ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 33 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
49. sējums |
|
|
Labojums |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
4.2.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 33/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 166/2006
(2006. gada 18. janvāris)
par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību (2),
tā kā:
(1) |
Kopienas Sestā Vides rīcības programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (3), pieprasa atbalstīt iespēju pilsoņiem piekļūt informācijai par vides stāvokli un tendencēm saistībā ar sabiedrības, ekonomikas un veselības nodrošināšanas tendencēm, kā arī vispārējās informētības par vidi uzlabošanu. |
(2) |
ANO/EEK Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk “Orhūsas Konvencija”), ko 1998. gada 25. jūnijā parakstīja Eiropas Kopiena, atzīst, ka lielāka sabiedrības piekļuve informācijai par vidi un šādas informācijas izplatīšana veicina vides jautājumu labāku izpratni, uzskatu brīvu apmaiņu, sabiedrības efektīvāku līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā un, visbeidzot, labāku vidi. |
(3) |
Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri (turpmāk “PRTR”) ir rentabls līdzeklis, lai veicinātu vides rādītāju uzlabošanos, lai nodrošinātu sabiedrības piekļuvi informācijai par piesārņojošām vielām un piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas un atkritumiem, un izmantotu tendenču noteikšanā, uzrādītu progresu piesārņojuma samazināšanā, uzraudzītu konkrētu starptautisko nolīgumu ievērošanu, noteiktu prioritātes un novērtētu progresu, kas sasniegts ar Kopienas un valsts vides politiskajām nostādnēm un programmām. |
(4) |
Integrēts un saskaņots PRTR nodrošina sabiedrībai, rūpniecībai, zinātniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, pašvaldību iestādēm, nevalstiskām organizācijām un citiem lēmumu pieņēmējiem stabilu datubāzi salīdzinājumiem un turpmākiem lēmumiem vides jautājumos. |
(5) |
Eiropas Kopiena 2003. gada 21. maijā parakstīja ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk “protokols”). Kopienas tiesību aktiem vajadzētu būt saskaņotiem ar šo protokolu, ņemot vērā protokola noslēgšanu no Kopienas puses. |
(6) |
Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs (turpmāk “EPER”) tika ieviests ar Komisijas Lēmumu 2000/479/EK (4). Protokols balstās uz tiem pašiem principiem kā EPER, bet arī pārsniedz tos, ietverot pārskatus par vairākām piesārņojošām vielām, vairākām darbībām, emisijām zemē, emisijām no izkliedētiem avotiem un pārnesēm ārpus teritorijas. |
(7) |
Eiropas PRTR noteiktos mērķus un uzdevumus var sasniegt tikai tad, ja dati ir ticami un salīdzināmi. Līdz ar to ir nepieciešama piemērota datu apkopošanas un pārsūtīšanas sistēmas saskaņošana, lai nodrošinātu datu kvalitāti un salīdzināmību. Saskaņā ar protokolu Eiropas PRTR būtu maksimāli jāatvieglo sabiedrības piekļuve caur internetu. Emisijas un pārneses būtu viegli jāidentificē dažādos apstrādātos un neapstrādātos veidos, lai savlaicīgi būtu pieejama maksimāla informācija. |
(8) |
Lai tālāk sekmētu atbalstu pilsoņiem pieejamās informācijas par vides stāvokli un tendencēm nodrošināšanai, kā arī kopumā palielinātu izpratni par vidi, Eiropas PRTR būtu jāietver saites uz citām līdzīgām dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju datu bāzēm. |
(9) |
Saskaņā ar protokolu Eiropas PRTR būtu jāietver arī informācija par īpašām atkritumu apglabāšanas darbībām, par kurām jāziņo kā par emisijām zemē; par tādām reģenerācijas darbībām kā notekūdeņu dūņu un mēslojuma izkliedēšana šajā kategorijā neziņo. |
(10) |
Lai sasniegtu Eiropas PRTR mērķi nodrošināt sabiedrību ar ticamu informāciju un ļautu pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus, datu apkopošanai un pārskatu sniegšanai ir jāparedz samērīgi, bet stingri termiņi; tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz dalībvalstu sniegtajiem pārskatiem Komisijai. |
(11) |
Ziņošana par emisijām no apsaimniekošanas objektiem, lai arī ne vienmēr sistemātiski, pilnīgi un salīdzināmi, ir labi izveidota procedūra daudzās dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā būtu jāuzlabo ziņojumi par difūzajām emisijām no piesārņojuma avotiem, lai ļautu lēmumu pieņēmējiem šīs emisijas labāk ietvert kontekstā un izvēlēties visefektīvāko risinājumu piesārņojuma mazināšanai. |
(12) |
Dalībvalstu paziņotajiem datiem vajadzētu būt augstas kvalitātes, jo īpaši attiecībā uz to pilnību, konsekvenci un ticamību. Ir ļoti svarīgi saskaņot gan operatoru, gan dalībvalstu turpmākos pasākumus, lai uzlabotu sniegto datu kvalitāti. Tādēļ Komisija kopā ar dalībvalstīm uzsāks darbu pie kvalitātes nodrošināšanas. |
(13) |
Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju sabiedrībai būtu jāsniedz piekļuve Eiropas PRTR iekļautajai informācijai, nenorādot pamatojumu, galvenokārt nodrošinot, ka Eiropas PRTR paredz tiešu elektronisko piekļuvi caur internetu. |
(14) |
Piekļuvei informācijai, ko nodrošina Eiropas PRTR, būtu jābūt neierobežotai, un izņēmumi šim noteikumam ir iespējami tikai tur, kur to skaidri atļauj pašreizējie Kopienas tiesību akti. |
(15) |
Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju turpmākā Eiropas PRTR izstrādē būtu jānodrošina sabiedrības līdzdalība ar iespējām laikus un efektīvi iesniegt piezīmes, informāciju, analīzi vai ar lēmumu pieņemšanas procesu saistītus atzinumus. Iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai apstrīdēt administratīvā procesā vai tiesas procesā valsts iestāžu aktus vai nolaidīgu rīcību uz pieprasījuma pamata. |
(16) |
Lai palielinātu Eiropas PRTR lietderību un ietekmi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, izstrādājot Eiropas PRTR īstenošanu atbalstošus ieteikumus, veicinot sabiedrības izpratni un nodrošinot atbilstīgu un savlaicīgu tehnisko palīdzību. |
(17) |
Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5). |
(18) |
Tā kā dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nespēj pietiekami labi sasniegt šīs regulas mērķi, proti, palielināt sabiedrības piekļuvi informācijai par vidi, izveidojot integrētu, saskaņotu Kopienas mēroga elektronisko datubāzi, un tā kā nepieciešamība salīdzināt datus visās dalībvalstīs pieprasa augsta līmeņa saskaņošanu un tādējādi to var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. |
(19) |
Lai vienkāršotu un pilnveidotu prasības par ziņošanu, būtu jāgroza Padomes Direktīva 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (6) un Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (7). |
(20) |
Viens no Eiropas PRTR mērķiem ir informēt sabiedrību par nozīmīgām piesārņojošo vielu emisijām, kas radušās jo īpaši Direktīvā 96/61/EK minēto darbību rezultātā. Tas nozīmē, ka saskaņā ar šo regulu sabiedrība būtu jāinformē par emisijām no iepriekš minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām iekārtām. |
(21) |
Lai samazinātu ziņojumu dubultošanos, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra sistēmas tiktāl, ciktāl tas ir praktiski iespējams, saskaņā ar protokolu var integrēt to ar esošajiem informācijas avotiem, piemēram, ziņošanas mehānismiem, ko nosaka licences vai darbības atļaujas. Saskaņā ar protokolu šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest detalizētāku vai sabiedrībai pieejamāku piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, nekā to nosaka šis protokols, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šī regula nosaka integrētu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru Kopienas mērogā (turpmāk “Eiropas PRTR”) sabiedrībai pieejamas elektroniskas datubāzes veidā un paredz noteikumus tās darbībai, lai ieviestu ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk “protokols”), un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī sniegtu ieguldījumu vides piesārņojuma novēršanā un mazināšanā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas; |
2) |
“kompetentā iestāde” nozīmē valsts iestādi vai iestādes vai citu kompetentu struktūru vai struktūras, ko iecēlušas dalībvalstis; |
3) |
“iekārta” nozīmē stacionāru tehnisku vienību, kurā veic vienu vai vairākas I pielikumā uzskaitītās darbības un jebkuras citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā vietā veiktajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu; |
4) |
“apsaimniekošanas objekts” nozīmē vienu vai vairākas iekārtas vienā vietā, kuru vada tā pati fiziskā vai juridiskā persona; |
5) |
“teritorija” nozīmē apsaimniekošanas objekta ģeogrāfisko atrašanās vietu; |
6) |
“operators” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas vada vai kontrolē apsaimniekošanas objektu vai, ja paredzēts valsts tiesību aktos, persona, kam piešķirta noteicoša ekonomiska ietekme attiecībā uz apsaimniekošanas objekta darbību; |
7) |
“pārskata gads” nozīmē kalendāro gadu, par kuru jāapkopo dati par piesārņojošo vielu izmešiem un pārnesēm ārpus teritorijas; |
8) |
“viela” nozīmē jebkuru ķīmisku elementu un tā savienojumus, izņemot radioaktīvas vielas; |
9) |
“piesārņojošā viela” nozīmē vielu vai vielu grupu, kas var būt kaitīga videi vai cilvēka veselībai, ņemot vērā tās īpašības un ievadīšanu vidē; |
10) |
“emisija” nozīmē jebkādu piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē jebkādas cilvēka darbības rezultātā, vai tā būtu tīša vai netīša, ierasta vai neierasta, to skaitā izliešanu, emisiju, izvadīšanu, ievadīšanu, apglabāšanu vai izgāšanu, vai caur kanalizācijas sistēmām bez galīgās notekūdeņu attīrīšanas; |
11) |
“pārnese ārpus teritorijas” nozīmē reģenerācijai vai apglabāšanai paredzēto atkritumu un attīrīšanai paredzēto notekūdeņu piesārņojošo vielu pārvietošanu ārpus apsaimniekošanas objekta robežām; |
12) |
“difūzi avoti” nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var nokļūt zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šīm vidēm var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota; |
13) |
“atkritumi” nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā noteikts Padomes Direktīvas 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (8) 1. panta a) apakšpunktā; |
14) |
“bīstamie atkritumi” nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā noteikts Direktīvas 91/689/EEK 1. panta 4. punktā; |
15) |
“notekūdeņi” nozīmē komunālos, iekšzemes vai rūpnieciskos notekūdeņus, kā noteikts 2. pantā Padomes Direktīvā 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (9), un jebkurus citus izmantotus ūdeņus, kas to sastāvā esošo vielu vai priekšmetu dēļ ir pakļauti regulēšanai ar Kopienas tiesību aktiem; |
16) |
“apglabāšana” nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II. A pielikumā; |
17) |
“reģenerācija” nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II. B pielikumā. |
3. pants
Eiropas PRTR saturs
Eiropas PRTR ietver informāciju:
a) |
par piesārņojošo vielu emisijām, kas minētas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un par ko jāziņo to apsaimniekošanas objektu operatoriem, kuri veic I pielikumā minētās darbības; |
b) |
par atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, kas minēta 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un par piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, par kurām jāsniedz pārskats to apsaimniekošanas objektu operatoriem, kuri veic I pielikumā uzskaitītās darbības; |
c) |
attiecīgos gadījumos par piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem emisiju avotiem, kas minēti 8. panta 1. punktā. |
4. pants
Projekts un struktūra
1. Komisija publicē Eiropas PRTR, kurā sniegti dati gan apkopotā, gan neapkopotā veidā, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:
a) |
apsaimniekošanas objektu un attiecīgos gadījumos tā mātessabiedrību, un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu, tostarp upes baseinu; |
b) |
darbību; |
c) |
atgadījumu dalībvalsts vai Kopienas līmenī; |
d) |
attiecīgos gadījumos – piesārņojošo vielu vai atkritumiem; |
e) |
ikvienu vidi (gaiss, ūdens, zeme), kurā piesārņojošā viela ir ievadīta; |
f) |
attiecīgos gadījumos – atkritumu pārnesēm ārpus teritorijas un to galamērķa vietu; |
g) |
notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas; |
h) |
difūzajiem emisiju avotiem; |
i) |
apsaimniekošanas objekta īpašnieku vai operatoru. |
2. Eiropas PRTR ir paredzēts maksimālai sabiedrības piekļuves atvieglošanai, ļaujot informācijai parastos darbības apstākļos būt nepārtrauktai un uzreiz pieejamai internetā un citos elektroniskajos līdzekļos. Tā projektā ņemta vērā turpmākā paplašināšanās iespēja un ietverti visi par iepriekšējiem pārskata gadiem ziņotie dati, līdz vismaz pēdējiem desmit iepriekšējiem pārskata gadiem.
