes jomā pēdējos gados ir izveidotas lielas tiešsaistes aptiekas, kas darbojas pārrobežu režīmā. Jaunpienācēju vidū priekšrocības būs tiem uzņēmumiem, kuriem ir speciālās zināšanas digitalizācijas jomā.

5.   Brīvo profesiju pamatelementi digitālās pārkārtošanās apstākļos

5.1.

Brīvo profesiju pārstāvja un viņa klientu, pasūtītāju vai pacientu attiecību pamatā ir īpaša savstarpēja uzticēšanās, kas ir brīvo profesiju pakalpojumu pamatiezīme. Digitalizācija ir šo savstarpējās uzticēšanās attiecību pārbaudījums. Tas ir tāpēc, ka personiskā saskarsme vairs nenotiek tieši, bet to nodrošina tehniskie palīglīdzekļi, piemēram, videosavienojumi vai elektroniskie ziņu dienesti. Tomēr arī digitālā formātā brīvo profesiju pakalpojumu pamatelements joprojām būs personiska konsultācija un aprūpe, kuras pamatā ir uzticēšanās.

5.2.

Tomēr ilgtermiņā ir jāizvirza jautājums, vai MI lietojumprogrammas var atbilst tādām pašas prasībām kā konsultāciju pakalpojumi, ko sniedz cilvēki. Teorētiski varētu pieņemt, ka cilvēka uzticēšanās ierīcei varētu būt tāda pati kā cilvēka uzticēšanās cilvēkam. Tomēr pašreiz MI lietojumprogrammas no tā joprojām ir tālu. Galīgais lēmums ir jāpieņem cilvēkam (cilvēka īstenotas procesa kontroles princips). MI ir jāprogrammē, ņemot vērā cilvēka vajadzības, pārredzami un galvenokārt – pakalpojuma saņēmēja interesēs –, un saistību tiesību ziņā jāpielīdzina tiem pašiem standartiem. Turklāt, lai nodrošinātu MI pakalpojumu sekmīgu īstenošanu un uzticēšanos šiem pakalpojumiem, būtiski svarīga ir to veidojošo algoritmu pārredzama izsekojamība. Tie nedrīkst veicināt izkropļojumu veidošanos vai aizspriedumu izplatīšanu.

5.3.

Šo uzticēšanās attiecību svarīgs pamats ir profesionālā neatkarība un atbildības uzņemšanās. Brīvo profesiju pakalpojumu sniegšanā ir svarīgi, lai pacienti, klienti un pasūtītāji varētu paļauties uz to, ka šie pakalpojumi tiek sniegti atbildīgi, profesionāli un neatkarīgi no ārējām interesēm. Tieši digitālajā jomā, kur interešu ietekmes pārredzamība samazinās, aizvien lielāku nozīmi iegūst uzticēšanās neatkarīgiem profesionāliem ekspertiem.

5.4.

Digitālajā laikmetā datu drošības un datu aizsardzības nodrošināšana ir brīvo profesiju pakalpojumu sniegšanas pamatelementi. Šajā ziņā brīvo profesiju pārstāvjiem ir izšķiroša nozīme, jo viņi saviem klientiem vai pacientiem garantē digitālo lietojumprogrammu drošu lietošanu un informē par to riskiem. Tādējādi nostiprinās pakalpojuma saņēmēja uzticēšanās, kas ir cieši saistīta ar profesionālā noslēpuma neizpaušanu.

5.5.

Vienlaikus ir jānorāda, ka brīvo profesiju pārstāvji ne vienmēr var atpazīt datu ļaunprātīgu izmantošanu, kam iespējamos ar atbildību saistītos gadījumos ir izšķiroša nozīme. Tādi jo īpaši var būt gadījumi, kad datu ļaunprātīga izmantošana ir notikusi digitālajās infrastruktūrās ārpus ES, kuras izmanto pakalpojumu sniedzēji. Tāpēc Eiropas Savienībai būtu jāsekmē drošu digitālo infrastruktūru izveide un pilnveide, lai tādējādi saglabātu līdzvērtīgas attiecības ar konkurentiem no citiem pasaules reģioniem.

6.   Digitalizācija un izglītība

6.1.

Digitalizācija mainīs prasības attiecībā uz brīvo profesiju izglītību, tālākizglītību un apmācību. Ir vajadzīga gatavība mūžizglītībai, kas aptver ne tikai faktisko profesionālo jomu, bet ietver arī strauji mainīgo digitālo prasmju apguvi citās jomās.

6.2.

Lai radītu digitālo prasmju apguvei vajadzīgo pamatu, jau mācību procesā un turpmākajā profesionālajā darbībā ir jānodrošina, ka brīvo profesiju pārstāvji apgūst attiecīgās digitālās prasmes. Eiropas Savienība ir aicināta atbalstīt šos procesus, izmantojot attiecīgas atbalsta shēmas.

6.3.

Digitālo prasmju apguve un turpmākā pilnveide attiecas arī uz darbiniekiem brīvajās profesijās, un par to atbild brīvās profesijas pārstāvis.

7.   Digitalizācija un profesionālās darbības tiesiskais regulējums

7.1.

Augstās prasības attiecībā uz brīvo profesiju pakalpojumu kvalitāti un drošību daudzās valstīs ir regulētas ar tiesību aktiem. To izpilde ir jāgarantē neatkarīgi no tā, vai šie pakalpojumi tiek sniegti digitāli vai ne. Profesionālās darbības nacionālais tiesiskais regulējums Eiropas Savienībā jau daudzus gadus ir bijis saspringts jautājums. Lai gan Eiropas Komisija cer, ka nacionālā profesionālā regulējuma samazināšana palielinās ekonomikas izaugsmi un konkurenci, brīvo profesiju pakalpojumu jomā netiek ņemtas vērā ar sliktas kvalitātes pakalpojumiem saistītās izmaksas, ko rada kvalitātes nodrošinājuma trūkums neregulētā tirgū. Tādēļ daudzas dalībvalstis uzskata, ka to noteikumi ir vajadzīgi un piemēroti, lai nodrošinātu kvalitāti, it īpaši sistēmiski svarīgu brīvo profesiju pakalpojumu jomā.

7.2.

Tā kā spēkā esošo tiesisko regulējumu vairs nav iespējams attiecināt uz jaunajiem digitālajiem brīvo profesiju pakalpojumu sniegšanas veidiem, pašreizējais profesionālās darbības tiesiskais regulējums būs attiecīgi jāpielāgo. Lai panāktu vajadzīgo elastīgumu, būtu jāpārskata tie noteikumi, kas digitalizācijas dēļ vairs nav vajadzīgi. No otras puses, lai novērstu digitalizācijas negatīvo ietekmi uz patērētājiem un brīvo profesiju pārstāvjiem, daudz svarīgāk būs juridiski nostiprināt konkrētus principus attiecībā uz piekļuvi brīvajām profesijām un darbību tajās.

7.3.

Kopumā būs jācenšas nodrošināt optimālu samēru starp juridiski saistošiem noteikumiem un tā dēvētajām ieteikuma tiesībām. Prioritāte ir profesionāla pašregulācija. Tikai tad, ja tā nedarbojas, likumdevējs tiek aicināts izdot regulējumu. Attiecībā uz brīvajām profesijām, kas nav reglamentētas, būtu jāveicina ētikas kodeksu pieņemšana.

8.   Digitalizācija un brīvo profesiju pašregulējums

8.1.

Brīvo profesiju raksturīga iezīme ir īpašs profesionālās organizācijas veids, kas, salīdzinot ES mērogā, tomēr ir ļoti atšķirīgs.

8.2.

Pašregulējums galvenokārt tiek organizēts reģionālā un dažkārt vietējā līmenī. Digitalizācija mazina pakalpojumu sniegšanas piesaisti konkrētai vietai un valodai. Tādējādi rodas jautājums par to, kā turpmāk varēs efektīvi nodrošināt profesionālās darbības uzraudzību. Šis jautājums jau laikus būtu jārisina pašregulējuma iestādēm.

8.3.

Digitalizācija izvirza jaunus uzdevumus brīvo profesiju arodapvienībām un profesionālajām apvienībām. Tās saviem biedriem var palīdzēt attīstīt jaunas digitālās darījumdarbības jomas vai apgūt darbu ar jauniem medijiem.

8.4.

Brīvo profesiju pašregulējumā izstrādātais profesionālās ētikas kodekss būs jāpielāgo digitalizācijas vajadzībām. Profesionālā ētika, kas nodrošina brīvo profesiju svarīgāko pamatelementu ievērošanu, ir svarīgs priekšnosacījums, kurš jāievēro, lai novērstu digitalizācijas procesa negatīvo ietekmi uz patērētājiem. Šajā ziņā profesionālās ētikas kodekss var papildināt tiesisko regulējumu.

9.   Jaunu brīvo profesiju darbības profilu rašanās

9.1.

Digitalizācija var paplašināt pašreizējos brīvo profesiju profilus un pastiprināt starpnozaru sadarbību ar citu profesiju pārstāvjiem, kā arī, ņemot vērā Romas manifestā minētos kritērijus, veicināt jaunu brīvo profesiju rašanos atvērtā sistēmā, kas turpina attīstīties.

9.2.

Turklāt digitalizācija pastiprinās profesionālo pakalpojumu pastāvīgo komercializāciju un mainīs tradicionālos brīvo profesiju profilus.

9.3.

Tādēļ pašregulējumam, profesionālās ētikas kodeksiem un tiesību aktos noteiktajām minimālajām prasībām turpmāk būs svarīga nozīme, lai, izmantojot novatoriskas un elastīgas pieejas, aizsargātu sabiedrības intereses, nevis tikai orientētos uz peļņu, un tādējādi patērētājiem nodrošinātu brīvo profesiju pakalpojumu kvalitāti.

---

(1)  Pētījums The State of Liberal Professions Concerning their Functions and Relevance to European Civil Society, EESC-2014-46-EN, ISBN 978-92-830-2460-6.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociālās ekonomikas loma darbvietu radīšanā un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā”

(izpētes atzinums)

(2021/C 286/04)

Ziņotājs:	Giuseppe GUERINI
Līdzziņotāja:	Cinzia DEL RIO

Apspriešanās	Portugāles prezidentūra ES Padomē, 26.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	31.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	239/2/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir pateicīga Portugāles prezidentvalstij par šā atzinuma pieprasījumu un uzskata, ka sociālās ekonomikas struktūrās svarīgi ir apzināt stratēģiskos partnerus, lai īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru un veidotu tādu Eiropas Savienību, kas vēlreiz apstiprinātu, ka ekonomikas galvenā funkcija ir kalpot cilvēkiem. Šajā sakarā Komiteja iesaka dalībvalstu iestādēm nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos pandēmijas krīzes pārvarēšanai paredzēt sociālās ekonomikas struktūru plašu iesaisti.

1.2.

EESK uzskata, ka vajag konsolidēt Eiropas Savienības iestāžu pieņemtos darbības kritērijus, kas veicinātu sociālās ekonomikas organizāciju un uzņēmumu pienācīgu atzīšanu dažādajās juridiskajās formās, kurās tie ir izveidoti. Šie kritēriji paredz, ka priekšplānā tiek izvirzīti vispārējas nozīmes sociālie mērķi, pieņemta demokrātiska pārvaldība, kurā piedalās dažādas ieinteresētās personas, un pat tad, ja tiek panākta ierobežota peļņa, to paredz statūtos noteikto mērķu īstenošanai.

1.3.

Lai novērtētu sociālās ekonomikas organizāciju un uzņēmumu radīto sociālo ietekmi, EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga pastāvīga statistiskas uzskaites sistēma, kas ļautu iegūt kvalificētus, salīdzināmus un atjauninātus datus par nozares lielumu un ietekmi.

1.4.

EESK uzskata: ja sociālās ekonomikas loma darbvietu radīšanā un uzturēšanā ir saistīta ar nelabvēlīgā situācijā esošiem darba ņēmējiem un teritorijām ir vajadzīga atbilstoša atbalsta politika, kas spētu atzīt šo organizāciju vispārējas nozīmes funkciju, jo, lai arī tās ir privāti tiesību subjekti, būtībā veic publisku funkciju.

1.5.

Šīs atbalsta politikas ir jāveido četros līmeņos: — fiskālā politika un nodokļu režīmi, kuros atzīta sabiedrības interešu funkcija, — politika to publisko un privāto investīciju veicināšanai, kas stimulē sociālās ietekmes finansēšanas attīstību tostarp izmantojot publisko iepirkumu un koncesiju sviras efektu, — politika stabilas nodarbinātības un darba ņēmēju ekonomiskās iesaistes atbalstam sociālās ekonomikas uzņēmumos, — politika darbinieku kvalifikācijas un tehnoloģiskās inovācijas atbalstam sociālās ekonomikas organizācijās.

1.6.

Jautājumā par darbvietu radīšanu un uzturēšanu EESK uzskata, ka formula, kas zināma kā worker buy out (darba ņēmēju veikta pārpirkšana), ir paraugprakse, kas noderīga ne tikai krīzes situācijā esošu uzņēmumu atveseļošanai, bet arī MVU pārņemšanas gadījumos, ja to dibinātājiem nav darījumdarbības pārņēmēju. Tāpēc varētu būt interesanti izveidot īpašu Eiropas investīciju fondu.

1.7.

EESK prasa atbalstīt un veicināt, tostarp izmantojot stimulu politiku, finanšu dalībnieku pieaugošo interesi par sociālās ietekmes investīcijām; sociālās ekonomikas uzņēmumi ir jāuzskata par galvenajiem dalībniekiem sociālo, vides un solidaritātes mērķu īstenošanai paredzēto investīciju atsākšanai.

1.8.

EESK uzskata, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi var būt ideāls organizatorisks veids jauniem uzņēmējdarbības veidiem, kurus īsteno, izmantojot digitālās platformas, un jo īpaši dalīšanās ekonomikai, ciktāl tie ir vairāk vērsti uz aktīvu darba ņēmēju un digitālo platformu lietotāju iesaistīšanu.

1.9.

EESK uzsver, ka pienācīgi darba apstākļi un demokrātiska pārvaldība ir sociālās ekonomikas uzņēmumu galvenie raksturojošie elementi un ka gadījumos, kad tie nav paredzēti statūtos, kā tas ir darba un sociālo kooperatīvu gadījumā, būtu jāparedz konkrētas apspriešanās un darba ņēmēju līdzdalības formas.

1.10.

EESK uzskata, ka sociālās ekonomikas organizācijām un jo īpaši brīvprātīgajām apvienībām ir būtiska nozīme kohēzijas jomā, jo tās veicina sociālo kapitālu un atbalsta pilsoniskās sabiedrības atbildīgo lomu.

1.11.

Brīvprātīgais darbs jauniešu vidū ir arī būtisks resurss, kas ļauj palielināt jauno paaudžu nodarbināmību un cilvēkkapitālu, radot pozitīvu ietekmi, kas palielina nodarbinātības iespējas. Turklāt šī funkcija ir arī noderīga, lai mazinātu problēmu saistībā ar jauniešiem NEET (nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) situācijā, un tai būtu ieguvumi, ja politika tiktu aktivizēta, lai veicinātu pāreju no brīvprātīgā darba pieredzes uz stabilu apmaksātu darbu.

1.12.

Visbeidzot, EESK prasa un cer, ka ar sociālās ekonomikas rīcības plānu būs radīta iespēja ieviest darbības instrumentus un sagatavot konkrētus leģislatīvo aktu priekšlikumus.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Ar šo izpētes atzinumu, kuru sniegt aicināja ES Padomes prezidentvalsts Portugāle, EESK vēlas sniegt ieguldījumu programmas prioritāšu īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas sociālā modeļa veicināšanu, izmantojot konkrētu priekšlikumu noteikšanu jautājumā par sociālās ekonomikas uzņēmumu lomu stabilu un pienācīgu darbvietu, kā arī iekļaujošākas, ilgtspējīgākas un noturīgākas ekonomikas radīšanā.

2.2.

Sociālo ekonomiku starptautiskā mērogā arvien vairāk atzīst par noteicošu un nozīmīgu dalībnieku, kas spēj paust pilsoniskās sabiedrības organizatorisko un pārveidojošo kapacitāti. Vairākās dalībvalstīs ir izstrādāti tiesību akti, kuros atzīti mērķi un funkcijas un izklāstīts profils un juridiskā forma tām organizācijām, kuras atzīstamas par sociālās ekonomikas dalībniecēm (1).

2.3.

EESK savā atzinumā INT/871 (2) par sociālās ekonomikas juridisko atzīšanu uzsver, ka sociālās ekonomikas organizācijas un uzņēmumi priekšplānā izvirza sociālos mērķus, kuriem kapitāla loma ir pakārtota, tostarp arī izmantojot demokrātisku pārvaldību, kurā iesaistītas dažādas ieinteresētās personas. Sociālās ekonomikas organizācijām un uzņēmumiem nav privātas peļņas mērķu, un, pat ja tie gūst “ierobežotu peļņu”, veicot uzņēmējdarbību, ieņēmumi tiek paredzēti statūtos noteikto mērķu sasniegšanai un darba vietu radīšanai.

2.4.

Būtiska sociālās ekonomikas atzīšana ir atbalstīta ar pētījumu dokumentiem, ko sagatavojušas starptautiskas iestādes un struktūras, piemēram, ESAO, Apvienoto Nāciju Organizācija, SDO un dažādas Eiropas Savienības iestādes, tostarp EESK; Komiteja 13 sociālajai ekonomikai veltītajos atzinumos, kuri pieņemti laikposmā no 2009. līdz 2020. gadam, identificēja sociālās ekonomikas organizācijas un uzņēmumus, tos iedalot četrās grupās: kooperatīvi, asociācijas, savstarpējās sabiedrības un fondi, kuriem nes pievienoti sociālie uzņēmumi.

2.5.

Lai gan Eiropas Savienība ir atzinusi pašus reprezentatīvākos sociālās ekonomikas kritērijus un jēdzienus, piemēram, to, ka cilvēks ir svarīgāks par kapitālu, peļņas atkārtotu ieguldīšanu un līdzdalības pārvaldību (3), vēl nav izdevies panākt vienošanos par vienotu juridisku definīciju ES līmenī. Pamatojoties uz LESD 50. pantu, Parlaments 2018. gadā ierosināja ieviest sertifikāciju sociālās ekonomikas organizācijām. EESK uzskata: lai tas konkrēti īstenotos, ir vajadzīga labāka un viendabīgāka statistikas datu vākšana sociālās ekonomikas organizāciju un uzņēmumu uzskaitei saskaņā ar kopēju darbības definīciju, kā tas notiek valstīs, kuras ir izveidojušas publiskus sociālās ekonomikas organizāciju un uzņēmumu reģistrus.

2.6.

Darbības definīcija, kas tiktu atzīta un oficiāli pieņemta un ko Eiropas Savienības iestādes uzskatītu par atbilstīgu, tagad ir kļuvusi vēl vajadzīgāka, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi daudzajām izaugsmes un attīstības iespējām, kā arī veicinātu publisko iestāžu un privāto struktūru labāku izpratni par sociālo ekonomiku.

2.7.

Šī definīcija ir vajadzīga, lai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi kapitāla tirgum, kas uzrāda pieaugošu interesi par ieguldījumiem sociālajā jomā. Sociālās ekonomikas rīcības plāns ir lieliska iespēja šā jautājuma risināšanai, bet arī rīcības plānā “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā” (4) būtu jāapsver sociālās ekonomikas loma investīciju piesaistē Eiropā cilvēkiem draudzīgas ekonomikas mērķiem.

2.8.

Sociālās ekonomikas organizāciju radītā funkcija un ekonomiskā vērtība ir izrādījusies ļoti nozīmīga gan lieluma (8 % no ES IKP), gan šīs vērtības kvalitātes un noturības ziņā (5), un pat finanšu krīzes gados bija redzams, ka to darbības rezultātā palielinājušās gan radītās ekonomiskās vērtības, gan nodarbināto darbinieku skaits.

2.9.

Svarīga loma tām ir darbvietu radīšanā un uzturēšanā, jo Eiropā ir vairāk nekā 13,6 miljoni apmaksātu darbvietu, kas atbilst aptuveni 6,3 % no ES 28 ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (6), vairāk nekā 232 miljoni kooperatīvu, savstarpējo sabiedrību un tamlīdzīgu struktūru darbvietu papildus vairāk nekā 2,8 miljoniem uzņēmumu un organizāciju darbvietām. No šiem darbiniekiem aptuveni 2,6 miljoni ir tādu sociālo uzņēmumu darbinieki, kas atbilst prasībām, kuras aprakstītas 2011. gada Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvā.

2.10.

Daudzi sociālās ekonomikas organizācijās un uzņēmumos strādājošie ir nodarbināti mazās organizācijās, taču ir arī lieli sociālās ekonomikas uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits dažkārt pārsniedz simtiem un tūkstošiem strādājošo. Liela daļa nodarbināto strādā organizācijās, kurām raksturīga demokrātiska līdzdalības pārvaldība, kas ievēro korelāciju starp ieinteresēto personu plašu dalību pārvaldībā un velta pūles uzturēt augstu nodarbinātības līmeni, kā arī labāku spēju pretoties satricinājumiem (7).

2.11.

Sociālajā ekonomikā nozīmīga ir plaša sieviešu iesaistīšanās, kas daudzos gadījumos pārsniedz 70 % no darbaspēka, bet kopumā tā ir lielāka par 50 %. Lai gan ir vajadzīgi turpmāki pasākumi virzībā uz pilnīgu līdztiesību, sieviešu klātbūtne daudzu sociālās ekonomikas organizāciju vadībā un augstākā līmeņa vadībā ir ievērojama. Tādējādi starp šīm organizācijām un uzņēmumiem jau ir panākta būtiska vienlīdzība atalgojuma ziņā – gan starp dažādām organizāciju hierarhijas pozīcijām, gan attiecībā uz atalgojumu, kas neliecina par pārmērīgu dzimumu nelīdzsvarotību (8).

2.12.

Lielāka atalgojuma vienlīdzība neatsver faktu, ka bieži vien sociālās ekonomikas organizācijās un uzņēmumos strādājošo atalgojums ir zemākā ienākumu sadalījuma līmenī. Tas daļēji ir skaidrojams ar vispārēju aprūpes darba nepietiekamu novērtējumu, kas pārāk daudzos gadījumos pat tradicionālajās darījumdarbības formās nav ekonomiskā ziņā pietiekami atzīts. Šajā sakarā svarīgi ir stiprināt darba ņēmēju arodbiedrību tiesības sociālajā un aprūpes nozarē.

2.13.

Svarīga ir arī minēto organizāciju funkcija veicināt un īstenot sociālās inovācijas; tā liecina, ka šīs organizācijas izprot pārmaiņas sabiedrībā un var sniegt tām atbalstu, mobilizējot cilvēkkapitāla resursus, kas izpaužas kā aktīva un solidāra vairāk nekā 82,8 miljonu brīvprātīgo līdzdalība.

2.14.

Lielais skaits cilvēku, kas aktīvi darbojas svarīgās nozarēs, kā arī sociālās ekonomikas organizācijas un uzņēmumi, kuri saskaras ar sociālās un tehnoloģiskās inovācijas izaicinājumiem, ir jāatbalsta ar piemērotiem mūžizglītības un kvalifikācijas pasākumiem profesionālo un organizatorisko prasmju attīstīšanai.

2.15.

Tāpēc EESK uzskata: ir ļoti lietderīgi, ka Eiropas Komisija paziņo par sociālās ekonomikas rīcības plānu un konkrētām darbībām Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai ar īpašu rīcības plānu, par kuru EESK pauda savu nostāju atzinumā SOC/614 (9).

3.   Priekšlikumi ES atbalsta politikai un sociālās ekonomikas veicināšanai

3.1.

Lai dotu papildu impulsu un konsekvenci sociālās ekonomikas organizāciju un uzņēmumu ieguldījumam un lai izveidotu “sociāli atbildīgāku, noturīgāku un iekļaujošāku Eiropu”, ir jāievieš leģislatīvi pasākumi un ES ekonomikas politikas programmas, kas veicina un stimulē sociālās ekonomikas organizāciju un uzņēmumu izaugsmi, arī tādēļ, ka tie var sekmēt ilgtspējīgu, ekoloģisku un solidāru attīstības modeli.

3.2.

Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka intervences pasākumus var iedalīt četros līmeņos: — nodokļu režīmi, kurā atzīta sociālās ekonomikas uzņēmumu veiktā sabiedrības interešu funkcija, jo īpaši to, kuri darbojas tādās prioritārās sabiedrības interešu nozarēs kā, piemēram, sociālie, veselības, izglītības pakalpojumi un sociālā iekļaušana, — politika publisko un privāto ieguldījumu veicināšanai, kas stimulē sociālās ietekmes finansēšanas attīstību – arī turpmāk uzlabojot publiskā iepirkuma un koncesiju tirgus pieejamību, — politika stabilas nodarbinātības un darba ņēmēju ekonomiskās iesaistes atbalstam sociālās ekonomikas uzņēmumos, jo īpaši to demokrātiskā pārvaldībā, — politika jaunu prasmju ieviešanas un inovācijas un jauno tehnoloģiju izplatības veicināšanas atbalstam pilsoniskajā sabiedrībā.

3.3.

EESK, atzīstot sociālās ekonomikas organizāciju un uzņēmumu būtisko lomu privātā sektora un sociālo pakalpojumu jomā, tomēr uzskata, ka valsts un publiskās pārvaldes pienākums nodrošināt iedzīvotājiem pamatpakalpojumus joprojām ir būtisks.

3.4.

Vēl vairāk būtu jāpastiprina pasākumi, lai atbalstītu nodarbinātību sociālajos uzņēmumos, kuru uzdevums ir invalīdu vai smagā nelabvēlīgā situācijā esošu darba ņēmēju darbā iekārtošana. Šiem pasākumiem būtu jānodrošina, ka tiek samazināts nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu slogs attiecībā pret darbaspēka izmaksām, valsts iestādēm uzņemoties iemaksas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu šo nelabvēlīgā situācijā esošo darba ņēmēju apdrošināšanu un sociālo nodrošinājumu. Turklāt šos stimulus nevajadzētu uzskatīt par valsts atbalstu sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jo tie ir paredzēti, lai atbalstītu smagā nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku pilnīgu iekļaušanu nodarbinātībā. Jebkurā gadījumā stimuli būtu jāpiešķir tikai tām organizācijām, kas ievēro darba koplīgumus un darba ņēmēju pamattiesības.

3.5.

Daudzos gadījumos sociālās ekonomikas uzņēmumi ir galvenie iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu pārvaldnieki, piemēram, izglītības, sociālos un veselības aprūpes, palīdzības pakalpojumus vai apmācības un darbā iekārtošanas pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, nodrošinot darbības, kurām, pat ja tās pēc savas būtības ir komercdarbība vai darījumdarbība, vienmēr ir spēcīga sabiedriskā labuma un teritoriālā vērtība un kuru peļņa jebkurā gadījumā tiek atpakaļieguldīta statūtos noteiktiem mērķiem. Tie ir pakalpojumi, kurus veic, tieši iesaistoties pašiem saņēmējiem, un kuru teritoriālās saknes veido daļu no veicamā uzdevuma. Tādējādi šos nosacījumus nevar pielīdzināt tirgus konkurences režīmiem, neparedzot attiecīgus nosacījumus. Tāpēc ir jāmaina dažas no pašreizējām prasībām valsts atbalstam, kuras neļauj ieviest tādu nodokļu režīmu, kurā tiktu atzīsti šo organizāciju radītie sociālie un sabiedriskie ieguvumi.

3.6.

Tādēļ, kā jau tika norādīts atzinumā INT/906 (10), EESK uzskata, ka de minimis regulā par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi paredzētajai maksimālajai summai, kas vienāda ar 500 000 EUR trīs finanšu gados, vajadzētu būt vismaz 800 000 EUR vienā finanšu gadā. Lietderīgi ir paredzēt saskaņotus noteikumus par piekļuvi publiskajam finansējumam, pamatojoties uz vienotiem un pārredzamiem kritērijiem un pilnībā ievērojot darba noteikumus un nozaru koplīgumu piemērošanu.

3.7.

Ir būtiski identificēt rīkus, kas būtu noderīgi, lai palielinātu sociālās ietekmes ieguldījumus sociālās ekonomikas organizācijās. Šajā virzienā ir gūta interesanta pieredze saistībā ar īpašām obligācijām vai līdzdalības vērtspapīriem (tādiem kā pašu kapitāls vai kvazikapitāls) sociālās ekonomikas uzņēmumā, kas saistīts ar vispārējas nozīmes sociālo mērķu sasniegšanu.

