1)

Vai Direktīvas (ES) 2019/944 (1) 22. pants kopsakarā ar tās II pielikumu ir jāinterpretē tādējādi, ka tīkla operatoram ir [jāņem vērā] galapatērētāja vēlme nesaņemt viedo skaitītāju un šādā gadījumā tam ir pienākums galapatērētājam viedās uzskaites sistēmas vietā nodrošināt parasto skaitītāju?

2)

Vai Direktīvas 2014/32/ES (2) 2. panta 1. punkts, kurā noteikts, ka tā attiecas uz “mērinstrumentiem” III–XII pielikuma par konkrētiem mērinstrumentiem (tostarp par aktīvās elektroenerģijas skaitītāju (MI-003)) izpratnē kopsakarā ar Direktīvas 2019/944 20. panta b) un c) punktu un 23. panta 3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā Elektrizitätswirtschafts- und organisationsgesetz (3) (Elektroenerģētikas nozares organizācijas likums; turpmāk tekstā – “ElWOG”) 7. panta 1. punkta 31. apakšpunkts, kurā nav izvirzītas konkrētas prasības attiecībā uz mērinstrumentu datu drošību?

3)

Vai, interpretējot Direktīvas 2019/944 20. panta b) un c) punktu, 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 23. panta 3. punktu, ir jāņem vērā arī Direktīvas 85/374/EK (4), kas grozīta ar Direktīvu 1999/34/EK (5), 6. panta 1. punkts?

4)

Vai Direktīvas 2002/58/EK (6) 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “elektronisko sakaru tīkls” attiecas arī uz elektroenerģijas tīklu, pa kuru dati (patēriņa dati, metadati, personas dati) tiek pārraidīti Direktīvas 2019/944 20. panta b) un c) punkta, 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 23. panta 3. punkta minētajos nolūkos?

5)

Vai Regulas (ES) 2016/679 (7) 5. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 13. pants un 32. panta 2. punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (8) (turpmāk tekstā – “Harta”) 7. pants un 8. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā Intelligente Messgeräte-Einführungsverordnung (9) [Noteikumu par viedo mērinstrumentu ieviešanu] 1. panta 6. punkts, saskaņā ar kuru ir tikai jānodrošina tas, ka galapatērētājam ir redzama nolasīšanas intervāla attiecīgā konfigurācija, bet nav jāpārliecinās, vai tīkla operators ir konstatējis “pienācīgi pamatotu gadījumu” (ElWOG 84.a panta 1. punkts) un ir apskatījis galapatērētāja datus pirms noteiktā intervāla?

6)

Vai, ņemot vērā Hartas 52. panta 3. punktu, tās preambulas 5. punktu un paskaidrojumus par tās 7. pantu, interpretējot Direktīvas 2019/944 20. panta b) un c) punktu, 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 23. panta 3. punktu, ir jāievēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra par ECPAK 8. pantu?