3. Eiropas PRTR ietver saites uz:
a) |
dalībvalstu valsts PRTR; |
b) |
citām saistītām pastāvošām, sabiedrībai pieejamām datubāzēm par tematiem, kas saistīti ar PRTR, ietverot protokola citu pušu valsts PRTR, un, ja iespējams, citu valstu PRTR; |
c) |
apsaimniekošanas objektu tīmekļa vietnēm, ja tās pastāv un ja apsaimniekošanas objekts brīvprātīgi ievieto saites uz tām. |
5. pants
Operatoru sniegtie ziņojumi
1. Katra apsaimniekošanas objekta, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, kas minēti šajā pielikumā, operatori paziņo katru gadu savai kompetentajai iestādei par apjomiem kopā ar norādēm par to, vai informācijas pamatā ir turpmāk minētie mērījumi, aprēķini vai novērtējums:
a) |
jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas emisijas gaisā, ūdenī vai zemē, kurām pārsniegts II pielikumā minētais attiecīgais slieksnis; |
b) |
pārneses ārpus teritorijas bīstamiem atkritumiem, kas pārsniedz 2 tonnas gadā, vai sadzīves atkritumiem, kas pārsniedz 2 000 tonnu gadā, jebkurai reģenerācijas vai apglabāšanas darbībai, izņemot 6. pantā minētās apglabāšanas darbības “attīrīšana augsnē” un “iesūknēšana”, attiecīgi norādot ar “R” (reģenerācija) vai “D” (apglabāšana), vai atkritumi ir paredzēti reģenerācijai vai apglabāšanai, un bīstamo atkritumu pārrobežu pārvedumiem – atkritumu reģenerētāja vai apglabātāja vārds (nosaukums) un adrese, kā arī faktiskā reģenerācija vai apglabāšanas vieta; |
c) |
pārneses ārpus teritorijas jebkurām II pielikumā minētām piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārsniedzot II pielikuma 1.b slejā noteikto slieksni. |
Katra tāda apsaimniekošanas objekta operatori, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, iesniedz savai kompetentajai iestādei informāciju, kurā saskaņā ar III pielikumu norāda apsaimniekošanas objektu, ja vien šī informācija jau nav kompetentās iestādes rīcībā.
Ja norādīts, ka dati ir balstīti uz mērījumiem vai aprēķiniem, ziņo par to analītisko un/vai aprēķināšanas metodi.
Saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu ziņojot par II pielikumā minētajām emisijām, iekļauj informāciju par visām emisijām no visiem I pielikumā minētajiem avotiem, kas atrodas apsaimniekošanas objekta teritorijā.
2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par emisijām un pārnesēm, kas ir visu ar nodomu veikto, nejaušo, ierasto un neierasto darbību kopsumma.
Sniedzot šo informāciju, operatori, ja vien tas ir iespējams, sniedz visu informāciju, kas ir saistīta ar nejaušām noplūdēm.
3. Katra apsaimniekošanas objekta operators ar noteiktu periodiskumu apkopo informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu apsaimniekošanas objekta emisijas un pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas ziņojuma sniegšanas prasībām saskaņā ar 1. punktu.
4. Gatavojot ziņojumu, attiecīgais operators izmanto vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietvert monitoringa datus, emisiju faktorus, masas bilances vienādojumus, netiešu monitoringu vai citus aprēķinus, tehnisko pētījumu slēdzienus un citas metodes atbilstīgi 9. panta 1. punktam un saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm, ja tās ir pieejamas.
5. Katra attiecīgā apsaimniekošanas objekta operators saglabā dalībvalsts kompetentajām iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem ziņojumā sniegtā informācija, tika iegūta piecu gadu laikposmā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī apraksta datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.
6. pants
Emisijas zemē
Par atkritumiem, kas ir pakļauti apglabāšanas darbībai “attīrīšana augsnē” vai “iesūknēšanai”, kā minēts Direktīvas 75/442/EEK II. A pielikumā, kā par emisijām zemē ziņo tikai tā apsaimniekošanas objekta operators, kurā šie atkritumi radušies.
7. pants
Dalībvalstu sniegtie pārskati
1. Dalībvalstis nosaka, ņemot vērā šā panta 2. un 3. punktā minētās prasības, datumu, līdz kuram operatori iesniedz visus datus, kas minēti 5. panta 1.un 2. punktā, un informāciju, kas minēta 5. panta 3., 4.un 5. punktā, to kompetentajai iestādei.
2. Dalībvalstis sniedz Komisijai visus datus, kas minēti 5. panta 1. un 2. punktā, elektroniskā veidā saskaņā ar III pielikumā norādīto formātu un šādu grafiku:
a) |
par pirmo pārskata gadu – 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām; |
b) |
par visiem nākamajiem pārskata gadiem – 15 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. |
Pirmais pārskata gads ir 2007. gads.
3. Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, ievada dalībvalstu sniegto informāciju Eiropas PRTR šādos termiņos:
a) |
par pirmo pārskata gadu – 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām; |
b) |
par visiem nākamajiem pārskata gadiem – 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. |
8. pants
Emisijas no piesārņojuma avotiem
1. Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, iekļauj Eiropas PRTR informāciju par emisijām no piesārņojuma avotiem, ja šāda informācija ir un to ir iesniegušas dalībvalstis.
2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, sakārto tā, lai ļautu lietotājiem meklēt un identificēt piesārņojošo vielu emisijas no piesārņojuma avotiem saskaņā ar atbilstīgu ģeogrāfisko disagregāciju un ietver informāciju par datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.
3. Ja Komisija nosaka, ka nepastāv nekādi dati par emisijām no difūzajiem piesārņojuma avotiem, tā veic pasākumus, lai uzsāktu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem difūzajiem piesārņojuma avotiem saskaņā ar procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā, izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju, ja tā ir pieejama.
9. pants
Kvalitātes nodrošinājums un novērtējums
1. Katra tāda apsaimniekošanas objekta operators, kas pakļauts 5. pantā minētajām prasībām par ziņošanu, nodrošina savas sniegtās informācijas kvalitāti.
2. Kompetentās iestādes novērtē 1. punktā minēto apsaimniekošanas objektu operatoru iesniegto datu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību.
3. Komisija koordinē darbu par kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju.
4. Komisija var pieņemt pamatnostādnes attiecībā uz emisiju uzraudzību un ziņošanu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kārtību. Šīs pamatnostādnes attiecīgā gadījumā ir saskaņā ar starptautiski atzītu metodoloģiju un atbilst citiem Kopienas tiesību aktiem.
10. pants
Piekļuve informācijai
1. Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, dara Eiropas PRTR pieejamu sabiedrībai, izplatot to bez maksas internetā saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto termiņu.
2. Ja Eiropas PRTR ietvertā informācija sabiedrībai nav viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, attiecīgā dalībvalsts un Komisija veicina elektronisko pieeju Eiropas PRTR publiski pieejamās vietās.
11. pants
Konfidencialitāte
Vienmēr, kad dalībvalsts informāciju saglabā konfidenciālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (10) 4. pantu, dalībvalsts savā pārskatā norāda saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu katram gadam atsevišķi par katru apsaimniekošanas objektu, kam pieprasīta konfidencialitāte, kāda veida informācija nav izpausta un kāda iemesla dēļ tā netiek izpausta.
12. pants
Sabiedrības līdzdalība
1. Komisija nodrošina sabiedrību ar savlaicīgām un efektīvām iespējām piedalīties turpmākā Eiropas PRTR izstrādē, ietverot ražīguma celšanu un šīs regulas grozījumu sagatavošanu.
2. Sabiedrībai ir iespēja iesniegt jebkuras atbilstīgas piezīmes, informāciju, analīzes vai viedokļus saprātīgā laikposmā.
3. Komisija attiecīgi ņem vērā šādus aptaujas datus un informē sabiedrību par sabiedrības līdzdarbošanās iznākumu.
13. pants
Tiesas pieejamība
Tiesas pieejamību jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības piekļuvi vides informācijai, nodrošina saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 6. pantu un, ja ir iesaistītas Kopienas institūcijas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (11) 6., 7. un 8. pantu.
14. pants
Pamatnostādnes
1. Komisija, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju, izstrādā pamatnostādnes, kas atbalsta Eiropas PRTR ieviešanu cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms tā gada sākuma, kad jāsāk sniegt ziņojumi.
2. Vadlīnijas par Eiropas PRTR ieviešanu jo īpaši attiecas uz šādu informāciju:
a) |
ziņojuma sniegšanas kārtība; |
b) |
iesniedzamie dati; |
c) |
kvalitātes nodrošinājums un novērtējums; |
d) |
norādījums par neizpausto datu veidu un konfidenciālu datu gadījumā – iemesli, kādēļ tie netiek izpausti; |
e) |
atsauce uz starptautiski atzītu izmešu noteikšanas un analītiskajām metodēm, paraugu noņemšanas metodoloģijām; |
f) |
norāde par mātessabiedrībām; |
g) |
darbību kodēšana saskaņā ar šīs regulas un Direktīvas 96/61/EK I pielikumu. |
15. pants
Izpratnes veidošana
Komisija un dalībvalstis veicina sabiedrības izpratni par Eiropas PRTR un nodrošina, ka piekļūšanai Eiropas PRTR, tajā ietvertās informācijas izpratnei un pielietošanai ir nodrošināts atbalsts.