3.8.

Attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem atvieglota nodokļa piemērošana ieguldītājam varētu radīt nozīmīgus izaugsmes virzītājspēkus, ņemot vērā faktu, ka vēsturiskie dati jau apstiprina to, ka, lai arī ar ierobežotiem ieguldījumiem, sociālās ekonomikas organizācijas ir spējušas radīt daudz darbvietu un daudzus sociālos ieguvumus savu sniegto pakalpojumu lietotājiem.

3.9.

Tomēr ir jāparedz atbilstoši rādītāji, kas ļauj izmērīt un salīdzināt tādus iegūtos rezultātus kā stabils nodarbinātības pieaugums, augsta drošības standartu piemērošana darbavietā, un pārbaudīt, vai tiek efektīvi sasniegti sociālie mērķi, kas ir attiecīgās iniciatīvas pamatā. Tādēļ dalībvalstīm ir ieteicams pieņemt pamatlikumus par sociālo ekonomiku un aktīvi īstenot politiku, kas labvēlīga uzņēmumu izaugsmei un attīstībai, kuri darbojas sociālās ekonomikas jomā.

3.10.

Jau kopš 2011. gada Eiropas Komisija norāda uz vajadzību uzlabot zināšanu līmeni, kā arī publiski apkopot datus un statistiku par sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tomēr vēl ir daudz darāmā, lai noteiktu saskaņotus standartus, kas arī būtu īpaši noderīgi, lai novērstu “sociālās apvārdošanas” (social washing) problēmas vai neatbilstošu piekļuvi atbalsta pasākumiem.

3.11.

Tādēļ valstīs, kuras to vēl nav īstenojušas, būtu jāizraugās valsts iestādes, kas būtu atbildīgas par uzraudzību un pārbaudi attiecībā uz prasību un standartu, kā arī atbilstības sociālajiem mērķiem ievērošanu.

3.12.

Starp īpašiem atbalsta pasākumiem viens no svarīgākajiem ir dalība publiskā iepirkuma un koncesiju tirgū, saistībā ar ko Direktīvā 2014/24/ES jau ir ierosināti nozīmīgi instrumenti (11), kuri ne visās dalībvalstīs vēl ir pienācīgi ieviesti. Lai veicinātu sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, Eiropas Komisijai būtu jārāda piemērs un sociālās politikas mērķu sasniegšanas labad maksimāli jāizmanto pašai savas iepirkuma procedūras.

3.13.

Starp atbalsta pasākumiem ir arī tādi pasākumi, kuru mērķis ir ražošanas un pakalpojumu darbību pārveidošana vai šo darbību nodošana krīzes situācijā nonākušiem uzņēmumiem vai savas karjeras beigās esošu uzņēmēju veikta darbību nodošana darba ņēmējiem, kas organizēta kooperatīva formā vai kā līdzdalības uzņēmumi.

3.14.

Daudzas no šīm pieredzēm, kas pazīstamas kā worker buy out (darba ņēmēju veikta pārpirkšana) (12), jau tika veiksmīgi īstenotas, lai atveseļotu krīzes situācijā esošu rūpniecisko darbību, un patlaban aizvien biežāk ir vērojami gadījumi, kad sociālais uzņēmums ar darba ņēmēju līdzdalību pats ierosina mazo uzņēmumu īpašumtiesību nodošanu. Tas jo īpaši vērojams starp jauniešiem, kuriem nav pietiekama kapitāla darījumdarbības uzsākšanai un kuri bieži vien izjūt nedrošību vieni paši stāties pretī tirgus grūtībām.

3.15.

Lai palielinātu šo iniciatīvu potenciālu, būtu vajadzīgas investīcijas un atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai ar kapitāla līdzdalību, ar ko finansēt darba ņēmējus krīzes skartajos uzņēmumos, kas nolemj atsākt uzņēmējdarbību, veidojot kooperatīvu. Dažās valstīs šīs iniciatīvas ir ļāvušas pārkvalificēt vairākus uzņēmumus un saglabāt tūkstošiem darbvietu.

3.16.

Šajos rūpniecības pārstrukturēšanas procesos izšķirīga nozīme ir darba ņēmēju arodbiedrībām. Pašnodarbinātības veidi, piemēram, darbinieku veikta uzņēmuma pārpirkšana, ir aktīvas nodarbinātības politikas neatņemama sastāvdaļa. Nolīgums, ko Itālijā parakstījušas trīs kooperatīvu federācijas un trīs reprezentatīvākās arodbiedrības par sistemātisku sadarbību darba ņēmēju veiktas uzņēmuma pārpirkšanas jomā ir paraugprakse sadarbībai starp kooperatīviem un arodbiedrībām (13).

3.17.

EESK sagaida, ka sociālās ekonomikas rīcības plāns sekmēs tādu iniciatīvu ieviešanu Eiropas Savienībā, kas līdzīgas visās dalībvalstīs, izveidojot īpašu struktūru Eiropas Investīciju fonda vai Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda ietvaros ar mērķi nodrošināt konkrētus instrumentus, kas atbalstītu ekonomiskās darbības atsākšanu dalībniekiem, kurus skārusi pandēmijas izraisītā krīze.

4.   Sociālās ekonomikas jaunās formas

4.1.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi izvērš jaunus nodarbinātības veidus un sociālās inovācijas iniciatīvas, tostarp saistībā ar zaļo ekonomiku un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu. Sociālās ekonomikas organizāciju pieredze aprites ekonomikas jomā aug, un tās rada arī jaunas darbvietas atkārtotas izmantošanas vai sociālās lauksaimniecības jomā. Līdz šim daudzu dalībvalstu tiesiskais regulējums un politika nav ļāvusi izvērst kooperatīvus, kas palīdz iekļauties darba tirgū. Tāpēc lai panāktu progresu šajās jomās, ir vēlama rīcība ES līmenī.

4.2.

Īpaši interesanta loma ir darba kooperatīviem (14), kas sāk īstenot jaunas darījumdarbības formas, kas izveidotas, izmantojot digitālās platformas nolūkā padarīt darba ņēmēju un lietotāju līdzdalību ilgtspējīgāku un to kopīgot, lai attīstītu jaunas savstarpējas sadarbības un solidaritātes formas, izmantojot digitālās tehnoloģijas, kas spēj veicināt plašu līdzdalību. Saprotams, ka platformas darba ņēmēju un darba ņēmēju nestandarta nodarbinātības veidos aizsardzība obligāti ietver atbilstošu koplīgumu parakstīšanu ar darba ņēmēju arodbiedrībām.

4.3.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi var radīt nodarbinātības iespējas un veicināt vietējo attīstību, organizējot iedzīvotāju līdzdalību tādu pakalpojumu radīšanā kā atjaunojamās enerģijas piegāde vai pakalpojumu organizēšana decentralizētos un lauku reģionos, kā to apliecina Francijas ekonomiskās sadarbības teritoriālo polu (PTCE) gūtā pieredze, kuri šajā projektā apvieno apvienības, kooperatīvus, vietējās pašvaldības, tradicionālos uzņēmumus, universitātes, lai veicinātu sociālās lauksaimniecības, ilgtspējīga tūrisma, vides vai kultūras vērtību novērtēšanas pieredzes izplatīšanu.

4.4.

Sociālajā ekonomikā ir būtiska brīvprātīgo darbību funkcija gan attiecībā uz jaunākajām paaudzēm, gan arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem dažos gadījumos tā ir nozīmīga iespēja saglabāt aktīvu sociālo un pilsonisko lomu, kas veicina dzīves kvalitātes uzlabošanos. Tāpēc svarīgi ir stiprināt sinerģiju starp mācību kursiem un brīvprātīgā darba stundām kā instrumentiem, kas veicina nodarbinātību sociālajā nozarē. Lielāka brīvprātīgo darba periodu un prakses periodu koordinācija varētu atvieglot jauna un kvalificēta personāla apmācību.

4.5.

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” pozitīvā pieredze ir jāstiprina un to varētu paplašināt, izveidojot sava veida Erasmus sociālajiem uzņēmējiem, kas veicinātu pārrobežu sadarbību sociālajā ekonomikā.

4.6.

Turklāt šī funkcija ir arī ļoti noderīga, lai mazinātu sarežģīto problēmu saistībā ar jauniešiem NEET situācijā, un tāpēc būtu jāaktivizē stimulēšanas politika ar mērķi veicināt pāreju no brīvprātīgā darba pieredzes uz stabilu darbu.

---

(1)  https://oeil.secure.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2016/2237(INL)&l=en,

https://betterentrepreneurship.eu,

https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/MEMO_11_735,

https://cecop.coop/works/cecop-report-on-social-enterprises-laws-in-europe-a-worker-and-social-coops-perspective.

(2)  https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions/towards-appropriate-european-legal-framework

(3)  Social Business Initiative: https://ec.europa.eu/growth/sectors/social-economy/enterprises_en.

ES Padomes secinājumi par sociālās ekonomikas veicināšanu, 2015. g.: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15071-2015-INIT/lv/pdf.

Social Economy Charter (Sociālās ekonomikas principu harta) 2002. g.: https://www.socialeconomy.eu.org/wp-content/uploads/2020/04/2019-updated-Social-Economy-Charter.pdf.

(4)  Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns, COM(2020) 590 final.

(5)  Dati ņemti no Eiropas Komisijas publikācijas https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=22304&langId=en.

(6)  Dati ir iegūti no EESK ziņojuma https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/files/qe-04-17-875-en-n.pdf.

(7)  The resilience of the cooperative model, CECOP, 2012. g.: https://www.cecop.coop/works/the-resilience-of-the-cooperative-model.

(8)  Las mujeres en las cooperativas de trabajo, COCETA, 2019. g.: https://www.coceta.coop/publicaciones/estudio-mujer-cooperativismo-coceta-2019.pdf.

(9)  OV C 14, 15.1.2020., 1. lpp.

(10)  OV C 429, 11.12.2020., 131. lpp.

(11)  https://ec.europa.eu/info/policies/public-procurement/support-tools-public-buyers/social-procurement_lv

(12)  Business transfers to employees under the form of a cooperative in Europe: opportunities and challenges, CECOP, 2013. g. (OV C 191, 29.6.2012., 24. lpp.).

(13)  Italy, historic agreement between unions and coops on worker buyouts, CECOP, 2021. g.: https://cecop.coop/works/italy-historic-agreement-between-unions-and-coops-to-promote-worker-buyouts.

(14)  All for one – Worker-owned cooperatives’ response to non-standard employment, CECOP, 2019. g.: https://cecop.coop/works/cecop-report-all-for-one-reponse-of-worker-owned-cooperatives-to-non-standard-employment.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Profesionālā apmācība: prasmju un darba tirgus vajadzību prognozēšanas un saskaņošanas sistēmu efektivitāte un sociālo partneru un dažādu ieinteresēto personu loma”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Portugāles pieprasījuma)

(2021/C 286/05)

Ziņotājs:

Jean-Michel POTTIER

Padomes prezidentvalsts Portugāles pieprasījums	26.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Biroja lēmums	28.10.2020.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	16.4.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	222/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atgādina, ka svarīgs ir jautājums par prasmju saskaņošanu ar darba tirgus vajadzībām. EESK uzsver, ka būtiska nozīme ir apmācības sistēmu efektivitātei un spējai paredzēt prasmju pieprasījumu saistībā ar Covid-19 krīzes izraisītajiem dziļajiem satricinājumiem, kas paātrina pārmaiņas ES ekonomikā, īpaši digitālajā un vides jomā.

1.2.

Ņemot vērā grūtības, ar ko ES uzņēmumi saskaras saistībā ar darbā pieņemšanu, EESK uzsver, ka ir lietderīgi izmantot duālās izglītības mehānismus, lai apgūtu prasmes visdažādākajos veidos. Lielākā daļa darba devēju godīgi pilda savu apmācītāja lomu duālajā izglītībā, rūpējoties par to, lai nodotu tālāk savu zinātību. Tomēr īpaši jāraugās, lai varētu paredzēt un novērst jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar bezizmaksas produktīvām darbvietām, kurās strādā duālās izglītības praktikanti.

1.3.

EESK atgādina, ka šo mehānismu daudzveidība nodrošina optimālu pielāgošanos dažādām situācijām, kas atkarīgas no uzņēmuma lieluma, kvalifikācijas veida, apmācības sistēmas struktūras un izpildāmā darba veida un līmeņa. Tā arī ļauj darba ņēmējiem un darba meklētājiem apgūt jaunas prasmes ar mērķi cīnīties pret profesionālo prasmju novecošanos.

1.4.

EESK uzsver mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatnības. Ņemot vērā tā darba tehnisko raksturu, kuru veic liels skaits MVU ar unikālu zinātību, it īpaši nišas tirgos, duālā izglītība varētu būt pienācīga atbilde uz to vajadzībām pēc prasmēm. Daudzos lauku apvidos mazo uzņēmumu zinātība ir unikāla iespēja jauniešiem, un labvēlīga uzņēmējdarbības vide varētu uzlabot viņu profesionālās iespējas.

1.5.

EESK uzskata, ka sociālie partneri ir apmācības sistēmas izveides un vadības efektīvi dalībnieki; viņi ir īpaši labā situācijā, kas ļauj novērtēt prasmju vajadzības darba tirgū. Viņi spēj noteikt, kurā profesijā un teritorijā ir darbaspēka trūkums, tādējādi nodrošinot efektīvu un profesionālajā praksē balstītu prasmju apguvi. Viņi var sadarboties ar citām ieinteresētām personām, piemēram, valsti, reģionu vai valsts nodarbinātības dienestu (VND), lai kopīgi izmantotu kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par nepieciešamajām prasmēm.

1.6.

EESK norāda, ka sociālajiem partneriem ir sistemātiski jāuzņemas nozīmīga loma kvalifikāciju un to satura izstrādē. Būtiski ir sociālos partnerus iesaistīt jau pašā procesa sākumā, lai novērstu to, ka resursi neatbilst darba devēju un darba ņēmēju reālajām vajadzībām Eiropā. Sociālie partneri ir arī pietiekami kvalificēti, lai veicinātu karjeras konsultēšanu visās mērķauditorijās.

1.7.

EESK atgādina, ka ieinteresētajām personām (valstij, reģionam, VND) ir būtiska nozīme, piedāvājot risinājumus, kas veicina sociālo iekļaušanu. Lai apmācības un atbalsta shēmas būtu vieglāk saprotamas, EESK iesaka īstenot labāku koordināciju starp visiem dalībniekiem, ieinteresētajām personām un sociālajiem partneriem, noslēdzot līgumisku vienošanos, kurā precizēti katras puses pienākumi un to mijiedarbība. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, publiskajiem sociālajiem dienestiem un bezpeļņas organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, sociālās aizsardzības organizācijām un sociālajiem darbiniekiem ir būtiska nozīme jauniešu un vecāku cilvēku atbalstīšanā, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem no sociāli nelabvēlīgām grupām. Dažu dalībvalstu tiesiskais un finanšu regulējums nodrošina atbildīgu pamatu šo svarīgo funkciju un pakalpojumu izvēršanai. Spēcīga profesionālās apmācības politika ir arī svarīga, lai sasniegtu mērķi veicināt kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kas spēj ātri reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā, kā noteikts LESD 145. pantā.

1.8.

EESK uzsver: lai apmierinātu prasmju vajadzības profesijās, kurās to trūkst, ir jāņem vērā MVU, tostarp ļoti mazu uzņēmumu, īpatnības. Šiem uzņēmumiem nav iekšējā cilvēkresursu dienesta, savukārt saiknei starp apmācību/prasmēm/nodarbinātību jāpiemēro īpaša pieeja. Šiem uzņēmumiem, kas nodrošina daudzas darbvietas, ir vajadzīgs īpašs atbalsts. Šim atbalstam jābūt saistītam ar prasmju vajadzību definēšanu, darba piedāvājuma izstrādi, konsultāciju pakalpojumiem, darbā pieņemšanas procesu, kā arī ar pielāgotām apmācības sistēmām, kas nodrošina integrāciju pastāvīgā darbā.

1.9.

EESK atgādina, ka apmācība ir pamatinstruments personu ar invaliditāti integrācijai. Ir jāpieņem atbilstīgi pasākumi, lai panāktu vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un it sevišķi sievietēm ar invaliditāti, paredzot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošām profesionālās apmācības shēmām. EESK arī norāda, ka darba ilgtspējas pamatā cita starpā ir tiesības uz kvalitatīvu apmācību.

1.10.

EESK iesaka izstrādāt valstu stratēģiskos nolīgumus profesionālās apmācības un karjeras konsultēšanas jomā, pamatojoties uz sarunām starp iestādēm un sociālajiem partneriem un iesaistot tajās profesionālās izglītības un apmācības (PIA) ieinteresētās personas. EESK konstatē, ka šādi nolīgumi pastāv dažos uzņēmumos, profesionālajās nozarēs vai teritorijās, un mudina vispārināt šādus stratēģiskus valstu nolīgumus. Eiropas Savienības darbībām būtu jāsekmē pielāgošanās rūpniecības pārmaiņām, lai veicinātu profesionālo integrāciju un reintegrāciju darba tirgū.

2.   Konteksts

2.1.

Tas, cik pamatotas ir pārdomas par pieejamo prasmju saistību ar darba tirgus vajadzībām, būtu jāvērtē Eiropas kontekstā, kā tas darīts Osnabrikas deklarācijā, kurā norādīts, ka ieinteresētās personas ietver arī sociālos partnerus. Šis Eiropas konteksts nozīmē: — pirmkārt, izglītība, apmācība un mūžizglītība ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmais un ceturtais princips attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un piekļuvi darba tirgum, arī mūžizglītības perspektīvā, — otrkārt, Eiropas Komisija 2020. gadā publicēja paziņojumu par Eiropas mācību un izglītības telpu, atkārtoti apstiprinot tās darbības principus un mērķus, to skaitā kvalitatīvu izglītību visiem, — visbeidzot, atzinumā SOC/570 (1)“Darba nākotne – nākotnē darba tirgū nepieciešamo zināšanu un prasmju apgūšana” EESK aicināja izstrādāt mērķtiecīgu politiku un pieņemt konkrētus pasākumus izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai un pielāgošanai, lai sagatavotos šīm straujajām tehnoloģiskajām un digitālajām pārmaiņām un reaģētu uz tām.

2.2.

Jautājums par pieejamo prasmju saskaņošanu ar darba tirgus vajadzībām Eiropas Savienības valstīs tiek uztverts atšķirīgi. Diskusija par tā dēvēto “prasmju neatbilstību” sākās pirms Covid-19 krīzes, un EESK prasīja ievērot piesardzību šā jautājuma izskatīšanā. Saskaņā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) datiem 45 % darba ņēmēju uzskata, ka viņu prasmes nav pilnībā atbilstošas darbam, ko viņi veic, savukārt 70 % uzņēmumu cieš no prasmju trūkuma, taču tikai daži no tiem šīs grūtības saista ar konstatētajiem šķēršļiem, piemēram, darbā pieņemšanas problēmu, uzņēmuma ģeogrāfisko atrašanās vietu, atalgojuma līmeni un darba apstākļiem. Padziļinātā pētījumā būtu jāanalizē precīzi prasmju neatbilstības iemesli, kā arī tas, kā palīdzēt attiecīgajiem cilvēkiem atrast darbu.

2.3.   Prasmju vajadzības

Nepieciešamās prasmes dažādās valstīs ir atšķirīgas. Tomēr šīs atšķirības ir atkarīgas no valstu rūpnieciskās ražošanas aparāta līmeņa, salīdzinot ar to tautsaimniecību vajadzībām, kas orientētas uz pakalpojumiem vai tūrismu. Lai gan vispārējais nepieciešamo prasmju līmenis paaugstinās, vajadzības ir saistītas arī ar zemāku kvalifikācijas līmeni, kurā tiek izmantota imigrācija.

2.4.   Apmācības sistēma

Profesionālā izglītība un arodmācības ir darba tirgum un tajā nepieciešamajām prasmēm vistuvākā izglītības nozare. Sākotnējās arodmācības, kas lielākoties ir piedāvāta vidusskolas līmenī, tiek apgūtas vai nu skolās, vai profesionālā vidē – mācību centros un uzņēmumos. Arodmācībās iesaistīto jauniešu īpatsvars salīdzinājumā ar vispārējo izglītību ir atšķirīgs Eiropas Savienībā, taču pakāpeniski tas samazinās visās valstīs. Šis konstatējums parasti izraisa korektīvus vai stimulējošus pasākumus gan pēc publisko iestāžu, gan profesionālo apvienību, tostarp sociālo partneru, iniciatīvas. Viens no šādiem pasākumiem – jaunā prasmju programma ir vērsta uz mācību satura digitalizāciju.

Tālākās profesionālās apmācības sistēma galvenokārt ir orientēta uz darbu, un lielākā daļa apmācības darbību notiek profesionālajā vidē.

2.5.   Sociālo partneru loma

Sociālie partneri ir iesaistīti visās valstīs dažādos līmeņos, un to loma būtu jāpastiprina. Pamatojoties uz savu pieredzi, sociālie partneri piedalās pašreizējo un turpmāko prasmju vajadzību noteikšanā profesionālajās nozarēs vai valstu starpnozaru līmenī. Ļoti bieži viņi piedalās arī kvalifikāciju un diplomu kritēriju noteikšanā, apmācības sistēmu pārvaldībā, arodmācības un māceklības fondu apsaimniekošanā un karjeras konsultēšanā mūžizglītības sistēmā. Turklāt arodmācības ir jautājums, par kuru sociālie partneri parasti vienojas darba koplīgumu ietvaros.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK konstatē pieaugošo darba tirgus nelīdzsvarotību, kas jo īpaši saistīta ar prasmju trūkumu un ko ir papildus ietekmējusi veselības krīze, kas palielina plaisu starp jauniešu vajadzībām un prasmēm arvien koncentrētākā ekonomikā.

3.1.1.

Šī situācija, kas pastāvēja pirms veselības krīzes, attīstījās un pasliktinājās kopš aptuveni divdesmit gadiem. Tehnoloģiskās prasmes, iespējams, novecos 60 % pieaugušo darbinieku (2014. gada dati par ES-28) (2). Šī situācija ir saistīta ar bezdarba un spriedzes līdzāspastāvēšanu darba tirgū (3) (4).

3.1.2.

Veselības krīze ir pastiprinājusi spriedzi darba tirgū, jo īpaši spriedzi saistībā ar paātrinātu digitālo pārveidi.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē ES Prasmju programmu un jo īpaši to, ka Padomes ieteikums par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai un sociālajam taisnīgumam var aptvert darbības visos profesionalizācijas posmos, kā arī ņemt vērā visu veidu vajadzību un prasmju mainīgo raksturu: a) visos profesionalizācijas posmos (Cedefop atsauce – prasmju pārskats) (5): — pirms ienākšanas profesionālajā dzīvē: — prasmju attīstīšana un profesionalizācija (sākotnējās arodmācības un tālākā profesionālā izglītība un apmācība, duālā izglītība un māceklība), — ienākot uzņēmumā vai iekšējās mobilitātes gadījumā: — profesionālo prasmju un uzvedības prasmju pielāgošana uzņēmuma situācijai (atbalsts, pielāgojoties darba vietai, un apmācība darbvietā), — visas darbs dzīves garumā: — profesionālo prasmju pielāgošana mainīgajām darba un profesijas vajadzībām; b) pielāgojot shēmas vajadzībām, kas rodas mainīgajās nodarbinātības situācijās: prasmju pastiprināšana (upskilling), profesionālā pārkvalifikācija (reskilling), prasmju daudzveidība (cross-skilling), jaunas prasmes; c) atkarībā no vajadzīgo prasmju veida: pamatprasmes, tehniskās prasmes un profesionālā lietpratība, transversālās prasmes.

3.3.

Tirdzniecības uzņēmumu darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizāciju deklarācijās ES līmenī ir izvirzīti priekšlikumi, kas pamato sociālo partneru likumīgās tiesības iejaukties šajā jomā. Tādējādi Eiropas Arodbiedrību konfederācija veicina sociālo dialogu šajā jomā gan ES, gan valstu līmenī; SMEUNITED uzskata, ka valdībām būtu jādeleģē sociālajiem partneriem māceklības pārvaldība; BUSINESSEUROPE iestājas par to, lai sociālie partneri noteiktu vajadzības pēc apmācības programmām un kopā ar apmācības sniedzējiem vestu sarunas par darbinieku apmācību.

3.4.   Ieinteresēto personu loma

Lai atvieglotu vajadzību, resursu un īstenojamo darbību noteikšanu, EESK prasa kopā ar citām ieinteresētajām personām iesaistīt sociālos partnerus, kuriem būtu jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām un jāizmanto līdzekļi, ko tās var nodrošināt. Tas jo īpaši attiecas uz: uzņēmumiem, profesionālajām nozarēm un citām profesionālajām un starpnozaru organizācijām, nozaru un valstu sociālajiem partneriem, nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām vai profesionālo diplomu klasifikācijas sistēmām, reģionālajām iestādēm un reģionālajām publiskajām vai publiskām organizācijām līdzīgām struktūrām, kā arī valsts iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, sociālajiem dienestiem, sociālās aizsardzības organizācijām, karjeras konsultēšanas struktūrām un struktūrām, kas palīdz integrēt, reintegrēt un iekārtot darbā cilvēkus, tostarp cilvēkus ar invaliditāti, un sākotnējās arodmācības (IVET) un tālākās profesionālās izglītības un apmācības (CVET (6)) struktūrām.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   Prognozēt prasmju vajadzības

4.1.1.

Sociālajiem partneriem ir galvenā loma darba tirgū vajadzīgo prasmju izzināšanā, izvērtēšanā un prognozēšanā. Viņiem ir svarīga loma, vadot arodu un prasmju novērošanas centrus un analizējot savāktos datus. Viņu veiktajai perspektīvu analīzei ir jābūt saskanīgai ar novērtējumiem, ko veikušas visas ieinteresētās personas: valstis, reģioni, kameras un visas struktūras, kas darbojas nodarbinātības, apmācības un karjeras konsultēšanas jomā, piemēram, sociālie dienesti un struktūras. Šīs sadarbības palīdz izvirzīt Eiropu darba tirgus centrā.

4.1.2.

EESK uzskata, ka šī būtiskā loma ir vēlreiz jāapstiprina, nodrošinot sociālajiem partneriem visus nepieciešamos līdzekļus, lai viņi varētu darboties atbilstoši ātrumam, kādā notiek būtiskās pārmaiņas darba tirgū. Izrādās, ka ekonomiskā, sociālā un veselības krīze, kas sākās 2020. gadā un turpinās joprojām, ir spēcīgs pārmaiņu dzinulis mūsu ekonomikā. Uzņēmumu digitalizācija ir absolūti nepieciešama, lai uzņēmumi, tostarp vismazākie uzņēmumi, varētu pielāgoties. Pašlaik klienti un patērētāji, reaģējot uz krīzes sekām, ļoti gaida ne vien jaunās profesijas, kas saistītas ar ekoloģisko pārkārtošanos, bet arī pašu pārkārtošanos.

4.2.   Panākt efektīvāku apmācības piedāvājumu un saturu

4.2.1.

Pamatojoties uz prasmju vajadzību novērtējumu, izglītības un kvalifikācijas standarti ir regulāri jāatjaunina, lai nepieļautu to novecošanos. Tādējādi prasmes, kas saistītas ar jaunajām tehnoloģijām un zaļās pārkārtošanās prasībām vai digitālo pārveidi, ko paātrina veselības krīze, prasa ātru reaģēšanu. Izmantojot piemērotas iekļaujošas metodes, inovatīva pedagoģiskā prakse būtu jāpielāgo grūti sasniedzamām mērķgrupām. Duālās izglītības princips ļauj kombinēt apmācības sistēmas un uzņēmumu apmācības kapacitāti, kas būtiski atvieglo ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū, lai veicinātu saimnieciskās darbības attīstību. Lai gan lielākā daļa darba devēju pilnībā pilda apmācītāja lomu duālās izglītības ietvaros, būtu īpaši jāraugās, lai varētu paredzēt un novērst jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar bezizmaksas produktīvām darbvietām, kurās strādā duālās izglītības praktikanti.

4.2.2.

Šie duālās izglītības mehānismi var būt dažādi: — jauniešu un pieaugušo arodmācība māceklības veidā, lai iegūtu pilnvērtīgu profesionālo kvalifikāciju konkrētajā profesijā, — sākotnējās arodmācības, paredzot prakses periodus uzņēmumā saskaņā ar mehānismiem darba apvienošanai ar mācībām, — darba prakse uzņēmumā, konkrēti, lai iepazītu profesiju, — arodmācības darba meklētājiem, kas vēlas apvienot darbu ar mācībām, — iekšējā apmācība uzņēmumā darba attiecību situācijā, — apmācība pirms profesionālā darba uzsākšanas, lai apgūtu profesijā nepieciešamās prasmes, — patstāvīgas dzīves apmācība, prasmju analīze, jo īpaši grūtībās nonākušiem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un jauniešiem, kas pārtrauc mācības, neieguvuši kvalifikāciju.

4.2.3.

Visbeidzot, izglītības piedāvājuma efektivitātes meklējumiem ir jāsniedz atbildes visneaizsargātākajām personām. Ir būtiski ņemt vērā invaliditātes situācijas, lai izglītības sistēma kļūtu materiāli un fiziski pieejama un šo mērķauditoriju varētu izglītot.

4.3.   Uzlabot sociālo partneru un ieinteresēto personu iesaisti

4.3.1.

Papildus brīvprātīgai pieejai dalībnieki slēdz līgumus, lai nostiprinātu šo labo praksi un precīzāk prognozētu prasmju vajadzības, paaugstinot arodmācības sistēmu efektivitāti.

4.3.2.

Efektīvi sadalot pienākumus visneaizsargātāko personu atbalstīšanā un pārraudzībā, ieinteresētajām personām ir jāuzņemas galvenā loma sociālajā iekļaušanā. Rīkojot apmācības kursus un sniedzot būtisku atbalstu, ieinteresētajām personām ir īpaša misija palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri ir attālināti no darba.

4.3.3.

Profesionālās apmācības sistēmas panākumi ir atkarīgi no sociālo partneru aktīvas iesaistīšanās tās veidošanā. Sadarbība starp abām mācību vietām – apmācības iestādēm un uzņēmumiem – ir galvenais veiksmes faktors. Izstrādājot valstu vai reģionālās politikas, sociālajiem partneriem jānodrošina elastīgums, lai apmācību struktūru un saturu varētu pielāgot darba devēju un darba ņēmēju vajadzībām konkrētā darba tirgus kontekstā.

4.4.   Rosināt uzņēmumu un darbinieku interesi par investīcijām apmācībā

4.4.1.

To darba ņēmēju īpatsvars, kuri gada laikā atjaunina vai paaugstina kvalifikāciju, joprojām ir pārāk mazs, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Šķēršļu ir daudz: apmācības finansēšana un grūtības darba devējiem aizstāt personālu, kas nosūtīts mācīties, sākotnējo arodmācību noraidīšana, apmācības satura un darbiniekiem paredzēto apmācības sistēmu pieejamība un kvalitāte.

4.4.2.

Tādēļ pamatzināšanas joprojām ir būtisks priekšnoteikums iespējai iegūt darbu, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Jaunieši, kas mācās, smagi izjūt Covid-19 krīzes sekas, un pieaug priekšlaicīgi mācības pārtraukušo jauniešu skaits; tas aktualizē jautājumu par atbalstu un karjeras konsultēšanu visa mūža garumā. Šis izaicinājums ir izšķirošs, lai rosinātu darba ņēmēju un darba meklētāju interesi, dodot viņiem iespēju kļūt par profesionālās izaugsmes dalībniekiem. Būtisks mērķis ir panākt, lai 8 % tālākizglītības mācekļu un stažieru varētu izmantot mobilitātes periodu ārzemēs; Erasmus ietekmes pētījumos tiek uzsvērts mobilitātes periodā gūtais labums prasmju un nodarbināmības ziņā.

4.4.3.

Visbeidzot, rodas jautājums par kandidātu prasmju apzināšanu uzņēmumos, jo īpaši tajos, kuros nav iekšējā cilvēkresursu dienesta.

---

(1)  OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(2)  https://www.cedefop.europa.eu/files/3075_en.pdf, 26. lpp.

(3)  Bezdarba līmenis (sadalījumā pa dalībvalstīm): https://ec.europa.eu/eurostat/web/lfs/visualisations: bezdarba līmenis, 2021. gada janvāris, ES27 valstis.

(4)  Neaizpildītās vakances (sadalījumā pa dalībvalstīm): https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Job_vacancy_statistics.

(5)  https://skillspanorama.cedefop.europa.eu/en/dashboard/european-skills-index

(6)  VET nodrošinātāji – VET4EU2 https://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetailDoc&id=38451&no=1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kā izglītības un apmācības ietvaros mūžizglītības perspektīvā sekmēt Eiropai vajadzīgās prasmes ar mērķi izveidot taisnīgāku, saliedētāku, ilgtspējīgāku, digitālāku un noturīgāku sabiedrību”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Portugāles pieprasījuma)

(2021/C 286/06)

Ziņotāja:

Tatjana BABRAUSKIENĖ

Padomes prezidentvalsts Portugāles pieprasījums	Vēstule, 26.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātība, sociālās lietas un pilsoniskums
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	16.4.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	219/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzsver: gan Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), gan citi ieguldījumi ir jāizmanto efektīvi, lai ekonomikas digitālās un zaļās pārkārtošanās laikā atbalstītu ekonomikas izaugsmi un sabiedrības noturīgumu, uzlabojot izglītības un apmācības (sistēmu, iestāžu un programmu) kvalitāti un iekļautību, reaģētu uz visu vecuma grupu un jebkura mācīšanās posma izglītojamo vajadzībām, sagatavotu viņus dzīvei un darbam un gādātu, ka visiem darba ņēmējiem, tāpat kā arvien lielākam skaitam cilvēku, kas nav nodarbināti, jo īpaši sievietēm, ir pieejama apmācība. Tas palīdzēs garantēt brīvu pārvietošanos darba ņēmējiem un brīvu apriti pakalpojumiem, kā arī nodrošināt, ka uzņēmumi ir pietiekami sagatavoti, lai pielāgotos norisēm savā nozarē un novērstu prasmju trūkumu, ar ko tie saskaras nozaru digitālajā un zaļajā pārejā.

1.2.

EESK iesaka Eiropas izglītības telpā noteikt sasniedzamus ilgtermiņa mērķus un izveidot pastāvīgu uzraudzības sistēmu katrai dalībvalstij, lai visiem nodrošinātu kvalitatīvu, iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību un lai gādātu, ka ikvienam ir tādas zināšanas, prasmes, kompetences un attieksme, kas Eiropai vajadzīga taisnīgākas, saliedētākas, ilgtspējīgākas, digitālākas un noturīgākas sabiedrības veidošanai.

1.3.

EESK norāda: lai Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī politikas izstrāde un īstenošana būtu sekmīga, būtisks nākamā ES stratēģiskā satvara instruments ir demokrātiska izglītības un apmācības sistēmu pārvaldība, piemēram, ar sociālā dialoga starpniecību. Tā ir jānodrošina un jānostiprina, iekļaujot saturīgas konsultācijas ar organizētu pilsonisko sabiedrību.

1.4.

EESK iesaka noteikt, ka turpmāk katra atvērtās koordinācijas metodes darba grupa iesniedz Izglītības padomē apspriešanai politikas rezultātus un, vēlams, politikas ieteikumus. Darba grupu sasniegtais būtu jāpublisko, reāli jāīsteno un jāpanāk, ka tam tiek pievērsta uzmanība gan attiecīgajā politikas veidošanas līmenī, gan ES un valstu līmeņa speciālistu vidū; tāpēc šo grupu sastāvā ir svarīgi iekļaut attiecīgos sociālos partnerus un ieinteresētās personas, kas darbojas izglītības politikas izstrādē, kā arī skolu vadītāju, skolotāju un skolēnu pārstāvjus no katras valsts.

1.5.

Lai sasniegtu rādītājus, kritērijus un mērķus, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, Padomes Rezolūcijā par EEZ (2020), Padomes ieteikumā par PIA un Osnabrikas deklarācijā, EESK ierosina veikt papildu pētījumus un ietekmes novērtējumu, lai rādītājus pielāgotu un tiem pievienotu citus nepieciešamos rādītājus, kas palīdzētu valstīm uzlabot ziņošanu par īstenošanu, jo Covid-19 krīzes patiesā ietekme uz izglītības sistēmām, izglītojamajiem un mācībspēkiem vēl nav pilnīgi skaidra. Turklāt ar rādītāju palīdzību būtu jānonāk pie pasākumiem, kas valsts līmenī ar kopīgu sociālo un izglītības politiku atbalsta sociālekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošus skolēnus un izglītojamos, kā arī izglītojamos ar invaliditāti. Par sasniegumiem kritēriju un rādītāju izpildē būtu jāziņo pēc apspriešanās ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.

1.6.

EESK ierosina turpināt nozīmīgo darbu, kas tiek veikts prezidentvalsts vadītajās neformālajās izglītības nozaru sadarbības sanāksmēs (DG School, DGVET, DGHE) (1), rast sinerģiju starp tām un palielināt to atpazīstamību, iesaistot attiecīgos sociālos partnerus no visām ES valstīm un apspriežoties ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām pēc PIA padomdevējas komitejas parauga. Komiteja iesaka arī sasaistīt ES un nacionālo/reģionālo politiku, īstenojot efektīvu partnerību un pārvaldību, kurā iesaistās ministrijas, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība.

1.7.

Saskaņā ar Rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, ko paredzēts pieņemt 2021. gada sociālo lietu samitā, EESK aicina Eiropas un valstu līmenī efektīvi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu, pilnībā iesaistot attiecīgos sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un to atbalstot ar ilgtspējīgiem publiskiem ieguldījumiem un ANM.

1.8.

EESK vērš uzmanību uz holistisko pieeju izglītībai un apmācībai un to, cik svarīgi ir šādu pieeju izmantot neseno ES iniciatīvu īstenošanā tādās jomās kā izglītība (Eiropas izglītības telpa), PIA (PIA ieteikums), prasmes (Eiropas Prasmju programma), jauniešu izglītība (“Tilts uz darbvietām”) un digitālās prasmes (Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam), garantējot, ka tās veicina vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai, pārkvalifikācijai un darba ņēmēju prasmju pilnveidei, lai darba tirgū nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos, un sniedz atbalstu, lai mazkvalificētiem pieaugušajiem palīdzētu atrast darbu un iegūt uzņēmējdarbības prasmes, bet uzņēmumiem – turēties kopsolī ar globālo inovāciju un konkurenci.

1.9.

EESK uzsver, ka, īstenojot Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam, ir vajadzīgs efektīvs sociālais dialogs ar arodbiedrībām, apspriešanās ar ieinteresētajām personām, darba tiesību ievērošana un īstenošana, kā arī darba ņēmēju informēšana, apspriešanās ar viņiem un viņu līdzdalība digitālo prasmju pilnveidē, it īpaši profesionālajā izglītībā un apmācībā, pieaugušo izglītībā un darbinieku apmācībā, lai samazinātu prasmju trūkumu, ar ko saskaras uzņēmumi. Lai sasniegtu Eiropas Komisijas mērķi un palielinātu tādu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem īpatsvaru, kuriem ir digitālās pamatprasmes, no 56 % 2019. gadā līdz 70 % 2025. gadā, EESK, atsaucoties uz Revīzijas palātas ziņojumu, aicina turpmākajās ES programmās piešķirt īpašas summas, definēt apakšmērķus un atskaites punktus un konsekventi novērtēt digitālās prasmes pastāvīgi mainīgajā digitālajā vidē.

1.10.

EESK aicina dalībvalstis nodrošināt efektīvu atbalstu tiem nodarbinātajiem un bezdarbniekiem, kuriem ir grūtības piekļūt kvalitatīvai un iekļaujošai pieaugušo izglītībai un apmācībai; šajā saistībā jānodrošina mērķtiecīgs finansējums tiem, kam tas ir nepieciešams, piemēram, bezdarbniekiem, nestandarta darba ņēmējiem, mazkvalificētiem darba ņēmējiem, cilvēkiem ar invaliditāti, gados vecākiem darba ņēmējiem, senioriem un cilvēkiem, kas pieder sociāli un ekonomiski nelabvēlīgām grupām, vienlaikus ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu.

1.11.

EESK ierosina apkarot pieaugošo nevienlīdzību skolās un sabiedrībā kopumā, īstenojot efektīvu, kopīgu sociālo un izglītības politiku nacionālajā līmenī. EESK ierosina rīkot kopīgu izglītības un sociālo lietu ministru Padomes sanāksmi, lai rastu risinājumus, kā izglītībā novērst Covid-19 krīzes izraisīto nevienlīdzību un panākt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un apmācībai.

1.12.

Atzinīgi vērtējot jaunajā rezolūcijā par Eiropas izglītības telpu izvirzītos mērķus, EESK ierosina regulāri pielāgot Eiropas izglītības telpas rādītājus un kritērijus un pievienot arī citus nepieciešamos rādītājus (piemēram, par zaļajām prasmēm un kompetencēm/zināšanām par ilgtspējīgu attīstību), par kuriem valstīm ir viegli ziņot; tas nodrošinātu, ka ar valstu pasākumiem patiešām tiek atbalstīti sociālekonomiskās grūtībās nonākuši studenti un izglītojamie.

1.13.

EESK norāda, ka mūžizglītības perspektīvā ir būtiski attīstīt visu izglītojamo personu sociālās kompetences, gādājot, ka šīs prasmes sāk mācīt jau agrīnā vecumā un turpina visā pieaugušo izglītošanas laikā, kā arī cīnīties par iecietību un nediskriminēšanu visu iedzīvotāju izglītībā un apmācībā. Pamatkompetences – it īpaši sociālais delikātums, empātija, kultūru dialogs, pilsoniskuma prasmes, sociālās kompetences un uzņēmējdarbības, tostarp sociālās uzņēmējdarbības kompetences – būtu jāmāca visā izglītības un apmācības procesā.

1.14.

EESK aicina dalībvalstis efektīvi un konsekventi izmantot atveseļošanas plānu, Next Generation EU un citus ES fondus, tostarp Erasmus, ESF+ un Taisnīgas pārkārtošanās fondu, lai atbalstītu tādu izglītības un apmācības politiku, kas ļautu veidot taisnīgāku, saliedētāku, iekļaujošāku, ilgtspējīgāku, digitālāku un noturīgāku sabiedrību.

1.15.

EESK uzskata, ka Eiropas pusgada procesā valdības arī turpmāk jāmudina nodrošināt ilgtspējīgus publiskos ieguldījumus, lai īstenotu ilgtermiņa saistības: uzlabotu kvalitāti, taisnīgumu, līdztiesību un sociālo iekļautību skolās, sekmētu jebkura vecuma izglītojamo vienlīdzīgu piekļuvi digitālajiem materiāliem un atbalstītu digitālo tehnoloģiju drošu izmantošanu skolās un citās izglītības iestādēs.

1.16.

EESK uzsver, ka zināšanas, prasmes un kompetences ir jāatzīst un jāpieņem, ievērojot katras dalībvalsts izglītības un profesionālās prasības. Ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi pilnvērtīgai kvalifikācijai, tāpēc EESK aicina īstenot Padomes Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (2) un Lisabonas konvenciju (par kvalifikāciju atzīšanu) (3). EESK atkārtoti norāda uz savu atzinumu (4), ka apmācībām, kuru rezultātā iegūst mikroapliecinājumus, ir nepieciešami kvalitātes standarti un skaidra informācija par apmācības vērtību, lai darba tirgū šādas apmācības būtu patiešām izmantojamas kvalifikācijas celšanai un pievienojamas pilnai kvalifikācijai. Ir svarīgi mikroapliecinājumiem nepiemērot pārmērīgu regulējumu, lai saglabātu to elastību atbilstoši darba tirgus vajadzībām.

1.17.

Pēc efektīva sociālā dialoga ar skolotājiem EESK aicina valstu līmenī īstenot Eiropas izglītības telpu, lai uzlabotu mācīšanas kvalitāti digitālajā laikmetā, paaugstinātu mācīšanas standartus, veidotu kvalitatīvāku un iekļaujošāku skolotāju sākotnējo izglītību un pastāvīgu profesionālo izaugsmi, kā arī nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus un algas skolotājiem, tādējādi padarot šo profesiju pievilcīgāku augsti kvalificētiem kandidātiem.

1.18.

EESK uzsver nepieciešamību ievērot akadēmisko brīvību un augstākās izglītības iestāžu autonomiju un pārvaldības principus saistībā ar to ieguldījumu mūžizglītībā un nodrošināt pienācīgus publiskos ieguldījumus augstākajā izglītībā un pētniecībā, Eiropas universitāšu tīklu iekļautību un daudzveidību, kā arī nacionālo un institucionālo pilnvaru ievērošanu attiecībā uz augstāko izglītību. EESK aicina turpināt apspriest idejas par tā dēvēto “Eiropas grādu” un “Eiropas Universitātes statūtiem” ar valdībām, attiecīgajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī atbalstīt augstākās profesionālās izglītības un apmācības piedāvājumu izstrādi.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Šis atzinums ir ieguldījums prezidentvalsts Portugāles vadītajās Padomes diskusijās (2021. gada pirmajā pusgadā) par to, kā īstenot ES izglītības, apmācības un mūžizglītības iniciatīvas, konkrēti par Eiropas izglītības telpu, atjaunināto Prasmju programmu un Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam.

2.2.

Pieaugoša ienākumu nevienlīdzība, cilvēku mobilitāte un sabiedrības novecošana ir sociālie faktori, kas ietekmē izglītības un apmācības politiku. Laikā, kad sabiedrība saskaras ar ekonomiska rakstura piespiedu faktoriem, piemēram, digitālo pārveidi un aprites ekonomiku, atbalsts individuālām mācībām varētu būt viens no risinājumiem, kas uzlabotu sabiedrības ilgtspēju un ļautu vieglāk pārvarēt šķēršļus un problēmas, kas saistītas ar sociālo un ekonomisko pārveidi, vienlaikus attīstot mācīšanās prasmes.

2.3.

ES valstu vadītāji 2017. gada 17. novembrī tikās Gēteborgas samitā, lai parakstītu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, un, izmantojot šo iespēju, uzsāka pirmās diskusijas par tā sauktās Eiropas izglītības telpas izveidi (5); par šo tematu laikā no 2018. gada līdz 2020. gadam tika izteikti vairāki jauni priekšlikumi, un šā procesa rezultātā 2021. gada februārī tika izstrādāta jauna Padomes rezolūcija. Šī iniciatīva ir saistīta ar sociālā pīlāra pirmo principu (“Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū”), kā arī ar ceturtajā principā minētajām tiesībām, kuru vidū ir atbalsts apmācībai un pārkvalifikācijai, it īpaši tam, lai jauniešiem būtu pieejama tālākizglītība, māceklība un prakse.

2.4.

Eiropas Komisija 2020. gada 1. jūlijā publicēja savu jauno politikas pasākumu kopumu, proti, paziņojumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (6), priekšlikumu Padomes ieteikumam par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) (7), kā arī paziņojumu (8) un priekšlikumu Padomes ieteikumam (9)“Jauniešu nodarbinātības atbalsts – tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei”. Šajos politikas dokumentos mūžizglītība, prasmju pilnveide un pārkvalifikācija ir sasaistīta ar Eiropas izglītības telpas īstenošanu un izveidi. Pēc šīm iniciatīvām EESK 2020. gadā pieņēma atzinumus par atjaunināto Prasmju programmu (10), Garantijas jauniešiem stiprināšanu (11) un par tematu “Ceļā uz ES stratēģiju zaļo prasmju un kompetenču vispārējai uzlabošanai” (12).

2.5.

Savā atzinumā ““Lietošanas vērtība” atgriežas: jaunas perspektīvas un izaicinājumi Eiropas produktiem un pakalpojumiem” (13) EESK pauda viedokli, ka inovatīvi, augsti specializēti produkti un pakalpojumi, kas atbilst gan klientu vajadzībām, gan sociālajai un vides ilgtspējai, varētu kļūt par mūsdienu Eiropas konkurētspējas būtību un galveno mērķi. Tāpēc Komiteja iesaka veikt politikas intervences pasākumus saistībā ar attiecīgajiem izglītības un apmācības pakalpojumiem.

2.6.

Eiropas Komisija 2020. gada 30. septembrī publicēja paziņojumu “Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam” (14), kurā aplūkoja sešas jomas: kvalitāti, iekļautību un dzimumu līdztiesību, zaļo un digitālo pārkārtošanos, skolotāju un pasniedzēju jautājumu, augstāko izglītību un ģeopolitiskās dimensijas. ES Izglītības padome 2020. gada 30. novembrī norādīja, cik svarīga ir valstu kompetence izglītības jomā, kā arī kultūru un izglītības sistēmu daudzveidības respektēšana, un diskutēja par “Eiropas izglītības telpas pārvaldības mehānismu un Savienības līmeņa mērķiem, ko ierosināts sasniegt līdz 2030. gadam” (15).

2.7.

Papildinot iepriekšējās politikas iniciatīvas, Komisijas paziņojumam “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” (16) sekoja Padomes secinājumi, kuros uzsvērts, ka digitālajai izglītībai “vajadzētu būt vērstai uz izglītojamo un jāatbalsta visi indivīdi un pilsoņi savas personības un prasmju pārliecinātā, brīvā un atbildīgā pilnveidošanā” (17).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Covid-19 pandēmija Eiropas ekonomikā ir izraisījusi dziļu recesiju un palielinājusi bezdarbu; šo parādību cēlonis ir ekonomikas bezprecedenta lejupslīde un problēmas, ar kurām krīzes laikā saskaras uzņēmumi. Neraugoties, ka ar Eiropas un valstu instrumentu atbalstu plaši tiek izmantotas darbvietu saglabāšanas shēmas, tiek prognozēts, ka bezdarbs Eiropas Savienībā pieaugs no 6,7 % 2019. gadā līdz 7,7 % 2020. gadā un 8,6 % 2021. gadā, bet 2022. gadā nedaudz samazināsies līdz aptuveni 8,0 % (Eurostat, 2020. gada 5. novembris). Augstais Covid-19 krīzes izraisītais bezdarba līmenis rūpniecības digitālās un zaļās pārkārtošanās dēļ vēl vairāk palielina pieprasījumu pēc Eiropas darbaspēka prasmēm, to pilnveides un pārkvalifikācijas. Ar efektīvu ES politiku ir jāatbalsta ekonomikas izaugsme un sabiedrības noturība.

3.2.

Covid-19 krīze ir paātrinājusi arī digitālo pārkārtošanos izglītībā, darbā un ikdienas dzīvē. EESK atzinumā par atjaunināto Prasmju programmu uzsvērts: “(..) visiem eiropiešiem ir jābūt tiesībām piekļūt kvalitatīvai un iekļaujošai apmācībai un mūžizglītībai taisnīgas pārkārtošanās ietvaros un saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām. Mēs uzsveram nepieciešamību risināt izglītības nepietiekamības problēmu, kas Covid krīzes laikā ir padziļinājusies, jo piekļuve izglītībai un apmācībai nav visiem vienlīdzīga” (18). Zināšanu, prasmju un kompetenču apguvei ne vien jākalpo darba tirgus vajadzībām un tam, lai konkurētspējas pamatā būtu vienīgi kvalitāte, bet arī jāgatavo apmācāmie par aktīviem, demokrātiskiem pilsoņiem un jāpalīdz mazināt sociālo un ar izglītību saistīto nevienlīdzību. Tālab līdzās ES iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanai milzīga nozīme ir digitālo mediju lietotprasmei, lai cilvēki spētu orientēties sarežģītajā mūsdienu pasaulē.

3.3.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Savienības un valstu līmeņa politikas pasākumi gādātu, ka izglītība un apmācība ir cilvēktiesības un sabiedrisks labums, ka tiek cienīta Eiropas kultūru daudzveidība un ka izglītības un apmācības politika ir valstu kompetencē. Ar ES un valstu līmeņa politikas palīdzību ir jāveic efektīvi pasākumi, lai īstenotu ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Eiropas sociālo tiesību pīlāru un tādējādi nodrošinātu kvalitatīvu, efektīvu un iekļaujošu izglītību un apmācību ikvienā Eiropas valstī, kopā ar visām dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām iesaistoties Rīcības plānā Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai.

3.4.

Ir ļoti svarīgi Eiropas izglītības telpā veicināt vēl ciešāku ES valstu politisko sadarbību un arī turpmāk nodrošināt mācību platformu ministrijām, izglītības jomas sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām. Lai pārvaldība būtu efektīva, vajag konsekventu izglītības un apmācības politiku, kas jāattiecina uz visām izglītības jomām, sākot no agrīnās pirmsskolas izglītības līdz pat pieaugušo izglītībai, tostarp uz visu vecuma grupu profesionālo izglītību un apmācību, un ir jāsasaista ES un valstu/reģionālā politika, ar trīspusējās politikas grupu starpniecību gādājot arī par efektīvām partnerattiecībām starp ministrijām, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

3.5.

EESK atsaucas uz savu atzinumu “Ilgtspējīgs finansējums mūžizglītībai un prasmju attīstīšanai kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos” (19) un uzsver, ka ilgtspējīgi publiskie ieguldījumi izglītībā un apmācībā un efektīvi privātie ieguldījumi visu vecuma grupu profesionālajā izglītībā un apmācībā ir priekšnosacījumi tam, lai politikas pasākumi, kas veltīti ikvienas vecuma grupas izglītojamo sociālajai un ekonomiskajai iekļaušanai un uzņēmumu atbalstam, būtu sekmīgi. Tāpēc ir svarīgi Atveseļošanas plānu, Next Generation EU un citus ES fondus (piem., ESF+ un Taisnīgas pārkārtošanās fondu) izglītības un apmācības politikas atbalstam saistībā ar Eiropas pusgadu izmantot racionāli un konsekventi.

3.6.

Vairāki stratēģiskās sistēmas ET2020 rādītāji un kritēriji nav sasniegti, tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka daudzi rādītāji ir nostiprināti Eiropas izglītības telpas iniciatīvā. Tomēr šie rādītāji nozīmē lielu piepūli, un, lai tos sasniegtu, valdībām ir jāuzņemas finansiālas saistības. Ļoti svarīgi ir arī precizēt terminus, ko katra valsts izmanto kā rādītājus, un par kritēriju lietot aktīvāku izpratnes veidošanu par ilgtspējīgu vidi.

3.7.

Covid-19 krīze ir skaidri parādījusi, ka tieši skola ir tā vieta, kur skolēni var izkopt savas sociālās kompetences. Skolēniem būtu jāmāca, kā visu mūžu pilnveidot šīs kompetences, mācoties mācīties un aktīvi iesaistoties sabiedrībā, iepazīstot dažādas kultūras, valodas un mobilitāti, uzlabojot savas zināšanas par mākslu utt. Šīs kompetences ir īpaši svarīgas, jo daudzi vēsturiski piemēri liecina, ka ekonomikas un finanšu krīzes veicina radikālisma pieauguma tendenci. Tāpēc EESK norāda, ka ir svarīgi veikt pasākumus, lai turpinātu īstenot “Deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību – brīvības, iecietības un nediskriminācijas – veicināšanu ar izglītības palīdzību (2015. g.)” (20), piemērojot to visu vecumu izglītojamajiem.

3.8.

Lai uzlabotu visu Eiropas iedzīvotāju zaļās prasmes, kompetences un attieksmi, ES dalībvalstīm vides politika ir jāsaista ar izglītības politiku un ir jāizstrādā nacionālās zaļo prasmju un kompetenču stratēģijas. EESK norāda (21), ka ES līmenī varētu izstrādāt zaļo prasmju un kompetenču rādītājus un kritērijus attiecībā uz izpratni par klimata pārmaiņām, ekoloģiski atbildīgu rīcību un ilgtspējīgu attīstību, lai palīdzētu valstīm, piemērojot pārveidojošu pieeju izglītībai, zaļās prasmes un kompetences iekļaut izglītības programmās jau no agrīna vecuma un turpināt tās arī pieaugušo izglītībā kā mūžizglītības sastāvdaļu.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam liela uzmanība pievērsta vienlīdzīgai piekļuvei digitālajiem rīkiem, internetam un digitālo kompetenču un prasmju attīstībai, it īpaši attiecībā uz sievietēm, kas strādā STEM un IT profesijās. Efektīvas valstu un uzņēmumu līmeņa prasmju un digitalizācijas stratēģijas varētu palīdzēt nodrošināt darba ņēmējiem atbilstīgu un kvalitatīvu apmācību. Arī uzņēmumiem ir jāsaņem atbalsts, lai tie varētu gādāt par savu darbinieku prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju laikā, kad viņu darbvietas tiek digitalizētas. Tas atbilst zaļajai pārveidei arī rūpniecībā – saistībā gan ar ražojumiem, gan procesiem –, kas Eiropas uzņēmumiem ir ne vien nepieciešamība, bet arī iespēja.