16. pants
Papildu informācija, kas jāsniedz dalībvalstīm
1. Dalībvalstis vienā pārskatā, kura pamatā ir informācija par pēdējiem trīs pārskata gadiem, kurš jānodod ik pēc trim gadiem kopā ar datiem, kas paredzēti saskaņā ar 7. pantu, informē Komisiju par praksi un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz:
a) |
prasībām saskaņā ar 5. pantu; |
b) |
kvalitātes nodrošinājumu un novērtējumu saskaņā ar 9. pantu; |
c) |
piekļuvi informācijai saskaņā ar 10. panta 2. punktu; |
d) |
izpratnes paaugstināšanas darbībām saskaņā ar 15. pantu; |
e) |
informācijas konfidencialitāti saskaņā ar 11. pantu; |
f) |
sankcijām, kas paredzētas saskaņā ar 20. pantu un to piemērošanas pieredzi. |
2. Lai veicinātu 1. punktā minēto dalībvalstu pārskatu sniegšanu, Komisija iesniedz aptaujas anketas projektu, ko pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.
17. pants
Komisijas pārskats un priekšlikumi grozījumiem
1. Komisija pārbauda dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar 7. pantu un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm publicē pārskatu ik pēc trim gadiem, pamatojoties uz informāciju no pēdējiem trim pieejamajiem pārskata gadiem sešus mēnešus pēc šīs informācijas publicēšanas internetā.
2. Šo pārskatu kopā ar Eiropas PRTR darbības novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
18. pants
Pielikumu grozījumi
Jebkuru grozījumu, kas nepieciešams, lai pielāgotu:
a) |
šīs regulas II un III pielikumu zinātnes un tehnikas progresam, vai |
b) |
šīs regulas II un III pielikumu protokola parakstītāju pušu sanāksmē pieņemtajiem protokola pielikumu grozījumiem, |
pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.
19. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja tiek sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
Laikposms, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā, ir trīs mēneši.
20. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.
2. Dalībvalstis paziņo par šiem noteikumiem Komisijai vēlākais vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
21. pants
Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozījumi
1. Direktīvas 91/689/EEK 8. panta 3. punktu svītro.
2. Direktīvas 96/61/EK 15. panta 3. punktu svītro.
22. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORREL FONTELLES
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
H. WINKLER
(1) 2005. gada 6. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2005. gada 2. decembra Lēmums.
(3) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
(4) OV L 192, 28.7.2000., 36. lpp.
(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(6) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).
(7) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(8) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(9) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(10) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.
(11) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
I PIELIKUMS
Darbības
Nr. |
Darbība |
Jaudas slieksnis |
||||||||||||||||||||||
1. |
Enerģētika |
|
||||||||||||||||||||||
a) |
Minerāleļlas un gāzes pārstrādes rūpnīcas |
* (1) |
||||||||||||||||||||||
b) |
Gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas |
* |
||||||||||||||||||||||
c) |
Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas |
Ar ievadītā siltuma jaudu – 50 megavati (MW) |
||||||||||||||||||||||
d) |
Koksa krāsnis |
* |
||||||||||||||||||||||
e) |
Ogļu velmētavas |
Ar jaudu – 1 tonna stundā |
||||||||||||||||||||||
f) |
Ogļu ražojumu un cieto bezdūmu kurināmo ražošanas iekārtas |
* |
||||||||||||||||||||||
2. |
Metālu ražošana un pārstrāde |
|
||||||||||||||||||||||
a) |
Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšanas vai saķepināšanas iekārtas |
* |
||||||||||||||||||||||
b) |
Čuguna vai tērauda ražōšanas iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp liešanas iekārtas |
Ar jaudu – 2,5 tonnas stundā |
||||||||||||||||||||||
c) |
Iekārtas melno metālu pārstrādei: |
|
||||||||||||||||||||||
|
Ar jaudu – 20 tonnu neapstrādāta tērauda stundā |
|||||||||||||||||||||||
|
Ar enerģijas patēriņu – 50 kilodžoulu (kJ) uz veseri, kur patērētā siltumspēja pārsniedz 20 MW |
|||||||||||||||||||||||
|
Ar neapstrādāta tērauda padevi – 2 tonnas stundā |
|||||||||||||||||||||||
d) |
Melno metālu lietuves |
Ar ražošanas jaudu – 20 tonnu dienā |
||||||||||||||||||||||
e) |
Iekārtas: |
|
||||||||||||||||||||||
|
* |
|||||||||||||||||||||||
|
Ar kausēšanas jaudu – 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnu dienā visiem citiem metāliem |
|||||||||||||||||||||||
f) |
Iekārtas metālu un plastmasu virsmas elektrolītiskai vai ķīmiskai apstrādei |
Ja apstrādes tvertņu tilpums ir 30 m3 |
||||||||||||||||||||||
3. |
Minerālu rūpniecība |
|
||||||||||||||||||||||
a) |
Derīgo izrakteņu ieguve zemes dzīlēs un ar to saistītas darbības |
* |
||||||||||||||||||||||
b) |
Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un karjeru izstrāde |
Virsmas, kurās var veikt ieguves darbības, platība ir 25 hektāri |
||||||||||||||||||||||
c) |
Iekārtas, lai ražotu: |
|
||||||||||||||||||||||
|
Ar ražošanas jaudu – 500 tonnu dienā |
|||||||||||||||||||||||
|
Ar ražošanas jaudu 50 tonnu dienā |
|||||||||||||||||||||||
|
Ar ražošanas jaudu – 50 tonnu dienā |
|||||||||||||||||||||||
d) |
Iekārtas azbesta ražošanai un tādu izstrādājumu ražošani, kuru pamatā ir azbests |
* |
||||||||||||||||||||||
e) |
Iekārtas stikla ražošanai, ieskaitot stiklašķiedras ražošanu |
Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnu dienā |
||||||||||||||||||||||
f) |
Iekārtas minerālvielu kausēšanai, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu |
Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnu dienā |
||||||||||||||||||||||
g) |
Iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošanai |
Ar ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā vai krāsns ietilpību – 4 m3 un ar krāsns krāvuma blīvumu – 300 kg/m3 |
||||||||||||||||||||||
4. |
Ķīmiskā rūpniecība |
|
||||||||||||||||||||||
a) |
Ķīmiskās iekārtas pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:
|
* |
||||||||||||||||||||||
b) |
Ķīmiskās iekārtas pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:
|
* |
||||||||||||||||||||||
c) |
Ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošanai rūpnieciskā mērogā |
* |
||||||||||||||||||||||
d) |
Ķīmiskās iekārtas augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai rūpnieciskā mērogā |
* |
||||||||||||||||||||||
e) |
Iekārtas pamata farmaceitisku preparātu ražošanai rūpnieciskā mērogā, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu |
* |
||||||||||||||||||||||
f) |
Ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu un pirotehnikas izstrādājumu ražošanai rūpnieciskā mērogā |
* |
||||||||||||||||||||||
5. |
Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana |
|
||||||||||||||||||||||
a) |
Bīstamo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtas |
Uzņem 10 tonnu dienā |
||||||||||||||||||||||
b) |
Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (2) jomā |
Jauda – 3 tonnas stundā |
||||||||||||||||||||||
c) |
Sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas |
Jauda – 50 tonnu dienā |
||||||||||||||||||||||
d) |
Atkritumu izgāztuves (izņemot inerto atkritumu izgāztuves un izgāztuves, kuras bija noteikti slēgtas pirms 2001. gada 16. jūlija vai kurām kompetento valsts iestāžu pieprasītā apkopšanas fāze saskaņā ar Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (3) 13. pantu ir beigusies) |
Uzņem 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda ir 25 000 tonnu |
||||||||||||||||||||||
e) |
Dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai otrreizējās pārstrādes iekārtas |
Pārstrādes jauda – 10 tonnu dienā |
||||||||||||||||||||||
f) |
Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas |
Ar jaudu – 100 000 cilvēkekvivalentu |
||||||||||||||||||||||
g) |
Neatkarīgi strādājošas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras apkalpo vienu vai vairākas no šā pielikuma darbībām |
Ar jaudu – 10 000 m3 dienā (4) |
||||||||||||||||||||||
6. |
Papīra un koksnes pārstrādes un ražošanas |
|
||||||||||||||||||||||
a) |
Rūpnieciskas iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgiem šķiedrainiem materiāliem |
* |
||||||||||||||||||||||
b) |
Rūpnieciskas iekārtas papīra, kartona un citu pirmapstrādes koksnes produktu (piemēram, skaidu plākšņu, kokšķiedru plākšņu un saplākšņa) ražošanai |
Ar ražošanas jaudu – 20 tonnu dienā |
||||||||||||||||||||||
c) |
Rūpnieciskas iekārtas koksnes un koksnes izstrādājumu apstrādāšanai ar ķīmiskām vielām |
Ar ražošanas jaudu – 50 m3 dienā |
||||||||||||||||||||||
7. |
Intensīva mājlopu audzēšana un akvakultūra |
|
||||||||||||||||||||||
a) |
Iekārtas intensīvai mājputnu vai cūku audzēšanai |
|
||||||||||||||||||||||
b) |
Intensīva akvakultūra |
Ar zivju vai vēžveidīgo ražotspēju – 1 000 tonnu gadā |
||||||||||||||||||||||
8. |
Pārtikas un dzērienu nozares dzīvnieku un augu izcelsmes produkti |
|
||||||||||||||||||||||
a) |
Lopkautuves |
Ar kautķermeņu ražošanas jaudu – 50 tonnu dienā |
||||||||||||||||||||||
b) |
Apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas un dzērienu produktu ražošanai no: |
|
||||||||||||||||||||||
|
Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā |
|||||||||||||||||||||||
|
Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 300 tonnu dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās produkcijas vidējo apjomu) |
|||||||||||||||||||||||
c) |
Piena apstrāde un pārstrāde |
Ar iegūtā piena daudzumu dienā – 200 tonnu (pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu) |
||||||||||||||||||||||
9. |
Citas darbības |
|
||||||||||||||||||||||
a) |
Iekārtas materiālu pirmapstrādei (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru vai audumu krāsošanai |
Ar apstrādes jaudu – 10 tonnu dienā |
||||||||||||||||||||||
b) |
Ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes |
Ar apstrādes jaudu – 12 tonnu gatavās produkcijas dienā |
||||||||||||||||||||||
c) |
Iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, jo īpaši apretēšanai, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai |
Ar patēriņu – 150 kg stundā vai 200 tonnu gadā |
||||||||||||||||||||||
d) |
Iekārtas ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu |
* |
||||||||||||||||||||||
e) |
Iekārtas kuģu būvēšanai un krāsošanai vai krāsas noņemšanai no kuģiem |
Ar kravnesību 100 metru gariem kuģiem |
(1) Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visiem rūpnieciskajiem kompleksiem ir jāsniedz pārskati).
(2) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.
(3) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(4) Jaudas slieksni pārskata ne vēlāk kā līdz 2010. gadam, ņemot vērā pirmā pārskata laikposma rezultātus.
II PIELIKUMS
Piesārņojošās vielas (1)
Nr. |
CAS numurs |
Piesārņojošā viela (2) |
Emisiju sliekšņi (1. sleja) |
||
Gaisā (1.a sleja) kg/gadā |
Ūdenī (1.b sleja) kg/gadā |
Zemē (1.c sleja) kg/gadā |
|||
1 |
74-82-8 |
Metāns (CH4) |
100 000 |
— (3) |
— |
2 |
630-08-0 |
Oglekļa monoksīds (CO) |
500 000 |
— |
— |
3 |
124-38-9 |
Oglekļa dioksīds (CO2) |
100 miljonu |
— |
— |
4 |
|
Fluorogļūdeņraži (HFCs) (4) |
100 |
— |
— |
5 |
10024-97-2 |
Slāpekļa oksīds (N2O) |
10 000 |
— |
— |
6 |
7664-41-7 |
Amonjaks (NH3) |
10 000 |
— |
— |
7 |
|
Gaistošie organiskie savienojumi izņemot metānu (NMVOC) |
100 000 |
— |
— |
8 |
|
Slāpekļa oksīdi (NOx) kā NO2 |
100 000 |
— |
— |
9 |
|
Perfluoroglekļi (PFCs) (5) |
100 |
— |
— |
10 |
2551-62-4 |
Sēra heksafluorīds (SF6) |
50 |
— |
— |
11 |
|
Sēra oksīdi (SOx) kā SO2 |
150 000 |
— |
— |
12 |
|
Kopējais slāpeklis |
— |
50 000 |
50 000 |
13 |
|
Kopējais fosfors |
— |
5 000 |
5 000 |
14 |
|
Hidrohlorfluoroglekļi (HCFCs) (6) |
1 |
— |
— |
15 |
|
Hlorfluoroglekļi (CFCs) (7) |
1 |
— |
— |
16 |
|
Haloni (8) |
1 |
— |
— |
17 |
|
Arsēns un savienojumi (kā As) (9) |
20 |
5 |
5 |
18 |
|
Kadmijs un savienojumi (kā Cd) (9) |
10 |
5 |
5 |
19 |
|
Hroms un savienojumi (kā Cr) (9) |
100 |
50 |
50 |
20 |
|
Varš un savienojumi (kā Cu) (9) |
100 |
50 |
50 |
21 |
|
Dzīvsudrabs un savienojumi (kā Hg) (9) |
10 |
1 |
1 |
22 |
|
Niķelis un savienojumi (kā Ni) (9) |
50 |
20 |
20 |
23 |
|
Svins un savienojumi (kā Pb) (9) |
200 |
20 |
20 |
24 |
|
Cinks un savienojumi (kā Zn) (9) |
200 |
100 |
100 |
25 |
15972-60-8 |
Alahlors |
— |
1 |
1 |
26 |
309-00-2 |
Aldrins |
1 |
1 |
1 |
27 |
1912-24-9 |
Atrazīns |
— |
1 |
1 |
28 |
57-74-9 |
Hlordāns |
1 |
1 |
1 |
29 |
143-50-0 |
Hlordekons |
1 |
1 |
1 |
30 |
470-90-6 |
Hlorfenvinfoss |
— |
1 |
1 |
31 |
85535-84-8 |
Hloralkāni, C10-C13 |
— |
1 |
1 |
32 |
2921-88-2 |
Hlorpirifoss |
— |
1 |
1 |
33 |
50-29-3 |
DDT |
1 |
1 |
1 |
34 |
107-06-2 |
1,2-dihloretāns (EDC) |
1 000 |
10 |
10 |
35 |
75-09-2 |
Dihlormetāns (DCM) |
1 000 |
10 |
10 |
36 |
60-57-1 |
Dildrins |
1 |
1 |
1 |
37 |
330-54-1 |
Diurons |
— |
1 |
1 |
38 |
115-29-7 |
Endosulpfāns |
— |
1 |
1 |
39 |
72-20-8 |
Endrīns |
1 |
1 |
1 |
40 |
|
Halogēnorganiskie savienojumi (kā AOX) (10) |
— |
1 000 |
1 000 |
41 |
76-44-8 |
Heptahlors |
1 |
1 |
1 |
42 |
118-74-1 |
Heksahlorbenzols (HCB) |
10 |
1 |
1 |
43 |
87-68-3 |
Heksahlorbutadiēns (HCBD) |
— |
1 |
1 |
44 |
608-73-1 |
1,2,3,4,5,6-heksahlorcikloheksāns (HCH) |
10 |
1 |
1 |
45 |
58-89-9 |
Lindāns |
1 |
1 |
1 |
46 |
2385-85-5 |
Mirekss |
1 |
1 |
1 |
47 |
|
PCDD +PCDF (dioksīni + furāni) (kā Teq) (11) |
0,0001 |
0,0001 |
0,0001 |
48 |
608-93-5 |
Pentahlorbenzols |
1 |
1 |
1 |
49 |
87-86-5 |
Pentahlorfenols (PCP) |
10 |
1 |
1 |
50 |
1336-36-3 |
Polihlorēti bifenili (PCB) |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
51 |
122-34-9 |
Simazīns |
— |
1 |
1 |
52 |
127-18-4 |
Tetrahloretilēns (PER) |
2 000 |
10 |
— |
53 |
56-23-5 |
Tetrahlormetāns (TCM) |
100 |
1 |
— |
54 |
12002-48-1 |
Trihlorbenzoli (TCB) (visi izomēri) |
10 |
1 |
— |
55 |
71-55-6 |
1,1,1-trihloretāns |
100 |
— |
— |
56 |
79-34-5 |
1,1,2,2-tetrahloretāns |
50 |
— |
— |
57 |
79-01-6 |
Trihloretilēns |
2 000 |
10 |
— |
58 |
67-66-3 |
Trihlormetāns |
500 |
10 |
— |
59 |
8001-35-2 |
Toksafēns |
1 |
1 |
1 |
60 |
75-01-4 |
Vinila hlorīds |
1 000 |
10 |
10 |
61 |
120-12-7 |
Antracēns |
50 |
1 |
1 |
62 |
71-43-2 |
Benzols |
1 000 |
200 (kā BTEX) (12) |
200 (kā BTEX) (12) |
63 |
|
Bromētie difinelēteri (PBDE) (13) |
— |
1 |
1 |
64 |
|
Nonilfenols un nonilfenola etoksilāti (NP/NPE) |
— |
1 |
1 |
65 |
100-41-4 |
Etila benzols |
— |
200 (kā BTEX) (12) |
200 (kā BTEX) (12) |
66 |
75-21-8 |
Etilēna oksīds |
1 000 |
10 |
10 |
67 |
34123-59-6 |
Izoprotu izoproturons |
— |
1 |
1 |
68 |
91-20-3 |
Naftalīns |
100 |
10 |
10 |
69 |
|
Alvorganiskie savienojumi(kā kopējais Sn) |
— |
50 |
50 |
70 |
117-81-7 |
Di-(2-etil heksil) ftalāts (DEHP) |
10 |
1 |
1 |
71 |
108-95-2 |
Fenoli (kā kopējais C) (14) |
— |
20 |
20 |
72 |
|
Policikliski aromātiski ogļūdeņraži (PAH) (15) |
50 |
5 |
5 |
73 |
108-88-3 |
Toluols |
— |
200 (kā BTEX) (12) |
200 (kā BTEX) (12) |
74 |
|
Tributilalvas savienojumi (16) |
— |
1 |
1 |
75 |
|
Trifeniltīna savienojumi (17) |
— |
1 |
1 |
76 |
|
Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (kā kopējais C vai COD/3) |
— |
50 000 |
— |
77 |
1582-09-8 |
Trifluralīns |
— |
1 |
1 |
78 |
1330-20-7 |
Ksiloli (18) |
— |
200 (kā BTEX) (12) |
200 (kā BTEX) (12) |
79 |
|
Hlorīdi (kā kopējais Cl) |
— |
2 miljoni |
2 miljoni |
80 |
|
Hlors un neorganiskie savienojumi (kā HCl) |
10 000 |
— |
— |
81 |
1332-21-4 |
Azbests |
1 |
1 |
1 |
82 |
|
Cianīdi (kā kopējais CN) |
— |
50 |
50 |
83 |
|
Fluorīdi (kā kopējais F) |
— |
2 000 |
2 000 |
84 |
|
Fluors un neorganiskie savienojumi (kā HF) |
5 000 |
— |
— |
85 |
74-90-8 |
Ūdeņraža cianīds (HCN) |
200 |
— |
— |
86 |
|
Cietās daļiņas (PM10) |
50 000 |
— |
— |
87 |
1806-26-4 |
Oktilfenoli un oktilfenolu etoksilāti |
— |
1 |
— |
88 |
206-44-0 |
Fluorantēns |
— |
1 |
— |
89 |
465-73-6 |
Izodrīns |
— |
1 |
— |
90 |
36355-1-8 |
Heksabrombifenils |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
91 |
191-24-2 |
Benzo(g,h,i)perilēns |
|
1 |
|
(1) Par piesārņojošo vielu emisijām, kas atbilst vairākām piesārņojošo vielu kategorijām, jāziņo atsevišķi par katru kategoriju.
(2) Ja vien nav noteikts savādāk, par jebkuru II pielikumā minēto piesārņojošo vielu ziņo kā par kopējo piesārņojošās vielas daudzumu; ja piesārņojošā viela ir vielu grupa, ziņo par kopējo piesārņojošo vielu grupas daudzumu.
(3) Defise (-) norāda, ka par attiecīgo parametru un vidi nav jāsniedz pārskats.
(4) Fluorogļūdeņražu kopējais daudzums: HFC23, HFC32, HFC41, HFC4310mee, HFC125, HFC134, HFC134a, HFC152a, HFC143, HFC143a, HFC227ea, HFC236fa, HFC245ca, HFC365mfc summa.
(5) Perfluoroglekļu kopējais daudzums: CF4, C2F6, C3F8, C4F10, c-C4F8, C5F12, C6F14 summa.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp.) I pielikumā VIII grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2003 (OV L 265, 16.10.2003., 1. lpp.).
(7) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I pielikuma I un II grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.
(8) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I pielikuma III un VI grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.
(9) Par visiem metāliem ziņo kā par noplūdušo ķīmisko vielu visās ķīmiskajās formās kopējo daudzumu.
(10) Halogēnorganiskie savienojumi, ko var absorbēt aktivētais ogleklis, kas izteikti kā hlorīds.
(11) Izteikts kā I-TEQ.
(12) Par vienkāršām piesārņojošām vielām jāziņo, ja ir pārsniegts BTEX (benzola, toluola, etila benzola, ksilolu parametru summa) slieksnis.
(13) Kopējais šādu bromēto difinelēteru daudzums: penta-BDE, okta-BDE un deka-BDE.
(14) Kopējais fenola un vienkāršo aizstāto fenolu daudzums, kas izteikts kā kopējais oglekļa daudzums.
(15) Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra, lai ziņotu par izmešiem gaisā, piemēram, benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem (OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.)).
(16) Kopējais tributilalvas savienojumu daudzums, kas izteikts kā tributilalvas kopējais daudzums.
(17) Kopējais trifeniltīna savienojumu daudzums, kas izteikts kā trifeniltīna kopējais daudzums.