3.10.

Sevišķa nozīme ir pilnas kvalifikācijas respektēšanai. Attiecībā uz kvalifikācijas automātiskas savstarpējas atzīšanas ieviešanu līdz 2025. gadam EESK uzsver, ka zināšanas, prasmes un kompetences ir jāatzīst un jāpieņem, ievērojot katras dalībvalsts izglītības un profesionālās prasības, un ir jāuzlabo studentu un izglītojamo piekļuve atjauninātai informācijai par atzīšanas procedūrām. Šajā nolūkā un lai atbalstītu vispārēju mūžizglītību, ir aktīvāk jāīsteno gan Padomes Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (22), gan Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu (23).

3.11.

EESK atzinīgi vērtē 2021.–2027. gada Digitālās izglītības rīcības plāna ierosmi izveidot Eiropas digitālo materiālu un kursu apmaiņas platformu. Lietotājiem ir vajadzīga visa informācija par to, vai kursu beidzēji iegūst pilnu vai daļēju kvalifikāciju vai arī mikroapliecinājumu, kā arī ziņas par to, kurš apstiprina tiešsaistes kursus un nodrošina to kvalitāti, par to, vai tie ir atzīti un kādā veidā, un kā ar tiem varēs papildināt pilno kvalifikāciju. Būtu svarīgi šādus kursus uzskaitīt Europass portālā un nopietni apsvērt jautājumu par autortiesībām un īpašumtiesībām uz tiešsaistes materiāliem, kā arī par attiecīgo tiešsaistes kursu kvalitāti un noderīgumu.

3.12.

Kvalitatīvas izglītības un apmācības nodrošināšanā viena no galvenajām lomām ir skolotājiem, tomēr saskaņā ar ESAO datiem mazāk nekā katrs piektais skolotājs savu profesiju uzskata par augstu vērtētu sabiedrībā (24), un tā tiek atalgota vidēji par 11 % zemāk nekā citas profesijas, kam nepieciešama augstākā izglītība (25). Eiropas izglītības telpai ir jāsniedz efektīvs atbalsts skolotājiem, pasniedzējiem un citiem izglītības darbiniekiem, lai palīdzētu viņiem pārvarēt Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi.

3.13.

Visās Boloņas procesa valstīs ir jāatbalsta “Eiropas universitāšu” tīklā iesaistīto iestāžu, studentu un mācībspēku iekļautība un daudzveidība, vienlaikus respektējot un aizsargājot nacionālās un institucionālās pilnvaras augstākajā izglītībā.

---

(1)  Skolu izglītības ģenerāldirektoru, profesionālās izglītības un apmācības ģenerāldirektoru un augstākās izglītības ģenerāldirektoru sanāksme.

(2)  2012/C 398/01

(3)  Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu.

(4)  OV C 10, 11.1.2021., 40. lpp.

(5)  COM(2017)673 final

(6)  COM/2020/274 final

(7)  COM/2020/275 final

(8)  COM/2020/276 final

(9)  COM/2020/277 final

(10)  OV C 10, 11.01.2021., 40. lpp.

(11)  OV C 10, 11.1.2021, 48. lpp.

(12)  OV C 56, 16.2.2021, 1. lpp.

(13)  OV C 97, 24.3.2020, 27. lpp.

(14)  COM/2020/625 final

(15)  Izglītības ministru videokonference, 2020. gada 30 novembris. Galvenie rezultāti: https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/eycs/2020/11/30/education/#.

(16)  COM/2020/624 final

(17)  OV 2020/C 415/10

(18)  OV C 10, 11.01.2021, 40. lpp.

(19)  OV C 232, 14.7.2020., 8. lpp.

(20)  Parīzes deklarācija, 2015. gads.

(21)  OV C 56, 16.2.2021., 1. lpp.

(22)  OV 2012/C 398/01

(23)  Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu.

(24)  TALIS – ESAO Starptautiskais mācīšanas un mācīšanās apsekojums (ESAO, 2018. g.).

(25)  ESAO Izglītības apskats, 2020. g. ESAO iLibrary | Ievads: Rādītāji un to sistēma (oecd-ilibrary.org).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kā Eiropas Savienībā saskaņot uztura bagātinātāju ienākšanu tirgū: risinājumi un paraugprakse”

(izpētes atzinums)

(2021/C 286/07)

Ziņotājs:

Veselin MITOV

Atzinuma pieprasījums	Portugāles prezidentūra ES, 26.10.2020.
Reglamentā noteiktā kārtība	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	15.4.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	245/0/5

1.   Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

Uztura bagātinātāju tirgus Eiropā palielinās. Uztura bagātinātājus regulē Direktīva 2002/46/EK (1), kas ES tiek piemērota neviendabīgi. Lai ES iekšējais tirgus varētu darboties bez traucējumiem, ir svarīgi, lai tiesību akti tiktu piemēroti vienādi un varētu notikt brīva drošu produktu aprite.

1.2.

EESK atbalsta šo tiesību aktu pārskatīšanu, jo īpaši uztura bagātinātāju definīciju atjaunināšanu, integrējot paziņošanas pienākumu un administratīvo jautājumu kontroli, kā arī pārtikas uzraudzības sistēmas izveidi, kurā tiktu apkopotas blakusparādības un tādējādi palielināta sabiedrības veselības aizsardzība.

1.3.

Produktu un sastāvdaļu drošībai ir jābūt galvenajai drošības prasībai, un tāpēc tā būtu jānosaka uz zinātniska pamata. EESK iesaka vitamīniem un minerālvielām noteikt maksimālos līmeņus, kā arī izveidot atļauto un neatļauto sastāvdaļu, tostarp augu sarakstus.

1.4.

Patērētājiem informācija ir jāsniedz tā, lai tā nodrošinātu produktu drošu patēriņu. EESK iesaka ieviest komunikācijas un patērētāju izglītošanas pasākumus, jo īpaši e-komercijas jomā.

1.5.

EESK mudina iestādes pastiprināt produktu kontroli, testēšanu un uzraudzību, lai aizsargātu patērētājus un ekonomikas dalībniekus un būtu pienākums izņemot neatbilstīgus produktus no tirgus. Kontrolei būtu arī jānovērš negodīga konkurence starp ekonomikas dalībniekiem (jo īpaši neatļautu norāžu izmantošana un neatbilstīgi trešo valstu izcelsmes produkti).

1.6.

Tāpēc EESK aicina visas iesaistītās personas saskaņot uztura bagātinātāju regulējumu un tā īstenošanu, lai padarītu ekonomiku godīgāku un palielinātu produktu drošību.

2.   Ievads

2.1.

Šis atzinums ir sagatavots pēc Padomes prezidentvalsts Portugāles pieprasījuma ar mērķi noskaidrot, kādas metodes un laba prakse būtu jāizmanto, lai Eiropas Savienībā ieviestu uztura bagātinātāju ienākšanu tirgū vienotā veidā. EESK atzinums varētu sniegt ieguldījumu prezidentvalsts darbā saistībā ar šo tēmu, jo īpaši konferencē, kas tiks rīkota pirmajā pusgadā, kā arī Padomes darba grupās. EESK atzinīgi novērtēja šo priekšlikumu par maz pētītu pārtikas nozares sektoru.

2.2.

EESK uzskata, ka šī tēma labi atbilst Pasaules Veselības organizācijas pieejai “Viena veselība” un ES stratēģijai “No lauka līdz galdam”, kas atbalsta veselīgu un ilgtspējīgu uzturu un patērētāju labāku informēšanu, vienlaikus nodrošinot godīgu tirdzniecību starp ekonomikas dalībniekiem (2). EESK uzskata veselīgs un ilgtspējīgs uzturs ir viens no galvenajiem visaptverošas Eiropas Savienības pārtikas politikas pīlāriem, jo mums steidzami jāpārorientē savs uzturs, lai nekaitētu nedz ekosistēmām, nedz sabiedrībai (3).

2.3.

EESK, rūpēdamās par drošību un higiēnu un par skaidru, pārredzamu un drošu informāciju (4) par produktiem, vienmēr ir atbalstījusi ES veselības aizsardzības politiku visā pārtikas aprites ķēdē. Komitejas skatījumā pārtikas nekaitīguma pamatā arī turpmāk ir jābūt stingrai sistēmai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA). Ir nepieciešamas pārredzamas procedūras pārtikas ķēdē ienākošo jauno produktu drošības novērtēšanai, ir vajadzīga pilnība izsekojamība un atbilstoša komunikācija par risku (5).

3.   Ceļā uz saskaņošanu uztura bagātinātāju jomā

3.1.   Uzlabojams tiesiskais regulējums

3.1.1.

Uztura bagātinātāji tiek regulēti tieši ar Direktīvu 2002/46/EK, kas kopš tās pieņemšanas tikpat kā nav mainīta.

3.1.2.

Neskatoties uz inovāciju attiecīgajā sektorā un jauniem patēriņa veidiem, uztura bagātinātāju definīcija nav mainījusies. Tā nav pietiekami precīza un pieļauj atšķirīgas interpretācijas. Kā piemēru var minēt apzīmējumu “mazos un nomērītos daudzumos”, kas katrā valstī tiek saprasts atšķirīgi (daudzums nav noteikts). Šāda interpretācija var būt cēlonis uztura bagātinātāju statusa un pārbaužu rezultātu atšķirībām starp dalībvalstīm. Šī definīcija ir jāpadara plašāka un precīzāka.

3.1.3.

EESK ierosina atjaunināt regulējumu ar mērķi uzlabot uztura bagātinātāju tirgus saskaņotību un ņemt vērā jaunākās pārmaiņas.

3.2.   Efektīvāka paziņošana

3.2.1.

Paziņošana ir viena no direktīvā paredzētajām iespējām. Šāda deklarēšana ir produktu administratīva reģistrācija pirms to laišanas tirgū. Tā nav ne atļauja laišanai tirgū, ne arī atbilstības vai drošības apstiprinājums. Katra dalībvalsts (24 no 27) var lemt par šāda paziņojuma saturu, kā arī par attiecīgo datu apstrādes procedūru (no vienkāršas iesniegšanas līdz ļoti dziļai kontrolei).

3.2.2.

Paziņojumā sniegtā informācija dod iespēju attiecīgajām iestādēm vairāk uzzināt par konkrēto tirgu, savukārt datu apstrāde novērš neatbilstīgu produktu izplatīšanu (valstu un ES tiesību akti) un atvieglo pārbaudes.

3.2.3.

EESK ierosina labāk saskaņot valstu sistēmas un iesaka tiesību aktos iekļaut minimālo obligāti sniedzamo informāciju (sastāva kvalitāte un daudzums, marķēšana u. tml.), vēlams, digitālā formātā, lai samazinātu ekonomikas dalībnieku administratīvo darbu, vienlaikus garantējot augstākos iespējamos standartus. Ja iespējams, EESK ierosina izveidot Eiropas daudzvalodu portālu, kura saturu noteiktu dalībvalstis. Principā, tā kā sastāvs ir nepietiekami saskaņots (sk. tālāk tekstā), šo jautājumu var risināt tikai valstu līmenī.

3.2.4.

Lai aizsargātu patērētājus, EESK uzskata, ka paziņošanai būtu jābūt obligātai. Šāda prakse nodrošina, lai tirgū tiktu laisti drošāki produkti un arī atvieglo tirgus kontroli un uzraudzību. Paziņoto produktu sarakstam un saistītajiem secinājumiem būtu jābūt pieejamiem patērētājiem. Patērētājiem nevajadzētu minstināties meklēt informāciju pašiem un, atklājot pārkāpumu, iesniegt pieteikumu kontroles iestādēm.

3.3.   Uzturvielu maksimālā līmeņa noteikšana – leģislatīva prioritāte

3.3.1.

Vitamīni un minerālvielas ir visplašāk zināmās uztura bagātinātāju sastāvdaļas. Uzturvielas un to ķīmiskie veidi vispirms tika regulēti un uzskaitīti Regulā (EK) Nr. 1170/2009 (6) pēc drošības novērtējumiem, ko bija veikusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Pašlaik maksimālās devas tiek noteiktas valstu līmenī – vai nu pēc to lietderīgās devas, vai pēc toksiskuma (7). Dažas valstis nav noteikušas juridiskus ierobežojumus. EFSA vairākos savos atzinumos ir noteikusi toksiskuma sliekšņus. Šādas vērtības attiecas uz apmēru visā uzturā (8) un nevar tikt izdalītas atsevišķi tikai uztura bagātinātājiem.

3.3.2.

EESK iesaka Komisijai ātri piešķirt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei pilnvaras, lai noteiktu uzturvielu maksimālo apmēru uztura bagātinātājos, kā arī to tīrības kritērijus. Ņemot vērā Eiropas plašo teritoriju un atšķirīgos pārtikas patēriņa paradumus (dārzeņu, zivju vai gaļas patēriņš, ūdensvada ūdens sastāvs u. tml.), var gadīties, ka vienota maksimālā vērtība nav iespējama, taču robežvērtības var noteikt reģions vai valstu grupa. Ir arī vēlams noteikt robežvērtības neaizsargātām iedzīvotāju grupām – bērniem, grūtniecēm u. c.

3.3.3.

Šāda saskaņošana Eiropas līmenī sniegtu ieguvumus visām ieinteresētajām personām – tiktu pastiprināta drošība patērētājiem un samazināts pārdozēšanas risks, savukārt produktu brīva aprite būtu izdevīga gan ekonomikas dalībniekiem, kuri varētu tirgot savus produktus plašākos tirgos, gan arī patērētājiem, kuriem būtu piekļuve plašākai izvēlei.

3.3.4.

Lai gan uzturvielas ir galvenā prioritāte, citas pārtikas sastāvdaļas arī būtu jāsaskaņo. Tas uzlabotu to apriti un dotu iespēju veikt zinātnisku novērtējumu, lai pierādītu to nekaitīgumu. Dažas valstis – Beļģija, Francija un Itālija, kopš nesena laika arī Vācija, Šveice un Austrija – ir mēģinājušas, veidodamas kopējus sarakstus, tuvināt savus tiesību aktus augu izcelsmes produktu jomā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī biotehnoloģiskas izcelsmes sastāvdaļām, piemēram, mikroorganismiem (probiotiķi, raugi).

3.3.5.

EESK arī iesaka Komisijai, kā norādīts Regulā (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem (9) apsvērt citu atļautu un neatļautu vielu sarakstu izveides iespēju gan identifikācijas un daudzuma, gan lietošanas nosacījumu ziņā.

3.4.   Norādes – rīks patērētāju izvēlei

3.4.1.

Informācija patērētājiem galvenokārt tiek sniegta ar produktu marķējuma palīdzību – sastāvdaļu saraksts, alergēni u. tml., un uz to attiecas Regula (ES) Nr. 1169/2011 (10) (11). Taču ar marķējumu ir bijuši saistīti tikai 58 % no pārkāpumiem, kas konstatēti 2018. gadā veiktajās pārbaudēs (12). EESK atzinīgi vērtē ES ieguldījumu, kas saistīts ar Padomes darbu pārtikas marķējuma jomā, taču konstatē, ka joprojām pastāv dažas problēmas.

3.4.2.

Produktu īpašības ir aprakstītas uz marķējuma, kā arī reklāmās žurnālos, televīzijā, internetā un citur. Reklāma var mudināt cilvēkus iegādāties noteiktus produktus. Regulā (EK) Nr. 1924/2006 (13) paredzēts atļautās uzturvērtības un veselīguma norāžu uzskaitījums. Norādes par vitamīniem un minerālvielām jau ir novērtētas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē un publicētas, taču tās, kuras attiecas uz augiem un citām vielām, joprojām nav izskatītas. Tāpēc uz šādām norādēm attiecas valstu noteikumi, ja tādi pastāv, un tirgū pastāv dažādi nepārbaudīti apgalvojumi, tā radot tirgus izkropļojumu.

3.4.3.

Tāpēc EESK lūdz Komisiju atrast labāko darba iespēju, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde varētu turpināt vērtēt uztura un veselīguma norādes nepārbaudītajām vielām, prioritāti dodot norādēm par augiem, un izveidot nosacījumus, kas garantētu sastāvdaļu drošību.

3.5.   Robežprodukti – produkti, kas arī ietver risku

3.5.1.

Uztura bagātinātāju prezentācijas un reklāmas veids reizēm arī rada neskaidrības par produktu statusu. Daži ekonomikas dalībnieki nevilcinās piedēvēt produktiem terapeitiskas vai profilaktiskas īpašības, padarīt tos par zāļu aizstājējiem un tos dēvēt par “pārtikamentiem” (apzīmējums radīts, apvienojot vārdus “pārtika” un “medikamenti”). Īpaša pārbaudes kampaņa apliecināja, ka šādas maldinošas norādes ir izmantotas Covid-19 novēršanā un kontrolē (14). Patērētājus var ietekmēt šādi nepatiesi solījumi.

3.5.2.

Šādi produkti, kuru statuss nav skaidrs (15), tiek dēvēti par “robežproduktiem”. Šāda pelēkā zona ir saistīta ar produktu pārdošanas vietu un produktu veidu un ar to, ka dažas sastāvdaļas atšķirīgās devās var tikt izmantotas gan pārtikā, gan medikamentos.

3.5.3.

EESK iesaka Komisijai, piemēram, Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas ekspertu grupas ietvaros, izveidot darba grupu robežproduktu jautājumos, kādas jau pastāv zāļu, medicīnisko ierīču, kosmētikas līdzekļu un biocīdu jautājumos. Tās uzdevums būtu publicēt dokumentus, kas varētu palīdzēt iestādēm un ekonomikas dalībniekiem noskaidrot produktu statusu. Eiropas darba grupas izveide neliedz radīt jauktas komisijas valstu līmenī, kuras nosaka produktu statusu.

3.5.4.

EESK ļoti iesaka iestādēm veikt īpaši uz šādiem produktiem vērstas pārbaudes, lai tos izņemtu no tirgus. Šādu produktu atrašanās tirgū rada negodīgu konkurenci farmācijas uzņēmumiem, kuriem ir jāsaņem atļauja zāļu laišanai tirgū. Veikto pārbaužu publicēšana arī ļautu patērētājiem uzzināt par riskiem, kas saistīti ar šādiem produktiem.

3.6.   Tiešsaistes tirdzniecības pieaugums – izvēles, taču arī nevienlīdzības avots

3.6.1.

Pēc Covid-19 pandēmijas pārtikas produktu tālpārdošana palielinājās. Uztura bagātinātāji ir produkti, kuriem parasti ir ilgs derīguma termiņš un kurus ir vienkārši pārvadāt.

3.6.2.

Diemžēl daļa šādu produktu sastāva un norāžu ziņā nav atbilstīgi, kas jo īpaši attiecas uz produktiem, kas ražoti ārpus Eiropas, un tas rada negodīgu konkurenci ar Eiropas ekonomikas dalībniekiem, kuri ievēro noteikumus. Turklāt dalībvalstis ir konstatējušas aizliegtu un bīstamu vielu (amfetamīni sportistiem paredzētajos uztura bagātinātājos, zāles u. c.) esamību dažos produktos, kas ir bīstami patērētājiem.

3.6.3.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt tiešsaistes tirdzniecības platformu un vietņu uzraudzību un kontroli, kā arī ņemt paraugus un veikt analīzes, un deklarēt neatbilstīgus produktus ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF).

3.6.4.

EESK arī uzskata, ka ir jāpastiprina komunikācija un patērētāju un veselības profesionāļu izglītošana, lai garantētu drošākus pirkumus internetā. Pārdošanā esošajai pārtikai ir jābūt nekaitīgai, tomēr patērētājiem ir jāapzinās, ka tiešsaistē piedāvātie produkti apdraud viņu veselību.

3.7.   Pārtikas uzraudzība – brīdināšanas rīks

3.7.1.

Dažas sastāvdaļas var izraisīt nevēlamu reakciju, pat ja produkti atbilst tiesību aktiem. Drošība netiek novērtēta katram produktam vai sastāvdaļai; netiek vērtēta arī to iespējamā mijiedarbība ar citiem produktiem, piemēram, zālēm.

3.7.2.

Tikai dažām dalībvalstīm ir strukturēta sistēma informācijas vākšanai par nevēlamu reakciju un tās uzraudzīšanai (pārtikas uzraudzība). Valstis, kurām tāda ir, ir Itālija, Francija, Dānija, Portugāle, Čehijas Republika, Slovēnija un Horvātija.

3.7.3.

EESK mudina ieviest nacionālo pārtikas uzraudzību, lai veicinātu produktu drošību un nodrošinātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, agrīni konstatējot pazīmes, lai novērstu veselības problēmas. Šādai sistēmai būtu jādod iespēja vākt informāciju par nevēlamām sekām, neskatoties uz to smaguma pakāpi, jo šī informācija palīdzētu produktu drošības novērtēšanā, veikt steidzamus pasākumus vai vajadzības gadījumā pielāgot tiesību aktus un radīt ekonomikas dalībniekiem iespēju, integrējot šo informāciju savā kvalitātes kontrolē, veidot drošākus produktus. Ražošanas līmenī uz uztura bagātinātājiem attiecas tādi paši drošības noteikumi kā uz citiem lauksaimniecības pārtikas nozares produktiem (HACCP (16) u. c.), un nav konstatēts nekāds īpašs risks šajā nozarē strādājošajiem.

3.7.4.

EESK arī ierosina Eiropas līmenī izveidot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes pārraudzībā esošu darba grupu dalībvalstīm, kura dotu iespēju veikt informācijas apmaiņu starp valstīm, dalīties ar labu praksi novērtēšanas saskaņošanās nolūkā, apmainīties ar zinātnisko informāciju un vajadzības gadījumā to ietvert ES tiesību aktos.

---

(1)  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

(2)  OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.

(3)  OV C 190, 5.6.2019., 9. lpp.

(4)  OV C 440, 6.12.2018., 158. lpp.

(5)  OV C 268, 14.8.2015, 1. lpp.

(6)  OV L 314, 1.12.2009., 36. lpp.

(7)  ES Tiesas spriedums, Lieta C-672/15.

(8)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai 6. pantu Komisijai ne vēlāk kā līdz 2009. gada 19. janvārim būtu bijis jānosaka uzturvielu maksimālais saturs pārtikā (ārpus uztura bagātinātājiem).

(9)  OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.

(10)  OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(11)  Padome pašlaik izskata ceļvedi, kam ir ierobežota ietekme uz uztura bagātinātājiem, attiecībā uz noteikumu pārskatīšanu par informāciju patērētājiem sastāvdaļu izcelsmes un derīguma termiņu jomā.

(12)  Eiropas tīkls krāpšanas apkarošanai pārtikas jomā un administratīvās palīdzības un sadarbības sistēma, 2018. gada ziņojums.

(13)  OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(14)  Pārbaužu rezultāti ir pieejami šeit.

(15)  Saskaņā ar ES Tiesas spriedumu produktu statuss ir valstu iestāžu kompetencē un kādam uztura bagātinātājam dažādās valstīs var būt atšķirīgs statuss: apvienotās lietas: C-211/03, C-299/03, C-316/03, C-317/03 un C-318/03.

(16)  Riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšana (HACCP – Hazard Analysis and Critical Control Points).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas datu pārvaldību (Datu pārvaldības akts)”

(COM(2020) 767 final)

(2021/C 286/08)

Ziņotājs:	Giuseppe GUERINI
Līdzziņotājs:	Marinel Dănuț MURESAN

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 11.12.2020. Eiropas Parlaments, 14.12.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	31.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	234/3/13

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par datu pārvaldību, kas papildina Direktīvu (ES) 2019/1024 (1) (“Atvērto datu direktīva”), galveno uzmanību veltot publiskā sektora struktūru turējumā esošiem datiem, ja uz šādiem datiem attiecas citu personu tiesības.

1.2.

EESK uzskata, ka šis pasākums ir noderīgs un nepieciešams, jo digitālo datu apstrāde, glabāšana un kopīgošana kļūst arvien nozīmīgāka ne tikai ekonomiskajā, bet arī sociālajā un pilsoniskajā ziņā, jo šī sarežģītā un daudzšķautņainā regulatīvā vide skar privātpersonas, pārvaldes iestādes un uzņēmumus.

1.3.

EESK uzskata, ka svarīgi ir pieņemt saskaņotu noteikumu sistēmu, kas spētu iedzīvotājiem, patērētājiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un jo īpaši mikrouzņēmumiem radīt uzticēšanos attiecībā uz viņu datu pienācīgu aizsardzību, lai tādējādi veicinātu ekonomikas dalībnieku, kā arī pētniecības un izstrādes struktūru attīstības iespējas.

1.4.

EESK atbalsta Komisijas mērķi regulu, par ko sniegts šis atzinums, piemērot pārvaldes iestādēm, publiskajām iestādēm un publisko tiesību subjektiem saskaņā ar pieeju, kura attiecas uz visiem publiskā sektora subjektiem, neatkarīgi no to organizatoriskās formas.

1.5.

EESK uzskata, ka gadījumā, kad datu pārvaldība un apstrāde, kas notiek, izmantojot mākslīgo intelektu, attiecas uz darba vidi, svarīgi ir paredzēt piemērotus iepriekšējas apspriešanās un sarunu veidus, lai attiecīgos jautājumus izrunātu ar sociālajiem partneriem. Organizēta pilsoniskā sabiedrība jāiesaista arī tad, kad šāds instruments ietekmē pilsoņu tiesības.

1.6.

EESK atbalsta priekšlikumu, ar kuru paredzēts identificēt valsts iestādes, kurām ir jānodrošina pienācīga jaunā regulējuma kontrole.

1.7.

EESK piekrīt, ka ir lietderīgi izveidot kontaktpunktus katrā dalībvalstī, un šajā saistībā iesaka, lai tie būtu pieejami visām ieinteresētajām personām, lai tādējādi nodrošinātu efektīvu darbību un veicinātu labu sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu paredzēt regulējumu organizācijām, kas nodarbojas ar t. s. “altruistisko pārvaldību” datu jomā, un piekrīt noteikumam, ka šādām organizācijām pēc būtības jābūt bezpeļņas organizācijām un jācenšas sasniegt vispārējas nozīmes mērķus, ievērojot neatkarību un autonomiju no citām organizācijām, kuras datu pārvaldībā sev noteikušas peļņas gūšanas mērķus.

1.9.

EESK uzskata: īpaši interesanta ir regulā paredzētā iespēja atzīt, ka lietderīgs ir “datu pārvaldības un apmaiņas kooperatīva” modelis, kas darbotos kā instruments, kas labvēlīgs iedzīvotājiem un mikrouzņēmumiem, MVU, pašnodarbinātām personām un brīvo profesiju pārstāvjiem.

1.10.

Kooperatīva modelis varētu būt arī ļoti noderīgs instruments neitrālai un kopīgai datu pārvaldībai. Šajā saistībā EESK mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt iedzīvotājus, MVU un to organizācijas, lai sāktu iniciatīvas nolūkā attīstīt savstarpējas organizācijas datu pārvaldības un apmaiņas jomā.

1.11.

EESK uzskata, ka personas datu aizsardzība, līdztekus digitālās identitātes aizsardzībai un privātās dzīves aizsardzībai ir būtiski datu pārvaldības aspekti, kas ir tieši saistīti ar cilvēka cieņas un pamattiesību ievērošanas jautājumu. Tādēļ Komiteja uzskata, ka svarīgi ir atzīt personas datu īpašumtiesības, lai ļautu ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārraudzīt savu datu izmantošanu.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Komisijas priekšlikuma, par kuru sniegts šis atzinums, mērķis ir: i) padarīt publiskā sektora datus pieejamus atkalizmantošanai situācijās, kad uz šādiem datiem attiecas trešo personu tiesības; ii) atļaut datu kopīgošanu starp uzņēmumiem; iii) ļaut izmantot personas datus saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu; iv) ļaut izmantot datus altruistisku iemeslu dēļ.

2.2.

Priekšlikums papildina Direktīvu (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (“Atklāto datu direktīva”), galveno uzmanību veltot publiskā sektora struktūru turējumā esošiem datiem, ja uz šādiem datiem attiecas citu personu tiesības.

2.3.