(18) Kopējais ksilolu daudzums (orto-ksilols, meta-ksilols, para-ksilols).
III PIELIKUMS
Izmešu un pārneses datu pārskatu formāts, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai
Pārskata gads |
|
|
Apsaimniekošanas objekta identifikācija |
|
|
Mātessabiedrības nosaukums Apsaimniekošanas objekta nosaukums Apsaimniekošanas objekta identifikācijas numurs Adrese/iela Pilsēta/ciems Pasta indekss Valsts Teritorijas koordinātes Upes baseina rajons (1) NACE-kods (4 cipari) Galvenā ekonomiskā darbība Ražošanas apjoms (nav obligāti) Apsaimniekošanas objektu skaits (nav obligāti) Ekspluatācijas stundu skaits gadā (nav obligāti) Darbinieku skaits (nav obligāti) Teksta laukums teksta informācijai vai mājas lapas adresei, ko iesniedz apsaimniekošanas objekts vai mātessabiedrība (nav obligāti) |
|
|
Visas apsaimniekošanas objekta I pielikuma darbības (saskaņā ar I pielikumā sniegto kodēšanas sistēmu un IPPC kodu, kur iespējams) |
|
|
1. darbība (galvenā I pielikuma darbība) 2. darbība N darbība |
|
|
Dati par izmešiem gaisā no apsaimniekošanas objekta katrai piesārņojošai vielai, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu) |
Izmeši gaisā |
|
Piesārņojošā viela 1 Piesārņojošā viela 2 Piesārņojošā viela N |
M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode |
T: kopējais kg/gadā A: nejaušs kg/gadā |
Dati par emisiju ūdenī no apsaimniekošanas objekta katram piesārņotājam, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu) |
Izmeši ūdenī |
|
Piesārņojošā viela 1 Piesārņojošā viela 2 Piesārņojošā viela N |
M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode |
T: kopējais kg/gadā A: nejaušs kg/gadā |
Dati par emisiju zemē no apsaimniekošanas objekta katram piesārņotājam, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu) |
Izmeši zemē |
|
Piesārņojošā viela 1 Piesārņojošā viela 2 Piesārņojošā viela N |
M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode |
T: kopējais kg/gadā A: nejaušs kg/gadā |
Pārnese ārpus teritorijas katrai tādas piesārņojošai vielai, ko attīra ūdens attīrīšanas iekārtās daudzumos, kuri pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu) |
|
|
Piesārņojošā viela 1 Piesārņojošā viela 2 Piesārņojošā viela N |
M: izmērīts, izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts, izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode |
kg/gadā |
Apsaimniekošanas objekta bīstamo atkritumu pārnese ārpus teritorijas, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar 5. pantu) |
||
Valsts robežās: Reģenerācijai (R) |
M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode |
tonnas/gadā |
Valsts robežās: Apglabāšanai (D) |
M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode |
tonnas/gadā |
Uz citām valstīm: Reģenerācijai (R) Reģeneretāja nosaukums Reģeneretāja adrese Faktiskās reģenerācijas vietas adrese, kas saņem pasūtījumu. |
M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode |
tonnas/gadā |
Uz citām valstīm: Apglabāšanai (D) Apglabāšanas uzņēmuma nosaukums Apglabāšanas uzņēmuma adrese Faktiskās apglabāšanas vietas adrese, kas saņem pārsūtījumu |
M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode |
tonnas/gadā |
Apsaimniekošanas objekta bīstamo atkritumu pārnese ārpus teritorijas, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar 5. pantu) |
||
Reģenerācijai (R) |
M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode |
tonnas/gadā |
Apglabāšanai (D) |
M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode |
tonnas/gadā |
Kompetentā valsts iestāde, kurai iesniedzami sabiedrības pieprasījumi: Nosaukums Adrese/iela Pilsēta/ciems Tālruņa Nr. Faksa Nr. E-pasta adrese |
|
(1) Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).
4.2.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 33/18 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 167/2006/EK
(2006. gada 18. janvāris)
par dažu trešo valstu darbībām jūras kravu pārvadājumu jomā
(Kodificēta versija)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
apspriedušies ar Reģionu komiteju,
rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Padomes Lēmums 78/774/EEK (1978. gada 19. septembris) par dažu trešo valstu darbībām jūras kravu pārvadājumu jomā (3) ir būtiski grozīts (4). Skaidrības un lietderības dēļ minētais lēmums būtu jākodificē. |
(2) |
Ir jāizveido informācijas sistēmas, lai nodrošinātu, ka Kopienas iestādes ir informētas par trešo valstu flotu darbībām, kuras kaitē dalībvalstu jūras pārvadātāju interesēm un jo īpaši, ciktāl tās nelabvēlīgi ietekmē konkurētspējīgu dalībvalstu flotu līdzdalību starptautiskajos jūras kravu pārvadājumos; tā kā šīm informācijas sistēmām jāveicina konsultācijas Kopienas mērogā. |
(3) |
Ir jānodrošina iespēja, ka vajadzīgos pasākumus pieņem Kopienas mērogā, lai vienoti īstenotu dalībvalstu pilnvaras pretpasākumu pieņemšanai dažu trešo valstu darbībām attiecībā uz jūras kravu pārvadājumiem, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Katra dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ievestu sistēmu, kas ļauj ievākt informāciju par tādām trešo valstu flotu darbībām, kuras kaitē dalībvalstu jūras pārvadātāju interesēm un jo īpaši, ciktāl tas nelabvēlīgi ietekmē konkurētspējīgu dalībvalstu flotu līdzdalību starptautiskajos jūras kravu pārvadājumos.
Šai sistēmai jānodrošina, ka katra dalībvalsts, ciktāl vajadzīgs, lai sasniegtu pirmajā daļā minētos mērķus, var ievākt informāciju par:
a) |
piedāvāto jūras kravu pārvadājumu pakalpojumu līmeni; |
b) |
tādu preču raksturu, daudzumu, vērtību, izcelsmi un galamērķi, kuras iekrautas vai izkrautas attiecīgajās dalībvalstīs kuģos, kurus izmanto, sniedzot šādus pakalpojumus; |
c) |
par šādiem pakalpojumiem iekasēto tarifu lielumu. |
2. pants
1. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, attiecībā uz kurām trešo valstu flotēm kopīgi piemēro informācijas sistēmu.
2. Ar lēmumu, kas minēts 1. punktā, precizē jūras kravu pārvadājumu pakalpojumu veidu, kuram jāpiemēro informācijas sistēma, tās ieviešanas datumu, periodiskumu, ar kādu informācija jāsniedz, un kāda veida informācija, kas minēta 1. panta otrajā daļā, ir jāievāc.
3. Katra dalībvalsts Komisijai, periodiski vai pēc tās pieprasījuma, iesniedz informāciju, kas iegūta ar informācijas sistēmas palīdzību.
4. Komisija apkopo informāciju visai Kopienai. Uz šo informāciju attiecas 4. pants Padomes Lēmumā 77/587/EEK (1977. gada 13. septembris) par apspriežu procedūru, kas attiecas uz dalībvalstu un trešo valstu attiecībām jūras satiksmes jomā, un par darbību, kura saistīta ar šādiem jautājumiem starptautiskās organizācijās (5).
3. pants
Dalībvalstis un Komisija, izmantojot apspriežu procedūru, kas ieviesta ar Lēmumu 77/587/EEK, un cita starpā pamatojoties uz informāciju, kura iegūta ar 1. pantā minētās informācijas sistēmas palīdzību, regulāri pārbauda to trešo valstu flotu darbības, kas minētas 2. panta 1. punktā norādītajos lēmumos.
4. pants
Padome vienprātīgi var pieņemt lēmumu par to, ka dalībvalstis kopīgi piemēro piemērotus pretpasākumus savās attiecībās ar trešo valsti vai trešo valstu grupu, par kurām ir pieņemts 2. panta 1. punktā minētais lēmums; šādi pretpasākumi ir valsts tiesību aktu sastāvdaļa.
5. pants
Dalībvalstis saglabā tiesības vienpusēji piemērot savas valsts informācijas sistēmas un pretpasākumus.
6. pants
Ar šo atceļ Lēmumu 78/774/EEK, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz minētā lēmuma īstenošanas termiņiem.
Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās būtu jālasa saskaņā ar II pielikumā doto korelācijas tabulu.
7. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORREL FONTELLES
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
H. WINKLER
(1) OV C 110, 30.4.2004., 14. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2004. gada 9. marta atzinums (OV C 102 E, 28.4.2004., 107. lpp.) un Padomes 2005. gada 20. decembra Lēmums.
(3) OV L 258, 21.9.1978., 35. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 89/242/EEK (OV L 97, 11.4.1989., 47. lpp.).
(4) Skat. I pielikumu.
(5) OV L 239, 17.9.1977., 23. lpp.
I PIELIKUMS
Atceltais lēmums ar tā grozījumu
Padomes Lēmums 78/774/EEK |
|
Padomes Lēmums 89/242/EEK |
II PIELIKUMS
Korelācijas tabula
Lēmums 78/774/EEK |
Šis lēmums |
1. panta 1. punkts |
1. panta pirmā daļa |
1. panta 2. punkta ievada teikums |
1. panta otrās daļas ievada teikums |
1. panta 2. punkta pirmais ievilkums |
1. panta otrās daļas a) punkts |
1. panta 2. punkta otrais ievilkums |
1. panta otrās daļas b) punkts |
1. panta 2. punkta trešais ievilkums |
1. panta otrās daļas c) punkts |
2.–5. pants |
2.–5. pants |
6. pants |
— |
— |
6. pants |
7. pants |
7. pants |
— |
I pielikums |
— |
II pielikums |
4.2.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 33/22 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/89/EK
(2006. gada 18. janvāris)
par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā (2),
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (3) ir devusi nozīmīgu ieguldījumu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidošanā. Augsta elektroapgādes drošuma līmeņa garantēšana ir galvenais mērķis sekmīgai iekšējā tirgus darbībai, un minētā direktīva dalībvalstīm sniedz iespēju elektroenerģijas uzņēmumiem uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tostarp attiecībā uz piegādes drošumu. Šīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības būtu jānosaka pēc iespējas precīzi un stingri, un tās nedrīkst izraisīt tādu ražošanas jaudas pieaugumu, kura rezultātā tiek pārsniegts daudzums, kas nepieciešams, lai nerastos nevajadzīgi pārtraukumi elektroenerģijas sadalē galalietotājiem. |
(2) |
Elektroenerģijas pieprasījumu parasti paredz vidēji ilgam laikposmam, pamatojoties uz scenārijiem, ko izstrādājuši pārvades sistēmu operatori vai citas organizācijas, kuras pēc dalībvalsts pieprasījuma spēj tās izveidot. |
(3) |
Konkurētspējīgam vienotam ES elektroenerģijas tirgum nepieciešama pārskatāma un nediskriminējoša elektroapgādes drošuma politika, kas ir savietojama ar šāda tirgus prasībām. Ja atsevišķās dalībvalstīs šādas politikas nav vai ja šī politika ievērojami atšķiras, var rasties konkurences izkropļojumi. Tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt skaidrus noteikumus un atbildību kompetentām iestādēm, kā arī pašām dalībvalstīm un visiem attiecīgiem tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un labu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus novēršot šķēršļus tādu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai, kā, piemēram, uzņēmumi, kas ražo vai piegādā elektroenerģiju kādā dalībvalstī un kas ir nesen sākuši darbību šajā valstī, kā arī novēršot elektroenerģijas iekšējā tirgus traucējumus vai nopietnas grūtības tirgus dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, kam pieder maza tirgus daļa, piemēram, elektroenerģijas ražotājiem vai piegādātājiem ar ļoti mazu tirgus daļu attiecīgajā Kopienas tirgū. |
(4) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1229/2003/EK (4) nosaka vairākas pamatnostādnes Eiropas Kopienas politikai attiecībā uz Eiropas enerģētikas tīkliem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (5) cita starpā nosaka vispārīgos principus un sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz pārslodžu vadību. |
(5) |
Veicinot elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir jānodrošina nepieciešamās jaudas rezerves, ja tas tehnisku apsvērumu dēļ ir nepieciešams, lai uzturētu energosistēmas uzticamību un drošumu. |
(6) |
Lai izpildītu Kopienas saistības attiecībā uz vides aizsardzību un mazinātu enerģētisko atkarību no importa, ir svarīgi ņemt vērā elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma ietekmi ilgākā laikposmā. |
(7) |
Sadarbība starp dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem jomās, kas saistītas ar tīklu drošumu, tostarp pārvades jaudu noteikšanā, informācijas sniegšanā un tīklu konfigurēšanā ir būtiska, lai attīstītu labi funkcionējošu iekšējo tirgu, un turpmāk to varētu uzlabot. Koordinācijas trūkums tīklu drošuma jomā kaitē vienādu konkurences noteikumu attīstībai. |
(8) |
Galvenais nolūks attiecīgiem tehniskiem noteikumiem un ieteikumiem, ko satur Elektroenerģijas pārvades koordinācijas apvienības (UCTE) ekspluatācijas rokasgrāmata, un līdzīgiem noteikumiem un rekomendācijām, ko izstrādājusi Ziemeļvalstu pārvades sistēmas operatoru koordinācijas apvienība (NORDEL), Baltijas valstu tīkla kodekss, un tiem, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes un Īrijas sistēmām, ir sniegt atbalstu savstarpēji saistītu energosistēmu tehniskām operācijām, tādējādi nodrošinot tīkla nepārtrauktu darbību atsevišķa tīkla posma vai posmu avārijas gadījumā un līdz minimumam samazinot izmaksas, kas saistītas ar elektroapgādes traucējumu novēršanu. |
(9) |
No pārvades un sadales sistēmas operatoriem būtu jāprasa, lai tie sniegtu augsta līmeņa pakalpojumus galalietotājiem saistībā ar elektroapgādes pārtraukšanas biežumu un ilgumu. |
(10) |
Pasākumiem, kurus var izmantot, lai nodrošinātu atbilstīgu rezerves ražošanas jaudu līmeņa uzturēšanu, būtu jāpamatojas uz tirgu, tie nedrīkstētu būt diskriminējoši, un tie varētu ietvert tādus pasākumus kā līgumgarantijas un vienošanās, jaudu izvēles tiesības un jaudu piedāvājuma saistības. Šos pasākumus varētu arī papildināt citi nediskriminējoši līdzekļi, piemēram, jaudu apmaksa. |
(11) |
Lai nodrošinātu, ka ir pieejama atbilstīga iepriekšēja informācija, dalībvalstīm būtu jāpublicē informācija par pasākumiem, kas pieņemti, lai uzturētu līdzsvaru starp piegādi un pieprasījumu starp pašreizējiem un potenciālajiem ieguldītājiem elektroenerģijas ražošanā un starp elektroenerģijas paterētājiem. |
(12) |
Neskarot Līguma 86., 87. un 88. pantu, ir svarīgi, lai dalībvalstis izveidotu nepārprotamu, atbilstīgu un stabilu sistēmu, kas veicinātu elektroapgādes drošumu un rosinātu ieguldījumus ražošanas jaudā un pieprasījuma vadības tehnoloģijās. Ir svarīgi arī veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu regulatīvu sistēmu, kas veicina ieguldījumu jaunos pārvades starpsavienojumos, īpaši starp dalībvalstīm. |
(13) |
Eiropadome 2002. gada 15. un 16. martā Barselonā vienojās par starpsavienojumu līmeni starp dalībvalstīm. Zems starpsavienojumu līmenis sadala tirgu un kavē konkurenci. Lai konkurence būtu patiešām iedarbīga, atbilstīgas fiziskas pārvades starpsavienojumu jaudas pastāvēšana, vai nu pārrobežu, vai ne, ir ļoti nozīmīga, taču ar to vien nepietiek. Galalietotāju interesēs attiecībai starp iespējamiem ieguvumiem no jauniem starpsavienojumu projektiem un šādu projektu izmaksām vajadzētu būt saprātīgi līdzsvarotai. |
(14) |
Tā kā ir svarīgi noteikt maksimālās pieejamās pārvades jaudas, nepārkāpjot drošas elektroenerģijas tīkla darbības prasības, ir arī svarīgi nodrošināt pilnīgu pārvadu sistēmas jaudu aprēķināšanas un piešķiršanas procedūras pārredzamību. Tādējādi varētu būt iespējams labāk izmantot pašreizējās jaudas, un tirgus nesaņems maldinošus elektroenerģijas trūkuma signālus, kas savukārt palīdzēs izveidot pilnīgi konkurētspējīgu iekšējo tirgu, kā paredzēts Direktīvā 2003/54/EK. |
(15) |
Pārvades un sadales sistēmu operatoriem ir nepieciešama atbilstīga un stabila regulatīva ieguldījumu un tīklu ekspluatācijas un atjaunināšanas sistēma. |
(16) |
Direktīvas 2003/54/EK 4. pantā prasīts, lai dalībvalstis uzraudzītu elektroapgādes drošumu un iesniegtu par to ziņojumu. Šim ziņojumam būtu jāietver īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa faktori, kas ietekmē elektroapgādes drošumu, tostarp pārvades sistēmu operatoru gatavību ieguldīt līdzekļus elektroapgādes tīklos. Sagatavojot šo ziņojumu, no dalībvalstīm sagaidīs, lai tās izmanto informāciju un novērtējumus, kurus jau veikuši pārvadu sistēmu operatori gan individuāli, gan kolektīvi, tostarp Eiropas līmenī. |
(17) |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīva šīs direktīvas īstenošana. |
(18) |
Ņemot vērā to, ka dalībvalstis nevar sekmīgi sasniegt piedāvātās rīcības mērķi, proti, izveidot pilnīgi darboties spējīgu iekšējo elektroenerģijas tirgu, kas pamatojas uz godīgu konkurenci un drošām elektroapgādēm, un to, ka rīcības apjoma un ietekmes dēļ to var veiksmīgāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Darbības joma
1. Ar šo direktīvu nosaka pasākumus, kuru mērķis ir garantēt elektroapgādes drošumu, lai nodrošinātu iekšējā elektroenerģijas tirgus pienācīgu darbību, kā arī nodrošinātu:
a) |
pienācīgu ražošanas jaudu līmeni; |
b) |
pienācīgu līdzsvaru starp piegādi un pieprasījumu un |
c) |
atbilstīgu starpsavienojumu līmeni starp dalībvalstīm iekšējā tirgus attīstībai. |
2. Tā izveido sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstis nosaka pārskatāmu, stabilu un nediskriminējošu politiku attiecībā uz elektroapgādes drošumu, kas ir savietojama ar konkurētspējīga iekšējā elektroenerģijas tirgus prasībām.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro definīcijas, kuras ietvertas Direktīvas 2003/54/EK 2. pantā. Papildus piemēro arī šādas definīcijas:
a) |
“pārvaldes iestādes” ir pārvaldes iestādes dalībvalstīs, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvas 2003/54/EK 23. pantu; |
b) |
“elektroapgādes drošums” nozīmē elektrosistēmas spēju piegādāt elektroenerģiju galalietotājiem, kā paredz šī direktīva; |
c) |
“tīkla ekspluatācijas drošums” nozīmē pārvades tīkla un, ja tas ir lietderīgi, sadales tīkla nepārtrauktu darbību paredzamos apstākļos; |
d) |
“līdzsvars starp piegādi un pieprasījumu” nozīmē patērētāju paredzamā pieprasījuma pēc elektroenerģijas apmierināšanu, neizmantojot piespiedu pasākumus elektroenerģijas patēriņa samazināšanai. |
3. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Dalībvalstis nodrošina augsta līmeņa elektroapgādes drošumu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu stabilus ieguldījumu apstākļus, un nosakot kompetentu iestāžu, tostarp vajadzības gadījumā pārvaldes iestāžu, un visu būtisko tirgus dalībnieku lomu un pienākumus, un publicējot par to informāciju. Būtiskie tirgus dalībnieki cita starpā ietver pārvades un sadales sistēmu operatorus, elektroenerģijas ražotājus, piegādātājus un galalietotājus.
2. Īstenojot pasākumus, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis ņem vērā:
a) |
nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanas svarīgumu; |
b) |
pārredzamas un stabilas regulatīvas sistēmas svarīgumu; |
c) |
iekšējo tirgu un pārrobežu sadarbības iespējas saistībā ar elektroapgādes drošumu; |
d) |
vajadzību pēc regulāras pārvades un sadales tīklu apsaimniekošanas un, vajadzības gadījumā, to atjaunināšanas, lai uzturētu tīklu darbību; |
e) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū (7), pienācīgas īstenošanas nodrošināšanas svarīgumu, ciktāl to noteikumi attiecas uz elektroapgādes drošumu; |
f) |
vajadzību nodrošināt pietiekamas pārvades un ražošanas rezerves jaudas stabilai tīklu darbībai; un |
g) |
likvīdu vairumtirdzniecības tirgu izveidošanas veicināšanas svarīgumu. |
3. Īstenojot pasākumus, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis var arī ņemt vērā:
a) |
elektroenerģijas ražošanas daudzveidības pakāpi valsts vai attiecīgā reģiona līmenī; |
b) |
arvien pieaugošā elektroenerģijas pieprasījuma ilgtermiņa ietekmes samazināšanas svarīgumu; |
c) |
energoefektivitātes veicināšanas un jaunu tehnoloģiju, jo īpaši pieprasījuma vadības tehnoloģijas, tehnoloģijas saistībā ar atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un dalītu ražotņu pieņemšanas svarīgumu; un |
d) |
administratīvo šķēršļu ieguldījumiem infrastruktūrā un ražošanas jaudās novēršanas svarīgumu. |
4. Dalībvalstis nodrošina, lai visi pasākumi, ko pieņem saskaņā ar šo direktīvu, būtu nediskriminējoši un neradītu nesaprātīgu apgrūtinājumu tirgus dalībniekiem, tostarp jaunpienācējiem tirgū un sabiedrībām ar nelielu tirgus daļu. Pirms to pieņemšanas dalībvalstis ņem arī vērā šo pasākumu ietekmi uz elektroenerģijas izmaksām galalietotājiem.