Priekšlikums pamatojas uz LESD 114. pantu, un tā mērķis ir tuvināt dalībvalstu tiesību aktus un administratīvo praksi ar mērķi nodrošināt datu plūsmu Eiropas Savienībā saskaņotā regulatīvajā vidē, kas nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus konsolidāciju attiecībā uz publisko struktūru turējumā esošu datu apriti.

2.4.

Regulas I nodaļā izklāstīta tās darbības joma, precizējot, ka ar to tiek noteikti: i) publiskā sektora struktūru turējumā esošo dažu datu kategoriju atkalizmantošanas nosacījumi ES; ii) paziņošanas un uzraudzības sistēma attiecībā uz datu kopīgošanas pakalpojumu sniegšanu: iii) brīvprātīgās reģistrācijas sistēma subjektiem, kas vāc un apstrādā datus, kuri padarīti pieejami altruistiskiem mērķiem.

2.5.

Ar II nodaļu ir izveidots mehānisms, kas paredzēts, lai atkalizmantotu noteiktu kategoriju aizsargātus publiskā sektora datus, kuri atkarīgi no citu personu tiesību ievērošanas. Trešo personu tiesību aizsardzība var būt svarīga, konkrētāk – ne tikai no persondatu aizsardzības apsvērumiem, bet arī intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpuma aizsardzības apsvērumiem.

2.6.

Dalībvalstīm būs jāizveido centrālais kontaktpunkts, kas palīdzēs pētniekiem un inovatīviem uzņēmumiem piemērotu datu noteikšanā, un jāievieš struktūras, kuras atbalstīs publiskā sektora iestādes ar tehniskiem līdzekļiem un informētu pieeju sektora tiesiskajam regulējumam.

2.7.

III nodaļas mērķis ir palielināt uzticēšanos persondatu un nepersondatu kopīgošanai un samazināt darījumu izmaksas, kas saistītas ar datu kopīgošanu uzņēmumu darījumos ar uzņēmumiem un privātu klientu darījumos ar uzņēmumiem, izveidojot datu kopīgošanas pakalpojuma sniedzējiem paredzētu paziņošanas režīmu sistēmas struktūrām, kuras plāno darboties datu kopīgošanā, un regulējuma satvaru attiecībā uz šo subjektu darbību. Pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums saglabāt neitralitāti attiecībā uz datiem, ar kuriem tie apmainās, neparedzot iespēju izmantot šādus datus citiem mērķiem.

2.8.

IV nodaļas mērķis ir veicināt to datu altruistisku apmaiņu, kurus privātpersonas vai uzņēmumi brīvprātīgi dara pieejamus kopējo interešu labā. Konkrēti, tajā paredzēta iespēja organizācijām, kas nodarbojas ar datu altruismu, reģistrēties kā “ES atzītai datu altruisma organizācijai”, lai palielinātu uzticēšanos to darbībām.

2.9.

Paredzēts arī izstrādāt kopēju ES datu altruisma piekrišanas veidlapu, lai samazinātu piekrišanas saņemšanas izmaksas un atvieglotu datu pārnesamību.

2.10.

V nodaļā izklāstītas prasības to kompetento iestāžu darbībai, kuras uzrauga un īsteno paziņošanas sistēmu, kas paredzēta datu kopīgošanas pakalpojuma sniedzējiem un subjektiem, kuri darbojas datu altruisma jomā. Šajā nodaļā ir arī izklāstīti noteikumi, kuru mērķis ir efektīvi aizsargāt personu tiesības, un jo īpaši tiesības iesniegt administratīvu sūdzību un/vai pārsūdzēt tiesā izraudzīto nozares iestāžu lēmumus.

2.11.

Ar VI nodaļu tiek izveidota Eiropas Datu inovācijas padome, kas veicinās dalībvalstu iestāžu paraugprakses izplatīšanos, jo īpaši attiecībā uz datu atkalizmantošanas pieprasījumu apstrādi un konsekventas prakses ieviešanu attiecībā uz paziņošanas sistēmu datu koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī datu altruismu.

2.12.

VII nodaļa ļauj Komisijai pieņemt īstenošanas aktus par Eiropas datu altruisma piekrišanas veidlapu, savukārt VIII nodaļā ir iekļauti pārejas noteikumi par datu kopīgošanas pakalpojuma sniedzēju vispārējās atļauju shēmas darbību un paredzēti nobeiguma noteikumi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Komisijas priekšlikums vērtējams kā piemērots un nepieciešams, jo digitālo datu apstrāde, glabāšana un kopīgošana kļūst arvien nozīmīgāka ne tikai ekonomiskajā, bet arī sociālajā un pilsoniskajā ziņā, ņemot vērā to, ka šī sarežģītā un daudzšķautņainā regulatīvā vide skar privātpersonas, pārvaldes iestādes un uzņēmumus.

3.2.

Uzlabota digitālo datu izmantošana faktiski var veicināt jaunu produktu izstrādi un tradicionālo ražošanas procesu efektivitāti, stimulēt pētniecību, ļaut cīnīties ar globālo sasilšanu un uzlabot enerģijas un ūdens resursu izmantošanu, arvien labāk aizsargājot cilvēku veselību.

3.3.

Efektīvai un praktiskai datu izmantošanai ir nepieciešama iespēja datus kopīgot un apmainīties ar tiem lielā apjomā, gūstot labumu no mākslīgā intelekta ierīču datošanas jaudas, apstrādājot un funkcionāli izmantojot šādus datus arvien vērienīgākiem kopēju interešu mērķiem. Piemērs tam ir datu apmaiņa, kas vajadzīga, lai savlaicīgi identificētu slimības, izmantojot attēldiagnostiku.

3.4.

Katrā laika vienībā iegūto, izgūto un pārsūtīto datu sarežģītība un daudzums ir veicinājis uzņēmumu, organizāciju un struktūru izveidi, kas specializējušās datu pārvaldībā vai to starpniecībā, lai veiktu apmaiņu gan ar komerciālajām metodēm, gan vispārējās interesēs ar mērķi gūt kopēju labumu (īpaši zinātniskās pētniecības nolūkos).

3.5.

Pašreizējā ekonomikas un tehnoloģiju kontekstā dati ir ļoti vērtīgs un noderīgs resurss, kuru papildina attiecīgi ētiski, ekonomiski un politiski jautājumi, kas ļoti būtiski ietekmē konkurētspējas līmeni un konkurenci ne tikai uzņēmumu, bet arī valstu starpā. Tāpēc ir lietderīga Komisijas iejaukšanās, lai noteiktu proporcionālu un skaidru tiesisko regulējumu attiecībā uz datu publisko pārvaldību nolūkā aizsargāt ne tikai digitālo datu ekonomisko, bet arī stratēģisko vērtību dažādās jomās, kurās ir svarīga spēja tos saglabāt turējumā un apstrādāt.

3.6.

Attiecībā uz sensitīviem datiem un it īpaši veselības datiem EESK uzskata, ka ir lietderīgi izstrādāt un plaši ieviest operatīvu paraugpraksi, piemēram, paraugpraksi, ko izmanto Microsoft, kas ir izvēlējies brīdināt savus klientus, kad dažas valdības iestādes ir lūgušas uzņēmumam atklāt savu klientu personas datus.

3.7.

EESK atbalsta un atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikuma mērķis ir galvenokārt radīt apstākļus, kas iedzīvotājiem, patērētājiem, pašnodarbinātām personām un brīvo profesiju pārstāvjiem, kā arī uzņēmumiem (jo īpaši mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem) ļautu kopīgot savus datus, apzinoties, ka tos pārvaldīs organizācijas, kuras tiek regulētas un pienācīgi uzraudzītas, lai tādējādi veicinātu uzticēšanos un tāda tiesiskā regulējuma izveidi, kas būtu pilnībā saderīgs ar Eiropas Savienības vērtībām un principiem.

3.8.

EESK atgādina, kā to jau ir norādījusi savos iepriekšējos atzinumos, ka datu pārvaldības un mākslīgā intelekta rīku jautājumu risināšanai ir vajadzīgs ES tiesiskais regulējums, kas nodrošinātu algoritmu pārredzamību un izsekojamību, cilvēka īstenota procesa kontroli pār mākslīgā intelekta rīkiem un pamattiesību ievērošanu.

3.9.

Jāatgādina arī tas, ka, ieviešot šos mākslīgā intelekta rīkus darbavietās, Eiropas Komisijai ir jāparedz tādi noteikumi sociālā dialoga un sarunu stiprināšanai, kuri paredz iepriekšēju apspriešanos ar darba ņēmēju pārstāvjiem, un, lai izplatītu informāciju par mākslīgā intelekta rīkiem, jāveicina valstu komiteju/novērotāju izveide/iecelšana, iesaistot visas ieinteresētās personas: patērētājus, mazos un vidējos uzņēmumus, profesionālās apvienības, darba ņēmēju pārstāvjus un organizētu pilsonisko sabiedrību.

3.10.

Būtu arī svarīgi, lai ar regulu tiktu veicināta virzība uz vispārējo nosacījumu apstiprināšanu datu pārvaldības pakalpojumu izmantošanai, nodrošinot, ka datu pārsūtīšanas vai piekļuves līgumu klauzulas, kuras ir pretrunā ar ES publicētajiem datu aizsardzības noteikumiem, varētu atcelt tiesvedības ceļā. Šim pašam mērķim EESK iesaka saskaņot un nostiprināt piekrišanas principu, vienkāršojot sīkdatņu pieņemšanas vai noraidīšanas procedūru.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikums atbilst Līgumos ietvertajiem proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem, jo tajā izstrādāti un ierosināti noteikumi, ar kuriem privātās intereses netiek pārmērīgi ierobežotas, ņemot vērā izvirzīto mērķi attiecībā uz datu kopīgošanu un to pareizu izmantošanu.

4.2.

Tādēļ regula, kuras mērķis ir nodrošināt vienotus noteikumus un kura vienlaikus ir piemērojama visā iekšējā tirgū, ir vispiemērotākais instruments, jo valstu dažādie noteikumi būtu neefektīvi un radītu pārmērīgas atbilstības nodrošināšanas izmaksas Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, kas kavētu pienācīgu datu apriti.

4.3.

Tāpēc izraudzītā regulatīvā instrumenta izvēle ir vispiemērotākā, lai turpinātu veidot Eiropas tirgu, kur pareizu datu apriti nodrošinātu saskaņota noteikumu sistēma, kas spētu iedzīvotājiem, patērētājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem radīt uzticamību attiecībā uz viņu datu pienācīgu aizsardzību, lai tādējādi veicinātu ekonomikas un tirgus dalībnieku, kā arī pētniecības un attīstības struktūru attīstības un izaugsmes iespējas.

4.4.

EESK atbalsta Komisijas mērķi, proti, regulu, par ko sniegts šis atzinums, piemērot administrācijām, publiskajām iestādēm un publisko tiesību subjektiem saskaņā ar pieeju, kura attiecas uz visiem publiskā sektora subjektiem, kā tas jau ir paredzēts publisko iepirkumu jomā, lai regulējumam nodrošinātu atbilstošu efektivitāti un piemērošanas jomu saskaņā ar padziļināto pieeju, kas aptver visus publiskā sektora subjektus neatkarīgi no to organizatoriskās formas.

4.5.

No šī viedokļa šķiet proporcionāli un atbilstoši jauno noteikumu vispārējai pieejai atbrīvot publiskā sektora uzņēmumus no regulējuma piemērošanas, ņemot vērā to organizatorisko modeli, kuru arvien vairāk iespaido darījumdarbības un tirgus modeļi.

4.6.

EESK atbalsta 6. panta noteikumu, saskaņā ar kuru “publiskā sektora struktūras, kas atļauj datu kategoriju atkalizmantošanu, var iekasēt maksu par šādu datu atkalizmantošanas atļaušanu” un šādām “maksām jābūt nediskriminējošām, samērīgām un objektīvi pamatotām, un tās nedrīkst ierobežot konkurenci”. Šajā saistībā ir lietderīgi uzsvērt, ka uzņēmumi, MVU, mikrouzņēmumi un nelielas organizācijas un sociālās ekonomikas organizācijas sniedz iestādēm daudz datu, proti, datus, kuru izmaksas varētu būt būtiskas un kuru ietekme, īpaši attiecībā uz MVU, būtu jāņem vērā, nosakot maksu.

4.7.

Ir arī pieņemami un saprotami, ka maksas aprēķināšanas metodika ir jāpublicē iepriekš un ka tā noteikti ir jābalsta uz datu pārvaldības un kopīgošanas izmaksām, nevis uz citu izmaksu aprēķināšanas sistēmu, kas līdzīga datu licencei.

4.8.

EESK vērš uzmanību uz to, ka datu apmaiņa ir jāveic saskaņā ar LESD 101. panta noteikumiem pret konkurenci vērstu vienošanos novēršanai. Jo īpaši svarīgi būs ievērot Komisijas pamatnostādnes par horizontālās sadarbības nolīgumiem informācijas apmaiņas veidā, lai novērstu iespējas, ka struktūras, kas apmainās ar informāciju, varētu ierobežot tirgus pārredzamību, dodot priekšroku slepeniem rezultātiem starp tiešajiem konkurentiem, kas mazinātu konkurenci, kaitējot patērētāju, mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu labklājībai, tādējādi izkropļojot līdzsvarotu tirgu konkurētspēju.

4.9.

EESK stingri atbalsta to valsts iestāžu noteikšanu (12. un 20. pants), kuras tiek aicinātas nodrošināt pienācīgu kontroli pār Komisijas izstrādāto jauno noteikumu efektivitāti, un to, ka tām jāatbilst pazīmēm, kas šīm iestādēm būs jāpieņem saskaņā ar 23. pantu.

4.10.

Lai novērstu datubāzu nepareizu izmantošanu valsts vai ES līmenī, dažādām attiecīgajām valsts iestādēm būtu jākontrolē datu izmantošana, sadarbojoties savā starpā un ar Komisiju.

4.11.

Attiecībā uz altruistiskām organizācijām datu jomā un uz vispārējiem nosacījumiem šādu struktūru atzīšanai Komiteja atzinīgi vērtē to, ka regulas priekšlikumā ir noteikts, ka minētajām organizācijām jābūt bezpeļņas organizāciju juridiskajam statusam ar vispārējas nozīmes mērķi un ka tām jo īpaši jābūt neatkarīgām un autonomām no citām organizācijām, kuras datu pārvaldībā noteikušas komerciālus vai peļņas gūšanas mērķus.

4.12.

Šīs pazīmes kopā ar īpaša šo struktūru publiska reģistra izveidi pienācīgi atbilst vajadzībām attiecībā uz pārredzamību, iedzīvotāju un uzņēmumu tiesību un interešu aizsardzību, kas raksturo altruistisku datu apmaiņu. Tā rezultātā tiek stiprināts visu ieinteresēto personu uzticēšanās līmenis.

4.13.

EESK ar pārliecību atbalsta kontaktpunkta izveidošanas lietderību katrā dalībvalstī, kā paredzēts ierosinātās regulas 8. pantā. Šādam kontaktpunktam jābūt lielā mērā pieejamam visām ieinteresētajām personām, lai tādējādi nodrošinātu efektīvu darbību un veicinātu labu sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem.

4.14.

Visbeidzot, ir īpaši atzīstams, ka regulas III nodaļā ir minēta iespēja izveidot t. s. datu pārvaldības un apmaiņas kooperatīvus, kuri darbotos kā instruments, kas labvēlīgs iedzīvotājiem (darba ņēmējiem, patērētājiem, uzņēmējiem), mazajiem uzņēmumiem un individuālajiem uzņēmējiem, kuri katrs atsevišķi nevar piekļūt vai apstrādāt lielus datu apjomus. Šajā sakarā EESK mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt MVU organizācijas, lai veiktu kopīgas iniciatīvas nolūkā attīstīt šāda veida savstarpējas organizācijas datu pārvaldības un apmaiņas jomā.

4.15.

Kooperatīva forma un sadarbības formas jo īpaši šķiet piemērotas starpniecības, datu apmaiņas vai kopīgošanas pārvaldībai iedzīvotāju (darba ņēmēju, patērētāju, uzņēmēju) un uzņēmumu starpā, jo, konkrēti, datu pārvaldības jomā kooperatīva forma ļauj saskaņot intereses starp datu subjektiem un kooperatīvo datu turētāju, kas šajā gadījumā ir minēto datu subjektu īpašums, un tādējādi varētu nodrošināt kopīgu pārvaldību starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un uzņēmējiem, kuriem varētu būt ieguldītāja duālā loma gan kā datu lietotājiem, gan saņēmējiem. Šis mehānisms varētu veicināt uzticēšanos un atvērtību, un tas varētu būt būtisks nosacījums labai datu pārvaldībai ES digitālajā vienotajā tirgū.

4.16.

Šajā saistībā EESK uzskata, ka ir vajadzīga efektīva sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un profesionālajām organizācijām.

4.17.

Attiecībā uz personas datu aizsardzību EESK atgādina, ka ES tiesību aktos privātās dzīves aizsardzība un cilvēka cieņas ievērošana ir uzskatāma par neatņemamu personas pamattiesību un neaizskaramo tiesību daļu. Tomēr ir gadījumi, kad šo tiesību pienācīgu aizsardzību apdraud tādu datu kropļojoša izmantošana, kas brīvi iegūti saskaņā ar piekrišanu, kas ne vienmēr ir iegūta vienkāršotā veidā. Ir arī nopietnāki gadījumi, kad dati tiek nozagti, veicot reālu identitātes zādzību. Dažu dalībvalstu tiesu iestādes vairākkārt ir nosodījušas “datu zādzību”. Zādzības atzīšana nozīmē atzīt tiesības uz datu īpašumtiesībām.

4.18.

Tādēļ EESK iesaka atzīt Eiropas personas datu, kā arī digitālo personas datu īpašumtiesības, lai ļautu iedzīvotājiem (darba ņēmējiem, patērētājiem, uzņēmējiem) pārraudzīt un pārvaldīt vai aizliegt savu datu izmantošanu. Tādējādi skaidra juridiskā leģitimitāte tiktu piešķirta iespējai īstenot kolektīvas darbības, kuru mērķis ir novērst vai pārraudzīt piekļuvi saviem datiem, kā arī veicināt šo datu pārvaldību ES digitālā tirgus izveidošanas nolūkā.

---

(1)  OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma. Patērētāju noturības stiprināšana, lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos””

(COM(2020) 696 final)

(2021/C 286/09)

Ziņotājs:	Bernardo HERNÁNDEZ BATALLER
Līdzziņotājs:	Gonçalo LOBO XAVIER

Apspriešanās	Komisija, 14.1.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	31.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	218/2/24

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ņem vērā jauno patērētāju tiesību aizsardzības programmu un tajā ierosinātās 22 darbības un uzskata, ka tā ir izstrādāta ļoti pilnīgi un detalizēti.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus, tomēr uzskata, ka patērētāju programmai vajadzētu būt saistītai ar stratēģiju patērētāju politikas jomā vai tās loģiskam turpinājumam. Tā kā pēdējā Komisijas stratēģija patērētāju politikas jomā ir pieņemta 2007. gada 13. martā (2007.–2013. gadam), tā tagad ir pilnībā zaudējusi aktualitāti.

1.3.

Tādēļ EESK pauž bažas, ka, ņemot vērā to, kā ir strukturēta jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma, tā var tikt uzskatīta par izkliedētu un uz vietas grūti īstenojamu iniciatīvu uzskaitījumu.

1.4.

EESK arī uzskata, ka Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem jābūt vienreizējiem un ka vairāki no tiem ir prioritāri un steidzami, ņemot vērā iepriekš nepieredzēto veselības, ekonomikas un sociālo krīzi, un nav pārliecināta, ka šādi pasākumi būtu jāiekļauj patērētāju tiesību aizsardzības programmā, kurā, starp citu, pēc Komitejas domām, nav pievērsta pietiekama uzmanība pašreizējai grūtajai situācijai.

1.5.

Šajā sakarā EESK vēlas norādīt, ka veselības savienība ir jāpadziļina, cik vien tas iespējams, un ka veselības politika nav ekskluzīva dalībvalstu politika; LESD 168. pants būtu attiecīgi jāgroza, lai to tuvinātu 169. pantam par patērētāju politiku.

1.6.

EESK uzsver, ka fiziska vai digitāla iekšējā tirgus izveidei jānotiek saskaņā ar vienlīdzības principu, nodrošinot augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, kā EESK to jau vairākkārt ir prasījusi. Tādēļ Komiteja piekrīt, ka ir jāpieņem horizontāla pieeja, kas integrēta citās Savienības politikās, lai nozaru politikas izstrādē un īstenošanā tiktu ņemtas vērā patērētāju intereses.

1.7.

EESK uzskata, ka programmas ekoloģiskais elements ir būtiski svarīgs, un atgādina par Komitejas atbalstu Eiropas zaļajam kursam. Konkrētāk, EESK iesaka panākt preču lielāku ilgtspēju, nodrošināt ilgtspējīgu produktu pieejamību, tīru, apritīgu un klimatam nekaitīgāku ekonomiku, produktu efektīvu izmantošanu, apkarot plānoto nolietojumu un īstenot tiesības uz preču un produktu remontu.

1.8.

Taču EESK saprot, ka oglekļa pēdas novērtēšanas pasākumos ir jāņem vērā produktu aprites cikls un tos nav viegli īstenot.

1.9.

Patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi ir jāpielāgo digitālajai pasaulei. Jaunās problēmas, ko rada progresīvās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts (MI), lietu internets (IoT) un robotika, liek stiprināt pašreizējo aizsardzību. Šīs problēmas būtu jāskata, piemēram, saistībā ar produktu drošības direktīvas pārskatīšanu, kā arī vajadzētu apzināt un novērst pašreizējās nepilnības spēkā esošajos tiesību aktos. Tāpēc arī digitālo pakalpojumu tiesību aktam un digitālo tirgu tiesību aktam būs svarīga nozīme stratēģijas papildināšanā.

1.10.

EESK prasa, lai Eiropas atbalsts ietvertu arī visu pilsoniskās sabiedrības organizāciju (īpaši patērētāju organizāciju) līdzdalību, jo tām ir svarīga loma programmas izstrādē. Organizētai pilsoniskajai sabiedrībai, konkrētāk, patērētāju organizācijām un uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī citiem sociālajiem partneriem būtu jāveido savstarpēji izdevīgas attiecības, lai nodrošinātu plašāku līdzdalību šīs politikas izstrādē un īstenošanā.

1.11.

Šajā nolūkā programmas ietvaros būtu jāpalielina patērētāju izglītošanas un apmācības nozīme, jo tās palīdz nostiprināt augsta līmeņa aizsardzību.

1.12.

EESK apzinās grūtības, ar ko MVU saskaras programmas panākumu īstenošanā, piemēram, attiecībā uz patērētāju izpratnes veicināšanu un informēšanu, kā arī tādu ilgtspējīgu preču un pakalpojumu piedāvāšanu, kam ir arī lielāka ekonomiskā vērtība.

1.13.

EESK norāda, ka ir jāpiešķir uzņēmumiem, īpaši MVU, finanšu līdzekļi reaģēšanai uz programmas prasībām, it sevišķi laikā, kad Covid-19 krīzes pārvarēšanas dēļ ir samazinājušies uzņēmumu ieguldījumi digitālajā un ekoloģijas sektorā.

2.   Komisijas paziņojums

2.1.   Vispārīga informācija

2.1.1.

Komisijas paziņojums — tiecas stiprināt ES iestāžu, dalībvalstu un ieinteresēto personu sadarbības vispārējo satvaru, — tajā piemērota vispārēja pieeja, kas aptver vairākas ES politikas jomas, — tajā atspoguļota nepieciešamība ņemt vērā patērētāju tiesību aizsardzības prasības, formulējot un īstenojot citas politikas jomas papildus citām ES iniciatīvām, — programmas īstenošanas nolūkā ir vajadzīga ES un dalībvalstu cieša sadarbība un izstrādātā patērētāju tiesību aizsardzības satvara transponēšana, piemērošana un piemērošanas pārraudzība ES sekundāro tiesību aktu līmenī.

2.1.2.

Paziņojumā minētas 22 darbības, kas aptver piecas galvenās prioritārās jomas: — zaļā pārkārtošanās, — digitālā pārveide, — patērētāju tiesību aizsardzība un īstenošana, — konkrētu patērētāju grupu īpašās vajadzības, — starptautiskā sadarbība.

2.1.3.

Paziņojumā problēmas skatītas, pamatojoties uz nepieciešamību nodrošināt ikvienam vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi nepieciešamiem un cenu ziņā pieejamiem testiem, aizsardzības līdzekļiem, ārstēšanai un turpmākām vakcīnām. Saskaņā ar attiecīgo vispārējo regulu ir jānodrošina patērētājam pilnīgas garantijas attiecībā uz pamattiesībām, medicīnas ētiku, privātumu un datu aizsardzību.

2.1.4.

Pandēmijas izraisītie dziļie sociālie un ekonomiskie traucējumi ir liels izaicinājums sabiedrībai. Ir svarīgi nodrošināt augstu aizsardzības līmeni patērētājiem, tomēr joprojām ir daži izaicinājumi, piemēram, attiecībā uz šādiem elementiem: — tiesību aktu īstenošana, kuros paredzētas tiesības uz tūrisma operatoriem iemaksāto avansu pilnīgu atmaksu, — patērētāju krāpšanas, maldinošu tirgvedības metožu un krāpšanas tiešsaistes tirdzniecībā straujš pieaugums, — patēriņa ieradumu izmaiņas, kuru rezultātā, piemēram, palielinās vienreizlietojama iepakojuma atkritumu daudzums.

2.2.   Galvenās prioritārās jomas

2.2.1.

Zaļās pārkārtošanās mērķis ir veicināt klimatneitralitāti, dabas resursu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma samazināšanu. Ir jānodrošina, lai ilgtspējīgi produkti būtu pieejami ikvienam.

2.2.2.

Eiropas zaļais kurss nosaka visaptverošu stratēģiju, lai ES pārveidotu par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu, tīru aprites ekonomiku, kurā ir samazināta ietekme uz vidi.

2.2.3.

Direktīva par preču pārdošanu būtu jāgroza, lai veicinātu preču labošanu un nostiprinātu faktiskas tiesības uz to. Ir paredzēti papildu pasākumi konkrētām preču un pakalpojumu grupām.

2.2.4.

Patērētāji būtu labāk jāaizsargā pret nepatiesu informāciju, neskaidri sniegtu vai maldinošu informāciju nolūkā radīt iespaidu, ka kāds produkts vai uzņēmums ir videi nekaitīgāks (“zaļmaldināšana”).

2.3.   Digitālā pārveide

2.3.1.

Direktīva par Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu un Digitālā satura direktīva ir svarīgi soļi, kaut arī ir vajadzīgi papildu pasākumi, ņemot vērā tehnoloģiskā progresa tempu.

2.3.2.

Ir jānovērš nelikumīgu modeļu (dark patterns) izmantošana, dažas personalizācijas metodes, kas bieži vien balstās uz profilēšanu, slēpta reklāma, krāpšana, nepatiesa vai maldinoša informācija un manipulācija ar patērētāju atsauksmēm. Ir vajadzīgas arī papildu nostādnes attiecībā uz Negodīgas komercprakses direktīvu un Patērētāju tiesību direktīvu, jo patērētājiem būtu jāsaņem salīdzināms aizsardzības un tiesiskuma līmenis gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

2.3.3.

Mākslīgais intelekts sniedz priekšrocības, taču daži tā izmantošanas veidi var apdraudēt patērētāju tiesības. EESK vēlas norādīt, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 22. pantu datu subjektiem ir tiesības uz cilvēka iejaukšanos, ja lēmums, kura pamatā ir automatizēta apstrāde, tos būtiski ietekmē.

2.3.4.

Jaunā regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā stiprina tiešsaistes spējas, sadarbības mehānismus un informācijas vākšanas sistēmu, lai novērstu ES patērētāju tiesību plaša mēroga pārkāpumus, nodrošinātu patērētāju tiesību konsekventu aizsardzības līmeni un piedāvātu uzņēmumiem “vienas pieturas aģentūras”.

2.4.   Patērētāju īpašo vajadzību apmierināšana

2.4.1.

Tiek pieņemts, ka patērētāji parasti ir darījuma vājākā puse un ka tādēļ ir jāaizsargā viņu intereses. Tomēr dažas patērētāju grupas var būt īpaši neaizsargātas, un tām var būt vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi. Šādu neaizsargātību var veicināt sociālie apstākļi vai īpašas iezīmes, piemēram, vecums, dzimums, veselības stāvoklis, digitālās prasmes, rēķinpratība vai finansiālā situācija.

2.4.2.

Pašlaik īpašas bažas rada daudzu ES mājsaimniecību pieaugošā finansiālā neaizsargātība.

2.4.3.

Pārskatīšanas mērķis būtu arī novērst diskriminējošas situācijas piekļuvē kredītpakalpojumiem.

2.4.3.1.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti attiecībā uz patēriņu ir īpašas vajadzības. Ir svarīgi nodrošināt piekļuvi skaidrai, lietotājiem draudzīgai un pieejamai informācijai gan tiešsaistē, gan bezsaistē saskaņā ar produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

2.4.3.2.

Vienlīdzīgā un nediskriminējošā digitālās pārkārtošanās pieejā būtu jāņem vērā gados vecāko patērētāju, patērētāju ar invaliditāti un kopumā “nepieslēgušos” patērētāju vajadzības, kuriem digitālo rīku izmantošana, iespējams, sagādā grūtības.

2.4.3.3.

Bērni un nepilngadīgie ir īpaši pakļauti maldinošai vai agresīvai tiešsaistes tirgvedības praksei, un ir jārod risinājumi šai problēmai. Turklāt bērni būtu jāaizsargā pret esošajiem bīstamajiem produktiem un ar tiem saistīto risku, tāpēc tiks atjauninātas drošības prasības attiecībā uz standartiem, kas piemērojami konkrētiem bērniem paredzētiem produktiem.

2.4.3.4.

Diskriminācijas risku reizēm palielina algoritmi, kurus izmanto daži preču un pakalpojumu sniedzēji un kurus var formulēt, pamatojoties uz noteiktiem aizspriedumiem, kas bieži vien izriet no jau esošām vēlmēm kultūras vai sociālā jomā.

2.5.   Patērētāju tiesību aizsardzība globālā kontekstā

2.5.1.

Ir svarīgi, lai ES starptautiskā līmenī apliecinātu tās augsto patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un modeli kā Eiropas vērtību.

2.5.2.

Lai nodrošinātu importētu preču drošumu un aizsargātu ES patērētājus no negodīgas darījumdarbības prakses, ko izmanto trešo valstu uzņēmēji, jāīsteno pastiprināta rīcība savā valstī, izmantojot stingrākus tirgus uzraudzības instrumentus, un ciešāka sadarbība ar iestādēm ES partnervalstīs.

2.5.3.

Daudzpusējai sadarbībai patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos ir būtiska nozīme, lai veicinātu augsta līmeņa aizsardzību un drošību starptautiskā līmenī un aizsargātu patērētājus visā pasaulē.

2.6.   Pārvaldība

2.6.1.

Programmā ir izklāstītas darbības, kuru mērķis ir veicināt patērētāju tiesību aizsardzības politikas prioritātes, ko ES un tās dalībvalstis varētu īstenot nākamajos piecos gados.

2.6.2.

Šis jaunais redzējums par ES un dalībvalstu sadarbību atbilstoši to politikas prioritātēm liek radīt jaunu sistēmu ciešākai sadarbībai, kas spēj nodrošināt konkrētas darbības.

2.6.3.

Komisija centīsies regulāri apspriesties ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju. Tā cieši sadarbosies arī ar valstu iestādēm, lai nodrošinātu darbību ciešu koordināciju un attiecīgo pieejamo līdzekļu vislabāko izmantošanu.

2.6.4.

Šis darbs ir jāpapildina ar ciešu un efektīvu sadarbību ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp patērētāju organizācijām, nozares pārstāvjiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Spēcīgas patērētāju organizācijas valstu un ES līmenī ir nozīmīgi partneri, ar kuriem jāsadarbojas, lai sagatavotos darbiem, kas tiks veikti programmas ietvaros, un uzrunātu patērētājus.

2.6.5.

Līdz ar to Komisija: — izveidos jaunu konsultatīvo grupu patērētāju politikas jomā, — atjauninās rezultātu pārskatu par patērētāju situāciju 2021. gadā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Attiecībā uz veselības krīzi EESK mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt centienus vakcinēt iedzīvotājus un panākt, lai ES vakcinācijas stratēģija būtu sociāli un ekonomiski pieejama visiem iedzīvotājiem.

3.2.

Ir svarīgi dot patērētājiem iespējas rīkoties un iesaistīt tos ekonomikā un panākt, lai viņi kļūtu par galvenajiem ilgtspējīgas atveseļošanas dalībniekiem, tādējādi stiprinot ES ekonomikas un vienotā tirgus konkurētspēju. Svarīgi ir jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas palīdz optimizēt preču un pakalpojumu efektivitāti un ilgtspēju.

3.3.

Patērētājiem vajadzētu kļūt par nozīmīgiem zaļās pārkārtošanās dalībniekiem, veicinot ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. Visiem produktiem vajadzētu būt drošiem, pieejamiem un cenas ziņā pieņemamiem, jo īpaši attiecībā uz to glabāšanas laiku, ilgizturību, remontējamību un reciklējamību. EESK jau ir atbalstījusi plānotās novecošanās un produktu ilgizturības reglamentēšanu, arī attiecībā uz programmatūru. Ierosinātie pasākumi kopumā ir horizontāli un nav specifiski patērētāju tiesību aizsardzībai.

3.4.

Šajā zaļajā pārkārtošanā ir jāiesaista MVU, pārmērīgi nepalielinot attiecīgo administratīvo slogu.

3.5.

EESK ir apņēmusies aktīvi strādāt, lai panāktu zaļo pārkārtošanos un digitalizāciju, neradot sociālo atstumtību, nepieļaujot divu ātrumu režīmu mazāk aizsargātiem patērētājiem un diskriminējošas situācijas, kas ierobežo preču un pakalpojumu izvēli un pieejamību, piemēram, kad grūtniecēm tiek liegta piekļuve kredītpakalpojumiem iespējamu ienākumu zaudēšanas dēļ vai kad vientuļajām mātēm nav pieejami konkrēti finanšu pakalpojumi.

3.6.

Būtu vajadzīgi atbalsta pasākumi, lai mazinātu ģimeņu, tostarp vientuļo vecāku un viendzimuma laulāto, finansiālo neaizsargātību, jo īpaši attiecībā uz parādsaistībām. Savos atzinumos EESK vairākkārt ir paudusi atbalstu mājsaimniecību pārmērīgu parādsaistību regulējumam.

3.7.

Horizontālo pasākumu kontekstā Komisijai būtu jārīkojas enerģētiskās nabadzības jomā un jānovērš situācijas, kas var izraisīt sociālo atstumtību.

3.8.

EESK cer, ka Komisija, tiklīdz iespējams, apsvērs iespēju pārskatīt direktīvas par produktu drošību, patēriņa kredītu, finanšu pakalpojumu tālpārdošanu, patērētāju tiesībām un negodīgu komercpraksi.

3.9.

EESK ir lielas cerības attiecībā uz direktīvu par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai, un EESK gaida, ka tā tiks konsekventi transponēta dalībvalstu tiesiskajos regulējumos.

3.10.

EESK atbalsta mērķi nodrošināt patērētājiem līdzekļus, kas ļautu aktīvāk iesaistīties pārejā uz zaļo ekonomiku. Nepietiek ar to, ka uzņēmumi mainās un veic inovācijas; tirgum šādas pārmaiņas ir jāpieņem un jāpārveidojas, lai ekonomikas darbība vairāk atbilstu aprites principiem – ilgtspējīgāku (ļoti iespējams, dārgāku) produktu patēriņam, lielākai produktu ilgtspējai un remontējamībai, ko nodrošina vēlamais ekodizains (produktu izstrāde, pamatojoties uz ekoloģiskiem kritērijiem), un lielākai efektivitātei dabas resursu izmantošanā. Ir jāņem vērā arī transporta nozīme zaļās pārkārtošanās kontekstā.

3.11.

Ir svarīgi nodot vēstījumu, ka ikviens ir atbildīgs par iesaistīšanos vides jomā: uzņēmumi, kuri izmanto ilgtspējīgākus pasākumus un prakses, informē un izglīto patērētājus, un, lai šādi pasākumi būtu efektīvi, arī patērētājiem ir jāpieņem ilgtspējīgāki paradumi un rīcības modeļi. Attiecībā uz papildu izmaksām, kas šajā saistībā varētu rasties Eiropas MVU un tiek novērtētas, izmantojot MVU testa ietekmes analīzi (kas ir iniciatīvas “Mazās uzņēmējdarbības akts” neatņemama sastāvdaļa), ir jāgādā par to mazināšanu šāda mehānisma ietvaros, kas ietver arī pašlaik notiekošo apspriešanos ar MVU pārstāvjiem. Būs jāievieš mehānismi un līdzekļi, kas palīdzētu MVU aktualizēt un atjaunināt savas zināšanas.

3.12.

EESK uzskata, ka ir svarīgi pastiprināt cīņu pret tādu negodīgu komercpraksi tiešsaistē, kurā netiek ievērotas patērētāju un visu pārējo produktu aprites ciklā iesaistīto dalībnieku tiesības. Komiteja apstiprina, ka viss, kas tiek uzskatīts par ļaunprātīgu fiziskajā pasaulē (bezsaistē), tāpat būtu jāuztver arī digitālajā vidē (tiešsaistē). Ņemot vērā jaunus ļaunprātīgas izmantošanas veidus bezsaistē, piemēram, uzņēmējdarbības uzraudzības stratēģijas un nelikumīgus modeļus, ir vajadzīgi vēl stingrāki aizsardzības pasākumi.

3.13.

Ir svarīgi stiprināt informātikas, cilvēku un citus resursus, kas palīdz cīņā pret digitālo krāpšanu. Savas plašās izplatības dēļ tā ievērojami sarežģī iestāžu rīcību, tostarp gadījumos, kad ir apdraudēta sabiedrības veselība (piemēram, kad tiešsaistē tiek tirgotas neatļautas zāles).

3.14.

Ierosinātajai 8., 9. un 10. darbībai būtu jāsaglabā līdzsvars starp drošību un elastību, kas vajadzīga, lai nekavētu inovāciju un tehnoloģisko un ekonomisko progresu. Ir svarīgi izstrādāt rīcības plānu ar Ķīnu produktu drošības jomā un palielināt atbalstu ES partnervalstīm, tostarp Āfrikā, lai stiprinātu spējas regulējuma un tehniskās palīdzības jomā. Ir svarīgi aizsargāt produktu autentiskumu (un arī preču zīmju tiesības), jo ir atzīts, ka dažās trešās valstīs produkti tiek viltoti lielā apmērā. Kvalitātes, ērtības un reputācijas apsvērumu dēļ oriģināli produkti ir pelnījuši lielu patērētāju uzmanību un interesi.

3.15.

EESK iesaka pieņemt kvalitatīvas un kvantitatīvas izvērtēšanas metodi. Ir svarīgi izvērtēt, vai ES direktīvas tiek īstenotas noteiktajā laikā, atbilstoši sekundāro tiesību aktu noteikumiem un labāka regulējuma principiem.

3.16.

EESK norāda, ka palielinās plaisa starp stratēģijām (piemēram, Eiropas zaļo kursu kā tādu un, konkrētāk, stratēģiju “No lauka līdz galdam” vai jauno Patērētāju tiesību aizsardzības programmu) un sīkāk izstrādātām regulatīvām (vai neregulatīvām) iniciatīvām, ar kurām paredzēts minētās stratēģijas īstenot. Komiteja uzsver, ka Patērētāju tiesību aizsardzības programmas mērķiem attiecībā uz Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu jābūt nemainīgiem visā tās turpmāko iniciatīvu izvēršanas gaitā.

4.   Covid-19 krīze

4.1.

Pašreizējā pandēmijas krīze ir smagi skārusi ikvienu un ir būtiski ietekmējusi daudzus mūsu dzīves aspektus. Tā ir mainījusi dalībvalstu galvenās prioritātes, un no tā ir smagi cietuši patērētāji, jo ir nepamatoti ierobežotas viņu tiesības, taču pašreizējie mehānismi nav pastiprināti un nav ieviesti reaģēšanai uz jaunajiem apstākļiem paredzēti mehānismi, kas garantētu viņu finansiālo aizsardzību.

4.2.

Lai novērstu iespējamās sekas patērētajiem, ir svarīgi, pamatojoties uz pandēmijas krīzē gūto pieredzi, censties turpmāk stiprināt patērētāju aizsardzību tādās jomās kā veselība, enerģētika, sakari, finanšu pakalpojumi, aviācija un pasažieru tiesības, kompleksie ceļojumi, uzraudzība, pārtika un digitālie pakalpojumi.

4.3.

Turklāt krīze veicināja tādas negodīgas komercprakses izplatīšanos, kas vērsta pret visneaizsargātākajiem, un kādu laiku tā papildus atsevišķu produktu un individuālo aizsardzības līdzekļu krājumu nepietiekamībai radīja arī ļoti augstas un spekulatīvas cenas. Šādai situācijai, prognozējot jaunu krīzes uzliesmojumu, būs jāpievērš pastiprināta uzmanība, un ir jāpiešķir lielāki līdzekļi tiesībaizsardzības iestādēm.

4.4.

EESK būtu jāmudina izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par šo tematu, lai palīdzētu Komisijai noteikt un īstenot šos pasākumus.

5.   Citas jomas, kuras jaunajā patērētāju tiesību aizsardzības programmā nav minētas vai ir skartas netieši un kuras ir jāskata

5.1.   Sabiedrības veselības pārvaldība dalībvalstīs

Tiek sperti pirmie soļi ceļā uz Eiropas veselības savienības izveidi. Koronavīrusa krīze liecina, ka ES ir jāuzņemas daudz aktīvāka loma sabiedrības veselības jomā, lai aizsargātu visu Eiropas iedzīvotāju veselību, pateicoties noturīgākām veselības sistēmām un stabilākam veselības drošības satvaram.

5.2.   Finanšu pakalpojumi

Pārskatot direktīvu par patēriņa kredītu, būs svarīgi uzsvērt moratorija mehānismu un tādas integrētas pieejas izstrādi, kas aizsargā patērētāju intereses neatkarīgi no kredīta veida. Eiropas līmenī būs svarīgi izvērtēt privātpersonu maksātnespējas mehānismu, ņemot vērā vajadzību novērst pašreizējās patērētāju tiesību aizsardzības pavājināšanos.

5.3.   Tūrisms, atpūta un aviopasažieru tiesības

Ir svarīgi radīt, stiprināt vai mainīt patērētāju tiesības un ieviest Eiropas fondus patērētāju interešu aizsardzībai šajās jomās. Tā būs arī ideāla iespēja pārskatīt patērētāju aizsardzību, izmantojot atbilstīgu finanšu aizsardzības sistēmu, kas aizsargā pasažierus pret likviditātes krīzes risku vai nodrošina biļešu izdevumu atlīdzinājumu un, ja nepieciešams, repatriāciju aviokompānijas maksātnespējas gadījumā.

5.4.   Mājokļi

Ir jāizveido integrēta Eiropas mājokļu programma, kas aptvertu dažādas jomas, piemēram, vidi, enerģētiku, finanšu pakalpojumus, līgumtiesības un veselību, lai Eiropas patērētājiem radītu tiesības uz piekļuvi pienācīgam un cenas ziņā pieņemamam mājoklim ilgtermiņā. Būtu jāstimulē ilgtspējīgu ēku (piemēram, pasīvo māju) būvniecība. Aprites principu piemērošana ēku renovācijā samazinās ar būvmateriāliem saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Renovācija var pavērt daudz iespēju un ilgtermiņā radīt būtiskas sociālās, vidiskās un ekonomiskās priekšrocības.

5.5.   Enerģētika

Ir jānostiprina patērētāju tiesības atjaunojamo energoresursu, pašpatēriņa un tirgus tarifu īstenošanas līmenī un jāgādā par to, lai neviens patērētājs netiktu diskriminēts un neciestu no savienojamības trūkuma, kas liedz izmantot iespējas, ko rada patiesi alternatīvu enerģētisko risinājumu ieviešana.

5.6.

Ir precīzāk jādefinē un jāstiprina digitālo platformu atbildība attiecībā uz produktu drošību un atbildība tiešsaistes līgumu starpniecībā.

5.7.

Ir svarīgi izveidot skaidru tiešsaistes platformu atbildības struktūru, tostarp pieņemot atbilstīgus pasākumus cīņai pret krāpniecisku, negodīgu un maldinošu komercpraksi un neatbilstīgu produktu un bīstamu preču un pakalpojumu pārdošanu tiešsaistes platformās. Šajā sakarā ir svarīgi stiprināt Komisijas sadarbību ar valstu iestādēm cīņā pret šādu negodīgu praksi.

5.8.

Ir jāpārtrauc vai jāierobežo patērētājiem bīstamu (galvenokārt to ķīmiskā sastāva dēļ) produktu tiešā pārdošana. EESK atzinīgi vērtē Safety Gate sistēmas ieviešanu, kas ir ES ātrās brīdināšanas sistēma bīstamu patēriņa preču jomā.

5.9.

Ir jāstiprina aizsardzība OTT (over-the-top) pakalpojumu jomā, uz kuriem joprojām neattiecas lielākā daļa valstu tiesību aktu, ne arī Eiropas Elektronisko sakaru kodekss.

5.10.

Pilnveidojot patērētāju tiesību aizsardzības politiku, ES stiprinās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Neskarot politisku izvēli, kas pamatos tās vispārējo koncepciju, ES būs jāīsteno vairākas iedzīvotājiem tuvākas darbības un programmas, un šajā nolūkā vajadzēs stiprināt Eiropas Patērētāju centru tīklu (ECC-Net) un Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklu, iesaistot visas valstu iestādes.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Zāļu stratēģija””

(COM(2020) 761 final)

(2021/C 286/10)

Ziņotājs:

Martin SCHAFFENRATH

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 14.1.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	31.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	232/1/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ļoti atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija, nākot klajā ar jauno Eiropas Zāļu stratēģiju, līdztekus farmācijas nozares konkurētspējas veicināšanai ir apņēmusies garantēt piekļuvi drošām, augstas kvalitātes zālēm par pieņemamu cenu un nodrošināt dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu finansiālo ilgtspēju. Jaunas Eiropas kopējās koncepcijas ir ārkārtīgi svarīgas, it īpaši šādās jomās: — piekļuve zālēm un to pieejamība, — valstu veselības aprūpes sistēmu pieejamība un finansiālā ilgtspēja, — pētniecības un inovācijas veicināšana ar mērķi stiprināt Eiropas farmācijas nozares konkurētspēju, — noturīgu un pārredzamu piegādes un ražošanas ķēžu stiprināšana, — zaļā kursa (1) mērķu efektīva īstenošana klimatneitrālā farmācijas nozarē.

1.2.

Pašreizējā Covid-19 pandēmija pierāda, cik svarīga ir saskaņota rīcība Eiropas līmenī. Tādēļ EESK norāda, ka zāļu pētniecības un izstrādes jomā, kā arī attiecībā uz cenu noteikšanu ir vajadzīgas kopējas stratēģijas, it īpaši tad, ja runa ir par augsta riska zālēm un ja ražotājiem nav garantēta ieguldījumu atdeve.

1.3.

EESK uzsver – lai pienācīgi ievērotu valstu veselības aprūpes sistēmu organizatoriskās struktūras atšķirības un nesagrautu to finansiālo līdzsvaru, saistībā ar iespējamiem ES līmeņa politikas pasākumiem ir jāņem vērā dalībvalstu kompetences jomas, kā arī subsidiaritātes princips atbilstīgi LESD 168. panta 7. punktam. Sevišķi svarīgi tas ir jautājumos par cenu noteikšanu un kompensācijām, kas ir ekskluzīva dalībvalstu kompetences joma. Tāpat ES līmenī ir jānodrošina pastāvīga informācijas, zinātnes atziņu un paraugprakses apmaiņa, lai tādējādi novērstu jebkādu sadrumstalotību un neatbilstības.

1.4.

EESK konstatē, ka pašreizējā sistēmā Eiropas farmācijas nozare pēdējos gados ir attīstījusies virzienā, kas daļēji ir izraisījis dažādu stimulu sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu, daudzējādā ziņā ir nepietiekami pārredzams un ir izraisījis koncentrāciju darījumdarbības jomās, kurās ir liela peļņas daļa, kā arī daļēji ir izraisījis pārmērīgi augstu cenu noteikšanu. Tāpēc EESK uzskata, ka pašreizējais zāļu tiesiskais regulējums ir steidzami jāpārskata, jāpielāgo un ciešāk jāsaista ar nosacījumiem attiecībā uz pieņemamām cenām un pieejamību.

1.5.

EESK sevišķi uzsver, ka vissvarīgākais ir funkcionējošs, godīgs un efektīvs iekšējais tirgus, kurā, no vienas puses, medicīnas jomā tiek veicināta un atzīta inovācija, kas veselības aprūpei sniedz īstu pievienoto vērtību, un, no otras puses, tiek stiprināta konkurence, kas nodrošina taisnīgu piekļuvi zālēm par pieņemamu cenu.

1.6.

Lai veicinātu novatorisku pētniecību un izstrādi un radītu pamatu Eiropas farmācijas nozares konkurētspējai pasaulē, EESK jo īpaši atbalsta iecerēto tiesiskā regulējuma unifikāciju, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu, kā arī nodrošinātu regulējuma konsekventu piemērošanu dalībvalstīs.

1.7.

Attiecībā uz piegādes un ražošanas ķēžu noturību, lai stiprinātu Eiropas stratēģisko autonomiju, kā arī lai novērstu piegādes trūkumus, EESK uzskata, ka ir vajadzīga līdzsvarota pieeja, kurā līdztekus ražošanas vietu dažādošanai notiek pastāvīga/pakāpeniska, daļēja un vienlaikus ilgtspējīga ražošanas pārvietošana uz Eiropu. Iespējamie finanšu un nodokļu stimuli dalībvalstu līmenī un to efektivitāte būtu kopīgi jāapspriež un jāanalizē ES līmenī.

1.8.

EESK arī atzinīgi vērtē ierosinājumu pārskatīt gan stimulu sistēmu attiecībā uz pētniecību un izstrādi Eiropas farmācijas nozarē, gan it īpaši tiesisko regulējumu par pediatrijā lietojamām zālēm, kā arī par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai. Plānotajā stratēģijā galvenā uzmanība jo īpaši ir jāpievērš neapmierinātām medicīniskām vajadzībām bērnu vēža ārstēšanas jomā.

1.9.

EESK uzskata – sabiedrības interesēs patiesas pievienotās vērtības radīšanās nolūkā pārstrādājot zāļu tiesisko regulējumu un ES līmenī ierosinot visas turpmākās iniciatīvas, vispirms ir jāievēro pārredzamības princips. Tas attiecas ne tikai uz ražotāju izmaksām, bet arī uz publisko finanšu līdzekļu piešķiršanu pētniecībai un izstrādei, stimulu izmantošanu u. tml.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas veicinātās dalībvalstu iniciatīvas par inovatīvu un dārgu zāļu kopīgu iepirkumu, kas ļauj nodrošināt valstu veselības aprūpes sistēmu finansiālo ilgtspēju.

1.11.

EESK atzīst, ka ģenēriskās un biolīdzīgās zāles pozitīvi ietekmē zāļu pieejamības nodrošināšanu par pieņemamu cenu un tām ir svarīga loma veselības sistēmu ilgtspējīgā finansēšanā, kā arī tās veicina noturīga un stratēģiski neatkarīga Eiropas zāļu tirgus radīšanu. EESK atbalsta pasākumus, ko veic, piemēram, publiskajā iepirkumā piemērojot MEAT (most economically advantageous tender – saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums) kritērijus un līgumu piešķiršanu vairākiem pretendentiem, ņemot vērā vides un sociālās aizsardzības aspektus, kas ļauj veidot nākotnes vajadzībām atbilstīgu ģenērisko un biolīdzīgo zāļu tirgu.

1.12.

Ja vien runa nav par pārrobežu krīzi veselības jomā, EESK mudina piesardzīgi izturēties pret paātrinātu atļauju piešķiršanu gadījumos, kad trūkst pierādījumu un pastiprināti ir jāizmanto reāli dati. Nekādā ziņā nedrīkst pieļaut, ka līdz tirdzniecības atļaujas piešķiršanai pastāvošais risks tiek novirzīts uz posmu pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas, tādējādi kaitējot pacientiem. Tādēļ, lai pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas nodrošinātu efektīvu novērošanu, konsekventi ir jāpublicē dati un pētījumu rezultāti.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Ziņojumā “Pārskats par veselību: Eiropa” (2), kas publicēts 2020. gada 18. novembrī, secināts, ka laikposmā no 2013. gada līdz 2019. gadam visās 27 dalībvalstīs izdevumi veselības aprūpei katru gadu pieauga par vidēji 3,0 % un 2019. gadā veidoja 8,3 % no IKP. Pat tad, ja šis īpatsvara pieaugums ir izskaidrojams ar dalībvalstu ekonomikas izaugsmi, pašreizējās Covid-19 pandēmijas apstākļos ir gaidāms krass pieaugums.

2.2.

Kā uzsvērts Padomes 2016. gada secinājumos (3) un Eiropas Parlamenta pašiniciatīvas ziņojumā par iespējām uzlabot zāļu pieejamību (4), pieaugošās zāļu cenas aizvien vairāk noslogo valstu veselības aprūpes sistēmas. Tāpēc sarežģītajā ES zāļu sistēmā atkal ir jāatjauno līdzsvars starp atļauju piešķiršanu un inovācijas veicināšanu, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi zālēm.

2.3.

Nesen atļauto terapijas zāļu pieaugošās cenas it īpaši apdraud zālēm paredzētā budžeta stabilitāti un tādējādi arī pacientu piekļuvi zālēm (5). Šajā sakarā EESK sevišķi kritiski vērtē to, ka jau labi izpētītās jomās (piemēram, vēzis), kas daudzējādā ziņā atbilst pašreizējiem ražotāju portfeļiem, intensīvi veidojas kopas. Tāpēc turpmāk ir jārod iespējas, kā efektīvi izjaukt šīs kopas. Terapijai ir jābūt cenas ziņā pieņemamai un galu galā vienlīdzīgi pieejamai visiem pacientiem. Tādēļ pētniecība un izstrāde ir jāvirza tādās jomās, kurās patiešām ir neapmierinātas medicīniskās vajadzības (piem., retas slimības vai pediatriskā onkoloģija).

2.4.

Eiropas Rīcības plānā intelektuālā īpašuma jomā (6) jau ir uzsvērts, ka Savienībā ir stingrs intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesiskais regulējums. Tāpēc visi šīs sistēmas grozījumi ir jāpapildina ar pamatotu ietekmes novērtējumu, lai būtu jāveic tikai nepieciešamās izmaiņas.

2.4.1.

Pētījumu veicināšana jaunās jomās jāstimulē, izmantojot patentus, papildu aizsardzības sertifikātus un datu ekskluzivitāti. Turpinot Zāļu stratēģijas izstrādi, ir svarīgi orientēties uz pievienotās vērtības radīšanu sabiedrības interesēs. Galvenā uzmanība būtu jāvelta piekļuvei efektīvām, drošām zālēm par pieņemamu cenu un to pieejamībai visu pacientu interesēs, ievērojot Eiropas sociālo tiesību pīlārā paredzētās tiesības uz pienācīgu veselības aprūpi (7). Tas nozīmē ne tikai veselības aprūpi, kurā izmanto jaunas inovatīvas, patentētas zāles, bet vienlīdzīgā mērā arī piekļuvi ģenēriskām un biolīdzīgām zālēm. Tādēļ šajā ziņā galvenā loma ir funkcionējošam un godīgam iekšējam tirgum.

2.4.2.

EESK atbalsta arī to, ka tiesisko regulējumu saskaņo attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, lai tādējādi izveidotu saskaņotāku piešķiršanas procedūru un novērstu tā izmantošanas sadrumstalotību dalībvalstīs. Ņemot vērā papildu aizsardzības sertifikāta sociālo ietekmi, ir jānodrošina, lai centrālā iestāde, ko šajā saistībā ir paredzēts izveidot, būtu pakļauta ES iestādēm.

2.4.3.

Ar lielām bažām EESK raugās uz ekskluzīvo tiesību piemērošanas termiņa pagarinājumu un intelektuālā īpašuma tiesību pastiprināšanu zāļu tirgū. Lai pacientiem arī turpmāk nodrošinātu iespēju piekļūt terapijai par pieņemamu cenu, ģenērisko un biolīdzīgo zāļu izstrāde un laišana tirgū nekādā gadījumā nedrīkst apgrūtināt cenu konkurenci. Tādēļ ir jānovērš viena produkta vairākkārtēja aizsardzība dažādās dalībvalstīs vai ar vairākiem patentiem (“patent slicing”), jo īpaši tāpēc, ka nav pierādījumu, ka spēcīga intelektuālā īpašuma aizsardzība veicina inovāciju un produktivitāti (8).