5. Nodrošinot pienācīgu starpsavienojumu līmeni starp dalībvalstīm, kā minēts 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā, sevišķu uzmanību pievērš:
a) |
katras dalībvalsts īpašajam ģeogrāfiskajam stāvoklim; |
b) |
saprātīga līdzsvara uzturēšanai starp jaunu starpsavienojumu būvniecības izmaksām un galalietotāju ieguvumu, un |
c) |
nodrošinājumam, lai pašreizējos starpsavienojumus izmantotu tik efektīvi, cik vien iespējams. |
4. pants
Tīkla ekspluatācijas drošums
1. |
|
2. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes nodrošina, ka pārvades un vajadzības gadījumā sadales sistēmu operatori izstrādā un ievēro piegādes kvalitātes un tīklu ekspluatācijas drošuma mērķus. Šos mērķus apstiprina dalībvalstis vai kompetentās iestādes, un tās uzrauga šo mērķu īstenošanu. Tie ir objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši, un tos publicē.
3. Veicot pasākumus, kas minēti Direktīvas 2003/54/EK 24. pantā un Regulas (EK) Nr. 1228/2003 6. pantā, dalībvalstis izturas vienādi pret pārrobežu līgumiem un savas valsts līgumiem.
4. Dalībvalstis nodrošina, lai piegādes samazināšana avārijas situācijās būtu pamatota ar iepriekš definētiem kritērijiem saistībā ar to, kā pārvades sistēmas operatori novērš piegādes pārtraukumus. Visus aizsargpasākumus veic, apspriežoties ar citiem attiecīgo pārvades sistēmu operatoriem, ievērojot noslēgtos divpusējos nolīgumus, tostarp nolīgumus par informācijas apmaiņu.
5. pants
Piegādes un pieprasījuma līdzsvara uzturēšana
1. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai uzturētu līdzsvaru starp pieprasījumu pēc elektroenerģijas un ražošanas jaudu iespējām.
Dalībvalstis jo īpaši:
a) |
neskarot īpašos noteikumus mazām, izolētām sistēmām, veicina vairumtirdzniecības tirgus izveidi, kas regulē elektroenerģijas ražošanas un patēriņa cenas; |
b) |
pieprasa, lai pārvades sistēmu operatori nodrošinātu atbilstīgu un pieejamu ražošanas jaudu rezervju līmeni balansēšanai un/vai veiktu līdzvērtīgus tirgus pasākumus. |
2. Neskarot Līguma 87. un 88. pantu, dalībvalstis var veikt arī papildu pasākumus, tostarp, bet ne tikai:
a) |
izdot noteikumus, kas veicina jaunas ražošanas jaudas un jaunu ražošanas uzņēmumu ienākšanu tirgū; |
b) |
novērst šķēršļus, kas kavē pārtraucamu līgumu izmantošanu; |
c) |
novērst šķēršļus, kas kavē dažādu termiņu līgumu noslēgšanu gan ar elektroenerģijas ražotājiem, gan ar patērētājiem; |
d) |
veicināt reāla laika pieprasījuma vadības tehnoloģiju, piemēram, jaunāko mērīšanas sistēmu, ieviešanu; |
e) |
veicināt elektroenerģijas uzglabāšanas pasākumus; |
f) |
piedāvājuma iesniegšanas procedūras vai jebkuru procedūru, kas pārredzamības un diskriminācijas trūkuma ziņā līdzinātos Direktīvas 2003/54/EK 7. panta 1. punktā minētajām. |
3. Dalībvalstis publicē saskaņā ar šo pantu veiktos pasākumus un nodrošina pēc iespējas plašu to izplatīšanu.
6. pants
Ieguldījumi tīklā
1. Dalībvalstis izveido regulatīvu sistēmu, kas:
a) |
nodrošina labvēlīgu ieguldījumu vidi gan pārvades, gan sadales tīklu sistēmu operatoriem, lai viņi varētu attīstīt tīklus un apmierināt paredzamo tirgus pieprasījumu; un |
b) |
veicina operatoru tīklu apsaimniekošanu un, kur tas ir lietderīgi, to atjaunināšanu. |
2. Neskarot Regulu (EK) Nr. 1228/2003, dalībvalstis var atļaut komersantu ieguldījumus starpsavienojumos.
Dalībvalstis nodrošina, lai lēmumus par ieguldījumiem starpsavienojumos pieņemtu ciešā sadarbībā starp attiecīgajiem pārvadu sistēmu operatoriem.
7. pants
Ziņojuma iesniegšana
1. Dalībvalstis nodrošina, lai ziņojums, kas minēts Direktīvas 2003/54/EK 4. pantā, aptvertu elektrības sistēmas vispārējo pietiekamību elektroapgādei, atbilstīgi pašreizējam un paredzamajam elektroenerģijas pieprasījumam, kas ietver:
a) |
tīkla ekspluatācijas drošumu; |
b) |
prognozētu līdzsvaru starp piegādi un pieprasījumu nākamajam piecu gadu laikposmam; |
c) |
elektroapgādes drošuma izredzes laikposmam no 5 līdz 15 gadiem, sākot ar ziņojuma dienu; |
d) |
pārvades sistēmu operatoru vai citu apzinātu grupu ieguldījuma plānus nākamajiem pieciem un vairāk gadiem attiecībā uz pārrobežu starpsavienojumu jaudas nodrošinājumu. |
2. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes sagatavo ziņojumu ciešā sadarbībā ar pārvades sistēmu operatoriem. Pārvades sistēmu operatori vajadzības gadījumā apspriežas ar kaimiņos esošajiem pārvades sistēmu operatoriem.
3. Ziņojuma nodaļā, kas attiecas uz starpsavienojumu ieguldījumu plāniem, kuri minēti 1. punkta d) apakšpunktā, ņem vērā:
a) |
pārslodzes vadības principus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1228/2003; |
b) |
pašreizējās un plānotās pārvadu līnijas; |
c) |
paredzamo ražošanas, piegādes, pārrobežu apmaiņas un patēriņa struktūru, kas pieļauj pieprasījuma vadības pasākumus, un |
d) |
reģionālus, valsts un Eiropas mēroga ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp projektus, kas veido daļu no prioritāro projektu asīm un kas ir izklāstīti Lēmuma Nr. 1229/2003/EK I pielikumā. |
Dalībvalstis nodrošina, lai pārvades sistēmu operatori sniegtu informāciju par saviem vai citu apzinātu grupu ieguldījumu plāniem attiecībā uz pārrobežu starpsavienojumu jaudas nodrošinājumu.
Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai pārvades sistēmu operatori sniedz informāciju par ieguldījumiem, kas saistīti ar iekšējo līniju būvniecību, kura būtiski ietekmē pārrobežu starpsavienojumu nodrošinājumu.
4. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes nodrošina, lai pārvades sistēmu operatoriem un/vai kompetentām iestādēm būtu atvieglota pieeja informācijai par svarīgiem datiem, ja tas ir lietderīgi šā uzdevuma izpildei.
Nodrošina, lai netiktu atklāta konfidenciāla informācija.
5. Pamatojoties uz informāciju, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, kas saņemta no kompetentām iestadēm, Komisija ziņo dalībvalstīm, kompetentām iestādēm un Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupai, ko nodibināja ar Komisijas Lēmumu 2003/796/EK (8), par plānotajiem ieguldījumiem un to devumu tādu mērķu labā, kuri izklāstīti 1. panta 1. punktā.
Šo ziņojumu var apvienot ar ziņojumu, kas paredzēts Direktīvas 2003/54/EK 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un to publicē.
8. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 2008. gada 24. februārī. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Pieņemot šos pasākumus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis līdz 2007. gada 1. decembrim dara Komisijai zināmus tos tiesību aktus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
9. pants
Ziņojuma iesniegšana
Komisija uzrauga un pārskata šīs direktīvas piemērošanu un ne vēlāk kā 2010. gada 24. februārī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu.
10. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
11. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORREL FONTELLES
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
H. WINKLER
(1) OV C 120, 20.5.2005., 119. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 5. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2005. gada 1. decembra Lēmums.
(3) OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/85/EK (OV L 236, 7.7.2004., 10. lpp.).
(4) OV L 176, 15.7.2003., 11. lpp.
(5) OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1223/2004 (OV L 233, 2.7.2004., 3. lpp.).
(6) OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(7) OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.
(8) OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp.
4.2.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 33/28 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/90/EK
(2006. gada 18. janvāris),
ar kuru divdesmit devīto reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (vielas, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas — c/m/r)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar rīcības plānu, kurš pieņemts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK (2002. gada 23. septembris) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003-2008) (3). Saskaņā ar minēto lēmumam Kopiena ir apņēmusies veicināt un uzlabot veselības aizsardzību, novērst slimības, kā arī cīnīties pret iespējamiem veselības apdraudējumiem ar nolūku mazināt novēršamu saslimstību, priekšlaicīgu mirstību un darba spēju samazināšanos. |
(2) |
Vielas, kas paredzētas I pielikumā Padomes Direktīvā 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (4) un kas tiek klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas vielas, var izraisīt vēzi. Vielas, kas paredzētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā un kas tiek klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas mutagēnas vielas, var izraisīt pārmantojamu ģenētisku bojājumu. Vielas, kas paredzētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā un kas tiek klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, var izraisīt iedzimtus defektus vai negatīvi ietekmēt auglību. |
(3) |
Lai uzlabotu cilvēku veselības aizsardzību un patērētāju drošību, būtu jāreglamentē tādu vielu lietošana, kuras no jauna klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas, un tādu vielu un preparātu laišanai tirgū, kuros ir minētās vielas, būtu jāpiemēro ierobežojumi attiecībā uz pārdošanu plašai sabiedrībai. |
(4) |
Padomes Direktīvā 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (5) ir noteikti dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi, tostarp lai uzlabotu veselības aizsardzību un patērētāju drošību. |
(5) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/60/EK (6), ar ko četrpadsmito reizi groza Direktīvu 76/769/EEK, kā papildinājumu Direktīvas 76/769/EEK I pielikumam ieviesa sarakstu, kurā uzskaitītas vielas, kas klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas. Šādām vielām un preparātiem, kas satur šādas vielas, būtu jāpiemēro ierobežojums attiecībā uz pārdošanu plašai sabiedrībai. |
(6) |
Direktīvā 94/60/EK noteikts, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” publicēts atbilstīgi tehnikas attīstībai pielāgots Direktīvas 67/548/EEK I pielikums, kurā uzskaitītas 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu direktīvai, ar ko reglamentē šīs no jauna klasificētās vielas, lai tādējādi atjauninātu Direktīvas 76/769/EEK I pielikuma papildinājumu. Priekšlikumā tiks ņemti vērā no jauna klasificēto vielu riski un priekšrocības un Kopienas tiesību akti par riska analīzi. |
(7) |
Komisijas Direktīvā 2004/73/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK, un jo īpaši tās I pielikumā ir 146 ieraksti ar vielām, kas no jauna klasificētas kā 1. kategorijas kancerogēnas vielas, 21 ieraksts ar vielām, kas no jauna klasificētas kā 2. kategorijas kancerogēnas vielas, 152 ieraksti ar vielām, kas no jauna klasificētas kā 2. kategorijas mutagēnas vielas, un 24 ieraksti ar vielām, kas no jauna klasificētas kā 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas. |
(8) |
Tāpat ar Direktīvu 2004/73/EK ir grozītas piezīmes attiecībā uz to, kā identificējamas, klasificējamas un marķējamas četras 1. kategorijas kancerogēno vielu grupā klasificētas vielas, trīsdesmit sešas 2. kategorijas kancerogēno vielu grupā klasificētas vielas, sešas 2. kategorijas mutagēno vielu grupā klasificētas vielas, divas 1. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksisko vielu grupā klasificētas vielas un trīs 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksisko vielu grupā klasificētas vielas. Atbilstīgi būtu jāgroza saraksti Direktīvas 76/769/EEK I pielikuma papildinājumā. |
(9) |
Ir ņemti vērā riski un priekšrocības, kas saistīti ar vielām, kuras saskaņā ar Direktīvu 2004/73/EK no jauna klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas, jo īpaši tie, kas attiecas uz vielām, kam vēl netiek piemērots ierobežojums izmantošanai vielās un preparātos, ko laiž tirgū pārdošanai plašai sabiedrībai (sakarā ar iepriekš veiktu klasifikāciju). Šajā izvērtēšanā tika izdarīts secinājums, ka šīs no jauna klasificētās vielas varētu iekļaut Direktīvas 76/769/EEK I pielikuma papildinājumā. |
(10) |
Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus, ar ko nosaka darba ņēmēju aizsardzībai izvirzītās obligātās prasības, kas paredzētas Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (7), un atsevišķajās direktīvās, kuru pamatā ir minētā direktīva, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (8), |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 76/769/EEK I pielikuma papildinājumu groza, kā izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.