2.4.4.

Ņemot vērā pašreiz notiekošās politiskās apspriedes par ražošanas vietu pārvietošanu uz Eiropu, lai nodrošinātu apgādi, ir svarīgi ļoti precīzi izvērtēt intelektuālā īpašuma tiesiskā regulējuma grozīšanu. Tā dēvētās Viltoto zāļu direktīvas (2011/62/ES) (9) ietekmes novērtējumā secināts, ka liels daudzums ģenērisko zāļu ražošanai vajadzīgo aktīvo vielu tiek ievests no Indijas un Ķīnas, toties lielāko daļu jauno, patentēto zāļu aktīvo vielu ražo Eiropā. Tāpēc, lai panāktu jo īpaši ģenērisko zāļu ražošanas pārvietošanu uz Eiropu, ir vajadzīgi citi stimuli un mehānismi, nevis intelektuālā īpašuma tiesību stiprināšana. Alternatīvi pasākumi varētu būt, piemēram, licences līgumi, cerības pirkuma līgumi vai tā dēvētie zāļu patentu kopfondi (10). Līdztekus ražošanas pārvietošanai uz Eiropu būtu jārod iespējas intensīvai ražošanas dažādošanai gan Eiropā, gan arī ārpus Eiropas, lai tādējādi stiprinātu un nodrošinātu piegādes ķēdes.

2.5.

Attiecībā uz reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzētām zālēm jeb bāriņzālēm EESK atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties stimuliem, ko sniedza Regula (ES) Nr. 141/2000 (11), atļauto bāriņzāļu skaits pakāpeniski ir pieaudzis, tādējādi ievērojami uzlabojot zāļu vienlīdzīgu pieejamību pacientiem, un par to ir liels gandarījums. Tomēr šo piekļuvi aizvien vairāk ierobežoja ražotāju pieprasītās augstās cenas (12). Tāpēc EESK uzsver, ka bāriņzāļu statusu nedrīkst izmantot, lai peļņas nolūkā nesamērīgi paaugstinātu cenas, un tādēļ atbalsta šā tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, kas sākta, 2020. gadā publicējot ietekmes novērtējumu (13). Būtu jāapsver iespēja kritērijus regulāri automātiski pārskatīt, kā arī iespēja koriģēt tirgus ekskluzivitātes termiņa ilgumu, ievērojot konkrētus noteikumus, kuri vēl ir jāizstrādā. EESK atbalsta arī iespēju pārskatīt kritērijus, jo īpaši izplatības kritēriju (ņemot vērā visas atļautās indikācijas), ko piemēro, lai piešķirtu reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu statusu.

2.6.

EESK sevišķi atbalsta Eiropas Komisijas un daudzu Eiropas Parlamenta deputātu prasību uzlabot pārredzamību visā farmācijas nozarē, jo īpaši attiecībā uz pētniecības un izstrādes izmaksām. Tā kā attiecībā uz zāļu radīšanu būtībā nav pamatnosacījumu par zāļu izstrādes izmaksu pārredzamību, nav iespējams pārbaudīt ne jaunu zāļu cenas, ko iestādes, kuras atbild par cenu noteikšanu un kompensācijām, pamato ar augstākām pētniecības izmaksām, ne arī prasīto cenu pamatotību.

2.6.1.

EESK uzskata, ka svarīgs instruments šajā ziņā varētu būt Pārredzamības direktīva (89/105/EEK) (14). Tās 6. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis, kas veido pozitīvo sarakstu, publicē un dara zināmu Komisijai visu to ražojumu sarakstu, kurus sedz to veselības apdrošināšanas sistēmas, līdz ar to cenām, ko tām noteikušas kompetentās iestādes. Tomēr faktiski samaksāto cenu izpaušanu aizsargā konfidenciāli pirkuma līgumi, tādējādi valstu iestādēm ievērojami apgrūtinot informācijas apmaiņu. Šajā ziņā atsaucei varētu izmantot EURIPID datubāzi (15) ar nosacījumu, ka visām dalībvalstīm ir obligāti jāsniedz informācija par cenām.

2.6.2.

Tāpat EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzlabot farmācijas nozares globālo piegādes un ražošanas ķēžu pārredzamību, lai novērstu piegādes trūkumus un stiprinātu veselības aprūpes sistēmu noturību. Tādēļ līdztekus saskaņotas ziņošanas sistēmas ieviešanai, kas jau ir paredzēta saistībā ar Eiropas veselības savienības izveidošanu, kurā obligāti piedalās visi attiecīgie dalībnieki, ir ārkārtīgi svarīgi izveidot stratēģiskos krājumus tādām zālēm, kuras PVO atzinusi par pirmās nepieciešamības zālēm.

2.6.3.

Ņemot vērā pašreizējo Covid-19 pandēmiju, EESK piekrīt daudzu Eiropas Parlamenta deputātu un iesaistīto ieinteresēto personu prasībai uzlabot pārredzamību cerības pirkuma līgumiem, kas ar zāļu ražotājiem noslēgti par Covid-19 vakcīnām. Pārredzamība ir pamatnosacījums, kas veido ES iedzīvotāju uzticēšanos un sabiedrības atbalstu imunizācijai pret vīrusu. Tas būtu jāattiecina ne tikai uz jau noslēgtajiem vakcīnu iepirkuma līgumiem, bet arī uz visiem kopīgajiem zāļu iepirkuma pasākumiem.

2.7.

Eiropas līmenī būtu acīmredzami jāstiprina un jāatbalsta pasākumi, kas attiecas uz jauno atļauto dārgo zāļu kopīgu iepirkumu. Šādā veidā Eiropa var ne tikai uzlabot apgādes drošību, bet arī panākt izdevīgākus nosacījumus sarunās ar zāļu ražotājiem un ar lielāku pirkuma apjomu ievērojami samazināt izmaksas.

2.8.

Attiecībā uz pētniecības un izstrādes veicināšanu farmācijas nozarē EESK pievienojas daudzu dalībnieku un ieinteresēto personu kritikai par pārredzamības trūkumu, publisko ieinteresēto personu nepietiekamu iesaistīšanu, kā arī par pētījumu rezultātu nepieejamību sabiedrībai.

2.8.1.

Tāpēc EESK prasa turpmāk publiskot visus gadījumus, kad pētījumus finansē no publiskajiem līdzekļiem, kā arī pētniecības un izstrādes izmaksas, lai ņemtu to vērā, nosakot cenas valsts līmenī, un no publiskā sektora ieguldījumiem varētu nodrošināt taisnīgus ieguvumus. Šajā ziņā būtu jāapsver iespēja regulāri izvērtēt pētniecībai piešķirto atbalstu un iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam. Pētniecības finansējumu īpaši jutīgās veselības aprūpes jomās nav vēlams koncentrēt tikai atbilstīgi nozares interesēm. Tāpēc turpmāk visi attiecīgie dalībnieki pienācīgi ir jāiesaista Eiropas Komisijas pētniecības programmās, lai nodrošinātu, ka pētījumi patiešām būtu vērsti uz medicīnisko un sabiedrības vajadzību nodrošināšanu.

2.8.2.

Šajā ziņā ir ārkārtīgi svarīgi noteikt kopēju, Eiropas Savienībā piemērojamu jēdziena “neapmierinātas medicīniskās vajadzības” definīciju, lai farmācijas nozares pētniecības un izstrādes darbības virzītu uz tām jomām, kurās nav piemērotas vai efektīvas terapijas. Šie kritēriji būtu jānosaka atbilstīgi pacientu un sabiedrības veselības vajadzībām.

2.9.

Vienlaikus EESK aicina saistībā ar medicīnisko pētniecību un izstrādi un klīniskajiem pētījumiem veikt pasākumus ES līmenī, lai, izmantojot attiecīgos rādītājus, ikdienas medicīnas praksē pastiprināti ņemtu vērā dzimumu atšķirības un zāļu atšķirīgo iedarbību. Tā arī aicina nodrošināt lielāku pārredzamību un tādējādi šajā sakarā arī vairāk informēt visas ieinteresētās personas.

2.10.

EESK uzskata, ka ļoti pozitīvi ir jāvērtē tas, ka Zāļu stratēģijā ir skaidri uzsvērts apdraudējums, ko rada rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem. Līdztekus efektīviem pasākumiem antibiotiku lietošanas mazināšanai īpaša uzmanība ir jāpievērš alternatīviem stimulu modeļiem pētniecības un izstrādes ciklā, kā arī jaunām cenu noteikšanas sistēmām. Šajā ziņā cita starpā var izmantot arī tādus pārbaudītus stimulus kā, piemēram, agrīna informācijas apmaiņa ar Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un atteikšanās no reģistrācijas maksas. Turpmāk būs svarīgi ražotāja peļņu atsaistīt no pārdošanas apjoma. Turklāt, lai ražotājiem nodrošinātu labākas plānošanas iespējas, līdztekus atbalstam jaunu antibiotiku izstrādei varētu izmantot arī citus pasākumus, piemēram, cerības pirkuma līgumus.

2.11.

Jautājumā par atļauju piešķiršanu un zāļu laišanu tirgū EESK kopumā atzinīgi vērtē inovatīvu zāļu ātru pieejamību, jo īpaši jomās, kurās ir ļoti daudz neapmierinātu medicīnisko vajadzību. Tomēr ātra atļaujas piešķiršana automātiski negarantē labāku zāļu piedāvājumu. Tādēļ Eiropas zāļu politikā vajadzētu tiekties pirmām kārtām uz to, lai visiem pacientiem nodrošinātu vienlīdzīgi piekļuvi augstas kvalitātes zālēm par pieņemamu cenu.

2.11.1.

Ņemot vērā tehnisko iespēju straujo attīstību un no tās izrietošo vajadzību pēc elastīgiem modeļiem, EESK šajā ziņā piekrīt Eiropas Komisijai, ka izlases veidā kontrolēti pētījumi (ideālā gadījumā) ar piemērotām salīdzinājuma zālēm un beigupunktiem joprojām ir jāsaglabā kā tirdzniecības atļaujas piešķiršanas zelta standarts. Izņēmumi ir pieļaujami tikai atsevišķos pienācīgi pamatotos gadījumos. Datu iegūšanu pārceļot uz laikposmu pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas, ir jānodrošina, ka ar to saistītās farmācijas uzņēmumu izmaksas nav jāsedz publiskajam sektoram un priekšlaicīgi piešķirtās atļaujas neapdraud pacientu veselību. Tas, ka nav pietiekamu datu un ka ir vajadzīgi papildu dati, būtu jāņem vērā, nosakot cenu.

---

(1)  https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv.

(2)  https://ec.europa.eu/health/state/glance_lv

(3)  OV C 269, 23.7.2016., 31. lpp.

(4)  https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-8-2017-0040_LV.pdf.

(5)  https://www.oecd.org/health/health-systems/Addressing-Challenges-in-Access-to-Oncology-Medicines-Analytical-Report.pdf.

(6)  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12510-Intellectual-Property-Action-Plan.

(7)  https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/social-summit-european-pillar-social-rights-booklet_lv.pdf

(8)  https://pubs.aeaweb.org/doi/pdf/10.1257/jep.27.1.3.

(9)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011L0062&from=LV (OV L 174, 1.7.2011., 74. lpp.).

(10)  https://www.who.int/bulletin/volumes/97/8/18-229179/en/.

(11)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02000R0141-20190726&qid=1598193643269&from=LV (OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp.).

(12)  https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/files/paediatrics/docs/orphan-regulation_study_final-report_en.pdf.

(13)  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12767-Revision-of-the-EU-legislation-on-medicines-for-children-and-rare-diseases.

(14)  OV L 40, 12.2.1989., 8. lpp.

(15)  EURIPID ir brīvprātīgi sniegtu datu bāze, kurā uzskaitītas valstu iestādes, kas atbild par cenu veidošanas un kompensācijas jautājumiem. Tajā ir saskaņā ar Pārredzamības direktīvu (89/105/EEK) pieejami lielākoties ambulatori izmantoto zāļu cenrāži (https://www.euripid.eu/about).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam””

(COM(2020) 760 final)

(2021/C 286/11)

Ziņotājs:

Rudolf KOLBE

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 14.1.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	31.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	241/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā un to uzskata par ļoti labu un visaptverošu koncepciju ES intelektuālā īpašuma sistēmas modernizēšanai.

1.2.

EESK ir cieši pārliecināta, ka vienotas patentu sistēmas ieviešanai ir jābūt galvenajai prioritātei un ka tā ievērojami uzlabos ES uzņēmumu konkurētspēju. Ņemot vērā acīmredzamās grūtības sistēmas īstenošanā, EESK ir pārliecināta, ka vienotās patentu sistēmas pārnešanai ES likumdošanas sistēmā ir jākļūst par [ilgtermiņa] mērķi.

1.3.

EESK uzsver, ka liela nozīme ir MVU atbalsta pasākumiem visās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomās. Papildus finansiāla atbalsta pasākumiem ir jākoncentrējas uz to, lai palielinātu zinātību par intelektuālā īpašuma tiesībām, un uz īpaši pielāgotiem konsultāciju pakalpojumiem.

1.4.

EESK gribētu uzsākt diskusiju par to, kā visos ES izglītības sistēmas līmeņos uzlabot zināšanas par intelektuālā īpašuma tiesībām un to pārvaldību.

1.5.

EESK mudina Eiropas Komisiju ieviest papildu aizsardzības sertifikātu, kam būtu vienots nosaukums, un izskatīt iespēju piemērot papildu aizsardzības sertifikātu jaunām nozarēm.

1.6.

EESK uzskata, ka autortiesību regulējuma un autortiesību datu pārvaldības saskaņošana palielinātu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu radošajās nozarēs.

1.7.

Lai autoriem un ražotājiem piedāvātu gan stimulus, kas izpaustos kā atzinība par viņu darbiem, gan arī taisnīgu ekonomisko atlīdzību, EESK aicina īstenot sociālā dialoga procesu, kas, pateicoties darba koplīguma slēgšanas sarunām, līdztekus tiesību normām ļautu precizēt un definēt taisnīgas intelektuālā īpašuma tiesības.

1.8.

EESK uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir nozīmīgs rīks, lai uzlabotu vietējo ražotāju konkurētspēju, un uzsver iespējas pievienot saskaņotu sistēmu nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai.

1.9.

EESK atzīst, ka datu plūsmas veicināšanai Eiropas Savienībā ir ekonomisks potenciāls un sabiedrība par to interesējas, taču norāda uz problēmām, ko rada nelīdzsvaroti noteikumi.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē, pirmkārt, visus pasākumus cīņai pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un, otrkārt, to, ka cīņā pret viltošanu lielāka nozīme ir piešķirta Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai.

1.11.

EESK uzskata, ka ir jāturpina uzlabot tiešā atbalsta rīkus ES uzņēmumiem, kuri darbojas ārpus ES dalībvalstīm, un ir strikti jāpiemēro intelektuālā īpašuma tiesību aktu un ES tirdzniecības nolīgumu noteikumi, lai šādus uzņēmumus aizsargātu pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

1.12.

Pašreizējā krīze veselības jomā ir nepārprotami atklājusi, ka kritiskās situācijās ir vajadzīga piekļuve sistēmiski nozīmīgam intelektuālajam īpašumam. Intelektuālā īpašuma tiesību dēļ nedrīkst tikt ierobežota pandēmijas vakcīnu vai ārstēšanas pieejamība un piekļūstamība: efektīvas obligātās licencēšanas sistēmas ārkārtas situācijās nodrošina gan drošības tīklu sabiedrībai, gan taisnīgu kompensāciju uzņēmumiem.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā un to uzskata par svarīgu koncepciju ES intelektuālā īpašuma sistēmas modernizēšanai un ES uzņēmumu, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumu, milzīgā inovācijas potenciāla palielināšanai. Tā kā intelektuālā īpašuma produktu, piemēram, izgudrojumu, mākslas un kultūras darbu, zīmolu, programmatūras, zinātības, uzņēmējdarbības procesu un datu, lielā ekonomiskā nozīme Eiropas Savienībā arvien pieaug, EESK uzskata, ka būtiski svarīgs ir optimizēts un viegli piekļūstams tiesiskais un politiskais regulējums.

2.2.

Daudzi uzņēmumi, jo īpaši MVU, kas veido 99 % no visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, intelektuālā īpašuma aizsardzības iespējas neizmanto (vai neizmanto pilnā apmērā). Intelektuālā īpašuma aizsardzības izmantošanas palielināšanai ES uzņēmumos, īpaši vēršot uzmanību uz MVU un mikrouzņēmumiem, ir jābūt galvenajam intelektuālā īpašuma rīcības plāna aspektam. Vajadzīgie pasākumi ir daudzveidīgi – no vajadzības samazināt izmaksas, vienkāršot procedūras un uzlabot informētību un zināšanas līdz pielāgotu konsultāciju un atbalsta sniegšanai un izglītības sistēmas modernizācijai saistībā ar zinātību par intelektuālā īpašuma tiesībām.

2.3.

Intelektuālais īpašums ir nozīmīgs ekonomikas faktors, jo ar intelektuālo īpašumu saistītas nozares veido gandrīz 45 % no Eiropas IKP un nodrošina 30 % darbvietu, taču tas ir arī nozīmīgs faktors mūsu sabiedrības svarīgāko problēmu risināšanā. Covid-19 krīze ir ļoti skaidri apliecinājusi: lai nodrošinātu kritiski svarīga intelektuālā īpašuma ātru izmantošanu, Eiropas Savienībai ārkārtīgi nepieciešama ir profesionālā izcilība, kā arī efektīvi intelektuālā īpašuma noteikumi un instrumenti. Tas, vai klimata pārmaiņas tiks veiksmīgi ierobežotas, lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, vai tiks ātri izstrādātas un ieviestas augstās tehnoloģijas un efektīvi instrumenti, kas kalpotu taisnīgām pieejām attiecībā uz kritiski svarīga nemateriālā īpašuma un datu apmaiņu.

2.4.

Tehniskā revolūcija ir intelektuālā īpašuma tiesību virzītājspēks, taču arī problēma, kas liek īstenot labi līdzsvarotu pieeju inovācijas virzītiem instrumentiem. Digitalizācija un mākslīgā intelekta tehnoloģijas rada daudzas intelektuālā īpašuma problēmas, kas ir jāņem vērā, piemēram, saistībā ar pārredzamību, datu izcelsmi un autortiesībām, cilvēka iejaukšanās pakāpi, ētikas principiem u. tml. EESK atbalsta Eiropas Komisijas viedokli, ka mākslīgā intelekta sistēmas nebūtu jāuztver kā autori vai izgudrotāji. Kopumā EESK uzskata, ka Eiropas intelektuālā īpašuma regulējums – ar labi līdzsvarotiem grozījumiem un atjauninājumiem – ir piemērots digitalizācijas un mākslīgā intelekta problēmu risināšanai. Tā kā digitālo produktu un tehnoloģiju patentu skaita ziņā ES joprojām ievērojami atpaliek no citiem reģioniem, īpaša uzmanība ir jāpievērš pasākumiem šī ievērojamā tirgus uzlabošanai.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Intelektuālā īpašuma aizsardzība

3.1.1.

Vienotā patentu sistēma kā vienots kontaktpunkts uzņēmumiem ir būtiski svarīga, lai ievērojami samazinātu patentu izmaksas, atvieglotu licencēšanu, uzlabotu pārredzamību un pārvarētu MVU šķēršļus piekļūstamības ziņā. Vienotās patentu sistēmas ieviešana un Vienotās patentu tiesas darbības uzsākšana ievērojami uzlabos intelektuālā īpašuma aizsardzību, un tai ir jābūt vienai no rīcības plāna prioritātēm. Procedūru atvieglošana paātrinās arī kopējo procesu un tādējādi palielinās Eiropas patentu īpašnieku konkurētspēju. Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums rada ievērojamu pamatu efektīvai, specializētai un tehniski kompetentai patentu tiesvedības sistēmai, kas spēs uzlabot juridisko noteiktību, vienkāršību un efektivitāti. Taču, kā liecina grūtības ar īstenošanu, jātiecas pārnest šo sistēmu ES likumdošanas sistēmā. Tajā pašā laikā ir steidzami jārisina papildu kavējumi, ko izraisa procesi dalībvalstīs un/vai Apvienotās Karalistes izstāšanās no nolīguma. Tas, ka globālo patentu īpatsvars Eiropas Savienībā ievērojami samazinājās no 17,4 % 2009. gadā līdz 11,3 % 2019. gadā, skaidri apliecina arī to, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība.

3.1.2.

Papildu aizsardzības sertifikāts var paplašināt patenta sniegto aizsardzību zālēm vai augu aizsardzības līdzekļiem, kam ir piemērojama attiecīga tirdzniecības atļauja. Tādējādi tas ir svarīgs instruments, lai kompensētu to, ka nepieciešamo pārbaužu ilguma, klīnisko/lauka izmēģinājumu un regulatīvo procesu dēļ faktiski tiek zaudēta patenta aizsardzība. EESK uzskata papildu aizsardzības sertifikātus par būtiski svarīgiem, lai efektīvi veicinātu inovāciju saistībā ar jaunām aktīvajām vielām un piesaistītu pētniecības un izstrādes centru veidošanu Eiropas Savienībā, taču līdzsvarotiem izņēmumiem no papildu aizsardzības sertifikāta tiesībām ir jānodrošina zāļu pieejamība par pieņemamu cenu un pietiekami krājumi. Lai gan papildu aizsardzības sertifikāta sistēma ir vienkārša un inovāciju veicinoša sistēma, tā joprojām ir sadrumstalota un liek aizpildīt papildu aizsardzības sertifikāta pieteikumu katrā ES dalībvalstī, kurā ir vajadzīga aizsardzība ar papildu aizsardzības sertifikātu. Ar jaunas atsevišķas ES regulas starpniecību nosakot vienotu nosaukumu, kā dēvēt papildu aizsardzības sertifikātu, un izveidojot vienotu kontaktpunktu, kas piešķirtu vienotas aizsardzības un papildu aizsardzības sertifikātus, palielinātos patentu īpašnieku interese par papildu aizsardzības sertifikātu, uzlabotos izgudrotāju aizsardzība un tiktu nodrošināta juridiskā noteiktība trešām pusēm. EESK atbalsta arī pieeju, ka paredz izskatīt optimizētas papildu aizsardzības sertifikāta sistēmas piemērojamību jaunās nozarēs, kurās produktiem, iespējams, būs vajadzīga tirdzniecības atļauja.

3.1.3.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta ES preču zīmju tiesību aktu pārskatīšanā, EESK ir pārliecināta, ka ES tiesību akti par dizainparaugu aizsardzību tiks veiksmīgi atjaunināti. Veiksmīgajai pieredzei, kas gūta šos jautājumus regulējot ar ES tiesību aktiem, būtu jāmotivē Komisija ierosināt priekšlikumu par jaunu atsevišķu regulu par vienotas aizsardzības un papildu aizsardzības sertifikātu un ilgtermiņā iekļaut vienoto patentu sistēmu jaunajā ES tiesību sistēmā.

3.1.4.

EESK norāda, ka arvien liberalizētākā un konkurējošākā pasaules tirgū Eiropas Savienības ražotājiem unikāls un vērtīgs resurss ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības sistēmai ir ievērojama ekonomiskā vērtība lauksaimniecības nozarē. Kopumā sistēma darbojas ļoti labi, taču ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība vēl ir jāīsteno, izmantojot iestāžu saskaņotas kontroles sistēmas un kopēju definīciju, piemēram, attiecībā uz krāpšanu pārtikas jomā. Tirdzniecības nolīgumos uzmanība būtu jāpievērš arī šādiem konkrētiem aizsardzības pasākumiem. EESK uzsver potenciālu, kas rastos, ģeogrāfiskās izcelsmes aizsardzības sistēmā iekļaujot nelauksaimnieciskus produktus, kas ir būtiska vietējās identitātes sastāvdaļa. Tas palīdzētu vietējiem ražotājiem veiksmīgāk piedāvāt savus kvalitatīvos produktus un radīt pozitīvu papildu ietekmi uz mazāk attīstītajiem reģioniem. Turklāt reģistrācijas procedūras vienkāršošana sniegtu ieguvumus ražotājiem.

3.1.5.

Kopienas augu šķirņu aizsardzības sistēma ir vēl viens pozitīvs piemērs saskaņotai pieejai, kā, pamatojoties uz ES regulu, tiek nodrošināta intelektuālā īpašuma aizsardzība. Tā var arī radīt drošu pamatu mazajiem un vidējiem audzētājiem un ietver svarīgus izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecību un audzētājiem. Izvirzīto mērķu ziņā sistēma veido labu pamatu, kas audzētājiem ļauj efektīvi sekmēt zaļās pārkārtošanās mērķrādītāju sasniegšanu.

3.1.6.

EESK uzsver, ka autortiesību, dizaina un saistīto tiesību aizsardzība ir būtiski svarīga kultūras un radošajās profesijās, kas rada ievērojamu ekonomisko labklājību un sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas identitātē, kultūrā un vērtībās (piemēram, arhitektūras un citi kultūras darbi), taču kam bieži nav pietiekamas zinātības vai finansiālo līdzekļu intelektuālā īpašuma aizsardzībai un inovāciju pārveidošanai produktos. Ir svarīgi saskaņot autortiesību regulējumu un autortiesību datu pārvaldību, to papildinot ar citiem atbalsta pasākumiem.

3.1.7.

Darba ņēmēji, kuri veic radošo darbu un it īpaši rada izgudrojumus, ir iespējamie tiesību turētāji. Ir ļoti svarīgi izveidot sociālā dialoga procesu Eiropas, valsts, nozares vai uzņēmuma līmenī, tajā papildus tiesību normām precizējot un definējot godīgas intelektuālā īpašuma tiesības, izmantojot darba koplīguma slēgšanas sarunas, lai autoriem un ražotājiem piedāvātu stimulus, atzīstot viņu veikumu un sniegtu taisnīgu ekonomisko atlīdzību. Līgumi par autortiesību piešķiršanu nebūtu jāuzskata par pienākumu nodot visu intelektuālo īpašumu darba devējam, nesaņemot piemērotu atlīdzību.

3.1.8.

Biotehnoloģiju direktīva sniedz nozīmīgu satvaru biotehnoloģisko izgudrojumu juridiskajai aizsardzībai. Tajā risinātas politiski un ētiski delikātas tēmas, tāpēc tā tapusi, rūpīgi izsverot ļoti pretrunīgas intereses. Taču biotehnoloģiju straujā attīstība ir arī nepieciešama tajās jomās, kas saistītas ar veselību, nopietnu epidēmiju apkarošanu un bada novēršanu pasaulē. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir būtiski veicināt pētniecību un inovāciju šajās jomās, taču arī to efektīvi popularizēt un licencēt.

3.1.9.

Komercnoslēpumi ir nemateriālie aktīvi, kas papildina intelektuālā īpašuma tiesības. Tie tiek plaši izmantoti radošajā procesā, kas izraisa inovāciju un intelektuālā īpašuma tiesību radīšanu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt to efektīvu aizsardzību. Tāpēc EESK uzskata, ka Direktīvā (ES) 2016/943 (1) izklāstītā pamata precizēšana ir svarīgs mērķis.

3.2.   Intelektuālā īpašuma izmantošana un īstenošana, īpaši vēršot uzmanību uz MVU

3.2.1.

EESK uzskata, ka MVU intelektuālā īpašuma aizsardzības potenciāla izmantošanas palielināšana ir viens no galvenajiem rīcības plāna mērķiem, kas ietekmē visas atšķirīgās sistēmas intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Lai gan ES MVU un mikrouzņēmumos ir liels inovācijas potenciāls, lielākā daļa nevar pievienot vērtību saviem nemateriālajiem aktīviem.

3.2.2.

Izmaksu faktors ir viens no iemesliem, kāpēc tikai 9 % no ES MVU ir tādi, kuru rīcībā ir reģistrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Patenta saņemšanas izmaksas Eiropas Savienībā pašlaik ir ievērojami augstākas nekā, piemēram, ASV vai Japānā un rada milzīgu finansiālo slogu MVU un mikrouzņēmumiem. Tāpēc, lai uzlabotu MVU piekļuvi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, izmaksas ir jāsamazina. Vienotās patentu sistēmas, kas ievērojami samazinās patentu reģistrācijas izmaksas, straujā īstenošana būs revolucionārs ieguvums inovatīviem MVU un mikrouzņēmumiem, piemēram, liberāliem profesionālās inženierijas uzņēmumiem. EESK arī uzsver, ka ir svarīgas visas dažādās pieejas finansiālam un zinātības atbalstam MVU, EUIPO intelektuālo īpašumu apliecinoši dokumenti, pieeja palīdzības sniegšanai MVU izmantot savas intelektuālā īpašuma tiesības, lai iegūtu piekļuvi finansēm, un programma IPA4SME, kas sniedz līdz 15 000 EUR, lai līdzfinansētu intelektuālā īpašuma diagnostikas un aizsardzības pasākumus u. tml. EESK arī norāda uz patentu advokātu nozīmīgo lomu šajā atbalsta sistēmā.

3.2.3.

EESK uzskata, ka nozīmīga problēma ir tas, ka trūkst būtisku zināšanu par intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības stratēģijām ES uzņēmumos, it sevišķi, bet ne tikai MVU un mikrouzņēmumos. Tāpēc, lai šo problēmu risinātu, ir ļoti svarīgi sniegt viegli piekļūstamu vispārīgu un pielāgotu informāciju, atbalstu un konsultācijas MVU un mikrouzņēmumiem, kā paredzēts dažādās programmās un iniciatīvās, piemēram, ierosmē par Eiropas IĪ palīdzības dienestu, šim nolūkam izmantojot dažādus kanālus un tīklus un to darot vēl plašāk nekā līdz šim. Ir jāuzlabo informētība par intelektuālā īpašuma tiesību potenciālu uzņēmējiem, to apvienojot ar dažādām viegli piekļūstamām mācību programmām. EESK ierosina apsvērt veidus, kā palielināt kvalificētu intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldītāju skaitu ES uzņēmumos.

3.2.4.

EESK gribētu arī uzsākt diskusiju par to, kā uzlabot zināšanas par intelektuālā īpašuma tiesībām un to pārvaldību ES izglītības sistēmā – pamatzināšanas un informētība par intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldību būtu jāiekļauj vidējā un augstākajā izglītībā, padziļinātām intelektuālā īpašuma tiesību studiju zināšanām aptverot uzņēmējdarbības un tehniskās, kā arī daudzas citas programmā ietvertās studijas. Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība būtu arī jāpiedāvā kā atsevišķs priekšmets augstākajā izglītībā. EESK ir pārliecināta, ka pieejamās zinātības uzlabošana var palielināt intelektuālā īpašuma aizsardzības izmantošanu.

3.2.5.

Par to, ka ir svarīgi pārveidot pētniecības rezultātus inovācijā, nav nekādu šaubu, tāpēc EESK atzinīgi vērtē jebkādas darbības, kas veicina zināšanu nodošanu un intelektuālā īpašuma labāku pārvaldību pētniecības un inovācijas kopienā. MVU un mikrouzņēmumi bieži ir mazi partneri projektu konsorcijos, un šajā saistībā tiem ir vajadzīgs labāks atbalsts, lai intelektuālā īpašuma tiesības padarītu par produktiem un aizsargātu savas tiesības šādu konsorciju ietvaros. Uz to būtu īpaši jāvērš uzmanība atbalsta programmās, kas sniedz pielāgotas konsultācijas un atbalstu.

3.3.   Piekļuve ar intelektuālo īpašumu aizsargātiem aktīviem un to koplietošana

3.3.1.

Pašreizējā krīze veselības jomā ir nepārprotami atklājusi, ka kritiskās situācijās ir vajadzīga piekļuve sistēmiski nozīmīgam intelektuālajam īpašumam. Intelektuālā īpašuma tiesības nedrīkst apgrūtināt vakcīnu vai zāļu piekļūstamību un pieejamību pandēmijas situācijā. Pēc iespējas būtu jāpalielina to pētījumu ietekme, kas veikti par Eiropas publiskajiem līdzekļiem, nodrošinot gūto zināšanu un intelektuālā īpašuma kopīgošanu. No otras puses, efektīvas sistēmas obligātu licenču piešķiršanai ir sabiedrības drošības tīkls ārkārtas situācijās. To procedūrām jābūt balstītām uz dažādo attiecīgo interešu rūpīgu izsvēršanu, vienlaikus nodrošinot, ka tās ir ātras un koordinētas Eiropas līmenī, lai pēc iespējas efektīvāk ievērotu sabiedrības veselības prasības. Šajā saistībā EESK arī gribētu uzsvērt, cik svarīga ir Regula (EK) Nr. 816/2006 par patentu piespiedu licencēšanu attiecībā uz farmaceitisko produktu ražošanu eksportam uz valstīm, kurās ir sabiedrības veselības aizsardzības problēmas (2).

3.3.2.

Pārredzamības uzlabošana par intelektuālā īpašuma tiesībām un pārvaldību ir priekšnosacījums intelektuālā īpašuma licencēšanas un izplatīšanas atvieglošanai. Šajā saistībā EESK gribētu uzsvērt arī vajadzību ātri īstenot vienoto patentu sistēmu, kā arī to, ka ir svarīgi uzlabot autortiesību infrastruktūru tādos aspektos kā informācija par tiesību turētājiem, noteikumi un licencēšanas iespējas – arī attiecībā uz blokķēdes tehnoloģiju.

3.3.3.

Tā kā standartizācija ir process, kas skar daudzu dažādu ieinteresēto personu intereses, standarta īstenošanai nepieciešamie patenti liek nodrošināt īpaši augstu pārredzamības līmeni un taisnīgus licencēšanas noteikumus. Tāpēc EESK atbalsta pieejas, kas trešo pušu būtiskuma pārbaudēm paredz neatkarīgu sistēmu, kā arī pārkāpumu un nesaderību samazināšanas pasākumus.

3.3.4.

EESK atzīst ekonomisko potenciālu, ko rada datu kopīgošanas un datu plūsmas visā ES un visās nozarēs veicināšana, taču uzsver, ka plūsmas iespējošanai un datu plašai izmantošanai jābūt balstītai uz līdzsvarotu pieeju, kas nodrošina privātumu un drošību, kā arī ētikas standartu un likumīgu intelektuālā īpašuma aizsardzības interešu ievērošanu. Tas ir jānodrošina, 2021. gadā pārskatot Datubāzu direktīvu (3).

3.4.   Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi

3.4.1.

Efektīva izpilde un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir galvenie kritēriji veiksmīgai intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmai, tāpēc tie ir būtiski jāpastiprina. EESK uzsver, ka Vienotās patentu tiesas izveide ievērojami uzlabos patentu tiesību īstenošanu un ka intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana citās intelektuālā īpašuma tiesību sistēmās (piemēram, apdrošināšanā) arī ir ievērojami jāpastiprina ar praktiskiem un/vai tiesiskiem pasākumiem. MVU un it īpaši mikrouzņēmumiem bieži nav līdzekļu savu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai.

3.4.2.

Digitalizācija ir izraisījusi jaunus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu veidus, piemēram, komercnoslēpumu kiberzādzības, nelikumīgu straumēšanu u. tml. EESK atzinīgi vērtē saistošus noteikumus, piemēram, digitālo pakalpojumu tiesību aktu (4), kas nodrošina labāku tiesisko regulējumu.

3.4.3.

Viltošana un pirātisms rada milzīgus zaudējumus ES tirdzniecībā, taču tie rada arī veselības un drošības apdraudējumus patērētājiem. EESK atzinīgi vērtē visu ieinteresēto personu sadarbību, ES instrumentu kopuma izveidi un to, ka cīņā pret viltošanu lielāka nozīme ir piešķirta Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai.

3.5.   Godīga darījumdarbības vide pasaules mērogā

3.5.1.

Globālajā konkurencē intelektuālā īpašuma tiesību jomā ES nav vadošā pozīcijā. Patentu pieteikumu ziņā visu globālo patentu pieteikumu īpatsvars Āzijā 2019. gadā palielinājās līdz 65 %, savukārt ES daļa ievērojami samazinājās, proti, no 17,4 % (2009. gadā) līdz 11,3 %. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot ES pozīciju.

3.5.2.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un izpilde ir papildu sarežģījums ES uzņēmumiem, kuri darbojas valstīs ārpus ES. Tāpēc EESK atbalsta visus Komisijas pasākumus šīs situācijas uzlabošanai. Sarunas par intelektuālā īpašuma sadaļām ar augstu aizsardzības līmeni brīvās tirdzniecības nolīgumos un intelektuālā īpašuma dialogi ar tirdzniecības partneriem ir svarīgas ilgtermiņa pieejas; tas pats attiecas arī uz sadarbību pasaules mēroga organizācijās, piemēram, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO) un PTO, un dalību globālajos intelektuālā īpašuma līgumos.

3.5.3.

EESK uzsver, ka ir svarīgi tieša atbalsta rīki, ar kuriem sniedz informāciju ES uzņēmumiem, kas darbojas valstīs ārpus ES, piemēram, ārvalstu ieguldījumu izvērtēšana, viltošanas un pirātisma situācijas uzraudzības saraksts un trešās valsts ziņojums. Tādi MVU un mikrouzņēmumu atbalstam paredzēti pasākumi kā MVU palīdzības dienesti intelektuālā īpašuma jomā ir īpaši svarīgi un būtu vēl vairāk jāpilnveido.

---

(1)  OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 9.6.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.

(4)  COM(2020) 825 final.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (Digitālo tirgu tiesību akts)”

(COM(2020) 842 final – 2020/374 (COD))

(2021/C 286/12)

Ziņotāja:

Emilie PROUZET

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 10.2.2021. Eiropas Parlaments, 8.2.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	31.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	27.4.2021.
Plenārsesija Nr.	560
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	179/9/16

1.   Secinājumi un augsta līmeņa ieteikumi

1.1.

Pēdējo desmit gadu laikā ir radušies jautājumi un vajadzības saistībā gan ar konkurenci, gan iekšējā tirgus noteikumiem. Covid-19 krīzes laikā tie, protams, ir saasinājušies. EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par Digitālo tirgu tiesību aktu, kura mērķis ir nepieļaut, ka vārtziņi uzņēmumiem un patērētājiem piemēro negodīgus nosacījumus, un nodrošināt svarīgu digitālo pakalpojumu pieejamību.

1.2.

Tiešsaistes platformas ir visuresoša parādība, kas dalībniekiem rada izaicinājumu, mainot ne tikai to, kā mēs patērējam un iegādājamies produktus un pakalpojumus, bet arī to, kā strādājam un nodarbinām cilvēkus. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas holistisko pieeju, proti, pievērsties visiem šīs ekosistēmas aspektiem. Komiteja būs īpaši modra attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, datu pārvaldību un darba apstākļiem. Attiecībā uz pēdējo aspektu EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apspriešanos par platformās strādājošo cilvēku darba apstākļu uzlabošanu un ar interesi gaida likumdošanas iniciatīvu, kas plānota gada beigās.

1.3.

Arī turpmāk galvenais mērķis ir panākt, lai dažādajiem digitālā tirgus dalībniekiem būtu vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Eiropai ir vajadzīga godīga un sāncensīga tiešsaistes platformu vide, lai nodrošinātu labāku iekšējā tirgus darbību. EESK uzskata, ka Digitālo tirgu tiesību akts (DMA) un Digitālo pakalpojumu tiesību akts (DSA) (1) kopā veidos pamatu sistēmai, kas gadu gaitā ir jāpilnveido un jāpiemēro saskanīgi ar citiem svarīgiem digitālās politikas pasākumiem, piemēram, E-privātuma regulu, Vispārīgo datu aizsardzības regulu, P2B regulu un konkurences noteikumu pielāgošanu digitālajam laikmetam.

1.4.

Joprojām ir ļoti svarīgi nodrošināt godīgu, inovācijām labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un vienlaikus aizsargāt galalietotājus. Digitālo tirgu tiesību akta projekts ir reakcija uz straujo un mainīgo digitālo laikmetu, paredzot īsus termiņus un ātri aktualizējamas procedūras, vienlaikus arī saglabājot juridisko noteiktību un tiesības uz aizstāvību. Tomēr EESK uzskata, ka 16. pants par tirgus apsekošanu saistībā ar neatbilstību ir jāpastiprina gan attiecībā uz laikposmu (gaidīt trīs lēmumus par neatbilstību piecu gadu laikā radītu pārāk lielu kaitējumu), gan attiecībā uz sankcijām.

1.5.

Koncentrējoties uz konkrētiem pakalpojumiem neatkarīgi no vietas, kur pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts, vai pakalpojuma sniegšanai piemērojamajiem tiesību aktiem, Komisija efektīvi risina jautājumu par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem Eiropas un globālajiem tiešsaistes operatoriem. EESK uzskata, ka orientēšanās uz pakalpojumu, nevis uz operatoru, ir labs risinājums, kā pārvarēt grūtības, kas rodas, cenšoties uzraudzīt tik daudzveidīgos digitālos dalībniekus.

1.6.

Atšķirībā no Digitālo pakalpojumu tiesību akta Digitālo tirgu tiesību akts tieši neliek platformu norīkotajiem vārtziņiem iecelt juridisku pārstāvi Eiropas Savienībā. Taču zemāk aprakstīto novērtēšanas un izmeklēšanas procedūru īstenošanai ir nepieciešams dialogs un koordinācija starp platformas pamatpakalpojumu sniedzējiem un Komisiju. EESK iesaka iekļaut atsauci uz Digitālo pakalpojumu tiesību akta 10. un 11. pantu, lai nodrošinātu, ka visi vārtziņi iedibina juridisku pārstāvi Eiropas Savienībā.

1.7.

Turklāt viena no galvenajām EESK prioritātēm ir novērst situāciju, kurā aizvien daudzskaitlīgāki valstu tiesību akti vēl daudz vairāk sadrumstalo iekšējo tirgu. EESK uzskata, ka rīcība ES līmenī ir ārkārtīgi svarīga, un pilnībā atbalsta 1. panta 5. un 7. punktu.

1.8.

Vienlaikus EESK piekrīt Digitālo tirgu tiesību aktā teiktajam, ka dalībvalstīm ir jābūt iespējai rīkoties ciešā sadarbībā ar Komisiju (ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. panta 6. punktu, 33. pantu vai paralēli minētajam, pamatojoties uz konkurences noteikumiem).

1.9.

Lai ietvertu gadījumus, kuros atbildība vienlaicīgi izriet no Digitālo tirgu tiesību akta pārkāpuma un no LESD 101. un 102. panta noteikumu pārkāpuma, tiek saprasts, ka abus minētos noteikumu kopumus var piemērot vienlaicīgi. Tāpēc juridiskās noteiktības un efektivitātes labad Digitālo tirgu tiesību aktā būtu jāprecizē īstenošanas un koordinācijas procesi (1. panta 6. punkts).

1.10.

EESK uzskata, ka ir nepieciešama detalizēta diskusija par iemesliem, kādēļ ir noteikta atšķirīga pieeja jaunu saistību noteikšanai saskaņā ar 10. pantu un platformu pakalpojumu paplašināšanai saskaņā ar 17. pantu, kā arī par šādas pieejas ietekmi. Vienlaikus EESK uzskata, ka būtu jādefinē specifiskie ārkārtas apstākļi attiecībā uz tiem sešiem parametriem, kurus izmanto vārtziņu noteikšanai (3. panta 6. punkts).

1.11.

Tāpēc EESK uzskata, ka “pamatpakalpojumu”, “galalietotāju” un “komerciālo lietotāju” definīcijām jābūt daudz konkrētākām.

1.12.

EESK uzskata, ka būtu jāprecizē, ka prakse, kas minēta 5. un 6. pantā, ir tā dēvētā “melnā prakse” (black practices). Tomēr 6. pants par praksi ir konkrēti jāpiemēro Komisijas un vārtziņu regulārā dialoga laikā.

2.   Piezīmes par darbības jomu un par vārtziņa statusa noteikšanu

2.1.

EESK uzskata, ka pakalpojumu darbības joma ir pārāk plaša, lai gan tie ir būtiski svarīgi. Faktiski to darbības jomā ietilpst un saistībām pakļautas ir tikai prakses, kas ir tieši saistītas ar šiem platformas pamatpakalpojumiem. EESK atzinīgi vērtē to, ka regulas pārskatīšana, mainot pakalpojumu darbības jomu, nodrošina juridisko noteiktību.

2.2.

EESK norāda, ka ne visas konstatētās bažas attiecībā uz pamatpakalpojumu tirgus darbību ir saistītas ar galalietotājiem (sk. pakalpojumus (f), (g) un (h)), un vēlas zināt, vai ir pietiekami izvērtēta Digitālo tirgu tiesību akta procesa ietekme uz B2B pamatpakalpojumiem, it īpaši reklāmas ekosistēmā (reklāmu tirgus).

2.3.

Pamatpakalpojuma ierosināšanas gadījumā var izvērtēt, vai kādam attiecīgā pakalpojuma sniedzējam ir pazīmes, kas kumulatīvi atbilst kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par konkrētā pakalpojuma vārtzini. EESK atbalsta šo kumulatīvo pieeju.

2.4.   Īpašas piezīmes par kvantitatīvo novērtējumu – prezumētie vārtziņi

2.4.1.

Attiecībā uz pirmo robežvērtību EESK konstatē, ka šī robežvērtība attiecas uz uzņēmuma, kam platforma pieder, kopējo apgrozījumu, tostarp visām darbības jomām, kas nav platformas uzņēmējdarbības modeļi vai nav tiešsaistes darbības, nevis uz attiecīgā pakalpojuma apgrozījumu.

2.4.2.

EESK atbalsta finanšu datu robežvērtību, it īpaši veidu, kā tā sedz kapitalizācijas skaitļus, lai atspoguļotu platformu spēju monetizēt savus lietotājus un platformu finansiālās spējas (tostarp spēju efektīvi izmantot piekļuvi finanšu tirgum).

2.4.3.

Attiecībā uz otro robežvērtību EESK atzīst ar lietotāju skaitu saistīto kritēriju nozīmīgumu (konkrētajam platformas pamatpakalpojumam, kas tiek analizēts).

2.4.4.

Projektā galalietotāja definīcija (2. panta 16. punkts) ir tuva patērētāja definīcijai un, kā ierasts, tiek pretstatīta profesionālajam lietotājam. Projekta 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā galalietotāju jēdziens ir definēts, pamatojoties uz ilgumu (mēnešos) un nozīmīgumu (aktivitāte). EESK uzskata, ka galalietotāju definīcijai jābūt precīzai (t. i., lietotāji, kuri caurskata vietni, apmeklē vietni, izmanto to vienreiz mēnesī). Tas pats jautājums attiecas uz komerciālajiem lietotājiem. Juridiskās noteiktības nolūkā EESK iesaka regulas projektā precizēt vai vismaz definēt “galalietotāju” un “komerciālo lietotāju” jēdzienus.

2.5.   Īpašas piezīmes par kvaltitatīvo novērtējumu – novērtētie vārtziņi

2.5.1.

Ja kumulatīvi netiek sasniegtas visas robežvērtības, Komisija var veikt tirgus apsekošanu. To var prasīt dalībvalsts (15. pants), un tajā var izmantot sešus citus parametrus, lai noteiktu, vai platforma atbilst visiem trijiem noteicošajiem kritērijiem (3. panta 6. punkts).

2.5.2.

Eiropas Komisijas ieviestajā kvalitatīvajā iekšējā tirgus novērtējumā ir iekļauti daudzi parametri, kam ir būtiska nozīme konkurences tiesībās un ekonomikā. Taču, tā kā nav precedenta situāciju (nav vajadzības definēt konkrētu tirgu vai pierādīt dominējošu stāvokli, lai iedibinātu vārtziņa statusu), nav skaidrs/nav pārbaudīts, cik daudz būs iezīmju/parametru un cik tie būs noteicoši.

2.5.3.

Ja mērķis ir koncentrēties uz situācijām, kuras ir salīdzināmas ar kvantitatīvajā novērtējumā konstatētajām, taču kurās robežvērtības nav pārsniegtas, EESK uzskata, ka novērtēšanas mehānisms nav pārāk detalizēts. Pirmajā mirklī nekas neliedz šādus parametrus interpretēt plašāk, lai tos piemērotu lielākam operatoru skaitam, jo, kā zināms, daudzi uzņēmējdarbības modeļi visā ekonomikā attīstās un eksperimentē ar digitālu pārveidi un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem.

2.5.4.

Tā kā minētie seši parametri ļauj noteikt vārtziņa statusu, EESK uzskata, ka būtu jādefinē to konkrētie ārkārtas apstākļi.

3.   Piezīmes par sarakstos iekļautajām praksēm

3.1.

EESK uzskata, ka, lai saprastu Digitālo tirgu tiesību akta projektā noteikto prakšu sarakstus, ir svarīgi atskatīties uz Komisijas paveikto darbu: pēdējos gados konstatētajām praksēm, praksēm, uz kurām jau attiecas jaunā P2B regula, un praksēm, kuras varētu aptvert, konkurences tiesības pielāgojot digitālajai ekosistēmai.

3.2.

EESK uzskata, ka būtu jāprecizē darbības joma attiecībā uz praksēm, it īpaši, ja Komisija to var paplašināt. Tādējādi šķiet, ka daudzas 5. pantā minētās prakses ir daļa no platformas pamatpakalpojuma, savukārt 6. pants attiecas uz šādu platformas pamatpakalpojumu izmantošanu, lai radītu sviras efektu un ietekmētu tirgus rezultātus.

3.3.

EESK aicina izstrādāt stabilu sertifikācijas sistēmu, kas balstīta uz testēšanas procedūrām, kuras uzņēmumiem ļautu apliecināt, ka to mākslīgā intelekta sistēmas ir uzticamas un drošas. Pārredzamība, it īpaši vērtēšanas sistēmu pārredzamība, izsekojamība un lēmumu pieņemšanas algoritmisko procesu izskaidrojamība ir tehnisks izaicinājums, kura pārvarēšanai vajadzīgs ES instrumentu, piemēram, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, atbalsts (2).

3.4.   Īpašas piezīmes par negodīgām uz datiem balstītām praksēm

3.4.1.

EESK atzīst, ka vēl vairāk jāuzlabo Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) īstenošana, nosakot praksi 5. panta a) punktā. EESK arī mudina Komisiju regulāri pārskatīt VDAR un ar to saistīto regulējumu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību (3).

3.4.2.

Attiecībā uz datu efektīvu pārnesamību (6. panta h) apakšpunkts) EESK norāda, ka saskaņā ar Datu brīvas aprites regulu mākoņdatošanas nozare izstrādā rīcības kodeksu, lai nodrošinātu līgumu un tehnisko noteikumu pārredzamību attiecībā uz līgumu izbeigšanu un datu pārnešanu starp mākoņpakalpojumu sniedzējiem vai atpakaļ uz saviem serveriem. Kodeksa efektivitāte pārnesamības veicināšanā mākoņpakalpojumu tirgū drīz tiks izvērtēta.

3.5.   Īpašas piezīmes par negodīgu un pret sevi labvēlīgu praksi

3.5.1.

Digitālo tirgu tiesību aktā ir noteikts vārtziņa pienākums atturēties no labvēlīgākas attieksmes pat tad, ja pakalpojumu piedāvā “jebkura trešā persona no tā paša uzņēmuma”. Taču šī papildu specifikācija citos noteikumos neatkārtojas, kaut gan vārtzinis varētu izvairīties no minētajos noteikumos paredzētā ierobežojuma, sniedzot attiecīgus datus trešajai personai. Piemēram, varam atsaukties uz 5. panta a) punktu vai 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā datu nodošana trešajai personai (neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav no tā paša uzņēmuma) nav aizliegta. Lai gan 11. pantā ir piedāvāts zināms risinājums, EESK to neuzskata par pietiekamu.

3.5.2.

Paritātes klauzula 5. panta b) punktā – vārtziņiem tagad būtu aizliegts neļaut komerciālajiem lietotājiem piedāvāt patērētājiem tādus pašus produktus vai pakalpojumus, izmantojot citus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai meklētājprogrammas, saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kādi tiek piedāvāti ar vārtziņa tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem. EESK uzskata, ka formulējums “par cenām vai saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras” ir plašs un var aptvert citus kritērijus, ne tikai cenu, un tos, iespējams, vajadzētu precizēt.

3.6.   Īpašas piezīmes par negodīgiem piekļuves nosacījumiem

3.6.1.

Attiecībā uz 5. panta d) punktā minēto praksi EESK norāda, ka P2B regula jau ietver noteikumus par piekļuves nodrošināšanu komerciālajiem lietotājiem, lai tie varētu iesniegt sūdzības, un par sūdzību izskatīšanas pārredzamību, un apšauba šādas prakses nozīmi. EESK jautā, kāpēc nav ietverti tiešie lietotāji.

4.   Piezīmes par pārbaudes, izpildes un uzraudzības pilnvarām

4.1.

Saistībā ar priekšlikuma 3. panta 6. punktu būtu vairāk jāapsver attiecīgo dalībvalstu iestāžu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā. Mēs uzskatām, ka dalībvalsts iestādēm jābūt tiesīgām iesniegt Komisijai pieprasījumu pieņemt lēmumu saskaņā ar 6. punktu un ka Komisijai jābūt attiecīgam pienākumam šo pieprasījumu apspriest un vajadzības gadījumā ļaut attiecīgajai dalībvalstij veikt provizoriskus pasākumus, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu. Lēmuma pieņemšanas nolūkos Komisijai būtu arī jāprasa atzinums no visām dalībvalstīm, kurās darbojas iespējamais vārtzinis.

4.2.

Regulas projektā kombinēta platformu pašnovērtēšana un kompetentās iestādes – Eiropas Komisijas – novērtējums. Taču šādu novērtējumu vispirms veic platformas pamatpakalpojumu sniedzējs, kurš informē Komisiju triju mēnešu laikā pēc šo robežvērtību sasniegšanas (3. panta 3. punkts). EESK atzīst un atbalsta to, ka Digitālo tirgu tiesību akta process padara platformas atbildīgas. Tā arī norāda, ka projektā ir ievērotas tiesības uz aizstāvību un pārsūdzību un digitālās uzņēmējdarbības attīstības ātrums.

4.3.

EESK atbalsta Digitālo tirgu tiesību akta pasākumus, kas ļauj Komisijai izvērtēt un pārraudzīt vārtziņu platformu izaugsmi, piemēram, apvienošanos ārpus Regulā (EK) Nr. 139/2004 (4) noteiktajām robežvērtībām.

4.4.

EESK atbalsta arī Komisijas veikto novērtējumu par to, vai pašreizējais ES regulējums pietiekami aptver nozīmīgas iegādes, kuru mērķis ir kompānijas ar zemu apgrozījumu, kas varētu ietekmēt konkurenci ES iekšējā tirgū (5). Viena no iespējām varētu būt komisāres Vestager priekšlikums sākt pieņemt valsts konkurences iestāžu pieprasījumus par apvienošanos neatkarīgi no tā, vai šīs iestādes ir vai nav pilnvarotas izskatīt attiecīgo gadījumu (6).

4.5.

Lai panāktu maksimālu efektivitāti, kopā ar Eiropas Komisiju ir jāizveido arī plānotā Digitālo tirgu padomdevēja komiteja. EESK uzskata, ka 32. pants šajā ziņā ir ļoti neskaidrs, un ir pārliecināta, ka komitejai būtu jāuztic pastāvīga uzraudzība un novērošana. EESK arī ierosina izskatīt jautājumu, vai minētā komiteja varētu pieņemt sūdzības no patērētāju apvienībām un sociālajiem partneriem.

4.6.

EESK uzskata, ka būtu jāuzklausa organizācijas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības interesēm, patērētāju aizsardzību, kā arī arodbiedrības, un jāņem vērā to viedoklis, kā tas var būt arī ar konkurences tiesību pārkāpumiem saistītās lietās. Saskaņā ar DMA 20. pantu Komisija ir pilnvarota iztaujāt un pieņemt liecības. EESK ierosina šajā pantā skaidri norādīt uz attiecīgo dalībnieku līdzdalību un tiesībām tikt uzklausītiem.

---

(1)  EESK atzinums par tematu “Digitālo pakalpojumu tiesību akts” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša xx. lappusi).

(2)  OV C 47, 11.2.2020., 64. lpp.

(3)  OV C 47, 11.2.2020., 64. lpp.

(4)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(5)  https://one.oecd.org/document/DAF/COMP/WD(2020)24/en/pdf.

(6)  https://ec.europa.eu/commission/commissioners/2019-2024/vestager/announcements/future-eu-merger-control_en.