2. pants
1. Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2007. gada 24. februārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai šo aktu tekstus kopā ar tabulu, kurā atspoguļota minēto noteikumu atbilstība šai direktīvai.
Dalībvalstis piemēro minētos pasākumus no 2007. gada 24. augusta.
Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORREL FONTELLES
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
H. WINKLER
(1) OV C 255, 14.10.2005., 33. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2005. gada 8. decembra Lēmums.
(3) OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
(4) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/73/EK (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp. ar labojumu, kas publicēts OV L 216, 16.6.2004., 3. lpp.).
(5) OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/98/EK (OV L 305, 1.10.2004., 63. lpp.).
(6) OV L 365, 31.12.1994., 1. lpp.
(7) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.
(8) OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp. ar labojumu, kas publicēts OV L 229, 29.6.2004., 23. lpp.
PIELIKUMS
1. |
Ievada “Piezīmes” groza šādi:
|
2. |
Sarakstu ar virsrakstu “29. punkts – Kancerogēnās vielas: 1. kategorija” groza šādi:
|
3. |
Sarakstu ar virsrakstu “29. punkts – kancerogēni: 2. kategorija” groza šādi:
|
4. |
Sarakstu ar virsrakstu “30. punkts – Mutagēnas vielas: 2. kategorija” groza šādi:
|
5. |
Sarakstā ar virsrakstu “31. punkts – Teratogēni: 1. kategorija” ierakstus ar indeksa numuriem 082-001-00-6 un 082-002-00-1 aizstāj ar šādiem ierakstiem:
|
6. |
Sarakstu ar virsrakstu “31. punkts – Teratogēni: 2. kategorija” groza šādi:
|
4.2.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 33/82 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/1/EK
(2006. gada 18. janvāris)
par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem
(Kodificēta versija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PARLAMENTS UN PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 71. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
apspriedušies ar Reģionu komiteju,
rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Padomes Direktīva 84/647/EEK (1984. gada 19. decembris) par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (3) ir būtiski grozīta (4). Skaidrības un lietderības dēļ minētā direktīva būtu jākodificē. |
(2) |
Makroekonomikas aspektā iznomātu transportlīdzekļu izmantošana noteiktās situācijās pieļauj optimālu resursu piešķiršanu, ierobežojot ražošanas faktoru nelietderīgu izmantošanu. |
(3) |
Mikroekonomikas aspektā šī iespējamība pārvadājumu organizācijai piešķir elastības elementu un tādējādi palielina attiecīgo uzņēmumu ražīgumu. |
(4) |
Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma B daļā, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Šajā direktīvā:
a) |
“transportlīdzeklis” ir mehānisks transportlīdzeklis, piekabe, puspiekabe vai transportlīdzekļu kombinācija, kas paredzēti vienīgi kravu autopārvadājumiem; |
b) |
“nomāts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kurš par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda uzņēmuma rīcībā, kas nodarbojas ar kravu autopārvadājumiem, ko veic kā komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus atbilstīgi līgumam ar uzņēmumu, kas piedāvā šos transportlīdzekļus. |
2. pants
1. Katra dalībvalsts satiksmes nodrošināšanas nolūkā starp dalībvalstīm atļauj savā teritorijā izmantot transportlīdzekļus, ko nomājuši uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka:
a) |
transportlīdzeklis ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā saskaņā ar pēdējās minētās dalībvalsts tiesību aktiem; |
b) |
līgums attiecas tikai uz transportlīdzekļa nomāšanu bez transportlīdzekļa vadītāja un nav papildināts ar pakalpojumu līgumu, kas noslēgts ar to pašu uzņēmumu par transportlīdzekļa vadīšanu vai apkalpi; |
c) |
nomātais transportlīdzeklis ir vienīgi tā uzņēmuma rīcībā, kurš to izmanto nomas līgumā noteiktajā laikposmā; |
d) |
nomāto transportlīdzekli vada tā uzņēmuma personāls, kas to izmanto. |
2. Pierādījums par atbilstību 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām prasībām ir dokumenti, kuriem jāatrodas transportlīdzeklī:
a) |
nomas līgums vai apliecināts izraksts no līguma, norādot iznomātāja vārdu, nomnieka vārdu, līguma noslēgšanas datumu un darbības laiku, kā arī transportlīdzekļa identifikācijas dokuments; |
b) |
ja transportlīdzekļa vadītājs nav tā persona, kas nomājusi transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītāja darba līgums vai apliecināts izraksts no līguma, norādot darba devēja nosaukumu, darbinieka vārdu, darba līguma noslēgšanas datumu un darbības laiku, vai pēdējās algas kvīts. |
Nepieciešamības gadījumā a) un b) apakšpunktā minētos dokumentus var aizstāt ar līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.
3. pants
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to uzņēmumi kravu autopārvadājumiem ar tādiem pašiem noteikumiem kā tiem piederošos transportlīdzekļus var izmantot nomātos transportlīdzekļus, kas reģistrēti vai laisti ekspluatācijā saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka ir izpildītas 2. pantā izklāstītās prasības.
2. Dalībvalstis 1. punkta noteikumus var neattiecināt uz pašpārvadājumiem, ko veic ar transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā pilna masa pārsniedz 6 tonnas.
4. pants
Šī direktīva neietekmē dalībvalsts noteikumus, kuros par nomātu transportlīdzekļu izmantošanu noteiktas mazāk ierobežojošas prasības par 2. un 3. pantā norādītajām.
5. pants
Neskarot 2. un 3. pantu, šī direktīva neietekmē to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz:
a) |
tirgus organizāciju kravu autopārvadājumiem, ko veic kā komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus, un jo īpaši piekļuvi tirgum un kvotu ierobežojumiem ceļu jaudām; |
b) |
cenām un prasībām kravu autopārvadājumiem; |
c) |
nomas cenu noteikšanu; |
d) |
transportlīdzekļu importu; |
e) |
nosacījumiem, kas reglamentē pieeju autotransporta līdzekļu iznomāšanas darbības sfērai. |
6. pants
Direktīvu 84/647/EEK, kas grozīta, kā izklāstīts I pielikuma, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma B daļā.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās būtu jālasa saskaņā ar II pielikumā doto korelācijas tabulu.
7. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
8. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORREL FONTELLES
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
H. WINKLER
(1) OV C 108, 30.4.2004., 56. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2004. gada 10. februāra atzinums (OV C 97 E, 22.4.2004., 66. lpp.) un Padomes 2005. gada 8. decembra Lēmums.
(3) OV L 335, 22.12.1984., 72. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 90/398/EEK (OV L 202, 31.7.1990., 46. lpp.).
(4) Skat. I pielikuma A daļu.
I PIELIKUMS
A daļa
Atceltā direktīva ar tās grozījumu
(minēta 6. pantā)
Padomes Direktīva 84/647/EEK |
|
Padomes Direktīva 90/398/EEK |
B daļa
Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēti 6. pantā)
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
Direktīva 84/647/EEK |
1986. gada 30. jūnijs |
Direktīva 90/398/EEK |
1990. gada 31. decembris |
II PIELIKUMS
Korelācijas tabula
Direktīva 84/647/EEK |
Šī direktīva |
1. panta ievada teikums |
1. panta ievada teikums |
1. panta pirmais ievilkums |
1. panta a) punkts |
1. panta otrais ievilkums |
1. panta b) punkts |
2. panta ievada teikums |
2. panta 1. punkta ievada teikums |
2. panta 1. līdz 4. punkts |
2. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts |
2. panta 5. punkta pirmās daļas ievada teikums |
2. panta 2. punkta pirmās daļas ievada teikums |
2. panta 5. punkta pirmās daļas a) un b) punkts |
2. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) punkts |
2. panta 5. punkta otrā daļa |
2. pants, 2. punkts, otrā daļa |
3. pants |
3. pants |
4. panta 1. punkts |
4. pants |
5. panta ievada teikums |
5. panta ievada teikums |
5. panta pirmais ievilkums |
5. panta a) punkts |
5. panta otrais ievilkums |
5. panta b) punkts |
5. panta trešais ievilkums |
5. panta c) punkts |
5. panta ceturtais ievilkums |
5. panta d) punkts |
5. panta piektais ievilkums |
5. panta e) punkts |
6. pants |
— |
7. pants |
— |
8. pants |
— |
— |
6. pants |
— |
7. pants |
9. pants |
8. pants |
— |
I pielikums |
— |
II pielikums |
Labojums
4.2.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 33/86 |
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 2110/2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai
( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 344, 2005. gada 27. decembris )
1. lappusē pirmajā atsaucē:
tekstu:
“ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 179. pantu un 181.a pantu,”
lasīt šādi:
“ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 179. pantu,”.
4.2.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 33/87 |
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvā 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem
( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 255, 2005. gada 30. septembris )
15. lappusē 16. panta pirmajā daļā:
tekstu:
“Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai līdz 2007. gada 1. martam, un tās par to nekavējoties informē Komisiju.”
lasīt šādi:
“Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai līdz 2007. gada 1. aprīlim, un tās par to nekavējoties informē Komisiju.”
4.2.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 33/88 |
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Direktīvā 2005/84/EK, ar ko divdesmit otro reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (ftalāti rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs)
( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 344, 2005. gada 27. decembris, 40. lpp. )
43. lappusē, pielikumā, ftalātu numerācija:
tekstu:
“[XX.]” un “[XXa.]”
lasīt šādi:
“51.” un “51a.”